Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2290(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0112/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0112/2009

Debates :

PV 11/03/2009 - 13
CRE 11/03/2009 - 13

Balsojumi :

PV 12/03/2009 - 7.12
CRE 12/03/2009 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0136

Pieņemtie teksti
PDF 103kDOC 64k
Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla pilnvaras
P6_TA(2009)0136A6-0112/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla pilnvarām (2008/2290(INI))

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla ("Tribunāls") pilnvarām (B6-0417/2008), ko ALDE grupas vārdā iesniedza Annemie Neyts Uyttebroeck un kas attiecas uz republikām, kuras līdz 1991. gada 25. jūnijam veidoja Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku, t. i., Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Kosovu un Slovēniju,

–   ņemot vērā to, ka Tribunāls ir Apvienoto Nāciju Organizācijas tiesa, kas darbojas Eiropā un izskata Eiropas lietas un kas tika izveidota 1993. gadā kā pagaidu iestāde, lai izmeklētu nopietnus starptautisko tiesību aktu pārkāpumus cilvēktiesību jomā, kas tika veikti bijušajā Dienvidslāvijā kopš 1991. gada, un sauktu pie atbildības atbildīgās personas,

–   ņemot vērā to, ka tajā laikā vietējās tiesu sistēmas bijušajā Dienvidslāvijā nespēja vai nevēlējās izmeklēt un ierosināt lietas pret visvairāk atbildīgajām personām,

–   ņemot vērā to, ka Tribunāls ir izvirzījis apsūdzības 161 personai un pabeidzis tiesvedību pret 116 apsūdzētajiem, ka pašreiz Tribunālā dažādos posmos notiek tiesvedība pret vairākiem apsūdzētajiem, ka tikai pieci apsūdzētie atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā un gaida tiesas procesu uzsākšanu un ka tikai divi no tiem, kuriem izvirzītas apsūdzības ‐ Ratko Mladić un Goran Hadžić ‐ , joprojām atrodas brīvībā(1) ,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2003. gada rezolūciju Nr. S/RES/1503 un 2004. gada rezolūciju Nr. S/RES/1534, kurās Tribunālu aicina veikt visas iespējamās darbības, lai pabeigtu tā darbu līdz 2010. gadam ("pabeigšanas stratēģija"),

–   ņemot vērā to, ka pabeigšanas stratēģijā paredzētie datumi ir plānotie datumi, bet ne galīgie termiņi,

–   ņemot vērā sešus ikmēneša izvērtējumus un ziņojumus, ko iesniedzis Tribunāla priekšsēdētājs un prokurors saskaņā ar 6. punktu ANO Drošības padomes 2004. gada rezolūcijā Nr. 1534 par sasniegto progresu pabeigšanas stratēģijas izpildē,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. A/RES/63/256 par visaptverošu priekšlikumu par atbilstīgiem stimuliem, lai saglabātu Ruandas Starptautisko Kara noziegumu tribunāla un Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla personālu, ko vienojoties pieņēma 2008. gada 23. decembrī,

–   ņemot vērā ievērojamo un pastāvīgo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbalstu Tribunālam,

–   ņemot vērā to, ka pilnīga sadarbība ar Tribunālu ir kļuvusi par galveno kritēriju ES politikā attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm,

–   ņemot vērā 2009. gada 15. janvāra rezolūciju par Srebreņicu(2) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0112/2009),

A.   tā kā Tribunāls, kas atrodas Hāgā, un tā darbs ir pelnījis, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis turpina to pilnībā atbalstīt;

B.   tā kā Tribunāls ir radījis precedentu, pieņemot spriedumus attiecībā uz genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un tā kā Tribunāls jau ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu Rietumbalkānu izlīguma procesā, tādējādi atbalstot miera atjaunošanu un uzturēšanu reģionā;

C.   tā kā pilnīga sadarbība ar Tribunālu ir viens no stingrajiem nosacījumiem, ko Eiropas Savienība noteikusi līgumattiecībās ar šī reģiona valstīm;

D.   tā kā Tribunāls ir palīdzējis veidot pamatus jaunām konfliktu atrisināšanas un pēckonflikta attīstības normām visā pasaulē, radījis pieredzi, no kuras nākotnē varētu mācīties citi iespējami ad hoc tribunāli, un ir pierādījis, ka ir iespējama efektīva un pārredzama starptautiska tiesvedība, un tā kā tā ieguldījums starptautisko krimināltiesību attīstībā ir plaši atzīts;

E.   tā kā dažas Tribunāla izvirzītās apsūdzības un pieņemtie lēmumi un spriedumi dažādās Rietumbalkānu daļās un ārpus Rietumbalkāniem ir tikuši uztverti kā strīdīgi; tā kā no šādas atbildes reakcijas var gūt vērtīgu mācību, kas veidos daļu no Tribunāla mantojuma, un tā kā ar tām tiek uzsvērta nepieciešamība izveidot Apelāciju palātu, kā arī informācijas sniegšanas programmu;

F.   tā kā Tribunāls turpina vadīt plašu informatīvu programmu loku, lai tuvinātu tā darbu iesaistītajām valstīm, tai skaitā veicinot tiesas procesu atspoguļojumu presē ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, vietējo amatpersonu tiešu iesaisti sabiedrības informēšanā un centienus palielināt to valsts tiesībaizsardzības iestāžu veiktspēju, kas nodarbojas ar kara noziegumiem, kā arī vairākus projektus, kuru mērķis ir atrast paraugpraksi;

G.   tā kā iepriekšminētajā ANO Drošības padomes 2003. gada rezolūcijā Nr. S/RES/1503 un 2004. gada rezolūcijā Nr. S/RES/1534 Tribunālu un Starptautisko Ruandas kara noziegumu tribunālu aicina pabeigt visu izmeklēšanu līdz 2004. gada beigām, visas pirmās instances tiesas prāvas līdz 2008. gada beigām un visu darbu līdz 2010. gadam; tā kā Tribunāls tomēr ir norādījis, ka tas nespēs pabeigt pirmās instances tiesas prāvas ātrāk kā 2009. gada beigās arī pārsūdzību lielā skaita dēļ; tā kā tādēļ ir nepieciešams jauns ANO Drošības padomes lēmums, lai pagarinātu Tribunāla pilnvaru termiņu;

H.   tā kā Tribunāls ir uzņēmies izstrādāt plānu, ko ar minētajām rezolūcijām apstiprināja ANO Drošības padome un kas ir kļuvis zināms kā "pabeigšanas stratēģija", lai nodrošinātu, ka Tribunāls beidz savu misiju veiksmīgi, laicīgi un saskaņā ar iesaistīto valstu tiesību sistēmām;

I.   tā kā plāns sastāv no trim posmiem un Tribunāla pilnvaru beigu termiņiem un tā kā pašreizējais mērķis ir pabeigt visus tiesvedības procesus (tiesas procesus un apelācijas) līdz 2011. gadam, pieļaujot, ka termiņu nedaudz pārsniedz, pabeidzot darbu 2012. gada sākumā; tā kā šo mērķu sasniegšanai Tribunāls pievērš lielāku uzmanību augstākā līmeņa vadītājiem, kuri tiek turēti aizdomās par paveiktajiem noziegumiem Tribunāla jurisdikcijā, ir nodevis kompetentām valstu tiesībaizsardzības iestādēm lietas, kas iesniegtas pret vidējā un zemākā līmeņa apsūdzētajiem, un mēģinājis apvienot tiesas prāvas, lai gan ir rūpīgi jāuzrauga, lai, apvienojot prāvas, netiek pārkāptas apsūdzēto tiesības; tā kā valsts prokurori un tiesas var uzsākt un izskatīt vairākas lietas un to arī dara, bet dažu valstu tiesas nespēj vai nevēlas uzsākt krimināllietu izskatīšanu atbilstīgi starptautiskiem standartiem un taisnīgas tiesas normām, un dažos gadījumos lietas nodošanai valsts tiesām pretojas tieši iesaistītie cietušie un liecinieki;

J.   tā kā Tribunāla trīs Tiesu palātas (un viena Apelāciju palāta) strādā ļoti produktīvi un uzklausa lietas ar vairākiem apsūdzētajiem; tā kā lietu nodošana kompetentām valsts tiesībaizsardzības iestādēm ir būtiski ietekmējusi Tribunāla kopējo darba slodzi, bet tā kā faktori, kurus Tribunāls nevar kontrolēt, ir radījuši kavējumus, un tā kā nevar nerēķināties ar turpmākiem neparedzamiem kavējumiem;

K.   tā kā divi atlikušie apsūdzamie ‐ Ratko Mladić un Goran Hadžić ‐ ir jāsauc tiesas priekšā, un tā kā viņu aizturēšana ir atkarīga no Tribunāla statūtu 29. pantā minētās obligātās valstu sadarbības, tai skaitā meklēšanas, aizturēšanas un personu, kas izvairās no tiesas, nodošanas, kā arī, piemēram, vietējos arhīvos atrodamu pierādījumu iesniegšanas, un tā kā ne vienmēr notiek bēguļojošu apsūdzāmo aizturēšana un nodošana Tribunālam un pierādījumu sniegšana;

L.   tā kā Tribunāla statūtu 21. pantā tiek paredzēts, ka jebkurai apsūdzētai personai nodrošina tiesības tikt tiesātai, personai pašai piedaloties procesā, un tā kā Tribunāls nevarētu turpināt izskatīt lietu, personai neesot klāt, pat ja tā rīcībā būtu daudz pierādījumu;

M.   tā kā tiek atzīta Tribunāla apņemšanās ātri izpildīt pilnvaras, bet tā kā neizskatītās lietas ir jāizskata, nenosakot nereālus laika ierobežojumus, jo tas varētu kaitēt apsūdzēto personu tiesībām uz taisnīgu tiesu; tā kā nedrīkst veikt pasākumus, kas varētu vēl vairāk apdraudēt to cietušo un liecinieku drošību un labklājību, kuri sniedz savas liecības Tribunālam, un tā kā, nosakot termiņu Tribunāla pabeigšanas stratēģijai, nevar noteikt, ka divi atlikušie apsūdzamie, kas izvairās no tiesas, paliek nesodīti, un nevar noteikt neatbilstošu laika ierobežojumu izskatāmajiem tiesvedības procesiem,

1.   iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

   a) atgādina, ka viena no pamatvērtībām, kas atspoguļota starptautiskās sabiedrības lēmumā par Tribunāla izveidošanu, bija taisnības meklēšana un cīņa pret nesodāmību; pilnībā atbalstot Tribunāla darbu, norāda, ka tas netiks pilnībā sasniegts, kamēr netiks nodrošināts, ka notiekošie tiesvedības procesi tiks pabeigti bez pārmērīgas steigas un divi atlikušie apsūdzamie ‐ Ratko Mladić un Goran Hadžić ‐ tiks nodoti tiesai un tiesāti;
   b) uzsver, ka nebūtu jācenšas paātrināt tiesas procesus, neievērojot atbilstošas procesuālās prasības, un atkārtoti uzsver pašlaik valdošo kopējo viedokli, ka Tribunāla padarīto darbu vērtēs ne tikai pēc tā, vai atbildīgie par visnopietnākajiem noziegumiem, kas ir tā piekritībā, ir veiksmīgi notiesāti, bet arī pēc tā, vai tas ir izdarīts saskaņā ar visstingrākajiem taisnīguma standartiem;
   c) uzsver, ka augsti kvalificētu darbinieku saglabāšana Tribunālā ir noteicošs faktors veiksmīgai tiesu un apelāciju pabeigšanai un ka atlikušo lietu pabeigšanai nepieciešamo iestādes speciālo zināšanu zaudēšanu saasina laika grafiks, kas paredzēts pabeigšanas stratēģijā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iepriekšminēto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. A/RES/63/256, ar kuru Tribunālam ļauj piedāvāt personālam slēgt līgumus atbilstīgi pabeigšanas stratēģijā noteiktajiem termiņiem un izpētīt iespējas par nemonetāru stimulu radīšanu, lai paturētu svarīgākos darbiniekus;
   d) uzsver to, ka, no vienas puses, pabeigšanas stratēģijā norādītais datums palīdz nodrošināt Tribunāla darba produktivitāti, bet, no otras puses, ja taisnība ir jāpanāk un Ratko Mladić un Goran Hadžić ir jātiesā, šo datumu nevar uzskatīt par Tribunāla darbības galīgo termiņu;
   e) tādēļ aicina Padomi steidzamā kārtā izskatīt, vai būtu jāparedz Tribunāla pilnvaru pagarinājums uz diviem gadiem un vai tas būtu pietiekams, paturot prātā, ka jebkurš pagarinājums būtu izvērtējams, ņemot vērā ne tikai laiku, bet arī rezultātu, un veicināt šo jautājumu izskatīšanu attiecīgajās ANO iestādēs;
   f) aicina Padomi mudināt ANO Drošības padomi apņemties nodrošināt nepieciešamos resursus un atbalstu Tribunālam, līdz Tribunāla pilnvaru beigām izmantojot ANO vispārējo budžetu;
   g) aicina Padomi turpināt atbalstīt Tribunāla centienus, lai panāktu, ka iesaistītās valstis pastiprina sadarbību un ātrāk notver divus atlikušos apsūdzamos, tādējādi ļaujot Tribunālam izpildīt savas pilnvaras, kā arī precīzi norādīt ANO uz to, ka divi atlikušie apsūdzamie, kuri izvairās no tiesas, būtu jātiesā vai nu Tribunālam, vai tiesas mehānismiem, kas turpina darbu pēc Tribunāla pilnvaru beigām, lai neradītu iespaidu par to, ka kāds paliek nesodīts;
   h) uzsver, ka atbildīgajām iestādēm jānodod galvenie dokumenti, kas ir būtiski, lai sauktu pie atbildības Ante Gotovina, Mladen Markać un Ivan Čermak ; uzsver, ka būtu jāizpilda Tribunāla virsprokurora Serge Brammertz nesenos aicinājumus atrast un nodot Tribunālam attiecīgos trūkstošos dokumentus;
   i) norāda, ka Eiropas Savienībai joprojām būtu jāuzsver, ka atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem ietver pieejamu, pilnībā funkcionējošu tiesu iekārtu, kas var izskatīt lietas pret tiesību aktu pārkāpumiem cilvēktiesību jomā, pat ja Tribunāla struktūra ir beigusi savu darbu; aicina Padomi izstrādāt skaidras normas Rietumbalkānu valstu tiesu iestāžu darba novērtēšanai pēc Tribunāla darba beigām, tostarp, lai nodrošinātu, ka ieslodzījuma apstākļi atbilst starptautiskiem standartiem un ka tiek ievēroti Tribunāla pieņemtie spriedumi, un aicina ES palielināt atbalstu kara noziegumu vietējai izmeklēšanai un tiesvedībai, piemēram, sniedzot palīdzību tiesībaizsardzības, tiesu un apsūdzības iestādēm, tostarp paredzot finansējumu apmācībai un liecinieku aizsardzībai;
   j) atzīst, ka valstu būtiskā nozīme joprojām ir starptautiskās sistēmas stūrakmens, un norāda, ka ir svarīgi, ka arī starptautiskā sabiedrība atbalsta Balkānu vietējo veiktspējas attīstību tā, lai vietējās tiesas var turpināt Tribunāla iesākto darbu; atbalsta to, ka ir piešķirts ES finansējums, piemēram, informatīvām programmām, kas iekļautas Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR ) programmā; šajā sakarībā aicina Padomi izskatīt atbalsta palielināšanu Tribunāla stratēģijas turpināšanai un aicina palielināt Rietumbalkānu tiesu un apsūdzības iestāžu sadarbību, jo īpaši lietās, kas saistītas ar personu izdošanu un savstarpēju juridisko palīdzību;
   k) norāda, ka noteicoša nozīme, lai nodrošinātu, ka Tribunāla padarītais darbs stiprina principus, kuru dēļ tas tika izveidots, būs skaidram mehānismam, kas veiktu Tribunāla atlikušās funkcijas pēc tam, kad tas būs likvidēts;
   l) aicina Padomi atbilstošās ANO iestādēs nekavējoties turpināt procedūras, kas paredzētas mehānismam, lai veiktu tūlītējas un ilgtermiņa atlikušās funkcijas, piemēram, liecinieku aizsardzību, liecinieku aizsardzību pret iebiedēšanu, necieņas pret tiesas darbu novēršanu, pārskatu izstrādāšanu gadījumos, kad saņemti skaidri vainu apstiprinoši pierādījumi, ar reģionu saistītu tiesas procesu uzraudzību (pašreiz tos uzrauga Tribunāla apsūdzības dienests, izmantojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO)), ieslodzījuma apstākļu un jautājumu, kas attiecas uz apžēlošanu un soda maiņu izskatīšanu u. c.; ierosina iesniegt ANO Drošības padomei priekšlikumu par iespējamu kopēja biroja izveidi, kurš veiktu Tribunāla, Starptautiskā Ruandas kara noziegumu tribunāla un Sjerraleones Īpašās tiesas turpmākās atlikušās funkcijas;
   m) atgādina Padomei, ka ES būtu īpaši jāinteresējas par Tribunāla mantojuma nodrošināšanu, paredzot, ka tā arhīva materiāli tiek droši uzglabāti drošā un piemērotā vietā, iespējams, Rietumbalkānu reģionā, ka tie ir cik vien iespējams pilnīgi un pieejami un ka šāda dokumentācija ir pieejama tīmeklī; ierosina, ka atbilstošas garantijas brīvi piekļūt dokumentācijai būtu jāsniedz visiem prokuroriem un advokātiem, un pēc atbilstoša laika vēsturniekiem un pētniekiem;
   n) uzsver, ka Tribunāla mantojumam vajadzētu būt saistītam ar vispārējo izlīguma procesu; šajā sakarībā aicina Rietumbalkānu valstis un ES atbalstīt darbu, ko veic nevalstiskās organizācijas un citas iestādes, kas palīdz cietušajiem, veicina dažādu tautību dialogu un savstarpēju sapratni un palīdz rast patiesību un panākt samierināšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei un Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla priekšsēdētājam.

(1) Starptautiskās Krimināltiesas priekšsēdētāja 2008. gada 24. novembra vēstule Nr. S/2008/729 ANO Drošības Padomei.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0028.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 1. decembrisJuridisks paziņojums