Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2519(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0133/2009

Iesniegtie teksti :

B6-0133/2009

Debates :

PV 11/03/2009 - 3
CRE 11/03/2009 - 3

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.22
CRE 11/03/2009 - 5.22
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0122

Pieņemtie teksti
PDF 106kDOC 61k
Trešdiena, 2009. gada 11. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Nodarbinātības politikas pamatnostādnes
P6_TA(2009)0122B6-0133/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 11. marta rezolūcija par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu 2008.–2010. gadā

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā 2008. gada 20. maija nostāju par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2008.–2010. gadā(1) ,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu "Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns" (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmumu Nr. 2008/618/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(2) ,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2008)0869),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra secinājumus par ES rīcības sistēmas izveidi, lai novērstu recesiju un sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi,

–   ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par sociālās integrācijas veicināšanu un nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, apkarošanu ES(3) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā ekonomikas izaugsme, nodarbinātība un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir sasvstarpēji cieši saistītas;

B.   tā kā pašreizējā ekonomikas krīze ir radījusi vēl nebijušus uzdevumus saistībā ar bezdarba pieaugumu un sociālo atstumtību un tā kā paredzams, ka Eiropas Savienības ekonomikas lejupslīde pieaugs, palēninot vai pat būtiski samazinot nodarbības pieaugumu un palielinot bezdarbu Eiropas Savienībā 2009. gadā;

C.   tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģija un nodarbinātības pamatnostādnes ir galvenie Lisabonas stratēģijas instrumenti, lai risinātu darba tirgus uzdevumus;

D.   tā kā Eiropas Savienība un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas, lai risinātu uzdevumus saistībā ar iedzīvotāju problēmām, iespējām un nedrošību, ko rada globalizācija;

E.   tā kā globālā finanšu un ekonomikas krīze liek Eiropas Savienībai rīkoties izlēmīgi un saskaņoti, lai nepieļautu darbavietu zudumu, nodrošinātu iedzīvotājiem pienācīgus ienākumus, novērstu recesiju un panāktu, ka pašreizējās ekonomikas un nodarbinātības problēmas rada jaunas iespējas;

F.   tā kā līdz ar to nekavējoties ir jāpalielina centieni visos pārvaldes līmeņos, iesaistot sociālos partnerus un citas ieinteresētās puses, lai ieguldītu cilvēkkapitālā un modernizētu Eiropas darba tirgu, jo īpaši īstenojot elastdrošības pieeju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, saskaņā ar valstu paražām un praksi;

Kopskats ‐ ekonomikas atveseļošana un nodarbinātības politikas vadība

1.  Uzskata, ka saskaroties ar smago recesiju visā pasaulē un paredzamo bezdarba pieaugumu par vismaz 3,5 miljoniem cilvēku ES līdz 2009. gada beigām, galvenajiem nodarbinātības politikas mērķiem ES un dalībvalstīs jābūt pasargāt iespējami daudz dzīvotspējīgu darbavietu no īslaicīgas pieprasījuma samazināšanās; palīdzēt radīt darbavietas; atbalstīt gan nenodarbināto darbinieku pirktspēju un viņu iespēju ātri no jauna kļūt par nodarbinātiem. Aicina Komisiju dod skaidru signālu dalībvalstīm par to, ka nodarbinātības pamatnostādnes vajadzētu ieviest šādā garā, kā arī uzskatīt nodarbinātību par prioritāru jautājumu, iesniedzot pavasara Eiropadomei, kas notiks 19. martā, priekšlikumus Eiropas Nodarbinātības iniciatīvai, vienlaikus dalībvalstīm sadarbojoties nodarbinātības saglabāšanā un jaunu darbavietu radīšanā;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un tajā uzsvērto viedokli, ka pastāv saikne starp īstermiņa fiskāliem stimuliem un ilgtermiņa Lisabonas stratēģiju un integrētajām pamatnostādnēm; šajā ziņā uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, lai visi dalībvalstu veiktie ekonomikas atveseļošanas īstermiņa pasākumi būtu vērsti uz kopējo mērķu sasniegšanu;

3.   atzīmē, ka pašreizējā krīzē lielākā problēma ir tā, ka Eiropas ekonomiskās politikas instrumenti nav pietiekami izstrādāti, lai veiksmīgi risinātu izvirzītos uzdevumus; tādēļ prasa pārskatīt un atjaunināt politikas pamatinstrumentus, jo īpaši integrētās pamatnostādnes, Stabilitātes un izaugsmes paktu, kā arī ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, lai tos apvienotu ar tā dēvēto jauno kursu progresīvās izaugsmes sekmēšanai Eiropas Savienībā;

4.   uzsver, ka ir jāpārskata integrētās pamatnostādnes, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, un mudina Padomi vienoties par īstermiņa pasākumiem, lai saglabātu 2008. gada nodarbinātības līmeni, kā arī veikt ieguldījumus cīņā pret klimata pārmaiņām, un aicina dalībvalstis un sociālos partnerus saskaņā ar valstu praksi nodrošināt iedzīvotājiem pietiekamus ienākumus, jo īpaši mazāk aizsargātām sabiedrības grupām; sagaida, ka Komisija jau pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes nāks klajā ar iniciatīvām un ierosinās priekšlikumus, lai sasniegtu minētos mērķus;

5.   atgādina, ka dalībvalstu saskaņotiem ieguldījumiem piecos galvenajos Lisabonas mērķos – pētniecībā, izglītībā, aktīvā darba tirgus politikā, bērnu aprūpē un privāto ieguldījumu stimulēšanā – jābūt galvenajām nodarbinātības politikas sastāvdaļām un ka bērnu aprūpes infrastruktūra jāuzskata par vienu no priekšnosacījumiem, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū un jo īpaši sieviešu līdzdalību; mudina dalībvalstis saskaņot šos kopējos principus, rīkojot apspriedes ar sociālajiem partneriem par savas valsts reformu programmām;

Nodarbinātības pamatnostādnes (2008.-2010. gadam) steidzami jāveic rūpīga īstenošana

6.  Ieviešot pamatnostādnes, dalībvalstis:

   ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstošas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību, kā arī
   mērķi apkarot uz dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju balstītu diskrimināciju;

7.  Dalībvalstis nodrošina pastiprinātu pamatnostādņu un sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas procesa saskaņošanas atvērtās metodes mijiedarbību;

8.  Dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un atbilstīgi katras dalībvalsts nacionālajai tradīcijai savos valstu reformu plānos analizē un ziņo par to, kā uzlabot atbilstību Eiropas tiesību aktiem sociālajā jomā un to ieviešanu, kā arī par nolīgumu starp sociālajiem partneriem un galveno vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu ieviešanu;

9.   vēlreiz atgādina, cik būtiski ir saistībā ar 21. pamatnostādni izmantot elastdrošības koncepciju, lai tuvinātu profesijas, un uzsver, ka šāda pieeja ietver augsta līmeņa aizsardzību sociālās drošības sistēmās, kā arī konstruktīvu darba tirgus politiku;

10.   šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka ir būtiski uzlabot aktīvas iesaistes programmas, jo īpaši tās, kas paredzētas mazkvalificētiem darba ņēmējiem; palielināt subsīdijas nodarbinātības jomā un nodrošināt īstermiņa apmācību mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiem, kuri lielākā mērā ir pakļauti ilgstoša bezdarba apdraudējumam; nodrošināt apmācību un pārkvalificēšanās iespējas un pieprasīto jauno prasmju apguvi mazāk skartajās nozarēs; nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību, kas sniedz ienākumu drošību, kā arī uzņemties visaptverošas saistības rīkot sociālo dialogu un iesaistīt sociālos partnerus;

11.   uzsver, cik būtiski ir īstenot mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām paredzētus pasākumus laikā, kad vērojams augsts bezdarbs, un jo īpaši paredzēt mērķtiecīgus pasākumus ilgstošiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti un imigrantiem;

12.   uzskata, ka, ņemot vērā ekonomiskās krīzes smagumu, Komisijai ir jābūt gatavai īstenot ārkārtas pasākumus, tostarp paplašinot piekļuvi Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļiem, ar ko jāatbalsta dažādās situācijās nonākuši darba ņēmēji, tostarp pagaidu darbinieki, kuri zaudējuši darbu, kā arī īslaicīgi darot pieejamus Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai atbalstītu darbavietu saglabāšanas pasākumus, izmantojot apmācības programmas;

13.   uzskata, ka ekonomiskās krīzes situācijā ir jāaktivizē ES darbība, lai veiktu pārstrukturēšanu, jo īpaši nostiprinot tiesības saņemt informāciju un konsultāciju;

14.   uzskata, ka nākamās ES struktūrfondu reformas laikā lielāka uzmanība jāveltī tam, lai radītu ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību;

15.   turklāt uzsver, cik būtiska ir izglītība, kas ne tikai palielina darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, bet arī veicina viņu mobilitāti, kas ir būtisks iekšējā tirgus darbības priekšnoteikums; tādēļ uzsver, cik būtiski ir atzīt formālā un neformālā izglītībā iegūtās prasmes;

16.   uzsver, cik nozīmīga ir 23. pamatnostādne un būtiski ieguldījumi mūžizglītībā, lai samazinātu bezdarbu, kā arī sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, Eiropā uzlabot darbavietu kvalitāti; šajā ziņā uzsver, ka ir jānodrošina visu iedzīvotāju līdzvērtīga piekļuve mūžizglītības programmām un iespēja tajās piedalīties, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka ir jāizmanto Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļi, lai nekavējoties finansētu iepriekš minētās darbības;

17.   pauž nožēlu, ka visās valstīs izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā mazākā mērā iesaistās personas ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, vecāka gadagājuma cilvēki, lauku apvidu iedzīvotāji un cilvēki ar invaliditāti;

18.   uzsver, ka pieaugušo apmācības uzlabošana ir priekšnoteikums, lai palielinātu iesaistīšanos izglītībā, un ka apmācības uzlabošanas pasākumi ietver mācību un bērnu aprūpes iestāžu pieejamību vietējā mērogā; neklātienes un tālmācības pakalpojumus tiem, kuri dzīvo attālākos rajonos; informāciju un vadību; pielāgotas programmas un elastīgu mācību režīmu;

19.   atgādina, ka Eiropā joprojām ir augsts jauniešu bezdarba līmenis; turklāt atgādina, ka iepriekšējo ekonomisko krīžu pieredze liecina, ka jauniešiem ar nepabeigtu izglītību, kuri kļuvuši par bezdarbniekiem, ir daudz grūtāk iesaistīties darba tirgū; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir visām dalībvalstīm sasniegt 18. pamatnostādnes mērķi, proti, lai visiem jauniešiem 4 mēnešu laikā pēc skolas pabeigšanas piedāvātu darbu, mācekļa vietu, papildu apmācību vai citus nodarbinātības pasākumus;

20.   aicina īstenot konstruktīvus pasākumus, lai cīnītos pret sieviešu zemo līdzdalību darba tirgū; atgādina, ka sieviešu vispārējais nodarbinātības līmenis ir zems un ka parasti sievietes, nevis vīrieši strādā nepilnu slodzi; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir īstenot politiku, ar kuru saskaņā sievietēm un vīriešiem būtu līdzvērtīgi pienākumi; lai to sasniegtu, aicina dalībvalstis nekavējoties izpildīt saistības, kas tām uzliktas saskaņā ar Barselonas mērķiem;

21.   ar bažām atzīmē, ka nepilnas slodzes darbs, ko parasti strādā sievietes, ekonomiskās krīzes apstākļos ir atzīts par sevišķi nestabilu;

22.   uzskata, ka augsta bezdarba apstākļos ir apdraudēta reģionālās un sociālās kohēzijas īstenošana, un līdz ar to uzsver, cik svarīgi ir īstenot 17. pamatnostādni par sociālo un teritoriālo kohēziju, lai nepieļautu, ka rodas problēmas šajā jomā; tāpēc aicina dalībvalstis veicināt aktīvu visu cilvēku sociālo integrāciju, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību, nodrošinot pienācīgus ienākumus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, kā arī piekļuvi nodarbinātības tirgum, izmantojot darbā pieņemšanas iespējas un iesākuma vai pašreizējo profesionālo apmācību;

23.   uzsver, cik būtiski ir ieguldīt labklājības jomā, jo īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos; uzskata, ka labklājības joma ietver daudzus nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus, kā arī tajā ir nodarbināts liels iedzīvotāju skaits; uzsver, ka līdz ar to labklājības nozarē ir jāsniedz atbalsts, lai nepieļautu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos un bezdarba pieaugumu;

24.   pauž nožēlu, ka, iespējams, šīs ekonomiskās krīzes laikā atsevišķi uzņēmumi kā alternatīvu darbinieku skaita samazināšanai var izvēlēties pazemināt darba algas; tomēr uzsver, cik būtiski ir nepieļaut, ka krīzes dēļ notiek vispārēja algu samazināšana; par būtiskiem uzskata šādus aspektus:

   - katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tradīcijām un praksi izstrādā politiku, lai darba tirgū izskaustu zemo algu radīto konkurenci,
   - darba koplīgumi ir pēc iespējas plašāki,
   - tiek ievērota darba koplīgumu hierarhija,
   - darba koplīgumos un/vai darba tiesībās noteiktās algas un darba apstākļus ievēro un īsteno praksē;

Saskaņotas rīcības nepieciešamība, lai novērstu ekonomisko krīzi

25.   uzsver, cik svarīgi ir veikt visaptverošus un saskaņotus ieguldījumus visās dalībvalstīs, tostarp tādās jomās kā produktīva infrastruktūra, izglītība un klimata pārmaiņas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, proti, nodarbinātības līmeņa pieaugumu, kvalitatīvu darbavietu izveidi un sociālās kohēzijas nodrošināšanu; šajā ziņā uzsver, cik būtisks ir ES atbalsts modernas un ilgtspējīgas rūpniecības attīstībai;

26.   uzsver, cik būtiski ir ne tikai radīt papildu darbavietas, bet arī saglabāt un uzlabot pašreizējo darbavietu kvalitāti;

27.   aicina dalībvalstis turpināt finansiālās ieinteresētības veicināšanu, vajadzības gadījumā nodrošinot visu attiecīgo pušu, tostarp sociālo partneru un citu ieinteresēto personu iesaistīšanu, lai efektīvi īstenotu nodarbinātības pamatnostādnes;

o
o   o

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0207.
(2) OV L 198, 26.7.2008., 47. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0467.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 2. decembrisJuridisks paziņojums