Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2240(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0068/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0068/2007

Debates :

PV 23/05/2007 - 4
CRE 23/05/2007 - 4

Balsojumi :

PV 23/05/2007 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0206

Pieņemtie teksti
WORD 126k
Trešdiena, 2007. gada 23. maija - Strasbūra Galīgā redakcija
Pienācīgas kvalitātes darbs
P6_TA(2007)0206A6-0068/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūcija par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu (2006/2240(INI))

Eiropas Parlaments ,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem – ES ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē" (COM(2006)0249) (Komisijas paziņojums par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību),

-   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu – pielikums paziņojumam par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību SEC(2006)0643),

-   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 17. janvāra atzinumu par Komisijas paziņojumu attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu visiem(1) ,

-   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,

-   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

-   ņemot vērā SDO konvencijas un darba pamatstandartus,

-   ņemot vērā 47. punktu ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijā par 2005. gada 16. septembra augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, kas attiecas uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un godīgu globalizāciju,

-   ņemot vērā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē 2006. gada 5. jūlijā pieņemto deklarāciju, kurā norādīts, ka ir steidzami vajadzīgs izveidot tādu vidi valstu un starptautiskajā līmenī, kas nodrošina pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, jo tas ir ilgtspējīgas attīstības būtisks elements,

-   ņemot vērā 2004. gada 24. februāra ziņojumu, ko sagatavoja Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisija (WCSDG ), "Godīga globalizācija – iespēju radīšana visiem",

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Globalizācijas sociālā dimensija – ES politikas ieguldījums labuma vienmērīgā sadalē" (COM(2004)0383),

-   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Otrais ikgadējais ziņojums par migrāciju un integrāciju" (SEC(2006)0892),

-   ņemot vērā tā 2002. gada 4. jūlija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Darba pamatstandartu sekmēšana un sociālās vadības uzlabošana globalizācijas kontekstā"(2) ,

-   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā "Eiropas Konsenss"(3) ,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ieguldīšana cilvēkos – paziņojums par tematisko programmu humānai un sociālai attīstībai un finanšu perspektīvām 2007.–2013. gadam" (COM(2006)0018) (Komisijas paziņojums par ieguldīšanu cilvēkos),

-   ņemot vērā tā 2002. gada 23. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu "Piemērošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā – jauna Kopienas stratēģija par veselību un drošību darba vietā 2002.–2006. g." (4) ,

-   ņemot vērā SDO pārvaldes iestādes, Nodarbinātības un sociālās politikas komitejas, ziņojumu 2004. gada martā notikušajā sanāksmē par Vispasaules nodarbinātības programmas un ar to saistīto integrācijas politikas aspektu īstenošanas uzlabošanu,

-   ņemot vērā 2006. gada aprīļa SDO darba dokumentu "Tiesiskie aspekti attiecībā uz cilvēku tirdzniecību piespiedu darbam Eiropā",

-   ņemot vērā SDO 2005. gada augusta darba dokumentu Nr. 58 "Pienācīgas kvalitātes darbs, standarti un rādītāji",

-   ņemot vērā 2006. gada augusta SDO pētījumu par trūkumiem pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanā pasaulē – tendenču noteikšana, izmantojot indeksu,

-   ņemot vērā 2004. gada diskusijas laikā par pienācīgas kvalitātes darbu valsts tiesību aktos sagatavotās piezīmes SDO semināram par vispasaules mērķiem un valstu uzdevumiem,

-   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktu, kas nosaka, ka "ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem",

-   ņemot vērā EK līguma 152. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka "nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis",

-   ņemot vērā 50. pantu partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā(5) (Kotonū nolīgums),

-   ņemot vērā Padomes secinājumus jautājumā par pienācīgas kvalitātes darbu ikvienam, kas pieņemti 2006. gada 1. decembrī Briselē,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(6) ;

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē(7) ,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0068/2007),

A.   tā kā pienācīgas kvalitātes darba koncepcija attiecas uz daudz plašāku jomu nekā darba pamatstandartu garantēšana; tā kā koncepcijā ietvertas jomas saistībā ar ražīgu un brīvi izvēlētu nodarbošanos, tiesībām uz darbu, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem, kas iekļauti visos četros pīlāros;

B.   tā kā līdzekļi pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanai būtu jāpielāgo katras sabiedrības specifikai, attīstības līmenim un kapacitātei; tā kā pienācīgas kvalitātes darba veicināšanas pasākumos uzmanība jāveltī oficiālajā un neformālajā ekonomikā nodarbinātiem darba ņēmējiem, tostarp lauksaimniecības nozarē strādājošiem, pašnodarbinātām personām, nepilnas slodzes darbiniekiem, kā arī pagaidu darbā un mājās strādājošām personām;

C.   tā kā pienācīgas kvalitātes darba sekmēšana ikvienam visos līmeņos ir jāizvirza par vispārēju mērķi, kā to prasīja Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisija, kā arī prasīts ANO rezolūcijā par 2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu un deklarācijā, ko 2006. gada 5. jūlijā pieņēma ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē; tā kā šim mērķim būtu jāiekļaujas centienos īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un saistības, kuras noteica 1995. gadā notikušajā Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par sociālo attīstību;

D.   tā kā pienācīgas kvalitātes darbu mūsdienās mazina un pat apdraud jaunu lētu darba tirgu atvēršana un ar tiem saistītie mēģinājumi izmantot "ienesīgo" darba dempingu;

E.   tā kā SDO ir kompetenta iestāde, kura ir tiesīga noteikt darba pamatstandartus un par tiem apspriesties, kā arī uzraudzīt to piemērošanu tiesību aktos un praksē; tā kā būtiska ir ciešāka SDO un visu atbilstīgo ieinteresēto pušu sadarbība, kā arī SDO pilnīga piedalīšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbā un tā kā Eiropas Savienībai, kas pārstāv 27 dalībvalstis, ir svarīga ietekme un būtiska loma šajā jomā, kā arī sociālās vadības jomā;

F.   tā kā SDO valstu programmas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu, kā arī attīstības starptautisko aģentūru un Apvienoto Nācijas Organizācijas centieni ir vērsti uz to, lai risinātu nodarbinātības jautājumu plašākā kontekstā, proti, saistībā ar valstu un reģionālās attīstības, bezdarba novēršanas un nabadzības izskaušanas stratēģijām;

G.   tā kā laikposmam 2000.-2006.g. vairākumā programmu un pētījumu par ārējo sadarbību nav iekļauta nodarbinātības, sociālās kohēzijas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības joma;

H.   tā kā pienācīgas kvalitātes darbs kļūst par centrālo jautājumu darba apstākļu pastāvīgā uzlabošanā, bezdarba, sociālās atstumtības novēršanā un nabadzības izskaušanā;

I.   tā kā nodarbinātības kvalitātes standarti bieži vien netiek ievēroti nepilna darba laika un nepietiekamas nodarbinātības gadījumā, kā arī neformālajā ekonomikā, kur pastāv nedeklarētas un nelikumīgas darbības, tostarp piespiedu un bērnu darbs;

J.   tā kā var novērot situācijas, kurās netiek ievērots pienācīgas kvalitātes darba princips, tostarp attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri nevis izvēlas strādāt uz nepilnu slodzi, bet ir spiesti to darīt un no kuriem daudzi iztiek no ienākumiem, kas ir zem minimālās algas;

K.   tā kā galvenie instrumenti cīņā ar nabadzību, bezdarbu un sociālo atstumtību ir cieņa pret kultūru dažādību, godīga globalizācija un mērķi, lai sasniegtu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, tostarp personām ar spēju traucējumiem, sievietēm, jauniešiem un vecāka gadagājuma strādājošiem, kultūras un pamatiedzīvotāju minoritātēm, migrantiem, cilvēkiem, kuriem ir zema kvalifikācija, kā arī tiem, kuri dzīvo atpalikušos un nelabvēlīgos apvidos;

L.   tā kā visiem starptautiskajiem dalībniekiem jāpalīdz paplašināt iespējas vecāka gadagājuma personām iegūt un saglabāt pienācīgas kvalitātes darbu, no vienas puses, uzlabojot piekļuvi mūžizglītības programmām un sniedzot iespēju pārkvalificēties jauniem darba veidiem, vai, no otras puses, nodrošinot šīm personām pietiekamas pensijas, medicīnisko aprūpi un citus atbilstīgus sociālos pakalpojumus un pabalstus; tā kā sociālā aizsardzība ir pienācīgas kvalitātes darba neatņemama sastāvdaļa;

M.   tā kā jaunieši visā pasaulē ir tiesīgi atrast pienācīgas kvalitātes darbu un tā kā šie centieni jāattīsta visā dzīves laikā un jāievēro dažādu paaudžu pieeja; tā kā ir iespējams risks, ka paliekošu iespaidu uz jauniešu darba iegūšanas iespējām, ienākumiem un piekļuvi kvalificētiem darbiem atstāj ilgs bezdarba periods jaunieša darba dzīves sākumā;

N.   tā kā daudziem migrējošiem darba ņēmējiem Eiropā varētu nebūt pienācīgu darba apstākļu;

O.   tā kā daudzās pasaules valstīs pastāv negodīgu darba apstākļu risks attiecībā uz sievietēm, un tāpēc šim jautājumam jāveltī īpaša uzmanība;

P.   tā kā izglītības un apmācības sistēmām, kuras būtu pielāgotas uz zināšanām balstītas sabiedrības prasībām, ir izšķiroša loma jauniešu sagatavošanai darba tirgum, palīdzot palielināt viņu iespējas atrast pienācīgu un labākas kvalitātes darbu;

Q.   tā kā mūžizglītība sniedz iespējas ikvienam apgūt vajadzīgās iemaņas, lai piemērotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām un veicinātu tā ražīgumu un lai aktīvi piedalītos uz zināšanām balstītas sabiedrības dzīvē;

R.   tā kā visas dalībvalstis ir izstrādājušas valstu rīcības plānus nodarbinātības jomā saskaņā ar nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas pieņemtas Luksemburgā 1997. gada 20. un 21. novembrī Eiropadomes ārkārtas sanāksmes laikā;

S.   tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģijas, kā arī sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stratēģijas nolūks ir norādīt darbības virzienu un nodrošināt nodarbinātības politikas, sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas prioritāšu, kuras dalībvalstīm ir jāpieņem ES līmenī, koordināciju;

T.   tā kā 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes sanāksmē saistībā ar Lisabonas stratēģijas pārskatīšanu – partnerību izaugsmei un nodarbinātībai un Eiropas stratēģiju par ilgtspējīgu attīstību – tika uzsvērta nozīme, kāda ir darba dzīves attīstībai, saglabājot ilgtspējīgu sociālās aizsardzības līmeni;

U.   tā kā ar Lisabonas stratēģiju ES ir izvirzījusi jaunu stratēģisku mērķi - kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisku izaugsmi ar jaunām un labākām darbavietām, sociālo kohēziju un augsta līmeņa vides aizsardzību; tā kā līdz šim nav redzami iecerētie rezultāti;

V.   tā kā, lai stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju sociāli ilgtspējīgā veidā, kā norādīts integrētajās pamatnostādnēs attiecībā uz izaugsmi un darba vietām (2005–2008) (COM(2005)0141), ir svarīgi uzlabot ražīgumu, nodrošinot pienācīgas kvalitātes darbu un kvalitatīvu darba dzīvi, tostarp veselību un drošību darba vietā, labāku līdzsvaru starp nodarbinātības elastīgumu un nodrošinātību, mūžizglītību, savstarpēju uzticēšanos un līdzdalību, kā arī labāku darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu; tā kā diskriminācijas novēršana dzimuma dēļ, kā arī jebkāda cita veida diskriminācijas izskaušana un neaizsargāto grupu sociālās integrēšanas veicināšana ir neatņemamas to centienu sastāvdaļas, kas jāīsteno pienācīgas kvalitātes darba sasniegšanai,

1.   uzskata, ka pienācīgas kvalitātes darbs ir centrālais jautājums nabadzības izskaušanā un sociālās atstumtības novēršanā;

2.   uzskata, ka Eiropas Savienība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā visiem, izmantojot gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas jomas, piemērojot tās sociālās vērtības un principus, cīnoties pret sociālā dempinga veidiem darba tirgū un veicinot savu lomu starptautiskajā līmenī;

3.   uzsver, ka pienācīgas kvalitātes darbs nav tikai nodarbinātības vai sociālās aizsardzības jautājums, bet arī pārvaldības jautājums, un ka tādas efektīvas politikas īstenošanai, kuras centrā ir pienācīgas kvalitātes darbs, ir vajadzīgas atbildīgas institūcijas, politiska apņemšanās nodrošināt pareizu valsts vadību, kā arī atsaucīga un organizēta pilsoniskā sabiedrība;

4.   aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisijas apsvērumus un ieteikumus, kā arī ANO rezolūciju par 2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un deklarāciju, ko 2006. gada 5. jūlijā pieņēma ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē, un iekļaut pienācīgas kvalitātes darba jautājumu visās Eiropas Savienības darbībās, un mudināt dalībvalstis arī veikt šādus pasākumus;

5.   uzsver, ka starptautiskām uzņēmējsabiedrībām jo īpaši ir jāaizstāv globalizācijas sociālās dimensijas princips un ikvienā darbībā visā pasaulē jāievēro starptautiski atzītie darba standarti un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības prakse;

6.   aicina Komisiju īstenot dzīvē tās ierosināto stratēģiju un pamatnostādnes attiecībā uz ES iekšpolitikas un ārpolitikas labāku mobilizēšanu attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darba programmas veicināšanu, jo īpaši attīstības, ārējās palīdzības, paplašināšanās, kaimiņattiecību un tirdzniecības politikas, migrācijas, ārējo divpusējo un daudzpusējo attiecību jomā;

7.   aicina Padomi un Komisiju neatteikties no saviem pienākumiem saistībā ar vispārējo preferenču sistēmas (VPS+) īstenošanu, bet kopā ar SDO aktīvi strādāt, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievēroti nolīgumu nosacījumi, un vajadzības gadījumā, izmantojot to pilnvaras, anulētu preferences tām valstīm, kurās netiek ievērotas sociālās, darba un cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz biedrošanās brīvību, kā arī citas SDO svarīgākās konvencijas un darba pamatstandarti;

8.   aicina Komisiju stingrāk īstenot VPS+, sniedzot ieteikumus saņēmējvalstu valdībām, un veikt uzraudzības pasākumus, kas noteikti Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu(8) , un vajadzības gadījumā piemērot mehānismus, lai uz laiku apturētu preferences tajās valstīs, kuras nepilda savas saistības un kuras būtiski un regulāri pārkāpj sociālās pamattiesības, tomēr nodrošinot, lai preferenču atcelšana neveicinātu protekcionismu; turklāt aicina uzraudzīt šos mehānismus un paplašināt to piemērošanu, lai tie darbotos VPS+ saņēmējvalstīs, it īpaši attiecībā uz bērnu un piespiedu darbu, kura izskaušana ir galvenais SDO uzdevums, kā norādīts tās ziņojumā "Bērnu darba pārtraukšana: mūsu rokās";

9.   aicina dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Komisijas apņemšanos, kas izteikta paziņojumā par pienācīgas kvalitātes darbu, noslēdzot komerclīgumus ar trešām valstīm, apsvērt Komisijas iniciatīvās ietverto pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sociālo dimensiju;

10.   uzsver, ka programma pienācīgas kvalitātes darbam ietver virkni universālu stratēģiju, kuras nav saistītas ar kādu konkrētu attīstības modeli, bet tieši attiecas uz godīgāku un līdzsvarotāku saražoto resursu sadali, un tas ir instruments, kas pielāgo attīstību darbības un pārvaldības vērtībām un principiem un kas apvieno ekonomisko konkurētspēju ar sociālo taisnīgumu;

11.   aicina Komisiju saistībā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādāt konsekventu pieeju attiecībā uz saiknēm starp sociālo, nodarbinātības un vides politiku, kas balstītos uz brīvību un atbildību;

12.   uzsver, ka pienācīgas kvalitātes darba mērķa īstenošanai vajadzīga saskaņota un integrēta ekonomikas un sociālā politika, kas vērsta uz ražīgu un kvalitatīvu darbavietu veicināšanu; uzsver arī, ka programmā pienācīgas kvalitātes darbam sekmēta tādu politiku izstrāde, kas sniedzas tālāk par parasto darba tirgus politiku, un ka šī programma ir jāatbalsta visās dalībvalstu ekonomikas politiskās nostādnēs;

13.   aicina dalībvalstis un uzņēmumus, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz darbinieku veselību un drošību, pieņemt preventīvas stratēģijas, kā arī veikt pasākumus, lai aizsargātu grūtnieces un mātes un uzlabotu grūtnieču, jauno māmiņu un to sieviešu, kas bērnus baro ar krūti, veselības aprūpi un drošību darba vietās;

14.   uzsver, ka jāpalielina darba tirgus pārredzamība tā, lai ikviens darbs (uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, pilna vai nepilna laika, vai stundu darbs) tiktu deklarēts un pienācīgi apmaksāts un tiktu veikts, stingri ievērojot darbinieku tiesības, darba pamatstandartus, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību (tostarp veselību un drošību darba vietā), kā arī dzimumu līdztiesību;

15.   atgādina, ka attiecībā uz jauniešu, tostarp praktikantu, darba nosacījumiem jāievēro visu darba ņēmēju pamattiesības un pienācīgas kvalitātes darba principi;

16.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pienācīgas kvalitātes darbu un mudina dalībvalstis un kandidātvalstis ratificēt un pilnībā īstenot tās SDO konvencijas, kuras pēc SDO klasificējuma ir aktuālas, jo īpaši tās, kuras attiecas uz pienācīgas kvalitātes darbu; ir pārliecināts, ka to SDO konvenciju īstenošana, kuras attiecas uz pienācīgas kvalitātes darbu, ir jāveicina kaimiņattiecību un ārējās politikas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt SDO tās uzraudzības sistēmas un mehānismu stiprināšanā;

17.   stingri atbalsta Komisijas pieeju, kuras mērķis atbalstīt iniciatīvas saistībā ar arodbiedrību brīvības un darba koplīgumu sekmēšanu, darba administratīvās vadības, darba inspekciju un sociālās aizsardzības pārvaldīšanas iestāžu darbības uzlabošanu, kā arī saistībā ar integrētu preventīvu stratēģiju izstrādi paplašināšanās un pirmspievienošanās programmās attiecībā uz veselību un drošību darbā vietā;

18.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu "Ieguldīšana cilvēkos", ko izveidoja Komisija saistībā ar "Eiropas Konsensu" (Eiropas Savienības attīstības politika), un uzsver, cik svarīgi ir īstenot programmu pienācīgas kvalitātes darbam ES partnervalstīs;

19.   uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 1905/2006 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) daļā izteikts aicinājums veicināt programmu pienācīgas kvalitātes darbam kā vispārēju mērķi, tostarp ar globālu vai daudzpusējām iniciatīvām īstenot starptautiski pieņemtos SDO būtiskākos darba pamatstandartus, veicot tirdzniecības ietekmes uz pienācīgas kvalitātes darbu novērtējumu, kā arī ar stabiliem un atbilstīgiem godīgas finansēšanas un efektīvas darbības veicināšanas mehānismiem - un plašākā ziņā - ar sociālās aizsardzības sistēmām; uzsver arī, ka Regulas (EK) Nr. 1905/2006 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā pienācīgas kvalitātes darbs ir minēts kā galvenā joma; aicina Komisiju aktīvi izmantot šos noteikumus, īstenojot attīstības politiku; turklāt aicina Komisiju attīstības politikai un ārējās palīdzības īstenošanai veltītajos gada ziņojumos regulāri informēt par centieniem veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

20.   aicina Komisiju PTO dalībvalstu tirdzniecības politikā sekmēt SDO darba pamatstandartu ievērošanu un pienācīgas kvalitātes darba mērķa izvirzīšanu, ko uzskata par efektīvu noteikumu kopumu, kas papildināts ar sankciju mehānismu attiecībā uz partneriem, kuri neievēro šos standartus, vienlaikus pilnībā realizējot VPS+ procedūru; rosina Eiropas Savienību apsvērt tādu mehānismu izveidi, kuri būtu atbildīgi par tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības paralēlas attīstības uzraudzību kā Eiropas, tā starptautiskā līmenī;

21.   aicina Komisiju ne tikai atbalstīt, bet arī piedalīties, cik vien iespējams, dialogā, ko risina starptautiskas finanšu institūcijas, SDO, ANO un PTO attiecībā uz konsekvenci un komplementaritāti to politikā, kas saistīta ar ekonomisko izaugsmi, ieguldījumiem, tirdzniecību un pienācīgas kvalitātes darbu;

22.   aicina Komisiju, piešķirot preferences, piemēram, saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemt vērā saņēmējvalstīs atbilstību starptautiskajiem darba standartiem, kas aizsargā pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, lai tajos gadījumos, kad šie pamatstandarti netiek ievēroti, konkrētās valstis nesaņem labumu no Eiropas Savienības tirdzniecības preferencēm;

23.   uzsver, ka ir vajadzīga plašāka sadarbība starp PTO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferenci par tirdzniecību un attīstību, SDO un citām starptautiskām organizācijām attiecībā uz to politikas virzienu papildināmību; uzskata, ka saskaņa starp veiktajiem pasākumiem ir īpaši būtiska, veicinot pienācīgas kvalitātes darbu un nodrošinot to praksē; ierosina SDO piešķirt novērotājas statusu PTO; vēršas pie citu PTO dalībvalstu parlamentiem, lai aicinātu atbalstīt šo lūgumu;

24.   aicina Komisiju ierosināt izveidot PTO tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komiteju, par pamatu ņemot tirdzniecības un vides komitejas modeli;

25.   atgādina, ka SDO statūti ļauj tai prasīt piemērot tirdzniecības sankcijas pret valsti, kura neievēro starptautiskās sociālās konvencijas, un aicina PTO veikt pasākumus, lai tiktu ievēroti SDO lēmumi par starptautisko iestāžu darbības konsekvenci;

26.   ierosina pilnvarot SDO iesniegt ekspertu ziņojumus PTO apakškomisijām un Apelācijas institūcijai attiecīgos gadījumos, kad ir runa par starptautisko konvenciju pārkāpumiem un kad ir jāņem vērā SDO lēmumi;

27.   ierosina, ka gadījumā, ja PTO dalībvalsts uzskata, ka Strīdu izšķiršanas organizācijas lēmums ļauj apstrīdēt SDO lēmumu atbilsmi darba konvencijām, SDO būtu pieejamas apelācijas iespējas ar mērķi garantēt saskaņotu starptautiskās sabiedrības rīcību, veicinot pienācīgas kvalitātes darbu;

28.   aicina Eiropas Savienību kā vienu no elementiem sarunās par jaunu dalībvalstu pievienošanos PTO iekļaut jautājumu par atbilsmi starptautiskajiem darba standartiem;

29.   prasa Komisijai nodrošināt atbilsmi darba pamatstandartiem kā priekšnosacījumu tās apgādes un ārpakalpojumu politikā; aicina Komisiju šim nolūkam izstrādāt politiku un nodrošināt ar tirdzniecību saistītu palīdzību, kas ļautu mazajiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ievērot šos standartus;

30.   uzsver, ka vajadzīgs turpmāk attīstīt metodoloģiju, ar kuru novērtē ietekmi, kāda tirdzniecībai un tirdzniecības nolīgumiem ir uz pienācīgas kvalitātes darba veicināšanu, tostarp globālajām piegādes ķēdēm un eksportam atbrīvotām rūpniecības zonām, kā arī nepieciešams nodrošināt, ka ietekmes novērtējumi attiecībā uz tirdzniecības ilgtspējību tiek stiprināti, un tiem ir efektīvi grafiki;

31.   aicina Komisiju divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās un ietekmes novērtējumos attiecībā uz ilgtspējību (SIAs ) atzīt un iekļaut pamatotus SDO noteiktus rādītājus darba inspektoru skaita noteikšanai atkarībā no darbaspēka lieluma: viens inspektors uz 10 000 strādājošo industriāli attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku, viens inspektors uz 20 000 strādājošo pārejas ekonomikas valstīs un viens inspektors uz 40 000 strādājošo vismazāk attīstītajās valstīs;

32.   aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu īstenots Kotonū nolīguma 50. pants, kurā ietverts īpašs noteikums par tirdzniecību un darba standartiem un kurā apstiprināta iesaistīto pušu apņemšanās nodrošināt darba pamatstandartus;

33.   aicina Komisiju, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, valstu un reģionālajām organizācijām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, labāk koordinēt pienācīgas kvalitātes darba ārējās sadarbības programmas ar SDO valstu programmām attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu vai ekvivalentiem ceļvežiem, kā arī paplašināt kopējo darbību, lai pienācīgas kvalitātes darba jomu integrētu nabadzības novēršanas stratēģijās, to attiecīgajos dokumentos un attīstības stratēģijās, jo tas varētu radīt pievienoto vērtību centienos nodrošināt pienācīgas darbavietas visiem; šajā sakarā prasa plašāku apspriešanos ar sociālajiem partneriem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

34.   prasa Eiropas Savienībai sadarbībā ar SDO finansēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības attīstības programmu, jo īpaši nosakot efektīvākās stratēģijas pienācīgas kvalitātes darba atbalstam;

35.   uzsver, ka izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus mērķa – pienācīgas kvalitātes darba – īstenošanā, ir dalībvalstīs izpildīt uzdevumu – 0,7 % to NKP novirzīt atbalstam jaunattīstības valstīm, ņemot vērā, ka izaugsme un droša sociālā struktūra ir būtiski priekšnoteikumi pienācīgas kvalitātes darba attīstībai, it īpaši jaunattīstības valstīs;

36.   mudina Komisiju tās darbībā piemērot integrētu daudzpusīgu pieeju, kas balstītos uz programmas pienācīgas kvalitātes darba četriem pīlāriem: ražīga un brīvi izvēlēta nodarbinātība, tiesības darba vietā, tostarp darba pamatstandarti, kā arī sociālā aizsardzība un sociālais dialogs, integrējot dzimumu līdztiesības jautājumu visos pīlāros; mudina dalībvalstis apsvērt minimālā algu līmeņa noteikšanu kā aizsardzības līdzekli, lai novērstu cilvēku ekspluatāciju un nabadzību nodarbinātības jomā;

37.   uzsver, cik būtiski ir atbalstīt to, lai attīstības stratēģijās tiktu iekļauta nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs; aicina nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumentos (NSSD), ekonomikas partnerattiecību nolīgumos (EPN), valstu stratēģijas dokumentos (VSD) un daudzgadu indikatīvajās programmās (DIP) iekļaut pilnīgāku nodarbinātības analīzi un citus pienācīgas kvalitātes darba aspektus; šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir apspriesties ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizētajiem darba devējiem, arodbiedrībām un darbiniekiem, kā arī ar privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību visplašākajā nozīmē;

38.   prasa par nodarbinātības jautājumiem atbildīgajām ministrijām nodrošināt, lai darba devēju asociācijas un darbinieku organizācijas tiktu nostiprinātas un sistemātiskāk integrētas līdzdarbošanās procesā, atbalstot nabadzības samazināšanas stratēģiju dokumentu, valstu stratēģiju dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu izstrādi un īstenošanu; uzskata, ka šī mērķa īstenošanai ir jāuzlabo to sadarbība ar ekonomikas un finanšu ministriem, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu un ekonomikas iestādēs, piemēram, Bretonvudas iestādēm, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (PTO); aicina visas puses nodrošināt, lai valstu stratēģijas dokumenti tiktu sagatavoti, līdzdarbojoties visām ieinteresētajām pusēm; mudina Komisiju dot lielāku ieguldījumu tehnisko un institucionālo spēju pilnveidošanā un veicināt pasākumus, kas valsts stratēģijas dokumentos iekļautu pienācīgas kvalitātes darbu;

39.   it īpaši uzsver, ka ir vajadzīgas valsts vadītas pienācīgas kvalitātes darba valsts programmas vai tām līdzīgs "ceļvedis", kas izstrādāts ar sociālo partneru organizāciju un citu atbilstīgo ieinteresēto personu līdzdalību, un šo programmu mērķis ir, izmantojot sadarbību attīstības jomā, tostarp politisku dialogu par nodarbinātības ietekmi un ekonomikas politiku un pārvaldi, no budžeta finansētiem atbalsta pasākumiem un resursu palielināšanu, jo īpaši institucionālo resursu palielināšanu, panākt pienācīgas kvalitātes darbu - ko pienācīgi koordinē un savstarpēji saskaņo Komisija, dalībvalstis un citi attīstības partneri un attiecīgiem dalībnieki, tostarp SDO un citas ANO aģentūras, kā arī starptautiskas finanšu iestādes;

40.   prasa atjaunot centienus cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu apkarošanā, nosakot iespēju izslēgt jaunattīstības valstīs darbojošos starptautiskos uzņēmumus no tā publiskā iepirkuma procedūrām, kuru finansē vai atbalsta Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, kā arī no eksporta kredīta garantijām, ko nodrošina EIB un citas finanšu iestādes, gadījumā, ja šīs tiesības tiek pārkāptas; aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk ievērot darba pamatstandartus, kuri ir publiskā iepirkuma, ko finansē Eiropas Attīstības fonds un ar citu Kopienas vai divpusēju atbalstu, sistēmas obligāta sastāvdaļa;

41.   aicina dalībvalstis koordinēt pastiprinātus centienus saistībā ar prasmju attīstību, lai uzkrātu jauno tehnoloģiju un jauninājumu ieguvumus un apmainītos ar pieredzi; atzīmē, ka pienācīgas kvalitātes darbu var sasniegt ar izaugsmes, ieguldījumu un uzņēmumu attīstības palīdzību, ievērojot sociālo atbilstību;

42.   aicina ES iestādes saistībā ar Lisabonas stratēģiju un integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008. g.) pilnveidot un veicināt Eiropas uzņēmējdarbības kultūru, pievēršot uzmanību personām, īpaši jauniešiem, lai veidotu uzņēmumus, kam piemīt augsts izaugsmes potenciāls, un efektīvāk īstenotu vienu no pienācīgas kvalitātes darba mērķiem, proti, radīt "jaunas un labākas darbavietas";

43.   aicina dalībvalstis pienācīgas kvalitātes darba jomu izvirzīt par prioritāti ekonomikas un sociālajā politikā, liekot īpašu uzsvaru uz kvalitatīvu darbavietu radīšanu, darba pamattiesību ievērošanu attiecībā uz visu kategoriju darba ņēmējiem, sociālās aizsardzības stiprināšanu un sociālā dialoga veicināšanu;

44.   aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt rīcības kodeksu pieņemšanu uzņēmumu vai nozaru līmenī, ievērojot brīvprātības principu, un kas papildinātu dalībvalstu likumdošanas un starptautiskos standartus, kā arī rīcības kodeksus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un SDO starptautiskajiem uzņēmumiem;

45.   stingri iesaka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai veicināt korporatīvās sociālās atbildības (KSA) labas prakses piemērošanu visos uzņēmumos visur, kur notiek to darbība, nolūkā radīt drošu, elastīgu un augstas kvalitātes darba vidi; rosina Ieinteresēto pušu forumu un Eiropas Aliansi par KSA izstrādāt iniciatīvas, kas veicinātu pienācīgas kvalitātes darba kā svarīga elementa iekļaušanu KSA koncepcijā;

46.   aicina dalībvalstis un Komisiju, kā arī darba devējus jaunattīstības valstīs ņemt vērā pienācīgas kvalitātes darba principu, saskaņā ar SDO 135. ieteikumu par minimālā algu līmeņa noteikšanu, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm;

47.   atzinīgi vērtē ieguldījumu, ko pienācīgas kvalitātes darba jomā devušas ANO iestādes, tādu kā iniciatīva papildu ziņojumam par cilvēktiesībām transnacionālās korporācijās, kuru iesniedza ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos;

48.   uzsver, ka ir svarīgi veicināt SDO trīspusējo deklarāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku;

49.   mudina uzņēmumus pieņemt atbildīgus un nediskriminējošus darbā pieņemšanas un profesionālās attīstības veidus tā, lai darba tirgū sekmētu sieviešu un invalīdu nodarbinātību;

50.   iesaka uzņēmumiem veikt pasākumus sieviešu līdzdalības palielināšanai struktūrās, kas piedalās sociālajā dialogā, jo tas ir stratēģisks mērķis pienācīgas kvalitātes darba koncepcijā;

51.   aicina Komisiju, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un SDO, mudināt sievietes–uzņēmējas saistībā ar attīstības sadarbības politiku veidot un attīstīt uzņēmumus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

52.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka uzņēmumi, kuri darbojas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, sniedz labāku informāciju un konsultācijas darba ņēmēju pārstāvjiem, tam veidojot aizvien plašāka sociālā dialoga daļu, informējot darba ņēmējus un apspriežoties ar tiem par plašu jautājumu loku saistībā ar to nodarbinātību un darba apstākļiem; aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus atzīt, ka veselības un darba drošības augsti standarti ir cilvēka pamattiesības;

53.   uzsver sociālā dialoga lomu, dalībvalstīm izstrādājot valstu programmas, lai īstenotu pienācīgas kvalitātes darba mērķi, un aicina organizēt reālu apspriešanos ar sociālajiem partneriem;

54.   uzsver, ka programmas pienācīgas kvalitātes darbam sekmīgai īstenošanai izšķiroša loma ir sociālajiem partneriem, un tāpēc tie aktīvi jāiesaista iniciatīvu īstenošanā pienācīgas kvalitātes darba jomā, tiem piedaloties vismaz uzklausīšanas procesā;

55.   aicina Eiropas sociālos partnerus beidzot vienoties par autonomu pamatnolīgumu attiecībā uz vardarbību darba vietā kā piemēru pienācīgas kvalitātes darba veicināšanai, ņemot vērā visus vardarbības veidus dažādu nozaru darba vietās; aicina Komisiju mudināt sociālos partnerus sekmīgi noslēgt šīs sarunas;

56.   uzsver, ka ES pienācīgas kvalitātes darba ceļvedi veido Eiropas sociālā programma, Lisabonas stratēģija (tostarp valstu reformu programmas) un pieaugošie centieni ratificēt un piemērot starptautiskās konvencijas, kuras SDO klasificējumā ir aktuālas;

57.   aicina dalībvalstis īstenot efektīvas, profilaktiskas un aizsardzības politiskās nostādnes un programmas, lai palielinātu darba inspekciju skaitu, to kvalitāti, kompetenci un līdzekļus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un SDO konvencijām, lai sekmētu tiesību aktus attiecībā uz veselību un drošību darba vietā, darba apstākļiem un citiem sociāliem jautājumiem;

58.   iesaka ciešāk sadarboties valstu darba inspekciju dienestiem paraugprakses apmaiņā Kopienas līmenī, lai sekmētu pienācīgas kvalitātes darbu; aicina dalībvalstis atbildīgām darba inspekcijas iestādēm sniegt vispusīgākus resursus, atbalstot tās pienākumu veikšanā, lai nodrošinātu, ka valstu tiesību akti tiek reāli piemēroti un netiek apieti;

59.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka spēkā esošie tiesību akti aizsargā arī jaunus darba veidus, un apsvērt tādu jaunu juridisko instrumentu izstrādi, kurus varētu elastīgi piemērot jauniem darba veidiem, lai visiem darba ņēmējiem var garantēt vienāda līmeņa aizsardzību;

60.   atzīst nozīmīgumu, kāds ir Jaunatnes nodarbinātības tīkla un SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības foruma darbam kā vienaudžu apmaiņas, atbalsta un pārbaudes mehānismam; aicina Komisiju kopā ar SDO atbalstīt šo tīklu izveidi ES partnervalstīs, jo tas ir veids, kā īstenot globālo nodarbinātības programmu;

61.   aicina dalībvalstis garantēt izglītību jauniešiem, tādējādi īstenojot efektīvu stratēģiju, lai izvairītos no sociālās atstumtības un nabadzības un lai paplašinātu jauniešu darba iegūšanas iespējas, izmantojot pastāvošos mehānismus, tādus kā EK Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkls (Euroguidence network ), kas palīdz personām gūt informāciju par darba iespējām Eiropā; aicina tās arī sekmēt veiksmīgu pāreju uz darba tirgu un, izmantojot profesionālās orientācijas konsultācijas, uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, vienlaikus nodrošinot dzīves cikla saskaņotību un dažādu paaudžu pieeju;

62.   aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, kas vajadzīga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanai, kā arī jauniešu izglītībai un apmācībai, ieguldījumus veicot gan no valsts, gan privātā sektora;

63.   aicina dalībvalstis, īstenojot Kopienas politiskās pamatnostādnes, vispārināt un paplašināt piekļuvi mūžizglītības iespējām, arī ģeogrāfiski attālos un lauku apvidos, kā arī īstenot īpašus pasākumus, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem, lai garantētu nodarbinātības iespējas visiem mainīgajā darba vidē;

64.   aicina dalībvalstis ieviest atbilstīgas reformas valsts izglītības sistēmā un garantēt ikvienam piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai;

65.   aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesības jautājumu visās politiskās pamatnostādnēs un programmās, kurās veicināts pienācīgas kvalitātes darbs, un prasa dalībvalstīm garantēt vienlīdzīgas vīriešu un sieviešu iespējas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu, ne tikai saistībā ar piekļuvi darbavietām vai paaugstinājumam, bet arī attiecībā uz samaksas līmeni;

66.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu privātās, ģimenes un darba dzīves saskaņošanu un lai paplašinātu sieviešu piedalīšanos darba tirgū, kā arī noteikt cēloņus, kas varētu mazināt šo pasākumu efektivitāti, un tos novērst;

67.   iesaka meklēt risinājumus, kas ļautu padarīt pievilcīgākus arī tos darbus, kuri pašlaik tiek uzskatīti par pārāk grūtiem vai apkaunojošiem (palīdzība mājsaimniecībām, palīdzība ģimenēm, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe un sociālie pakalpojumi personām utt.);

68.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pasakumus, lai dotu iespēju visiem darba ņēmējiem sasniegt vēlamo līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, ievērojot to, ka gara darbadiena, stress un nodarbinātības nedrošība nelabvēlīgi ietekmē ģimeni, kas ir svarīgs mūsu sabiedrības pamats;

69.   aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar NVO, arodbiedrībām, sieviešu organizācijām un tīkliem, kuri paredzēti iespēju sniegšanai sievietēm ekonomikas un sociālajā jomā jaunattīstības valstīs un kuri veicina pienācīgas kvalitātes darbu visos līmeņos;

70.   atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas izteiktas Komisijas paziņojumā par pienācīgas kvalitātes darbu, lai atbalstītu centienus uzlabot sociālo partneru un citu sabiedrības ieinteresēto pušu iesaistīšanu globālā pārvaldībā, pamatojoties uz ESAO konsultatīvo paraugu;

71.   aicina dalībvalstis pieņemt valstu politiskās pamatnostādnes, lai veicinātu darba ņēmēju, dažāda vecuma un abu dzimumu, vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu diskrimināciju pret sievietēm un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem;

72.   uzsver, ka pienācīgas kvalitātes darba veicināšanas mērķis ir sasniegt katra cilvēka dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, un šajā nolūkā tas paredz atbalstīt neformālā sektora integrēšanu vadošajā ekonomikā;

73.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt likumdošanas un politikas iniciatīvas un praksi saistībā ar nediskrimināciju personām ar invaliditāti un vienlīdzīgu iespēju radīšanu profesionālā apmācībā un darba vietā, tostarp atbalstu jaunattīstības valstīm darba vietu iekārtošanā, lai tās būtu piemērotas attiecīgajām personām;

74.   aicina Komisiju rosināt dalībvalstis izmantot atklātās koordinācijas metodi sociālās aizsardzības jomā, lai pievienotu vērtību atšķirīgajām sociālajām sistēmām; šajā nolūkā un saskaņā ar atjaunināto Lisabonas stratēģiju, izvirzot mērķi uzlabot Eiropas darba ņēmēju elastību un mobilitāti, kā arī sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzskata, ka ir vajadzīga pilnīgāka pensiju shēmu saskaņošana galvenokārt saistībā ar tiem pakalpojumiem, ko strādājošie snieguši dažādās dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka tas ir ne tikai nopietns šķērslis darbaspēka brīvai kustībai, bet arī traucēklis finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum;

75.   atzīmē, ka dažu minoritāšu atstumšana reliģijas vai rases dēļ ir šķērslis procesā, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes darbu ikvienam Eiropas Savienībā, un tāpēc aicina visas tās dalībvalstis, kuras nav pabeigušas Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(9) transponēšanu, to izdarīt;

76.   izmantojot konsekventu pieeju starptautiskajai darbaspēka migrācijai, atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos ratificēt C 97. starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kā arī SDO 97. un 143. konvenciju;

77.   aicina dalībvalstis vienoties par kopīgu standarta definīciju attiecībā uz piespiedu darbu un neaizsargātības ļaunprātīgu izmantošanu, lai novērstu neskaidrību un neobjektivitāti tiesas nolēmumos;

78.   atzīmē, ka, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, daži ES pilsoņi ir neaizsargāti pret sliktiem darba apstākļiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest politiku ES iekšējās migrācijas prakses uzraudzībai darba tirgū, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu ekspluatējoša darba praksi;

79.   aicina Komisiju un Kopienas delegācijas partnervalstīs aktīvi veicināt programmu, tādu kā programma pienācīgas kvalitātes darbam, valstu programmas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes darbu un attiecīgās reģionālās programmas, iekļaušanu valsts stratēģijas dokumentos (VSD), reģionālās stratēģijas dokumentos (RSD), valstu rīcības plānos (VRP) un citās ES programmās saistībā ar sadarbības politiku attīstības jomā;

80.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu apsvērt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2110/2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai(10) noteikumu paplašināšanu attiecībā uz līgumiem, ko finansē no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti darba pamatstandarti;

81.   aicina Komisiju piešķirt atbilstīgus resursus, lai īstenotu tās paziņojumā "Ieguldīšana cilvēkos" ieteiktos priekšlikumus pienācīgas kvalitātes darba atbalstam;

82.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma "Ieguldīšana cilvēkos" piešķirto nozīmi programmas pienācīgas kvalitātes darbs īstenošanai ES partnervalstīs; atzinīgi vērtē to, ka programmā atzīta tiešā saikne starp pienācīgas kvalitātes darbu un sociālo aizsardzību; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu, lai tematiskās programmas "Ieguldīšana cilvēkos" ietvaros veicinātu pienācīgas kvalitātes darbu;

83.   atzinīgi vērtē jauno integrēto stratēģiju attiecībā uz bērnu tiesībām Kopienas paziņojumā "Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām" (COM(2006)0367), un atkārtoti aicina pasākumus bērnu darba novēršanai, kā tas definēts SDO 138. konvencijā un 182. konvencijā par piespiedu darba izskaušanu, integrēt valstu un starptautiskajos pasākumos;

84.   aicina dalībvalstis ieviest politiku, kas būtu atbilstīga kopējiem pamatprincipiem saistībā ar trešo valstu piederīgo integrēšanu ES;

85.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2008. gadam izstrādāt paveiktā darba pārbaudes ziņojumu saistībā ar tās paziņojumu par pienācīgas kvalitātes darbu, kurā jāiekļauj analīze un novērtējums, kā dalībvalstīs tiek ratificētas un piemērotas SDO konvencijas par nodarbinātību, veselību un drošību darba vietā, maternitātes aizsardzību un migrējošu darba ņēmēju tiesībām; prasa, lai šajā ziņojumā tiktu ietverta rīcības programma pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanai, paredzot gan sadarbību Eiropas Savienības, gan centienus starptautiskā mērogā;

86.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot analīzi un izstrādāt atbilstīgus indikatorus saistībā ar programmas pienācīgas kvalitātes darbam īstenošanu;

87.   atzinīgi vērtē ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada 5. jūlijā pieņemtās deklarācijas priekšlikumu, ka programma pienācīgas kvalitātes darbam ir efektīvi jāpilnveido, lai līdz 2015. gadam sasniegtu vērā ņemamus rezultātus;

88.   aicina Komisiju iesniegt Parlamentam precīzus datus par to, kā tiek finansēti pienācīgas kvalitātes darba veicināšanas pasākumi un ar tiem saistītas jomas, lai labāk novērtētu politiskās saistības finanšu izteiksmē;

89.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 93, 27.4.2007., 38. lpp.
(2) OV C 271, 12.11.2003., 598. lpp.
(3) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
(4) OV C 300 E, 11.12.2003., 290. lpp.
(5) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(6) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
(7) OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.
(8) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.
(9) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(10) OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 28. janvāraJuridisks paziņojums