Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2536(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0148/2008

Debates :

PV 23/04/2008 - 2
CRE 23/04/2008 - 2

Balsojumi :

PV 24/04/2008 - 7.4
CRE 24/04/2008 - 7.4

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0177

Pieņemtie teksti
DOC 111k
Ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksme
P6_TA(2008)0177B6-0147, 0148, 0149, 0150, 0172 un 0173/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. aprīļa rezolūcija par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā deklarācijas, kas līdz šim pieņemtas pēc Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAK) un Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju četrām augstākā līmeņa sanāksmēm, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā) un Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā),

–   ņemot vērā Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 20. aprīlī notikušās Rio grupas un Eiropas Savienības XIII ministru sanāksmes kopīgo komunikē,

–   ņemot vērā kopīgo komunikē, kuru pieņēma Eiropas Savienības trijotne un Centrālamerikas valstu ministri Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 19. aprīlī notikušā Sanhosē dialoga ministru sanāksmē,

–   ņemot vērā nobeiguma aktu, ko pieņēma Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentārajā konferencē, kura notika no 2005. gada 14. līdz 16. jūnijam Limā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas visaptverošu asociāciju un kopēju attiecību stratēģiju(1) , kā arī 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku (2) ,

–   ņemot vēra 2007. gada 29. novembra rezolūciju par tirdzniecību un klimata pārmaiņām(3) ,

–   ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā(4) ,

–   ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas 2007. gada 20. decembra rezolūcijas,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā iepriekšējo Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu (LAK) un ES valstu vadītāju un valdību četru sanāksmju noteiktā mērķa ‐ abu reģionu stratēģisko partnerattiecību padziļināšana ir būtiskāka nekā jebkad;

B.   tā kā ir sperti svarīgi soļi, taču lielākā daļa darba joprojām paliek nepadarīta, gan saistībā ar partnerattiecību politiskajiem un drošības, gan tirdzniecības, sociālajiem un budžeta aspektiem;

C.   tā kā stratēģiskajām partnerattiecībām ir jāveicina lielāku abu sabiedrību tuvināšanos, to sociālās attīstības līmeņa paaugstināšanos, un apņēmīgā veidā jāsekmē kardinālu nabadzības un nevienlīdzības samazināšanos LAK, kurai var palīdzēt gan pēdējos gados reģionā notiekošā ekonomiskā izaugsme, gan visu veidu apmaiņas un palīdzība, kā arī pieredzes nodošana sociālās kohēzijas jomā, ko var nodrošināt Eiropas Savienība,

1.   atkārto apņemšanos atbalstīt dažādu Eiropas Savienības un LAK reģionālās integrācijas struktūru darbu un darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks 2008. gada 16. un 17. maijā, būtu reāls solis stratēģisko partnerattiecību attīstībā; pauž pateicību Peru un Slovēnijas augstākā līmeņa sanāksmes prezidentūrai, Eiropas Savienības Slovēnijas prezidentūrai, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei par stingrajiem centieniem šajā ziņā;

ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerattiecību principi un prioritātes

2.   no jauna apstiprina atbalstu abu reģionu pieejai un prioritātes piešķiršanai abu reģionu stratēģiskajām partnerattiecībām kā labākajai iespējai aizsargāt Atlantijas okeāna abu krastu partneru principus, vērtības un intereses;

3.   tāpat atkārto, ka ir spēkā 2002. gada 17. maija politiskā deklarācija par abu reģionu kopīgajām vērtībām un nostāju (Madrides deklarācija), kā arī abpusējā apņemšanās attīstīt daudzpusēju pieeju, reģionālo integrāciju un sociālo kohēziju, kas tika apstiprināta 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā un 2006. gadā ‐ Vīnē;

4.   tādēļ ierosina kopīgu stratēģisku redzējumu stratēģiskām partnerattiecībām, kas neaprobežotos ar atsevišķiem priekšlikumiem vai darbībām, bet kuras galvenais mērķis būtu aptuveni 2012. gadā panākt Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveidošanu, kurā iekļautos patiesas stratēģiskas partnerattiecības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā, kā arī kopīgi centieni ilgtspējīgas attīstības panākšanā;

5.   iesaka, lai politiskās un drošības jomas stratēģiskās partnerattiecības balstītos uz regulāru, efektīvu nozaru politisko dialogu, kā arī uz Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartu, kas, par pamatu ņemot ANO Statūtus, ļautu kopīgi izstrādāt politiskus, stratēģiskus un drošības jomas priekšlikumus;

6.   uzsver, ka lai abu partneru tirdzniecības un ekonomiskās attiecības būtu veiksmīgas abām pusēm ir:

   jāveicina diversifikācija un modernizācija Latīņamerikas valstu ražošanas sistēmās, kuras joprojām ir ārkārtīgi atkarīgas no dažiem eksporta produktiem, no kuriem daudzi ir izejvielas vai daļēji rūpnieciski ražoti produkti, izmantojot efektīvas tehnoloģiskas alternatīvas, kurām ir pozitīva ietekme darbavietu radīšanā un mājsaimniecību ienākumu palielināšanā,
   jāatkāpjas no ekonomikas, kas orientēta tikai uz tirdzniecību, ņemot vērā abu reģionu ekonomiku nevienlīdzību un nepieciešamo uzsvaru uz sociālo un vides jomu, tostarp ekoloģiski tīru un atjaunīgu tehnoloģiju pārņemšanu un apgūšanu, izveidojot kopīgu abu reģionu ieguldījumu sistēmu un kopīgas ražošanas sistēmas;
   uzstāj, ka ir svarīgi aizsargāt juridiskās noteiktības principu, kā arī nepieciešamību izveidot piemērotu un labvēlīgu pamatu ieguldījumiem;
   jāņem vērā relatīvo attīstības līmeņu atšķirības, kas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jāīsteno īpaša diferencēta attieksme, it īpaši attiecībās ar ekonomiski un sociāli viszemāk attīstītajām valstīm;
   jāierosina Latīņamerikas integrācijas iniciatīvas;

7.   atbalsta darba kārtību, kuru ierosināja Limas augstākā līmeņa sanāksmei par šādām divām svarīgām jomām ‐ no vienas puses, nabadzības problēmas, nevienlīdzība un iekļaušana, un, no otras puses, ilgtspējība attīstība un tēmas, kas saistītas ar vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju;

8.   atgādina, ka Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) kā stratēģisko partnerattiecību parlamentārās struktūras ātra izveide pēc iepriekšējās Vīnes augstākā līmeņa sanāksmes ir nozīmīgs solis partnerattiecību un to institucionālās sistēmas demokrātiskās likumības nostirprināšanā, kurā iekļaujas to jautājumu diskusiju, kontroles un pārraudzības funkcijas, kuras atbilst asamblejas lomai;

9.   ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sapulcē atkārtoti apstiprina ES un LAK apņemšanos ievērot plurālistiskās un pārstāvības demokrātijas principus un vērtības, un vārda un preses brīvību, cilvēktiesību aizsardzību un atteikšanos no jebkādas diktatūras vai autoritārisma;

Kopīgas darbības efektīvas daudzpusīgas pieejas sasniegšanai

10.   uzsver priekšrocības, kuras var sniegt kopīgā daudzpusīgā pieeja Eiropas un Latīņamerikas partneriem, kas kopā veido vairāk nekā 1000 miljonus cilvēku un sastāda trešo daļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī vairāk nekā ceturtdaļu no pasaules tirdzniecības;

11.   ierosina, lai stratēģiskās partnerattiecības pamatotos uz reālistiskiem mērķiem un kopīgām programmām, kuras ir iedvesmojušas kopīga daudzpusīgas pieejas izvēle (Kioto protokols, Starptautiskā Krimināltiesa, cīņa pret nāves sodu un terorismu, ANO izšķirošā loma, utt.);

12.   ierosina uzņemties kopīgu rīcību visās jomās un forumos, kur ir skaidra principu, vērtību un interešu konverģence, tostarp miera un politiskās drošības sistēmas jomā, ko organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, cilvēktiesību aizsardzībā, vides aizsardzības politikas virzienos, attīstībā, pilsoniskās sabiedrības dalībā un vispārējas pārvaldes procesā, kā arī starptautiskās finanšu sistēmas un starptautisko iestāžu (Pasaules Bankas grupas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO)) reformās;

13.   uzsver, ka daudzpusējā pieeja ir piemērotākā, lai stātos pretī Eiropas un Latīņamerikas partneru kopīgajiem izaicinājumiem, kā, piemēram, cīņa pret terorismu, narkotiku tirdzniecību, organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu, cilvēku tirdzniecību ‐ tostarp pret noziedzīgiem grupējumiem, kas izmanto un gūst labumu no nelegālās migrācijas ‐ pret klimata pārmaiņām vai problēmas, kas saistītas ar enerģētisko drošību;

14.   atkārto pārliecību, ka cīņu pret terorismu ir jāīsteno, visstingrākajā veidā ievērojot cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības un tiesiskumu; pieprasa tūlīt un bez nosacījumiem atbrīvot visas nolaupītās personas Kolumbijā un pašus pirmos ‐ saslimušos; minēto atbrīvošanu ir jāveic, pieņemot vienpusēju Kolumbijas revolucionāro bruņoto spēku (FARC ) vai jebkuras citas par nolaupīšanu atbildīgas organizācijas lēmumu, vai, ja nepieņem šādu lēmumu, kā vienošanos par steidzamu humanitāru apmaiņu;

15.   atbalsta minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas, LAK - ES augstākā līmeņa sanāksmes un Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kurās noraidītas visi piespiedu pasākumi, piemēram, tie, kuri ietverti eksteritoriālu tiesību aktu noteikumos, un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, kropļo Eiropas un Latīņamerikas partneru tirdzniecību un apdraud abpusējo apņemšanos attīstīt daudzpusēju pieeju;

Reģionālās integrācijas un asociācijas nolīgumu noteikta veicināšana

16.   uzskata, ka visaptverošu, tālejošu un līdzsvarotu asociācijas nolīgumu noslēgšana starp ES un Latīņamerikas valstīm un šo nolīgumu efektīva īstenošana, kas veicina iedzīvotāju ekonomisko un sociālo tiesību ievērošanu, abpusēji ilgtspējīgu attīstību un sociālās nevienlīdzības samazināšanu papildus PTO daudzpusīgumam, ir stratēģisks mērķis starptautiskā situācijā, ko iezīmē pieaugoša savstarpējā atkarība, ekonomiskā izaugsme un jaunu ekonomisko lielvaru rašanās un kuras dēļ arvien palielinās izaicinājumu daudzums pasaules līmenī, un arī veidojas nopietna un dziļa ekonomiskā krīze, ko reģionālā attīstība varētu palīdzēt būtiski atvieglot un risināt;

17.   ierosina, lai ekonomikas un tirdzniecības jomā Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveide pamatotos uz modeli, kas ir saderīgs gan ar PTO, gan reģionālo integrāciju, kā arī piemērot to divos posmos:

   a) pirmā posma īstenošanu raksturo: sarunu pabeigšana par ES un Mercosur , ES un Andu Kopienas valstu un ES un Centrālamerikas reģionālās asociācijas nolīgumu iespējami drīzākā laikā, kā arī spēkā esošo asociācijas nolīgumu starp ES un Meksiku un ES un Čīli padziļināšana,
   b) otro posmu, kas noslēgsies pirms 2012. gada, ir jāveido, panākot vispusīgu reģionālo partnerattiecību nolīgumu, kurš sniegs juridisku un institucionālu atbalstu, kā arī pilnīgu ģeogrāfisku aptvērumu dažādiem abu reģionu stratēģisko partnerattiecību aspektiem, un sekmēs iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un abu reģionu tirdzniecības brīvu norisi, no vienas puses, padziļinot pasreizējos reģionālos LAK iekšējās integrācijas nolīgumus, un, no otras puses, pastiprinot Eiropas Savienības partnerattiecības ar visām valstīm un reģionālajām grupām;

18.   tādēļ ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmē uzdotu veikt priekšizpēti par vispusīgu reģionālo partnerattiecību nolīgumu, kura rezultātam ir jābūt Eiropas - Latīņamerikas starpreģionālās partnerattiecību telpas izveidei;

Par Limas darba kārtību nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai

19.   prasa, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā iekļautu ierobežotu skaidru, konkrētu un pārbaudāmu saistību kopumu attiecībā uz šīm tēmām, kuri paši par sevi radītu jaunu stimulu stratēģiskajām partnerattiecībām un ievērojami uzlabotu pilsoņu dzīves līmeni abos Atlantijas okeāna krastos; ierosina pievērst īpašu uzmanību sociālo nevienlīdzību samazināšanai un to grupu integrācijai, kuras pašlaik ir izstumtas no sabiedrības un, kurām trūkst iespēju, visvairāk pamatiedzīvotājiem;

20.   mudina LAK-ES sammita dalībniekus regulāri iekļaut abu reģionu nolīgumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām, kuru ANO Ģenerālasambleja apstiprināja 2007. gada 13. septembrī;

21.   uzskata par būtisku, lai abi reģioni pastāvīgi, saskaņoti un praktiski iekļauj sociālās kohēzijas mērķi visās kopīgajās iniciatīvās un programmās; apstiprina, ka Eiropas un Latīņamerikas partneri piedalās solidārā projektā, kurā tirgus ekonomika un sociālā kohēzija nav pretstati, bet gan savstarpējs papildinājums;

22.   ierosina, lai Limas darba kārtībā nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai iekļautu šādus konkrētus pasākumus:

   kopīgas darbības, kuru vienots mērķis būtu līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, iekļaujot dzimumu dimensiju, lai pastiprinātu sieviešu lomu un aizstāvētu viņu tiesības;
   ES Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finanšu instrumenta(5) izmantošanu, kas pielāgots to reālajām vajadzībām, lai ietekmētu jaunās tirgus ekonomikas valstis un valstis ar vidēju ienākumu līmeni, kurām sadarbība tehnoloģijas, augstākās izglītības un jaunievedumu, kā arī ekonomiskās sadarbības jomā, ir īpaši nozīmīga;
   pakāpenisku Eiropas Savienības finanšu instrumenta demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē(6) izmantošanu, kurš paredzēts atbalsta un programmām, kas vērstas uz pārvaldības, demokrātisko iestāžu un LAK cilvēktiesību situācijas uzlabošanu;
   ES profesionālās apmācības, izglītības, zinātniskās un tehniskās sadarbības, kultūras, veselības un migrācijas programmu atvēršana Latīņamerikas valstīm;
   atbalstu iestāžu un nodokļu sistēmas reformu programmām;
   abu reģionu Solidaritātes fonda izveidošanu;
   budžeta līdzekļu piešķiršanu tādā veidā, lai varētu izpildīt lielos uzdevumus;

23.   prasa, lai partneri pieņemtu noteiktu un efektīvu politiku demokrātiskās pārvaldes, sociālo jautājumu, valsts finanšu un nodokļu jomā, lai palielinātu sociālo kohēziju un samazinātu nabadzību, nevienlīdzību un sociālo izstumšanu;

24.   uzskata, ka izglītība un ieguldījumi cilvēku kapitālā ir pamats sociālajai kohēzijai, ekonomikas un sociālajai attīstībai un sociālajai mobilitātei; atkārto stingro atbalstu "ES un LAK kopīgās telpas augstākās izglītības jomā" izveidei; uzsver, ka gan LAK, gan Eiropā valstij ir jānodrošina piekļuve izglītībai, kā arī citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselības aizsardzībai, ūdenim, drošībai);

25.   uzskata, ka ir jāiedveš jauna elpa Eiropas Savienības un LAK sadarbības politikā attīstības jomā, kurā saglabājot galvenos virzienus cīņā pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību, jā pieņem atšķirīga pieeja, kurā ņem vērā LAK valstu dažādos ekonomiskos un sociālos apstākļus un attīstības līmeni;

26.   uzskata, ka līdzīgi ir jāpārvar attīstības sadarbības ar LAK politikas pieeja, kurai raksturīga tikai palīdzība, pievēršot sadarbības uzmanību tehnoloģijas, augstākās izglītības un jaunievedumu jomām, un izmantojot resursus, kuri pieejami īstenošanai šajā jomā 7. pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem(7) ;

Formulu izstrāde sadarbībai migrācijas politikā

27.   ierosina augstākā līmeņa sanāksmē uzsākt regulāru abu reģionu dialogu par migrāciju, kas nodrošinātu visu strādājošo migrantu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu situācijas, un izstrādātu un padziļinātu sadarbību personu brīvas kustības jomā ar Latīņamerikas valstīm kā izcelsmes un tranzīta valstīm, izmantojot vispusīgus un līdzsvarotus kritērijus, līdzīgi, kā to jau īsteno ar Āfrikas, Vidusjūras valstīm un kaimiņvalstīm, kas atrodas Eiropas Savienības austrumos un dienvidaustrumos;

28.   prasa, lai jautājumi attiecībā uz nelikumīgu migrāciju un likumīgas migrācijas iespējām ieņemtu prioritāru vietu šajā dialogā, it īpaši ar nelegālo migrantu izcelsmes un/vai tranzīta valstīm;

29.   ierosina līdz 2012. gadam izpētīt vispārīga rakstura noteikumus un kopējus nosacījumus, lai veicinātu ne tikai preču, pakalpojumu un kapitāla apriti, bet arī personu kustību, pamazām izveidojot iespējami plašākas partnerattiecības abpusēja labuma gūšanai un pielietojot vispusīgu pieeju, ko atbalsta ANO migrācijas jomā;

30.   atkārto nepieciešamību samazināt strādājošo migrantu naudas pārvedumu izmaksas, kā arī atbalstīt to migrantu atgriešanos, kuri to vēlas, ar programmu starpniecību, kas aizsargā visas cilvēktiesības un cieņu un dzīves kvalitāti;

31.   pieprasa, lai Eiropas Komisija iesniedz paziņojumu, kas attiecina uz Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstīm prioritātes, instrumentus un prognozes, kuras 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadomes Prezidentūra noteica Vispārējā pieejā migrācijai un kuru papildināja 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes Prezidentūras secinājumos;

Par Limas darba kārtību saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, un it īpaši vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju
32. aicina ES un LAK valstu politiskajā darba kārtībā piešķirt prioritāti sadarbībai klimata pārmaiņu jomā un globālās sasilšanas novēršanas politikā; atgādina, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas pirmie upuri ir visnabadzīgākie iedzīvotāji un visvairāk pamatiedzīvotāji;
33. atgādina, ka ES un LAK valstu savienība šajā nozīmē ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā abu pušu ieinteresētību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un vides līdzsvarā, kam jānoved pie attiecīgo vides ierosmju abpusēja atbalsta starptautiskā līmenī;

34.   aicina Latīņamerikas partnerus viedokļu atšķirības gadījumos par klimata pārmaiņu pasākumu sastāvdaļām (piemēram, saistībā ar gaisa satiksmi) rīkoties konstruktīvi un nekādā gadījumā pilnībā nebloķēt iniciatīvas;

35.   iesaka Eiropas un Latīņamerikas partneriem kopīgi strādāt, lai Kioto protokolam pievienotos valstis, kuru emisiju līmenis ir ievērojams un kuras vēl nav šī protokola dalībvalstis, kā arī stiprināt un saskaņot nostājas sarunās par starptautiskajiem instrumentiem pasaules klimata pārmaiņu jomā, un tāpat dot spēcīgu ierosmi emisiju tirdzniecībai starp abiem reģioniem;

36.   uzskata, ka ir jāsaista ekonomiskā attīstība ar ilgtspējību attīstību; un šajā sakarībā atbalsta vismazāk attīstītās valstis to divējādos centienos samazināt piesārņojošās emisijas un sekmēt savu attīstību un sociālo labklājību;

37.   atbalsta kopīgu mehānismu un sadarbības izveidi ar LAK valstu starptautiskajām organizācijām (tādām kā Amazones Sadarbības līguma organizācija), lai pieņemtu lēmumus un finansētu dažādās Latīņamerikas valstīs esošo pasaules nozīmīgāko dabas rezervju, tādu kā Amazones reģiona, aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

38.   aicina Eiropas Komisiju palīdzēt vides politikas attīstības veicināšanā Latīņamerikas valstīs; uzskata, ka sadarbība un paraugprakses līmenis ir jānostiprina un jāatspoguļo arī ES finansēšanas un attīstības atbalsta politikā;

39.   pieprasa Limas sammitam izstrādāt kopīgas iniciatīvas tādās jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās, enerģija (it īpaši atjaunojamās enerģijas un lauksaimniecības degviela), ūdens, bioloģiskā daudzveidība, meži un ķīmisko produktu pārvaldība, pamatojoties uz Bali 2007. gada 15. decembrī ANO Klimata pārmaiņu konferences laikā pieņemto "ceļa karti";

40.   pieprasa Limas augstākā līmeņa sanāksmē apskatīt, izpētīt un ierosināt iespējamos risinājumus pasaules pārtikas krīzes novēršanai;

Par institucionālo mehānismu stiprināšanu veicināšanas un prognožu jomā

41.  Tāpat iesaka:

   a) izveidot Eiropas un Latīņamerikas fondu partneru dialoga veicināšanai, valsts ‐ privātas partnerības veidā, kā piemēru izmantojot fondus, kuri pastām citām ģeogrāfiskām zonām, piemēram, Āzijai un Vidusjūrai; pieprasa, lai Komisija šajā ziņā izstrādā konkrētu priekšlikumu;
   b) izveidot Konfliktu novēršanas bireģionālo centru , kura mērķis ir agri noteikt potenciālos cēloņus vardarbībai un bruņotiem konfliktiem, un vislabākajā veidā tos novērst, kā arī nepieļaut to iespējamu saasināšanos;
   c) atkārto priekšlikumu izveidot Migrācijas observatoriju , kurai būtu pastāvīgi un rūpīgi jāuzrauga visi jautājumi, kas ir saistīti ar migrācijas plūsmām Eiropas un Latīņamerikas zonā;

42.   uzskata, ka jāpastiprina stratēģisko partnerattiecību parlamentārā dimensija, un atbalsta Latīņamerikas prasību, noteikt, ka Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā jābūt 150 locekļiem, lai veicinātu nesen izveidotā Mercosur parlamenta iekļaušanu Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā;

o
o   o

43.   uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju V  LAK un ES augstākā līmeņa sanāksmes prezidentūrai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī visu Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Latīņamerikas valstu parlamentam, Centrālamerikas valstu parlamentam, Andu reģiona valstu parlamentam un Mercosur parlamentam.

(1) OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp.
(2) OV C 296, 6.12.2006., 123. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0576.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0431.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).
(7) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 25. novembrisJuridisks paziņojums