Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/0240(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0079/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0079/2007

Debates :

PV 24/04/2007 - 11
CRE 24/04/2007 - 11

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.4
CRE 25/04/2007 - 11.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0147

Pieņemtie teksti
WORD 151k
Trešdien, 2007. gada 25. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē ***I
P6_TA(2007)0147A6-0079/2007
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK (COM(2005)0590 – C6-0056/2006 – 2005/0240(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0590)(1) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0056/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0079/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 25. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/.../EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK
P6_TC1-COD(2005)0240

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu Komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Eiropas jūras transportā jāuztur augsts vispārējais drošības līmenis un jādara viss, lai samazinātu jūras negadījumu un starpgadījumu skaitu.

(2)  Ātra jūras negadījumu tehnisko izmeklēšanu veikšana uzlabo drošību uz jūras, palīdzot novērst tādu negadījumu recidīvus, kuru rezultātā iet bojā cilvēki un kuģi un tiek piesārņota jūras vide.

(3)  Eiropas Parlaments rezolūcijā(4) par drošības uzlabošanu uz jūras mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai par kuģu satiksmes negadījumu izmeklēšanu.

(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS )(5) 2. pantā ir noteiktas krasta valstu tiesības izmeklēt cēloni jebkādam negadījumam uz jūras, kas noticis šīs valsts teritoriālajos ūdeņos un varētu radīt risku dzīvībai vai videi, prasīt krasta valsts meklēšanas un glābšanas dienestu iesaistīšanos vai citādi ietekmēt krasta valsti.

(5)  UNCLOS 94. pantā noteikts, ka karoga valstis ierosina izmeklēšanu, kas sakarā ar konkrētiem tāljūrā notikušiem negadījumiem vai starpgadījumiem jāveic vai nu piemēroti kvalificētai personai vai personām, vai šai personai vai personām klātesot.

6)   1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS noteikums I/21), 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas ūdenslīniju un 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem nosaka karoga valsts atbildību veikt negadījumu izmeklēšanu un iesniegt Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) attiecīgos secinājumus.

(7)  SJO obligāto instrumentu īstenošanas kodekss(6) [projekts] atgādina par karoga valsts pienākumu nodrošināt, ka drošības izmeklēšanu uz jūras veic piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti ar jūras negadījumiem un starpgadījumiem saistītajās lietās. Kods turklāt prasa karoga valstīm būt gatavām šajā nolūkā nodrošināt kvalificētus izmeklētājus neatkarīgi no negadījuma vai starpgadījuma vietas.

(8)  Jāņem vērā ar SJO Asamblejas Rezolūciju A.849 1997. gada novembrī pieņemtais Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss, kurā paredzēts, ka drošības izmeklēšanā jūras negadījumos jāīsteno kopēja pieeja un ka valstīm jāsadarbojas, nosakot faktorus, kas ir par iemeslu jūras negadījumiem un starpgadījumiem. Turklāt jāņem vērā SJO Jūras drošības komitejas (MSC) 953. cirkulārs, kurā ietvertas atjauninātas Kodeksā izmantoto terminu definīcijas, un SJO Rezolūcijas A.861(20) un MSC.163(78), kurās definētas "reisa datu ieraksta iekārtas".

(9)  Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīvā 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai(7) prasīts dalībvalstīm atbilstīgi savām attiecīgajām iekšējām tiesību sistēmām definēt tiesisko statusu, kas tām vai jebkurai citai pamatoti ieinteresētai dalībvalstij ļauj piedalīties, sekmēt vai - gadījumā, kas paredzēts Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksā, - veikt jebkura tāda negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanu, kurš saistīts ar ro-ro prāmi vai ātrgaitas pasažieru kuģi.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu(8) , dalībvalstīm prasa pildīt SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksa noteikumus un nodrošināt, lai izmeklēšanas secinājumus publicētu iespējami drīz pēc to izdarīšanas.

(11)  Negadījumu un starpgadījumu izmeklēšana, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas piekļuves jūras zonā esoši kuģi, jāveic vai jākontrolē neatkarīgai iestādei vai organizācijai, kurai piešķirtas pastāvīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

(12)  Dalībvalstīm jānodrošina, lai to iekšējās tiesību sistēmas tām un jebkurai citai pamatoti ieinteresētai dalībvalstij ļauj piedalīties izmeklēšanā vai sekmēt vai veikt šādu izmeklēšanu, pamatojoties uz SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksa noteikumiem.

(13)  Saskaņā ar SOLAS noteikumu V/20 uz pasažieru kuģiem un kuģiem, kas nav pasažieru kuģi, ar bruto tilpību 3 000 tonnu un vairāk, kuri uzbūvēti 2002. gada 1. jūlijā vai vēlāk, jābūt reisa datu ieraksta iekārtām (VDR ), lai palīdzētu veikt negadījumu izmeklēšanu. Ņemot vērā šo iekārtu nozīmi kuģu satiksmes negadījumu novēršanas politikas izstrādāšanā, šādām iekārtām vienmēr jābūt uz kuģiem, kas veic valsts mēroga vai starptautiskus reisus un piestāj Kopienas ostās.

(14)  Datus, ko reģistrē VDR iekārta un citas elektroniskas iekārtas, var izmantot gan pēc negadījuma, lai izmeklētu tā cēloņus, gan preventīvi, lai uzkrātu pieredzi par apstākļiem, kas varētu kļūt par cēloni šādiem notikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka šādus datus, ja tie ir pieejami, pienācīgi izmanto abiem minētajiem mērķiem.

(15)  Obligāti ir jāizmeklē vai citādāk jāpārbauda ne tikai briesmu signāli no kuģa, bet arī informācija no jebkuriem avotiem par to, ka kuģis vai uz tā esošās vai no tā nākošās personas ir apdraudētas, vai par to, ka kāda ar kuģa ekspluatāciju saistīta notikuma rezultātā pastāv nopietns iespējams risks personām, kuģa konstrukcijai vai videi.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1406/2002(9) prasīts Eiropas Jūras drošības aģentūrai (turpmāk tekstā - "Aģentūra") kopā ar dalībvalstīm izstrādāt tehniskos risinājumus un sniegt tehnisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu. Negadījumu izmeklēšanā Aģentūras konkrētais uzdevums ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju vienotas metodoloģijas izstrādē kuģu satiksmes negadījumu izmeklēšanai saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem, ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības.

(17)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai jāveicina sadarbība, sniedzot atbalstu dalībvalstīm tādu pasākumu veikšanā, kas saistīti ar nopietnu jūras negadījumu izmeklēšanu un izmeklēšanas pārskatu analīzi. Ņemot vērā analīžu rezultātus, aģentūrai kopējā metodoloģijā jāievieš arī ar tiem saitīti elementi, kuri var būt derīgi turpmāku katastrofu novēršanā un jūras drošības uzlabošanā Eiropas Savienībā.

(18)  SJO vadlīnijas par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījumā samazina risku kapteiņa un apkalpes sodīšanai ar kriminālsankcijām. Tās var sniegt viņiem lielāku paļāvību uz izmeklēšanas metodēm, un tāpēc dalībvalstīm tās jāizmanto.

(19)  Dalībvalstīm un Kopienai pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanas.

(20)  Tā kā tehniskās izmeklēšanas mērķis ir jūras negadījumu un starpgadījumu novēršana nākotnē, secinājumi un drošības ieteikumi nebūtu jāizmanto atbildības vai vainas pakāpes noteikšanai.

(21)  Tā kā šis direktīvas mērķis , proti, uzlabot kuģošanas drošību Kopienā un tādējādi mazināt turpmāku jūras negadījumu risku, nevar pienācīgi sasniegt atsevišķi darbojošās dalībvalstis, veicamo pasākumu apjoma vai rīcības seku dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, un tādēļ Kopiena var pieņemt attiecīgus pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.

(22)  Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(10) ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.pants

Priekšmets

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un tādējādi samazināt turpmāku jūras negadījumu risku,

   a) veicinot drošības izmeklēšanas ātru veikšanu un jūras negadījumu un starpgadījumu pienācīgu analīzi un
   b) laikus iesniedzot precīzus drošības izmeklēšanas pārskatus un piedāvājot korektīvos pasākumus.

Saskaņā ar šo direktīvu veiktā izmeklēšana nav saistīta nedz ar atbildības, nedz vainas pakāpes noteikšanu.

2. pants

Darbības joma

1.  Saskaņā ar dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti UNCLOS , šī direktīva attiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem,

   a) kuros iesaistīti kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, vai
   b) kuri notikuši teritorijā, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā, vai
   c) kuros dalībvalstīm ir citas pamatotas intereses.

2.  Šī direktīva neattiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem, kuros iesaistīti tikai

   a) karakuģi, karaspēka daļu transporta kuģi un citi kuģi, kuri pieder dalībvalstīm un kurus ekspluatē dalībvalstis, un kurus izmanto tikai valdības dienesti nekomerciāliem nolūkiem;
   b) kuģi, kas netiek vadīti mehāniski, primitīvas uzbūves koka kuģi, izpriecu jahtas un izpriecu braucienu kuģi, ja tajos nav un nebūs apkalpes, un ja tie nepārvadā vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos;
   c) iekšzemes ūdensceļu kuģi, kas peld pa iekšzemes ūdensceļiem;
   d) zvejas kuģi, kuru garums nepārsniedz 24 metrus;
   e) nepārvietojamas iekārtas urbšanas darbiem jūrā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā

1.   "SOLAS" ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), kurā grozījumi un izmaiņas izdarītas ar 1978. gada un 1988. gada protokoliem.

"SJO Kodekss" ir 1997. gada 27. novembrī ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas Rezolūciju A.849 pieņemtais Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodekss ar tajā izdarītajiem grozījumiem.

2.  Turpmāk minētos terminus saprot atbilstoši SJO Kodeksā ietvertajām definīcijām:

   a) "jūras negadījums",
   b) "ļoti smags negadījums",
   c) "jūras starpgadījums",
   d) "jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšana",

e)   "pamatoti ieinteresēta valsts".

3.  Terminus "smags negadījums" un "mazāk smags negadījums" saprot atbilstoši atjauninātajām definīcijām, kas ietvertas SJO MSC  953. cirkulārā.

4.  Terminus "ro-ro prāmis" un "ātrgaitas pasažieru kuģis" saprot atbilstoši Direktīvas 1999/35/EK 2. pantā ietvertajām definīcijām.

5.  "Vadošā izmeklētāja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurai prasīts veikt, vai - ja ir vairāk nekā viena pamatoti ieinteresēta dalībvalsts - vadīt izmeklēšanu saskaņā ar šo direktīvu.

6.  Terminu "reisa datu ieraksta iekārta" (VDR ) saprot atbilstoši SJO Rezolūcijās A.861(20) un MSC.163(78) ietvertajai definīcijai.

7.  "Briesmu signāls" ir kuģa sūtīts signāls vai informācija no jebkura avota, kas norāda, ka kuģis vai personas, kas ir uz kuģa vai ir no šī kuģa, nonākuši briesmās uz jūras.

8.  "Drošības ieteikums" ir jebkurš priekšlikums, tostarp reģistrācijas un kontroles nolūkā , ko ierosina:

   a) tās valsts, kura veic vai vada jūras negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanu, izmeklētāja iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai vajadzības gadījumā,
   b) Komisija, kas rīkojas ar Aģentūras palīdzību un pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un veiktās izmeklēšanas rezultātiem .

4. pants

Drošības izmeklēšanas statuss

1.  Dalībvalstis saskaņā ar savu tiesību sistēmu ievieš noteikumus jūras negadījumu vai starpgadījumu drošības izmeklēšanas veikšanai. Tās nodrošina, ka šāda izmeklēšana

   a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, pieļaujot, ka secinājumi vai ieteikumi, kas radušies saistībā ar izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar šo direktīvu, var dot ieguldījumu citās paralēlās izmeklēšanās, un
   b) netiek aizliegta, pārtraukta vai kavēta šādas kriminālizmeklēšanas dēļ.

Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šādas izmeklēšanas gaitā liecinieku sniegtās liecības vai cita informāciju neiegūtu trešo valstu pārvaldes iestādes un tā netiktu izmantota kriminālnoziegumu izmeklēšanā attiecīgajās valstīs.

2.  Noteikumos, kuri jānosaka dalībvalstīm, jāparedz

   a) sadarbība un savstarpēja palīdzība jūras negadījumu vai starpgadījumu drošības izmeklēšanā, ko vada citas dalībvalstis, vai šāda izmeklēšanas uzdevuma deleģēšana citai dalībvalstij saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;
   b) attiecīgo izmeklētāju iestāžu darbības koordinēšana ciešā sadarbībā ar Komisiju, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, un
   c) ātras trauksmes pasākumi saistībā ar negadījumu vai starpgadījumu.

5. pants

Pienākums veikt izmeklēšanu

1.  Dalībvalsts nodrošina, ka izmeklēšanu veic 8. pantā minētā izmeklēšanas iestāde, ja ir noticis smags vai ļoti smags jūras negadījums,

   a) kurā iesaistīts kuģis, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu, neatkarīgi no negadījuma vietas, vai
   b) kurš noticis teritorijā, kas ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, ar kādu karogu peld negadījumā iesaistītais kuģis vai kuģi, vai
   c) par kuru šai dalībvalstij ir pamatota interese neatkarīgi no negadījuma notikuma vietas un karoga, ar kādu peld iesaistītais kuģis vai kuģi.

2.  Papildus tam, ka tiek veikta smagu un ļoti smagu negadījumu izmeklēšana, 8. pantā minētā izmeklēšanas iestāde pēc sākotnējo lietas apstākļu konstatēšanas pieņem lēmumu par to, vai ir jāveic mazāk smaga negadījuma, jūras starpgadījuma vai briesmu signāla drošības izmeklēšana.

Pieņemot lēmumu, šī iestāde ņem vērā negadījuma vai starpgadījuma smagumu, ar briesmu signālu saistītā kuģa un/vai kravas veidu un/vai meklēšanas un glābšanas dienestu izdarītu pieprasījumu.

3.  Jomu, uz kuru attiecas drošības izmeklēšana, un praktiskos pasākumus šīs izmeklēšanas veikšanai nosaka vadošās izmeklētājas valsts izmeklēšanas iestāde sadarbībā ar attiecīgajām citu pamatoti ieinteresēto valstu iestādēm tā, lai pēc šīs iestādes ieskatiem visvairāk veicinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu, un ar nolūku novērst turpmākus negadījumus un starpgadījumus.

4.  Drošības izmeklēšanā ievēro jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2.e pantu. Par šādas metodoloģijas pieņemšanu, atjaunināšanu vai pārveidošanu šīs direktīvas nolūkā lemj saskaņā ar 19. panta 3. punktā noteikto procedūru.

5.  Drošības izmeklēšanu uzsāk tik drīz pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, cik vien tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc notikuma .

6. pants

Pienākums ziņot

Dalībvalsts savā tiesību sistēmā prasa, lai atbildīgās iestādes un/vai iesaistītās puses bez kavēšanās dara zināmus šīs dalībvalsts izmeklēšanas iestādei visus negadījumus, starpgadījumus vai briesmu signālus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

7. pants

Kopīgas drošības izmeklēšanas

1.  Notiekot nopietnam vai ļoti nopietnam negadījumam, kurā pamatoti ieinteresētas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis ātri vienojas par to, kura no tām ir vadošā izmeklētāja dalībvalsts. Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj noteikt, kurai dalībvalstij ir jāvada izmeklēšana, tās nekavējoties īsteno Komisijas ieteikumu šajā jautājumā, kas pamatots ar aģentūras atzinumu.

Dalībvalstis atturas veikt paralēlu viena un tā paša jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanu. Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt drošības izmeklēšanu, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.  Kopīgi vienojoties, jūras negadījuma izmeklēšanas vadību dalībvalsts var deleģēt citai dalībvalstij. Dalībvalsts var uzaicināt citu dalībvalsti piedalīties šādā izmeklēšanā.

3.  Ja ro-ro prāmis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir saistīts ar jūras negadījumu, starpgadījumu vai briesmu signālu, izmeklēšanas procedūru uzsāk dalībvalsts, kuras ūdeņos noticis negadījums vai starpgadījums, vai - ja tas noticis ārpus valstu teritoriālajiem ūdeņiem - dalībvalsts, kuru attiecīgais prāmis vai kuģis apmeklējis pēdējo.

Minētā valsts ir atbildīga par izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm līdz brīdim, kad tās savstarpēji vienojas par to, kurai jābūt vadošai izmeklētājai valstij.

8. pants

Izmeklēšanas iestādes

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par jūras negadījumu drošības izmeklēšanu ir atbildīga izmeklēšanas iestāde vai struktūra (turpmāk tekstā – "izmeklēšanas iestāde" ) , kurai pastāvīgi piešķirtas vajadzīgās pilnvaras un kuras sastāvā ir atbilstoši kvalificēti izmeklētāji jūras negadījumu un notikumu jautājumos.

Šī izmeklēšanas iestāde ir funkcionāli neatkarīga, jo īpaši no tām valsts iestādēm, kas atbild par kuģu peldētspēju, sertifikāciju, inspicēšanu, apkalpes komplektāciju, drošu navigāciju, tehnisko apkopi, jūras satiksmes kontroli, ostas valsts kontroli, jūras ostu darbību un no iestādēm, kas veic izmeklēšanu atbildības noteikšanas un tiesībaizsardzības nolūkā, kā arī vispārīgi no jebkuras citas puses, kuras intereses varētu nonākt konfliktā ar tai uzticēto uzdevumu.

2.  Izmeklēšanas struktūra nodrošina to, ka izmeklētājiem ir zināšanas un praktiskā darba pieredze jomās, kas ir saistītas ar to parastajiem izmeklētāja pienākumiem. Turklāt izmeklēšanas struktūra vajadzības gadījumā nodrošina piemērotu ekspertu palīdzību.

3.  Izmeklēšanas iestādei uzticētajās darbībās var ietvert arī datu vākšanu un analīzi saistībā ar kuģošanas drošību, jo īpaši preventīvos nolūkos, ciktāl šīs darbības neietekmē minētās iestādes neatkarību vai neuzliek atbildību saistībā ar normatīviem, administratīviem vai standartizācijas jautājumiem.

4.  Dalībvalstis atbilstīgi to iekšējām tiesību sistēmām un - vajadzības gadījumā -sadarbībā ar tiesu izmeklēšanas iestādēm prasa, lai attiecīgās dalībvalsts izmeklēšanas iestādes izmeklētāji vai izmeklētāji no citas izmeklēšanas iestādes, kurai deleģēts iemeklēšanas uzdevums, būtu pilnvaroti

   a) brīvi piekļūt jebkurai teritorijai vai negadījuma vietai, kā arī jebkuram kuģim, vrakam vai struktūrai, tostarp kravai, iekārtām vai atliekām;
   b) nodrošināt tūlītēju pierādījumu uzskaiti un vraku, atlieku vai citu sastāvdaļu vai vielu kontrolētu meklēšanu un novākšanu pārbaudei vai analīzei;
   c) pieprasīt b) apakšpunktā minēto priekšmetu pārbaudi vai analīzi un baudīt brīvu piekļuvi šādu pārbaužu vai analīžu rezultātiem;
   d) brīvi piekļūt jebkādai svarīgai informācijai un ierakstītiem datiem, tostarp no reisa datu ieraksta iekārtas (VDR ) iegūtiem datiem, kas ir saistīti ar kuģi, reisu, kravu, apkalpi un jebkuru citu personu, objektu, stāvokli vai apstākli, kā arī kopēt un izmantot šādu informāciju un datus;
   e) brīvi piekļūt upuru ķermeņu izmeklēšanas rezultātiem vai no upuru ķermeņiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;
   f) pieprasīt un brīvi piekļūt kuģa ekspluatācijā iesaistīto cilvēku vai citu iesaistīto cilvēku izmeklēšanas rezultātiem vai no šiem cilvēkiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;
   g) nopratināt lieciniekus bez tādu cilvēku klātbūtnes, kuru interesēs, pēc izmeklētāju ieskatiem, ir kavēt drošības izmeklēšanu;
   h) saņemt apsekojumu protokolus un saistīto informāciju, kas ir karoga valsts, kuģu īpašnieku, klasificēšanas sabiedrības vai jebkuras citas iesaistītās puses rīcībā, ja šīs puses vai to pārstāvji ir reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī;
   i) pieprasīt attiecīgās valsts atbilstīgo iestāžu palīdzību, tostarp karoga valsts un ostas valsts inspektoru, krasta apsardzes darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, meklēšanas un glābšanas dienestu, loču vai cita ostas personāla vai jūrnieku palīdzību.

5.  Izmeklēšanas iestādei jāspēj nekavējoties reaģēt uz jebkurā laikā saņemtu paziņojumu par negadījumu, un tās rīcībā nodotajiem līdzekļiem jābūt pietiekamiem, lai šī iestāde spētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas. Tās izmeklētājiem piešķir statusu, kas tiem dod vajadzīgās neatkarības garantijas.

6.  To uzdevumu pildīšanu, kas izmeklēšanas iestādei uzlikti saskaņā ar šo direktīvu, tā var apvienot ar tādu notikumu izmeklēšanu, kas nav jūras negadījumi, ja šāda izmeklēšana neapdraud izmeklēšanas iestādes neatkarību.

9. pants

Ziņu neizpaušana

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētās ziņas neļauj izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana:

   a) visas liecinieku dotās liecības un citi apgalvojumi, viedokļi un piezīmes, kas izdarītas vai saņemtas izmeklēšanas iestādes veiktās drošības izmeklēšanas gaitā;
   b) dokumenti, kas atklāj to personu identitāti, kas liecinājuši drošības izmeklēšanā;
   c) medicīniska vai privāta rakstura informācija attiecībā uz negadījumā vai starpgadījumā iesaistītajām personām.

10. pants

Pastāvīgas sadarbības struktūra

1.  Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido pastāvīgas sadarbības struktūru, kas ļauj attiecīgajām jūras negadījumu vai zaudējumu drošības izmeklēšanas iestādēm sadarboties savā starpā un ar Komisiju tādā pakāpē, kāda vajadzīga šīs direktīvas mērķa sasniegšanai.

2.  Pastāvīgās sadarbības struktūras reglamentu un attiecīgos organizatoriskos pasākumus pieņem saskaņā ar 19 . panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Pastāvīgajā sadarbības struktūrā dalībvalstu izmeklēšanas iestādes un Komisija jo īpaši vienojas par labākajām sadarbības formām, lai

   a) kopīgi izmantotu sistēmas, struktūras un iekārtas, kā arī citus ar drošības izmeklēšanu saistītus priekšmetus vraku un kuģa iekārtu tehniskajai izmeklēšanai, un tas ietver informācijas iegūšanu no reisa datu ieraksta sistēmām un citām elektroniskām ierīcēm un šīs informācijas novērtēšanu,
   b) sniegtu viena otrai tehnisko vai ekspertu palīdzību, kas vajadzīga specifisku uzdevumu veikšanai,
   c) iegūtu un kopīgi izmantotu informāciju, kas ir svarīga, lai analizētu datus par negadījumiem un dotu piemērotus drošības ieteikumus Kopienas līmenī,
   d) izstrādātu kopīgus principus drošības ieteikumu ievērošanas kontrolei un izmeklēšanas metožu pielāgošanai zinātnes un tehnikas attīstībai,
   e) izstrādātu konfidencialitātes noteikumus attiecībā uz liecinieku sniegto liecību kopīgu izmantošanu un datu apstrādi,
   f) pēc vajadzības organizētu attiecīgu apmācību atsevišķiem izmeklētājiem,
   g) veicinātu sadarbību ar trešu valstu izmeklēšanas iestādēm vai organizācijām un ar starptautiskajām jūras negadījumu izmeklēšanas organizācijām jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

4.  Dalībvalstis, kuru struktūras vai pakalpojumus kuģis ir izmantojis vai kuru struktūras vai pakalpojumus tam būtu vajadzējis izmantot pirms negadījuma vai starpgadījuma, un kurām ir informācija, kas attiecas uz konkrēto izmeklēšanu, šo informāciju nodod izmeklēšanas iestādei, kas veic izmeklēšanu.

11. pants

Izmaksas

Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai netiktu prasīta samaksa par citai dalībvalstij vajadzīgās palīdzības sniegšanu izmeklēšanā, ko veic saskaņā ar šo direktīvu.

12. pants

Sadarbība ar pamatoti ieinteresētām trešām valstīm

1.  Dalībvalstis jūras negadījumu izmeklēšanā pēc iespējas lielākā mērā sadarbojas ar pamatoti ieinteresētām trešām valstīm.

2.  Pamatoti ieinteresētajām trešām valstīm jebkurā izmeklēšanas posmā ar abpusēju piekrišanu atļauj iesaistīties drošības izmeklēšanā, ko dalībvalsts vada saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem.

3.  Dalībvalsts līdzdarbība izmeklēšanā, kuru veic pamatoti ieinteresēta treša valsts, neierobežo šīs dalībvalsts rīcību un ziņošanas prasību izpildi, kas ar šo direktīvu noteikta attiecībā uz jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanu.

13. pants

Pierādījumu saglabāšana

Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka negadījumos, starpgadījumos un briesmu signālos iesaistītās puses šīs direktīvas īstenošanas jomā dara visu, lai:

   a) saglabātu visu informāciju no kartēm, kuģa žurnāliem, elektroniskos ierakstus un magnētiskās un videolentes, tostarp reisa datu ieraksta iekārtu un citu elektronisko iekārtu reģistrēto informāciju, kas saistīta ar negadījuma brīdi un laikposmu pirms un pēc negadījuma;
   b) novērstu to, ka šāda informācija tiek dzēsta pārrakstot vai citādi mainīta;
   c) novērstu traucējumus attiecībā uz citām iekārtām, kuras pamatoti var uzskatīt par saistītām ar negadījuma izmeklēšanu;
   d) ātri savāktu un saglabātu visus pierādījumus kuģošanas negadījumu vai zaudējumu drošības izmeklēšanas vajadzībām.

14. pants

Ziņojumi par negadījumiem

1.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem, rezultātu publicē ziņojumā, kuru veido saskaņā ar norādījumiem I pielikumā.

2.  Izmeklēšanas iestādes dara visu, lai ziņojums būtu publiski pieejams, īpaši visai jūrniecības nozarei, kas saņem konkrētus secinājumus un ieteikumus, kad tas vajadzīgs 12 mēnešos pēc negadījuma dienas . Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.

3.  Vadošās izmeklētājas dalībvalsts izmeklēšanas iestāde nosūta Komisijai galīgā vai starpposma ziņojuma eksemplāru. Piezīmes, kuras Komisija var izteikt ziņojuma kvalitātes uzlabošanas nolūkā, tā ievēro tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk veicinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

4.  Reizi trīs gados Komisija nosūta Eiropas Parlamentam ziņojumu, kurāsniegta informācija par īstenošanas līmeni un atbilstību šai direktīvai, kā arī par turpmākajiem pasākumiem, kas uzskatāmi par vajadzīgiem atbilstīgi ziņojumā paustajiem ieteikumiem.

15. pants

Drošības ieteikumi

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka adresāti ievēro drošības ieteikumus, kurus dod izmeklēšanas iestādes, un attiecīgos gadījumos īsteno tos saskaņā ar Kopienas un starptautisko tiesību aktu noteikumiem. Komisija ar aģentūras palīdzību, kopīgajā metodoloģijā iekļauj ziņojumos par negadījumiem izdarītos secinājumus un tajos ietvertos drošības ieteikumus.

2.  Vajadzības gadījumā izmeklēšanas iestāde vai Komisija, darbojoties ar Aģentūras palīdzību, dod drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi un jebkuras veiktās izmeklēšanas rezultātiem .

3.  Drošības ieteikumu vai pagaidu ieteikumu nekādos apstākļos neizmanto atbildības vai vainas pakāpes noteikšanai negadījumā.

16. pants

Agrīnā brīdinājuma sistēma

Ja dalībvalsts izmeklēšanas iestāde jebkurā jūras negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanas posmā uzskata, ka vajag steidzami rīkoties Kopienas līmenī, lai novērstu jaunus negadījumus, tā tūlīt informē Komisiju par vajadzību dot agrīno brīdinājumu.

Komisija nekavējoties izskata šo jautājumu un, ja vajadzīgs, izsūta brīdinājuma paziņojumu attiecīgajām iestādēm visās pārējās dalībvalstīs, kuģniecības nozarei un jebkurai citai iesaistītai pusei.

17. pants

Eiropas Jūras negadījumu datubāze

1.  Datus par jūras negadījumiem un starpgadījumiem glabā un analizē elektroniskā Eiropas datubāzē, kuru jāizveido Komisijai un kuras nosaukums būs "Eiropas Jūras negadījumu informācijas platforma (EMCIP )".

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmas pilnvarotās iestādes, kurām būs pieeja datubāzei.

3.  Dalībvalstu izmeklēšanas iestādes sniedz Komisijai ziņas par jūras negadījumiem un starpgadījumiem, izmantojot II pielikumā norādīto formātu. Tās turklāt iesniedz Komisijai jūras negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanā iegūtos datus saskaņā ar EMCIP datubāzes shēmu.

4.  Komisija informē dalībvalstu izmeklētājas iestādes par paziņošanas un ziņojumu iesniegšanas procedūras prasībām un termiņiem.

18. pants

Taisnīga attieksme pret jūrniekiem

Dalībvalstis ievēro SJO pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem, kuri nonākuši kuģošanas negadījumā.

19. pants

Komitejas

1.  Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS ), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulas (EK) Nr. 2099/2002[ (11) ] 3. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo puntu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā t ā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

20. pants

Grozīšanas pilnvaras

Komisija, ievērojot šīs direktīvas darbības jomu, var atjaunināt šajā direktīvā izmantotās definīcijas un atsauces uz Kopienas tiesību aktiem un SJO instrumentiem saskaņā ar 19.  panta 2. punktā minēto procedūru, lai šādi panāktu saskanību ar Kopienas vai SJO pasākumiem, kuri ir stājušies spēkā.

Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var grozīt arī pielikumus.

21. pants

Papildu pasākumi

Nekas no šajā direktīvā ietvertā neattur dalībvalsti no tādu kuģošanas drošības papildu pasākumu veikšanas, uz kuriem šī direktīva neattiecas, ja vien ar šādiem pasākumiem nepārkāpj šo direktīvu vai jebkādā veidā negatīvi neietekmē tās mērķu sasniegšanu vai neapdraud Savienības mērķu īstenošanu .

22. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic to īstenošanai vajadzīgos pasākumus. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

23. pants

Grozījumi spēkā esošajos tiesību aktos

1.  Svītro Direktīvas 1999/35/EK 12. pantu.

2.  Svītro Direktīvas 2002/59/EK 11. pantu.

24. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz … (12) . Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto tiesību aktu tekstu, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

26. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DROŠĪBAS IZMEKLĒŠANAS ZIŅOJUMA FORMA UN SATURS

Priekšvārds

Priekšvārdā izklāsta vienīgo drošības izmeklēšanas mērķi - to, ka drošības ieteikums nekādā gadījumā nerada atbildības vai vainas prezumpciju, - un to, ka ziņojums satura un noformējuma ziņā nav uzrakstīts ar ieceri to izmantot tiesvedībā.

(Ziņojumā nedrīkst atsaukties uz liecinieku sniegtām liecībām, un nevienu personu ziņojumā nedrīkst minēt saistībā ar personu, kas ir liecinājusi izmeklēšanā.)

1.  Kopsavilkums

Šajā daļā norāda jūras negadījuma vai starpgadījuma galvenos faktus: kas, kad, kur un kā ir noticis un norāda, vai ir upuri vai cietušie, vai ticis nodarīts kaitējums kuģim, kravai, trešām personām vai videi.

2.  Fakti

Šajā daļā iekļauj virkni atsevišķu iedaļu, kurās sniedz pietiekamu daudzumu informācijas, ko izmeklēšanas iestāde interpretē kā faktus saturošu un ar ko pilnībā var aizpildīt attiecīgās ailes Eiropas Jūras negadījumu datubāzē, pamatot analīzi un padarīt situāciju saprotamāku.

Minētajās iedaļās iekļauj vismaz šādu informāciju.

2.1.  Dati par kuģi:

–   kuģa karogs/reģistrs;

–   kuģa identifikācija;

–   kuģa galvenie raksturlielumi;

–   īpašnieks un rēdereja;

–   dati par kuģa konstrukciju;

–   obligātais minimums drošai apkalpes komplektācijai;

–   atļautā krava.

2.2.  Dati par reisu:

–   piestāšanas ostas;

–   reisa veids;

–   informācija par kravu;

–   apkalpe.

2.3.  Informācija par jūras negadījumu vai starpgadījumu:

–   jūras negadījuma vai starpgadījuma veids;

–   datums un laiks;

–   jūras negadījuma vai starpgadījuma koordinātas un atrašanās vieta;

–   iekšējā un ārējā vide;

–   kuģa ekspluatācijas un reisa segments;

–   vieta uz kuģa;

–   ar cilvēka faktoru saistītie dati;

–   sekas (cilvēkiem, kuģim, kravai, videi, citas).

2.4.  Iesaistītie dienesti krastā un sniegtā neatliekamā palīdzība:

–   kas tika iesaistīts;

–   izmantotie līdzekļi;

–   reaģēšanas laiks;

–   veiktās darbības;

–   sasniegtie rezultāti.

Papildus vajadzīgajiem datiem un citai pamata informācijai, šajā ziņojuma daļā iekļauj visu attiecīgo pārbaužu un testu rezultātus un norāda drošības pasākumus, kas jau var būt veikti, lai novērstu turpmākus jūras negadījumus vai starpgadījumus.

3.  Apraksts

Šajā daļā rekonstruē jūras negadījuma vai starpgadījuma norisi hronoloģiskā secībā - pirms notikuma, tā laikā un pēc notikuma - un katra faktora (t.i., personas, materiāla, vides, aprīkojuma vai ārēja spēka) nozīmi tajā. Aprakstā iekļaujamais laikposms ir atkarīgs no tiem ar negadījumu saistītajiem notikumiem, kam ir bijusi tieša ietekme uz šo jūras negadījumu vai starpgadījumu.

4.  Analīze

Šajā daļā ietver virkni atsevišķu iedaļu, kurās dota katra ar negadījumu vai starpgadījumu saistītā notikuma analīze un piezīmes par izmeklēšanā veikto attiecīgo pārbaužu un testu rezultātiem un par visiem drošības pasākumiem, kas jau var būt veikti, lai novērstu turpmākus jūras negadījumus.

Šīs iedaļas attiecas uz:

–   ar negadījumu saistīto notikumu apstākļiem un vidi;

–   cilvēku kļūdainu rīcību un bezdarbību, darbībām ar bīstamām vielām, ietekmi uz vidi, kļūmēm iekārtu darbībā un ārēju ietekmi;

–   negadījumu veicinošajiem faktoriem saistībā ar cilvēka faktoru, darbībām uz kuģa, vadības vai reglamentējošu ietekmi no krasta.

Analīze un piezīmes ļauj ziņojumā izdarīt loģiskus secinājumus, konstatējot visus negadījumu veicinošos faktorus, tostarp tos, saistībā ar kuriem pastāv risks, ka šābrīža aizsardzība, kuras mērķis ir novērst negadījumu un/vai novērst vai mazināt tā sekas, ir nepietiekama vai ka tās nav vispār.

5.  Secinājumi

Šajā daļā apkopo konstatētos negadījumu veicinošos faktorus un neesošos vai nepietiekamos aizsardzības pasākumus (materiālos, funkcionālos, simboliskos vai procedurālos), saistībā ar kuriem jāizstrādā drošības pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu turpmākus jūras negadījumus.

6.  Drošības ieteikumi

Vajadzības gadījumā šajā ziņojuma daļā ietver no analīzes un secinājumiem izrietošus drošības ieteikumus konkrētās jomās (tiesību akti, projektēšana, procedūras, pārbaudes, vadība, veselības aizsardzība un drošība darbā, apmācība, remontdarbi, tehniskā apkope, palīdzība no krasta un neatliekamā palīdzība).

Drošības ieteikumus adresē tiem, kuri tos var vislabāk īstenot, piemēram, kuģu īpašniekiem, rēderiem, atzītām organizācijām, kuģniecības iestādēm, kuģu satiksmes dienestiem, glābšanas dienestiem, starptautiskām jūrniecības organizācijām un Eiropas institūcijām, lai novērstu turpmākus jūras negadījumus.

Šajā daļā iekļauj arī visus pagaidu ieteikumus, kas var būt doti drošības izmeklēšanas gaitā.

7.  Papildinājumi

Vajadzības gadījumā ziņojumam drukātā un/vai elektroniskā veidā pievieno šādu informāciju, kuras uzskaitījumu var papildināt:

   fotogrāfijas, kustīgi attēli, skaņas ieraksti, kartes, shēmas;
   piemērojamie standarti;
   izmantotie tehniskie termini un saīsinājumi;
   īpaši drošības pētījumi;
   cita informācija.

II PIELIKUMS

DATI, KAS JĀNORĀDA, IZZIŅOJOT JŪRAS NEGADĪJUMU VAI STARPGADĪJUMU

(Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformas sastāvdaļa)

01.  Atbildīgā dalībvalsts/kontaktpersona

02.  Dalībvalsts izmeklētājs

03.  Dalībvalsts pildītā funkcija

04.  Ietekmētā krasta valsts

05.  Pamatoti ieinteresēto valstu skaits

06.  Pamatoti ieinteresētās valstis

07.  Paziņotāja struktūra

08.  Paziņošanas laiks

09.  Paziņošanas datums

10.  Kuģa nosaukums

11.  SJO numurs/pazīšanas signāls

12.  Kuģa karogs

13.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma veids

14.  Kuģa veids

15.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma datums

16.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma laiks

17.  Koordinātas – ģeogrāfiskais platums

18.  Koordinātas – ģeogrāfiskais garums

19.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma vieta

20.  Izbraukšanas osta

21.  Galamērķa osta

22.  Satiksmes sadales shēma

23.  Reisa segments

24.  Kuģa ekspluatācija

25.  Vieta uz kuģa

26.  Bojā gājušie:

· Apkalpe

· Pasažieri

· Citi

27.  Nopietni ievainotie:

· Apkalpe

· Pasažieri

· Citi

28.  Piesārņojums

29.  Kuģim nodarītie bojājumi

30.  Kravai nodarītie bojājumi

31.  Citi bojājumi

32.  Jūras negadījuma vai starpgadījuma īss apraksts

Piezīme: pasvītrotie skaitļi nozīmē to, ka tad, ja jūras negadījumā vai starpgadījumā ir iesaistīts vairāk nekā viens kuģis, dati jāsniedz par katru kuģi.

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.
(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Nostāja.
(4) OV C 104 E, 30.4.2004., 730. lpp.
(5) Apvienoto Nāciju Organizācijas Trešās jūras tiesību konferences Nobeiguma akts, 1973.–1982., Klas. Nr. 341.45 L 412 1997.
(6) SJO KVI 13/WP.3 (2005. gada 9. marts)
(7) OV L 138, 1.6.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).
(8) OV L 208., 5.8.2002., 10. lpp.
(9) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 394, 30.12.2006 ., 1. lpp.).
(10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(11)[] OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.).
(12)* OV: Lūdzu ievietot datumu.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 8. februārisJuridisks paziņojums