Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses(1), kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā 2003. gada 31. maijā augstākā līmeņa sanāksmē Sanktpēterburgā, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,

‐   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās piecus protokolus,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā,

‐   ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai 2007. gada 13. marta publisko paziņojumu par Krievijas Federācijas Čečenijas Republiku,

‐   ņemot vērā ES prezidentūras 2007. gada 2. maija paziņojumu par situāciju pie Igaunijas vēstniecības Maskavā,

‐   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),

‐   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(2),

‐   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, it īpaši:

‐   ņemot vērā ES un Krievijas 19. augstākā līmeņa sanāksmi, kurai jānotiek 2007. gada 18. maijā Samārā,

‐   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējos gados ir nepārtraukti paplašinājušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpīgumu, kas pastiprināsies visdrīzākajā laikā;

B.   tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas un tās kaimiņvalstu stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

C.   tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes locekle un līdz ar to ir apņēmusies ievērot šīs organizācijas mērķus ‐ veicināt demokrātiju un stiprināt demokrātisko stabilitāti Eiropā;

D.   tā kā Krievijā daudzi pauž bažas par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli, par tiesu neatkarību, piemēram, Jukos lietā, par pieaugošo plašsaziņas līdzekļu kontroli, par Krievijas policijas un tiesu iestāžu nespēju atklāt par žurnālistu slepkavībām vainīgos, kā arī par represijām, kas tiek vērstas pret opozīciju;

E.   tā kā Čečenijas Republikā joprojām notiek nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, slepkavības, piespiedu pazušana, spīdzināšana, ķīlnieku sagrābšana un patvaļīga aizturēšana;

F.   tā kā līdz šim ar ES un Krievijas apspriedēm cilvēktiesību jomā nav panākti vērā ņemami rezultāti, bet cilvēktiesībām ir jābūt prioritātei ES un Krievijas attiecībās;

G.   tā kā jauna partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanas sarunu centrā jābūt ātrai un pilnīgai iepriekšminēto četru kopējo telpu īstenošanai;

H.   tā kā ES un Krievijas Federācijas ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ir jābalstās uz tādiem principiem kā savstarpīgums, pārredzamība, paredzamība, uzticamība, nediskriminācija un laba pārvalde;

I.   tā kā jaunajā ES un Krievijas Federācijas nolīgumā ir jāiekļauj Enerģētikas hartas līguma principi, lai atkārtoti nostiprinātu attiecības un mazinātu Eiropas bažas, ka Krievija savus milzīgos energoresursus izmanto kā politisku ieroci;

J.   tā kā 2007. gada 19. aprīļa Tieslietu un iekšlietu padome apstiprināja divu nolīgumu noslēgšanu par vīzu režīma atvieglojumiem un nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu un tā kā 2007. gada 22. aprīlī tika uzsāktas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ceļošanai, norādot uz konkrētiem panākumiem kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā;

K.   tā kā Krievija ir parakstījusi un ratificējusi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu;

L.   tā kā ES un Krievijas Federācijas jauna partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšana ir ļoti svarīga turpmākajai sadarbībai, īpaši ņemot vērā turpmāko ekonomiski attiecību attīstību, drošības un stabilitātes nostiprināšanu Eiropā, kā arī turpmāko cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, kas ir šīs sadarbības pamats;

M.   tā kā sarunas par jauna partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanu ir novilcinātas, un to sākšana ir atkarīga no tā, vai Krievijas valdība atcels 2005. gadā noteikto Polijas preču importa aizliegumu; tā kā ES ir veikusi pasākumus, lai panāktu kompromisa risinājumu attiecībā uz gaļas ievešanu no Polijas un rastu izeju no šī politiskā strupceļa;

N.   tā kā saistībā ar nesenajiem notikumiem Igaunijā ir bloķēta Igaunijas vēstniecības normāla darbība Maskavā, kā arī vairākiem tās diplomātiem, tostarp vēstniecei, ir fiziski uzbrukuši demonstranti, kas aplenkuši Igaunijas vēstniecību un dedzinājuši Igaunijas karogu;

O.   tā kā nav gūti būtiski panākumi attiecībā uz strupceļā nonākušajiem konfliktiem kopējās kaimiņvalstīs; tā kā miers un stabilitāte ir gan Krievijas, gan ES interesēs;

P.   tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krievijas Federāciju runā vienā balsī, izrāda solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balsta uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,

1.   vēlreiz apliecina pārliecību, ka Krievija ir nozīmīgs partneris, ar kuru izveidot stratēģisku sadarbību un ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

2.   uzsver, cik svarīgi ir stiprināt ES dalībvalstu vienotību un solidaritāti attiecībās ar Krieviju; atzinīgi vērtē kopējo ES nostāju sarunās ar Krievijas valdību par Krievijas aizlieguma atcelšanu attiecībā uz Polijas lauksaimniecības produktiem;

3.   pauž nožēlu par to, ka šīs sarunas tika pārtrauktas un turpmāk nav izdevies uzsākt sarunas par jauna ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšanu un mudina Vācijas prezidentūru turpināt tās pūles saņemt pilnvaras sarunām un pēc iespējas drīzāk noslēgtu jaunu nolīgumu, un nekavējoties uzsākt jaunas sarunas;

4.   aicina Eiropas Savienību izrādīt solidaritāti ar Igauniju un sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju saistībā ar nesenajiem notikumiem Tallinā; aicina Krieviju pilnībā ievērot saistības saskaņā ar Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, nodrošinot ārzemju diplomātu aizsardzību un vēstniecību normālu darbību;

5.   atzinīgi vērtē pastāvīgo uzskatu apmaiņu jautājumā par cilvēktiesībām Krievijā, kas ir daļa no ES un Krievijas apspriedēm cilvēktiesību jomā; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt varasiestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību;

6.   atkārtoti pauž uzskatu, ka spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu ES sadarbībā ar Krieviju; mudina Komisiju nodrošināt, ka šīs vērtības nebūs otršķirīgas ES un Krievijas sarunās un ka Krievijai piešķirtais finansiālais atbalsts ir saistīts ar demokrātijas standartu nostiprināšanu šajā valstī;

7.   pauž nopietnas bažas par Krievijas varasiestāžu pielietoto spēku, lai izjauktu mierīgas, pret valdību noskaņotas demonstrācijas Maskavā un Sanktpēterburgā iepriekšējo nedēļu laikā; uzsver, ka vārda un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības, un līdz ar to šādas rīcības turpināšana būs starptautisko saistību pārkāpums;

8.   pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēcīgām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā, asi nosoda šādu praksi un aicina Krievijas iestādes nodrošināt, lai Čečenijas Republikā tiktu pilnībā ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ko Krievija parakstījusi, paredzētās tiesības, un visi tie, kas pārkāpj šīs tiesības, stātos tiesas priekšā; šajā sakarā uzsver faktu, ka Krievijas valdība noraidīja mandātu, kas 2006. gada oktobrī piešķirts ANO īpašajam ziņotājam spīdzināšanas un citas cietsirdīgas, necilvēcīgas vai citas degradējošas apiešanās vai sodīšanas jautājumos, kurš plānoja bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt cietumus Ziemeļkaukāzā;

9.   pauž bažas par sociālo un politisko polarizāciju un demokrātisko brīvību ierobežošanu, tuvojoties Valsts domes vēlēšanām 2007. decembrī un prezidenta vēlēšanām 2008. gada martā; aicina Krievijas varasiestādes garantēt šo abu vēlēšanu brīvu un godīgu norisi, nodrošinot, ka opozīcijas partijām ir iespēja īstenot kampaņas, un apturēt procesus, kuros dažām politiskajām partijām tiek atņemts juridiskais statuss un ierobežotas tiesības piedalīties vēlēšanās, atsaucoties uz arvien stingrākām jaunām prasībām, kas tiek piemērotas dalībai partijās un to teritoriālās organizācijas plašumam, kā arī stingri ievērot vārda brīvības principu; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvībai ir izšķiroša nozīme, lai vēlēšanas varētu uzskatīt par brīvām un godīgām; uzsver no valdības neatkarīgu nevalstisko organizāciju nozīmi pilsoniskās sabiedrības attīstībā;

10.   uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu un svarīgu partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs;

11.   aicina Komisiju un Padomi kopīgi ar Krievijas valdību turpināt pasākumus, kas vērsti uz drošības un stabilitātes stiprināšanu kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši izmantojot ciešāku dialogu par Ukrainu un Baltkrieviju, kā arī kopīgas pūles, lai beidzot atrisinātu strupceļā nonākušos konfliktus Kalnu Karabahā, Moldovā un Gruzijā, nodrošinot pilnīgu šo valstu teritoriālo integritāti;

12.   aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes locekli uzņemties atbildību saistībā ar Irānas kodolprogrammu;

13.   pauž bažas par prezidenta V. Putina paziņojumiem saistībā ar ASV plāniem Polijā un Čehijā izvietot pret ballistiskajām raķetēm vērstās sistēmas daļas un aicina visas iesaistītās puses iesaistīties sarunās; aicina ASV pastiprināt centienus apspriesties un izskaidrot pretraķešu aizsardzības sistēmas plānus, lai NATO un ES arī turpmāk būtu vienotas; pieprasa vispusīgu diskusiju par šiem priekšlikumiem, tostarp par to vajadzību, draudu novērtējumu un dažādas drošības zonu iespējamību gan ES, gan NATO ietvaros; uzsver, ka ir svarīgi šo sistēmu apspriest NATO un Krievijas padomē;

14.   aicina ES un Krieviju kā četrinieka locekļiem uzņemties atbildību Tuvo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī veicināt centienus sarīkot starptautisku konferenci par mieru Tuvo Austrumu reģionā; aicina Krieviju kā kontaktgrupas locekli un ANO Drošības padomes locekli sadarboties, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu Kosovas problēmai, kā arī kā vienai no sešu pušu sarunu dalībniecēm palīdzēt rast risinājumu, lai novērstu kodolieroču izplatīšanas problēmu Ziemeļkorejā;

15.   aicina Krieviju bez turpmākas kavēšanās pieņemt lēmumu par Kosovas galīgo statusu, pamatojoties uz Ahtisāra plānu par pārraudzītu neatkarību; pievērš uzmanību tam, kā kavēšanās var ietekmēt stabilitāti šajā reģionā, un mudina Krievijas varasiestādes rīkoties konstruktīvi;

16.   norāda, ka Eiropas kaimiņattiecību politika jau paredz vairākas iespējas daudzpusējai sadarbībai; aicina izveidot ES un Melnās jūras kopienu pēc Ziemeļu dimensijas parauga, lai veicinātu un paplašinātu dialogu par stabilām, drošām un demokrātiskām kaimiņattiecībām;

17.   atzinīgi vērtē panākto progresu Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanā, tomēr uzsver, ka jāturpina centieni, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Krievijas un Igaunijas robežlīguma ratifikāciju un īstenošanu;

18.   atkārtoti pauž atbalstu Krievijas līdzdalībai PTO, jo tas palīdzēs Krievijai pieņemt pasaules tirgus noteikumus; uzskata, ka pievienošanās PTO rezultāts būs dziļāka ES un Krievijas ekonomiskā integrācija;

19.   turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt īstenot KET Ceļa kartē izvirzītos mērķus, it īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi; sagaida, ka Krievija atcels embargo, kas noteikts dažiem Moldāvijas un Gruzijas produktiem;

20.   turklāt uzsver, ka ir svarīgi uzlabot investīciju vidi Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus biznesa noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

21.   atzinīgi vērtē ES un Krievijas intensīvo dialogu enerģētikas jautājumos; uzsver enerģijas importa nozīmi Eiropas ekonomikai, jo tas rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šīs sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Enerģētikas hartas līguma un tai pievienotā Pārejas protokola un G8 secinājumu principi tiktu iekļauti jaunajā ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības nolīgumā, tostarp saistībā ar turpmāko sadarbību energoefektivitātes, energotaupības un atjaunojamo energoresursu jomā; norāda, ka šie principi jāattiecina uz lielākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, tādiem kā gāzes cauruļvads Baltijas jūrā;

22.   atbalsta informācijas apmaiņu par modernām enerģētikas tehnoloģijām un mudina veicināt ES un Krievijas enerģētikas nozares dalībnieku kontaktus, kā arī centienus, kas nepieciešami, lai uzlabotu energoefektivitāti un attīstītu tehnoloģijas bez CO2 izmešiem, kas sniedz vērā ņemamas sadarbības iespējas īpaši rūpniecībā, ES un Krievijas apmaiņā ar labāko praksi un tehnoloģijām;

23.   aicina Krieviju un ES dalībvalstis sasniegt Kioto protokolā nospraustos mērķus un šajā sakarā uzsver attīstīto valstu īpašo atbildību par vadības uzņemšanos emisiju samazināšanā; aicina Krieviju uzņemties aktīvu lomu turpmākajās starptautiskajās sarunās un veicināt drīzu nolīguma panākšanu līdz 2008. vai vēlākais līdz 2009. gadam, nodrošinot globālā oglekļa tirgus nepārtrauktību;

24.   atzinīgi vērtē iniciatīvas panākt bezvīzu režīmu ceļošanai starp Eiropas Savienību un Krieviju, ņemot vērā izredzes uz attiecību uzlabošanos; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālu imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;

25.   aicina Padomi un Komisiju divkāršot pūles, lai atrisinātu problēmas, kas saistās ar ES un Krievijas robežu šķērsošanu, un iesaistīties konkrētos projektos un pilnībā izmantot jaunās kaimiņattiecību un partnerības programmas un INTERREG līdzekļus pārrobežu sadarbībai;

26.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2) OV C 292, E, 1.12.2006., 112. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0169. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0566. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0448. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0270. (7) OV C 287, E, 24.11.2006., 302. lpp. (8) OV C 286, E, 23.11.2006., 525. lpp. (9) OV C 117, E, 18.5.2006., 235. lpp..