Eiropas Parlaments , Attīstības sadarbības tiesību akti

–   ņemot vērā EK līguma 177.–181. punktu,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā(1) un kurā veica grozījumus 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā(2) ,

–   ņemot vērā Tūkstošgades deklarāciju, ko ANO pieņēma 2000. gadā, ANO 2005. gada ziņojumu "Ieguldījums attīstībā" un Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM),

–   ņemot vērā 2005. gada 2. marta Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti,

–   ņemot vērā 2002. gada Monterejas konsensu par finansējumu attīstībai,

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopējo paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku: "Eiropas konsenss" (Eiropas konsenss par attīstību)(3) ,

-   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo paziņojumu "Eiropas konsenss par humāno palīdzību"(4) ,

-   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tikās 2007. gada 15. maija Padomē, secinājumus par ES rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikas jomā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Attīstības politikas saskaņotība: kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus" (COM(2005)0134),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Attīstības paātrināšana attiecībā uz Tūkstošgades mērķu sasniegšanu – attīstības finansēšana un atbalsta efektivitāte" (COM(2005)0133),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "ES palīdzība: sniegt palīdzību, kas būtu nozīmīgāka, efektīvāka un savlaicīgāka" (COM(2006)0087) un uz tā pamatotos Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2006. gada 11. aprīļa secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "2006. gada pārskats par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējās palīdzības īstenošanu" (COM(2006)0326)

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finansēšanas instrumentu attīstības sadarbībai(5) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pārvaldība Eiropas attīstības konsensa kontekstā: ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju" (COM(2006)0421),

–   ņemot vērā Čehijas Republikas starptautiskās attīstības sadarbības politiku, tostarp Divpusējās attīstības sadarbības plānu 2007. gadam un šīs valsts stratēģijas dokumentus Angolai un Zambijai,

–   ņemot vērā Ungārijas starptautiskās attīstības sadarbības politiku,

–   ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības politikas programmu 2006.–2010. gadam,

–   ņemot vērā Lietuvas attīstības sadarbības politiku 2006.–2010. gadam,

-   ņemot vērā Igaunijas attīstības sadarbības un humānās palīdzības stratēģiju 2006.–2010. gadam,

–   ņemot vērā Polijas attīstības sadarbības stratēģiju, kas pieņemta 2003. gadā, un Polijas palīdzības programmu 2007. gadam,

–   ņemot vērā Rumānijas valsts starptautiskās attīstības sadarbības stratēģiju,

–   ņemot vērā Slovākijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) 2003.–2008. gada vidējā termiņa stratēģiju un Slovākijas 2006. gada attīstības palīdzības valsts programmu,

–   ņemot vērā Slovēnijas attīstības sadarbību 2002.–2004. gadā,

–   ņemot vērā nevalstiskās organizācijas (NVO) Aid Watch 2007. gada ziņojumu "Nesteidzieties aplaudēt! ES valdības var nepildīt atbalsta solījumus", ko iesniegusi Eiropas NVO palīdzības un attīstības konfederācija (CONCORD ), ietverot NVO novērtējumu par katras valsts veikumu OAP jomā,

–   ņemot vērā ES Centrālāzijas stratēģiju (stratēģiju jaunām partnerībām) 2007.–2013. gadam,

-   ņemot vērā "Eiropas konsensu par attīstību: ieguldījums saistībā ar izglītības un izpratnes veicināšanu attīstības jomā", kas ir stratēģijas struktūra, kuru izstrādāja Eiropas iestāžu pārstāvji, dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās puses un ar kuru iepazīstināja Eiropas attīstības dienās 2007. gada novembrī Lisabonā,

–   ņemot vērā 2006. gada 7.–9. novembrī notikušo Eiropas konsensu par NVO paziņojumu,

–   ņemot vērā Padomes (Attīstības) 2001. gada 8. novembra rezolūciju par attīstības izglītību un Eiropas sabiedrības labāku informēšanu par attīstības sadarbību,

–   ņemot vērā 2002. gada 15.–17. novembrī notikušā Eiropas globālās izglītības kongresa Māstrihtas Deklarāciju, ko pieņēma parlamentāriešu pārstāvji, vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Eiropas Padomes dalībvalstīm, par Eiropas stratēģijas struktūru globālās izglītības uzlabošanai un paplašināšanai Eiropā līdz 2015. gadam,

–   ņemot vērā 2003. gada Palermo procesu, kura nolūks bija izveidot neformālu forumu, kurā dalībnieki varētu apspriest svarīgākās Eiropas attīstības palīdzības tendences un problēmas, lai neformāli papildinātu Komisijas oficiālās apspriežu procedūras,

–   ņemot vērā Eiropas konferenci par izpratnes veidošanu un attīstības izglītību Ziemeļu un Dienvidu solidaritātei, kas notika Briselē 2005. gada 19.–20. maijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 3.-4. jūlijā notikušo Helsinku konferenci par Eiropas attīstības izglītību,

–   ņemot vērā 18 mēnešu programmu par attīstības politiku Vācijas, Portugāles un Slovēnijas ES prezidentūrām,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Plašāka Eiropa – kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem" (COM(2003)0104) un Parlamenta 2003. gada 20. novembra rezolūciju "Plašāka Eiropa – kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem"(6) ,

–   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, "Drošāka Eiropa labākā pasaulē", ko 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropadome Briselē,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropas kaimiņattiecību politika – stratēģijas dokuments" (COM(2004)0373),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Par Komisijas priekšlikumu rīcības plāniem saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP)" (COM(2004)0795),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropas kaimiņattiecību politika – ieteikumi Armēnijai, Azerbaidžānai, Gruzijai, Ēģiptei un Libānai" (COM(2005)0072),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu" (COM(2006)0726),

–   ņemot vērā Rīcības plānu Dienvidkaukāza valstīm (Armēnijai, Azerbaidžānai, Gruzijai), ko Komisija pieņēma 2006. gada 14. novembrī,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots iepriekšminētajam Komisijas paziņojumam "Par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu" (SEC(2006)1504),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)0840), kas pievienots Komisijas paziņojumam "2007. gada pārskats par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējās palīdzības īstenošanu 2006. gadā" (COM(2007)0349),

–   ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) progresa ziņojumus par Ukrainu (SEC(2006)1505) un Moldovu (SEC(2006)1506),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 24. novembra publikāciju "Eiropas kaimiņattiecību politika: progresa gads" (IP/05/1467),

–   ņemot vērā komisāres B. Ferrero-Waldner paziņojumu kolēģijai "Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana un veicināšana" (SEC(2005)1521),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējus noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) izveidei(7) ,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. janvāra Lēmumu 2006/62/EK, kas dod iespēju valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, kā arī Krievijai, gūt labumu no Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas (TAIEX) programmas(8) ,

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/47/EK, ar ko groza Lēmumu 2000/24/EK, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku(9) ,

–   ņemot vērā ziņojumu "Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments" Baltkrievija/Moldova/Ukraina/Armēnija/Azerbaidžāna/Gruzija (atsevišķi): valsts stratēģijas dokuments 2007.–2013. gadam un nacionālā indikatīvā programma 2007.–2010. gadam,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EK-EKPI) austrumu reģionālās stratēģijas dokumentu (RSP) 2007.–2013. gadam, kas pievienots valstu stratēģijas dokumentiem un ko pieņēmusi Komisija,

–   ņemot vērā EKPI Austrumu reģionālo indikatīvo programmu 2007.–2013. gadam, kas sīkāk definē iedarbības centru saskaņā ar jaunā EKPI austrumu reģionālo paketi,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Melnās jūras sinerģija – jauna reģionālās sadarbības iniciatīva" (COM(2007)0160),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Par vispārējo pieeju EKP partnervalstu līdzdalībai Kopienas aģentūrās un Kopienas programmās" (COM(2006)0724),

–   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta 2006. gada jūnija īpašos pētījumus "Eiropas kaimiņattiecību politika: pārskats par EKP valstu ekonomiku",

–   ņemot vērā kapacitātes palielināšanas metodi II jauno dalībvalstu un kandidātvalstu atbalstam sadarbības attīstības jomā, ko Komisija sāka 2007. gada jūlijā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(10) ,

–   ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0036/2008),

Vispārīgi

A.   tā kā ES 2006. gadā piešķīra 47 524 miljonu eiro OAP, kas ir 57 % no visas pasaules OAP, un prognozē, ka šis skaitlis pieaugs līdz 78 626 miljoniem eiro 2010. gadā;

B.   tā kā jaunās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt OAP mērķi 0,17 % no nacionālā kopienākuma (NKI) līdz 2010. gadam un 0,33 % līdz 2015. gadam ar nākotnes ieguldījumiem, lai nostiprinātu ES nozīmi starptautiskās attīstības sadarbībā;

C.   tā kā jauno dalībvalstu attīstības palīdzība attiecas gan uz Eiropas attīstības sadarbības politiku, gan arī uz Eiropas kaimiņattiecību politiku;

D.   tā kā jauno dalībvalstu attīstības sadarbība ir vērsta galvenokārt uz Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīm, Rietumbalkānu valstīm un dažām Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm;

E.   tā kā institucionālā struktūra joprojām ir viena no galvenajām problēmām saistībā ar jauno dalībvalstu efektīvu sadarbību attīstības jomā;

F.   tā kā viena no būtiskām problēmām, ar ko sastopas jaunās dalībvalstis, ir vajadzība attīstīt ieinteresēto pušu politisko un valsts atbalstu sadarbībai attīstības jomā, tostarp atbalstu vismazāk attīstītajām pasaules valstīm;

G.   tā kā lielākajā daļā dalībvalstu turpmāk ir jāuzlabo izpratne par sadarbību attīstītības jomā;

H.   tā kā atbilstīgi savām nacionālajām prioritātēm noteiktās dalībvalstu tiesības izmantot attīstības stratēģijas ir pilnībā likumīga šo valstu suverenitātes izpausme, un šīs tiesības vienmēr jāatzīst un jāievēro;

Jauno dalībvalstu prioritārās valstis

I.   tā kā lielākā daļa no Igaunijas un Latvijas divpusējās OAP ir vērsta uz NVS valstīm, jo īpaši Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī Afganistānu; tā kā Igaunijas OAP izdevumi 2005. gadā bija 0,08 %, bet Latvijas OAP izdevumi 2005. gadā ‐ 0,07 %;

J.   tā kā lielākā daļa no Lietuvas divpusējās OAP ir vērsta uz Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāza valstīm, Afganistānu (Goras provinci) un Irāku, kā arī tikai uz vienu ĀKK valsti – Mauritāniju, un tā kā 2005. gadā Lietuvas OAP izdevumi bija 0,06 %;

K.   tā kā lielākā daļa no Polijas divpusējās OAP ir vērsta uz Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu un Gruziju un tā kā 2005. gadā Polijas OAP izdevumi bija 0,07 %;

L.   tā kā lielākā daļa no Ungārijas divpusējās OAP ir vērsta uz Rietumbalkānu valstīm (Melnkalne, Serbija, Bosnija un Hercegovina) un tā kā 2005. gadā Ungārijas OAP izdevumi bija 0,11 %;

M.   tā kā lielākā daļa no Rumānijas divpusējās OAP ir vērsta uz Moldovu, Serbiju un Gruziju un tā kā 2006. gadā Rumānijas OAP izdevumi bija 0,04 %;

N.   tā kā lielākā daļa no Slovēnijas divpusējās OAP ir vērsta uz Rietumbalkānu valstīm (Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Albānija) un Moldovu un tā kā 2005. gadā Slovēnijas OAP izdevumi bija 0,11 %;

O.   tā kā lielākā daļa no Slovākijas divpusējās OAP ir vērsta uz Serbiju, Melnkalni, Kirgizstānu, Kazahstānu, Ukrainu un Baltkrieviju un tā kā 2005. gadā Slovākijas OAP izdevumi bija 0,12 %;

P.   tā kā lielākā daļa no Čehijas Republikas divpusējās OAP ir vērsta uz Bosniju un Hercegovinu, Moldovu, Mongoliju, Serbiju, Melnkalni un Vjetnamu un tā kā 2005. gadā Čehijas Republikas OAP izdevumi bija 0,11 %;

Q.   tā kā Bulgārija ir pieņēmusi valsts stratēģiju attīstības sadarbībai tikai 2007. gada beigās un tās prioritātes ir saistītas ar Albāniju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Ukrainu un Moldovu, un tās OAP izdevumi 2005. gadā ir vērtējami kā 0,04 %, kas atbilst Bulgārijas ieguldījumam daudzpusējās iestādēs;

Attiecības starp jaunajām dalībvalstīm un ĀKK valstīm

R.   tā kā Igaunija, Latvija un Rumānija saskaņā ar Eiropas attīstības sadarbības politiku nesniedz palīdzību ĀKK valstīm, lai gan Igaunija nav atteikusies nākotnē izveidot divpusēju sadarbību ar vienu no vismazāk attīstītajām Subsahāras valstīm;

S.   tā kā Bulgārija plāno sniegt palīdzību Āfrikas valstīm, ar kurām tai ir bijušas divpusējas attiecības pirms 1989. gada, piemēram, Ganu;

T.   tā kā Čehijas Republika orientējas uz Angolu un Zambiju, Angolai piešķirot 8 % (2007. gadā EUR 956 000) un Zambijai 4% (2007. gadā EUR 775 000) no visiem piešķirtajiem līdzekļiem; tā kā tā arī finansē programmas Angolā lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē, izglītībā un tādas horizontālas programmas kā atmīnēšana, sabiedriskā sektora darbības spēju nostiprināšana, pilsoniskās sabiedrības un dzimumu līdztiesības veicināšana, kā arī vides aizsardzība; un tā kā tā finansē arī programmas Zambijas rietumu provincē, kurā ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi, veselības jomā izvirzot par mērķi sasniegt tādus TAM kā bērnu mirstības samazināšana, mātes veselības uzlabošana, HIV/AIDS un citu slimību apkarošana;

U.   tā kā Ungārija orientējas uz Etiopiju, bet Polija ir izvēlējusies galvenokārt Angolu un Tanzāniju;

V.   tā kā Slovākija orientējas uz Keniju, Sudānu un Mozambiku un uzņēmējdarbības un veselības nozarēm Kenijā, kā arī piedāvā atbalstu atjaunīgo resursu izmantošanā; un tā kā tās attīstības sadarbība ar Sudānu ietver parādu samazināšanu un orientējas uz tehnisko infrastruktūru, piemēram, ūdensapgādi, un sociālajā sektorā īpaši veicina pamatizglītību un pamata veselības aprūpi;

W.   tā kā Slovēnija plāno orientēties uz Madagaskaru, Nigēru, Mali, Burkinu Faso, Ugandu un Malāvi ar Slovēnijas nevalstiskās attīstības organizāciju (NVAO)starpniecību un palīdzēt vietējām kopienām tādās nozarēs kā infrastruktūra, izglītība, ūdensapgāde, kanalizācija un ilgtspējīga energoapgāde;

X.   tā kā Lietuva 2006. gadā sāka savu pirmo divpusējo projektu Mauritānijā (palīdzība dabas resursu attīstībā);

Y.   tā kā visās jaunajās dalībvalstīs ievērojama attīstības atbalsta daļa tiek organizēta, izmantojot daudzpusējus kanālus, tostarp ES, un tādējādi visas šīs valstis netieši veicina ĀKK valstu attīstību;

Attiecības starp jaunajām dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm

Z.   tā kā EKP ir viena no ES ārējo attiecību augstākajām prioritātēm, lai veicinātu labu pārvaldību un ekonomisko attīstību savā apkaimē un lai tādējādi samazinātu politiskās, ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm;

AA.   tā kā EKP rīcības plāni trim Dienvidkaukāza valstīm (Gruzijai, Armēnijai un Azerbaidžānai) tika publicēti 2006. gada 14. novembrī, neraugoties uz to, ka Dienvidkaukāza valstu iekļaušana EKP sākotnēji tika noraidīta iepriekš minētā Komisijas 2003. gada paziņojuma zemsvītras piezīmē par paplašinātu Eiropu;

AB.   tā kā rīcības plānus paredzēts izveidot atsevišķi katrai valstij;

AC.   tā kā ES ārējās attiecībās tradicionāli dod priekšroku reģionālai pieejai;

AD.   tā kā Gruzijas valdība pauž cerības, ka Gruziju iekļaus Melnās jūras reģionā tāpat kā Ukrainu un Moldovu, nevis Dienvidkaukāza reģionā, kas ir arī atzīts Rīcības plānā;

AE.   tā kā ES-Gruzijas Rīcības plānā ir parādīts, ka ES ir gatava piedāvāt lielāku politisko atbalstu Gruzijai konfliktu risināšanas jomā, no kā tā līdz šim ir atteikusies;

AF.   tā kā jaunās dalībvalstis tika iesaistītas EKP izveidē pirms to pievienošanās ES;

AG.   tā kā jaunajām dalībvalstīm nebija nekādas ietekmes uz rīcības plānu, kā arī tās nebija iesaistītas lēmumu pieņemšanā un procedūrā pirms kļuva par dalībvalstīm;

AH.   tā kā, lai iesaistītos EKP, kaimiņvalstīm ir jābūt spēkā esošām līgumsaistībām, piemēram, partnerattiecību un sadarbības nolīgumam vai asociācijas nolīgumam; līdz ar to Baltkrievija, Lībija un Sīrija nav iekļautas EKP, jo tām nav šādu spēkā esošu līgumsaistību;

AI.   tā kā ES mērķis ir līdzsvarota divpusēja un reģionāla pieeja Centrālāzijai;

AJ.   tā kā attiecības starp Kazahstānu, Kirgizstānu, Krievijas Federāciju, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu un ES balstās uz partnerattiecību un sadarbības nolīgumiem, sadarbības shēmām, piemēram, BAKU iniciatīvu, kā arī vairākiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas instrumentiem;

AK.   tā kā visām ES kaimiņvalstīm, neatkarīgi no iespējām kļūt par dalībvalsti, ir vienādas iespējas izveidot priviliģētas attiecības ar ES, kuras ir pamatotas gan uz kopīgām interesēm, gan uz kopīgām vērtībām saskaņā ar pašu mērķiem;

AL.   tā kā galvenā rīcības plāna priekšrocība ir palīdzēt valstīm noteikt prioritātes un vērst ES atbalstu uz viņu centieniem;

AM.   tā kā Bulgārija un Rumānija ir jau iekļautas pārrobežu sadarbībā ar attiecīgajiem EKP partneriem;

AN.   tā kā jauno dalībvalstu nozīme, daloties pārejas pieredzē, tiks izmantota un paaugstinās veco dalībvalstu kompetenci, izmantojot Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas (TAIEX) un mērķsadarbības programmas;

Sabiedrības izpratnes veicināšana

AO.   tā kā pašreizējais izdevumu līmenis sabiedrības izpratnes veicināšanai par attīstības jautājumiem lielākajā daļā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu ir aptuveni 190 miljoni eiro jeb 0,25 % no kopējās OAP;

AP.   tā kā visas jaunās dalībvalstis, izņemot Poliju un Maltu, uzskata izglītību attīstības jomā par prioritāti savās NVAO valsts platformās;

AQ.   tā kā pagaidām nevienai no jaunajām dalībvalstīm nav valsts stratēģijas par izglītību attīstības jomā;

AR.   tā kā tikai 12 % ESAO valstu pilsoņu ir dzirdējuši par TAM un 62 % no tiem, kuri ir dzirdējuši, neizprot, ko TAM nozīmē, un tā kā 17 % Eiropas pilsoņu nezina, vai atbalstam ir kāda nozīme korupcijas novēršanā un vai atbalsts palīdz trūcīgajiem (attiecīgais līmenis sasniedz 34 % Portugālē, 24 % Itālijā, 23 % Īrijā un 22 % Spānijā);

AS.   tā kā tikai 29 % eiropiešu uzskata, ka galējas nabadzības un bada samazināšana tiks sasniegta 2015. gadā, turklāt visbiežāk minētie šķēršļi ir naudas vai resursu trūkums (18 %), gribas trūkums (18 %) un veicamā uzdevuma lielums (14 %);

AT.   tā kā ANO Attīstības programmas ziņojumā bija ierosināts Komisijai un dalībvalstīm sasniegt vai pārsniegt 3 % no OAP, kas ir minimālais mērķis sabiedrības izpratnes veicināšanā un izdevumiem izglītībai attīstības jomā;

1.   uzsver, ka attīstība ir neatņemama acquis communautaire sastāvdaļa, un atgādina par jauno dalībvalstu starptautiskajām saistībām šajā jomā; uzsver, ka ES ir jāatbalsta jaunās dalībvalstis, lai palīdzētu tām ieviest acquis communautaire;

2.   uzskata, ka jaunās dalībvalstis, parakstot Eiropas konsensu par attīstību gada laikā no pievienošanās dienas, piekrita īstenot vērienīgu attīstības programmu un strādāt, lai sasniegtu TAM paredzētajā laikā;

3.   pauž bažas, ka daudzas no jaunajām dalībvalstīm nespēs sasniegt mērķi – novirzīt 0,17 % no nacionālā kopienākuma OAP līdz 2010. gadam –, bet dažas var piedzīvot to, ka OAP samazinās līdz ar kopējiem budžeta ierobežojumiem, jo ir jāsamazina valdības parādi;

4.   uzsver jauno dalībvalstu pieredzi, jo īpaši pārejas procesa laikā iegūto pieredzi, un uzskata, ka labai pārvaldībai un demokrātijas sekmēšanai jābūt prioritātēm ES attīstības sadarbības jautājumos; aicina ES iestādes izmantot jauno dalībvalstu šajā jomā iegūto pieredzi, lai pilnveidotu savu attīstības politiku;

5.   uzskata, ka aktīva sadarbības politika palīdzēs jaunajām dalībvalstīm veicināt pamattiesību ievērošanu un solidaritāti ar jauno paaudzi trešās valstīs saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku;

6.   uzsver konkrētos ieguvumus, ko jaunās dalībvalstis gūst, piedaloties attīstības sadarbības politikā, jo īpaši ekonomiskās attīstības un tirdzniecības jomā;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas jauno pieeju, kas pārsniedz tradicionālās attīstības politikas robežas un veido jaunas partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm;

8.   atzinīgi vērtē to, ka starptautiskā sabiedrība vēlas pieņemt "kopējas atbildības" principu humānas krīzes gadījumos;

9.   ierosina jaunajām dalībvalstīm aktīvāk strādāt kopā ES ar mērķi nodrošināt, ka situācija jo īpaši EKP valstīs tiek uzraudzīta laicīgāk, lai ES varētu reaģēt elastīgāk, pielāgojot savu politiku šīm valstīm;

10.   uzsver saikni starp attīstību un migrāciju, kas ir būtiska problēma lielākajā daļā jauno dalībvalstu, kuras atrodas pie ES ārējām robežām;

11.   atzīst jauno dalībvalstu panākto progresu, no atbalsta saņēmējvalstīm kļūstot par atbalsta sniedzējvalstīm, kā arī uzdevumus, kas šīs valstis sagaida nākotnē;

12.   atzīmē, ka jauno dalībvalstu prioritātes pēc pārejas perioda nosaka to vēsturiskās attiecības, un tās ir saistītas ar kaimiņiem, un ka lielāko daļu attīstības sadarbības budžeta jaunās dalībvalstis novirza saviem tuvākajiem kaimiņiem un NVS valstīm; aicina Eiropas Savienību izmantot iespējas, kas saistītas ar šo jauno dalībvalstu pievienošanos, lai stiprinātu ES stratēģisko pozīciju Austrumeiropā, Centrālāzijā un Kaukāzā – pasaules reģionos, kuriem līdz šim piešķirts vismazākais ES atbalsts un kuri tomēr saskaras ar daudzām problēmām attīstības jomā;

13.   uzsver, ka efektīva rīcība demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā, kas ir jauno dalībvalstu galvenās iesaistīšanas jomas, ir arī veids, kā ilgtermiņā veicināt nabadzības ierobežošanu, kas ir ES attīstības politikas galvenais mērķis, kurš noteikts saskaņā ar DCI;

14.   atgādina par ES ārējo attiecību "Austrumu dimensiju" un uzskata, ka jauna ES un kaimiņvalstu apvienība (līdzīgi kā ĀKK un ES Apvienotā parlamentā asambleja, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība (Euromed) un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja (Eurolat)) varētu nostiprināt vēsturisko pieredzi, paaugstināt jauno dalībvalstu ieguldījumu ES politikā, palīdzēt kopīgi veidot EKP un informēt kaimiņvalstis par jaunajām politikas jomām;

15.   atzīst, ka lielākā daļa dalībvalstu savās ārlietu ministrijās ir izveidojušas nodaļas, kas īpaši nodarbojas ar attīstības sadarbību, bet tomēr iesaka tām stiprināt koordināciju gan savās ministrijās, gan vienai ar otru un citām dalībvalstīm un vairāk iesaistīt valstu parlamentus un pašvaldības iestādes lēmumu pieņemšanas procesā;

16.   atzīst, ka attiecīgo iestāžu izveidošana un politikas virzienu īstenošana ir laikietilpīgs process;

17.   atzīst, ka nozīmīgākie uzdevumi jaunajām dalībvalstīm nākamajos gados būs palielināt budžetu un veikt izpratnes veicināšanas pasākumus;

18.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto stratēģisko ietvaru "Eiropas konsenss par attīstību: ieguldījums saistībā ar izglītības un izpratnes veicināšanu attīstības jomā" un norāda, ka Parlamentam ir īpaša loma, uzsverot pašreizējo un iespējamo izglītības un izpratnes veicināšanas nozīmi attīstības jomā gan attiecībā uz oficiālo, gan neoficiālo izglītību jaunajās dalībvalstīs;

19.   uzskata, ka ilgtermiņa projekti, izvēloties tādus partnerus un nozares, kas dalībvalstīm sniedz salīdzinošas priekšrocības un ļauj nodot pieredzi, ir optimāls risinājums nabadzības izskaušanas procesā pasaulē;

20.   aicina dalībvalstu starpā izmantot darba dalīšanu, lai katra dalībnieka ieguldītajam darbam radītu pievienoto vērtību ar mērķi palielināt kopējā darba efektivitāti;

21.   uzskata, ka lielākā daļa jauno dalībvalstu varētu noteikt lielāku prioritāti savai attīstības politikai un turpmāk nodrošināt iekšēji saskaņotāku pieeju stratēģijas plānošanā (izņemot Lietuvu, kur Ārlietu ministrija ir vadošā ministrija OAP plānošanā un pārvaldībā);

22.   uzskata, ka ES mērķis attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm ir ne tikai pārvērst kapitālā to pieredzi, bet arī palīdzēt tām nostiprināties kā jaunām palīdzības sniedzējvalstīm; tādēļ mudina vecās un jaunās dalībvalstis kopīgi noteikt īstenojamu grafiku, lai jaunās dalībvalstis pielāgotos ES mērķiem atbalsta attīstības jomā, vienlaikus ņemot vērā jauno un veco dalībvalstu partnerības iespējas un ierobežojumus;

23.   uzsver, ka jaunās dalībvalstis ir pilnībā jāiekļauj pieredzes apmaiņā un īpašu apmācību jomās, kas saistītas ar attīstības sadarbības politikas virzienu plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu; atgādina dažādo pieredzi saistībā ar kapacitātes palielināšanas metodi (CBS) un aicina veikt turpmākus uzlabojumus, lai, piemēram, apturētu civildienesta ierēdņu personāla mainību;

24.   atgādina pastāvīga dialoga nozīmi ar ierēdņiem, kas ir atbildīgi par jaunajām dalībvalstīm, pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm; uzsver EuropeAid tehniskās palīdzības nozīmi apmācības kursu, semināru, konferenču un īpašas tehniskās palīdzības organizēšanā, lai apmierinātu valstu izteiktās vajadzības; uzsver Komisijas Attīstības Ģenerāldirektorāta finansēto pasākumu nozīmi šajā jomā;

25.   pauž nožēlu par to, ka 2007. gadā vairs nav sanākusi īpašā darba grupa jauno dalībvalstu spēju stiprināšanai, lai gan jauno dalībvalstu vajadzība palielināt spējas ir neatliekama un ES paplašināšanās process joprojām notiek;

26.   prasa atjaunot šīs darba grupas aktīvu darbību, no vienas puses nodrošinot, ka tās darbība ir saistīta ar Parlamenta Attīstības komitejas vai tā sekretariāta pārstāvēšanu, kā arī TRIALOG pārstāvēšanu, kas ir projekts, kurā cieši sadarbojas Eiropas attīstības jomas NVO, bet, no otras puses, nodrošinot, ka šī darba grupa paplašina pilnvaras, ņemot vērā īpašās jauno dalībvalstu problēmas attīstības sadarbības jomā;

27.   uzsver "mērķsadarbības" un "neliela apjoma mērķsadarbības" projektu nozīmi jauno dalībvalstu personāla apmācībā, izmantojot kvalitatīvu tehnisko atbalstu, kas ir līdzekļi, pēc kuriem vajadzību izteikušas tikai Ungārija un Slovākija;

28.   aicina divreiz gadā rīkot starpparlamentu sanāksmes starp Parlamentu un jauno dalībvalstu parlamentiem, lai apspriestu attīstības un sadarbības jautājumus un specializēta sadarbības tīkla izveidi;

29.   uzskata, ka jauno dalībvalstu līdzdalība Eiropas Attīstības fonda komitejā piešķirtu papildu dimensiju debatēm un palīdzētu tālāk nostiprināt šo valstu tehniskās spējas;

30.   atzīmē, ka dažas jaunās dalībvalstis neatzīst attīstības sadarbības prioritātes, un aicina veidot kopēju saziņas un izglītības stratēģiju, lai novērstu šo trūkumu; uzsver, cik svarīgi ir veicināt izpratni par attīstības jautājumiem, izmantojot skolu programmas, un cik būtiski ir plašsaziņas līdzekļi, lai radītu sabiedrības izpratni un izveidotu starptautiska līmeņa brīvprātīgas darbības tradīciju;

31.   pozitīvi vērtē nozīmi, kas piemīt ziņojumam par izpratnes veicināšanu attīstības izglītības jomā un tā lomu Eiropas konsensa par attīstību īstenošanā, uzsverot pašreizējo un iespējamo attīstības izglītības un izpratnes veicināšanas nozīmi gan attiecībā uz oficiālo, gan neoficiālo izglītību Eiropā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs;

32.   ņemot vērā, ka jauno dalībvalstu iedzīvotāji jau ir guvuši izpratni par humānās palīdzības jautājumiem, kā to pierādīja šo valstu nozīmīgā mobilizācija 2004. gadā piedzīvotā cunami laikā, kas bija pamats, lai izglītotu iedzīvotājus par nepieciešamību uzņemties noteiktas un ilgtermiņa saistības, ko paredz efektīva attīstības politika;

33.   aicina Komisiju sākt īpašu izpratnes veicināšanas kampaņu par jauno dalībvalstu salīdzinošajām priekšrocībām un pievienoto vērtību sadarbības un attīstības jomā;

34.   aicina uzlabot koordināciju starp attiecīgajām valstu ieinteresētajām pusēm un veicināt NVO un vietējo iestāžu atbilstīgu iesaistīšanos valstu politikas veidošanas procesā;

35.   aicina Komisiju aktīvi iesaistīt jaunās dalībvalstis rīcības plānu sagatavošanā, apspriešanā un to īstenošanas uzraudzībā;

36.   atzīmē, ka jaunās dalībvalstis, pilnībā atsaistot savu atbalstu attīstības jomā, var būt pozitīvs piemērs visām dalībvalstīm;

37.   atzīmē, ka visām dalībvalstīm ir jānosaka termiņi, kuros jāatsaista savs atbalsts attīstības jomā, jo ilgtermiņā saistītais atbalsts attīstības jomā nesekmē efektīvu pārvaldību un līdzekļu efektīvu piešķiršanu, kā arī neveicina mērķu sasniegšanu attiecībā uz sadarbību attīstības jomā;

38.   atzīmē, ka saikne starp privāto sektoru un sadarbību attīstības jomā jaunajām dalībvalstīm ir jauna un daudzsološa pieeja un ka šo valstu privāto uzņēmumu aktīvāka līdzdalība ES publiskajos iepirkumos, kas saistīti ar sadarbības projektiem attīstības jomā, varētu palielināt izpratni par sadarbību attīstības jomā;

o
o   o

39.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ĀKK un EK Padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 247, 9.9.2006., 22. lpp.) (2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp. (3) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp. (4) Paziņojumu par humāno palīdzību 19. novembrī apstiprināja Padome un 29. novembrī Eiropas Parlaments, un kuru 2007. gada 18. decembrī parakstīja Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji. (5) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp. (6) OV C 87, 7.4.2004., 506. lpp. (7) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp. (8) OV L 32, 4.2.2006., 80. lpp. (9) OV L 21, 25.1.2005., 9. lpp. (10) OV C 287E, 24.11.2006., 312. lpp.