Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2589(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0311/2007

Iesniegtie teksti :

B6-0311/2007

Debates :

Balsojumi :

PV 12/07/2007 - 6.2
CRE 12/07/2007 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0342

Pieņemtie teksti
DOC 76k
Ceturtdiena, 2007. gada 12. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Dārfūra
P6_TA(2007)0342B6-0311/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12 .  jūlija rezolūcija par situāciju Dārfūrā

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Dārfūrā, īpaši 2004. gada 16. septembra(1) , 2005. gada 23. jūnija(2) , 2006. gada 6. aprīļa(3) , 2006. gada 28. septembra(4) un 2007. gada 15. februāra(5) rezolūcijas,

–   ņemot vērā 2006. gada 5. maijā Abudžā, Nigērijā, parakstīto Dārfūras Miera līgumu,

–   ņemot vērā Tripolē 2007. gada 28. un 29. aprīlī pieņemto Tripoles konsensu par Dārfūras politisko procesu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības (AU ) 2004. gada aprīļa lēmumu izveidot Āfrikas Savienības misiju Sudānā (AMIS ),

–   ņemot vērā ANO Rezolūciju Nr. 1706 (2006. gads), kurā ierosināts izvietot 22 000 cilvēku miera uzturēšanas spēkus Dārfūrā;

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes Augstā līmeņa misijas par cilvēktiesību stāvokli Dārfūrā 2007. gada 12. marta ziņojumu,

–   ņemot vērā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1591 (2005. gads) ieceltās Īpašās ekspertu grupas Sudānas jautājumos sagatavoto 2006. gada 11. oktobra nobeiguma ziņojumu,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par Bērna tiesībām, kas ir saistoša un piemērojama bez izņēmumiem,

–   ņemot vērā Dārfūras Attīstības komitejas delegācijas, kas apmeklēja Sudānu un Čadu no 2007. gada 30. jūnija līdz 5. jūlijam atzinumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 91. pantu

A.   tā kā ir patiesi noraizējies par stāvokli cilvēktiesību jomā Dārfūrā, kur notiek neskaitāmi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp masveida izvarošana, nolaupīšana un piespiedu pārvietošana, kā arī starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā pārkāpumi, kā tas norādīts ANO Cilvēktiesību padomes Augsta līmeņā misijas Dārfūrā ziņojumā;

B.   tā kā ir ļoti noraizējies par to, ka konflikts šajā reģionā, kurā iesaistīta regulārā armija, valdību atbalstoši militārie grupējumi un nemiernieki, pēdējos trijos gados ir prasījis vismaz 400 000 cilvēku dzīvību un atstājis bez mājām vairāk nekā divarpus miljonus pārvietoto personu un bēgļu, un tas viss noticis neskatoties uz iepriekšminēto parakstīto Dārfūras Miera līgumu;

C.   tā kā cilvēku skaits, kurus skāris konflikts Dārfūrā ir jau sasniedzis līdz šim visaugstāko līmeni - vairāk nekā četri miljoni, starp kuriem 2,2 miljons ir iekšzemē pārvietotas personas, no kurām vairāk nekā 500 000 personu nevar sasniegt humānās palīdzības darbinieki; tā kā Sudānā patlaban ir vislielākais bēgļu skaits pasaulē - vairāk nekā pieci miljoni iekšzemē pārvietotu personu un starptautisko bēgļu;

D.   tā kā vispār netiek ievērots 2004. gada 8. aprīļa Ndžamenas nolīgums par pamieru un kopš Dārfūras Miera līgums ir cietis neveiksmi, pieaug beztiesiskums un nedrošība; tā kā nemiernieku grupu nepārtrauktā dalīšanās, kuras rezultātā tādu jau ir vairāk nekā 20, traucē humānās palīdzības piegādei un vēl vairāk apgrūtina jebkādas miera sarunas;

E.   tā kā ANO uzskata Dārfūras krīzi par patlaban vissmagāko humanitāro krīzi pasaulē,

F.   tā kā darba vide humānās palīdzības organizācijām nekad vēl nav bijusi sliktāka un turpinās uzbrukumi civiliedzīvotājiem un palīdzības darbiniekiem; tā kā 2006. gadā tika nogalināti 19 humānās palīdzības darbinieki, un dzīvību zaudējuši arī 18 Āfrikas Savienības misijas Sudānā kareivji, tostarp deviņi no viņiem pēdējā mēneša laikā; tā kā jau šogad notikuši uzbrukumi 74 humānās palīdzības automašīnām un 82 humānās palīdzības darbinieki tika uz laiku nolaupīti;

G.   tā kā seksuālā vardarbība pret sievietēm un bērniem ir atzīta par noziegumu pret cilvēci, taču izvarošana, kura paliek nesodīta, joprojām ir karojošo pušu ierocis Dārfūras konfliktā; tā kā upuri, kas ziņo par notikušo, riskē, ka viņus varētu nodot tiesai, saskaņā ar Sudānas likumiem, jo pierādījumam jābūt četru vīriešu dzimuma liecinieku liecībām;

H.   tā kā spīdzināšana un pieaugušo un bērnu piespiedu iesaukšana karadienestā ir kļuvusi par raksturīgu iezīmi cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Dārfūrā, upuriem esot pārāk iebiedētiem, lai ziņotu par pārkāpumiem;

I.   tā kā ANO doktrīna "Pienākums aizsargāt" nosaka, ka tad, kad "attiecīgo valstu varas iestādes nepārprotami nespēj aizsargāt savus iedzīvotājus no genocīda, kara noziegumiem, etniskās tīrīšanas un noziegumiem pret cilvēci", pārējie ir atbildīgi par nepieciešamās aizsardzības sniegšanu;

J.   tā kā Āfrikas Savienības Misijas Sudānā mandāts ir pagarināts līdz 2007. gada beigām un apvienotie spēki netiks izvietoti ātrāk kā 2008. gadā; tā kā līdz apvienoto spēku izvietošanai Āfrikas Savienības Misija Sudānā ir vienīgais spēks, kas pilnvarots aizsargāt civiliedzīvotājus;

K.   tā kā tas ir ļoti norūpējies par nepārtrauktajām ieroču un militārā nodrošinājuma piegādēm Sudānai un par to, ka šis nodrošinājums tiek izmantots pašreizējā cilvēktiesību un humanitārajā krīzē Sudānas Dārfūras provincē, kā tas dokumentēts iepriekšminētās Īpašās ekspertu grupas un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International " ziņojumos;

L.   tā kā Dārfūras konflikts un noziedznieku nesodāmība arvien vairāk ietekmē reģiona stabilitāti un tādējādi apdraud vispārējo mieru un drošību;

M.   tā kā Čadas krīze ir daļa no plašāka reģionāla konflikta, bet tai ir arī pašai savas īpatnības un tā jārisina kā patstāvīga krīze; tā kā Čadas valdība nespēj pildīt savu pienākumu - aizsargāt civiliedzīvotājus, un patlaban Čadas nometnēs ir 230 000 bēgļu no Sudānas un 190 000 Čadas iedzīvotāju ir izdzīti no savām mājām;

N.   tā kā ANO ir pilnvarojusi daudzdimensiju spēkus Čadā 2006. gadā; tā kā kopš tā laika nav panākta nekāda attīstība, lai šos spēkus izvietotu, neraugoties uz to, ka nepieciešamība aizsargāt civiliedzīvotājus aizvien pieaug;

O.   tā kā Starptautiskā Krimināltiesa 2005. gadā uzsāka Dārfūras noziegumu izmeklēšanu un 2007. gada 2. maijā izdeva lēmumu par Ahmad Muhammad Harun un Ali Kushayb apcietināšanu, kas ir aizdomās turamie par kopā 51 noziegumu - kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, izvarošanu, spīdzināšanu un civiliedzīvotāju vajāšanu Dārfūrā;

P.   tā kā 2007. gada 10. maijā Ķīna iecēla Liu Giujin par Īpašo sūtni Dārfūrā; tā kā Ķīna ir apliecinājusi vēlmi nosūtīt inženierus uz šo teritoriju, lai palīdzētu ANO atbalstītajiem miera uzturēšanas spēkiem, turpinot Ķīnas atbalstu Āfrikas Savienības/ANO apvienotajiem spēkiem 2006. gada nogalē; tā kā Ķīna organizē 2008. gada Olimpiskās spēles, tā ir priviliģēta Sudānas komerciālā partnere un, būdama Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle, ir īpaši atbildīga par centieniem nodrošināt mieru Dārfūrā;

Q.   tā kā pēdējā ANO Vides programmas ziņojumā ir norādīts, ka tuksneši izpletušies vidēji par 100 km pēdējo četrdesmit gadu laikā, zaudēti gandrīz 12 % meža seguma piecpadsmit gadu laikā un Sudānas trauslā augsne tiek pārlieku noganīta;

R.   tā kā ieņēmumi par naftu ir devuši iespēju valsts budžetam pieaugt no 900 miljoniem USD 1999. gadā līdz vairāk nekā 2,5 miljardiem USD 2003.gadā un paredzēts, ka tā apjoms 2007. gadā būs 11,7 miljardi USD;

S.   tā kā Visaptverošajā Miera līgumā paredzēts, ka vēlēšanām jānotiek 2009. gadā,

1.   pauž nožēlu par stāvokli cilvēktiesību jomā Dārfūrā, kur konflikts ir tieši skāris četrarpus miljonus cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni cilvēku ir atkarīgi no pārtikas palīdzības;

2.   aicina ANO rīkoties saskaņā ar "Pienākumu aizsargāt", pamatojot savu rīcību uz Sudānas valdības nespēju vai nevēlēšanos aizsargāt savus iedzīvotājus Dārfūrā pret kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī uz nespēju sniegt humanitāro palīdzību saviem iedzīvotājiem;

3.   aicina dalībvalstis, Padomi un Komisiju uzņemties pienākumu un darīt visu iespējamo, lai efektīvi pasargātu Dārfūras iedzīvotājus no humanitāras katastrofas;

4.   aicina Sudānas valdību un nemiernieku grupējumus nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi pie tiem, kurus skāris šis konflikts, kā arī ievērot starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā; atzinīgi vērtē ANO un Sudānas valdības 2007. gada 28. martā parakstīto kopīgo paziņojumu par humānās palīdzības nodrošināšanu Dārfūrā un aicina to pilnībā īstenot;

5.   aicina visas puses nekavējoties ievērot vienošanos par uguns pārtraukšanu, nosoda jebkādus šīs vienošanās pārkāpumus un jo īpaši nosoda jebkādu vardarbību pret civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības darbinieku izvēlēšanos par mērķi; uzstāj, lai Sudānas valdība izbeidz Dārfūras reģiona bombardēšanu un atbruņo Džandžavīdu militāro grupējumu; atzīmē, ka nepastāvot drošībai, nav iespējama patiesa attīstības politika Sudānai;

6.   atzinīgi vērtē to, ka Sudānas valdība 2007. gada 12. jūnijā akceptēja Āfrikas Savienības/ANO apvienotos spēkus, tomēr atgādina, ka agrāk Sudānas valdība ir devusi neizpildītus solījumus par apvienoto spēku klātbūtni Sudānā; uzsver, cik nozīmīgi ir pienācīgi sagatavot apvienotos spēkus un pēc iespējas ātrāk tos izvietot, kā arī uzsver, cik nozīmīga ir pastāvīga sadarbība ar Sudānas varas iestādēm; tāpēc aicina drīzumā izvietot Āfrikas Savienības/ANO apvienotos spēkus ar tādām pilnvarām, lai tie varētu efektīvi aizsargāt civiliedzīvotājus; atzīmē, ka konfliktu iespējams atrisināt tikai politiskā, ne militārā ceļā;

7.   atgādina Sudānas valdībai, ka tā ir vispirms atbildīga par iekšējo drošību, un nevajadzētu uzskatīt starptautiskās sabiedrības rīcību par iespēju atteikties no šīs atbildības;

8.   saprot, ka, pat steidzami izvietojot spēkus, maz ticams, ka būtisks to skaita palielinājums būs iespējams pirms 2008. gada pavasara, un tikmēr visticamāk turpināsies slepkavības un citi noziegumi;

9.   tāpēc aicina ES un citus starptautiskus atbalstītājus nekavējoties nodrošināt papildu atbalstu Āfrikas Savienības misijai Sudānā atbilstīgi tās pašreizējai struktūrai, tostarp arī piešķirot ilgtermiņa finansiālu atbalstu, kā arī tik nepieciešamo tehnisko palīdzību pārejas periodā, līdz apvienotie spēki varēs pilnībā rīkoties; aicina veikt nopietnu izmeklēšanu par to, ka vismaz daži no Āfrikas Savienības Misijas Sudānā kareivjiem nav saņēmuši algu par vairākiem mēnešiem;

10.   uzskata, ka, lai pasargātu civiliedzīvotājus un humānās palīdzības darbiniekus, lai palīdzības sniegšana turpinātos, kā arī lai mēģinātu nodrošināt, ka Sudānas valdība pilda savus solījumu atļaut izvietot apvienotos spēkus bez nosacījumiem, nekavējoties jānosaka militāra lidojumu aizlieguma zona virs Dārfūras;

11.   aicina ES un starptautisko sabiedrību no jauna sanākt kopā miera sarunu risināšanai, lai uzlabotu Dārfūras Miera līguma saturu un padarītu to pieņemamu visām pusēm; aicina starptautiskos dalībniekus, panākt, ka visas iesaistītās puses ievēro šo līgumu; mudina visas Dārfūras konfliktā iesaistītās puses izrādīt apņemšanos panākt miermīlīgu krīzes atrisinājumu, nekavējoties īstenojot līgumu;

12.   aicina ES, ANO un Āfrikas Savienību būt vienotām centienos atrisināt Dārfūras konfliktu un piešķirt prioritāti visaptverošam miera procesam, kurā jābūt pārstāvētām arī Dārfūras ciltīm, iekšzemē pārvietoto personu kopienām, sieviešu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības grupām, visām politiskajām partijām, tostarp arī opozīcijas partijām, kā arī atbilstīgiem reģionāliem dalībniekiem, tādējādi veicinot paliekošu mieru;

13.   aicina Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību palīdzēt apvienot Dārfūras nemiernieku grupējumus, lai tie varētu piedalīties starptautiskās sarunās un aicina starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz nemiernieku grupām, lai tās apvienotos, turklāt aicina Sudānas valdību dod nemierniekiem laiku pārgrupēties;

14.   mudina Sudānas valdību nekavējoties izstrādāt plānu, kā izvietot iekšzemē pārvietotās personas un bēgļus, kā veikt viņu īpašumu restitūciju un kompensēšanu par tiem, kā arī izveidot īpašu fondu izvarošanas upuriem, sievietēm, no kurām atteikušās viņu ģimenes, vai kas izvarošanas rezultātā dzemdējušas, un viņu rehabilitācijai;

15.   aicina Čadas un Sudānas valdību ievērot to nesen apstiprināto apņemšanos neatbalstīt bruņotus grupējumus un uzlabot savas savstarpējās attiecības;

16.   mudina nekavējoties izvietot Čadā starptautiskos spēkus, kas spētu reāli aizsargāt no vardarbības gan bēgļus, gan iekšzemē pārvietotās personas, kā arī citas mazāk aizsargātas kopienas, kā arī stabilizēt drošību, lai uzlabotu humānās palīdzības piekļuvi; mudina starptautisko sabiedrību koordinēt diplomātiskos centienus, lai panāktu, ka Prezidents Deby atļauj izvietot ANO spēkus Čadā;

17.   aicina Sudānas valdību un starptautisko sabiedrību cieši sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu, lai izbeigtu nesodāmību; tāpēc mudina Sudānas valdību apcietināt humanitārās palīdzības ministru Ahmad Muhammad Harun un Džandžavīdu vadītāju Ali Kushayb un izdot viņus Starptautiskajai Krimināltiesai; aicina Āfrikas Savienību un Arābu valstu līgu izdarīt spiedienu uz Sudānas valdību, lai tas tiktu izdarīts;

18.   uzskata, ka ir svarīgi pienācīgi īstenot Visaptverošo Miera līgumu ar dienvidiem, atzīmē, ka joprojām nav nekādas vienošanās par labklājības sadali un robežu demarkāciju; atzīmē, ka Visaptverošā Miera Līguma un nesen noslēgtā nolīguma ar austrumiem veiksmīga īstenošana palīdzētu veicināt uzticēšanos, kas būtu nepieciešama, lai panāktu jebkādu ilgstošu politisku vienošanos Dārfūrā.

19.   nosoda to, ka Sudānas valdība klaji pārkāpj ANO noteikto ieroču embargo;

20.   aicina ES dalībvalstis turpmāk ieviest stingrākas uzraudzības un pārbaudes procedūras, lai nodrošinātu atbilsmi iepriekšminētajai ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1591 (2005) un ES Padomes 2005. gada 30. maija Kopējai nostājai 2005/411/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu, lai uz ES pilsoņiem, ES reģistrētiem uzņēmumiem, ES fondiem, ES reģistrētiem kuģiem un lidaparātiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ES teritoriālajā jurisdikcijā attiektos procedūras attiecībā uz:

   a) divējāda lietojuma tehnoloģiju piegādes Sudānai aizliegumu, kas pilnībā atbilst Padomes 2000. gada 22. jūnija Regulai (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei(6) un Vasenāras Vienošanos par konvencionālo ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli;
   b) civilmilitārās sadarbības prasību saistībā ar atvērto debesu tiesību aktiem dalībvalstīm un ES organizācijām stingri uzraudzīt tādu lidojumu kravas, kurās var būt militāras vai divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, kuras varētu būt sūtītas Sudānai; tas jo īpaši attiecas uz tādām kravām, kas šķērso ES teritoriju; jāuzrauga arī kuģu kravas;
   c) jebkādu likumīgu līdzekļu izmantošanu, lai veicinātu to, ka visas valstis stingri un pilnībā ievēro un pilda Sudānai noteikto ANO embargo un sankcijas, kas paredzētas ANO Drošības padomes rezolūcijās Nr.1556(2004. gads) un Nr.1951(2005. gads), tostarp attiecībā uz tādu ieroču un militāro preču aizliegumu, ko Sudānas valdība varētu izmantot Dārfūrā;
   d) stingrāka un visaptverošāka pret Sudānu vērsta ieroču un tirdzniecības aizliegumu režīma izveidi, kas attiecas uz militārā ekipējuma piegādi Sudānai, ko veic ES uzņēmumu meitas uzņēmumi un partneruzņēmumi;
   e) pasākumiem, lai izvairītos no šim reģionam paredzētās humānās palīdzības piegādes transporta izmantošanas aizliegto militāro preču pārvadāšanai;

21.   aicina ES un citus starptautiskos dalībniekus abās pusēs, tostarp attiecībā pret Sudānas valdību, kas pārkāpj pamieru vai veic uzbrukumus cilviliedzīvotājiem, miera uzturēšanas spēkiem vai humānās palīdzības operācijām piemērot mērķtiecīgas sankcijas, tostarp pasākumus tādas uzņēmējdarbības novēršanai, kas veicina konfliktu, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai noziegumi vairs nepaliktu nesodīti, īstenojot mērķtiecīgas ekonomiskās sankcijas, tostarp aizliegumus ceļot un līdzekļu iesaldēšanu;

22.   atbalsta emeritētā arhibīskapa Desmond Tutu paziņojumu, ka pret Sudānas valdību "ir jāvērš stingras un efektīvas sankcijas, līdz tiek izbeigtas ciešanas"; aicina Āfrikas Savienību atbalstīt šādu rīcību pret tiem, kas ir atbildīgi par vardarbību Sudānā;

23.   aicina ANO ģenerālsekretātu Ban Ki-moon izdarīt lielāku spiedienu uz Sudānas valdību, tādējādi ievērojot ANO Drošības padomes nostāju un uzsverot, ka ANO izvirzīto prasību neievērošanas gadījumā tiks piemērotas soda sankcijas;

24.   atzinīgi vērtē to, ka Ķīna demonstrē vēlēšanos veicināt mieru Dārfūrā un aicina Ķīnu, kas iepērk 80% no Sudānas eksportētās naftas, izmantot savu ievērojamo ietekmi šajā reģionā, lai panāktu, ka Sudānas valdība pilda saistības, ko tai uzliek Visaptverošais miera līgums un Dārfūras Miera līgums; turklāt aicina, lai Ķīna pārtrauktu ieroču eksportu uz Sudānu un pārstātu ANO Drošības padomē bloķēt lēmumus par mērķtiecīgām sankcijām pret Sudānas valdību;

25.   aicina Sudānas valdību pievērsties vides problēmu risināšanai un jo īpaši samazināt naftas ieguves nozares un lauksaimniecības metožu ietekmi uz vidi, kā arī novērst konfliktus, kas izceļas dabas resursu dēļ;

26.   aicina Sudānas valdību pārredzamā veidā publicēt datus par ieņēmumiem, kas gūti no naftas tirdzniecības, bet dalībvalstis – sekmēt to, lai Eiropas uzņēmumi un fondi neinvestē līdzekļus Sudānā;

27.   norāda, ka vara un labklājība, kas palielinājusies, pateicoties ieņēmumiem no naftas tirdzniecības, koncentrējas galvenokārt centrā un perifērijā dzīvojošie no tās neko negūst;

28.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, Sudānas valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, Arābu valstu līgas valstu un valdību vadītājiem, Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu valdībām (ĀKK), ĀKK-ES Apvienotai parlamentārai asamblejai un Āfrikas Savienības iestādēm.

(1) OV C 140 E, 9.6.2005., 153. lpp.
(2) OV C 133 E, 8.6.2006., 96. lpp.
(3) OV C 293 E, 2.12.2006., 320. lpp.
(4) OV C 306 E, 15.12.2006., 397. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0052.
(6) OV L 159, 30.6.2000., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 18. martsJuridisks paziņojums