Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0171/2007

Debates :

PV 25/04/2007 - 17
CRE 25/04/2007 - 17

Balsojumi :

PV 26/04/2007 - 8.11
CRE 26/04/2007 - 8.11

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0167

Pieņemtie teksti
PDF 89kDOC 67k
Ceturtdiena, 2007. gada 26. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Homofobija Eiropā
P6_TA(2007)0167B6-0167, 0168 un 0171/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa rezolūcija par homofobiju Eiropā

Eiropas Parlaments ,

-   ņemot vērā starptautiskos instrumentus, kas garantē cilvēktiesības un pamatbrīvības un aizliedz diskrimināciju, jo īpaši Eiropas Konvenciju cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai (ECHR ),

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu un EK līguma 13. pantu, kas ES, Kopienai, kā arī attiecīgi dalībvalstīm uzliek saistības atbalstīt cilvēktiesības un pamatbrīvības un kas Eiropas līmenī nodrošina līdzekļus diskriminācijas un cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanai,

-   – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 21. pantu, ar ko aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ,

-   ņemot vērā EK darbības, lai apkarotu homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, jo īpaši Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija lēmumu Nr. 771/2006/EK, ar ko nosaka Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007. g.) - ceļā uz taisnīgu sabiedrību(2) ,

-   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par homofobiju, minoritāšu aizsardzību un par diskriminācijas novēršanas politikām un jo īpaši 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par homofobiju Eiropā(3) , kā arī 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskas un homofobiskas vardarbības pastiprināšanos Eiropā(4) ,

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Parlaments ir novērojis naidīgu runu izplatīšanos, kas vērstas pret lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu (LGBT ) kopienu vairākās Eiropas valstīs;

B.   tā kā politisko un reliģisko vadītāju paziņojumiem ir būtiska ietekme uz sabiedrības viedokli un viņi ir atbildīgi par pozitīva ieguldījuma sniegšanu tolerances un vienlīdzības gaisotnē;

C.   tā kā šī rezolūcija tāpat kā augstāk minētās rezolūcijas izraisīja naidīgu runu izplatīšanos un citus satraucošus notikumus, piemēram, vietējo varas iestāžu piemērotais aizliegums vienlīdzības prasību gājieniem un geju praidiem, politisko un reliģisko vadītāju musinošās un naidu izraisošās runas, policijas nespēja nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret homofobisku grupu vardarbīgām demonstrācijām vai pat miermīlīgu demonstrāciju pārtraukšana;

D.   tā kā tuvākajos mēnešos vienlīdzības prasību gājieni un geju praidi tiek plānoti visā Eiropā un pasaulē un dalībniekiem un organizētājiem nākas saskarties ar iespējamu fizisku vardarbību par spīti viņu pamattiesībām uz izpausmes brīvību un pulcēšanās brīvību, ko inter alia atgādināja Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos;

E.   tā kā 16 gadus vecs itālālijas pilsonis Matteo no Turīnas, izdarīja pašnāvību un atstāja divas pēcnāves vēstules, pamatojot savu pašnāvību ar to, ka ir cietis no uzbrukumiem seksuālās orientācijas dēļ; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas Apvienotajā Karalistē ir ziņojušas par homofobisku uzbrukumu pastiprināšanos vidusskolās visā Apvienotajā Karalistē; tā kā Nīderlandē homoseksuāls vīrietis tika sists līdz nāvei tikai savas seksuālās orientācijas un sievišķīgā izskata dēļ;

F.   tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis pabeigt diskriminācijas novēršanas likumdošanas paketes sagatavošanu, pamatojoties uz EK līguma 13.pantu, un regulāri prasa Komisijai iesniegt direktīvu, visās jomās aizliedzot diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;

G.   tā kā Parlaments savā iepriekš minētajā 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā jau ir paudis nopietnas bažas par situāciju Eiropā un it īpaši par situāciju Polijā, nosodot Polijas ģimeņu līgas un jo īpaši Polijas ministru prezidenta vietnieka un izglītības ministra paziņojumus, kas musina uz naidu un vardarbību;

H.   tā kā 2007. gada martā Polijas ministru prezidenta vietnieks un izglītības ministrs izsludināja tiesību akta projektu par sodīšanu attiecībā uz homoseksuālu propagandu skolās un paskaidroja, ka tajā paredzēts atlaist no darba, noteikt naudas sodu vai ieslodzījumu skolu direktoriem, skolotājiem un skolēniem, ja skolās notiks darbības saistībā ar LGBT personu tiesībām;

I.   tā kā Polijas izglītības ministra vietnieks apstiprināja, ka administrācija izstrādā šādu tiesību akta projektu un paziņoja, ka skolotāji, kas atklāj savu homoseksualitāti, tiks atlaisti no darba; tā kā Polijas valdības locekļu reakcija bija atšķirīga un nebija skaidrs, vai šādu likumdošanu patiesi ierosinās;

J.   tā kā Polijas ministru prezidenta vietnieks un izglītības ministrs izteica vēlēšanos sekmēt līdzīgu likumu pieņemšanu Eiropas līmenī;

K.   tā kā ierosināto likumprojektu atbalstīja Polijas ministru prezidents, kurš paziņoja, ka homoseksuāls dzīvesveids kā alternatīva tiek pārāk plaši popularizēts starp jauniešiem skolās un šāda veida iniciatīvas skolās ir jāpārtrauc, tādējādi izrādot izkropļotu izprati par izglītošanu un toleranci;

L.   tā kā Polijas bērnu tiesību aizsardzības ombuds paziņoja, ka tiek sagatavots saraksts ar profesijām, kurās homoseksuālas personas nav derīgas;

M.   tā kā 2006. gada jūnijā valsts prokuratūra uzdeva izmeklēt LGBT organizāciju finansēšanu saistībā ar kriminālām darbībām un saistībā ar to klātbūtni skolās, lai atklātu kriminālu darbību pazīmes bez jebkāda rezultāta;

N.   tā kā 2006. gada 8. jūnijā Polijas valdība atlaida no darba skolotāju izglītības centra vadītāju un aizliedza izplatīt Eiropas Padomes oficiālo rokasgrāmatu par diskriminācijas novēršanu un tā kā 2006. gada 9.oktobrī jaunais centra vadītājs paziņoja, ka skolās nedrīkst sniegt "nepareizu" priekšstatu, jo skolu mērķis ir izskaidrot atšķirību starp labo un ļauno, skaisto un neglīto…, un skolai jāpaskaidro, ka homoseksuāls dzīves veids var izraisīt traģēdiju, tukšumu un deģenerāciju;

O.   tā kā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Terry Davis , atbildot uz šiem gadījumiem, paziņoja, ka Polijas valdība var brīvi izlemt, vai tā vēlas izmantot Eiropas Padomes materiālus izglītošanai cilvēktiesībās, bet ja mācību materiāls ir tikai fakultatīvs, tad tajā ietvertās vērtības un principi tomēr nav fakultatīvi un pauda bažas par politikām, kas veicina homofobiju ... un homofobisku uzvedību, kuras pieņēmusi valdība;

P.   tā kā Polijas valdība arī ir aizliegusi LGBT organizāciju sponsorēto projektu finansēšanu saistībā ar Eiropas Jaunatnes programmu un par šo lēmumu paziņoja vēstulē šīm organizācijām, norādot, ka ministrijas politika neatbalsta darbības, kuru mērķis ir propagandēt homoseksuālu uzvedību un šādu dzīves veidu starp jauniešiem..., kā arī ministrijas uzdevums nav atbalstīt homoseksuālu personu organizāciju sadarbību;

Q.   tā kā ir vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas, piemēram, geju praids 2006. gada jūnijā Varšavā, tolerances un demokrātijas demonstrācija 2006. gada novembrī Varšavā pēc tam, kad aizliedza tolerances demonstrāciju Poznaņā, geju tiesību aizstāvju gājiens 2007. gada aprīlī Krakovā, un tie ir pierādījumi, ka geju praidi vairs netiek sistemātiski aizliegti;

R.   tā kā Parlaments ir prasījis Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru veikt izmeklēšanu saistībā ar rasistiskās, ksenofobiskās un homofobiskās neiecietības gaisotni Polijā un ir prasījis Komisijai pārbaudīt, vai Polijas izglītības ministra darbības un paziņojumi atbilst Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam, vienlaikus atgādinot par sankcijām, ja to pārkāpj, un prasībām, kas nav ņemtas vērā;

1.   uzsver, ka Eiropas Savienība ir pirmā un vienīgā kopiena, kurai ir vērtības starp kurām visaugstāk tiek vērtēta cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, vienlīdzības un nediskriminēšanas ievērošana;

2.   apstiprina, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tiek ievērotas, aizsargātas un sekmētas cilvēktiesības, kā norādīts ECHR un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvā 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(5) unPadomes Direktīvu 2000/78/EK;

3.   atgādina par prasību Komisijai nodrošināt, ka visās jomās tiek aizliegta diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ, sagatavojot diskriminācijas novēršanas paketi, pamatojoties uz Līguma 13. pantu, jo neesot šādai likumdošanai lesbietes, geji, biseksuāļi un citas personas būs pakļautas diskriminācijas riskam; aicina visā pasaulē dekriminalizēt homoseksualitāti;

4.   atzīmēs 17. maiju kā Starptautisko dienu pret homofobiju;

5.   mudina Eiropas Komisiju paātrināt diskriminācijas novēršanas direktīvu īstenošanas pārskatīšanu un vērsties tiesā pret dalībvalstīm, ja tiek pārkāptas ES saistības;

6.   atgādina visām dalībvalstīm, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka pulcēšanās brīvības tiesības var izpildīt par tad, ja vairumam sabiedrības locekļu tās šķiet izaicinošas; ka geju praida aizliegšana, kā arī pietiekamas aizsardzības nenodrošināšana gājiena dalībniekiem ir pretrunā ar ECHR aizsargātiem principiem un aicina kompetentās iestādes, jo īpaši vietējās varas iestādes atļaut šādus gājienus un nodrošināt pietiekamu aizsardzību to dalībniekiem;

7.   nosoda politisko un reliģisko vadītāju diskriminējošās piezīmes, kas vērstas pret homoseksuālām personām, jo šādas piezīmes kurina naidu un vardarbību, un prasa attiecīgajām organizācijām un hierarhijai viņus nosodīt;

8.   atgādina visām dalībvalstīm par aicinājumu ierosināt likumdošanu, lai novērstu viena dzimuma pāru diskriminēšanu, un prasa Komisijai sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu šajā jomā piemēroto principu savstarpēju atzīšanu, tā lai nodrošinātu visu personu nediskriminēšanu un brīvu pārvietošanos ES;

9.   pauž solidaritāti un atbalstu LGBT personu pamatbrīvību tiesību aizsardzības aktīvistiem un vienlīdzīgu tiesību aizstāvjiem;

10.   mudina Polijas kompetentās iestādes neierosināt vai nepieņemt tādu likumu kā paziņojis Polijas ministru prezidenta vietnieks un izglītības ministrs, un neīstenot iebiedējošus pasākumus pret LGBT organizācijām;

11.   aicina Polijas kompetentās iestādes publiski nosodīt valsts līderu paziņojumus, kuru nolūks ir diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ un naida kurināšana, un aicina pieņemt pasākumus pret tiem; uzskata, ka citādāka rīcība būtu Līguma par Eiropas Savienību 6. panta pārkāpums;

12.   prasa Polijas varas iestādēm sekmēt lēmuma, ar ko nosaka Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007. g.), īstenošanu un prasa Komisijai uzraudzīt tā īstenošanu, jo īpaši noteikumu par finansēšanu, no kura ir atkarīgs, ka valstu programmas tiek vienlīdzīgi nodrošināta visu veidu diskriminēšanas novēršana;

13.   prasa Priekšsēdētāju konferencei apstiprināt delegācijas nosūtīšanu uz Poliju faktu vākšanas misiju, lai iegūtu skaidru priekšstatu par situāciju un iesaistītos dialogā ar visām iesaistītajām pusēm;

14.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu valdībām un Eiropas Padomei.

(1) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(2) OV L 146, 31.5.2006., 1. lpp.
(3) OV C 287 E, 24.11.2006., 179. lpp.
(4) Pieņemtie teksti , P6_TA(2006)0273.
(5) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 9. septembrisJuridisks paziņojums