Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas un Pakistānas Islāma Republikas 2001. gada 24. novembra sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību (dēvē arī par trešās paaudzes sadarbības nolīgumu), jo īpaši nolīguma 1. pantu, kurš paredz, ka "cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana ... ir šī nolīguma pamatelements"(1) ,

–   ņemot vērā ES un Pakistānas kopīgo deklarāciju, kas tika pieņemta pēc ministru sanāksmes Berlīnē 2007. gada 8. februārī un sadarbības nolīgumu izveidotās Pakistānas un EK Apvienotās komisijas pirmo sanāksmi, kura notika 2007. gada 24. maijā un kurā abas puses uzņēmās risināt plašu un oficiālu politisko dialogu, kā arī apliecināja ciešo sadarbību dažādos reģionālos un starptautiskos jautājumos,

–   ņemot vērā to, ka šogad vēlāk notiks parlamenta, apgabalu un prezidenta vēlēšanas,

–   ņemot vērā vizīti, kurā Parlamenta delegācija attiecībām ar Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociāciju devās uz Pakistānu 2006. gada decembrī, un tikšanos ar prezidentu P. Musharraf Lahorā,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju Pakistānā, it īpaši 2004. gada 10. februāra(2) un 2004. gada 22. aprīļa(3) rezolūciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Sarkanās mošejas Islamabadā ieņemšanas rezultātā gāja bojā daudz cilvēku;

B.   tā kā sadursmes Sarkanajā mošejā un ap to skaidri parādīja briesmas, kuras radikālā islāma kustība rada prezidentam P. Musharraf , kurš nav spējis pietiekami ātri un noteikti reaģēt;

C.   tā kā P. Musharraf administrācija ir veikusi virkni konstitucionālu grozījumu, būtiski mainot politisko sistēmu Pakistānā un panākot parlamentāras pārvaldes sistēmas maiņu uz prezidentālu, saskaņā ar kuru prezidentam ir lielākas pilnvaras nekā parlamentam un saskaņā ar kuru viņš var atlaist parlamentu;

D.   tā kā militārajiem un slepenajiem dienestiem joprojām ir spēcīga ietekme Pakistānas politikā, valdībā un tautsaimniecībā, un šis stāvoklis ir pretrunā demokrātijas atjaunošanas principam, kurš ir paredzēts ceļvedī, kas nosaka arī to, ka militārajiem spēkiem jānodod vara atpakaļ civilai administrācijai;

E.   tā kā nesenie notikumi, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētāja Iftikhar Mohammad Chaudhry atstādināšana no amata 2007. gada 9. martā saistībā ar nepierādītiem pārkāpumiem par amatpārkāpumiem un tautas protestu turpināšanās, kas seko šim notikumam, ir palielinājusi neatliekamu vajadzību Pakistānā risināt demokrātijas un tiesiskuma jautājumus;

F.   tā kā Amerikas Savienoto Valstu valdība ir pastiprinājusi spiedienu uz Pakistānu par to, ka tai nav izdevies apkarot terorismu;

G.   tā kā Eiropas Savienība nodrošina Pakistānai ievērojamu finansējumu nabadzības samazināšanai, kā arī veselībai un valsts izglītībai;

1.   pauž solidaritāti Pakistānas iedzīvotājiem, kas ir kļuvuši par bruņoto ekstrēmistu izraisītās vardarbības upuriem; ir patiesi norūpējies par to 1800 vai pat vairāk cilvēku drošību, kuri, atrodas Sarkanajā mošejā un no kuriem vairāki iespējam tiek turēti par ķīlniekiem; izprot aplenkuma radītos izaicinājumus Pakistānas valdībai, pauž nopietnas bažas par joprojām nezināmo upuru skaitu un atbalsta centienus nodot tiesai vainīgos;

2.   aicina Pakistānas valdību atgriezties pie demokrātiskas valdības, līdz gada beigām sarīkojot brīvas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, un prasa neieviest ārkārtas stāvokli vai citus pasākumus, kas ierobežo vārda, biedrošanās, pulcēšanās vai pārvietošanās brīvību;

3.   mudina prezidentu P. Musharraff ievērot konstitūciju, ļaujot jaunajām asamblejām rīkot prezidenta vēlēšanas un atsakoties no sava armijas virspavēlnieka posteņa, ko viņš agrāk apņēmās darīt, vienojoties ar ES;

4.   mudina Pakistānas bruņotos spēkus atļaut brīvas un godīgas vēlēšanas, kā arī neliegt iespēju izsūtītajiem politiskajiem līderiem atgriezties Pakistānā un kandidēt vēlēšanās; aicina veikt pasākumus ar mērķi ierobežot armijas un citu bruņotu grupējumu ietekmi uz politiskajiem un demokrātiskajiem procesiem;

5.   atzinīgi vērtē to, ka ES novēros parlamenta vēlēšanas Pakistānā un ka Parlaments piedalīsies novērošanas misijā; tomēr pauž bažas par vairākiem aspektiem, gatavojoties šīm vēlēšanām, it īpaši par:

6.   aicina Padomi un Komisiju likt prezidentam P. Musharraff skaidri saprast, ka pārēja uz civilu pārvaldi, nostiprinot demokrātiskas iestādes un procesus, ir vienīgā pieņemamā izeja no pastāvošās krīzes;

7.   prasa Padomei un Komisijai stingri iestāties par sadarbības nolīgumos iekļauto principu, jo īpaši demokrātijas un cilvēktiesību klauzulas, saglabāšanu; atzinīgi vērtē ministru sanāksmi 2007. gada 8. februārī un Pakistānas un EK Apvienotās komisijas sanāksmi 2007. gada 24. maijā, jo tie ir pozitīvi soļi ES un Pakistānas attiecību stiprināšanā; uzsver, ka ES un Pakistānas attiecības pamatojas uz sadarbības nolīgumā iekļautajiem principiem, par mērķi izvirzot demokrātiju, mieru un stabilitāti, attīstību, tirdzniecības sakaru uzlabošanu, tostarp Dienvidāzijā ar reģionālās sadarbības palīdzību, kā arī cilvēktiesību ievērošanu; prasa rīkot aktīvu politisku dialogu par šiem jautājumiem;

8.   pauž nožēlu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. M. Chaudhry atstādināšanu no amata, pamatojoties uz apsūdzībām par iespējamiem amatpārkāpumiem, ko visumā uzskata par Pakistānas valdības centieniem vēlēšanu gadā saglabāt kontroli pār tiesu sistēmu; prasa ievērot tiesu sistēmas neatkarību un tiesiskumu, prasa Pakistānas valdībai veikt atbilstīgus pasākumus, lai mainītu šo pašreizējo negatīvo tendenci, un atturēties no jebkādas politiskas iejaukšanās lietā, kas pašlaik tiek skatīta Augstākajā tiesā; atzīmē spēcīgo solidaritāti, ko visa Pakistānas advokatūra izrāda Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

9.   pauž dziļu nožēlu par 41 civiliedzīvotāja nāvi politisku demonstrāciju laikā 2007. gada 12. maijā Karači, un nosoda vardarbības izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai neatkarīgi no tā, vai to dara ar valdību saistīti spēki, vai opozīcijas politisko partiju locekļi;

10.   pauž arī bažas par ziņām, ka aizdomās turami islāma kaujinieki Pešavarā ir nošāvuši trīs strādniekus no Ķīnas, turklāt šis gadījums var būt saistīts ar Sarkanās mošejas aplenkumu;

11.   nosoda visus Pakistānas valdības mēģinājumus kontrolēt plašsaziņas līdzekļu brīvību, ieviešot grozījumus saistībā ar apraides licencēm, ierobežojot brīvdabas pasākumu tiešu pārraidi un izdodot valdības direktīvas plašsaziņas līdzekļiem un raidapvienībām; nosoda pret žurnālistiem un raidorganizācijām vērstus visu veidu draudus, iespaidošanu un iebiedēšanu;

12.   pauž bažas par labi dokumentētu "pazušanas" gadījumu lielo skaitu, kuros ir iesaistīti iespējamie teroristi, žurnālisti, studenti, beludžu nacionālistu kustības dalībnieki un citi politiskie aktīvisti, kā arī nopietni uzsver, ka nolaupīšanas, ārpustiesas nāvessodi un ieslodzījums bez lietas izskatīšanas tiesā ir pretrunā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem, tostarp tiesībām uz dzīvību un pienācīgu tiesas procesu;

13.   atzinīgi vērtē Eiropas Konsensu attīstības jomā(4) un ES stingro apņemšanos, kas attiecas uz valstīm, kurās ir konflikti, vai nestabilām valstīm, un tās apņemšanos palīdzēt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, tostarp izglītības politikas īstenošanā; prasa Pakistānas valdībai ievērojami palielināt finansiālo atbalstu, lai izveidotu un attīstītu valsts izglītības sistēmu ar plašu mācību programmu visā valstī, tostarp cilšu apdzīvotajās teritorijās; prasa Pakistānas valdībai izpildīt apņemšanos par reālas kontroles ieviešanu medresēs, kuras pašlaik atrodas ekstrēmistu kontrolē;

14.   ar bažām atzīmē, ka joprojām tiek saņemtas ziņas par reliģisko minoritāšu apspiešanu un pret reliģiskajām minoritātēm izmanto zaimojošus likumus;

15.   pauž bažas par to, ka, neskatoties uz prezidenta P. Musharraf apņemšanos starptautiskā līmenī apkarot terorismu un ekstrēmismu, vietējās politiskās apvienības, kas pastāv valdībā, militārie spēki un reliģiskie fundamentālisti, var traucēt valdībai risināt ekstrēmisma un fundamentālisma problēmu; prasa Pakistānas valdībai spert nekavējošus un efektīvus soļus, lai nepieļautu, ka politiskie un bruņotie spēki izmanto tās teritoriju kā patvērumu un bāzi operācijām Afganistānā;

16.   pauž bažas par pieaugošo nestabilitāti un nemieru izraisītas vardarbības izplatīšanos cilšu teritorijās, jo īpaši Vaziristānā, īpaši atzīmējot pašnāvnieku sarīkotu sprādzienu gadījumus, tostarp mēģinājumu 2007. gada 28. aprīlī Pešvarā nogalināt iekšlietu ministru; aicina Pakistānas valdību vērst šo stāvokli par labu, veicinot tiesiskumu, kā arī civiltiesību un politisko tiesību nostiprināšanu apgabalā;

17.   aicina ciešāk iesaistīties dialogā ar provinču un vietējiem līderiem, apspriežot jautājumu par provinču lielāku autonomiju un to interešu labāku pārstāvību valsts līmenī; nosoda Pakistānas valdības represīvo politiku Beludžistānas provincē, kura pieprasa lielāku autonomiju un lielāku reģionālo kontroli pār šī rajona būtiskajiem dabas resursiem;

18.   aicina Pakistānas valdību īstenot Pakistānas Augstākās tiesas ieteikumus un arī ziemeļu apgabalos ievērot pamattiesības un politisko brīvību;

19.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, parlamentiem, Pakistānas valdībai un parlamentam.

(1) OJ C17, 22.01.1999., 7. lpp. (2) OV C 97 E, 22.4.2004., 112. lpp. (3) OV C 104 E, 30.4.2004., 1040. lpp. (4) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais paziņojums: "Eiropas Konsenss" (OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.).