Eiropas Parlaments ,

-   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

-   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 20. novembra secinājumus par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN),

-   ņemot vērā Kigali deklarāciju par attīstību veicinošiem EPN, ko 2007. gada 22. novembrī apstiprināja ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja,

-   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), it īpaši tās XXIV pantu,

-   ņemot vērā ĀKK valstu ministru 2007. gada 9. novembra paziņojumu par EPN politiku,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo tēmu, it īpaši 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem(1) ,

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Kotonū nolīguma 36. panta 1. punktā ir pausta pušu apņemšanās vienoties par jaunu, PTO noteikumiem atbilstošu tirdzniecības režīmu, lai pakāpeniski atceltu tirdzniecības šķēršļus un uzlabotu sadarbību visās ar tirdzniecību un attīstību saistītajās jomās;

B.   tā kā atbrīvojums, ar ko uz Kotonū nolīgumu neattiecina PTO noteikumus, beigsies 2007. gada beigās;

C.   tā kā vairākas ĀKK valstis vilcinās noslēgt EPN un apgalvo, ka Komisija tās spiež parakstīt ekonomikas partnerattiecību nolīgumu, bet citas valstis uzsver, ka to ekonomikai svarīga ir pieeja ES tirgum;

D.   tā kā reģionālo tirgu izveide ir galvenais instruments, kas ļauj veiksmīgi īstenot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus;

E.   tā kā sarunas par EPN, ar kuriem ir paredzēts aizstāt Kotonū nolīgumu, visos sešos reģionos nevirzās vienlīdz ātri un katrā ziņa maz ticams, ka tās tiks pabeigtas pirms 2007. gada beigām;

F.   tā kā 2007. gada oktobrī Komisija ĀKK valstīm kā EPN pirmo stadiju piedāvāja pagaidu nolīgumu, kas attiecas uz preču tirdzniecību un visām nozarēm, par kurām jau ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, izcelsmes noteikumi, un nolīgumu ir paredzēts piemērot no 2007. gada 31. decembra;

G.   tā kā saskaņā ar Keiptaunas deklarāciju galvenais mērķis, risinot sarunas par EPN, ir stiprināt ĀKK valstu ekonomiku;

H.   atgādinot, ka ĀKK un ES sadarbības mērķis ekonomikas un tirdzniecības jomā ir veicināt ĀKK valstu attīstību un sekmēt to pakāpenisku iekļaušanos pasaules ekonomikā,

1.   atgādina par savu pārliecību, ka EPN jābūt attīstības instrumentiem, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, reģionālo integrāciju un nabadzības samazināšanu ĀKK valstīs, kā arī stiprinātu ĀKK valstu pakāpenisku iekļaušanos pasaules ekonomikā;

2.   pauž bažas par sarunu lēno gaitu, kuras dēļ, ļoti iespējams, līdz 2007. gada 31. decembrim netiks parakstīti visaptveroši nolīgumi ne ar vienu reģionālo ĀKK grupu;

3.   ņem vērā Komisijas nesen pieņemto lēmumu atbalstīt divpakāpju pieeju, lai nepieļautu tirdzniecības pārtraukšanu ar ĀKK valstīm, kuras nav vismazāk attīstītās valstis, un arī pēc 2007. gada 31. decembra turpinās sarunas par vispusīgiem EPN, kuriem jāveicina attīstība;

4.   ņem vērā Komisijas priekšlikumu, kas izteikts tās iepriekš minētajā paziņojumā, un Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 20. novembra lēmumu sarunu pirmajā posmā noslēgt pagaidu nolīgumus, kas attiektos tikai uz preču tirdzniecību;

5.   atzīmē faktu, ka Eiropas Kopiena un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstis, kā arī vairākas Dienvidāfrikas Attīstības kopienas valstis Kampalā ir noslēgušas pagaidu pamatnolīgumu, kas garantē, ka šo valstu preces var ievest ES tirgū bez muitas nodokļiem un kvotu ierobežojumiem;

6.   uzsver, ka īsta reģionālā tirgus izveide ir svarīgs pamats veiksmīgai EPN īstenošanai un ka reģionālā integrācija ir būtiska ĀKK valstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; uzsver, ka tādēļ ar nolīgumiem jāveicina reģionu vienotība;

7.   aicina abas puses uzņemties atbildību par sarunu iespējami drīzu turpināšanu attiecībā uz citiem jautājumiem; uzsver, ka ilgtermiņa nolīgumu var panākt vienīgi tad, ja visas attiecīgās puses vēlas to sasniegt;

8.   uzsver, ka nolīgumos ir jāparedz PTO prasībām atbilstoša pilnīga asimetrija, kas ietver maksimālu elastīgumu attiecībā uz tarifu samazinājumiem, paaugstināta riska produktu segumu un piemērotu pārejas periodu, kura laikā šis nolīgums ir jāpiemēro pilnībā;

9.   mudina sarunās par EPN ņemt vērā attālāko reģionu, kā arī aizjūras zemju un teritoriju specifiskās intereses, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. un 3. punktu;

10.   atzīst, ka ĀKK valstīm svarīgi ir iesaistīties ekonomisko partnerattiecību procesā un veicināt reformas, kas nepieciešamas, lai panāktu sociālo un ekonomisko struktūru atbilstību nolīgumiem; mudina ĀKK valstu valdības īstenot labas pārvaldības noteikumus; mudina Komisiju ievērot pilnīgas asimetrijas un elastīguma principu;

11.   uzsver, ka Komisijas piedāvājums par izcelsmes noteikumiem iezīmē pašreizējo noteikumu atvieglošanu; uzskata, ka nolīgumā ir jāparedz nepieciešamais elastīgums, ņemot vērā rūpniecības attīstības līmeņa atšķirības starp ES un ĀKK valstīm, kā arī to, ka šis līmenis ir atšķirīgs arī dažādās ES un ĀKK valstīs;

12.   atzīmē, cik svarīgi ir augstākajā līmenī veikt sarunas par ieguldījumiem un tirdzniecību ar pakalpojumiem; prasa, lai Komisija izrādītu elastīgumu šajās jomās, jo daži ĀKK reģioni nevēlas risināt šos jautājumus;

13.   atgādina Padomes un Komisijas apņemšanos nerisināt sarunas par tiem TRIPS-plus noteikumiem, kas skar sabiedrības veselību un zāļu pieejamību, piemēram, par šādu datu ekskluzīvo raksturu, patentu pagarināšanu un obligāto licenču pamatotības ierobežošanu;

14.   aicina Komisiju sarunu laikā un pēc to noslēgšanas sistemātiski analizēt EPN sociālo ietekmi uz vismazāk aizsargātajām grupām;

15.   uzsver, ka papildus tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz atbalsta palielinājums palīdzībai, kas saistīta ar tirdzniecību, it īpaši atbalstot reģionālo tirdzniecību un nodrošinot atbilstību ES ievešanas noteikumiem un standartiem, un ka pagaidu nolīgumos papildus EAF finansējumam ir jāiekļauj īpaši noteikumi par atbalstu tirdzniecības palīdzībai saistībā ar EPN; aicina pirms EPN sarunu noslēgšanas uzņemties konkrētas saistības par palīdzību, kas saistīta ar tirdzniecību, un par pielāgošanas izmaksām saistībā ar EPN, pilnībā ievērojot ES stratēģiju tirdzniecības atbalstam;

16.   ar interesi atzīmē diskusijas par to, lai izveidotu EPN reģionālos fondus, kas atvieglos ES līdzekļu devēju resursu novirzīšanu un nodrošinās finansiālu palīdzību ieņēmumu dažādošanas iniciatīvām;

17.   uzskata, ka jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai ar citām jaunattīstības valstīm nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu pašreizējās tirdzniecības priekšrocības;

18.   aicina Komisiju un Eiropas Parlamenta Juridisko dienestu izvērtēt katru līgumu atsevišķi, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas tiesību aktos noteiktās Eiropas Parlamenta tiesības un prerogatīvas; aicina katram nolīgumam piemērot piekrišanas procedūru;

19.   uzskata, ka ir jāsāk tiesiskas darbības, ja Eiropas Parlamenta pilnvaras netiek ievērotas pilnībā;prasa, lai saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu Komisija un Padome prasa Parlamentu piekrišanu EPN pagaidu nolīgumu noslēgšanai;

20.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ĀKK un ES Padomei, kā arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0204.