(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0594)(1) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0354/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionu komitejas atzinumus (A6-0246/2007);

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2) ,

rīkojoties Līguma 251. pantā noteiktajā kārtībā(3) ,

tā kā:

(1)  Ar 1994. gada 7. februāra Rezolūciju par Kopienas pasta pakalpojumu attīstību(4) Padome ir noteikusi, ka viens no galvenajiem Kopienas pasta politikas mērķiem ir saskaņot pakāpenisku, vadāmu pasta tirgus atvēršanu konkurencei un vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai(5) paredz reglamentējošus pasta nozares noteikumus Kopienas līmenī, to skaitā pasākumus, ar ko nodrošina vispārējos pakalpojumus un nosaka to pakāpeniski un progresīvi samazināmo pasta pakalpojumu maksimālos ierobežojumus, kurus dalībvalstis drīkst rezervēt savam(-iem) vispārējo pakalpojumu sniedzējam(-iem), lai uzturētu vispārējos pakalpojumus, un termiņu lēmumu pieņemšanai par turpmāku tirgus atvēršanu konkurencei pasta pakalpojumu vienota tirgus izveides nolūkā.

3)   ║ Līguma 16. pantā ir uzsvērta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu loma Eiropas Savienības (ES) kopīgo vērtību sistēmā un to loma sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. Turpat ir noteikts, ka jāgādā, lai šādi pakalpojumi balstītos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu.

(4)  Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) pozitīvā loma uzsvērta Eirobarometra 219 2005. gada oktobra īpašajā aptaujā, kura apliecināja, ka pasta pakalpojumi ir vieni no patērētāju visaugstāk vērtētajiem VTNP visā Eiropas Savienībā, ko apliecina 77 % respondentu apstiprinošas atbildes.

(5)  Tā kā pasta pakalpojumi ir svarīgs komunikācijas un informācijas apmaiņas instruments, tiem ir būtiski svarīga nozīme, īstenojot Eiropas Savienības sociālās, ekonomiskas un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(6)  Pasākumi šajā jomā būtu jāizstrādā tā, lai to mērķi atbilstu ║ Līguma 2. pantā minētajiem Kopienas uzdevumiem, proti, visā Kopienā veicināt harmonisku, līdzsvarotu un stabilu saimnieciskās darbības attīstību, augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, noturīgu izaugsmi bez pārmērīgas inflācijas, augstu konkurētspējas un ekonomiskas konverģences pakāpi, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes celšanos, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.

(7)  Eiropas pasta tirgū pēdējā laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, ko ir veicinājuši tehnoloģiskie sasniegumi un lielāka konkurence, kas izveidojās ierobežojumu atcelšanas rezultātā. Globalizācijas dēļ ir svarīgi atbalstīt aktīvu rīcību un attīstību, lai ES iedzīvotājiem neliegtu šo pārmaiņu sniegtās priekšrocības.

(8)  Eiropadomes 2005. gada 22. un 23. marta sanāksmes secinājumos saistībā ar Lisabonas stratēģijas vidusposma novērtējumu ir atkārtoti uzsvērta iekšējā tirgus kā izaugsmes sekmēšanas un jaunu un labāku darbavietu radīšanas instrumenta pilnīgas izveides nozīme, un efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu svarīgā loma konkurētspējīgā un dinamiskā tautsaimniecībā. Šie secinājumi attiecas arī uz pasta pakalpojumiem, kas joprojām ir būtisks saziņas, tirdzniecības un sociālās un teritoriālās kohēzijas instruments.

(9)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par pasta direktīvas piemērošanu (6) ir uzsvērta efektīvu pasta pakalpojumu sociālā un ekonomiskā nozīme un svarīgā loma Lisabonas stratēģijas kontekstā, norādot, ka līdzšinējo reformu pasākumu rezultātā ir panākta pasta nozares ievērojama pozitīva attīstība, turklāt ir augusi kvalitāte un efektivitāte un pakalpojumi ir kļuvuši vairāk vērsti uz klientu vajadzībām. Ņemot vērā dažkārt nepārprotami atšķirīgās pārmaiņas dalībvalstīs attiecībā uz vispārējo pakalpojumu izpildes saistībām, Eiropas Parlaments savā rezolūcijā aicināja Komisiju, gatavojoties perspektīvas pētījumam, īpašu uzmanību pievērst vispārējo pakalpojumu sniegšanas kvalitātei un šo pakalpojumu turpmākai finansēšanai un, ņemot vērā minēto pētījumu, ierosināt vispārējo pakalpojumu definīciju, darbības jomu un atbilstīgu finansējumu. Tajā tika arī atzīmēts, ka pasta iestāžu tīklam ir neaizstājami teritoriāli un sociāli aspekti, kas padara iespējamu vispārējo piekļuvi būtiskiem vietējiem pakalpojumiem.

(10)  Saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK ir veikts perspektīvas pētījums, kurā saistībā ar katru dalībvalsti ir novērtēta pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides ietekme uz vispārējiem pakalpojumiem 2009. gadā. Turklāt Komisija ir veikusi vispusīgu Kopienas pasta nozares novērtējumu, tostarp pasūtot pētījumus par nozares ekonomisko, sociālo un tehnisko attīstību, un rīkojusi plašas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.

(11) █Perspektīvas pētījuma rezultātos ir pieprasīts, ka visā Kopienā līdz 2009. gadam ir iespējams sasniegt Direktīvā 97/67/EK izvirzīto pamatmērķi panākt vispārējo pakalpojumu sniegšanas stabilu nodrošinājumu, ievērojot dalībvalstu noteiktos kvalitātes standartus, un atteikties no rezervētajiem pakalpojumiem. █

(12)  Pasta tirgus progresīva un pakāpeniska atvēršana konkurencei ir devusi vispārējo pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu laiku, ļaujot veikt modernizācijas un pārstrukturizācijas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju jaunajos tirgus apstākļos, un ļāvusi dalībvalstīm pielāgot valsts reglamentējošos noteikumus atvērtākai videi. Turklāt dalībvalstis var izmantot iespējas, ko sniedz transponēšanas periods, kā arī ievērojamo laiku, ko prasa efektīvas konkurences ieviešana, lai pēc vajadzības turpinātu vispārējo pakalpojumu sniedzēju turpmāku modernizāciju un pārstrukturizāciju.

(13)  Perspektīvas pētījums liecina, ka rezervēto pakalpojumu nozarei vairs nav jābūt vispārējo pakalpojumu finansējuma priviliģētam risinājumam. Šajā novērtējumā ir ņemta vērā Kopienas un tās dalībvalstu ieinteresētība iekšējā tirgus pilnīgā izveidē un tā iespējās sekmēt izaugsmi un nodarbinātību un nodrošināt efektīvu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem. █

(14)  Pasta nozarē darbojas virkne pārmaiņu virzītājspēku, jo īpaši jāmin pieprasījums un mainīgās klientu vajadzības, organizatoriskas pārmaiņas, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, aizvietošana ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem un tirgus atvēršana. Lai izturētu konkurenci un varētu apmierināt patērētāju jaunās vajadzības, kā arī nodrošinātu jaunus finansēšanas avotus, pasta pakalpojumu sniedzēji var dažādot savas darbības, sniedzot elektroniskus pakalpojumus komercattiecību jomā vai citus informācijas sabiedrības pakalpojumus.

(15)  Pasta pakalpojumu sniedzēji, tostarp izraudzītie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, tiek mudināti palielināt to darbības efektivitāti saistībā ar tādiem jaunajiem uzdevumiem (piemēram, digitalizācija un elektroniskā saziņa) konkurences apstākļos, kuri atšķiras no tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, un tas pats par sevi dos ievērojamu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā.

(16)  Pakāpeniska tirgus atvēršana, to uzmanīgi sagatavojot, var palīdzēt paplašināt pasta tirgu kopējo apjomu; ja tiks nodrošināti neitrālas konkurences apstākļi, tā var turpināt sekmēt stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu vispārējo pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un atvieglinās jaunu darbavietu radīšanu citu operatoru un jaunienācēju uzņēmumos, kā arī saistītās saimnieciskās darbības jomās. Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt nodarbinātības nosacījumus pasta pakalpojumu nozarē, taču tam nevajadzētu novest pie negodīgas konkurences . Sagatavojot pasta tirgus atvēršanu, pienācīgi jāņem vērā sociālie apsvērumi, īpašu uzmanību veltot darbiniekiem, kas iepriekš bija iesaistīti pasta pakalpojumu sniegšanā.

(17)  Lielākai konkurencei turklāt būtu jāsekmē pasta nozares un alternatīvu sakaru veidu integrācija un jāļauj pilnveidot arvien prasīgākajiem lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Turpmākas tirgus atvēršanas labuma guvēji jo īpaši būs patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi gan kā pasta nosūtītāji, gan kā tā saņēmēji, ieviešot kvalitātes uzlabojumus, lielāku izvēli, secīgus cenu samazinājumus, novatoriskus pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļus. Pašreiz pasta tirgus veido daļu no lielāka tirgus ziņu nosūtīšanai, tostarp elektronisku ziņu sūtīšanai, kas jāņem vērā, novērtējot šo tirgu.

(18)  Pasta infrastruktūras tīklam lauku rajonos, tostarp kalnu un salu reģionos, ir svarīga nozīme, lai iesaistītu uzņēmējus valsts un pasaules ekonomikā un saglabātu kohēziju sociālajā un nodarbinātības jomā. Turklāt lauku pasta nodaļas kalnu vai salu reģionos var nodrošināt būtisku infrastruktūras tīklu, kas rada vispārēju piekļuvi jauniem telekomunikāciju tehnoloģijas veidiem.

(19)  Līdzāspastāvošo sakaru tirgu attīstība ir atšķirīgi iespaidojusi dažādus Kopienas reģionus un iedzīvotāju grupas, un pasta pakalpojumu izmantošanu. Teritoriālā un sociālā kohēzija būtu jāuztur, un ņemot vērā, ka, piemērojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto elastīgumu, dalībvalstis var pielāgot atsevišķus konkrētu pakalpojumu elementus atbilstīgi vietējam pieprasījumam, ir lietderīgi pilnīgi saglabāt minētajā Direktīvā paredzētos vispārējos pakalpojumus un ar tiem saistītās kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstīm ir jāuzrauga un jāpārrauga tirgus attīstība. Dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Direktīvā paredzētie regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasta pakalpojumu pieejamība turpina atbilst lietotāju vajadzībām, tostarp pēc vajadzības nodrošinot vienā piekļuves vietā pieejamu pakalpojumu minimumu un īpaši, lai nesamazinās to piekļuves punktu blīvums, kuros sniedz pasta pakalpojumus lauku un attālākajos reģionos . Vienlaicīgi dalībvalstīm jāievieš un jāpiemēro attiecīgas pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās sankcijas gadījumos, ja tie nepilda savas saistības.

(20)  Direktīvā 97/67/EK paredzētie vispārējie pakalpojumi garantē vienu savākšanas un vienu piegādes reizi ikvienas fiziskas vai juridiskas personas mājās vai telpās katru darba dienu, pat attālākos vai mazapdzīvotos rajonos.

(21)  Termins "lietotāji" attiecas uz individuālajiem patērētājiem un komerciālajiem uzņēmumiem, kuri izmanto vispārējo pakalpojumu, ja vien Direktīvā 97/67/EK nav noteikts citādi.

(22)  Kvalitātes ziņā augstvērtīgu pasta pakalpojumu nodrošināšana ievērojami sekmē sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu. It īpaši attālākajiem un mazapdzīvotajiem rajonos elektroniskā tirdzniecība nodrošina jaunas iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā, taču tās būtisks priekšnosacījums ir labi pasta pakalpojumi.

(23)   Direktīva 97/67/EK paredz, ka vispārējo pakalpojumu priviliģēta nodrošinājuma garantēšanas nolūkā dalībvalstis ex-ante izraugās vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lielākas konkurences attīstība un izvēles iespējas nozīmē, ka dalībvalstīm jādod arī elastīgākas iespējas lemt par efektīvākajiem un piemērotākajiem vispārējo pakalpojumu pieejamības garantēšanas mehānismiem, ievērojot objektivitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, lai ar vismazākajiem tirgus darbības traucējumiem iekšējā tirgū nodrošinātu brīvu pasta pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstis var atsevišķi vai savstarpēji kombinējot piemērot kādu no šādiem mehānismiem: atstāt vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu tirgus spēku ziņā, izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējo pakalpojumu dažādus elementus vai apkalpo dažādus valsts reģionus, un izmantot pakalpojumu valsts iepirkumu. Gadījumā, ja dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus uzņēmumus, kas sniedz vispārējos pakalpojumus, respektīvi, vispārējo pakalpojumu dažādus elementus, jānodrošina, ka prasības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu kvalitāti ievēro arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji.

(24)  Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par visiem vispārējiem pakalpojumiem, bet uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, ir svarīgi būt informētiem par vispārējo pakalpojumu sniedzēja(-u) tiesībām un pienākumiem. Dalībvalstīm jānodrošina patērētāju pastāvīga un pilnīga informēšana par konkrētu pakalpojumu elementiem un pieejamību. Valsts regulatīvajām iestādēm jāuzrauga, lai visa šāda informācija ir pieejama. Tomēr saskaņā ar dalībvalstīm dotajām lielāka elastīguma iespējām, kas ļauj nodrošināt vispārējos pakalpojumus citādi, nevis ex-ante izraugoties vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-s), lēmumus par piemērotāko veidu, kā sabiedrībai darīt zināmu šo informāciju, ir lietderīgi atstāt dalībvalstu ziņā.

(25)  Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un nolūkā pilnīgi atbrīvot pasta pakalpojumu iekšējā tirgus potenciālu, ir lietderīgi pārtraukt rezervēto pakalpojumu un īpašo tiesību izmantošanu, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansēšanu. Ņemot vērā situāciju dalībvalstīs ir ieteicams noteikt 2010. gada beigas par galīgo datumu ekskluzīvo tiesību atņemšanai pasta pakalpojumu nozarē.

(26)  Var gadīties, ka atsevišķām dalībvalstīm joprojām vajadzēs rast ārēju finansējumu, lai segtu vispārējo pakalpojumu atlikušās tīrās izmaksas. Tādēļ ir lietderīgi precīzi noskaidrot, kādas alternatīvas ir pieejamas, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu finansējumu, ciktāl tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm izvēlēties piemērotāko finansēšanas mehānismu. Pieejamās alternatīvas ļauj izmantot valsts iepirkuma procedūras, tostarp tiešas sarunu procedūras, kā arī valsts kompensācijas un pārredzama izmaksu sadalījumu pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju starpā ar iemaksām kompensāciju fondos visos gadījumos, kad vispārējo pakalpojumu sniedzēju saistību izpilde ir saistīta ar vispārējo pakalpojumu tīrajām izmaksām un ar izraudzītajiem uzņēmumiem uzliktu negodīgu finansiālo apgrūtinājumu. Dalībvalstis var izmantot citus finansēšanas līdzekļus, ko atļauj Kopienas tiesību akti, piemēram , pieņemt lēmumu, ka peļņa, ko dod citas vispārējo pakalpojumu sniedzēju darbības, kuras neietilpst vispārējo pakalpojumu darbības jomā, pilnībā vai daļēji jānovirza, lai finansētu vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, ja tās atbilst Direktīvai 97/67/EK . Neskarot dalībvalstu saistības ievērot Līguma noteikumus, ko piemēro attiecībā uz valsts atbalstu, dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par to plāniem finansēt jebkādas vispārējo pakalpojumu izmaksas; šāda informācija jāatspoguļo kārtējā ziņojumā, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.

(27)  No uzņēmumiem, kas piedāvā pakalpojumus, ar kuriem var aizstāt vispārējo pakalpojumu sniegšanu, jāpieprasa dot ieguldījumu vispārējo pakalpojumu finansēšanā gadījumos, ja ir paredzēts kompensāciju fonds. Lai noteiktu attiecīgus uzņēmumus , dalībvalstīm jāapsver, vai attiecīgo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā to raksturojumu, tostarp pievienotās vērtības elementus un paredzēto izmantošanu, no lietotāju viedokļa var uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus. Lai pakalpojumus varētu uzskatīt par tādiem, ar kuriem var aizvietot vispārējos pakalpojumus, tiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums ar nosacījumu, ka tie pilda vismaz vienu no funkcijām, ko veic pakalpojumus sniedzējs saistībā ar vispārējo pakalpojumu ; eksprespiegāžu un kurjerpakalpojumi netiek uzskatīti par pakalpojumiem, ar kuriem var aizstāt vispārēju pakalpojumu. Lai, nosakot šo uzņēmumu ieguldījumu dalībvalstī sniegto vispārējo pakalpojumu izmaksu segšanā, ievērotu proporcionalitātes principu, dalībvalstīm jāizmanto pārskatāmi un nediskriminējoši kritēriji. █

(28)  Visiem finansēšanas mehānismiem jāturpina piemērot Direktīvā 97/67/EK paredzēto pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principu, un visi lēmumi šajā jomā ir jāpieņem, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem. Jo īpaši vispārējo pakalpojumu tīrās izmaksas, valsts regulatīvajai iestādei uzņemoties atbildību, jāaprēķina, no izraudzītā uzņēmuma, kas pilda vispārējo pakalpojumu pienākumu, tīrajām izmaksām atņemot izraudzītā uzņēmuma tīrās izmaksas, kurās nav iekļautas vispārējo pakalpojumu pienākumu pildīšanas izmaksas. Aprēķinā ņem vērā visus pārējos atbilstīgos elementus, tostarp tirgus ieguvumu, kas rodas uzņēmumam, kurš izraudzīts vispārējo pakalpojumu sniegšanai, tiesības uz saprātīgu peļņu un rentabilitātes iniciatīvas. Lai izvairītos no juridiskas nenoteiktības un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisijai vajadzētu izdot sīki izstrādātus norādījumus attiecībā uz to, kā jāaprēķina vispārēja pakalpojuma neto izdevumi.

(29)  Ir lietderīgi piešķirt iespēju noteikt papildu divu gadu pārejas periodu ekskluzīvo un īpašo tiesību atcelšanai tām dalībvalstīm, kas iesaistījušās pasta pakalpojumu reformā vēlākā laika posmā vai kurām ir sarežģīta topogrāfija, īpaši tām, kurām ir liels salu teritoriju skaits, par ko jāpaziņo Komisijai. Ņemot vērā šo izņēmuma periodu, tāpat ir lietderīgi ierobežotā termiņā un attiecībā uz ierobežotu pakalpojumu skaitu, atļaut tām dalībvalstīm, kas pilnībā liberalizējušas savu tirgu, to teritorijā atteikt atļaujas piešķiršanu monopoluzņēmumiem, kas darbojas cita dalībvalstī.

(30)  Ir jāatļauj dalībvalstīm piešķirt vispārējas atļaujas un individuālas licences pamatoti un proporcionāli paredzētajam mērķim. Tomēr, kā uzsvērts trešajā ziņojumā par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu, šķiet, ka nolūkā mazināt nepamatotus pakalpojumu nodrošinājuma traucēkļus iekšējā tirgū ir vajadzīga piemērojamo nosacījumu turpmāka saskaņošana. Šajā kontekstā dalībvalstis var, piemēram, ļaut uzņēmumiem, kas sniedz ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus pakalpojumus vai pakalpojumus, ar kuriem var aizstāt vispārējos pakalpojumus, izvēlēties vai nu uzņemties pienākumu sniegt kādu pakalpojumu, vai arī veikt finansiālu ieguldījumu, lai segtu izmaksas par šo pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, bet vairs nav vienlaicīgi pieļaujama prasība piedalīties izmaksu sadales mehānismos un prasība pildīt vispārējo pakalpojumu vai kvalitātes saistības, kas paredzētas, lai kalpotu vienam un tam pašam mērķim. Tāpat ir lietderīgi paskaidrot, ka daži vispārēju atļauju un licenču piešķiršanas noteikumi nav attiecināmi uz izraudzītiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.

(31)  Apstākļos, kad vispārējo pakalpojumu nozarē pakalpojumus sniedz vairāki pasta uzņēmumi, ir lietderīgi prasīt, lai visas dalībvalstis novērtētu, vai nolūkā sekmēt efektīvu konkurenci un/vai aizsargāt lietotājus un patērētājus, nodrošinot pasta pakalpojumu kopējo kvalitāti, atsevišķi pasta infrastruktūras elementi vai atsevišķi pakalpojumi, ko parasti nodrošina vispārējo pakalpojumu sniedzēji, būtu jādara pieejami citiem operatoriem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Ja ir vairāki vispārēju pakalpojumu sniedzēji ar reģionāliem pasta iestāžu tīkliem, dalībvalstīm jānovērtē un, ja nepieciešams, jānodrošina to iespēja savstarpēji sadarboties , lai novērstu šķēršļus ātram pasta sūtījumu transportam. Ņemot vērā, ka šo elementu un pakalpojumu tiesiskais statuss un tirgus situācija dalībvalstīs atšķiras, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis vienīgi pieņem informētus lēmumus par vajadzību pēc regulatīviem instrumentiem un par to apjomu un izvēli, tostarp atbilstīgos gadījumos par izmaksu sadalīšanu. Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts pasta infrastruktūras tīklam, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.

(32)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir sniegt pasta pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām, ir lietderīgi apstiprināt, ka konkurētspējīgā un liberalizētā tirgū jābūt pienākumam nodrošināt █dalībvalstu ieviestos bezmaksas pakalpojumus pilnīgi vai daļēji neredzīgām personām. █

(33)  Pieaugošas konkurences apstākļos ir svarīgi rūpēties, lai vispārējo pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirta cenu noteikšanas elastība, kas ir nepieciešama vispārējo pakalpojumu finansiāli dzīvotspējīgas sniegšanas nodrošināšanai. Tādēļ ir jārūpējas, lai tarifus, kas neatbilst principam , ka cenas atspoguļo parastu tirgus pieprasījumu un parastās izmaksas, dalībvalstis piemērotu tikai atsevišķos gadījumos. Šo mērķi var sasniegt, turpinot dalībvalstīm atļaut attiecināt vienotos tarifus uz pasta sūtījumiem, kam piemēro vienas vienības tarifus, t.i., uz pakalpojumiem, ko visbiežāk izmanto patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi. Sabiedrības kopējo interešu aizsardzības vārdā, piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi kultūrai vai reģionālo un sociālo kohēziju, atsevišķām dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt arī dažu citu pasta sūtījumu vienotos tarifus. Princips, ka cenām jābūt saskaņotām ar izmaksām, operatoriem, kas ir atbildīgi par vispārējo pakalpojumu sniegšanu, nevar liegt piemērot vienotus tarifus par pakalpojumiem, ko tie sniedz kā daļu no šiem vispārējiem pakalpojumiem.

(34)  Ir nepieciešams, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem, liela daudzuma pasta sūtījumu sūtītājiem un pasta sūtījumu saņēmējiem no dažādiem klientiem nodrošinātu elastīgākus tarifu nosacījumus.

█

(35)  Pārejas periodā uz konkurencei pilnīgi atvērtu tirgu un lai nodrošinātu, ka šķērssubsīdijas no vispārējiem pakalpojumiem uz citiem pakalpojumiem nelabvēlīgi neietekmētu pēdējo konkurences priekšrocības, ir lietderīgi atstāt spēkā prasību, kas paredz, ka dalībvalstis liek vispārējo pakalpojumu sniedzējiem turpināt nošķirtu un pārredzamu grāmatvedības uzskaiti, to pēc vajadzības pielāgojot. Šai prasībai jāļauj valsts regulatīvajām iestādēm, konkurences iestādēm un Komisijai iegūt vajadzīgo informāciju, lai līdz efektīvas konkurences ieviešanai pieņemtu ar vispārējiem pakalpojumiem saistītus lēmumus un uzraudzītu godīgu tirgus nosacījumu ievērošanu. Sadarbībai valsts regulatīvo iestāžu starpā, turpinot izstrādāt kritērijus un pamatnostādnes šajā jomā, būtu jāsekmē šo noteikumu saskaņota piemērošana.

(36)  Saskaņā ar citās pakalpojumu nozarēs spēkā esošajiem noteikumiem un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, ir lietderīgi paplašināt sūdzību procedūru principu minimuma piemērošanas jomu, lai tā neaptvertu tikai vispārējo pakalpojumu sniedzējus. Lai palielinātu sūdzību izskatīšanas procedūru efektivitāti, ir lietderīgi, ka Direktīva 97/67/EK rosina izmantot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, kā to paredz Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikums 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā(7) un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikums 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā(8) . Patērētāju interešu aizsardzību sekmētu arī labāka operatoru savietojamība, ko nodrošinātu piekļuve atsevišķiem infrastruktūras un pakalpojumu elementiem, un valsts regulatīvo iestāžu un patērētāju aizsardzības iestāžu sadarbības prasība. Lai aizsargātu pasta pakalpojumu izmantotāju intereses pasta sūtījumu zādzības vai nozaudēšanas, vai sabojāšanas gadījumā, dalībvalstīm jāievieš atlīdzības un/vai kompensāciju sistēma.

(37)  Ir lietderīgi pielāgot izpildes pilnvaru noteikumus, lai atspoguļotu izdarītos grozījumus Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(9) .

(38)  Komiteja, kas pārrauga Direktīvas 97/67/EK īstenošanu, kā dalībvalstīs izstrādā pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus, it īpaši šo pasākumu pašreizējo vai potenciālo ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas īpašo nozīmi reģionālās kohēzijas jomā, šajā komitejā vajadzētu iesaistīt ne tikai dalībvalstu pārstāvjus, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus no visām dalībvalstīm.

(39)  Valsts regulatīvajām iestādēm visticamāk joprojām būs izšķirīga loma, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur vēl nav pabeigta pāreja uz brīvu konkurenci. Saskaņā ar regulatīvo un operatīvo funkciju nošķiršanas principu dalībvalstīm ir jāgarantē savas valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, tādējādi nodrošinot šo iestāžu lēmumu neitralitāti. Šī neatkarības prasība neskar dalībvalstu institucionālo autonomiju un konstitucionālās saistības, un neitralitātes principu attiecībā uz dalībvalstu noteikumiem, kas reglamentē īpašumu un īpašumtiesību sistēmu, kā to nosaka Līguma 295. pants. Valsts regulatīvo iestāžu rīcībā jābūt visiem tām uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgajiem līdzekļiem, t.i., personālam, kompetencei un finanšu līdzekļiem.

(40)  Regulatīvo funkciju īstenošanā nereti ir iesaistītas dažādas valsts iestādes, tādēļ nolūkā panākt veicamo pienākumu efektīvas izpildes labāku nodrošinājumu, ir lietderīgi ieviest pārredzamu pienākumu sadalījumu un par nozares regulējumu, konkurences noteikumu piemērošanu un patērētāju aizsardzību atbildīgo iestāžu sadarbības prasību.

(41)  Ikvienai pusei, kas ir kādas valsts regulatīvās iestādes lēmuma subjekts, vajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt šo lēmumu no šīs iestādes neatkarīgā iestādē. Tā var būt tiesu iestāde. Pārsūdzības procedūras neskar dalībvalstu kompetences jomu sadalījumu valsts tiesu sistēmā un juridisko vai fizisko personu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai garantētu tiesisko un tirgus drošību, gaidot šo procedūru iznākumu, ir jānodrošina valsts regulatīvo iestāžu lēmumu pagaidu statuss.

(42)  Pildot pienākumus saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK , valsts regulatīvajām iestādēm █sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un Komisiju. Tas sekmētu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un palīdzētu visās dalībvalstīs konsekventi piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, jo īpaši jomās, kur saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu valsts tiesību akti, ar ko īsteno Kopienas tiesības, dod valsts regulatīvajām iestādēm ievērojamu rīcības brīvību. Šī sadarbība cita starpā varētu notikt ar Direktīvu 97/67/EK izveidotajā komitejā vai grupā, kur ietilpst Eiropas regulatori. Dalībvalstīm būtu jālemj, kuras iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmas par valsts regulatīvajām iestādēm.

(43)  Lai efektīvi pildītu uzticētos pienākumus, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāsaņem informācija no tirgus dalībniekiem. Informācijas pieprasījumiem jābūt proporcionāliem un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt uzņēmumus. Šādas informācijas apkopošana var būt vajadzīga arī Komisijai, lai tā varētu pildīt pienākumus, ko paredz Kopienas tiesības.

(44)  Lai Eiropas Parlamentu un Padomi pastāvīgi informētu par pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, Komisijai regulāri jāsniedz minētajām institūcijām ziņojumi par Direktīvas 97/67/EK piemērošanu.

(45)  Komisijai jāpalīdz dalībvalstīm dažādos šīs direktīvas īstenošanas aspektos.

(46)  Šī direktīva neietekmē tos nodarbinātības noteikumus, tostarp attiecībā uz maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, minimālo apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma dienu skaitu, darba samaksas likmes, kā arī veselības aizsardzību, darba drošību un higiēnu, kurus dalībvalstis piemēro atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, tā arī neietekmē attiecības starp sociālajiem partneriem, tostarp tiesības apspriesties par kolektīvajiem līgumiem un noslēgt tos, tiesības streikot un veikt citas darbības, kas ietekmē saimniecisko darbību atbilstoši valsts tiesību aktiem un ieražām, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību normām, kā arī to nepiemēro attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz pagaidu darba aģentūras. Ja nepieciešams, dalībvalstis var norādīt par darba apstākļiem, izsniedzot atļaujas.

(47)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti pietiekami daudz piekļuves kontaktpunktu. kas atbilst lietotāju vajadzībām lauku apvidos un mazapdzīvotos rajonos. Dalībvalstīm būtu jānosaka minimālais piekļuves un kontaktpunktu skaits šajos apvidos, lai varētu garantēt vispārējos pakalpojumus.

(48)  Lai apstiprinātu nozari reglamentējošos noteikumus, Direktīvas 97/67/EK beigu termiņš jāsvītro. Noteikumi, kas netiek grozīti ar šo direktīvu, turpina būt spēkā. Pakalpojumi, kurus dalībvalstis var turpināt rezervēt arī pārejas periodā, ir paredzēti Direktīvas 97/67/EK 7.a pantā.

(49)   Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekami sasniegt paredzētās darbības mērķus, proti, panākt pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, garantēt visiem lietotājiem vienādu vispārējo pakalpojumu līmeni un noteikt saskaņotus pasta pakalpojumu regulējuma principus, tādēļ veicamās darbības apjoma un rezultātu dēļ šos mērķus var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var apstiprināt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar turpat izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētā darbība nepārsniedz to, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu minētos mērķus.

(50)  Tādēļ Direktīva 97/67/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(51)  Šī direktīva atbilst citiem spēkā esošajiem Kopienas juridiskajiem instrumentiem, kas regulē pakalpojumu jomu. Ja šī direktīva nonāk pretrunā ar citu Kopienas instrumentu noteikumiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par iekšējā tirgus pakalpojumiem (10) , tad attiecībā uz pasta nozari prevalē un ir kopumā piemērojama šī direktīva un tās noteikumi.

(52)  Šī direktīva neskar to, kā piemēro Līguma noteikumus par konkurenci un par pakalpojumu sniegšanas brīvību. Ciktāl finansēšanas mehānismi izrādās saistīti ar kādas dalībvalsts piešķirtu atbalstu vai jebkāda veida valsts atbalsta līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumu ievērot Līgumā paredzētos valsts atbalsta piešķiršanas noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 97/67/EK groza šādi.

1)  Direktīvas 1. panta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

2)  Direktīvas 2. pantu groza šādi.

3)  Direktīvas 3. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai, izņemot apstākļus vai ģeogrāfiskus nosacījumus, ko valsts regulatīvās iestādes atzīst par izņēmumu, katru darbdienu un ne mazāk kā piecas dienas nedēļā garantētu šādus vispārējos pakalpojumus un lai nodrošinātu, ka tie ietver vismaz:

4)  Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

4. pants

1.  Visas dalībvalstis nodrošina, ka vispārējie pakalpojumi ir garantēti, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai izpildītu šo pienākumu. Par minētajiem pasākumiem informē saskaņā ar 21. pantu izveidoto komiteju, kas pārrauga, kā attīstās dalībvalstu pasākumi, ko tās veic, lai nodrošinātu vispārējos pakalpojumus.

2.  Dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu vai vairākus uzņēmumus, kas kā vispārējo pakalpojumu sniedzēji darbojas visā valsts teritorijā vai tās daļā un nodrošina dažādus vispārējo pakalpojumu elementos. To darot, tās saskaņā ar Kopienas tiesībām nosaka šo uzņēmumu pienākumus un tiesības un šos pienākumus un tiesības publisko. Dalībvalstis jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka vispārējos pakalpojumus uzņēmumiem uztic, piemērojot nosacījumus, kuru pamatā ir objektivitātes, nediskriminācijas, proporcionalitātes un vismazāko tirgus darbības traucējumu princips, un lai nodrošinātu, ka uzņēmumu izraudzīšanās par vispārējo pakalpojumu sniedzējiem ir ierobežota laika ziņā. Par izraudzīto(-ajiem) vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) dalībvalstis informē Komisiju.

5)  Direktīvas 5. panta 2. punktā frāzi "36. un 56. pantā" aizstāj ar šādu "30. un 46. pantā".

6)  Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka lietotāji un uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, no vispārējo pakalpojumu sniedzēja (-iem) regulāri saņem pietiekami sīki izstrādātu un atjauninātu informāciju, kas attiecas uz konkrētiem piedāvāto vispārējo pakalpojumu elementiem, īpaši norādot uz šo pakalpojumu vispārīgajiem piekļuves nosacījumiem, kā arī cenām un kvalitātes standartu līmeni. Šo informāciju attiecīgi publisko.

Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās nodrošina saskaņā ar šā panta pirmo daļu publiskojamās informācijas pieejamību.

7)  Direktīvas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

NODAĻA

Vispārējo pakalpojumu garantēta finansēšana

8)  Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

7. pants

1.  Sākot no 2010. gada 31. decembra dalībvalstis nepiešķir un nepatur spēkā ar pasta pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu saistītas ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Vispārējo pakalpojumu nodrošināšanu dalībvalstis var finansēt atbilstīgi vienai vai vairākām 3., 4. un 5 . punktā minētajām iespējām vai citiem līdzekļiem, kas atbilst ar █ līgumam.

2.  Ikviena dalībvalsts nodrošina, ka vispārējo pakalpojumu finansēšanas pilnībā liberalizētā tirgū ir garantēta jebkurā laikā. Katra dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā paredzējusi veikt, lai izpildītu šīs saistības.

3.  Dalībvalstis var nodrošināt vispārējos pakalpojumus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts iepirkuma noteikumiem izmantojot valsts iepirkuma procedūras un noteikumus, tostarp tieši vienojoties un noslēdzot pakalpojumu sniegšanas līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.

4.  Gadījumos, kad dalībvalstis konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās vispārējo pakalpojumu saistības attiecībā uz vispārējo pakalpojumu sniedzēju(-iem) ir saistītas ar tīrajām izmaksām un negodīgu finansiālo apgrūtinājumu, tās īsteno vienu no mehānismiem, kas precīzi norādīti to valsts plānā, par kuru jāpaziņo Komisijai līdz 2010. gada 1. janvārim un kurus Komisija apstiprinājusi un kas veido daļu no Komisijas ziņojuma , ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Ja tīrās izmaksas sadala saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var veidot kompensāciju fondus, kuru līdzekļus veido pakalpojumu sniedzēju un/vai lietotāju maksājumi un kurus šim nolūkam pārvalda no labumguvēja vai labumguvējiem neatkarīgas iestādes. Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju piešķiršanu saskaņā ar 9. panta 2. punktu pakalpojumu sniedzējiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi minētajos fondos vai jāpilda universālo pakalpojumu nodrošināšanas saistības. Tā drīkst finansēt tikai 3. pantā noteiktos pakalpojumus.

6.  Veidojot kompensāciju fondus un nosakot 4. un 5. punktā minēto finanšu līdzekļu apmēru, dalībvalstis nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošanu. Saskaņā ar 4 . un 5 . punktu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi un pārbaudāmi kritēriji un šos lēmumus publisko.

9)  Direktīvā iekļauj šādu 7.a pantu:

7.a pants

Ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu sniegšanu, jāparedz, ka var turpināt tiešā pasta rezervēšanu iepriekšminētajās svara un cenas robežās.

10)   8. pantu aizstāj ar šādu:

8 pants

11)  Direktīvas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

NODAĻA

Nosacījumi, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi pasta infrastruktūras tīklam.

12)  Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

9. pants

1.  Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem nepieder pie vispārējiem pakalpojumiem, dalībvalstis var ieviest vispārīgas atļaujas, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.

2.  Attiecībā uz pakalpojumiem, kas saskaņā ar 3. panta noteikumiem pieder pie vispārējiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, ar kuriem var aizstāt vispārējos pakalpojumus , dalībvalstis var ieviest atļauju, tostarp individuālu licenču piešķiršanas procedūras, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām un lai garantētu vispārējos pakalpojumus.

3.  Atļauju piešķiršanu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav izvēlētie vispārējo pakalpojumu sniedzēji, var, ja vajadzīgs, saistīt ar pienākumu iemaksāt finanšu līdzekļus 7. pantā minētajos izmaksu sadales mehānismos.

Dalībvalstis šiem uzņēmumiem atļauj izvelēties starp saistībām izdarīt ieguldījumu izmaksu sadalīšanas mehānismā vai pildīt no vispārēja pakalpojuma sniegšanas izrietošās saistības.

4.  Procedūras, saistības un prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, ir pārredzamas, pieejamas, nediskriminējošas, proporcionālas, precīzas un skaidras, iepriekš publiskotas un pamatotas ar objektīviem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka pretendentiem dara zināmus pilnīga vai daļēja atļaujas atteikuma iemeslus, un nosaka pārsūdzēšanas procedūru.

5.  Dalībvalstis pieprasa, lai visi pakalpojumu sniedzēji pilnībā ievēro tādas to darba tiesības, kas uz tiem attiecas, tas nozīmē jebkurus tiesību aktu vai līgumu noteikumus attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem vai darba apstākļiem, tostarp arī attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā un attiecībām starp darba devējiem un nodarbinātajiem, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem. Tāpat dalībvalstis pieprasa, lai izvēlētais pakalpojumu sniedzējs pilnībā ievēro sociālās nodrošināšanas likumu kopumu, kas uz tiem attiecas, un koplīgumus, kas noslēgti starp darba devējiem un darbiniekiem.

13)  Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Eiropas Parlaments un Padome, lemjot par Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz Līguma 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu 9. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē pasta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ievērojot komerciālus noteikumus.

14)  Direktīvas 11. pantā "57. panta 2. punktu, 66. un 100.a pantu" aizstāj ar "47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu".

15)  Direktīvā iekļauj šādu 11.a un 11.b pantu:

11.a pants

Lietotāju interešu aizsardzības un/vai efektīvas konkurences sekmēšanas vārdā un ņemot vērā vietējos nosacījums, dalībvalstis pēc vajadzības nodrošina pārredzamus un nediskriminējošus piekļuves nosacījumus šādiem pasta infrastruktūras vai pakalpojumu elementiem: pasta indeksu sistēmai, adrešu datubāzei, pasta iestāžu pastkastēm, savākšanas un piegāžu pastkastēm, informācijai par adreses maiņu, pāradresēšanas pakalpojumiem, atpakaļnosūtīšanas pakalpojumiem.

"11.b pants

Šī direktīva neskar attiecīgos valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, kā arī neskar dalībvalstu tiesības pieņemt pasākumus, kas , ja vajadzīgs, nodrošina piekļuvi vispārējo pakalpojumu sniedzēju pasta iestāžu tīklam vai citiem pasta infrastruktūras elementiem saskaņā ar pārredzamības un nediskriminēšanas noteikumiem.".

16)  Direktīvas 12. pantu aizstāj ar sekojošu :

12. pants

17)  Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

14. pants

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēju grāmatvedības uzskaite notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.  Vispārējo pakalpojumu sniedzēji savās iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmās pilnīgi nošķir pakalpojumus un produktus, kas ir daļa no vispārējiem pakalpojumiem un ir saistīti ar vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu finansiālo kompensāciju saņemšanu vai maksājumiem, no vienas puses, un no █ pakalpojumiem un produktiem, kas ar kompensācijām nav saistīti, no otras puses . Šādas iekšējās grāmatvedības uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi attaisnojamiem izmaksu uzskaites principiem.

3.  Grāmatvedības uzskaites sistēmās, kas minētas 2. punktā, izmaksas, neskarot 4. punktu, sadala šādi:

4.  Citas izmaksu uzskaites sistēmas var piemērot tikai tad, ja tās ir saderīgas ar 2. punktu un ir apstiprinātas attiecīgās dalībvalsts regulatīvajā iestādē. Pirms to piemērošanas informē Komisiju.

5.  Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka atbilstību vienai no 3. vai 4. punktā aprakstītajām izmaksu uzskaites sistēmām pārbauda no vispārējo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgas kompetentas iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka periodiski publicē paziņojumus, kas attiecas uz atbilstību.

6.  Valsts regulatīvajās iestādēs ir pieejama pietiekami sīki izstrādāta informācija par izdevumu uzskaites sistēmām, ko lieto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, un pēc Komisijas pieprasījuma valsts regulatīvās iestādes iesniedz tai šo informāciju.

7.  Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām, saskaņā ar 22.a pantu pēc pieprasījuma dara konfidenciāli pieejamu valsts regulatīvajām iestādēm un Komisijai.

8.  Ja kāda dalībvalsts nav izveidojusi nevienu no 7. pantā minētajiem atļautajiem vispārējo pakalpojumu nodrošināšanas finansējuma mehānismiem un ja šīs valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts izraudzītajiem vispārējo pakalpojumu sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts atbalstu un ka tirgū ir pilnībā efektīva konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var lemt par šā panta prasību nepiemērošanu. Šo pantu tomēr piemēro attiecībā uz tirgū pārstāvētiem uzņēmumiem, kas sniedz vispārēju pakalpojumu, tik ilgi, kamēr nav izraudzīti citi vispārēja pakalpojuma sniedzēji. Valsts regulatīvā iestāde par šādiem lēmumiem iepriekš informē Komisiju.

18)  Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

19. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēro pārredzamas, vienkāršas un nesadārdzinātas lietotāju sūdzību izskatīšanas procedūras, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar zudumu, nolaupīšanu, sabojāšanu vai neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem (tostarp procedūras atbildības noteikšanai, ja ir iesaistīts vairāk nekā viens operators).

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās procedūras dod iespēju godīgi un ātri izšķirt strīdus, █ nosakot atlīdzības un/vai kompensāciju piešķiršanas kārtību.

3.  Dalībvalstis atbalsta arī neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtības izstrādi strīdu izšķiršanai starp uzņēmumiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, un patērētājiem.

4.  Neskarot citas iespējas pārsūdzēt vai saņemt atlīdzību saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad lietotāju sūdzības uzņēmumiem, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, nav izšķirtas apmierinoši, lietotāji individuāli vai, ja valsts tiesību akti to atļauj, kopīgi ar organizācijām, kuras pārstāv lietotāju un/vai patērētāju intereses, var griezties valsts kompetentajās iestādēs.

5.  Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis nodrošina, ka vispārējo pakalpojumu sniedzēji un atbilstīgos gadījumos uzņēmumi, kas sniedz vispārējo pakalpojumu nozares pakalpojumus, kopā ar gada ziņojumu par darbības uzraudzību publisko informāciju par sūdzību skaitu un to izšķiršanas veidu.

19)  Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

21. pants

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ievērojot 8. panta nosacījumus.

║

20)  Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

22. pants

1.  Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas pasta nozares regulatīvās iestādes, kas ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no pasta operatoriem. Ja uzņēmumi, kas sniedz pasta pakalpojumus, paliek dalībvalstu īpašumā vai kontrolē, dalībvalstis nodrošina regulatīvo funkciju efektīvu nošķiršanu no funkcijām, kas ir saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

Dalībvalstis informē Komisiju par valsts regulatīvajām iestādēm, ko tās ir izraudzījušās no šīs direktīvas izrietošo pienākumu veikšanai. Dalībvalstis viegli pieejamā veidā publisko valsts regulatīvajām iestādēm uzticētos pienākumus, jo īpaši gadījumos, kad šie pienākumi ir uzticēti vairāk nekā vienai iestādei. Atbilstīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, kas skar sabiedrības kopējās intereses, dalībvalstis nodrošina šo iestāžu apspriedes un sadarbību ar valsts iestādēm, kam ir uzticēta konkurences tiesību aktu un patērētāju tiesību aktu īstenošana.

2.  Īpašs valsts regulatīvo iestāžu pienākumus ir nodrošināt no šīs direktīvas izrietošo saistību izpildi, jo īpaši nosakot pārraudzības un reglamentējošas procedūras, lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu sniegšanu. Tām var uzdot arī nodrošināt atbilstību konkurences noteikumiem pasta nozarē.

Nolūkā atvieglināt šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas un savstarpēji atbalsta viena otru.

3.  Dalībvalstis gādā par efektīviem valsts līmeņa mehānismiem, kas paredz, ka ikvienam lietotājam vai uzņēmumam, kurš sniedz pasta pakalpojumus un kuru skar valsts regulatīvo iestāžu lēmumi, ir tiesības pārsūdzēt šos lēmumus no iesaistītajām pusēm neatkarīgās pārsūdzības iestādēs. Gaidot pārsūdzību procedūru iznākumu, valsts regulatīvo iestāžu lēmumi paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde nelemj citādi.

21)  Aiz 22. panta iekļauj šādu nodaļas virsrakstu:

NODAĻA

Informācijas sniegšana

22)  Direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:

22.a pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasta pakalpojumu sniedzēji, sniedz visu informāciju valsts pakalpojumus regulējošai iestādei , tostarp finansiālu informāciju un ar vispārējo pakalpojumu sniegšanu saistītu informāciju, ║lai valsts regulatīvās iestādes varētu nodrošināt šīs direktīvas noteikumu vai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu lēmumu izpildi.

█

2.  Visi uzņēmumi sniedz minēto informāciju pēc pieprasījuma un konfidenciāli, ja tas ir nepieciešams , nekavējoties, noteiktajā termiņā un tik sīkā izklāstā, kā to prasa valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvo iestāžu pieprasītā informācija ir proporcionāla šo iestāžu veicamajiem pienākumiem un to drīkst izmantot tikai tiem nolūkiem, kādiem tā pieprasīta . Valsts regulatīvās iestādes informācijas pieprasījumus pienācīgi pamato.

23)  Direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

23. pants

Katru ceturto gadu un pirmoreiz vēlākais 2011. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, iekļaujot atbilstīgu informāciju par nozares attīstību, jo īpaši tās ekonomiskajiem, sociālajiem, nodarbinātības modeļiem un tehniskajiem aspektiem, un par pakalpojumu kvalitāti. Pēc vajadzības ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Tiek iesniegts atsevišķs ziņojums par vispārējām nodarbinātības tendencēm un darba apstākļiem, ko piemēro visi pakalpojumu sniedzēji katrā dalībvalstī, ne vēlāk kā trīs gadus pēc tirgus pilnīgas atvēršanas konkurencei. Ziņojumā tiek ņemti vērā arī pasākumi, kas pieņemti, izmantojot likumdošanu vai apspriežoties ar sociālajiem partneriem. Ja ziņojumā tiek konstatēti konkurences traucējumi, tajā iekļauj, ja nepieciešams, arī priekšlikumus.

24)  Iekļauj šādu 23.a pantu:

23.a pants

Komisija sniedz palīdzību dalībvalstīm attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu, tostarp līdz 2009. gada 1. janvārim sagatavo pamatnostādnes par vispārējo pakalpojumu tīro izmaksu aprēķināšanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai finansēšanas plānus, kā minēts 7. panta 4. punktā un var iesniegt pētījumus.

25)  Direktīvas 26. pantu svītro.

26)   Direktīvas 27. pantu svītro.

2. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim . Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno minēto noteikumu oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī" .

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 168, 20.7.2007., 74. lpp. (2) OV C 197, 24.8.2007., 37. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija Nostāja. (4) OV C 48, 16.2.1994., 3. lpp. (5) OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar ║ Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (6) OV C 288 E, 25.11.2006., 77. lpp. (7) OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp. (8) OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp. (9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (10) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (11) + OV: šīs direktīvas stāšanās spēkā datums.