Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2001/0270(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0444/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0444/2007

Debates :

Balsojumi :

PV 29/11/2007 - 7.8
CRE 29/11/2007 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0552

Pieņemtie teksti
PDF 376kWORD 75k
Ceturtdiena, 2007. gada 29. novembris - Brisele
Cīņa pret rasismu un ksenofobiju *
P6_TA(2007)0552A6-0444/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret atsevišķiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ar krimināltiesību palīdzību (11522/2007– C6-0246/2007 – 2001/0270(CNS))

(Apspriežu procedūra, atkārtota apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes priekšlikumu (11522/2007)

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2001)0664)(1),

–   ņemot vērā 2002. gada 4. jūlija nostāju(2),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0246/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 51. pantu un 55. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0444/2007),

1.   apstiprina grozīto Padomes priekšlikumu;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
6. apsvērums
(6)  Dalībvalstis atzīst, ka cīņai pret rasismu un ksenofobiju ir vajadzīgi dažādi līdzekļi, kas vienoti visaptverošā sistēmā, un tie var būt saistīti ne tikai ar krimināllietām. Šis pamatlēmums ir paredzēts, lai, izmantojot krimināltiesības, apkarotu tikai sevišķi smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes. Tā kā dalībvalstu kultūras un juridiskās tradīcijas zināmā mērā un jo sevišķi šajā jomā ir atšķirīgas, pašlaik nevar pilnībā saskaņot krimināltiesības.
(6)  Dalībvalstis atzīst, ka cīņai pret rasismu un ksenofobiju ir vajadzīgi dažādi līdzekļi, kas vienoti visaptverošā sistēmā, un tie var būt saistīti ne tikai ar krimināltiesību jomu. Ir nepieciešams, lai valstī un sabiedrībā valdītu iecietības kultūra. Šis pamatlēmums ir paredzēts, lai, izmantojot krimināltiesības, apkarotu tikai sevišķi smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes. Tā kā dalībvalstu kultūras un juridiskās tradīcijas zināmā mērā un jo sevišķi šajā jomā ir atšķirīgas, pašlaik nevar pilnībā saskaņot krimināltiesības.
Grozījums Nr. 2
6.a apsvērums (jauns)
(6.a)  Šajā pamatlēmumā noteikts harmonizācijas minimālais līmenis, un to efektivitāti ierobežo tajā paredzētie izņēmumi, tostarp tie, kas paredzēti 1. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 3
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Likumdošanas politikā jāievēro, ka demokrātiskā sabiedrībā krimināltiesību piemērošana vienmēr ir pēdējais līdzeklis. Likumdošanas politikā jāņem vērā visas šeit minētās vērtības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un cieņu.
Grozījums Nr. 4
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Ja noziedzīgu nodarījumu rasistisku vai ksenofobisku motīvu dēļ izdarījusi amatpersona, tas uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli.
Grozījums Nr. 5
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) šā panta a) punktā minēto darbību organizēšana, publiski izplatot traktātus, attēlus vai citus materiālus;
b) publiska traktātu, attēlu vai citu materiālu izplatīšana, kuru saturs atbilst šā panta a), c) vai d) apakšpunktā minētajām darbībām;
Grozījums Nr. 6
1. panta 1. punkta e) apakšpunkts
e)  Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis var izvēlēties, vai sodīt tikai rīcību, kas traucē sabiedrisko kārtību vai kura ir draudoša, aizskaroša vai pazemojoša.
e)  Šā punkta nolūkos dalībvalstis var izvēlēties, vai sodīt tikai ar draudiem saistītu, cieņu aizskarošu vai apvainojošu rīcību.
Grozījums Nr. 7
1. panta 1. punkta f) apakšpunkts
Šā panta 1. punktā minētā atsauce uz reliģiju ir paredzēta, lai ietvertu vismaz tādu darbību, kas ir iegansts, lai vērstos pret personu grupu vai personu grupas locekli saistībā ar rasi, ādas krāsu vai valsts vai etnisko piederību.
Šā punkta minētā atsauce uz reliģiju ir paredzēta, lai ietvertu vismaz tādu darbību, kas ir iegansts, lai vērstos pret personu grupu vai personu grupas locekli saistībā ar rasi, ādas krāsu vai valsts vai etnisko piederību. Tomēr dalībvalsts nevar izslēgt no krimināltiesiskās atbildības personu izteikšanos vai rīcību, kuras mērķis ir kurināt rasu naidu. Reliģiskās pārliecības brīvības respektēšana neierobežo šā pamatlēmuma efektivitāti.
Grozījums Nr. 8
1. panta 2. punkts
2.  Šā pamatlēmuma pieņemšanas laikā Padomē jebkura dalībvalsts drīkst izteikt paziņojumu, ka tā noteiks sodu par 1. punkta c) un/vai d) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu noliegšanu vai rupju banalizēšanu vienīgi tad, ja šajos pantos minētos noziedzīgos nodarījumus ar galīgu lēmumu ir atzinusi šīs dalībvalsts valsts tiesa un/vai starptautiska tiesa, vai tos ar galīgu lēmumu ir atzinusi tikai starptautiska tiesa.
2.  Šā pamatlēmuma pieņemšanas laikā Padomē jebkura dalībvalsts drīkst izteikt paziņojumu, ka tā noteiks sodu par 1. punkta c) un/vai d) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu noliegšanu vai rupju banalizēšanu vienīgi tad, ja šajos pantos minētos noziedzīgos nodarījumus ar galīgu lēmumu ir atzinusi šīs dalībvalsts valsts tiesa un/vai starptautiska tiesa.
Grozījums Nr. 9
2. panta 2. punkts
2.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par kūdīšanu veikt 1. panta c) un d) apakšpunktā minētās darbības.
2.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par kūdīšanu veikt 1. pantā minētās darbības.
Grozījums Nr. 10
5. panta 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pie atbildības var saukt juridiskas personas par 1. un 2. pantā minētajām darbībām, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras locekle, veikusi kāda persona, kas ieņem augstu amatu juridiskās personas vadībā, pamatojoties uz:
1.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 1. un 2. pantā minētajām darbībām, ko veikusi kāda persona, kas ieņem augstu amatu juridiskās personas vadībā, pamatojoties uz:
a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu vai
b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai
c) uz pilnvarām iekšēji kontrolēt attiecīgo juridisko personu.
a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu vai
b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai
c) uz pilnvarām iekšēji kontrolēt attiecīgo juridisko personu,
un kura rīkojusies, būdama šajā statusā.
Grozījums Nr. 11
5. panta 2. punkts
2.  Papildus 1. punktā jau minētajiem gadījumiem katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pie atbildības var saukt juridisku personu, ja 1. punktā minētās personas veiktās pārraudzības vai kontroles trūkums ir ļāvis veikt 1. un 2. pantā minētās darbības šīs juridiskās personas labā, un ko šīs juridiskās personas vārdā ir izdarījusi tās pilnvarota persona.
2.  Papildus 1. punktā jau minētajiem gadījumiem katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas veiktās pārraudzības vai kontroles trūkums ir ļāvis veikt 1. un 2. pantā minētās darbības, un ko ir izdarījusi tai pakļauta persona, kuras veiktās darbības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem uzskatāmas par juridiskās personas veiktām darbībām.
Grozījums Nr. 12
5. panta 3. punkts
3.  Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu pieļauj sākt kriminālizmeklēšanu pret fiziskām personām, kas ir 1. un 2. pantā minēto darbību veicējas vai līdzdalībnieces.
3.  Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu pieļauj sākt kriminālizmeklēšanu pret fiziskām personām, kas ir 1. un 2. pantā minēto darbību veicējas, kūdītājas vai līdzdalībnieces.
Grozījums Nr. 13
7.a pants (jauns)
7.a pants
Obligātās prasības
1.  Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt pasākumus, kas paredz augstāku aizsardzības līmeni pret rasismu un ksenofobiju nekā šā pamatlēmuma noteikumi.
2.  Šā pamatlēmuma īstenošana nekādā gadījumā nevar būt iemesls dalībvalstu jau noteiktā aizsardzības līmeņa pazemināšanai šā lēmuma piemērošanas jomās.
3.  Šajā pamatlēmumā neko nedrīkst interpretēt kā tādu, kas skar dalībvalstu saistības, kuras tām jāpilda saskaņā ar 1966. gada 7. marta Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju. Dalībvalstis šo lēmumu īsteno saskaņā ar minētajām saistībām.
Grozījums Nr. 15
7. panta 2. punkts
2.  Šis pamatlēmums neprasa dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ir pretrunā pamatprincipiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kādi tie ir veidojušies konstitucionālo tradīciju rezultātā, vai noteikumiem, ar ko reglamentē preses vai citu plašsaziņas līdzekļu tiesības un atbildību, kā arī procesuālās garantijas, gadījumos, kad šie noteikumi ir saistīti ar atbildības noteikšanu vai ierobežošanu.
2.  Šis pamatlēmums neprasa dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ir pretrunā ar dalībvalstu kopīgo konstitucionālo tradīciju pamatprincipiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, vai noteikumiem, ar ko reglamentē preses vai citu plašsaziņas līdzekļu tiesības un atbildību, kā arī procesuālās garantijas gadījumos, kad šie noteikumi ir saistīti ar atbildības noteikšanu vai ierobežošanu.
Grozījums Nr. 16
9. panta 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz 1. un 2. pantā minētajām darbībām, ja tās:
a) izdarītas tās teritorijā – pilnībā vai daļēji; vai
b) izdarījis kāds tās valstspiederīgais; vai
c) izdarītas tādas juridiskas personas interesēs, kuras galvenā mītne ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
1.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu jurisdikciju attiecībā uz 1. un 2. pantā minētajām darbībām, ja:
a) darbības izdarītas tās teritorijā – pilnībā vai daļēji; vai
b) darbības izdarījis kāds tās valstspiederīgais; vai
c) juridiskās personas, kuru var saukt pie atbildības, galvenā mītne izvietota attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Grozījums Nr. 17
10. panta 3. punkts
3.  Pirms 10. panta 1. punktā minētā trīs gadu termiņa beigām Padome pārskata šo pamatlēmumu. Lai sagatavotu šo pārskatu, Padome jautā dalībvalstīm, vai tās ir saskārušas ar sarežģījumiem tiesas iestāžu sadarbībā attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Papildus tam Padome var lūgt Eurojust iesniegt ziņojumu par to, vai atšķirības valstu tiesību aktos ir radījušas problēmas saistībā ar dalībvalstu sadarbību šajā jomā.
3.  Pirms 10. panta 1. punktā minētā trīs gadu termiņa beigām Padome pārskata šo pamatlēmumu. Lai sagatavotu šo pārskatu, Padome jautā dalībvalstīm, vai tās ir saskārušas ar sarežģījumiem tiesas iestāžu sadarbībā attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un apspriežas ar Eiropas Parlamentu. Pārskatot pamatlēmumu, Padome ņem vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras un nevalstisko organizāciju viedokli, kuras darbojas šajā jomā. Papildus tam Padome var lūgt Eurojust iesniegt ziņojumu par to, vai atšķirības valstu tiesību aktos ir radījušas problēmas saistībā ar dalībvalstu sadarbību šajā jomā.
Grozījums Nr. 18
12. pants
12.  Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram.
12.  Šo pamatlēmumu piemēro arī Gibraltāram.

(1) OV C 75 E, 26.3.2002., 269. lpp.
(2) OV C 271 E, 12.11.2003., 558. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika