(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0775),

–   ņemot vērā EK līguma 100. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0511/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0214/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Kopienas apgādei ar jēlnaftu un naftas produktiem joprojām ir ļoti liela nozīme, jo īpaši transporta nozarē un ķīmijas rūpniecībā. (1)  Kopienas apgādei ar jēlnaftu un naftas produktiem joprojām ir ļoti liela nozīme, jo īpaši transporta nozarē un ķīmijas rūpniecības un enerģētikas nozarē. Jēlnaftas un naftas produktu piegādes traucējumu vai nepietiekamu rezervju gadījumā var rasties ievērojami finansiāli zaudējumi uzņēmumiem un var tikt paralizēta citu tautsaimniecības nozaru darbība un ES iedzīvotāju ikdienas dzīve. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Jēlnafta joprojām ir un arī tuvākajās desmitgadēs būs viens no nozīmīgākajiem primārajiem energoresursiem. Vienlaikus dalībvalstīm būs arvien grūtāk nodrošināt pastāvīgu jēlnaftas piegādi par pieņemamu cenu. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Pieaugošā ražošanas koncentrācija, naftas rezervju samazināšanās, kā arī naftas produktu patēriņa paaugstināšanās pasaulē palielina risku, ka var rasties piegādes grūtības. (2)  Pieaugošā ražošanas koncentrācija, naftas rezervju samazināšanās, kā arī nemitīga naftas produktu patēriņa paaugstināšanās pasaulē ievērojami palielina risku, ka var rasties piegādes grūtības. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Paralēli labvēlīgas investīciju vides izveides pasākumiem, lai veiktu izpēti un izmantotu naftas rezerves Eiropas Savienībā un ārpus tās, kas ir būtiski ilgtermiņa naftas piegādes nodrošināšanai, naftas rezervju veidošana ir pārbaudīts līdzeklis, kā kompensēt neilgus piegādes traucējumus. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)  Dalībvalstu atkarība no naftas importa, ar ko tās sedz savas enerģijas vajadzības, ir ārkārtīgi augsta. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)  Eiropas Savienība ir globāls partneris, un tādēļ tās energoapgādes drošības uzlabošanas politikai ir jābūt daļai no politikas mērķiem attiecībās ar kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) (4b)  Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka astoņas dalībvalstis, kuras nav Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) dalībvalstis1, ar vienlīdzīgām balsstiesībām tiek iesaistītas to lēmumu un pasākumu pieņemšanā, kurus Eiropas Savienība pieņem, apspriežoties ar SEA. 1 Bulgārija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Rumānija un Slovēnija. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Komisijai būtu pienācīgi jāpārstāv un jāaizstāv to dalībvalstu intereses, kuras nav SEA dalībvalstis. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Eiropadomes sanāksmē Briselē 2007. gada 8. un 9. martā sniegtajos prezidentūras secinājumos ir teikts, ka kļūst arvien svarīgāk un steidzamāk tas, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā integrēta enerģētikas politika, kurā būtu paredzēts apvienot Eiropas mēroga un dalībvalstu veiktas darbības. Tādēļ ir svarīgi tuvināt uzkrājumu uzturēšanas mehānismus, ko izmanto dažādajās dalībvalstīs. (7)  Eiropadomes sanāksmē Briselē 2007. gada 8. un 9. martā sniegtajos prezidentūras secinājumos ir teikts, ka kļūst arvien svarīgāk un steidzamāk tas, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā integrēta enerģētikas politika, kurā būtu paredzēts apvienot Eiropas mēroga un dalībvalstu veiktas darbības. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt dažādu uzkrājumu uzturēšanas mehānismu,ko izmanto dažādajās dalībvalstīs, saderību. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos ir uzsvērta Eiropas Savienības vēlme izstrādāt dalībvalstu solidaritātes mehānismus energoapgādes traucējumu gadījumiem un izteikts ierosinājums ieviest visus šim nolūkam vajadzīgos instrumentus. Praksē īstenojot šo solidaritātes principu enerģētikas jomā, svarīga nozīme ir arī efektīvai jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumu uzturēšanas sistēmai, ko koordinē Kopienas mērogā. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Naftas uzkrājumu pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir uzskatāmas par Kopienas dalībvalstu valsts drošības būtiskām sastāvdaļām.Centrālo uzkrājumu uzturēšanas struktūru vai dienestu pastāvēšana Kopienā ļauj tuvoties šo mērķu sasniegšanai. Lai dažādajām attiecīgajām dalībvalstīm ļautu pēc iespējas labāk izmantot savus tiesību aktus savas centrālās uzkrājumu uzturēšanas struktūras statūtu noteikšanai, vienlaikus ierobežojot finansiālās izmaksas, ko šādas uzkrājumu uzturēšanas darbības rada gala patērētājiem,kontekstā, kurā naftas uzkrājumus var turēt jebkurā Kopienas vietā šim nolūkam izveidota centrālā struktūra vai dienests, pietiek ar to, ka tiek aizliegta uz peļņas gūšanu vērsta darbība. (8)  Naftas uzkrājumu pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir uzskatāmas par Kopienas dalībvalstu valsts drošības būtiskām sastāvdaļām.Centrālo uzkrājumu uzturēšanas struktūru vai dienestu pastāvēšana Kopienāvarētu palīdzēt sasniegt šos mērķus ekonomiski izdevīgā veidā.Gadījumos, kad naftas uzkrājumus var turēt jebkurā Kopienas vietā šim nolūkam izveidota centrālā struktūra vai dienests, dalībvalstīmbūtu jāspēj maksimāli izmantot savus tiesību aktus, lai noteiktu savas centrālās uzkrājumu uzturēšanas struktūrasstatūtus un nosacījumus, atbilstoši kuriem tās krājumu uzturēšanai pilnvaro citas dalībvalstis vai citas uzkrājumu uzturēšanas struktūras, vienlaikus ierobežojot finansiālās izmaksas, ko šādas uzkrājumu uzturēšanas darbības rada gala patērētājiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) (8a)  Lai atvieglotu finansiālo slogu galalietotājiem, dalībvalstīm ir jānodrošina ciešāka sadarbība starp centrālajām uzkrājumu uzturēšanas struktūrām un jāizveido reģionālas uzkrājumu uzturēšanas struktūras. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Ņemot vērā mērķus, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par naftas uzkrājumiem, ar tām saistītās bažas attiecībā uz drošību, kuras var rasties dažās dalībvalstīs, un vēlmi palielināt dalībvalstu solidaritātes mehānismu stingrību un pārredzamību, jānosaka, ka to centrālo struktūru darbības lauks, kuras darbojas bez starpniekiem, nedrīkst pārsniegt valsts teritorijas robežas. svītrots Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  To vajadzību dēļ, kas saistītas ar neatliekamu situāciju politiku īstenošanu, valstu uzkrājumu uzturēšanas mehānismu tuvināšanas dēļ, kā arī tādēļ, ka ir nepieciešams nodrošināt lielāku uzskatāmību attiecībā uz uzkrājumu līmeņiem, jo īpaši krīzes gadījumā, ir nepieciešams, lai dalībvalstu un Kopienas rīcībā būtu līdzekļi, kas ļauj īstenot pastiprinātu kontroli pār šiem uzkrājumiem. (12)  To vajadzību dēļ, kas saistītas ar neatliekamu situāciju politiku īstenošanu, valstu uzkrājumu uzturēšanas mehānismu saderības nodrošināšanas dēļ, kā arī tādēļ, ka ir nepieciešams nodrošināt lielāku uzskatāmību attiecībā uz uzkrājumu līmeņiem, jo īpaši krīzes gadījumā, ir nepieciešams, lai dalībvalstu rīcībā būtu līdzekļi, kas ļauj īstenot pastiprinātu kontroli pār šiem uzkrājumiem. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)  Ļaujot dalībvalstīm pietiekami elastīgi izraudzīties uzkrājumu glabāšanas veidu, kas vislabāk piemērots to ģeogrāfiskajām un organizatoriskajām īpatnībām, būtu jāizveido visi vajadzīgie mehānismi, lai panāktu, ka Komisijas rīcībā vienmēr ir precīzi un uzticami dati par uzkrājumu apmēriem. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) (12b)  Dalībvalstīm vairāk būtu jāiesaistās obligāto naftas uzkrājumu uzturēšanā un pārvaldīšanā, lai sagatavotos ārkārtas gadījumiem. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai veicinātu apgādes drošības paaugstināšanu Kopienā, uzkrājumiem, ko savā īpašumā iegādājušās dalībvalstis vai centrālās struktūras, jeb tā saucamajiem "īpašajiem uzkrājumiem", kas izveidoti saskaņā ar dalībvalstu pieņemtiem lēmumiem, būtu jāatbilst reālajām vajadzībām krīzes gadījumā. Turklāt ir nepieciešams, lai tiem būtu savs juridiskais statuss, kas krīzes gadījumā nodrošina to absolūtu pieejamību. Šim nolūkam attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiktu veikti pasākumi, kas nepieciešami, lai attiecīgos uzkrājumus bez nosacījumiem aizsargātu pret jebkādiem piespiedu piedziņas pasākumiem. (14)  Lai veicinātu apgādes drošības paaugstināšanu Kopienā, atbilstoši šai direktīvai būtu jābūt pietiekamiem pieejamiem uzkrājumiem, lai apmierinātu pieprasījumu vismaz uz noteiktu laiku. Turklāt būtu nepieciešams, lai tiem būtu savs juridiskais statuss, kas krīzes gadījumā nodrošina to absolūtu pieejamību. Šim nolūkam attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiktu veikti pasākumi, kas nepieciešami, lai attiecīgos uzkrājumus bez nosacījumiem aizsargātu pret jebkādiem piespiedu piedziņas pasākumiem. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Apjomi, kuriem jābūt šo centrālo iestāžu vai dalībvalstu īpašumā, šajā stadijā jānosaka līmenī, ko neatkarīgi un brīvprātīgi noteikusi katra no attiecīgajām dalībvalstīm. (15)  Apjomi, kuriem jābūt šo centrālo iestāžu vai dalībvalstu īpašumā, šajā stadijā būtu jānosaka līmenī, ko pirms tam neatkarīgi un brīvprātīgi noteikusi katra no attiecīgajām dalībvalstīm. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Direktīvā 2006/67/EK noteiktais uzkrājumu kopsavilkumu iesniegšanas biežums, kā arī termiņš, kādā tie jāiesniedz, ir atšķirīgs, salīdzinot ar dažādajām naftas uzkrājumu sistēmām, kas izveidotas citās pasaules daļās. Rezolūcijā par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi Eiropas Parlaments pauda atbalstu biežākas informēšanas pieņemšanai. (18)  Direktīvā 2006/67/EK noteiktais uzkrājumu kopsavilkumu iesniegšanas biežums, kā arī termiņš, kādā tie jāiesniedz, ir atšķirīgs, salīdzinot ar dažādajām naftas uzkrājumu sistēmām, kas izveidotas citās pasaules daļās. Rezolūcijā par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi Eiropas Parlaments pauda atbalstu biežākas informēšanas pieņemšanai. Vienlaikus jānodrošina, lai dati būtu precīzi un lai nebūtu vajadzīga iknedēļas vai ikmēneša korekcija, kas Eiropas Savienībā joprojām notiek bieži. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  To pašu mērķu dēļ statistikas kopsavilkumu sagatavošana un iesniegšana ir jāpaplašina, to attiecinot ne vien uz drošības rezervēm un īpašajām rezervēm, bet arī uz citiem uzkrājumiem, un jāparedz, ka šie kopsavilkumi jāiesniedz reizi nedēļā. (21)  To pašu mērķu dēļ statistikas kopsavilkumu sagatavošana un iesniegšana būtu jāpaplašina, to attiecinot ne vien uz drošības rezervēm un īpašajām rezervēm, bet arī uz citiem uzkrājumiem, un jāparedz, ka šie kopsavilkumi jāiesniedz reizi mēnesī. Ņemot vērā tās efektivitātes priekšizpētes rezultātus saistībā ar iknedēļas ziņojumiem par komerciālajiem naftas uzkrājumiem, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt dalībvalstīm iesniegt kopsavilkumus reizi nedēļā, ja ir iespējams nodrošināt, ka vēlāk būs nepieciešami tikai nelieli precizējumi un ka šāda prakse sniedz izteiktus ieguvumus attiecībā uz tirgus pārredzamību. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Ir iespējams, ka kopsavilkumos, ko nosūta Komisijai, rodas novirzes vai kļūdas. Tādēļ Komisijas nodarbinātajām vai pilnvarotajām personām jābūt tiesībām pārbaudīt to, vai uzkrājumi reāli pastāv, un dokumentus, uz kuriem atsaucas dalībvalstu iestādes. (23)  Ir iespējams, ka kopsavilkumos, ko nosūta Komisijai, rodas novirzes vai kļūdas, tādēļ Komisijas nodarbinātajām vai pilnvarotajām personām pamatotu aizdomu gadījumā būtujābūt tiesībām kopā ar pilnvarotajām dalībvalsts uzraudzības iestādēm pārbaudīt to, vai uzkrājumi reāli pastāv, un dokumentus, uz kuriem atsaucas dalībvalstu iestādes. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, tiesiski regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un uz fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Šie tiesību akti jo īpaši nosaka, ka personas datu apstrādei jābūt pamatotai ar leģitīmu mērķi un ka personas dati, kas iegūti nejauši, ir nekavējoties jāizdzēš. (25)  Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, tiesiski regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un uz fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu ierobežot Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums (29)  Tā kā attiecībā uz īpašajiem uzkrājumiem Kopienā nav noteikts vienots minimālais obligāto rezervju līmenis un ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto jauno mehānismu skaitu, šīs direktīvas piemērošana būtu jāpārskata diezgan drīz pēc tās stāšanās spēkā. (29)  Tā kā attiecībā uz īpašajiem uzkrājumiem Kopienā nav noteikts vienots minimālais obligāto rezervju līmenis un ņemot vērā pašreizējo pētījumu par izmaksām un priekšrocībām saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot naftas tirgus pārredzamību, jo īpaši nodrošinot iknedēļas ziņošanu par komerciālajiem naftas uzkrājumiem, kā arī ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto jauno mehānismu skaitu, šīs direktīvas piemērošana būtu jāpārskata vēlākais trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e) "faktisks starptautisks lēmums par uzkrājumu nodošanu apritē" ir ikviens spēkā esošs Starptautiskās Enerģijas aģentūras Vadības padomes lēmums, kura mērķis ir nodrošināt kādas dalībvalsts naftas vai naftas produktu uzkrājumu nodošanu apritē; e) "faktisks starptautisks lēmums par uzkrājumu nodošanu apritē" ir ikviens spēkā esošs Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Vadības padomes lēmums, kura mērķis ir nodrošināt kādas SEAdalībvalsts naftas vai naftas produktu uzkrājumu nodošanu apritē; Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa– la apakšpunkts (jauns) la) "ārkārtas situācijas" ir tādi apstākļi, kad ir nopietni traucēta jēlnaftas vai naftas produktu piegāde; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 4. punkts 4.  Šajā pantā paredzēto uzkrājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru. 4.  Šajā pantā paredzēto uzkrājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru un pēc apspriešanās ar ekspertiem un iesaistītajām personām. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Šā panta 1. un 2. punktā noteikto uzkrājumu līmeņa aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru. 3.  Šā panta 1. un 2. punktā noteikto uzkrājumu līmeņa aprēķināšanas kārtību un metodes var grozīt saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru un pēc apspriešanās ar ekspertiem un iesaistītajām personām. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Dalībvalstis nodrošina pastāvīgu fizisko piekļuvi drošības rezervēm un tiem īpašajiem uzkrājumiem 9. panta nozīmē, kuri atrodas to teritorijā, un šo rezervju pieejamību. Tās pieņem minēto rezervju un uzkrājumu identifikācijas, uzskaites un kontroles kārtību, lai šīs rezerves varētu pārbaudīt jebkurā brīdī. Par drošības rezervēm un īpašajiem uzkrājumiem, kuri ir daļa no uzkrājumiem, ko uztur uzņēmumi, vai kuras ir sajauktas ar šādiem uzkrājumiem, jāveic atsevišķa uzskaite. 1.  Dalībvalstis nodrošina pastāvīgu fizisko piekļuvi drošības rezervēm un tiem īpašajiem uzkrājumiem 9. panta nozīmē, kuri atrodas to teritorijā, un šo rezervju pieejamību. Tās pieņem minēto rezervju un uzkrājumu identifikācijas, uzskaites un kontroles kārtību, lai šīs rezerves varētu pārbaudīt jebkurā brīdī. Šādu kārtību pieņem, iepriekš vienojoties ar Komisiju. Par drošības rezervēm un īpašajiem uzkrājumiem, kuri ir daļa no uzkrājumiem, ko uztur uzņēmumi, vai kuri ir sajaukti ar šādiem uzkrājumiem, jāveic atsevišķa uzskaite. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Katra dalībvalsts izveido visu tās uzturēto drošības rezervju detalizētu reģistru, kas nav īpašie uzkrājumi 9. panta nozīmē; šo reģistru pastāvīgi atjaunina. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj visu informāciju, kas ļauj precīzi identificēt attiecīgos uzkrājumus, kā arī noteikt to daudzumus, īpašnieku un konkrēto veidu atbilstoši kategorijām, kuras noteiktas C pielikuma 3.1. punkta 1. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes ** Regulā (EK) Nr. par enerģētikas statistiku. 1.  Katra dalībvalsts izveido visu tās uzturēto drošības rezervju detalizētu reģistru, kas nav īpašie uzkrājumi 9. panta nozīmē; šo reģistru pastāvīgi atjaunina. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj informāciju par atradni, pārstrādes un uzglabāšanas vietu, kur atrodas uzkrājumi, kā arī par daudzumu, īpašnieku un konkrēto veidu atbilstoši kategorijām, kuras noteiktas C pielikuma 3.1. punkta 1. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku. * OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 2. daļa Attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai katra kalendārā gada pēdējā dienā pastāvošo uzkrājumu reģistra kopiju 30 dienu laikā pēc kalendārā gada, uz kuru attiecas konkrētais kopsavilkums. Attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai katra kalendārā gada pēdējā dienā pastāvošo uzkrājumu reģistra kopiju 45 dienu laikā pēc kalendārā gada, uz kuru attiecas konkrētais kopsavilkums. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna) Komisija nodrošina reģistros iekļauto datu konfidencialitāti. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna) Ja saskaņā ar nolīgumu šie pienākumi ir deleģēti dalībvalstij, kuras teritorijā šīs rezerves atrodas, vai centrālajai uzkrājumu uzturēšanas struktūrai, kuru šī dalībvalsts izveidojusi, šajā nolīgumā ietver normas, kas paredz a) dalībvalsts vai centrālās uzkrājumu uzturēšanas struktūras pienākumu jebkurā laikā nodrošināt precīzus datus par uzkrājumu daudzumu; b) termiņu drošības rezervju, kas iegādātas, izveidotas, uzturētas vai pārvaldītas dalībvalsts teritorijā, piegādei uz dalībvalsti, kura ir deleģējusi šos uzdevumus; c) iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, ja dalībvalsts vai centrālā uzkrājumu uzturēšanas struktūra neievēro nolīgumā ietvertos nosacījumus. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b) vismaz sešus mēnešus iepriekš publicēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā piedāvā savus pakalpojumus uzņēmumiem. b) vismaz trīs mēnešus iepriekš publicēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā piedāvā savus pakalpojumus uzņēmumiem. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b) vienai vai vairākām citām centrālajām uzkrājumu uzturēšanas struktūrām, kas spēj uzturēt šādus uzkrājumus, vai, ‐ b) vienai vai vairākām citām centrālajām uzkrājumu uzturēšanas struktūrām, kas spēj uzturēt šādus uzkrājumus, ar noteikumu, ka ir noslēgts nolīgums starp attiecīgo dalībvalsti un dalībvalstīm, kas ir krājumu uzturētājas, vai, ‐ Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Katra dalībvalsts var uzņemties neatsaucamas saistības uzturēt naftas produktu rezerves, ko izsaka patēriņa dienu skaitā, ievērojot šā panta nosacījumus (turpmāk tekstā "īpašie uzkrājumi"). 1.  Katra dalībvalsts var uzņemties saistības uzturēt naftas produktu rezerves, ko izsaka patēriņa dienu skaitā, ievērojot šā panta nosacījumus (turpmāk tekstā "īpašie uzkrājumi"). Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Īpašie uzkrājumi pieder tikai un vienīgi šādām produktu kategorijām, kas noteiktas B pielikuma 4. punktāEiropas Parlamenta un Padomes * Regulā (EK) Nr. * par enerģētikas statistiku: 3.  Īpašie uzkrājumi var būt paredzēti tikai un vienīgi šādām produktu kategorijām, kurām jābūt saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz degvielas standartiem un vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas B pielikuma 4. nodaļā Regulā (EK) Nr. 1099/2008: Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 5. punkts – 1. daļa 5.  Katra dalībvalsts, kas nolēmusi uzturēt īpašos uzkrājumus, nosūta Komisijai paziņojumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurā norāda īpašo uzkrājumu līmeni, ko tā neatsaucami uzņemas uzturēt, par katru kategoriju un pastāvīgi. Šādi paziņotais obligāto rezervju līmenis ir vienīgais oficiālais, un to identiskā veidā piemēro visām īpašo uzkrājumu kategorijām, ko izmanto attiecīgā dalībvalsts. 5.  Katra dalībvalsts, kas nolēmusi uzturēt īpašos uzkrājumus, nosūta Komisijai paziņojumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurā norāda īpašo uzkrājumu līmeni, ko tā par katru kategoriju uzņemas pastāvīgi uzturēt, un saistību termiņu. Šādi paziņotais obligāto rezervju līmenis ir vienīgais oficiālais, un to identiskā veidā piemēro visām īpašo uzkrājumu kategorijām, ko izmanto attiecīgā dalībvalsts. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Katra dalībvalsts sagatavo detalizētu reģistru, ko pastāvīgi atjaunina, par visiem īpašajiem uzkrājumiem, ko uztur tās teritorijā. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj visu informāciju, kas ļauj precīzi identificēt attiecīgos uzkrājumus. 1.  Katra dalībvalsts sagatavo detalizētu reģistru, ko pastāvīgi reizi mēnesī atjaunina, par visiem īpašajiem uzkrājumiem, ko uztur tās teritorijā. Šajā reģistrā cita starpā iekļauj informāciju par atradni, pārstrādes un uzglabāšanas vietu, kur atrodas attiecīgie uzkrājumi. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa Dalībvalsts Komisijai nosūta reģistra kopiju astoņu dienu laikā pēc Komisijas dienestu pieprasījuma, kas veikts desmit gadu laikā, skaitot no dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati. Dalībvalsts Komisijai nosūta reģistra kopiju 10 darba dienu laikā pēc Komisijas dienestu pieprasījuma, kas veikts triju gadu laikā, skaitot no dienas, uz kuru attiecas pieprasītie dati. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.a daļa (jauna) Jebkāds nolīgums starp dalībvalsti un centrālo uzkrājumu uzturēšanas struktūru ietver noteikumus, kas paredz a) dalībvalsts vai centrālās uzkrājumu uzturēšanas struktūras pienākumu jebkurā laikā nodrošināt precīzus datus par uzkrājumu daudzumu; b) termiņu drošības rezervju, kas iegādātas, izveidotas, uzturētas vai pārvaldītas dalībvalsts teritorijā, piegādei uz dalībvalsti, kura ir deleģējusi šos uzdevumus; c) iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, ja dalībvalsts vai centrālā uzkrājumu uzturēšanas struktūra neievēro nolīgumā ietvertos nosacījumus. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 15. pants 1.  Dalībvalstis Komisijai reizi nedēļā nosūta statistikas kopsavilkumu par to teritorijā turēto komerciālo uzkrājumu līmeņiem. Tās šajā sakarībā nodrošina datu konfidencialitāti un nenorāda attiecīgo uzkrājumu īpašnieku nosaukumus. 1.  Dalībvalstis Komisijai reizi mēnesī nosūta statistikas kopsavilkumu par to teritorijā turēto komerciālo uzkrājumu līmeņiem. Tās šajā sakarībā nodrošina datu konfidencialitāti un nenorāda attiecīgo uzkrājumu īpašnieku nosaukumus. 2.  Komisija reizi nedēļā publicē statistikas kopsavilkumu par komerciālajiem uzkrājumiem Kopienā, pamatojoties uz kopsavilkumiem, ko tai nosūtījušas dalībvalstis, un izmantojot apkopotos līmeņus. 2.  Komisija reizi mēnesī publicē statistikas kopsavilkumu par komerciālajiem uzkrājumiem Kopienā, pamatojoties uz kopsavilkumiem, ko tai nosūtījušas dalībvalstis, un izmantojot apkopotos līmeņus. 3.  Komisija saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru pieņem 1. un 2. punkta piemērošanas kārtību. 3.  Komisija saskaņā ar 24. panta 2. punktā paredzēto reglamentēšanas procedūru pieņem 1. un 2. punkta piemērošanas kārtību. 3.a Ja iknedēļas statistikas kopsavilkumu sagatavošanas iespējamības un efektivitātes pilnīga analīze liecina, ka šādi kopsavilkumi sniedz izteiktas priekšrocības attiecībā uz tirgus pārredzamību un ka vēlāk nebūs vajadzīgas regulāras un būtiskas šo datu korekcijas, Komisija var pēc 23. pantā noteiktās novērtēšanas pieprasīt, lai statistikas kopsavilkumu par komerciālajiem naftas uzkrājumiem tai nosūta reizi nedēļā (nevis reizi mēnesī). Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts 1.  Komisijas dienesti var jebkurā brīdī nolemt uzsākt dalībvalstīs kontroles procedūras attiecībā uz drošības rezervēm un īpašajiem uzkrājumiem. Komisijas dienesti, gatavojot šādas kontroles, var lūgt koordinācijas grupas viedokli. 1.  Komisijas dienesti pamatotos aizdomu gadījumos var nolemt uzsākt dalībvalstīs kontroles procedūras attiecībā uz drošības rezervēm un īpašajiem uzkrājumiem. Komisijas dienesti, gatavojot šādas kontroles, var lūgt koordinācijas grupas viedokli. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punktā minēto kontroles darbību mērķi neietver personas datu vākšanu. Personas datus, kurus atrod vai ar kuriem saskaras šo kontroļu laikā, nesavāc un neņem vērā, bet nejaušas savākšanas gadījumā nekavējoties iznīcina. 2.  Šā panta 1. punktā minēto kontroles darbību mērķi neietver personas datu apstrādi. Personas datus, kurus atrod vai ar kuriem saskaras šo kontroļu laikā, nesavāc un neņem vērā, bet nejaušas savākšanas gadījumā nekavējoties iznīcina. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot 1. punktā paredzētās kontroles darbības, personas, kuras ir atbildīgas par drošības rezervju un īpašo uzkrājumu uzturēšanu un pārvaldību to teritorijā, sadarbojas ar Komisijas dienestu nodarbinātajām vai pilnvarotajām personām. 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot 1. punktā paredzētās kontroles darbības, personas, kuras ir atbildīgas par drošības rezervju un īpašo uzkrājumu uzturēšanu un pārvaldību to teritorijā, sadarbojas ar Komisijas pilnvarotajiemdarbiniekiem vai pārstāvjiem. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 7. punkts 7.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka dati, akti, kopsavilkumi un dokumenti, kas attiecas uz drošības rezervēm un īpašajām rezervēm, tiek glabāti vismaz desmit gadus. 7.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka dati, akti, kopsavilkumi un dokumenti, kas attiecas uz drošības rezervēm un īpašajām rezervēm, tiek glabāti vismaz trīs gadus. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. un 4. punkts 3.  Ja ir pieņemts faktisks starptautisks lēmums par uzkrājumu nodošanu apritē, katra attiecīgā dalībvalsts var izmantot savas drošības rezerves un īpašos uzkrājumus, lai izpildītu starptautiskās saistības, kas izriet no šāda lēmuma. Šādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kura var sasaukt koordinācijas grupu vai apspriesties ar tās locekļiem elektroniskā veidā, lai novērtētu ietekmi, ko rada nodošana apritē. 3.  Komisija strādā ciešā sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām, kam ir pilnvaras pieņemt lēmumu par uzkrājumu izmantošanu, un šajā sakarībā visā pasaulē veicina daudzpusēju un divpusēju koordinēšanu. Ja ir pieņemts faktisks starptautisks lēmums par uzkrājumu nodošanu apritē, katra attiecīgā dalībvalsts var izmantot savas drošības rezerves un īpašos uzkrājumus, lai izpildītu starptautiskās saistības, kas izriet no šāda lēmuma. Šādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kura var sasaukt koordinācijas grupu vai apspriesties ar tās locekļiem elektroniskā veidā, lai novērtētu ietekmi, ko rada nodošana apritē. 4.  Ja Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu. Koordinācijas grupa novērtē situāciju. Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. 4.  Ja Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu. Katra dalībvalsts nodrošina, ka koordinācijas grupas sanāksmē, kas notiek 24 stundu laikā pēc uzaicinājuma, piedalās tās pārstāvis vai piedalīšanās tiek nodrošināta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Koordinācijas grupa novērtē situāciju, pamatojoties uz dalībvalstu solidaritātes principu un ekonomiskās un sociālās ietekmes objektīvu vērtējumu.Komisija, izmantojot koordinācijas grupas vērtējumu, nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Komisija var atļaut pilnībā vai daļēji nodot apritē daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Komisija var atļaut pilnībā vai daļēji nodot apritē daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 23. pants Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija veiks novērtējumu par tās piemērošanu un izskatīs iespēju noteikt visām dalībvalstīm īpašo uzkrājumu obligāto minimālo līmeni. Vēlākais trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija veiks novērtējumu par tās piemērošanu, jo īpaši nosakot, vai a) informācija par uzkrājumiem ir precīza un nosūtīta laikus; b) ziņojumus par komerciālo naftas uzkrājumu daudzumu sniegt reizi nedēļā vai reizi mēnesī; c) noteikt visām dalībvalstīm īpašo uzkrājumu obligāto minimālodaudzumu ilgākam laikposmam. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Dalībvalstis pieņem tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 20XX. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. 1.  Dalībvalstis pieņem tādus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 20XX. gada 31. decembrim, izņemot tās dalībvalstis, uz kurām attiecas pārejas laiks naftas vai naftas produktu rezervju izveidošanai saskaņā ar līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai un kurām īstenošanas termiņš ir tad, kad beidzas pārejas laiks. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 11. punkts Aprēķinot savus uzkrājumus, dalībvalstis par 10 % samazina uzkrājumu daudzumus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekš minēto. Šo samazinājumu piemēro visiem daudzumiem, kas ņemti vērā konkrētajā aprēķinā. Aprēķinot savus uzkrājumus, dalībvalstis par 5 % samazina uzkrājumu daudzumus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekš minēto. Šo samazinājumu piemēro visiem daudzumiem, kas ņemti vērā konkrētajā aprēķinā.