Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0197(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0226/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0226/2008

Debates :

PV 17/06/2008 - 11
CRE 17/06/2008 - 11

Balsojumi :

PV 18/06/2008 - 6.3
CRE 18/06/2008 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0296

Pieņemtie teksti
WORD 136k
Trešdiena, 2008. gada 18. jūnija - Strasbūra Galīgā redakcija
Energoregulatoru sadarbības aģentūra ***I
P6_TA(2008)0296A6-0226/2008
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (COM(2007)0530 – C6-0318/2007 – 2007/0197(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0530),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0318/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0226/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   uzsver, ka tad, ja tiek izveidota Energoregulatoru sadarbības aģentūra, jāapsver visas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) noteiktās finansēšanas iespējas.

3.  3 uzskata, ka aģentūras izveidei jāpiemēro Iestāžu nolīguma 47. punkts, un Parlamentam jāsāk sarunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai savlaicīgi vienotos par aģentūras finansēšanu atbilstīgi attiecīgajiem Iestāžu nolīguma noteikumiem.

4.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu Parlamentam, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt to ar citu tekstu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008, 7. lpp.).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 18. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 , ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru
P6_TC1-COD(2007)0197

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║ ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā "Enerģētikas politika Eiropai" ║ uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus izveidi. Lai sasniegtu šo mērķi, galvenais uzdevums ir pilnveidot regulatīvo vidi Kopienas līmenī.

(2)  Ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK(4) tika izveidota neatkarīga padomdevēju grupa elektroenerģijas un gāzes jomā ‐ Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa (ERGEG ) ‐, kuras mērķis ir sekmēt apspriedes, koordinēšanu un sadarbību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un starp šīm iestādēm un Komisiju, lai konsolidētu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. ERGEG veido pārstāvji no valsts regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvai 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ║ (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvai 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ║ (6) .

(3)  ERGEG paveiktais darbs ir pozitīvi ietekmējis elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus attīstību. Taču ar nozares atbalstu ERGEG ir ierosinājusi valsts regulatīvo iestāžu brīvprātīgo sadarbību organizēt Kopienas struktūrā ar skaidri noteiktām pilnvarām un tiesībām konkrētos gadījumos pieņemt ║ regulatīvus lēmumus.

(4)  Eiropadome 2007. gada pavasarī aicināja Komisiju ierosināt pasākumus valstu regulatīvo iestāžu neatkarīga sadarbības mehānisma izveidei.

(5)  Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas, novēršot šķēršļus elektroenerģijas un gāzes pārrobežu tirdzniecībai, lai sasniegtu ES enerģētikas politikas mērķus. Izveidojot Energoregulatoru sadarbības aģentūru (Aģentūra) šim nolūkam, Eiropas perspektīva būtu jāiekļauj valsts pārvaldes iestāžu darbības praksē un būtu jāpalīdz efektīvāk pildīt Kopienas principus par vienlīdzīgu attieksmi un taisnīgiem nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi Eiropas elektroenerģijas un gāzes pārvades tīkliem, tā veicinot arī iekšējā enerģijas tirgus pareizu darbību. Turklāt ar Aģentūras palīdzību būtu jāveicina valsts pārvaldes iestāžu sadarbība Kopienas līmenī un kopīga ar Kopienu saistīto pienākumu pildīšana.

(6)  Ietekmes novērtējums, kurā tika izskatīti centralizētai struktūrai vajadzīgie resursi, liecināja, ka neatkarīgai centralizētai struktūrai, salīdzinot ar citiem iespējamiem risinājumiem, ir vairākas priekšrocības ilgtermiņā. ║

(7)  Aģentūrai būtu jānodrošina, lai regulatīvās funkcijas, ko valsts līmenī veic valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2003/54/EK un Direktīvu 2003/55/EK, tiek atbilstīgi koordinētas un vajadzības gadījumā pabeigtas Kopienas līmenī. Tādēļ jānodrošina Aģentūras un tās locekļu neatkarība attiecībās ar patērētājiem, enerģijas ražotājiem, pārvades un sadales sistēmas operatoriem ‐ gan publiskiem, gan privātiem, kā arī jānodrošina Kopienas tiesību aktiem atbilstīga Aģentūras darbība , tehniskais nodrošinājums, spēja pielāgoties izmaiņām tiesību aktos , darbības pārredzamība, pakļautība demokrātiskai kontrolei un efektivitāte.

(8)  Aģentūrai jāuzrauga pārvades sistēmu operatoru sadarbība elektroenerģijas un gāzes nozarēs, kā arī elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam ║ uzticēto uzdevumu izpilde. Aģentūras iesaistīšanās ir būtiska, jo palīdzēs nodrošināt pārvades sistēmu operatoru sadarbības efektivitāti un pārredzamību iekšējā tirgus labā.

(9)  Aģentūrai būtu pastāvīgi jāuzrauga tirgi, lai to darbība netiktu traucēta, un attiecīgos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Komisija un valstu regulatīvās iestādes .

(10)  Jāizveido integrēta struktūra, kurā valsts regulatīvās iestādes varētu piedalīties un sadarboties. Šai struktūrai būtu jāveicina elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus tiesību aktu saskanīga piemērošana visā Kopienā. Situācijās, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, Aģentūrai būtu vajadzīgas pilnvaras pieņemt atsevišķus lēmumus. Šīs pilnvaras būtu vajadzīgas gadījumos, kad tiek lemts par regulējumu infrastruktūrai, kura savieno vismaz divas dalībvalstis, ietverot jaunu elektroenerģijas starpsavienojumu un gāzes infrastruktūras objektu, kas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, atbrīvojumus no iekšējā tirgus noteikumiem.

(11)  Tā kā Aģentūrai ir pilnīga informācija par valsts regulatīvajām iestādēm un citiem informācijas un ekspertīzes avotiem , tai būtu jākonsultē Komisija, pārējās ES iestādes un vismaz divu dalībvalstu regulatīvās iestādes par tirgus regulēšanas jautājumiem. Būtu arī jāparedz , ka Aģentūra informē Komisiju, ja konstatē, ka pārvades sistēmu operatoru sadarbībai nav vajadzīgo rezultātu, vai ja valsts regulatīvā iestāde, kuras lēmums neatbilst pamatnostādnēm, atsakās izpildīt Aģentūras atzinumus, ieteikumus un lēmumus .

(12)  Būtu jāparedz iespēja Aģentūrai izdot saistošas pamatnostādnes, palīdzot pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem popularizēt labāko praksi.

(13)  Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jādod tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem, piemēram, tīkla kodeksu un noteikumu projektiem.

(14)  Aģentūras struktūra būtu jāpielāgo enerģijas tirgus regulēšanas īpašajām vajadzībām. Jo īpaši jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu īpašās funkcijas un jāgarantē šo iestāžu neatkarība .

(15)  Administratīvajai valdei jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu budžetu, pārbaudītu tā izlietojumu, sagatavotu iekšējos noteikumus, pieņemtu finanšu noteikumus un ieceltu direktoru.

(16)  Aģentūrai būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai efektīvi, pārredzami, pamatoti un galvenokārt neatkarīgi veiktu regulatīvās funkcijas. Regulatīvo iestāžu neatkarība attiecībās ar enerģijas ražotājiem un pārvades un sadales sistēmas operatoriem ir labas pārvaldības pamatprincips un tirgus stabilitātes priekšnoteikums. Tādēļ, tāpat kā Kopienas un valsts pārvaldes iestādēm, regulatoru valdei un tās locekļiem būtu jādarbojas neatkarīgi no tirgus interesēm, jāizvairās no interešu konfliktiem , un tā nedrīkst prasīt vai pieņemt norādījumus vai ieteikumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Turklāt regulatoru valdei būtu jāpilda Kopienas tiesību aktu prasības enerģētikas, vides, iekšējā enerģijas tirgus un konkurences jomās un būtu jāziņo Kopienas iestādēm par saviem lēmumiem un priekšlikumiem.

(17)  Saistībā ar Aģentūras lēmumu pieņemšanas pilnvarām ieinteresētajām personām procesuālās vienkāršības labad vispirms būtu jābūt nodrošinātām pārsūdzības iespējām apelācijas valdē, kam būtu jābūt Aģentūras sastāvā, bet neatkarīgai no Aģentūras administratīvās un regulatīvās struktūras. Apelācijas valdes lēmumu būtu jāvar pārsūdzēt Tiesā.

(18)  Aģentūras finansējumu galvenokārt vajadzētu veidot Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, pakalpojuma maksām un iemaksām. Jo īpaši Aģentūras rīcībā arī turpmāk būtu jābūt resursiem, ko kopējos līdzekļos sadarbībai Eiropas mērogā iegulda regulatīvās iestādes. Attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Turklāt Revīzijas palātai būtu jāveic grāmatvedības revīzija saskaņā ar 91. pantu Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(7) .

(19)  Pēc Aģentūras darbības uzsākšanas budžeta lēmējinstitūcijai pastāvīgi būtu jāpārbauda tās budžets, pamatojoties uz Aģentūras faktisko darba apjomu un izpildi. Veicot šo pārbaudi, būtu jānosaka, vai Aģentūras rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi. Budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visaugstākie lietderības standarti.

(20)  Aģentūrai vajadzīgi profesionāli darbinieki. Jo īpaši noderīgas Aģentūrai būtu Komisijas, dalībvalstu un valsts pārvaldes iestāžu norīkotu darbinieku zināšanas un pieredze. Uz Aģentūras personālu jāattiecina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus minēto noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas ║ Kopienu iestādes. Administratīvajai valde, vienojoties ar Komisiju, jāpieņem attiecīgie īstenošanas pasākumi.

(21)  Aģentūrai jāpiemēro vispārējie noteikumi par sabiedrības piekļuvi Kopienas iestāžu dokumentiem. Administratīvajai valdei jānosaka praktiski pasākumi komerciāli svarīgas informācijas un personas datu aizsardzībai.

(22)  Saskaņā ar Kopienas noslēgtiem attiecīgiem nolīgumiem Aģentūras darbā jāļauj piedalīties trešām valstīm.

(23)  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmā Aģentūras direktora stāšanās amatā, un turpmāk reizi trīs gados Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu ziņojums par konkrētiem Aģentūras uzdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem, tam pievienojot atbilstīgus priekšlikumus.

(24)  Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šīs Regulas mērķus, proti, valsts regulatīvo iestāžu līdzdalību un sadarbību Kopienas līmenī, un rīcības iedarbības mēroga dēļ labāk tos var risināt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nosaka vienīgi to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

(25)  Aģentūrai būtu jābūt pilnībā atbildīgai Eiropas Parlamentam.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Ar šo Regulu izveido Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūru , (turpmāk - "Aģentūra") , kuras uzdevums ir Kopienas līmenī papildināt regulatīvās funkcijas, ko valsts līmenī veic Direktīvas 2003/54/EK 22.a pantā un Direktīvas 2003/55/EK 24.a pantā minētās regulatīvās iestādes, un vajadzības gadījumā koordinēt minēto iestāžu darbu.

2. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

1.  Aģentūra ir Kopienas struktūra ar juridiskas personas statusu.

2.  Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesību un rīcības spēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.  Aģentūru pārstāv tās direktors.

4.  Aģentūras galvenā mītne atrodas Briselē . Līdz savu telpu sagatavošanai Aģentūra izmantos Komisijas telpas.

3. pants

Sastāvs

Aģentūrā ir

   a) administratīvā valde, kas veic 14. pantā noteiktos pienākumus;
   b) regulatoru valde, kas veic 17. pantā noteiktos pienākumus;
   c) direktors, kas veic 19. pantā v pienākumus;
   d) apelācijas valde, kas veic 21. pantā noteiktos pienākumus.

4. pants

Aģentūras uzdevumi

Aģentūra, pildot 1. pantā noteikto mērķi,

   a) izdod atzinumus, ieteikumus un pieņem lēmumus , kas adresēti pārvades sistēmu operatoriem, par jebkuru tehnisku jautājumu, kurš attiecas uz iekšējā enerģijas tirgus nevainojamu darbību ;
   b) izdod atzinumus, kas adresēti regulatīvajām iestādēm;
   c) izdod atzinumus un ieteikumus, kas adresēti Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai;
   d) pieņem lēmumus konkrētos gadījumos, kā minēts 6.–12. pantā ;
   e) nodrošina pamatu, kādā valsts regulatīvās iestādes piedalās un sadarbojas;
   f) uzrauga, kā savus uzdevumus veic elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkli;
   g) izstrādā ekonomiskus un tehniskus noteikumus, lai elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkli varētu sagatavot kodeksus un noteikumus, un apstiprina šos kodeksus un noteikumus, lai garantētu iekšējā enerģijas tirgus efektīvu un drošu darbību;
   h) nosaka starp pārvades sistēmas operatoriem piemērojamo kompensācijas mehānismu metodes un tarifus, pamatojoties uz šo operatoru faktisko izmaksu novērtējumu;
   i) nodrošina attiecīgo valsts regulatīvo iestāžu koordinēšanu, tām darbojoties reģionālajos elektroenerģijas un gāzes tirgos;
   j) kopā ar Komisiju veicina enerģijas tirgu savstarpēju sadarbību reģionu līmenī un nodrošina reģionālo enerģijas tirgu integrāciju enerģijas iekšējā tirgū;
   k) rīko ES mēroga sabiedrisko apspriešanu par e) – h) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

5. pants

Vispārējie uzdevumi

Aģentūra pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai savas iniciatīvas var sniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu vai ieteikumu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tās izveides mērķiem.

6. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar pārvades sistēmu operatoru sadarbību

1.  Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (8) 2.b panta 2. punktā un ║ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1775/2005 (2005. gada 28. septembris) par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (9) 2.b panta 2. punktā.

2.  Aģentūra uzrauga, kā savus uzdevumus veic elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.d pantā, un ║ Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.d pantā.

3.  Aģentūra apstiprina Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.c pantā un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.c pantā minēto elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu 10 gadu investīciju plānu, tādējādi nodrošinot nediskriminējošu attieksmi, efektīvu konkurenci, kā arī efektīvu un drošu iekšējā enerģijas tirgus darbību .

4.  Investīciju plānos 10 gadiem iekļauj noteikumus par pāreju uz viedajiem mēraparātiem un tīkliem 10 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Aģentūra un valsts regulatīvās iestādes uzrauga, kā pārvades sistēmas operatori īsteno pāreju uz viedajiem mēraparātiem un tīkliem. Šim nolūkam Aģentūra un valsts regulatīvās iestādes izstrādā palielinājuma grafiku, tajā norādot galīgo izpildes termiņu.

Aģentūra nodrošina, ka ieviešamās informācijas un saziņas sistēmas, tostarp viedie mēraparāti un tīkli, veicina iekšējā elektroenerģijas tirgus attīstību un neievieš jaunus tehniskus šķēršļus.

5.  Aģentūra sagatavo un pieņem pamatnostādnes, ar ko nosaka pamata, skaidrus un objektīvus principus tīklu noteikumu saskaņošanai pēc tam, kad būs īstenots Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.ea pantā un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.e pantā minētais process. Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.f pantā un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.f pantā noteikto procedūru pieņem elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīklu sagatavotos tīkla kodeksu projektus un uzrauga to īstenošanu. Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.f panta 7. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.f panta 7. punktu var sniegt ieteikumu Komisijai.

6.  Aģentūra koordinē pārvades sistēmas ES operatoru un trešo valstu operatoru saziņu.

7 .  Aģentūra sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, ja uzskata, ka ikgadējās darba programmas projekts vai 10 gadu investīciju plāna projekts, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.d panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.d panta 2. punktu, nenodrošina diskriminācijas novēršanu, konkurenci vai efektīvu tirgus darbību vai neatbilst Kopienas tiesību aktos noteiktajai enerģētikas politikai .

8 .  Ja Komisija ir deleģējusi attiecīgas pilnvaras un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.f  panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.f  panta 2. punktu, Aģentūra var pieņemt lēmumus par izpildi un ierosināt, lai Komisija uzliek sodu, ja uzskata, ka tehniskā kodeksa projekts nav pieņemts pamatotā termiņā vai ka pārvades sistēmu operatori nav īstenojuši kādu no tehniskajiem kodeksiem.

9 .  Aģentūra uzrauga pārvades sistēmu operatoru reģionālo sadarbību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1228/2003 2.i pantā un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 2.i pantā .

10.  Aģentūra uzrauga atļauju piešķiršanu jaunu pārrobežu infrastruktūru būvniecībai un nodrošina šo atļauju ātrāku piešķiršanu ciešākas reģionālās sadarbības nolūkā.

11.  Aģentūra uzrauga pārvades sistēmas operatoru veiktos pārrobežu jaudas aprēķinus un tīklu starpsavienojuma jaudas faktisko (kopējo) izmantojumu, un to, kā tiek risinātas ar negodīgu, diskriminējošu vai neefektīvu pārrobežu piekļuvi saistītās problēmas.

12.  Aģentūra var piemērot iedarbīgas sankcijas, ja netiek novērsti šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai.

13.  Aģentūra var pieņemt saistošus lēmumus visos jautājumos, kuri skar piekļuvi saistītajām pārvades sistēmām un to izmantošanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja attiecīgās valstu regulatīvās iestādes nav panākušas kopīgu vienošanos.

7. pants

Uzdevumi, kas saistīti ar valsts regulatīvajām iestādēm

1.  Aģentūra pieņem atsevišķus lēmumus par tehniskiem jautājumiem gadījumos, kad šādi lēmumi ir paredzēti pamatnostādnēs atbilstoši Direktīvai 2003/54/EK, Direktīvai 2003/55/EK, Regulai (EK) Nr. 1228/2003 vai Regulai (EK) Nr. 1775/2005.

2.  Saskaņā ar darba programmu vai pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra var pieņemt nesaistošas pamatnostādnes, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem savstarpēji uzzināt par labāko praksi.

3.  Aģentūra nodrošina sadarbību starp valsts regulatīvajām iestādēm Kopienas un reģionālā līmenī. Ja Aģentūra uzskata, ka jāpieņem saistoši noteikumi par minēto sadarbību, tā sagatavo Komisijai attiecīgus ieteikumus..

4.  Pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma Aģentūra var sniegt atzinumu par to, vai regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums atbilst pamatnostādnēm, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvu 2003/54/EK, Direktīvu 2003/55/EK, Regulu (EK) Nr. 1228/2003 vai Regulu (EK) Nr. 1775/2005, un citiem Kopienas tiesību aktiem, ar ko nosaka ES enerģētikas politiku .

5.  Ja valsts regulatīvā iestāde neizpilda Aģentūras atzinumu, kas minēts 4. punktā, četru mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas, Aģentūra attiecīgi konsultē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts valdību .

6.  Ja valsts regulatīvajai iestādei kādā konkrētā gadījumā rodas jautājumi par pamatnostādņu piemērošanu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvu 2003/54/EK, Direktīvu 2003/55/EK, Regulu (EK) Nr. 1228/2003 vai Regulu (EK) Nr. 1775/2005, tā var lūgt Aģentūrai sniegt atzinumu. Aģentūra sniedz atzinumu divu mēnešu laikā pēc šī lūguma izteikšanas .

7.  Aģentūra lemj par regulējumu infrastruktūrai, kas savieno vismaz divas dalībvalstis, atbilstoši Direktīvas 2003/54/EK 22.d panta 3. punktam un 2003/55/EK 24.d panta 3. punktam.

8.  Aģentūra uzrauga elektroenerģijas un gāzes tirgu attīstību, jo īpaši atjaunīgajiem enerģijas avotiem nodrošinātu pieeju tīklam, veicot to valsts tiesību normu pozitīvu salīdzinošo novērtēšanu, kas reglamentē šādu pieeju, kā arī veicinot šādu pieeju citās dalībvalstīs.

8. pants

Citi uzdevumi

1.  Aģentūra var piešķirt atbrīvojumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. panta. 4. punkta a) apakšpunktā. Aģentūra var piešķirt arī atbrīvojumus, kas paredzēti Direktīvas 2003/55/EK 22. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā.

Gadījumā, ja Aģentūra lēmumu par lūgumu piešķirt šai punktā minēto atbrīvojumu nav pieņēmusi triju mēnešu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas, tās vietā šādu lēmumu pieņem Komisija .

2.  Aģentūra izvirza neatkarīgā sistēmas operatora kandidatūru atbilstoši Direktīvas 2003/54/EK 10. panta 4. punktam un Direktīvas 2003/55/EK 9. panta 4. punktam.

3.  Aģentūra veicina pasākumus, kas paredzēti, lai praksē ieviestu Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādnes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmumā Nr. 1364/2006/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (10) .

Aģentūra īpaši ņem vērā šīs pamatnostādnes, apstiprinot 6. panta 3. punktā minētos 10 gadu investīciju plānus.

4.  Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma veic īpašus papildu uzdevumus, kas saistīti ar tās darbības mērķi.

9. pants

Enerģijas uzkrāšana un vadība krīzes situācijās

1.  Publicējot savu gada ziņojumu, Aģentūra nosaka Eiropas Savienībai piemērojamas uzkrāšanas prasības gan cikliskuma, gan drošības ziņā un formulē pamatnostādnes ieguldījumiem ražošanas un pārvades sistēmu infrastruktūrā.

2.  Aģentūra Kopienas līmenī koordinē valstu enerģētikas krīžu vadības mehānismus.

3.  Aģentūra koordinē ES operatoru un trešo valstu operatoru saziņu.

10. pants

Apspriešanās un pārredzamība

1 .  Aģentūra pirms jebkuru pasākumu pieņemšanas oficiāli, atklāti un pārredzami apspriežas ar tirgus dalībniekiem, patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, jo īpaši par tās uzdevumiem saistībā ar pārvades sistēmas operatoru sadarbību .

Attiecīgā gadījumā Aģentūra nodrošina ieinteresētajām personām pienācīgu iespēju paust savu viedokli par ierosināto pasākumu un publicē apspriežu procedūras rezultātus.

2.   Aģentūra darbojas, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni.

3.   Aģentūra nodrošina, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas saņemtu objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, īpaši par Aģentūras darba rezultātiem, ja šāda informācija ir nepieciešama.

4.   Aģentūra savā reglamentā nosaka praktiskus pasākumus, lai īstenotu pārredzamības prasības, kas minētas 2. un 3. punktā.

5.  Aģentūra savā tīmekļa vietnē obligāti publicē administratīvās valdes, regulatoru valdes un apelācijas valdes sanāksmju darba kārtību, pamatdokumentus un šo sanāksmju protokolus.

11. pants

Enerģētikas nozares uzraudzība un ziņojumu sagatavošana

1.  Aģentūra uzrauga elektroenerģijas un gāzes tirgu attīstību, īpaši elektrības un gāzes mazumtirdzniecības cenas, kā arī to, vai tiek ievērotas Direktīvā 2003/55/EK un Direktīvā 2003/54/EK noteiktās patērētāju tiesības.

2.  Aģentūra publicē gada ziņojumu par elektroenerģijas un gāzes tirgu attīstību, tostarp patērētāju tiesību jautājumiem, un šajā ziņojumā norāda visus vēl nenovērstos šķēršļus galīgai iekšējā enerģijas tirgus izveidei.

3.  Publicējot gada ziņojumu, Aģentūra var sniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai atzinumu par pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu 2. punktā minētos šķēršļus.

12. pants

Uzraudzība, izpilde un sankcijas

1.  Aģentūra, apspriežoties ar Komisiju, var piemērot finansiālus sodus pārvades sistēmu operatoriem, kuri nepilda tiem 7. pantā noteiktās saistības vai nesniedz informāciju, ko Aģentūra pieprasa savu uzdevumu veikšanai. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem .

2.  Valsts regulatīvajām iestādēm sadarbībā ar Aģentūru ir pienākums pārbaudīt, vai pārvades sistēmas operatori pilda saistības, kuras tiem jāuzņemas atbilstīgi šīs regulas noteikumiem.

3.  Ja saskaņā ar šo pantu piemēro sodu, atbildīgā pārvaldes iestāde publicē attiecīgo pārvades sistēmas operatoru vārdus/nosaukumus un piemērotā finansiālā soda apmēru un pamatojumu.

13. pants

Administratīvā valde

1.  Administratīvā valde sastāv no sešiem locekļiem. Divus ieceļ Komisija, divus ‐ Padome, un divus ‐ Eiropas Parlaments . Administratīvās valdes loceklis nedrīkst būt arī Eiropas Parlamenta deputāts. Pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var vienreiz atjaunot.

2.  Administratīvā valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi; šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts brīdī, kad tie vairs nav administratīvās valdes locekļi.

3.  Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Regulatoru valdes priekšsēdētājs(-a) vai viņa(s) izvirzīts šīs valdes loceklis un Aģentūras direktors piedalās apspriedēs, bet bez balsstiesībām . Administratīvā valde uz regulārajām apspriedēm sanāk vismaz divreiz gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma. Administratīvā valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Administratīvās valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Aģentūra administratīvajai valdei sniedz sekretariāta pakalpojumus.

4.  Administratīvā valde lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo, ja vien šajā regulā vai Aģentūras statūtos nav paredzēts citādi .

5.  Katram loceklim ir viena balss. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un attiecīgā gadījumā noteikumus par kvorumu.

6.  Administratīvās valdes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā minētās valdes locekļi katru gadu rakstveidā sagatavo saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka viņiem nav interešu, kas varētu būt pretrunā viņu neatkarīgai darbībai, vai arī norādot tiešas vai netiešas intereses, kas varētu būt pretrunā viņu neatkarīgai darbībai. Šīs deklarācijas ir publiski pieejamas.

7.  Administratīvā valde savus pienākumus veic neatkarīgi, objektīvi un sabiedrības interesēs, nelūdzot un nepieņemot valsts vai reģionālo pārvaldes iestāžu norādījumus.

8.  Administratīvās valdes loceklis nedrīkst būt arī regulatoru valdes loceklis.

9.  Administratīvo valdi var atlaist ar Eiropas Parlamenta lēmumu, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu. Šo lēmumu Eiropas Parlaments pieņem ar absolūtu balsu vairākumu.

14. pants

Administratīvās valdes uzdevumi

1.  Administratīvā valde, saņemot regulatoru valdes piekrišanu, un Eiropas Parlamentam balsojot par šāda lēmuma apstiprināšanu, ieceļ direktoru saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2 .  Administratīvā valde ieceļ apelācijas valdes locekļus saskaņā ar 15. panta 1. punktu.

3 .  Administratīvā valde katru gadu līdz 30. septembrim pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju un pēc regulatoru valdes apstiprinājuma saskaņā ar 17. panta 3. punktu pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Darba programmas pieņemšana neietekmē gadskārtējo budžeta procedūru, un šo darba programmu publicē .

4 .  Administratīvā valde izmanto budžeta pilnvaras saskaņā ar 23 . līdz 26. pantu .

5 .  Administratīvā valde pēc vienošanās ar Komisiju lemj par to, vai pieņemt novēlējumus, dāvinājumus vai neatmaksājamus piešķīrumus no citiem Kopienas avotiem.

6 .  Administratīvajai valdei, apspriežoties ar regulatoru valdi, ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz direktoru.

7.  Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuru administratīvās valdes locekli (vai vairākus locekļus) teikt uzrunu kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

8.  Administratīvā valde vajadzības gadījumā izstrādā Aģentūras personāla politiku saskaņā ar 30. panta 2. punktu .

9.  Administratīvā valde pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt Aģentūras dokumentiem saskaņā ar 32. pantu .

10.  Administratīvā valde pieņem 19. panta 9. punktā minēto gada pārskatu par Aģentūras darbību un 11. panta 2. punktā minēto gada ziņojumu par elektroenerģijas un gāzes tirgu attīstību. Aģentūra ne vēlāk kā 15. aprīlī attiecīgo gada ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Revīzijas palātai. Pārskatā par Aģentūras darbību ietver atsevišķu sadaļu, ko apstiprina regulatoru valde, par Aģentūras regulatīvajām darbībām attiecīgajā gadā. Sešas iepriekšminētās Kopienas iestādes apstiprina (vai neapstiprina) to, ka Aģentūra ir īstenojusi ES politiku enerģētikas, iekšējā enerģijas tirgus un konkurences jomā.

11.  Administratīvā valde pieņem savu reglamentu.

15. pants

Administratīvās valdes ziņojumi

Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt, lai administratīvā valde iesniedz ziņojumu par savu pienākumu izpildi.

16. pants

Regulatoru valde

1.  Regulatoru valdi veido viens pārstāvis no katras dalībvalsts, kurš ir valsts regulatīvās iestādes vadītājs vai viņa pārstāvis atbilstīgi Direktīvas 2003/54/EK 22.a pantam un Direktīvas 2003/55/EK 24.a pantam , un viens Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām. Tikai viens attiecīgās dalībvalsts regulatīvās iestādes pārstāvis var būt Regulatoru valdes loceklis. Katras dalībvalsts valsts regulatīvās iestādes pienākums ir iecelt vienu pārstāvja vietnieku no valsts regulatīvās iestādes nodarbinātā personāla .

2.  Regulatoru valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar veikt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi; šo termiņu var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš vienmēr tiek pārtraukts brīdī, kad tie vairs nav regulatoru valdes locekļi.

3.  Regulatoru valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim vai vietniekam ir viena balss.

4.  Regulatoru valde pieņem savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīkāku balsošanas kārtību, jo īpaši deleģēto balsošanu, kā arī, attiecīgā gadījumā ‐ noteikumus par kvorumu. Reglamentā var noteikt īpašas darba metodes, lai izskatītu jautājumus, kas rodas saistībā ar reģionālās sadarbības iniciatīvām.

5.  Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, regulatoru valde darbojas neatkarīgi un neprasa un nepieņem norādījumus no dalībvalsts valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

6.  Aģentūra regulatoru valdei sniedz sekretariāta pakalpojumus.

7.  Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt, lai regulatoru valdes priekšsēdētājs(-a) iesniegtu ziņojumu par savu pienākumu izpildi.

17. pants

Regulatoru valdes uzdevumi

1.  Regulatoru valde sniedz direktoram savu piekrišanu pirms 5. līdz 11. pantā minēto atzinumu, ieteikumu un lēmumu pieņemšanas atbilstīgi 19. panta 3. punktam . Turklāt regulatoru valde atbilstoši savai kompetencei sniedz norādes direktoram par viņa uzdevumu veikšanu. Direktors(-e) savus pienākumus pilda atbilstīgi regulatoru valdes lēmumiem, kas ir vienīgā Aģentūras struktūrvienība, kura pieņem lēmumus par enerģijas tirgus regulējumu.

2.  Regulatoru valde sniedz savu piekrišanu par direktora kandidātu atbilstoši 14. panta 1. punktam un 18. panta 2. punktam. Regulatoru valde pieņem šo lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu.

3.  Regulatoru valde atbilstoši 14. panta 3. punktam , 19. panta 7. punktam un budžeta projektam, kas sagatavots saskaņā ar 25. panta 1. punktu, apstiprina Aģentūras darba programmu nākamajam gadam un līdz 1. septembrim iesniedz to pieņemšanai administratīvajā valdē.

4.  Regulatoru valde apstiprina gada pārskata atsevišķo sadaļu par regulatīvajām darbībām atbilstoši 14. panta 10. punktam un 19. panta 9. punktam.

5.  Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuru regulatoru valdes locekli (vai vairākus locekļus) teikt uzrunu kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

18. pants

Direktors

1.  Aģentūru pārvalda tās direktors, kas rīkojas saskaņā ar regulatoru valdes pieņemtajiem lēmumiem . Neskarot Komisijas, administratīvās valdes un regulatoru valdes attiecīgās pilnvaras, direktors neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām struktūrām.

2.  Direktoru ar regulatoru valdes piekrišanu ieceļ administratīvā valde, izvēloties no vismaz diviem kandidātiem, ko izvirzījusi Komisija pēc tam , kad publicējusi publisku aicinājumu paust ieinteresētību, un pamatojoties uz šo kandidātu nopelniem, zināšanām un pieredzi enerģētikas nozarē . Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja uzaicina administratīvās valdes izvēlēto kandidātu teikt uzrunu kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu jautājumiem, un Eiropas Parlaments balsojot apstiprina šā kandidāta iecelšanu amatā .

3.  Direktora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņu mēnešu laikā pirms šā perioda beigām Komisija veic novērtējumu . Novērtējumā Komisija jo īpaši pārbauda :

   a) direktora paveikto; un
   b) paredzamos Aģentūras pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

4.  Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar regulatoru valdi, īpaši rūpīgi apsverot tās viedokli , kā arī ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt direktora pilnvaru termiņu ne vairāk kā uz trim gadiem, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams Aģentūras pienākumu un vajadzību dēļ.

5.  Administratīvajai valdei jāinformē Eiropas Parlaments par nodomu pagarināt direktora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Direktora pilnvaru termiņu pagarina, Eiropas Parlamentam balsojot par šāda lēmuma apstiprināšanu.

6.  Ja pilnvaru termiņu nepagarina, direktors pilda savus pienākumus, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

7.  Direktoru var atlaist no amata tikai ar administratīvās valdes lēmumu, un ar regulatoru valdes piekrišanu . Administratīvā valde pieņem tās lēmumu ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

8.  Papildus 14. panta 10. punktā noteiktajai prasībai Eiropas Parlaments un Padome vai lūgt direktoram iesniegt ziņojumu par veiktajiem uzdevumiem.

19. pants

Direktora uzdevumi

1.  Direktors pārstāv Aģentūru un atbild par tās pārvaldi.

2.  Direktors sagatavo administratīvās valdes darbu. Direktors bez balsstiesībām piedalās administratīvās valdes darbā.

3.  Pēc regulatoru valdes apstiprinājuma direktors pieņem 5. līdz 11. pantā minētos atzinumus, ieteikumus un lēmumus.

4.  Direktors atbild par Aģentūras ikgadējās darba programmas īstenošanu saskaņā ar regulatoru valdes norādēm un administratīvās valdes administratīvā pārraudzībā.

5.  Eiropas Parlaments var uzaicināt direktoru teikt uzrunu kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

6 .  Direktors veic visus vajadzīgos pasākumus, jo īpaši pieņem administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

   7 . Katru gadu direktors nākamajam gadam sagatavo Aģentūras ikgadējās darba programmas projektu un līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz to regulatoru valdei, Eiropas Parlamentam un Komisijai. Eiropas Parlaments izstrādā ieteikumus darba programmai.

8 .  Direktors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu aplēsi saskaņā ar 30. pantu un pilda Aģentūras budžetu saskaņā ar 26. pantu .

9 .  Katru gadu direktors sagatavo gada pārskata projektu, ietverot sadaļu par Aģentūras regulatīvajām darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

10 .  Attiecībā uz Aģentūras personālu direktors īsteno 10. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras.

20. pants

Apelācijas valde

1.  Apelācijas valdi veido seši locekļi un seši vietnieki, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem valsts pārvaldes iestāžu, konkurences iestāžu vai citu valsts vai Kopienas iestāžu vadošiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju. Apelācijas valde pieņem lēmumus ar kvalificētu vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem locekļiem. Apelācijas valdi sasauc pēc vajadzības.

2.  Apelācijas valdes locekļus, publicējot uzaicinājumu paust ieinteresētību, ieceļ administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma, apspriežoties ar regulatoru valdi. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt administratīvās valdes izvēlētos kandidātus teikt uzrunu un atbildēt uz šīs komitejas locekļu jautājumiem.

3.  Apelācijas valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var atjaunot. Apelācijas valdes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi; tos nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas valdes locekļi nedrīkst veikt citus pienākumus Aģentūrā, tās administratīvajā valdē vai regulatoru valdē. Apelācijas valdes locekļus nevar atlaist no amata, izņemot, ja loceklis ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā un atlaišanas lēmumu pieņem administratīvā valde pēc apspriešanās ar regulatoru valdi.

4.  Apelācijas valdes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti vai ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

5.  Ja kāda 4. punktā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas valdes locekļiem uzskata, ka viņa kolēģim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad viņš attiecīgi informē apelācijas valdi. Jebkura apelācijas procesā iesaistītā puse var iebilst pret apelācijas padomes locekli jebkura 4. punktā minētā iemesla dēļ vai arī tad, ja radušās aizdomas par neobjektivitāti. Šādu iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu.

6.  Apelācijas valdes lēmumu par rīcību 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizstāj viņa vietnieks, izņemot gadījumus, kad arī vietnieks atrodas līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizstājēju no citiem vietniekiem.

7.  Eiropas Parlaments var uzaicināt jebkuru apelācijas valdes locekli vai vairākus locekļus teikt uzrunu kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

21. pants

Apelācijas

1.  Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts 7. vai 8. pantā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.  Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Aģentūrā rakstveidā divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas attiecīgai personai vai, ja tas nav iespējams, divu mēnešu laikā no dienas, kad Aģentūra šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3.  Apelācija, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr apelācijas valde, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.  Ja apelācija ir pieņemama, apelācijas padome pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.  Apelācijas valde, ievērojot šo pantu, var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai iestādei. Minētajai kompetentajai iestādei apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.  Apelācijas valde pieņem savu reglamentu.

22. pants

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā

1.  Saskaņā ar Līguma 230. pantu Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību, apstrīdot apelācijas valdes lēmumu vai ‐ gadījumos, ja apelācijas valdei nav tiesību izskatīt apelāciju, ‐ Aģentūras lēmumu.

2.  Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 232. pantu.

3.  Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.

23. pants

Aģentūras budžets

1.  Aģentūras ieņēmumus jo īpaši veido:

   a) Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības vispārējā budžeta attiecīgajā pozīcijā (Komisijas iedaļā) atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes (turpmāk tekstā - "budžeta lēmējinstitūcija") lēmumam un saskaņā ar Iestāžu nolīguma 47. panta noteikumiem ;
   b) Aģentūras saņemtās maksas saskaņā ar 24. pantu ;
   c) katras dalībvalsts, katras valsts regulatīvās iestādes finanšu iemaksas;
   d) citas piedāvātie alternatīvie finansējuma veidi, jo īpaši maksa par elektroenerģijas un gāzes plūsmām; un
   e) novēlējumi, dāvinājumi vai neatmaksājami piešķīrumi, kā minēts 14. panta 5. punktā.

Regulatoru valde līdz .. (11) vienojas par to, cik lielu finanšu iemaksu ir jāveic katrai dalībvalstij saskaņā ar c) apakšpunktu.

2.  Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un saimnieciskās darbības izdevumus.

3.  Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

4.  Aģentūras ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iegrāmato budžetā.

24. pants

Maksa

1.  Par atbrīvojuma lēmuma pieprasījumu atbilstoši 8. panta 1. punktam, kā arī par elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkliem paredzētu īpašu vai speciālu konsultāciju, ieteikumu, lēmumu vai uzraudzības uzdevumu pieprasījumiem Aģentūra iekasē maksu.

2.   1. punktā minēto maksu nosaka Komisija.

25. pants

Budžeta izveide

1.  Katru gadu vēlākais līdz 15. februārim direktors sagatavo provizorisko budžeta projektu, kas ietver saimnieciskās darbības un darba programmas izdevumus, kuri paredzēti nākamajā gadā, un nosūta šo projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu administratīvajai valdei. Katru gadu administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto projektu, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu aplēsi nākamajam finanšu gadam. Šo aplēsi, iekļaujot amatu saraksta projektu, administratīvā valde ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta regulatoru valdei, kas par šo projektu var sniegt pamatotu atzinumu.

2.  Komisija aplēsi nosūta ║ budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

3.  Pamatojoties uz aplēsi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ietver vajadzīgās prognozes par amatu skaitu un neatmaksājamā piešķīruma summu no vispārējā budžeta saskaņā ar Līguma 272. pantu.

4.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras paredzēto amatu sarakstu.

5.  Aģentūras budžetu sagatavo administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

6.  Administratīvā valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īre vai pirkšana. Tā par šiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda budžeta lēmējiestādes struktūra paredz sniegt atzinumu, tā Aģentūru informē par šādu ieceri divu mēnešu laikā no brīža , kad saņemta informācija par būvniecības projektu. Ja uz šādu paziņojumu atbildes nav, Aģentūra var turpināt projekta īstenošanu .

26. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Direktors darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno Aģentūras budžetu.

2.  Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Aģentūras grāmatvedis ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldi vēlākais līdz nākamā gada 31. martam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē Kopienas iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) 128. pantu.

3.  Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz Aģentūras provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors, uzņemoties atbildību, sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un nosūta tos administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.

5.  Administratīvā valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.  Direktors šos galīgos pārskatus kopā ar administratīvās valdes atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Kopienu Tiesai.

7.  Galīgos pārskatus publicē.

8.  Direktors vēlākais līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Atbildes kopiju direktors nosūta arī administratīvajai valdei un Komisijai.

9.  Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un atbilstoši Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

10.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2) gada 15. maijam sniedz direktoram apstiprinājumu par attiecīgā (N) gada budžeta izpildi.

27. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrā piemērojamos finanšu noteikumus sagatavo administratīvā valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šajos noteikumos var būt atkāpe no ║ Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja tas nepieciešams īpašu Aģentūras darbības vajadzību dēļ un ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.

28. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.  Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Aģentūrā bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13) .

2.  Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(14) , un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Aģentūras personālu.

3.  Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie Aģentūras izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par līdzekļu piešķiršanu.

29. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

30. pants

Personāls

1.  Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2.  Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.

3.  Aģentūra attiecībā uz personālu izmanto pilnvaras, kādas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā ‐ iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumus.

4.  Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas izņēmuma gadījumos ļauj nodarbināt Aģentūrā dalībvalstu norīkotus ekspertus.

31. pants

Aģentūras atbildība

1.  Attiecībā uz nelīgumisku atbildību Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījusi Aģentūra vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus. Visi strīdi par šādu zaudējumu kompensāciju ir Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.

2.  Aģentūras darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret Aģentūru regulē attiecīgie noteikumi, ko piemēro Aģentūras personālam.

32. pants

Piekļuve dokumentiem

1.  Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (15) .

2.  Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā administratīvā valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.  Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var sūdzēties ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, attiecīgi ievērojot Līguma 195. un 230. pantā izklāstītos nosacījumus.

33. pants

Trešo valstu dalība

Aģentūrā var līdzdarboties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kas šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumu ar Kopienu. Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedurālos aspektus šo valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp saistībā ar finanšu iemaksām un personālu.

34. pants

Valodu lietojums

1.  Uz Aģentūru attiecas Padomes Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (16) noteikumi.

2.  Administratīvā valde nolemj par valodu lietojumu Aģentūras iekšējā darbā.

3.  Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centrs.

35. pants

Novērtēšana

1.  Komisija novērtē Aģentūras darbību. Vērtējums aptver Aģentūras darba rezultātus un metodes saistībā ar šajā regulā un ikgadējās darba programmās definēto Aģentūras mērķi, pilnvarām un uzdevumiem. Novērtējumu veic, pamatojoties uz plašām un vispusīgām konsultācijām.

2.  Pirmo novērtējuma ziņojumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā trīs gadus pēc pirmā direktora stāšanās amatā. Nākamos novērtējuma ziņojumus Komisija iesniedz vismaz reizi trijos gados .

36. pants

Stāšanās spēkā un pārejas pasākumi

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Regulas 5. līdz 12. pantu piemēro no ...(17) ║.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.
(2) OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Nostāja.
(4) OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.
(5) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
(6) OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.
(7) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(8) OJ L 176, 15.7.2003., 1. lpp.
(9) OJ L 289, 3.11.2005., 1. lpp.
(10) OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.
(11)* 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(13) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(14) OV L 136, , 31.5.1999., 15. lpp.
(15) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(16) OJ 17, 6.10.1958., 385/58. lpp.
(17)* 18 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 23. decembra Juridisks paziņojums