Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par katastrofālajiem plūdiem Centrāleiropā(1) , 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par Buenosairosā notikušās konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem(2) , 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par sausumu Portugālē(3) , 2005. gada 12. maija rezolūciju par sausumu Spānijā(4) un 2005. gada 8. septembra rezolūciju par šā gada vasarā Eiropā notikušajām dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem)(5) ;

–   ņemot vērā 2006. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības meža stratēģijas īstenošanu(6) un rezolūciju par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā(7) ,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada 11. decembra Kioto protokolu un ņemot vērā, ka 2002. gada 25. aprīlī to ratificēja Eiropas Kopiena,

–   ņemot vērā Starptautiskā ilgtspējīgas attīstības institūta zinātnisko pārskatu un Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumu par klimata pārmaiņām un Eiropas ūdens dimensiju(8) ,

–   ņemot vērā pētījuma projektu par plūdu riska pārvaldību, kurš iekļauts Eiropas Savienības sestajā pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammā (2002–2006),

–   ņemot vērā Eiropas Vides politikas institūta ziņojumu par klimata pārmaiņām un dabas katastrofām(9) ,

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu(10) , kas papildināta ar Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību(11) un spēkā pastāvošos tiesību aktus par valsts atbalstu lauksaimniecības jomā(12) ,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu regulu(13) , kas pašlaik tiek pārstrādāta,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2152/2003 par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus )(14) ,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) regulu(15) ,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko izveido Kopienas mehānismu civilās aizsardzības jomā (KOM(2006)0029), ar ko pārstrādā Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 2001/792/EK, Euratom ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā(16) ,

–   ņemot vērā paziņojumus, ko Komisija sniegusi par Eiropas Savienības mežu stratēģiju (KOM(1998)0649), par pasaules programmu par vides un drošības globāla monitoringa rīcības plānu (GMES ) (KOM(2004)0065), par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecības sektorā (KOM(2005)0074), par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nodibināšanu (KOM(2005)0108), par priekšlikumu Padomes Regulai par ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumenta lielām ārkārtas situācijām nodibināšanu (KOM(2005)0113), par priekšlikumu Padomes Lēmumam par Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām lauku attīstībai (KOM(2005)0304), par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (KOM(2006)0015), 2006. gada 8. februāra regulas priekšlikumu par izņēmumiem valsts atbalsta piešķiršanā lauksaimniecības jomā, par Komisijas paziņojumu par rīcības plānu par biomasas izmantošanu (KOM(2005)0628) un par topošo Eiropas Savienības mežu ilgtspējīgas izmantošanas plānu, kuru Komisija ir paredzējusi iesniegt 2006. gada jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0152/2006),

A.   tā kā lauksaimniecība un mežsaimniecība ir tādas ekonomiskās darbības jomas, kas ir cieši saistītas ar dabu, un tāpēc tās apdraud dabas norises (sausums, sals, krusa, ugunsgrēki, plūdi), veselības apdraudējumi (sērgas un epizootijas), kā arī piesārņojums (skābie lieti, nejauša gēnu pārnešana);

B.   tā kā sausums, būdams viens no faktoriem, kas visbiežāk izraisa mežu ugunsgrēkus, ir regulāra ar vidi saistīta ārkārtas situācija un ir viena no Vidusjūras reģiona Eiropas valstu un Ibērijas pussalas nopietnākajām problēmām;

C.   tā kā neparedzētu dabas parādību arvien pieaugošais biežums var apdraudēt uzņēmumu dzīvotspēju un veicināt darbības pārtraukšanu īpaši mazākajos uzņēmumos vai tādos, kas atrodas strukturāli nepilnīgās zonās, un radīt no tā izrietošos ekonomiskos, sociālos un vides riskus;

D.   tā kā meža ugunsgrēku strukturālie cēloņi ir tieši saistīti ar Eiropas dienvidu valstīm raksturīgo lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas droši vien pastiprināsies, ieviešot sistēmu, kura paredz katram uzņēmumam vienotu maksājumu (VMS), un tad šie iemesli kļūs sociālekonomiski;

E.   tā kā dabas katastrofas ietekmē ilgtspējīgu attīstību, jo tās izraisa demogrāfiskas problēmas lauku apvidos, padziļina eroziju un veicina pārtuksnešošanos, nodara kaitējumu ekosistēmām, apdraud bioloģisko daudzveidību un degradējoši ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

F.   tā kā Ibērijas pussalas un Eiropas dienvidu meži drīzāk ir aizsargājami, bet Centrāleiropas un Ziemeļeiropas meži ir vairāk piemēroti ražošanai;

G.   ņemot vērā Eiropas Kopienas iestāžu vairākkārtējos paziņojumus ar aicinājumu visā Eiropas Savienības teritorijā veidot daudzfunkcionālu lauksaimniecību;

H.   tā kā klimata pārmaiņu radīto dabas stihiju riskiem jāpieskaita citas problēmas, kas apdraud Eiropas lauku apvidu dzīvotspēju, piemēram, pašlaik Eiropas ražotājus skar trešo valstu importa arvien pieaugošā konkurētspēja, bet vienlaikus pastāvīgi pieaug arī ražošanas izmaksas Eiropas Savienības arvien stingrāko kvalitātes un pārtikas nekaitīguma prasību dēļ;

I.   ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā nesen veiktās reformas, kas saistītas ar pakāpenisku tirgus atvēršanu, lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas mehānismu pakāpenisku vājināšanos un lauksaimniecības globalizāciju, kas paaugstina nestabilitāti Eiropas tirgū, un tādēļ atkal ir jāmeklē jauns krīzes pārvaldīšanas veids;

J.   tā kā lauksaimniecība tās daudzfunkcionālā rakstura dēļ un mežsaimniecība palīdz saglabāt lauku apvidu apdzīvotību, tādējādi novēršot dažu dabas katastrofu rašanos un aizsargājot iedzīvotājus pret tām;

K.   tā kā Kopienas līmenī nepastāv mehānismi, lai novērstu arvien biežāk notiekošo dabas katastrofu un sanitāro un tirgus krīžu radītās sekas, un tā kā viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā ir tas, ka ESSF nav līdzekļu sausuma un sala riska segšanai;

L.   tā kā mežu ugunsgrēku problēma padziļinās arī tāpēc, ka lauki pakāpeniski tiek pamesti, tiek pārtraukta lauksaimnieciskā darbība un ar to saistītie tradicionālie darbības veidi, tāpēc ka meži netiek pietiekami kopti, lielas meža platības tiek apstādītas tikai ar vienas sugas kokiem vai arī to šķirne ir nepiemērota, un turklāt nepastāv efektīva aizsardzības politika ar piemērotiem instrumentiem un atbilstošu finansējumu Kopienas līmenī;

M.   tā kā Eiropas Savienībai ir jāatzīst tādu Vidusjūras reģionam raksturīgu dabas katastrofu īpatnība, kā sausums un ugunsgrēki un jāpielāgo pastāvošie instrumenti profilakses, izpētes, riska pārvaldības, civilās aizsardzības un solidaritātes ziņā, kā arī jāizveido īpaša Kopienas programma mežu aizsardzības jomā, nodrošinot tai atbilstošu finansējumu, kura mērķis būtu mežu ugunsgrēku riska novēršana un pārvaldība;

N.   tā kā Kopienas atbildes līdzekļu trūkumu vēl dziļāku padara valsts līmenī pastāvošo dabas stihiju novēršanas mehānismu daudzveidība, kā arī to nevienmērīgā attīstība, kas ir pretrunā kohēzijas un solidaritātes principiem, kam ir kopējs mērķis ar Eiropas sociālo modeli un pārnacionālo sistēmu;

O.   tā kā lauksaimnieciskās zemes pamešana, mežu zemā tiešā rentabilitāte un to apsaimniekošanas augstās izmaksas, kas ir cēlonis tam, ka īpašnieki tos apsaimnieko neatbilstoši un līdz ar to vairojas krūmāji, uzkrājas kritalas un citi degoši materiāli; tā kā apvidos, kur mežiem ir lielāka sociālekonomiskā nozīme, ir daudz mazāk ugunsgrēku;

P.   tā kā ir ļoti problemātiski nodrošināt ugunsdzēsības sistēmu efektivitāti, jo šim darbam ir sezonāls raksturs un tādēļ ir grūti atrast pastāvīgus darbiniekus, nodrošināt pienācīgu apmācību, lietderīgi izmantot aprīkojumu, un sevišķi grūti ir atrast atbilstošus avio līdzekļus;

Q.   tā kā, lai novērstu dažas katastrofas un likvidētu to sekas, nepietiek ar darbību vienas valsts teritorijā, bet ir nepieciešama vienlaikus gan dalībvalstu sadarbība, gan sadarbība ar trešām valstīm, kurām ar Eiropas Savienību ir kopēja robeža;

1.   ir gandarīts par Komisijas nesen sniegtajiem paziņojumiem un ierosinājumiem attiecībā uz atbildes reakcijas spēju uzlabošanu katastrofas vai krīzes gadījumā, plūdu novērtēšanu un pārvaldību, ESSF reformu, civilās aizsardzības mehānisma uzlabošanu, jaunajiem lauku attīstības virzieniem 2007.–2013.g., izņēmumiem valsts atbalsta jomā lauksaimniecībā, kā arī attiecībā uz riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā);

2.   vēlas, lai risinājums dabas, sanitārām un tehnoloģiju katastrofām tiktu atrasts, izmantojot ESSF, veterināro fondu, lauku attīstības politiku, reģionālo politiku, lauksaimniecības valsts atbalsta sistēmu un programmas Forest Focus pretugunsgrēku pasākumus un jauno programmu Life + ; uzskata, ka īstas kopienas katastrofu stratēģijas izveides nolūkā šiem mehānismiem jākļūst elastīgākiem un tādēļ jāpiemēro ESSF darbības jomas atbilstības kritēriji katras dabas katastrofas īpatnībām, īpaši attiecībā uz sausumu un salu un ka šiem mehānismiem jāpiešķir lielāks finansējums, un ka īpaša uzmanība ir jāvelta neaizsargātākajiem ražotājiem un teritorijām;

3.   uzskata, ka ESSF arī turpmāk jāsedz katastrofu novēršana arī tad, ja lielas katastrofas radītie zaudējumi nesasniedz noteikto minimālo līmeni, bet toties to sekas smagi un ilgstoši ietekmē kāda atsevišķa reģiona iedzīvotāju dzīves apstākļus, un šajā gadījumā ir jābūt iespējai sniegt ārkārtas palīdzību;

4.   mudina Komisiju sniegt likumdošanas priekšlikumu, ieviešot elastīguma klauzulu, kas radītu iespēju tiem instrumentiem, kas vērsti uz dabas katastrofu seku novēršanu lauksaimniecības jomā un īpaši ESSF piešķirt atbilstošu finansējumu, izmantojot kopējās lauksaimniecības politikas finanšu kredītus, kuri ik gadus netiek izmantoti;

5.   norāda, ka viens no priekšnoteikumiem dažu dabas katastrofu veidu profilaksei un to seku novēršanai ir starptautiskā sadarbība; uzsver, jo īpaši attiecībā uz upēm, kas plūst caur dažādām valstīm, ka ir jāizstrādā, jāfinansē un jāpārrauga pārrobežu programmas;

6.   uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas atbrīvojuma noteikumi, ko Komisija piemēro dabas katastrofu gadījumā (piemēram, maksājumu avanss, intervences graudu krājumu atbrīvošana, atļauja izmantot atmatas lopu barošanai) ir pozitīvi, tomēr ir vairāk nekā nepietiekami, lai segtu nodarītos zaudējumus, un lēmumi par to piemērošanu netiek pieņemti pietiekami ātri;

7.   uzsver, ka plaša mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu tīkla pastāvēšana un lauksaimniecības politika veicina ilgtspējīgākas ražošanas metodes, kurās izmanto augsni un ūdeni un tie ir pamatnosacījumi, lai novērstu sausumu un mežu ugunsgrēkus;

8.   uzskata, ka lauku attīstības politikai varētu būt liela nozīme dabas katastrofu novēršanā; uzsver, ka straujais lauku attīstībai domāto līdzekļu samazinājums neļauj veiksmīgi izstrādāt dabas katastrofu un to radītā kaitējuma profilakses un novēršanas programmas; tomēr iesaka, plānojot lauku attīstību valsts un reģionālā līmenī, prioritāti dot pasākumiem, kas vēršas pret katastrofu cēloņiem (piemēram, cīņai pret eroziju, apmežošanai ar atbilstošām šķirnēm, ugunsdrošības joslu uzturēšanai, hidrobūvniecībai, mežu tīrībai, lauksaimnieciskiem un vides pasākumiem ūdens taupīšanai);

9.   mudina Komisiju sniegt finansiālu un normatīvu atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt mežu degšanas iespējas, piemēram, mežu rentabilitātes veicināšanai un to ilgtspējīgai apsaimniekošanai, koksnes atlieku biomasas izmantošanai atjaunīgās enerģijas ieguvei, īpašnieku apvienību veidošanas veicināšanai ar mērķi radīt dzīvotspējīgas pārvaldes vienības un mežu vērtības uzsvēršanai, kas veicina darba vietu saglabāšanu un to radīšanu lauku apvidos;

10.   aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot pieredzes apmaiņas programmu par jauno tehnoloģiju izmantošanu mežu ugunsgrēku riska uzraudzībā un pārvaldībā, un ugunsgrēku seku novēršanā, kā arī izstrādāt procedūras tehnisko darbinieku kvalifikācijas savstarpējai atzīšanai Eiropas līmenī;

11.   aicina nākamajā finanšu plānošanas laikposmā saglabāt atbalstu, ko lauksaimniekiem agrāk piešķīra ugunsdrošības joslu izveidošanai un uzturēšanai, kas ir galvenais nodrošinājums lauku ainavas saglabāšanai;

12.   uzskata, ka, plānojot lauku attīstību, ir svarīgi dot priekšroku darbībām, kuru mērķis ir novērst lauku vides strukturālās problēmas (piemēram, tādas kā iedzīvotāju zaudēšana, lauksaimniecības zemju pamešana, lauku aizsardzība pret intensīvu urbanizāciju, atmežošana, meža īpašumu pārliecīga sadrumstalotība), jo, ja tās netiek ņemtas vērā, pieaug riska iespēja nākotnē;

13.  13 uzskata, ka jaunajā finanšu plānā 2007.-2013. gadam ir nepieciešams izveidot Kopienas programmu aizsardzībai pret mežu ugunsgrēkiem, lai sekmētu informācijas kampaņas un mežu ugunsgrēku riska novēršanas un riska pārvaldības pasākumus, piešķirot atbilstošu finansējumu un papildinot to ar lauksaimniecības strukturālo politiku; prasa, lai šīs programmas rezultātā īpaši tiktu skaidri noteikts finansējums, ko piešķir attiecīgajiem pasākumiem mežu ugunsgrēku novēršanai, vai nu pieņemot konkrētu regulu ar attiecīgo finansējumu, vai izveidojot šiem pasākumiem veltīto budžeta pozīciju gan Feader regulas, gan Life+ regulas projekta ietvaros; uzsver, ka šajā programmā jāņem vērā Vidusjūras reģiona mežu īpatnības;

14.   prasa, lai saskaņā ar stratēģiskās attīstības virzieniem lauku attīstībā 2007.–2013. tiktu paaugstināta īpašo pasākumu līdzfinansējuma daļa mežu jomā, erozijas novēršanai, hidrotehniskām infrastruktūrām, kā arī to īpašo pasākumu līdzfinansējuma daļa, kuri ir atkarīgi no programmas Natura 2000;

15.   ir pārliecināts, ka smaga tirgus krīze ir viens no tiem neparedzētajiem un ārkārtas notikumiem, kas lauksaimniecībai nozīmē dabas katastrofai līdzvērtīgu risku, tādēļ ir jāparedz īpašs Eiropas Savienības atbalsts;

16.   atkārtoti apstiprina savu lēmumu, ņemot vērā iepriekšminēto ziņojumu, prasīt Komisijai:

17.   uzskata, ka šajā jaunajā risku pārvaldības instrumentā jāiekļauj īpaša apdrošināšana mežiem, kas sedz vismaz apmežošanas un nodegušo teritoriju ekoloģiskās rehabilitācijas izmaksas un ka ar tādu modulāciju, kāda norādīta Komisijas priekšlikumā, būs grūti iegūt tik spēcīgu valsts atbalstu, kāds nepieciešams šī instrumenta efektīvai darbībai;

18.   aicina Komisiju iesniegt saskanīgus priekšlikumus lauksaimniecības krīžu pārvaldībai, kuros ietvertas racionālas metodes un reālistiski finansējuma avoti, kas patiešām mudinātu lauksaimniekus to izmantot, kā arī, lai tie būtu elastīgi tirgus regulēšanas instrumenti, kas nerada konkurences kropļojuma risku un nekavē iekšējā tirgus normālu darbību;

19.   uzskata, ka steidzami jārisina iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā norādītās riska un krīžu pārvaldības problēmas lauksaimniecībā un ka Komisijai ir jāpadziļina pētījums, kura mērķis ir izveidot cenu vai ienākumu stabilizācijas sistēmu atkarībā no tā, vai pašreiz spēkā esošās vienotā maksājumu shēmas (VMS) īpatnības tiek saglabātas vai ne, lai Eiropas lauksaimniekiem nodrošinātu tādu aizsardzības sistēmu, kas ir līdzvērtīga galveno tirdzniecības partneru aizsardzības sistēmām;

20.   atkārto, ka īsta katastrofu seku novēršanas stratēģija lauksaimniecībā nevar ietvert tikai intensīvus pasākumus, ka jāuzsāk arī apmācība, informācijas sniegšana un sabiedrības informēšana, kas jāfinansē no civilās aizsardzības sistēmas, programmas Forest Focus , lauku attīstības politikas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem; uzstāj, ka attiecībā uz mežu ugunsgrēkiem ir jāuzlabo aktīvie preventīvie pasākumi, jāpilnveido ugunsdzēšanas metodes un sistēmas, kā arī to koordinācija, jāveicina sabiedrības iesaistīšanās, kā arī jāuzlabo pētījumi par ugunsgrēku iemesliem un pārkāpumu izmeklēšanas procedūras;

21.   uzsver, ka ir nepieciešams izveidot mežsaimniecības politiku, kas ietver ilgtspējīgus dabas katastrofu pārvaldības un to novēršanas pasākumus; aicina izveidot tīklu cīņai pret mežu katastrofām, kas dotu iespēju finansēt rīcības plāna izvedi un iegūt līdzekļus, kas, atbilstoši koordinējot, tiktu izmantoti ne vien Eiropas, bet arī starptautiskā līmenī; uzskata, ka ļoti būtiski ir pieņemt noteikumus par labu mežu pārvaldību un obligātu to atjaunošanu pēc dabas katastrofām;

22.   aicina Komisiju iepriekšminētajā nākamajā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas rīcības plānā noteikt konkrētu kārtību, kā praktiski īstenojamas aktīvo preventīvo pasākumu un lauku iedzīvotāju vides izglītības programmas, kuru mērķis ir popularizēt jaunas mežu apsaimniekošanas formas un uzlabot informētību par mežu nozīmi nākotnē attiecīgajā apvidū, kā arī par to, kāds labums ir no mežu saglabāšanas;

23.   aicina rīkot kampaņas ES līmenī ar nolūku informēt lauku iedzīvotājus, mežu īpašniekus un pilsētas iedzīvotājus, bet jo īpaši skolēnus un jauniešus, brīvprātīgās organizācijas un plašsaziņas līdzekļus, ar nolūku mainīt uguns izmantošanas ieradumus;

24.   uzskata, ka, izstrādājot riska kartes un pārvaldības plānus, nevajadzētu to darīt tikai attiecībā uz plūdiem, kā tas pašlaik ir iepriekšminētajā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumā, bet tas jādara arī attiecībā uz sausumu un ugunsgrēkiem, un tādēļ Eiropas Savienībā ir arī jāizstrādā augsta ugunsbīstamības riska un sausuma riska zonu kartes un atbilstoši pārvaldības plāni;

25.   atkārto aicinājumu izveidot Eiropas Sausuma novērošanas centru, kurā tiktu pētīts sausums, meklētas iespējas to ierobežot un novērst tā sekas, kurā varētu izveidot pastāvīgu informācijas apmaiņas sistēmu, kuras mērķis būtu novērst ugunsgrēkus visā Eiropas Savienības teritorijā;

26.   aicina turpmāk ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas rīcības plānā iekļaut īpašus riska novēršanas pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt mežu degošo materiālu kontroli un pārvaldību, kā arī meža platību pārvaldība; aicina šajā plānā paredzēt arī turpmāku ārējo faktoru vērtēšanu attiecībā uz mežu platībām un ņemt vērā to sociālo un ekonomisko vērtību, kā arī turpināt meklēt jaunus atbalsta instrumentus, kas būtu piemērojami šajā nozarē;

27.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai par cīņu pret ugunsgrēkiem un par to novēršanu ar mērķi uzlabot visu pastāvošo Kopienas instrumentu izmantošanu, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (Feader ), lai risinātu šo problēmu un uzlabotu sadarbību starp reģioniem un dalībvalstīm;

28.   uzdod tā priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (2) OV C 247 E, 6.10.2005., 144. lpp. (3) OV C 33 E, 9.2.2006., 599. lpp. (4) OV C 92 E, 20.4.2006., 414. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0334. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0068. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0067. (8) http://ies.jrc.cec.eu.int/fileadmin/Documentation/Reports/Inland_and_Marine_Waters/Climate_Change_and_the_European_Water_Dimension_2005.pdf (9) Eiropas Vides politikas institūts (2006.). Klimata pārmaiņas un dabas katastrofas. Scientific evidence of a possible relation between recent natural disasters and climate change. Ziņojums Eiropas Parlamenta Vides komitejai (IP/A/ENVI/FWC/2005-35), 2006. gada 25. janvāris. (10) OV L 142, 14.5.1998, 1. lpp. (11) OV L 1, 3.1.2004., 1. lpp. (12) OV C 28, 1.2.2000., 2. lpp. un OV C 232, 12.8.2000., 19. lpp. (13) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (14) OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp. (15) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. (16) OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.