Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2502(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0022/2009

Debates :

PV 14/01/2009 - 14
CRE 14/01/2009 - 14

Balsojumi :

PV 15/01/2009 - 6.6
CRE 15/01/2009 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0028

Pieņemtie teksti
PDF 274kWORD 39k
Ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris - Strasbūra
Srebreņica
P6_TA(2009)0028RC-B6-0022/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 15. janvāra rezolūcija par Srebreņicu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija rezolūciju "Balkānu nākotne desmit gadus pēc Srebreņicas notikumiem"(1),

–   ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā Luksemburgā noslēgto stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī iespēju pievienoties ES, ko visām Rietumbalkānu reģiona valstīm piedāvāja ES augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2003. gadā Salonikos,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 1995. gada jūlijā Bosnijas pilsēta Srebreņica, kas tajā laikā bija izolēts anklāvs, kurš ar ANO Drošības padomes 1993. gada 16. aprīļa rezolūciju bija pasludināts par aizsargātu zonu, nonāca ģenerāļa Ratko Mladić komandētu un Serbu Republikas (Republika Srpska) prezidenta Radovan Karadžić vadībā darbojošos kaujinieku rokās;

B.   tā kā pēc Srebreņicas ieņemšanas masu slepkavību laikā, kas turpinājās vairākas dienas, ģenerāļa Mladić komandēti Bosnijas serbu kaujinieki un paramilitārās vienības, tostarp neregulārās policijas vienības, kas Bosnijas teritorijā iekļuva no Serbijas puses, nekavējoties nogalināja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešu un zēnu, kuri meklēja drošu patvērumu šajā ANO Drošības spēku (UNPROFOR) aizsargātajā zonā; tā kā gandrīz 25 000 sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti, padarot šo notikumu par vienu no lielākajiem kara noziegumiem Eiropā pēc Otrā pasaule kara beigām;

C.   tā kā šī traģēdija, ko Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) nosauca par genocīda aktu, notika zonā, ko ANO pasludināja par drošu, un tāpēc tā ir simbols starptautiskās kopienas nespējai iejaukties konfliktā un aizsargāt civiliedzīvotājus;

D.   tā kā Bosnijas serbu kaujinieki daudzkārtēji pārkāpa Ženēvas konvencijas, vēršoties pret Srebreņicas civiliedzīvotājiem, tostarp deportējot tūkstošiem sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku un izvarojot ļoti daudz sieviešu;

E.   tā kā, neskatoties uz līdz šim īstenotajiem ievērojamajiem centieniem atklāt un ekshumēt masu un individuālās apbedījuma vietas un identificēt upuru mirstīgās atliekas, pagaidām veiktie meklējumi neļauj pilnībā rekonstruēt notikumu gaitu Srebreņicā un tās apkārtnē;

F.   tā kā patiess miers bez tiesiskuma nav iespējams un tā kā pilnīga un neierobežota sadarbība ar ICTY vēl joprojām ir viena no galvenajām prasībām, lai Rietumbalkānu valstu integrācija ES varētu turpināties;

G.   tā kā Bosnijas serbu armijas ģenerālis Radislav Krstić ir pirmā persona, ko ICTY atzina par Srebreņicas genocīda līdzdalībnieku un atbalstītāju, bet tā kā galvenā apsūdzētā persona Ratko Mladić gandrīz četrpadsmit gadus pēc šiem traģiskajiem notikumiem vēl joprojām atrodas brīvībā un tā kā atzinīgi vērtējams tas, ka Radovan Karadžić tagad ir nodots ICTY;

H.   tā kā piemiņas dienas ieviešana ir vislabākais veids, kā parādīt cieņu masveida slepkavošanu upuriem un nodot skaidru vēstījumu turpmākajām paaudzēm,

1.   godā visu bijušās Dienvidslāvijas karu zvērību upuru piemiņu; pauž līdzjūtību un solidaritāti ar upuru ģimenēm, daudzas no kurām dzīvo neziņā par savu radinieku likteni; atzīst, ka šīs pastāvīgās ciešanas padziļina tas, ka par šiem noziegumiem atbildīgās personas netika nodotas tiesai;

2.   aicina Padomi un Komisiju pienācīgi pieminēt Srebreņicas Potokari genocīda aktus, atbalstot to, ka Eiropas Parlaments 11. jūliju atzina par Srebreņicas genocīda piemiņas dienu visā ES, un mudināt visas Rietumbalkānu valstis darīt to pašu;

3.   aicina veikt turpmākus pasākumus, lai sauktu pie atbildības joprojām nenotvertos noziedzniekus, pauž atbalstu ICTY vērtīgajam un grūtajam darbam un uzsver, ka par masveida slepkavošanu Srebreņicā un tās apkārtnē atbildīgo personu nodošana tiesai ir nozīmīgs solis ceļā uz mieru un stabilitāti reģionā; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš tiesāšanai par kara noziegumiem valsts līmenī;

4.   uzsver izlīguma panākšanas nozīmību Eiropas integrācijas procesa ietvaros; uzsver nozīmīgo lomu, kas šajā procesā piemīt reliģiskajām kopienām, plašsaziņas līdzekļiem un izglītības sistēmām, lai visu etnisko grupējumu civiliedzīvotāji varētu pārvarēt pagātnes nesaskaņas un uzsākt miermīlīgu un patiesu līdzāspastāvēšanu ilgstoša miera, stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes labā; mudina visas valstis vairāk censties pieņemt sarežģīto un nemierīgo pagātni;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un tās autonomo sastāvdaļu pārvaldei, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 157 E, 6.7.2006., 468. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika