Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2124(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0451/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0451/2008

Debates :

PV 18/12/2008 - 3
CRE 18/12/2008 - 3

Balsojumi :

PV 18/12/2008 - 6.21
CRE 18/12/2008 - 6.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0636

Pieņemtie teksti
DOC 56k
Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas autentiskais dokuments
P6_TA(2008)0636A6-0451/2008
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas autentisko dokumentu (2008/2124(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 10. maija paziņojumu "Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem. Partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā" (COM(2005)0184),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas salīdzinošo pētījumu par autentiskajiem instrumentiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0451/2008),

A.   tā kā saistībā ar iepriekšminēto paziņojumu par Hāgas programmu Komisija attiecībā uz savām prioritātēm pauda viedokli, ka ir jānodrošina patiesa Eiropas telpa civiltiesību jomā un it īpaši attiecībā uz tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi; tā kā, lai vairotu savstarpējo uzticēšanos Eiropas Savienībā, šī programma kā svarīgāko prioritāti turpmākajiem gadiem paredzēja savstarpējās atzīšanas principa turpmāku īstenošanu, kas ir konkrēts līdzeklis, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un garantētu tā piemērošanu ārpus Eiropas robežām,

B.   tā kā Hāgas programma paredz, ka savstarpējas atzīšanas programmas īstenošana ir īpaši svarīga prioritāte un ka šī īstenošana ir jāpabeidz līdz 2011. gadam,

C.   tā kā pilsoņu brīva kustība Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās; tā kā tas rada noteiktus juridiskus apstākļus saistībā ar divām vai vairākām dalībvalstīm,

D.   tā kā Komisija iepriekš minētajā paziņojumā par Hāgas programmu par īpaši svarīgu problēmu civillietu jomā, kas jārisina, ir atzinusi publisko aktu atzīšanu; tā kā šajā sakarībā ir steidzami jāveicina autentisko dokumentu atzīšana un izpilde, kā to paredz spriedums Unibank lietā(1) ,

E.   tā kā Kopienas tiesību aktu uz nozari orientēta un neviendabīga pieeja šajā jomā ir neapmierinoša(2) ,

F.   tā kā ir jāaizsargā Eiropas pilsoņu ģimenes un mantojuma tiesības ārpus ES robežām,

G.   tā kā uzņēmumiem ir aizvien vairāk iestāžu ārvalstīs un darbību Kopienas iekšienē, kas palielina autentisko dokumentu apriti attiecībā uz uzņēmumu izveidi un darbību,

H.   tā kā ir īpaši būtiski Eiropas Savienībā izveidot skaidru un pilnīgu juridisko pamatu, kas garantētu pilsoņiem un uzņēmējiem drošību un juridisko situāciju un valsts varas pārstāvju veikto darījumu paredzamību,

I.   tā kā patiesas Eiropas juridiskās telpas izveide strīdu gadījumā pamatojas uz tiesas vai administratīvās iestādes nolēmumu pārrobežu atzīšanu, bet ar tiesvedību nesaistītos gadījumos – uz pārrobežu atzīšanu autentiskiem dokumentiem, ko sagatavojusi vai reģistrējusi tiesu iestāde vai valsts ierēdņi, kas nozīmēti juridisko dokumentu apstiprināšanai,

J.   tā kā tiesu iestāžu lēmumu savstarpējās atzīšanas jomā pastāvošās regulas piemēro autentiskajiem dokumentiem, ja tos izdod valsts iestādes,

K.   tā kā autentiskā dokumenta akta būtiska iezīme ir lielāks pierādījuma spēks nekā privātam līgumam un tā kā šis pierādījuma spēks tiesnesim ir jāņem vērā, jo to viņam regulāri uzliek par pienākumu dalībvalstu tiesību akti, ņemot vērā uzticēšanos attiecīgi pilnvarota valsts ierēdņa vai valsts iestādes sastādītajiem juridiskajiem aktiem(3) ,

L.   tā kā, lai tiktu atzīts autentiskā dokumenta pierādījuma spēks, ir jābūt atzītam tā autentiskumam, kas izriet no apstākļa, ka šo dokumentu izdevis valsts ierēdnis, kas ir pilnvarots sastādīt autentiskos dokumentus, vai valsts iestāde, un tā kā savstarpēja uzticība dalībvalstu tiesību sistēmām pamato autentiskuma pārbaudi saistīto procedūru turpmāku piemērošanu tikai būtisku šaubu gadījumā par dokumenta ticamību,

M.   tā kā tās dalībvalsts tiesību aktu ievērošanai, kurā dokuments ir jāuzrāda lietošanas nolūkā, tomēr ir jārada pārliecība, ka pierādījuma spēka atzīšana nenozīmē, ka ārvalsts autentiskajam dokumentam piemīt lielāks pierādījuma spēks, nekā šīs dalībvalsts autentiskajiem dokumentiem; tā kā pieprasītās regulas materiālās piemērošanas jomai ir jāattiecas uz būtisku civiltiesību un komerctiesību daļu, izņemot konkrētas precīzi noteiktas jomas,

N.   tā kā publisko reģistru sistēmu atšķirības attiecībā uz struktūru un organizāciju nekustamā īpašuma jomā, kā arī atšķirības attiecībā uz tiem piešķirtās sabiedrības uzticības raksturu un mērogiem liek izslēgt nekustamā īpašuma tiesību pārnešanu no Kopienas nākotnes instrumenta, ņemot vērā tiešo sakarību starp autentiska dokumenta izstrādes veidu un uzskaiti publiskajā reģistrā,

O.   tā kā tiesu iestāžu nolēmumu atzīšanas jomā visā Eiropas Savienībā šāda izslēgšana nozīmētu ekskluzīvas kompetences piešķiršanu to valstu tiesām, kur atrodas nekustamais īpašums, izskatot visas prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību izmantošanu, un tiesām teritorijā, kur atrodas publiskais reģistrs, attiecībā uz jebkuru prasību par publiskā reģistrā ierakstu derīgumu(4) ,

P.   tā kā autentiskā dokumenta institūcija nepastāv angļu–amerikāņu tiesību sistēmās, it īpaši Anglijas, Velsas un ziemeļvalstu tiesībās; tā kā, lai gan Anglijā un Velsā pastāv solicitor profesija, kuras pārstāvji darbojas kā valsts dienesta notāri, un scrivener notāri, šie juristi nevar sastādīt autentiskos dokumentus, bet var vienīgi sertificēt parakstus, un līdz ar to, pieņemot jebkādus jaunus tiesību aktus attiecībā uz Eiropas autentiskajiem dokumentiem, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šajā sakarībā nerodas pārpratumi; tā kā tādēļ ir jāveic visi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka autentiskos dokumentus nevar izmantot valstīs, kurās šādus dokumentus nevar sastādīt to valstspiederīgie, lai apietu procedūras, kas noteiktas šo valstu tiesību sistēmās (t.i., pierādījuma sniegšana); tā kā, lai palielinātu informētību juridisko profesiju pārstāvju vidū tajās dalībvalstīs, kurās autentiskie dokumenti nepastāv, Komisijai būtu arī jāuzsāk atbilstīga informācijas kampaņa un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi angļu–amerikāņu sistēmas juristi ir informēti par ierēdņu darbu kontinentālo tiesību sistēmā un iespējamiem to klientu ieguvumiem it īpaši attiecībā uz juridisko noteiktību autentisko dokumentu izmantošanas darījumos, ko tie ierosina slēgt valstīs, kurās šis instruments tiek izmantots; tā kā Parlamenta Juridiskā komiteja jau vairākkārt paudusi nepieciešamību pēc praktizējošu juristu Eiropas tīkla, informācijas kampaņām un materiāliem, kā arī kopējām mācībām, kuras veicināt tiek aicināta Komisija,

Q.   tā kā pieprasīto regulu nevar piemērot ne jautājumiem attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, uz kuriem attiecas citi Kopienas instrumenti, ne jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru, kas ir dalībvalstu kompetencē,

1.   uzskata, ka savstarpēja uzticība tiesību jomā Kopienā pamato to, ka nākotnē būtu atceļamas procedūras saistībā ar autentiskā dokumenta pārbaudi un ticamību pārrobežu jomā; uzskata, ka šādu autentiskā dokumenta atzīšanu, lai to izmantotu attiecīgajā dalībvalstī, var noraidīt tikai tad, ja pastāv būtiskas šaubas un pamatojums attiecībā uz tā autentiskumu, vai arī tad, ja atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību;

2.   prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 65. panta a) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu, iesniegt Parlamentam tiesību akta priekšlikumu, lai paredzētu autentisko dokumentu savstarpēju atzīšanu un izpildi;

3.   uzsver, ka atzīšana nevar piešķirt ārvalsts dokumentam lielāku spēku nekā attiecīgās valsts dokumentam;

4.   uzsver, ka pieprasītajai regulai jāattiecas uz visiem autentiskajiem dokumentiem civiltiesību un komerctiesību jomā, izņemot tos dokumentus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu un kuri jāreģistrē vai kurus var reģistrēt, vai arī norādīt publiskajā reģistrā;

5.   precizē, ka pieprasīto regulu nedrīkst piemērot jautājumiem attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, ko piemēro autentiskajam dokumentam, un jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru;

6.   šajā kontekstā atzīmē, ka pievienotajos detalizētajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips un pilsoņu pamattiesības;

7.   uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nebūs finansiālas ietekmes;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Eiropas Kopienu Tiesas 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā C-260/97, Recueil , I-3715. lpp.
(2) Padomes Regula Nr. 44/2001/EK, (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.); Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004 (OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp.).
(3) Ģenerāladvokāta A. La Pergola 1999. gada 2. februāra secinājumi - iepriekš minētās Unibank lietas 7. punkts.
(4) Skatīt Regulas (EK) Nr. 44/2001 22. panta 1. un 3. punktu.


PIELIKUMS

DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1.  Savstarpēja uzticība tiesību jomā Kopienā pamato to, ka nākotnē būtu atceļamas procedūras saistībā ar autentiskā dokumenta pārbaudi un ticamību pārrobežu jomā.

2.  Šādu autentiskā dokumenta atzīšanu, lai to izmantotu attiecīgajā dalībvalstī, var noraidīt tikai tad, ja pastāv būtiskas un pamatotas šaubas attiecībā uz tā autentiskumu vai arī tad, ja atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību.

3.  Parlaments prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 65. panta a) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu, tam iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai paredzētu autentisko dokumentu savstarpēju atzīšanu un izpildi.

4 Tiesību akts, kas attiecas uz tiesību akta priekšlikumu, ir jāpiemēro visiem autentiskajiem dokumentiem civiltiesību un komerctiesību jomā, izņemot tos dokumentus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu un kuri jāreģistrē vai kurus var reģistrēt, vai arī norādīt publiskajā reģistrā. Tas nav jāpiemēro jautājumiem saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ko piemēro autentiskajam dokumentam, un jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 1. oktobrisJuridisks paziņojums