Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2025(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0338/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0338/2007

Debates :

PV 10/10/2007 - 20
CRE 10/10/2007 - 20

Balsojumi :

PV 11/10/2007 - 8.2
CRE 11/10/2007 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0431

Pieņemtie teksti
PDF 252kWORD 90k
Ceturtdiena, 2007. gada 11. oktobris - Brisele
Sieviešu slepkavības Meksikā un Centrālamerikā
P6_TA(2007)0431A6-0338/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūcija par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā (2007/2025(INI))

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

‐   ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

‐   ņemot vērā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo protokols),

‐   ņemot vērā 1994. gada Amerikas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu, sodīšanu un izskaušanu (Belenas konvencija),

‐   ņemot vērā ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tās 2002. gada fakultatīvo protokolu, kā arī iespēju īstenot vislabākajā veidā,

‐   ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās 1999. gada fakultatīvo protokolu,

‐   ņemot vērā 1948.gada Amerikas Deklarāciju par cilvēka tiesībām un pienākumiem un Amerikas Cilvēktiesību komisijas ieteikumus, kuri iekļauti 2003. gada 7.marta ziņojumā "Sieviešu tiesības Meksikas pilsētā Huaresā ‐ tiesības uz dzīvi bez vardarbības un diskriminācijas",

‐   ņemot vērā trešo pārskata ziņojumu, ko sniegusi Meksikas Federālā komisija, kura izveidota laikposmam no 2005.gada maija līdz 2006. gada septembrim pret sievietēm Huaresā vērstās vardarbības novēršanai un izskaušanai,

‐   ņemot vērā ieteikumus, kas pausti Eiropas Padomes Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju komitejas 2005. gada 12. maija ziņojumā par daudzu sieviešu un meiteņu pazušanu un nogalināšanu Meksikā, un ieteikumus, kas iekļauti Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezulūcijā 1454 (2005) par šo tēmu, kā arī ieteikumus, ko 2005.gada 28. septembra Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņēmušas savā atbildē,

‐   ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti 2006. gada 13. janvāra ziņojumā "Sieviešu pamattiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ‐ vardarbība pret sievietēm", kurš pauž atklājumus no Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašās referentes vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos Yakin Ertürk misijas Meksikā,

‐   ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti 2005.gada 10. februāra ziņojumā "Sieviešu pamattiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ‐ vardarbība pret sievietēm", kurš pauž atklājumus no Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašās referentes vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos Yakin Ertürk misijas Gvatemalā,

‐   ņemot vērā kopīgo publisko uzklausīšanu par sieviešu slepkavībām: Meksikas un Gvatemalas lieta, kuru 2006. gada 19. aprīlī Eiropas Parlamentā organizēja EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja kopā ar Cilvēktiesību apakškomiteju un kurā apsprieda sieviešu slepkavības,

‐   ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses(1), 2003. gadā parakstīto Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku, no otras puses, kā arī Sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku(2),

‐   ņemot vērā attiecīgi Komisijas reģionālo stratēģiju attiecībā uz Centrālamerikas valstīm un Meksiku 2001.–2006. gadam un 2007.–2013. gadam,

‐   ņemot vērā trešo Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kas saistīts ar dzimumu līdztiesību un sieviešu neatkarības palielināšanu,

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0338/2007),

A.   tā kā Meksika un arī visas Centrālamerikas valstis ir parakstījušas un ratificējušas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

B.   tā kā Meksika ir bijusi ievēlēta arī par ANO Cilvēktiesību padomes prezidējošo valsti;

C.   tā kā kopš 1999. gada Meksikai Eiropas Padomē ir novērotājas statuss un tā saskaņā ar šo statusu piedalās Ministru un vēstnieku komitejas sanāksmēs; tā kā Meksika ir arī ratificējusi Eiropas Padomes parakstīto Palermo protokolu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu;

D.   tā kā Meksika ir ratificējusi Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus;

E.   tā kā termina "sieviešu slepkavības" pamatā ir Belenas konvencijas 1. pantā noteiktā juridiskā definīcija vardarbībai pret sievieti ‐ "vardarbība pret sievieti ir jebkura rīcība vai uzvedība uz dzimuma pamata, kura izraisa sievietes nāvi, kaitējumu viņai vai sievietes fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas ciešanas publiskā vai privātā sfērā' ‐ un tā kā katrai tiesiskai valstij ir ne tikai pienākums par to saukt pie atbildības un to izskaust, bet arī jānosaka šīs darbības par prioritāti ;

F.   tā kā šajā rezolūcijā pausts aicinājums valstīs būtiski uzlabot neapmierinošo situāciju un tāpēc šajā rezolūcijā minētie fakti un ierosinājumi nekādā gadījumā nav apsūdzība vai uzstājīga prasība, kas adresēta tādu valstu valdībām, kuras ir pilnībā neatkarīgas un starptautiskajā politikā ir atzītas par līdzvērtīgiem partneriem;

G.   tā kā vardarbība pret sievietēm ir pasaules mēroga, ne tikai reģionāla parādība un tā attiecas arī uz Eiropas valstīm; tā kā šī rezolūcija attiecas uz visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir precizēt darbības un centienus, lai Eiropas Savienība un partnervalstis kopīgi izskaustu un novērstu sieviešu vardarbīgas nāves gadījumus neatkarīgi no vietas, kur tie notiktu; tā kā ir arī jāveicina dialogs, sadarbība un savstarpēja labas prakses apmaiņa starp Latīņamerikas un Eiropas valstīm;

H.   tā kā sieviešu slepkavībām Huaresā, Meksikā un Gvatemalā ir raksturīga ārkārtīga nežēlība un tā kā daudzi upuri ir pārcietuši seksuālu vardarbību, kas ir cietsirdīga, necilvēcīga un pazemojoša rīcība; tā kā Huaresā vienlaikus ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un lielām migrācijas plūsmām pastāv organizētā noziedzība un tā kā liela daļa šo slepkavību ir notikušas tā saukto maquiladoras (Meksikas ražošanas uzņēmumi) darbības zonās, kur trūkst drošības līdzekļu sieviešu aizsardzībai; tā kā liela daļa šo slepkavību ir notikušas maquiladoras darbības zonās, un, kā norādīts iepriekš minētajā ziņojumā par Meksiku, kuru sagatavojusi Yakin Ertürk, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos, šajās zonās ir jārada nepieciešamās infrastruktūras, lai darba ņēmēji tur varētu droši pārvietoties;

I.   tā kā šajā rezolūcijā minetās sieviešu slepkavības nevar izskaidrot tikai ar "vispārējas vardarbības atmosfēru", bet jāņem vērā arī sieviešu diskriminācija un viņām nelabvēlīgie vietējie sociāli ekonomiskie apstākļi, jo īpaši, pamatiedzīvotāju gadījumā, kā arī augstais nabadzības līmenis, sieviešu ekonomiskā atkarība, noziedzīgās bandu darbība un tas, ka netiek pārtraukta nelikumīgo drošības spēku un slepeno drošības organizāciju darbība;

J.   tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā Asamblejas Rezolūcijā Nr. 1454 (2005) teikts, ka patlaban Meksikas iestādes daudz dara visos līmeņos, lai uzlabotu šo pilsētu sociālo struktūru un novērstu vardarbību pret sievietēm, kā arī lai izmeklētu sieviešu slepkavības un pazušanuun sauktu pie tiesiskas atbildības gan šo noziegumu īstenotājus, gan ierēdņus, kas lietas sākotnēji izmeklēja pavirši un traucēja tiesvedību;

K.   ņemot vērā šajā sakarā konstatētos atsevišķus nesodāmības gadījumus, proti, minētajās darbībās vainīgo personu faktisko vai juridisko bezatbildību krimināltiesiskajā, administratīvajā, disciplinārajā vai civiltiesiskajā ziņā, ņemot vērā izmeklēšanas nepabeigšanu vai notiesājoša sprieduma nepieņemšanu, budžeta līdzekļu trūkumu un cietušajām personām vai viņu ģimenes locekļiem bieži radītos šķēršļus tiesas pieejamībā;

L.   tā kā tiesiskas valsts pienākums ir veicināt tādu politiku, kas nodrošina visām sievietēm, it īpaši sievietēm ar ierobežotām iespējām, pienācīgu aizsardzību pret diskrimināciju, vardarbību un, visbeidzot, slepkavībām, un tā kā ir jāsāk vispirms ar visu līmeņu iestāžu un visas sabiedrības izpratnes palielināšanu par šīs problēmas nopietnību;

M.   tā kā cīņā pret sieviešu slepkavībām un nesodāmību ir jāparedz profilakses pasākumu pastiprināšana, jebkādas diskriminācijas novēršana likumdošanas līmenī, vienkāršākas sūdzību iesniegšanas procedūras un pieejamāki sūdzību iesniedzēju aizsardzības pasākumi, kā arī tiesībaizsardzības sistēmas un tiesvedības nostiprināšana, it īpaši cīņai pret organizēto noziedzību, ‐ no tiesas izmeklēšanas līdz spriedumu piemērošanai;

N.   tā kā pret sievietēm vērstas varmācības efektīvai novēršanai atsevišķos gadījumos būtiski ir reformēt vai nostiprināt iestādes, un tā kā jebkurā gadījumā ir nepieciešami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi;

O.   tā kā 1995. gadā Pekinā notikušās Pasaules ceturtās sieviešu konferences Deklaracijas un rīcības platformas 9. punktā ir teikts: "Šīs rīcības programmas īstenošanai, tostarp ieviešot dažādu valstu likumdošanas sistēmās, kā arī izstrādājot stratēģijas, politikas virzienus, programmas un attīstības prioritātes, ir katras valsts suverēna atbildība saskaņā ar visām cilvēktiesību un pamatbrīvību normām; un dažādu reliģisku un ētisku vērtību, kultūras mantojuma, kā arī personu un viņu kopienu filozofiskās pārliecības ņemšana vērā un stingra ievērošana varētu palīdzēt sievietēm pilnībā izmantot savas pamattiesības, lai panāktu vienlīdzību, attīstību un mieru" un tas ir arī pamatprincips, ko ir apstiprinājušas visas iepriekšējās desmitgades starptautiskās konferences;

P.   tā kā nav pieņemams tas, ka tiek izmantota spīdzināšana, lai panāktu atzīšanos no personām, uz kurām krīt aizdomas par sieviešu slepkavībām;

Q.   tā kā sieviešu slepkavību upures ir divas Nīderlandes valstspiederīgās ‐ Hester Van Nierop (nogalināta 1998. gadā) un Brenda Susana Margaret Searle (nogalināta 2001.  gadā, spriedums pasludināts 2007. gada 26. februārī(3), piespriežot diviem vainīgajiem 33 un 39 gadus cietumā, bet spriedums nav galīgs, jo ir iesniegta apelācija);

R.   tā kā sieviešu slepkavības un krimināli sodāmu, pret sievietēm vērstu nodarījumu izdarītājiem nesodāmība (atsevišķos gadījumos) ir atkal aktuāli jautājumi;

S.   tā kā valstīs, kur sociālie stereotipi padara sievietes par dažādu vardarbības veidu pirmajiem upuriem, vardarbība ir sistemātiska;

T.   atzinīgi vērtē likumdošanas pasākumus, kurus pieņēma Meksikā, it īpaši 2007. gada februāra vispārējo likumu par sieviešu tiesībām uz dzīvi bez vardarbības, kā arī specializētu federālo un vietējo institūciju izveidi, piemēram, inter alia, 2006. gadā nodibināto specializēto prokuratūru, kuras pārziņā ir noziegumi, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm, Huaresas noziegumu komisiju un Nacionālo sieviešu institūtu;

U.   atzinīgi vērtējot Centrālamerikas valstu padarīto likumdošanas jomā, lai juridiski atzītu sieviešu tiesības, tomēr paužot bažas par šo tiesību aktu piemērošanas grūtībām un kavēšanos;

V.   tā kā pastāv Parlamentārā dialoga un sadarbības alianse, kas apvieno Spānijas, Meksikas un Gvatemalas deputātus un paredz veicināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm;

W.   tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un konsolidācijai, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai jākļūst par Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumu būtisku sastāvdaļu;

X.   tā kā klauzula par cilvēktiesībām un demokrātiju EK un Meksikas nolīgumā par ekonomikas partnerattiecībām, politikas koordināciju un sadarbību ir juridiski saistoša un savstarpīga;

Y.   tā kā Eiropas Savienībai un tās partnervalstīm, ar trešām valstīm parakstot nolīgumus, kuros ir ietverta cilvēktiesību un demokrātijas klauzula, ir pienākums nodrošināt, ka attiecīgā trešā valsts ievēro starptautiskos cilvēktiesību standartus kopš nolīguma parakstīšanas brīža un ka šī klauzula ir savstarpīga;

1.   prasa šā reģiona valstu valdībām un ES iestādēm rūpīgi piemērot ieteikumus, kuri sniegti dažādos ziņojumos un starptautiskajos dokumentos, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, it īpaši iepriekš minētajos dokumentos, kuri īpaši attiecas uz sieviešu pamattiesībām; šajā ziņā atzīst, ka Meksikā ir panākts progress attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību; atzinīgi vērtē federālo likumu par diskriminācijas novēršanu un izskaušanu, kā arī mudina Meksiku turpināt iesākto;

2.   neatlaidīgi aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu ANO Tūkstošgades attīstības mērķus;

3.   aicina dalībvalstu valdības, izmantojot to divpusējās attiecības ar Latīņamerikas valstīm, kā arī Eiropas Savienības iestādes, izmantojot stratēģiskās partnerattiecības ar šīm valstīm, ar sadarbības programmām, finanšu un tehniskiem līdzekļiem atbalstīt pret sievietēm vērstās vardarbības novēršanas un viņu aizsardzības politiku, piemēram, programmas izpratnes veicināšanai un izglītībai par šiem jautājumiem, palielināt to iestāžu budžetu, kuras ir atbildīgas par slepkavību izmeklēšanu, izveidot efektīvas liecinieku, upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības sistēmas, stiprināt tiesu, tiesībaizsardzības iestāžu un ģenerālprokuratūru veiktspēju, lai sekmētu vainīgo personu kriminālvajāšanu un sodīšanu, kā arī cīnītos pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību; prasa arī veicināt iestāžu darbības labāku saskaņotību šajās jomās starp visiem administratīvajiem līmeņiem;

4.   prasa, lai Eiropas Savienības iestādes sekmē sadarbību un dialogu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, atbalstot visos līmeņos izvirzītās iniciatīvas un paredzot vardarbības pret sievietēm izskaušanu, kā arī mudinot īstenot pienācīgus upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības pasākumus;

5.   prasa, lai Eiropas Savienība veicina iestāžu sadarbību ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, atbalstot apmaiņas un sadarbības programmas izstrādi attiecībā uz varmācību pret sievietēm, kā arī sekmējot dalībvalstu un to partnervalstu valsts pārvaldes iestādēm, lai īstenotu palīdzības un savstarpējas pieredzes apmaiņas projektus šajā sakarā;

6.   pauž atzinību par apņemšanos izskaust nesodāmību, ko nepārprotami pauda Gvatemalas Kongresā pārstāvētās politiskās partijas un ko apliecina Gvatemalā izveidotā starptautiskā komisija nesodāmības izskaušanai; pauž stingru aicinājumu valdībai, kas tiks ievēlēta šajā valstī, turpināt centienus šajā jomā, nodrošinot nepieciešamos institucionālos nosacījumus, lai īstenotu šīs starptautiskās komisijas mandātu, un aicina starptautisko sabiedrību uzraudzīt, kā darbojas šī kopīgā institūcija cīņai pret nesodāmību;

7.   aicina Centrālamerikas valstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm; prasa, lai šie pasākumi garantē Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Amerikas Deklarācijā par cilvēka tiesībām un pienākumiem noteikto cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, piemēram, advokāta bezmaksas palīdzības nodrošināšanu cietušajām sievietēm un viņu ģimenēm; aicina Meksikas federālo valdību turpināt enerģisko rīcību, ko šajā nolūkā veikušas iepriekšējās pārvaldes iestādes;

8.   aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības atcelt jebkādu sievietes diskriminējošu formulējumu valstu tiesību aktos; atzīst, ka Meksikā šajā virzienā ir panākts progress, pieņemot federālo likumu diskriminācijas novēršanai un izskaušanai un vispārējo likumu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību; aicina šīs valsts iestādes atbalstīt likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir vardarbību ģimenē un seksuālu uzmākšanos darba vietā un jebkurās sabiedriskās dzīves jomās kvalificēt kā smagus noziegumus, kā arī izstrādāt politikas virzienus un standartus nesodāmības izskaušanai un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai, pamatojoties uz secinājumiem un ieteikumiem, ko formulējuši pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas sieviešu slepkavību jautājumos un to upuru interesēs;

9.   joprojām aicina Meksikas un Centrālamerikas valdības respektēt NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras sniedz palīdzību cietušajām sievietēm, un atbalstīt šo organizāciju darbību, atbalstīt sieviešu slepkavību upuru ģimenes locekļus un cilvēktiesību aizstāvjus, radot efektīvu sistēmu liecinieku aizsardzībai un veicinot upuru ģimeņu kompensācijas pasākumus, kas sniegtu ne tikai finansiālu pabalstu, bet arī psiholoģisku palīdzību un atvieglotu tiesas pieejamību, kā arī aicina veidot dialogu ar šīm organizācijām kā sarunu partneriem un atzīt to nozīmīgo lomu sabiedrībā;

10.   aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības savos tiesību aktos un visās valsts pārvaldes iestādēs garantēt sieviešu darba tiesības un pārbaudīt, kā uzņēmumi tās ievēro saskaņā ar uzņēmumu sociālās atbildības principu un nodrošina savu darbinieču neaizskaramību, fizisko un garīgo labklājību un tiesības;

11.   uzstājīgi aicina Belizas, Hondurasa un Nikaragvas valdības ratificēt Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) fakultatīvo protokolu;

12.   aicina Komisiju saistībā ar spēkā esošiem nolīgumiem vai tiem, par kuriem notiek sarunas, veicināt, ka tiek iekļautas savstarpējas saistības radīt mehānismus cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas īstenošanai, kuru formulējumā jāuzsver pamatā ir jābūt saistībām, kas izriet no starptautiskajos paktos, kurus ir parakstījušas Eiropas Savienības dalībvalstis, Meksika un Centrālamerikas valstis, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanai, kā to paredz Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvais protokols, kā arī Amerikas Cilvēktiesību Deklarācija;

13.   prasa, lai Eiropas Savienība, sadarbojoties ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, nosaka, ka prioritāte ir šā reģiona tiesu iestāžu sistēmas un soda izciešanas sistēmas reorganizēšana un pastiprināšana, veicinot labas prakses apmaiņu, izpratnes veicināšanas kampaņu organizēšanu un upuru, liecinieku un ģimenes locekļu aizsardzības mehānismu izveidi, it īpaši, ja iestādēm ir ziņots par sieviešu slepkavībām; uzskata, ka šādā sadarbībā varētu iesaistīt citas atbilstīgās puses, piemēram, Starptautisko nodarbinātības biroju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai vajadzības gadījumā izstrādātu programmas, kas ļautu nodrošināt sievietēm drošību, piemērotus darba apstākļus un vienlīdzīgus darba apstākļus;

14.   prasa, lai Komisija izstrādā metodisku priekšlikumu, kurš citstarp būtu apspriežams Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību valstu (LAC) augstākā līmeņa sanāksmē Limā 2008. gada maijā un kurā būtu paredzēts, kā saskaņot dažādas Eiropas iniciatīvas sieviešu slepkavību un nesodāmības izskaušanai sadarbībā ar vietējām iestādēm un organizācijām un kā īstenot pasākumus šo iestāžu un organizāciju darbinieku izpratnes veicināšanai par dzimumu vienlīdzību un vardarbību pret sievietēm; prasa arī ar šīm iniciatīvām regulāri iepazīstināt par jautājumu atbildīgo EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju, kā arī iniciatīvas tajā apspriest, iesaistot Delegāciju attiecībām ar Centrālamerikas valstīm un tā Delegāciju ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komitejā;

15.   prasa Komisijas delegācijai attiecībām ar Meksiku iespējami drīz izstrādāt jaunu programmu par cilvēktiesībām, lai pēdējos gados paveikto turpinātu, nosakot trīs galvenos punktus: pirmkārt, Meksikas tiesību aktu saskaņošana ar tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, otrkārt, pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušana un treškārt, tiesu iestāžu sistēmas reforma;

16.   prasa Komisijai ar cilvēktiesībām Meksikā un Centrālamerikas valstīm saistītajām programmām izveidot pastāvīgu pozīciju divpusējai sadarbībai paredzētajā budžetā, lai šīs programmas neciestu tāpēc, ka tām atvēlēti niecīgi finanšu resursi;

17.   neatlaidīgi aicina Komisiju un dalībvalstu valdības politiskajā dialogā ar Meksikas federālo valdību un Centrālamerikas valstu valdībām, kā arī dialogā ar pilsonisko sabiedrību iekļaut jautājumu par vardarbību pret sievietēm, it īpaši sieviešu slepkavībām, un par tiesu pieejamību upuru ģimenēm un atbalsta organizācijām;

18.   ir gandarīts par darbu, kas veikts dzimumu vienlīdzības jomā, un joprojām aicina attiecīgās Kopienas iestādes atbalstīt pastāvīga dialoga un pozitīvās pieredzes apmaiņas rīkošanu, kā arī dot ieguldījumu šajā jomā; tomēr prasa, lai Komisija valstu stratēģiskajos dokumentos laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam lielāku uzmanību pievērš sieviešu slepkavībām, vardarbībai un sieviešu diskriminācijai, kā arī izstrādā priekšlikumu rīcības plānam;

19.   aicina dalībvalstis atbalstīt veiktos pasākumus diskriminācijas novēršanai starp sievietēm un vīriešiem, kā arī sekmēt tāda strukturēta dialoga veidošanu, kurš paredz labas prakses apmaiņu šajā jomā;

20.   prasa, lai Komisija veiktu, tiklīdz ir iespējams un saistībā ar sarunām par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma nākotni, vērtējumu par ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību papildinātu ar vērtējumu par ietekmi uz dzimumu līdztiesību un lai šo vērtējumu rezultātus ņemtu vērā minētajās sarunās;

21.   aicina, lai Komisija sniegtu informāciju par to, kas šajā sakarā ir sasniegts sarunu par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma nākotni laikā, pirms šīs sarunas tiek pabeigtas vai jebkurā gadījumā pirms ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmes, kura notiks Limā 2008. gada maijā;

22.   aicina dalībvalstu pastavīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā un to vēstniecības organizēt apaļā galda sarunas par dažādu veidu varmācību pret sievietēm, it īpaši par sieviešu slepkavībām un nesodāmību globālā kontekstā, aicinot sarunās piedalīties dažādu tīklu un parlamentāro iniciatīvu pārstāvjus, pētījumu centrus, cilvēktiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības apvienības un upuru ģimenes locekļus;

23.   prasa tā Delegācijai attiecībām ar Centrālamerikas valstīm un ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komiteju un savās attiecīgajās parlamentāro misiju programmās, kā arī Meksikas un Centrālamerikas parlamentāro delegāciju vizīšu programmās Eiropā regulāri iekļaut punktu par dzimummotivētu vardarbību, sieviešu slepkavībām un nesodāmību Meksikā, Centrālamerikas valstīs un arī Eiropā, lai nodrošinātu regulāru cilvēktiesību situācijas pārraudzību, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta Delegāciju priekšsēdētāju konferences 2006. gadā pieņemtajos noteikumos;

24.   ierosina atbildīgajai Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai, Cilvēktiesību apakškomitejai un kompetentajām delegācijām pirms ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmes Limā 2008. gadā rīkot kopīgu uzklausīšanu, lai novērtētu pieņemto pasākumu rezultātus, tostarp pieredzi, kādu varmācības pret sievietēm izskaušanā gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikā ir guvušas šajā jomā izveidotās institūcijas;

25.   prasa šajā pārskatā iekļaut visus gadījumus, kad upuri ir kādas ES dalībvalsts pilsoņi;

26.   visu šajā rezolūcijā minēto iemeslu dēļ neatlaidīgi aicina Padomi un ES nākamās prezidentvalstis pieņemt pamatnostādnes par sieviešu tiesībām, kas dotu būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas satura un saskaņotības stiprināšanā;

27.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Eiropas Padomei, dalībvalstu un Meksikas Savienoto valstu, Belīzas un Gvatemalas, Kostarikas, Salvadoras, Hondurasas, Nikaragvas un Panamas republiku valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 276, 28.10.2000., 44. lpp.
(2) OV L 63, 12.3.1999., 39. lpp.
(3) Attiecībā uz Brenda Searle tiesvedība pret vainīgajiem ilga piecus gadus un beidzās 2007. gadā.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika