Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par līgumu, ko noslēdz Eiropas Kopiena, lai izveidotu Enerģētikas kopienu (KOM(2005)0435),

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu par līgumu, ko noslēdz Eiropas Kopiena, lai izveidotu Enerģētikas kopienu (13886/1/2005),

–   ņemot vērā juridisko pamatu, kas ir izvēlēts tā līguma noslēgšanai, ar kuru izveido Enerģētikas kopienu un kas praksē ierobežo Eiropas Parlamenta lomu, kas attiecas uz tā piekrišanu līguma noslēgšanai vai atteikšanos dot šo piekrišanu, kā arī nepieļauj Eiropas Parlamenta efektīvu līdzdalību lēmuma pieņemšanas procedūrā,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 18. maija nostāju par Eiropas Kopienas līguma noslēgšanu, ar kuru izveido Enerģētikas kopienu(1) , kurā tas ir devis savu piekrišanu līguma noslēgšanai,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

1.   atzīmē, ka Eiropas Kopiena, noslēdzot Enerģētikas kopienas līgumu (EKL), zināmā mērā rada precedentu iekšējā tirgus acquis communautaire paplašināšanai elektrības un gāzes apgādes nozarē attiecība uz deviņām EKL līgumslēdzējām pusēm;

2.   pieprasa, lai valstis, kas ir EKL līgumslēdzējas puses, uzņemas viennozīmīgas saistības respektēt un īstenot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

3.   turklāt atzīmē, ka no deviņām līgumslēdzējām pusēm trīs ir ES kandidātvalstis (Bulgārija, Rumānija un Horvātija), vien ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika), četras ir iespējamās kandidātvalstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbijas Republika un Melnkalnes Republika) un viena no tām ir izveidota ANO pagaidu pārvalde (Kosova);

4.   norāda, ka iekšējā tirgus gadījumā tika pieņemti papildu pasākumi, kas bija iecerēti kā iekšējā tirgus atbalsta instrumenti vai arī tika uzskatīti par nepieciešamiem, lai mazinātu ikvienu negatīvu ietekmi, un ka Enerģētikas kopienas līguma gadījumā Padomes lēmums šādus neparedz, un ka tas varētu izraisīt nopietnus konkurences izkropļojumus attiecībā uz iesaistītajiem ES dalībniekiem, graujot iekšējā tirgū piemērojamos standartus; tādējādi nodarbinātības un pārstrukturēšanas jautājumi, jautājumi, kas ietekmē sociālo jomu, darba apstākļu, līdztiesības, veselības un drošības, informēšanas un konsultēšanas un sociālā dialoga jautājumi tiks apskatīti atsevišķā Saprašanās memorandā, kura juridiskais statuss nav konkretizēts; prasa, lai saprašanās memorandu paraksta Komisija, Padome un attiecīgās valdības un lai to izstrādātu tā, ka tas kļūst par juridiski saistošu dokumentu;

5.   atbalsta sociālo partneru pārstāvju līdzdalību no EKL līgumslēdzējām valstīm, kas noslēdz Enerģētikas kopienas līgumu, Eiropas līmeņa sociālajā dialoga komitejās, kur tās pastāv;

6.   prasa, lai Padome un Komisija precizē, kādi nosacījumi un programmas ir paredzēti enerģijas efektivitātes palielināšanai, pieprasījuma prioritāšu noteikšanai, lai nomainītu enerģētikas infrastruktūru un veicinātu atjaunojamos enerģijas veidus, kas ir nepieciešams, lai samazinātu plaši izplatīto enerģijas deficītu, atkarību no enerģijas/ ogļūdeņraža importa un to kaitīgo ietekmi uz vidi, ko rada enerģijas ražošana, transportēšana un lietošana. Jo īpaši prasa, lai tiktu precizēts, cik efektīvi EKL valstis īsteno acquis , kas attiecas uz enerģijas efektivitāti, atmosfēru, šķidru un cietu piesārņojošu vielu emisiju un klimata pārmaiņām, kas ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, lai novērstu konkurenci ierobežojošas darbības attiecībā uz ES uzņēmējiem;

7.   aicina ar piesardzību īstenot inženierkomunikāciju privatizēšanu un valsts monopolu aizstāšanu ar privātajiem, ja nav spēkā visi normatīvi un noteikumi, kas nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, pamatotas cenas un demokrātisku kontroli;

8.   aicina Komisiju iesniegt Parlamentam informācijai papildu dokumentus, kurus Komisija un Padome uzskata par neatņemamu iekšējo tirgu regulējošo dokumentu paketes daļu EKL noslēgšanas gadījumā, pirms Padomes vai Komisijas pieņemšanas;

9.   ir nobažījies par Padomes izdarītajiem teksta grozījumiem Padomes lēmuma projektā par EKL, lai izveidotu Enerģētikas kopienu, kuru rezultātā obligātā apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kā tas bija paredzēts Komisijas priekšlikumā, ir pārveidota par "informēšanu", kā tas ir minēts Padomes lēmuma projekta 4. panta 5. punktā;

10.   pieprasa, lai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāvji kopā ar attiecīgo valstu parlamentu pārstāvjiem būtu informēti un ar tiem apspriestos par Komisijas un Ministru padomes lēmumiem attiecībā uz EKL un lai šiem pārstāvjiem būtu iespēja grozīt priekšlikumus. Parlaments, Komisija un Padome apspriežas, lai noteiktu attiecīgu procedūru.

11.   uzskata par vēlamu, lai tiesību normas par līgumslēdzēju pušu savstarpējo palīdzību nopietnos enerģijas apgādes pārtraukuma gadījumos varētu piemērot arī uz citām kaimiņvalstīm "gadījumos, kad ir izveidojušies īpaši apstākļi"; aicina Padomi un Komisiju precizēt "īpašu apstākļu" jēdzienu ar atsevišķa īstenošanas pasākuma palīdzību, par ko tiek informēts Parlaments atzinuma sniegšanai;

12.   prasa, lai Padome un Komisija precizē, cik efektīvs ir EKL ieguldījums enerģētikas reformas veicināšanā līgumslēdzējās valstīs, kas atrodas Rietumbalkānos un kurās reformu īstenošana ir daudz agrāka posmā. It īpaši šīm valstīm ir jāveido patstāvīga enerģētikas politika un iestādes, lai papildus tiesiskumam risinātu kardinālas un vispusīgas reformas enerģētikas jomā gan attiecībā uz enerģijas pieprasījumu, gan piedāvājumu;

13.   prasa, lai Padome un Komisija iekļauj precizējumu par to dažādo iestāžu nozīmi un funkcijām, kuras tiek izveidotas atbilstoši Enerģētikas kopienas līgumam, tostarp Enerģētikas kopienas sekretariāta un Regulatīvo padomes nozīmi un funkcijām;

14.   prasa, lai Padome un Komisija iekļauj precizējumu par pasākumiem, kurus īsteno valstis, kas sniedz palīdzību, dalībvalstis un EKL dalībvalstis, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību, it īpaši attiecībā uz beznodokļu zonu enerģijas tirdzniecības uzņēmumu veidošanos EKL reģionā, kuriem ir noteicoša loma enerģētikas tirgū, un to izplatīšanos ES enerģētikas tirgos;

15.   lūdz Padomi un Komisiju precizēt, kādi kritēriji tiek izvirzīti attiecība pret trešām valstīm, lai tās Ministru padomē akceptētu kā novērotājas vai dalībnieces;

16.   lūdz informēt Parlamentu un apspriesties ar to pirms EKL turpmāk tiktu attiecināts uz citiem enerģijas avotiem un citam enerģētikas nozarēm;

17.   lūdz Komisiju vismaz reizi gadā rakstiski ziņot Parlamentam par sasniegumiem un problēmām, kas līguma pusēm radušies, īstenojot EKL; minētajā ziņojumā jāiekļauj vismaz šādi jautājumi:

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Enerģētikas kopienas līguma dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0219.