(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5895/2/2006 – C6-0309/2006)(1) ,

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0139)(3) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0475/2006),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 289 E, 28.11.2006., 30. lpp. (2) OV C 227, 21.9.2006., 460. lpp. (3) OV vēl nav publicēts.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību(4) bija paredzēta, lai veicinātu Kopienas dzelzceļu pielāgošanu vienotā tirgus prasībām un uzlabotu to efektivitāti.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu (5) attiecas uz principiem un procedūrām, kas piemērojamas attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu.

(3)  Baltajā grāmatā "Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu", Komisija paziņoja par nodomu turpināt iekšējā tirgus veidošanu dzelzceļa pakalpojumiem, ierosinot atvērt starptautisko pasažieru pārvadājumu tirgu.

(4)  Šīs direktīvas mērķis ir pievērsties starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai Kopienā, un tādējādi tai nebūtu jāattiecas uz pārvadājumiem starp dalībvalsti un trešo valsti. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu spēt piemērot šo direktīvu pārvadājumiem, ko veic tranzītā caur Kopienu.

(5)  Saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem šobrīd paveras ļoti kontrastējoša aina. Tālsatiksmes pārvadājumiem (piemēram, nakts vilcieniem) ir grūtības, un vairākus no tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas tos veic, nesen ir atcēluši, lai ierobežotu zaudējumus. No otras puses, starptautisko ātrgaitas pārvadājumu tirgū pārvadājumu apjoms ir krasi pieaudzis, un tas turpinās enerģiski attīstīties, līdz 2010. gadam divkāršojot un savstarpēji savienojot Eiropas ātrgaitas tīklus. Tomēr abos gadījumos spēcīgs konkurences spiediens ir jūtams no zemo cenu aviosabiedrībām. Tādēļ ir būtiski stimulēt jaunas ierosmes, veicinot konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(6)  Pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršana nebūtu iespējama bez detalizētiem noteikumiem par pieeju infrastruktūrai, ievērojamiem panākumiem savstarpējās savietojamības jomā un bez stingra dzelzceļa satiksmes drošības regulējuma dalībvalstu un Eiropas līmenī. Visi šie elementi šobrīd ir nodrošināti pēc šādu direktīvu transponēšanas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK(6) , Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/51/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK(7) , Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/13/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK(8) , Direktīva 2001/14/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos(9) . Šos jaunos reglamentējošos noteikumus līdz ierosinātajam termiņam jāpapildina ar stabilu, konsolidētu praksi atvērt tirgu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem. Dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās 2004. gada 1. maijā vai pēc tā, būtu jāpiešķir tiesības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem noteikto termiņu, kas ir 2017. gads, pagarināt līdz pieciem gadiem.

(7)  Tādu dzelzceļa pārvadājumu skaits, kas tiek veikti bez pieturām, ir ļoti neliels. Pārvadājumos ar pieturām ir nepieciešams atļaut jauniem tirgus dalībniekiem pa ceļam uzņemt un izlaist pasažierus, lai nodrošinātu, ka šādām operācijām ir reāla iespēja būt ekonomiski stabilām, un novērstu to, ka potenciālie konkurenti tiek nostādīti nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar esošajiem operatoriem, kuriem ir tiesības pa ceļam uzņemt un izlaist pasažierus. Šīm tiesībām nebūtu jāskar Kopienas un valstu noteikumus attiecībā uz konkurences politiku .

(8)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1191/69 (1969. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (10) pilnvaro dalībvalstis un vietējās iestādes piešķirt pakalpojumu valsts līgumus. Šajos līgumos var būt noteiktas ekskluzīvas tiesības sniegt dažus pakalpojumus. Tāpēc ir jānodrošina, lai minētās regulas noteikumi būtu saskaņoti ar principu par starptautisko pasažieru pārvadājumu atvēršanu konkurencei.

(9)  Atvērt konkurencei starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas ietver tiesības uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kura atrodas starptautiskā pārvadājuma maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp tādā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, var radīt sekas to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanai un finansēšanai, kas tiek veikti saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja ierobežot piekļuves tiesības tirgum, ja šādu tiesību izmantošana varētu izjaukt šo pakalpojumu valsts līgumu ekonomisko līdzsvaru un ja attiecīgā regulatīvā iestāde, kas paredzēta Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā, sniedz piekrišanu, pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi, pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kas piešķīrusi pakalpojumu valsts līgumu.

(10)  Dažas dalībvalstis jau ir sākušas atvērt tirgu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, izmantojot pārskatāmu, atklātu konkursa izsludināšanas procedūru dažu šādu pārvadājumu veikšanai. Tām nebūtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt pilnīgi atvērtu piekļuvi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, jo šī konkurence par tiesībām izmantot dažus dzelzceļa maršrutus ir ietvērusi pietiekamu šo pakalpojumu īstenošanas tirgus vērtības pārbaudi.

(11)  Novērtējot, vai pakalpojumu valsts līguma ekonomiskais līdzsvars varētu tikt izjaukts, būtu jāņem vērā iepriekš noteiktus kritērijus, piemēram, ietekmi uz pakalpojumu valsts līgumā iekļauto pakalpojumu rentabilitāti, tostarp to radīto ietekmi uz neto izmaksām kompetentajai valsts iestādei, kas piešķīra līgumu, pasažieru pieprasījumu, biļešu cenas, biļešu pārdošanas kārtību, pieturu atrašanās vietu un skaitu abās robežas pusēs, kā arī ierosinātā jaunā pārvadājuma grafiku un biežumu. Ievērojot šāda novērtējuma rezultātus un attiecīgās regulatīvās iestādes lēmumu, dalībvalstis varētu piešķirt, grozīt vai aizliegt pieprasītās tiesības par piekļuvi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tostarp iekasēt maksu no jauna starptautiska pasažieru pārvadājuma operatora, ņemot vērā ekonomisko analīzi un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un vienlīdzības un nediskriminācijas principiem.

(12)  Lai atbalstītu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu darbību uz līnijām, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, dalībvalstis, kuras tā vēlas, var pilnvarot iestādes, kas atbildīgas par šiem pakalpojumiem, iekasēt maksu par pasažieru pārvadājumiem, kas atrodas šo iestāžu jurisdikcijā . Šai maksai būtu jāpapildina tas valsts pakalpojumu saistību finansējums, kas noteikts pakalpojumu valsts līgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem. Maksa ir jānosaka atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar taisnīguma, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem.

(13)  Regulatīvajai iestādei būtu jāpilda savas funkcijas tā, lai tai nebūtu nekādu interešu konfliktu un lai tā nekādi nebūtu iesaistīta attiecīgā pakalpojumu valsts līguma piešķiršanā. Jo īpaši, ja tai organizatorisku vai juridisku apstākļu dēļ ir ciešas saiknes ar kompetento iestādi, kas ir iesaistīta attiecīgā pakalpojumu valsts līguma piešķiršanā, būtu jānodrošina tās funkcionālā neatkarība. Regulatīvās iestādes pilnvaras būtu jāpaplašina, lai tā varētu novērtēt starptautiskā pakalpojuma mērķi un vajadzības gadījumā iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem pakalpojumu valsts līgumiem.

(14)  Šī direktīva ir nākamais posms dzelzceļa tirgus atvēršanā. Dažas dalībvalstis jau ir atvērušas tirgu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem savā teritorijā. Šajā kontekstā šo direktīvu nevajadzētu saprast tā, ka tā rada šīm dalībvalstīm saistības sniegt pirms 2010. gada 1. janvāra piekļuves tiesības dzelzceļa uzņēmumiem, kas licencēti dalībvalstī, kurā līdzīgas tiesības netiek piešķirtas.

(15)  Lai izveidotu specializētas infrastruktūras, piemēram, ātrgaitas dzelzceļa līnijas, dzelzceļa uzņēmumiem ir vajadzīga plānošanas un juridiskā drošība, kas atbilstu apjomīgo ilgtermiņa ieguldījumu nozīmīgumam. Tādēļ šiem uzņēmumiem ir jārada priekšnoteikumi pamatlīgumu slēgšanai parasti līdz 15 gadiem.

(16)  Valstu regulatīvajām iestādēm, pamatojoties uz Direktīvas 2001/14/EK 31. pantu, būtu jāapmainās ar informāciju un atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts pakalpojumu valsts līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām būtu pakāpeniski jāizstrādā uz savu pieredzi balstītas pamatnostādnes.

(17)  Šīs direktīvas piemērošana būtu jāizvērtē, pamatojoties uz diviem ziņojumiem , no kuriem katru Komisija iesniedz vienu gadu pēc starptautisko un attiecīgi iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas dienas. Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisijai būtu jāsniedz cits ziņojums, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršanas sagatavošanu un kurā ierosina atbalsta pasākumus, lai vienkāršotu šo sagatvošanas procesu.

(18)  Dalībvalstij, kurā nav dzelzceļu sistēmas un nav arī plānots tuvākajā laikā tādu izveidot, tiktu uzlikts nesamērīgs un nevajadzīgs pienākums, ja tai būtu bijis jātransponē un jāievieš Direktīvas 91/440/EEK un 2001/14/EK. Tādēļ šāda dalībvalsts visā laikposmā, kamēr tajā nav dzelzceļu sistēmas, būtu jāatbrīvo no pienākuma transponēt un ieviest šīs direktīvas.

(19)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11) .

(20)  Komisijai jo īpaši ir jābūt pilnvarotai noteikt pasākumus ir vispārējas darbības jomu, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus saskaņā ar regulatīvu kontroles procedūru, kas ir noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a punktā.

(21)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, Kopienas dzelzceļu attīstību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā vajadzību nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi infrastruktūrai un ievērojot acīmredzamo starptautisko mērogu, kādā funkcionē svarīgas dzelzceļu tīklu daļas, kā arī to, ka vajadzīga saskaņota starpvalstu darbība, šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(22)  Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) dalībvalstīm ieteikts izstrādāt savas tabulas gan pašu lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, pēc iespējas labāk atainojot attiecības starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas sabiedrībai.

(23)   Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 91/440/EEK un 2001/14/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 91/440/EEK groza šādi.

1)  Direktīvas 2. pantu papildina ar šādu punktu:

4.  Dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz jebkuru dzelzceļa pārvadājumu, ko veic tranzītā caur Kopienu un kas sākas un beidzas ārpus Kopienas teritorijas.

2)  Direktīvas 3. panta ceturto ievilkumu svītro;

3)  Aiz 3. panta piektā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

4)  Aiz 3. panta sestā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

5)  Svītro 5. panta 3. punkta pirmo ievilkumu;

6)  Svītro vārdus "un starptautiskie uzņēmumu grupējumi" 8. panta 1. punktā;

7)  Direktīvas 10. panta 1. punktu svītro;

8)  Direktīvas 10. pantā iekļauj šādus punktus:

3a. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri atbilst 2. panta noteikumiem, līdz 2010. gada 1. janvārim tiks nodrošinātas pieejas tiesības infrastruktūrai visās dalībvalstīs nolūkā sniegt starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, sniedzot pasažieru starptautisko pārvadājumu pakalpojumus, ir tiesības uzņemt pasažierus jebkurā starptautiskā maršruta dzelzceļa stacijā un izlaist citā stacijā, ieskaitot dzelzceļa stacijās, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Piekļuves tiesības to dalībvalstu infrastruktūrai, kurās starptautisko pasažieru dzelzceļa pārvadājumu daļa pārsniedz pusi no dzelzceļa uzņēmumu pasažieru pārvadājumu apgrozījuma šajā dalībvalstī, nodrošina līdz 2012.  gada 1. janvārim.

To, vai pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, nosaka Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā attiecīgā regulatīvā iestāde vai iestādes, pēc attiecīgo kompetento iestāžu un/vai ieinteresēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu lūguma.

3b. Dalībvalstis var ierobežot 3a. punktā paredzētās piekļuves tiesības tādiem pārvadājumiem no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, uz kuriem attiecas viens vai vairāki pakalpojumu valsts līgumi, kas noslēgti saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. Šādu ierobežojumu sekas nevar būt tiesību ierobežošana uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskā pārvadājuma maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, izņemot, ja šo tiesību izmantošana izjauktu pakalpojumu valsts līguma ekonomisko līdzsvaru.

Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām pusēm, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās puses par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija. Regulatīvā iestāde sniedz sava lēmuma pamatojumu un norāda termiņu, kurā, kā arī nosacījumus, ar kādiem

Šādā gadījumā dzelzceļa uzņēmumi, kuri sniedz valstu iekšējos pārvadājumu pakalpojumus, maksā tādu pašu maksu par šo maršrutu darbību.

Maksa ir paredzēta, lai kompensētu šīs iestādes izdevumus par sabiedrisko pakalpojumu saistību apmaksu atbilstīgi pakalpojumu valsts līgumam, kas noslēgts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Šī kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visus vai daļu no izdevumiem, kas radušies, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā attiecīgos maksājumu dokumentus un samērīgus šo saistību izpildē gūtos ienākumus.

Maksu uzliek atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot taisnīguma, pārskatāmības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principus, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu cenu un maksas lielumu. Kopējā uzliktā samaksa neapdraud to starptautisko pasažieru pārvadājumu ekonomisko dzīvotspēju, par kuriem to iekasē .

Attiecīgās iestādes uzglabā informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju izsekot maksu izcelsmei un to pielietojumam. Dalībvalstis šo informāciju sniedz Komisijai.

9)   10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

8.  Komisija līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

10)  Regulas 10. pantu papildina ar šādu punktu:

9.  Komisija vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par 3b un 3d punkta noteikumu īstenošanu.

Ziņojumā, kas līdz 2012. gada 31. decembrim ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, Komisija īpaši izvērtē sagatavošanos iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršanai. Vajadzības gadījumā Komisija šajā ziņojumā ierosina papildu pasākumus, lai veicinātu šā tirgus atvēršanu un ņemtu vērā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

11)   11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2.  Grozījumus, kas vajadzīgi, lai grozītu pielikumus, pieņem saskaņā ar 11.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12)   11.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

13)  Šādu daļu pievieno 15. pantam:

Pienākums transponēt un ieviest šo direktīvu neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

2. pants

Direktīvu 2001/14/EK ar šo groza šādi.

1)  Direktīvas 1. panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

2)  Direktīvas 2. pantu papildina ar šādu punktu:

3)  Direktīvas 13. pantā iekļauj šādu punktu:

4.  Ja pretendents plāno pieprasīt infrastruktūras jaudu, lai veiktu starptautisku pasažieru pārvadājumu, kā noteikts Direktīvas 91/440/EEK 3. pantā, tas informē infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgās regulatīvās iestādes. Lai varētu novērtēt starptautiskā pakalpojuma mērķi - pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs- un iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem pakalpojumu valsts līgumiem, regulatīvās iestādes nodrošina, lai tiktu informēta jebkura kompetentā iestāde, kas piešķīrusi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu, kas noteikts pakalpojumu valsts līgumā, jebkura cita ieinteresēta kompetenta iestāde, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar Direktīvas 91/440/EEK 10. panta 3b punktu, un jebkurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno pakalpojumu valsts līgumu šajā starptautiskā pasažieru pārvadājuma maršrutā.

4)  Direktīvas 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

5.  Pamata vienošanās parasti slēdz uz pieciem gadiem, un tās var ikreiz atjaunot uz laikposmu, kas vienāds ar sākotnējo. Infrastruktūras pārvaldītājs īpašos gadījumos var piekrist īsākam vai ilgākam laikposmam. Jebkuru laikposmu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, pamato ar komerciālu līgumu esamību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.

5a. Par pakalpojumiem, kuriem izmanto 24. pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgi lieli un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pretendents pienācīgi pamato, pamata vienošanos var slēgt uz 15 gadiem. Laikposms, kas ilgāks par 15 gadiem, ir iespējams vienīgi izņēmuma gadījumos, piemēram, liela mēroga ilgtermiņa ieguldījuma gadījumā, un jo īpaši, ja uz šo ieguldījumu attiecas līgumsaistības, tostarp daudzgadu amortizācijas plāns.

Šādā gadījumā pretendenta vajadzību dēļ var būt nepieciešams sīki noteikt jaudas raksturlielumus – tostarp biežumu, apjomu un vilcienu ceļu kvalitāti – ko pretendentam jānodrošina pamata vienošanās darbības laikā. Infrastruktūras pārvaldītājs par samazināt rezervēto jaudu, kas vismaz vienu mēnesi ir tikusi izmantota mazāk par 27. pantā paredzēto robežkvotu.

Sākot no 2010. gada 1. janvāra starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem var noslēgt sākotnēju pamata vienošanos uz 5 gadiem, ko var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz jaudas raksturlielumiem, kurus izmanto pretendenti, kas sniedz dzelzceļa pakalpojumus pirms 2010. gada 1. janvāra, lai ņemtu vērā specializētus ieguldījumus vai komerciālu līgumu esamību. Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā regulatīvā iestāde ir atbildīga par atļaujas sniegšanu, lai šāda vienošanās stātos spēkā.

5)  Pirms 30. panta 1. punkta pēdējā teikuma iekļauj šādu teikumu:

Turklāt tā savu funkciju izpildē ir neatkarīga no jebkuras kompetentas iestādes, kas iesaistīta pakalpojumu valsts līguma piešķiršanā.

6)   34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3.  Grozījumus, kas vajadzīgi pielikumu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7)   35. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

8)  Šādu daļu pievieno 38. pantam:

Pienākums transponēt un ieviest šo direktīvu neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

3. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz… (14) . Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šos aktus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.  Šīs direktīvas 1. panta 2., 5., 6. un 7. punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 221, 8.9.2005., 56. lpp. (2) OV C 71, 22.3.2005., 26. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Nostāja (OV 227 E, 21.9.2006., 460. lpp. ), Padomes 2006. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV 289 E, 28.11.2006., 30. lpp. ) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 18. janvāra Nostāja. (4) OV L 237, 24.8.1991., 25.lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/103 /EK (OV L 363, 20.12.2006., 344. lpp.). (5) OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49/EK (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.). Labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp. (6) OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp. (7) OV L 164, 30.4.2004., 164. lpp. Labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 58. lpp. (8) OV L 75, 15.3.2001., 26. lpp. (9) OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp. Labotā versija OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp. (10) OV L 156, 28.6.1969., 1.lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91 (OV L 169, 29.6.1991., 1. lpp.). (11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums, kuru grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (12) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. (13) + OV: Lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu. (14) * 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.