Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2587(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0331/2006

Debates :

PV 14/06/2006 - 9
CRE 14/06/2006 - 9

Balsojumi :

PV 15/06/2006 - 9.10
CRE 15/06/2006 - 9.10

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0273

Pieņemtie teksti
PDF 105kDOC 65k
Ceturtdiena, 2006. gada 15. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanās Eiropā
P6_TA(2006)0273B6-0330, 0331, 0332 un 0333/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos Eiropā

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību aktus, kuri aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, īpaši Starptautisko konvenciju par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas ES dalībvalstis un liels skaits valstu ārpus ES,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6.,7. un 29. pantu un EK līguma 13. pantu, ar ko uzliek par pienākumu ES un tās dalībvalstīm īstenot cilvēktiesības un pamatbrīvības un nodrošina pamatu ES cīņā pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 21. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības pasākumus, lai novērstu rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju, īpaši direktīvas, kas vērstas pret diskrimināciju, proti, Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1) , un Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2) , kā arī pamatlēmuma par rasisma un ksenofobijas izskaušanu projektu(3) ,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, homofobiju, minoritāšu aizsardzību, pretdiskriminācijas politiku, kā arī par romu sieviešu stāvokli ES,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju vēršanos pret čigāniem veicina iracionāli iemesli un dažreiz tas ir saistīts ar sociālo atstumšanu un bezdarbu, kā arī ar atteikšanos uztvert mūsu sabiedrības dažādību kā bagātināšanās avotu;

B.   tā kā pēdējā laikā vairākās dalībvalstīs, ir pieredzēti vardarbības gadījumi un/vai nogalināšana, kuras motīvi ir rasistisks, ksenofobisks un antisemītisks naids, līdztekus citām tiešām un netiešām rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un homofobijas izpausmēm, kas pastāv ES un ārpus tās;

C.   tā kā Krievijas varas iestādes aizliedza vienlīdzības un iecietības gājienu, ko Maskavā 2006. gada 27. maijā bija plānojuši geji, lesbietes, biseksuāļi, transseksuāļi (GLBT), tā pārkāpjot tiesības uz mierīgu pulcēšanos un demonstrācijām, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un pieļaujot situāciju, ka politiskās iestādes un reliģiskās organizācijas tika iesaistītas nomelnošanas kampaņā, izraisot tai sekojošus vardarbības gadījumus un tajos piedaloties;

D.   tā kā politiskie darbinieki Eiropas, dalībvalstu un reģionālajā līmenī ir atbildīgi par laba piemēra demonstrēšanu, veicinot iecietību, izpratni, cieņu un mierīgu līdzāspastāvēšanu;

E.   tā kā dažas politiskās partijas, tostarp arī valdošās partijas vairākās valstīs vai tās, kuras ir labi pārstāvētas vietējā līmenī, uzmanības centrā ir tīši izvirzījušas rasu, etniskos, reliģiskos un neiecietības pret gejiem jautājumus, pieļaujot, ka vadošie politiķi lieto izteikumus, ar kuriem sabiedrībā veicina rasu un cita veida naida un ekstrēmisma izplatīšanos;

F.   tā kā homofobiska rakstura aicinājumi uz atklātu vardarbību ir izskanējuši no valdošās partijas locekļa Polijā saistībā ar plāniem organizēt geju gājienu par savām tiesībām Varšavā;

G.   tā kā dalībvalstīs ir paredzēti vairāki pasākumi pret politiskajām partijām, kuras veicina programmas un darbības, kas ir pretrunā vērtībām, ko garantē ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tostarp, atsaucot valsts finansējumu;

H.   tā kā kaunpilni un smagi rasistiski incidenti notiek futbola spēļu laikā un tā kā pastāv bažas, ka līdzīgi atgadījumi varētu notikt pašreizējā Pasaules kausa finālturnīra laikā;

I.   tā kā izglītība, īpaši sākumskolas līmenī, ir kritiska "augšupējas politikas" joma rasistisku attieksmju un aizspriedumu izskaušanā vēlākā dzīves posmā un tā kā politikas veidotājiem ir pienācīgi jāņem vērā labums, ko var gūt, veidojot labvēlīgu sociāli un etniski jauktu vidi valsts nodrošinātās pamatizglītības iestādēs;

J.   tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga un nozīmīga loma, nosakot, kā sabiedrība uztver rasistisku vardarbību, un dažās dalībvalstīs tie cenšas izmantot vienpusējus un neobjektīvus vardarbības aprakstus, tādējādi kļūdami atbildīgi par dezinformācijas attiecībā uz rasismu un ksenofobiju izplatīšanu;

K.   tā kā ir liels skaits tīmekļa vietņu internetā, kur galvenokārt tiek sniegta informācija par rasistiskām grupām un citām grupām, kuras kurina naidu, un tādēļ pastāv problēma, kā risināt šo jautājumu, nepārkāpjot tiesības uz vārda brīvību;

L.   tā kā policijai un tiesu sistēmām dalībvalstīs ir būtiska nozīme, saucot pie atbildības par rasistisku vardarbību, kā arī novēršot to; tā kā tomēr tās dažreiz nespēj aizstāvēt iedzīvotājus pret rasistisku vardarbību un atturēt ekstrēmistus no šādu noziegumu izdarīšanas, un tādēļ dalībvalstīm ir jāapsver, vai viņu policija un tiesu sistēma saskaras ar "institucionālu rasismu"; tā kā dažās valstīs policijas vardarbība ir īpaši vērsta pret etniskām, rasu un seksuālām minoritātēm, un tiek tieši pārkāptas to tiesības uz mierīgu pulcēšanos;

M.   tā kā nav pietiekamu statistikas datu par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju dalībvalstīs, īpaši par vardarbību un diskrimināciju, kas saistīta ar minētajām parādībām;

N.   tā kā Padome pēc sarunām piecu gadu garumā vēl joprojām nav pieņēmusi Komisijas priekšlikumu pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, kā rezultātā Komisija brīdina par tā atsaukšanu, un tā kā šis tiesību akts būtu bijis lietderīgs instruments, ko piemērot rasu naida noziegumos vainīgo lietu izskatīšanā un sodīšanā;

O.   tā kā jautājums par četrām dalībvalstīm – Vāciju, Luksemburgu, Austriju un Somiju – ir nodots Eiropas Kopienu Tiesai (EKT) par neapmierinošu Direktīvas 2000/43/EK prasību izpildi,

1.   izsaka nožēlu, ka Padome nav varējusi pieņemt 2001. gada Padomes pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, un uzstājīgi aicina nākamo Padomes prezidējošo valsti Somiju atsākt darbu pie šā jautājuma, kā arī aicina Padomi panākt vienošanos, lai to noteikti paplašinātu attiecībā uz homofobiskām, antisemītiskām izpausmēm, pret islāmu vērstiem un citiem naidīgiem uzbrukumiem, kuru pamatā ir fobijas vai naids, kas izraisās etniskās piederības, rases, seksuālās orientācijas, reliģijas vai citu iracionālu iemeslu dēļ; aicina dalībvalstis pastiprināt krimināllikuma pasākumus, kuru mērķis ir sodu par šādiem pārkāpumiem tuvināšanu ES līmenī; mudina visas dalībvalstis efektīvi īstenot antidiskriminācijas direktīvas un Komisiju iesniegt Eiropas Kopienu Tiesā prasību pret tām dalībvalstīm, kuras to neveic, kā arī līdz 2007. gada vidum izstrādāt jaunus tiesību priekšlikumus, kuros būtu apkopoti visi diskriminācijas iemesli, kā noteikts Līguma par ES 13. pantā, un kuriem būtu tāda pat darbības joma, kāda ir Direktīvai 2000/43/EK;

2.   asi nosoda visus rasistu un naidīgos uzbrukumus, aicina varas iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai sodītu vainīgos un apkarotu nesodāmības klimatu saistībā ar šiem uzbrukumiem un apliecina solidaritāti visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm, tostarp

   iepriekšnodomāto mali tautības sievietes slepkavību un tā beļģu bērna nogalināšanu, kuram viņa bija aukle, un ko Antverpenē 2006. gada 12. maijā izdarīja jauns beļģu labējais ekstrēmists, kurš īsi pirms tam bija smagi ievainojis turku izcelsmes sievieti, mēģinot viņu nogalināt;
   sešpadsmitgadīga jaunieša noslepkavošanu 2006. gada janvārī un septiņpadsmitgadīga jaunieša nogalināšanu 2006. gada aprīlī Briselē; izsakot sašutumu par šo slepkavību atspoguļojumu dažos plašsaziņas līdzekļos, jo dažreiz plašā sabiedrībā radās iespaids par visas sabiedrības nepamatotu apsūdzību kriminālnoziegumos;
   Ilan Halimi izvarošanu, spīdzināšanu un noslepkavošanu Francijā 2006. gada februārī, ko izdarīja dažādas izcelsmes 22 personu banda; ir īpaši izsakot nopietnas bažas par šā nozieguma antisemītisko raksturu;
   Chaïb Zehaf nogalināšanu Francijā 2006. gada martā viņa etniskās izcelsmes dēļ;
   brutālo uzbrukumu etiopiešu izcelsmes Vācijas pilsonim Kevinam K. Pommeltes (Poemmelte ) ciemā Saksonijā-Anhaltā 2006. gada 9. janvārī, īpaši tāpēc, ka tas noticis rasistisku motīvu dēļ;
   transseksuālas personas Gisberta šausminošo spīdzināšanu un slepkavību 2006. gada februārī, ko izdarīja pusaudžu un nepilngadīgo grupa;
   uzbrukumu Varšavā Polijas galvenajam rabīnam Michael Schudrich, kā arī Polijas Ģimeņu savienības vadošā biedra paziņojumus, kūdot uz vardarbību pret GLBT personām saistībā ar gājienu par iecietību un vienlīdzību;
   uzbrukumu Gvinejas izcelsmes portugālim Fernando Ujiguilete, kas notika 2006. gada 8 aprīlī Kasteljardelvaljesā, Spānijā. Šī rasistiskā uzbrukuma rezultātā Ujiguilete vairākas dienas pavadīja slimnīcā;
   neonacisma ideoloģijas piekritēju agresijas un rasistisko izsaucienu un dziedāšanas palielināšanos futbola stadionos;

3.   atzinīgi vērtē to, ka demonstrācijās Antverpenē un Parīzē piedalījās tūkstošiem cilvēku, lai paustu sabiedrības sašutumu par augstāk minētajiem notikumiem un izteiktu sabiedrības atbalstu cīņai pret rasismu, ksenofobiju un antisemītismu; atzinīgi vērtē arī demonstrācijas par iecietību Polijā un it īpaši seksuālo minoritāšu gājiena draudzīgo uzņemšanu 2006. gadā Varšavā;

4.   pauž nopietnas bažas par to, ka Polijā vispārēji pastiprinās ar rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju saistīta neiecietība, ko daļēji motivē reliģiskas organizācijas, piemēram, radiostacija Maryja , kas ir saņēmusi kritiku arī no Vatikāna par tās antisemītisko diskursu; uzskata, ka ES ir jāīsteno attiecīgi pasākumi, lai paustu savu nostāju un it īpaši izskatītu jautājumu par Polijas Ģimeņu savienības un Pašaizsardzības partijas, kuras līderi kūda cilvēkus uz naidu un vardarbību, iesaistīšanos valdībā; atgādina Polijai par tās saistībām un pienākumiem saskaņā ar ES līgumiem, it īpaši 6. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, un par iespējamām sankcijām saistību neievērošanas gadījumā; šajā sakarā mudina Polijas valdību vēlreiz izskatīt jautājumu par ģenerālpilnvarotā vienlīdzības jautājumos amata likvidēšanu; prasa Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centram veikt izmeklēšanu saistībā ar rasistiskās, ksenofobiskās un homofobiskās neiecietības gaisotni Polijā un prasa Komisijai pārbaudīt, vai Polijas Izglītības ministrijas darbība un deklarācijas atbilst ES līguma 6. pantam;

5.   asi nosoda Krievijas varas iestāžu lēmumu aizliegt pirmo seksuālo minoritāšu gājienu 2006. gada 27. maijā Maskavā, kā arī viņu nespēju nodrošināt miermīlīgiem demonstrētājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem aizsardzību un drošību; atgādina Krievijas varas iestādēm, ka pulcēšanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko garantē Krievijas Federācijas konstitūcijas 31. pants; pauž nopietnas bažas par Krievijas politiķu un reliģisko organizāciju ietekmi vardarbības un naida kurināšanā pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transseksuāļiem; cer, ka līdzīgi notikumi nākotnē vairs neatkārtosies un mudina Krievijas varas iestādes atļaut seksuālo minoritāšu gājiena rīkošanu 2007. gadā un rūpēties par tās dalībnieku drošību;

6.   ir ļoti vīlies par ES līderu nespēju risināt minētos jautājumus ES un Krievijas galotņu tikšanās laika 2006. gada 26. maijā;

7.   ir vīlies arī par Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un komisāru F. Frattini un V. Špidla tikšanos ar Eiropas reliģisko konfesiju līderiem 2006. gada 30. maijā, kuras laikā neizdevās nosodīt Krievijas pareizticīgo baznīcu pārstāvju aktīvo līdzdalību vardarbīgajā pret seksuālajām minoritātēm vērstajā un neonacistu gājienā 2006. gada 27. maijā Maskavā;

8.   pauž izbrīnu un bažas par Eiropas Parlamentārās asamblejas padomes priekšsēdētāja nostāju par notikumiem Maskavā, ja viņš tā vietā, lai nosodītu vardarbīgos cilvēka pamattiesību pārkāpumus 2006. gada 27. maijā, atzinīgi vērtē rādītājus par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā;

9.   aicina ES pārstāvjus nākamajā G8 galotņu tikšanās laikā steidzami izskatīt jautājumu par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, pievēršot īpašu uzmanību tiesībām rīkot mierīgas demonstrācijas;

10.   aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un visas Eiropas demokrātiskās politiskās partijas nosodīt visa veida neiecietības aktus un rasu naida kurināšanu, kā arī visa veida iebaidīšanas vai ar rasismu saistītas vardarbības aktus;

11.   pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs ir novērojams atbalsts ekstrēmistu partijām un grupējumiem, kuru darbības pamatā ir ksenofobiska, rasistiska, antisemītiska un homofobiska nostāja un dažas no kurām nesen ir iesaistījušās Polijas valdībā, un uzsver vajadzību izskatīt šīs parādības rašanās cēloņus, piemēram, sociālās atstumtības un bezdarba jautājumus;

12.   steidzami prasa, lai visas dalībvalstis vismaz paredz iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras neievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātijas un tiesiskuma principus saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Pamattiesību hartu, un aicina tās valstis, kurās minētā iespēja jau pastāv, nekavējoties izmantot to;

13.   aicina dalībvalstis uzsākt kampaņas un projektus visos līmeņos un sektoros, it īpaši plašsaziņas līdzekļos un skolās, lai veicinātu izpratni par kultūru daudzveidību kā labklājības un ekonomiskās attīstības izpausmi, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, cīņu pret diskrimināciju, iecietību, dialogu un integrāciju, piemēram, saistībā ar 2007. gadu - Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem un 2008. gadu - starpkultūru dialoga gadu;

14.   aicina dalībvalstis to savstarpējās attiecībās, kā arī divpusējās attiecībās ar trešām valstīm pievērst pienācīgu uzmanību cīņai pret rasismu, seksismu, ksenofobiju un homofobiju;

15.   aicina Komisiju līdz ar integrācijas politikas attīstību turpināt darbu, izstrādājot pret diskrimināciju vērstu politiku; uzskata, ka, lai sasniegtu līdztiesību, ir jāņem vērā integrācijas un citi ar tiesību aktiem nesaistīti pasākumi, piemēram, sadarbības un līdzdalības veicināšana;

16.   uzsver vajadzību atbalstīt pret rasismu un ksenofobiju vērstas iniciatīvas saistībā ar Pasaules čempionātu futbolā, kurš pašreiz notiek Vācijā, un aicina varas iestādes rūpīgāk pārraudzīt, saukt pie atbildības un sodīt personas, kas ir atbildīgas par rasisma aktu rīkošanu;

17.   atgādina, ka, lai efektīvi cīnītos pret rasismu un ksenofobiju, ir vajadzīgas nepārprotamas un skaidras minēto parādību definīcijas un statistika, it īpaši par vardarbības aktiem saistībā ar rasismu un ksenofobiju, kā tas jau uzsvērts Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra 2005. gada pārskatā, kurā ir norādīts uz statistikas rādītāju trūkumu par vardarbību saistībā ar rasismu, piemēram, Itālijā, Portugālē un Grieķijā;

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas valdībai.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(3) OV C 75E, 26.3.2002., 269. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 12. decembrisJuridisks paziņojums