Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0079/2008

Debates :

PV 21/02/2008 - 9.1
CRE 21/02/2008 - 9.1

Balsojumi :

PV 21/02/2008 - 10.1

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 207kWORD 54k
Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris - Strasbūra
Austrumtimora
P6_TA(2008)0070RC-B6-0079/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūcija par Austrumtimoru

Eiropas Parlaments,

—  • ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Austrumtimoru,

—  • ņemot vērā ANO ģenerālsekretārā īpašā pārstāvja paziņojumu Drošības padomei (5432. sanāksme),

—  • ņemot vērā ziņojumu no Ana Gomes vadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā laika posmā no 2007. gada 27. jūnija līdz 2007. gada 2. jūlijam,

—  • ņemot vērā paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Austrumtimorā, ko 2007. gada 5. jūlijā Eiropas Savienības vārdā veica Portugāles prezidentūra,

—  • ņemot vērā 2008. gada 11. februāra paziņojumu, kurā ANO Drošības padome nosoda uzbrukumu Austrumtimoras prezidentam Jose Ramos-Horta,

—  • ņemot vērā ES Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Havjera Solanas 2008. gada 11. februāra deklarāciju, kurā pauž nosodījumu attentāta mēginājiem Austrutimorā,

—  • ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 600 karavīru atlaišana no karadienesta 2006. gada aprīlī (pēc šo karavīru sūdzībām) valstī izraisīja nopietnu drošības krīzi, kuru raksturoja bruņotas sadursmes (starp bruņotajiem spēkiem un atlaisto karaspēku, kā arī ar policijas spēkiem), policijas dezorganizācija, nemieri un vispārējas vardarbības izpausmes no bandu puses, kā rezultātā vairāki desmiti cilvēku tika nogalināti, vēl vairāk cilvēku tika ievainoti un 150 000 tūkstoši cilvēku pameta savas mājas, turklāt puse no viņiem atrodas nometnēs;

B.   tā kā šī drošības krīze izraisīja arī ministru prezidenta Mari Alkatiri vadītās valdības sabrukumu 2006. gada jūnijā un José Ramos Horta vadītas pagaidu valdības nozīmēšanu;

C.   tā kā 2007. gada 9. maijā ministru prezidentu un Nobela prēmijas laureātu José Ramos Horta ievēlēja par Austrumtimoras prezidentu un pēc 2007. gada 30. jūnija parlamenta vēlēšanām bijušais prezidents Kay Rala Xanana Gusmão 2007. gada 6. augustā kļuva par valsts ministru prezidentu, tādējādi dodot cerību, ka situācija valstī pilnībā stabilizēsies un demokrātiskās iestādes tiks pienācīgi respektētas;

D.   tā kā politiskā nestabilitāte Austrumtimorā turpinājās, neskatoties uz brīvajām un miermīlīgajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kā arī starptautiskās kopienas ciešāku iesaistīšanos ANO uzraudzībā pēc Austrumtimoras iestāžu lūguma;

E.   tā kā šo nestabilitāti daļēji izraisīja tas, ka no tiesiskuma ievērošanas atteicās neapmierināto karavīru vadītājs bijušais majors Alfredo Reinado, kurš 2006. gadā izbēga no cietuma un iedvesmoja vardarbīgi noskaņotas jauniešu bandas valsts galvaspilsētā;

F.   tā kā nemiernieku grupas, organizējot atsevišķus, bet vienlaikus koordinētus uzbrukumus pret valsts vadību un iestādēm, 2008. gada 11. februārī sašāva un nopietna ievainoja Austrumtimoras prezidentu Ramos Horta, kurš kritiskā stāvoklī atrodas kādā Austrālijas slimnīcā, kā arī atklāja uguni uz ministru prezidentu Xanana Gusmão;

G.   tā kā Austrumtimoras parlaments izsludināja ārkārtas stāvokli, kurš vēl joprojām nav atcelts; tā kā valdība ir lūgusi palīgspēkus 1600 starptautiskajiem miera uzturētājiem, kuri jau ir izvietoti Austrumtimorā;

H.   tā kā šie vardarbīgie uzbrukumi Austrumtimoras galvenajām valsts iestādēm un demokrātiski ievēlētajiem valsts vadītājiem vēl aizvien ir 2006. gada krīzes sekas, kā rezultātā top skaidrs, ka neskatoties uz valsts iestāžu, ANO integrētās misijas Austrumtimorā (UNMIT) un starptautisko spēku centieniem, efektīva valsts drošības sistēma un tiesiskums valstī vēl nepastāv;

I.   tā kā kvalificēti novērotāji ir vērsuši uzmanību uz to, ka UNIPOL un citi starptautiskie spēki savlaicīgi un atbilstošā veida neatbildēja uz 2008. gada 11. februāra uzbrukumiem un ka tikai Portugāles Republikas nacionālā gvarde, saņemot attiecīgu uzaicinājumu, efektīvi iejaucās;

J.   tā kā uzbrukumi notika pēc tam, ka prezidents Ramos Horta pats personīgi centās vienoties par risinājumu ar nemierniekiem; tā kā precīza notikumu hronoloģija nav skaidra un jautājums par valsts un starptautisko drošības spēku lomu vēl joprojām ir neatbildēts;

K.   tā kā, neskatoties uz valsts ienākumiem no naftas, Austrumtimoras ekonomikas sliktais stāvoklis, kad 40 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 60 % iedzīvotāju ir 18 gadus veci un jaunāki, vispārējais bezdarbs apmēram 80% līmenī, kā arī augstie analfabētisma rādītāji rada ļoti nestabilus sociālos apstākļus un palielina civilo nemieru iespēju;

L.   tā kā gan ES, gan ANO ir publiski apņēmušās atbalstīt neatkarību, demokrātiju un tiesiskumu Austrumtimorā, kam ir nepieciešama valsts iestāžu stiprināšana, laba pārvaldība, valsts līdzekļu pareiza izmantošana, lai cīnītos pret nabadzību un bezdarbu un veicinātu attīstību un sociālo taisnīgumu, kā arī nevainojama uzvedība no Austrumtimoras kaimiņvalstu puses;

M.   tā kā Austrumtimora ir ĀKK valstu grupas pilntiesīga locekle un šī iemesla dēļ ES ir īpaši atbildīga par ieguldījuma sniegšanu demokrātiskas pārvaldes stiprināšanā šajā valstī, un tāpēc tai ir jāatbalsta Austrumtimoras iestāžu ievērojamie centieni palielināt to veiktspēju;

N.   tā kā būtu jāņem vērā Austrumtimoras iedzīvotāju neatņemamās suverenās tiesības, jo īpaši uz savas valsts dabas resursiem,

1.   stingri nosoda mēģinājumu nogalināt prezidentu J. Ramos Horta un novēl, lai viņš pilnīgi atveseļotos un ātri pārņemtu valsts vadību;

2.   stingri nosoda tajā pašā laikā notikušo uzbrukumu ministru prezidentam Xanana Gusmão, kurš par laimi netika skarts, un cer, ka Austrumtimoras valdība kopā ar valsts prezidentu un Austrumtimoras parlamentu spēs novērst šos ievērojamos draudus Austrumtimoras stabilitātei un sadarbosies, lai nodrošinātu likumu un kārtības ievērošanu un demokrātisko iestāžu normālu fukcionēšanu atbilstoši konstitūcijai;

3.   aicina visas iesaistītās puses Austrumtimorā atturēties no vardarbības un iesaistīties visaptverošā dialogā, kā arī piedalīties demokrātiskajā procesā, ievērojot tiesiskos un konstitucionālos principus, tādējādi sniedzot ieguldījumu sociālās un politiskās stabilitātes atjaunošanā;

4.   pauž bažas par to, ka Austrumtimoras iestādes, UNMIT un starptautiskie drošības spēki, cenšoties panākt iekšēju izlīgumu un ieņemot nenoteiktu nostāju attiecībā uz personām, kurām ir jāstājas tiesas priekšā, var likt noprast, ka nesodāmība un tiesiskuma neievērošana ir pieļaujama;

5.   nosoda visus, kas mēģinās izmanot nestabilo situāciju Austrumtimorā pēc 2008.gada 11. februāra uzbrukumiem, un aicina visas puses ar cieņu izturēties pret politiskajām iestādēm, kuras izveidoja pēc 2007. gada prezidenta un parlamenta vēlēšanām, un sadarboties ar šīm iestādēm;

6.   aicina veikt visaptverošu izmeklēšanu, ievērojot Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas konstitucionālo un tiesisko regulējumu, sadarbojoties ar starptautisko kopienu un saņemot tās atbalstu, lai ar šīs izmeklēšanas palīdzību noskaidrotu visu, kas saistīts ar šo acīmredzamo valsts apvērsuma mēģinājumu un valsts drošības sistēmas nespēju nodot tiesai par šiem uzbrukumiem atbildīgās personas; atzinīgi vērtē to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas un Austrumtimoras policija uzsāka uzbrukumu kopēju izmeklēšanu;

7.   mudina galvenos Austrumtimoras politiskos spēkus, kuri atrodas gan pie varas, gan opozīcijā, iesaistīties visu pušu kopējo centienos, lai valstī pēc iespējas ātrāk panāktu vienošanos par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts darbību, piemēram, bruņoto spēku lomu, policiju un tiesu sistēmas stiprināšanu; piedāvā atbalstīt Austrumtimoras parlamenta partiju centienus šajā nolūkā;

8.   atzīmē, ka starptautiskās sabiedrības un jo īpaši ANO un tās Drošības padomes lomai ir liela nozīme Austrumtimoras valsts, tās neatkarības un suverenitātes, kā arī šīs jaunās valsts demokrātijas stiprināšanas procesā;

9.   uzsver, cik svarīga ir Austrumtimoras kaimiņvalstu uzvedība, tām ievērojot un veicinot Austrumtimoras sabiedrības stabilitāti un tās valsts demokrātisko iestāžu stiprināšanu; atzinīgi vērtē Indonēzijas pozitīvo nostāju pēc Austrumtimoras neatkarības atzīšanas, kā arī Austrālijas un citu valstu lēmumu sniegt palīdzību;

10.   aicina Padomi un Komisiju mudināt Austrumtimoras iestādes un UNMIT aizliegt, izformēt un atbruņot visas paramilitārās grupas, bruņotās bandas un bruņotos civiliedzīvotājus, kā arī visās oficiālajās sanāksmēs un augstākajā līmenī darīt zināmas Apvienoto Nāciju Organizācijai un Austrumtimoras valdībai ES bažas par valsts spējām nodrošināt drošību un par tiesiskuma ievērošanu;

11.   aicina starptautiskās organizācijas sniegt lielāku atbalstu, uzsākot plašu apspriežu procesu un izvēloties sistemātisku un visaptverošu pieeju, kā tas ieteikts ANO Drošības padomes rezolūcijā 1704(2006) un secīgi pieņemtajos ANO ziņojumos, lai tādējādi Austrumtimora varētu reformēt tās nestabilo un politizēto drošības nodrošināšanas jomu, jo tas ir būtiski svarīgi demokrātiskas un drošas valsts pilnīgai funkcionēšanai; aicina Austrumtimoras valdību šo uzdevumu padarīt par prioritāti; aicina izmantot ANO Drošības jomas atbalsta vienības pieredzi, valstī īstenojot apspriedes par drošības jomas reformu; aicina Padomi, Komisiju un citus starptautiskos palīdzības sniedzējus izveidot mehānismu, lai ar to uzlabotu drošības jomā sniegtā atbalsta saskaņošanu; aicina UNMIT piešķirt Drošības jomas atbalsta vienībai līdzekļus un personālu, kas nepieciešams apspriežu procesa un visaptveroša pārskata īstenošanai;

12.   iesaka Austrumtimoras iestādēm cieši ievērot un pilnībā īstenot tiesu lēmumus un pavēles, nepieciešamības gadījumā izmantojot valstī atrodošos starptautisko spēku atbalstu;

13.   aicina Austrumtimoras iestādes un UNMIT atbalstīt tiesiskumu, cīnīties pret nesodāmību par noziegumiem un nodrošināt, ka visur Austurmtimorā, jo īpaši policijas un bruņotajos spēkos, tiek ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti,

14.   atkārtoti atzīst, ka Austrumtimorai ir nepieciešams politiskais, tehniskais un finansiālais atbalsts, lai tā varētu veidot infrastruktūru un administratīvās struktūras, kurām ir liela nozīme Austrumtimoras attīstības plāna īstenošanas atsākšanā, kā arī lai spēcinātu Austrumtimoras ekonomiku un veicinātu nodarbinātību; aicina starptautisko kopienu sniegt pastāvīgu atbalstu nabadzības novēršanai Austrumtimorā un nodrošināt palīdzību, lai atjaunotu valsts ekonomiskajai attīstībai nepieciešamās fiziskās un administratīvās struktūras;

15.   aicina ES un starptautisko kopienu, jo īpaši Austrumtimoras kaimiņvalstis un ASEAN dalībvalstis, arī turpmāk sniegt un palielināt atbalstu, kas nepieciešams, lai stiprinātu demokrātiju un demokrātisko kultūru Austrumtimorā, galveno uzmanību veltot daudzpartiju kultūrai, vārda brīvībai un iestāžu ‐ proti, parlamenta, valdības, tiesu sistēmas, drošības, aizsardzības un tiesībaizsardzības aģentūru ‐ veidošanai, un nodrošināt palīdzību, lai visā valstī steidzamā kārtā tiktu izplatīti informācijas nesēji un lai tiktu stiprinātas izglītības un veselības aizsardzības sistēmas, kā arī mājokļu, sanitāro sistēmu un ūdens piegādes infrastruktūra;

16.   aicina Komisiju paātrināt un pabeigt pilnībā funkcionējošas delegācijas izveidi Dili;

17.   iesaka nosūtīt uz Austrumtimoru ad hoc Parlamenta delegāciju, lai tā vēlreiz novērtētu politisko situāciju, paustu solidaritāti ar demokrātiskajiem spēkiem un iestādēm un vēlreiz piedāvātu Eiropas Parlamenta palīdzību Austrumtimoras parlamenta demokrātiskas darbības nodrošināšanai;

18.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai Austrumtimoras valsts prezidentam, parlamentam un valdībai, ES Augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ĀKK valstu valdībām, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Austrālijas un Indonēzijas valdībām, ASEAN ģenerālsekretāram un sekretariātam, ANO ģenerālsekretāram, ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim Austrumtimorā un ANO Drošības padomei.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika