1.Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa lēmums par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008 – 2008/2109(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629 un tā pielikums SEC(2008)2579),
– ņemot vērā 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2007. finanšu gadu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008),
– ņemot vērā ziņojumu par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2007. gadā (COM(2008)0224),
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2007. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda (EAF), ar Komisijas atbildēm(1),
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumus (5042/2009 – C6-0057/2009, 5044/2009 – C6-0058/2009, 5045/2009 – C6-0059/2009),
– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu, ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis, no vienas puses, un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no otras puses, 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū(3) un pārskatīja ar 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu(4),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Lēmums par aizjūras asociāciju")(5), kas grozīts ar Padomes 2007. gada 19. marta Lēmumu 2007/249/EK(6),
– ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Ceturtās ĀKK un EK konvencijas Otro finanšu protokolu, finansēšanu un pārvaldību(7),
– ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK līguma ceturto daļu(8),
– ņemot vērā EK līguma 276. pantu,
– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(9),
– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(10),
– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu, 71. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0159/2009),
1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
2.Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa lēmums par kontu slēgšanu saistībā ar 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildi (COM(2008)0490 – C6-0296/2008 – 2008/2109(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629 un tā pielikums SEC(2008)2579),
– ņemot vērā 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2007. finanšu gadu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008),
– ņemot vērā ziņojumu par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2007. gadā (COM(2008)0224),
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2007. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda (EAF), ar Komisijas atbildēm(1),
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumus (5042/2009 – C6-0057/2009, 5044/2009 – C6-0058/2009, 5045/2009 – C6-0059/2009),
– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu, ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis, no vienas puses, un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no otras puses, 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū(3) un pārskatīja ar 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu(4),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Lēmums par aizjūras asociāciju")(5), kas grozīts ar Padomes 2007. gada 19. marta Lēmumu 2007/249/EK(6),
– ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Ceturtās ĀKK un EK konvencijas Otro finanšu protokolu, finansēšanu un pārvaldību(7),
– ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK līguma ceturto daļu(8),
– ņemot vērā EK līguma 276. pantu,
– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(9),
– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(10),
– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu, 71. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0159/2009),
1. konstatē, ka 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati atbilst Revīzijas palātas gada pārskata 1. tabulā norādītajiem;
2. apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildi;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
3.Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008 – 2008/2109(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629 un tā pielikums SEC(2008)2579),
– ņemot vērā 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2007. finanšu gadu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008),
– ņemot vērā ziņojumu par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2007. gadā (COM(2008)0224),
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2007. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda (EAF), ar Komisijas atbildēm(1),
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(2), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumus (5042/2009 – C6-0057/2009, 5044/2009 – C6-0058/2009, 5045/2009 – C6-0059/2009),
– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu, ko Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis, no vienas puses, un Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, no otras puses, 2000. gada 23. jūnijā parakstīja Kotonū(3) un pārskatīja ar 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu(4),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Lēmums par aizjūras asociāciju")(5), kas grozīts ar Padomes 2007. gada 19. marta Lēmumu 2007/249/EK(6),
– ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta, ko piešķir saskaņā ar Ceturtās ĀKK un EK konvencijas Otro finanšu protokolu, finansēšanu un pārvaldību(7),
– ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, kuru 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK līguma ceturto daļu(8),
– ņemot vērā EK līguma 276. pantu,
– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(9),
– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(10),
– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu, 71. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0159/2009),
A. tā kā Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir Eiropas Savienības nozīmīgākais finanšu instruments sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm attīstības jomā;
B. tā kā ar EAF starpniecību piešķirtās palīdzības kopējā summa nākamajos gados krietni palielināsies, jo palīdzības apjoms saskaņā ar 10. EAF laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam ir noteikts EUR 21 966 000 000 apmērā, kas ir par 62 % vairāk, salīdzinot ar līdzekļu apjomu, kas piešķirts atbilstīgi 9. EAF;
C. tā kā budžeta atbalsts ir palīdzības instruments, kuram vajadzīga parlamentārās uzraudzības paradigmas maiņa, ieguldījumu kontroli aizstājot ar rezultātu un faktiski padarītā pārbaudi;
D. tā kā Parlaments ir apņēmies pastāvīgi pilnveidot savu uzraudzības potenciālu, lai iespējami efektīvāk pildītu savus budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pienākumus,
1. piekrīt Komisijai, ka "vāja administrācija" un "pārvaldības trūkumi" daudzās saņēmējvalstīs ir nopietni riska faktori, kas ietekmē EAF pareizu pārvaldību (Komisijas atbildes uz 1.–5. punktu Revīzijas palātas gada pārskatā par darbībām, ko finansē no EAF);
2. aicina Komisiju, "pielāgojot" savu kontroles stratēģiju (gada pārskata par EAF 1.–5. punkts), noteikt robežu, kuru sasniedzot, rezultātu trūkuma un kontroles izmaksu dēļ ir jāmaina politika;
3. uzskata, ka 10. EAF (EUR 21 966 000 000 laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam) īstenošanas stratēģijā galvenā uzmanība ir jāpievērš tām jomām, kurām ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; mudina Komisiju noteikt attiecīgo darbību prioritāro secību un izvairīties no to skaita palielināšanās;
4. uzskata, ka Komisija, cenšoties noteikt attīstības jomā veicamo darbību prioritāro secību un tās mērķtiecīgi apvienojot, varētu meklēt iespējas, kā nodrošināt lielāku palīdzības apjomu valstīm ar zemiem ienākumiem;
5. norāda, ka pienācīga uzmanība jāpievērš Komisijas veikto pasākumu ilgtspējībai, tostarp skaidras stratēģijas formulēšanai attiecībā uz atbalsta pārtraukšanu un izlietojuma uzraudzību; uzskata, ka stingrāka rezultātu izvērtēšana ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu ES attīstības sadarbības demokrātisko leģitimitāti;
Finanšu izpilde
6. atzinīgi vērtē Komisijas paveikto 2007. gadā un konstatē, ka maksājumu apjoms palielinājās par 12 % un saistību apjoms ‐ par 9 %, turpretim nesamaksāto saistību apjoms nepārsniedza 2,8 %; uzskata 3,7 gadu izpildi par pieņemamu, jo ir pieaugusi efektivitāte;
7. atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā saistībās izlietoja visu 9. EAF pieejamo finansējumu; aicina Komisiju formulēt ieteikumus attiecībā uz to 8. EAF finansējuma daļu, kas nav izlietota saistībās; tomēr uzsver, ka strauja saistību uzņemšanās nedrīkst kaitēt projektu kvalitātei;
8. atgādina Komisijas apņemšanos(11) censties nodrošināt, lai 20 % palīdzības, ko tā piešķir no instrumenta sadarbībai attīstības jomā, tiek novirzīti pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem; prasa sniegt informāciju par to, kā EAF tiek ievērots šis kritērijs;
9. pauž bažas par Revīzijas palātas secinājumiem, kas ietverti tās Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā, proti, ka "Subsahāras Āfrikas valstu veselības aprūpes nozarei piešķirtais finansējums nav palielinājies proporcionāli kopējai palīdzībai attīstības jomā kopš 2000. gada, kaut arī Komisija ir uzņēmusies saistības attiecībā uz TAM, un Subsahāras Āfrikā valda krīze veselības aprūpē"; aicina Komisiju par prioritāti noteikt atbalstu veselības aprūpes sistēmām un noteikt vispiemērotākos instrumentus atbalsta sniegšanai šajā jomā;
Komisijas veiktā EAF finanšu pārvaldība
10. ar gandarījumu atzīmē ‐ attiecībā uz iepriekšminēto Komisijas ziņojumu 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2007. gadā Revīzijas palāta uzskata, ka tas "precīzi atspoguļo finanšu gada mērķu sasniegšanu, finanšu stāvokli un notikumus, kas ievērojami ietekmējuši darbību 2007. gadā" (gada pārskata par EAF 13. punkts);
11. taču pauž nožēlu, ka papildu pasākumi, ko Komisija veikusi saskaņā ar Revīzijas palātas apsvērumiem, daudzos gadījumos bijuši neatbilstīgi; uzsver, ka Komisijas rīcība saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem ir budžeta izpildes apstiprinātājiestādei nozīmīgs atbildības elements; atzinīgi vērtē to, ka Komisija "turpmāk sniegs sīkāku informāciju" (gada pārskata par EAF 13. punkts);
12. norāda, ka saskaņā ar 1. pantu un 103. panta 3. punktu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. EAF, ticamības deklarācija neattiecas uz to 9. EAF resursu daļu (EUR 2 200 000 000), ko pārvalda un par ko atbild EIB (gada pārskata par EAF 2. un 11. zemsvītras piezīme);
13. norāda ‐ Revīzijas palāta uzskata, ka 7., 8. un 9. EAF galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2007. gada 31. decembrī (ticamības deklarācijas VI punkts);
14. atzīmē ‐ Revīzijas palāta vērš uzmanību uz to, ka Komisija nav pierādījusi to pieņēmumu pamatotību, kuri izmantoti, sagatavojot uzkrāto izmaksu aplēsi, un ka tas var novest pie uzkrāto izdevumu pārāk zema novērtējuma, kā arī pie pārāk lielu garantiju summu norādīšanas finanšu pārskatu piezīmēs (ticamības deklarācijas VII punkts);
Pakārtoto darījumu likumība un pareizība
15. konstatē turpmāk minēto:
-
Revīzijas palāta uzskata, ka finanšu gada ieņēmumiem un saistībām pakārtotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi (ticamības deklarācijas VIII punkts), taču Revīzijas palāta vērš uzmanību uz lielo uzticēšanās risku budžeta atbalsta jomā, un šis risks izriet no tā, ka Komisija "dinamiski" interpretēja atbilstīguma kritērijus (ticamības deklarācijas X punkts);
-
Revīzijas palāta, veicot revīziju, atklāja "būtisku kļūdu līmeni" darījumiem pakārtotajos maksājumos (ticamības deklarācijas IX punkts);
-
Revīzijas palāta konstatēja, ka Komisija ir ieviesusi uzlabojumus pārraudzības un kontroles sistēmu jomā, un uzsver, ka darbs ir jāturpina;
Piezīmes par Revīzijas palātas sniegto informāciju ticamības deklarācijas pamatošanai Revīzijas joma
16. norāda, ka Revīzijas palātas apsvērumi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību balstās uz:
a)
pārraudzības un kontroles sistēmu novērtējumu EuropeAid centrālajos dienestos un piecās pārstāvniecībās, aptverot sešas valstis;
b)
90 maksājumu un 15 individuālu juridisko saistību revīziju;
c)
attiecībā uz budžeta atbalstu statistiski atlasītu 30 maksājumu un 15 finanšu saistību pārbaudi;
d)
pārbaudi, ko veica 30 statistiski atlasītiem maksājumiem, kurus bija atļāvuši EuropeAid centrālie dienesti;
e)
pārbaudi, ko veica 30 statistiski atlasītiem darījumiem, kurus ex post jau bija pārbaudījuši EuropeAid centrālie dienesti;
f)
pārbaudi, ko veica 30 statistiski atlasītām finanšu saistībām, un
g)
EuropeAid ģenerāldirektora gada darbības pārskata un deklarācijas pārbaudi (gada pārskata par EAF 15. punkts);
Pārskatu ticamība
17. pauž nožēlu, ka Komisija tehnisku grūtību dēļ joprojām nespēj sniegt izsmeļošu grāmatvedības informāciju; atzīmē Komisijas atbildi, kurā norādīts, ka, "ieviešot jaunu grāmatvedības sistēmu no 2009. gada, tiks novērsti pašreizējie ierobežojumi" (gada pārskata par EAF 16. punkts); atzinīgi vērtē uzkrājumu grāmatvedības (ABAC) sistēmas ieviešanu EAF 2009. gada februārī;
18. atzīmē Revīzijas palātas atkārtoti izteikto piezīmi par Komisijas statistiskās pieejas pamatotību, kas izmantota, aprēķinot paredzēto uzkrājumu izmaksām, kuras radušās pārskata periodā, bet par kurām gada beigās nav saņemti rēķini; turklāt norāda, ka šis uzkrājums lēsts EUR 2 087 000 000 apmērā, kas ir 83 % no kopējiem pasīviem (gada pārskata par EAF 17. punkts); aicina Komisiju arī turpmāk censties pielāgot un uzlabot savu pieeju;
Pakārtoto darījumu likumība un pareizība
19. atzīmē Komisijas un Revīzijas palātas atšķirīgo viedokli par finansēšanas nolīgumu "sagatavošanas" un "parakstīšanas" termiņu (gada pārskata par EAF 19. punkts); pauž nožēlu par tik neskaidru norādi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei un aicina Komisiju to precizēt, lai visām pusēm ‐ Komisijai un ĀKK valstīm ‐ būtu vienota izpratne par "sagatavošanu";
20. norāda, ka Revīzijas palāta, pārbaudot darījumus, no attiecīgajām ANO organizācijām nevarēja iegūt pamatojuma dokumentus par diviem (no vienpadsmit atlasītajiem) maksājumiem; tāpēc prasa Komisijai nodrošināt, lai tiktu pilnībā ievērots Finanšu un administratīvais pamatnolīgums;
21. norāda ‐ pamatojoties uz veiktās revīzijas rezultātiem (gada pārskata par EAF 32.–47. punkts), Revīzijas palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas, ko EuropeAid piemēro EAF, ir tikai "daļēji efektīvas" (gada pārskata par EAF 53. punkts);
22. turklāt norāda, ka no deviņiem iekšējās kontroles mehānismiem centrālo dienestu līmenī seši ir efektīvi, divi ir daļēji efektīvi un viens mehānisms ‐ uzraudzības apmeklējumu kvantitāte ‐ ir neefektīvs un ka no pieciem iekšējās kontroles mehānismiem pārstāvniecību līmenī divi ir efektīvi un trīs ir tikai daļēji efektīvi (gada pārskata par EAF 3. tabula);
23. atzīmē ‐ Komisija uzskata, ka, "[ņ]emot vērā Komisijas rīcībā esošos finanšu resursus un cilvēkresursus, [..] ir ieviesusi kontroles sistēmas, kas sniedz pietiekamu drošību" (gada pārskata par EAF 53. punkts);
24. uzskata, ka Komisija nav sniegusi pieņemamas atbildes, jo tā, šķiet, nevēlas pārskatīt pašas izveidotos mehānismus, un aicina Komisiju sīkāk precizēt jēdzienu "pietiekama drošība", jo īpaši attiecībā uz kontroles mehānismu izmaksu un ieguvumu faktisko attiecību un faktisko kļūdu koeficientu, kā arī sniegt sīkāku iedalījumu, norādot, kuri papildu cilvēkresursi un finanšu resursi ir nepieciešami kontroles sistēmas uzlabošanai, lai Revīzijas palāta to kopumā varētu novērtēt kā "efektīvu";
25. norāda ‐ Revīzijas palāta uzsver, ka pārraudzītāju vai revidentu veiktās pārbaudes nav bijušas pietiekamas, kas liecina par pārraudzības un kontroles sistēmu nepilnībām; tāpēc aicina Komisiju stiprināt kontroles mehānismus un jo īpaši izveidot sistēmu ārējās revīzijas ziņojumu izskatīšanai, lai pārbaudītu to kvalitāti;
Budžeta atbalsta saistības un maksājumi
26. norāda, ka piecās no 15 pārbaudītajām budžeta atbalsta saistībām Revīzijas palāta atklāja:
–
" būtiskus trūkumus budžeta iekšējā uzraudzībā, grāmatvedības sistēmās, publiskā iepirkuma vai korupcijas novēršanas pasākumos";
–
ka "nopietnu pamatu bažām" rada savlaicīgi revidētu pārskatu trūkums un neefektīva ārējā kontrole;
–
ka budžeta atbalsta sniegšana šādos apstākļos rada "ļoti augstu uzticēšanās risku" (gada pārskata par EAF 26. punkts);
27. uzsver ‐ Revīzijas palāta uzskata, ka piecos gadījumos nav ievērotas Kotonū nolīguma prasības par pietiekami pārredzamu, atbildīgu un efektīvu publisko finanšu pārvaldību;
28. atgādina ‐ "uzticēšanās risks" nozīmē, ka pastāv šaubas par to, vai Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota tai paredzētajiem mērķiem, vai to izlieto lietderīgi un vai to atbilstoši iegrāmato;
29. turklāt norāda ‐ Komisija "nepiekrīt Revīzijas palātas novērtējumam", jo uzskata, ka saistības ir uzņēmusies pēc "pietiekamas pozitīvas virzības novērtējuma PFM [publisko finanšu pārvaldības] sistēmās", ka attiecīgās valstis pēc tam "ir turpinājušas uzrādīt virzību" un ir "saglabājušas tiesības arī turpmāk saņemt budžeta atbalstu" (gada pārskata par EAF 26. punkts);
30. pauž nožēlu par šādu Komisijas atbildi, kas neliecina, ka tā apzinās Revīzijas palātas konstatēto faktu nopietnību ("nopietns pamats bažām", "ļoti augsts uzticēšanās risks"); tādus nekonkrētus un ar faktiem nepamatotus izteikumus kā "pietiekams", "virzība" un "saglabātas tiesības" šajā nopietnajā kontekstā uzskata par neatbilstīgiem, pat paviršiem;
31. aicina Komisiju sniegt pierādījumus, ar kuriem tā pamatojusi savus secinājumus, un darīt to tā, lai būtu skaidrs, cik liela virzība ir panākta (no kurienes līdz kurienei) un kāpēc tieši šāda virzība ir uzskatīta par "pietiekamu";
32. norāda ‐ septiņos no 33 pārbaudītajiem finansēšanas nolīgumiem Revīzijas palāta atklāja, ka finansēšanas nolīgumu noteikumi budžeta atbalstam bija nepilnīgi vai neskaidri, jo tie neietvēra vispārējos budžeta atbalsta nosacījumus vai neskaidri definēja metodi izmaksu summu aprēķināšanai, vai arī atsaucās uz saistībām, ko uzņēmusies valdība, nenosakot izpildes datumu un sekas gadījumā, ja šīs saistības nebūs izpildītas (gada pārskata par EAF 27. punkts); turklāt norāda, ka Komisija "centīsies turpināt uzlabot finansēšanas nolīgumu kvalitāti desmitā EAF ietvaros";
33. attiecībā uz budžeta atbalsta maksājumiem norāda, ka pakārtotajos darījumos "ir būtisks kļūdu skaits" (gada pārskata par EAF 52. punkta b) apakšpunkts) šādu iemeslu dēļ:
–
izmaksājamās summas aprēķinātas, balstoties uz pozitīvu secinājumu par publisko finanšu pārvaldības attīstību, kas neatbilst attiecīgā stāvokļa novērtējumam;
–
izmantota finansēšanas nolīgumā neparedzēta aprēķinu metode;
–
maksājumi bija veikti, lai gan atjaunināti ziņojumi par publisko finanšu pārvaldību nebija pieejami (gada pārskata par EAF 28. punkts);
34. atzīmē arī šādus Revīzijas palātas konstatējumus par sešiem no 30 pārbaudītajiem maksājumiem:
-
Komisija strukturētā un oficiālā veidā neparādīja, vai maksājumu nosacījumi attiecībā uz publisko finanšu pārvaldību bija ievēroti;
–
attīstības novērtējums bijis nepamatoti optimistisks vai balstīts uz novecojušu vai neatbilstīgu informāciju;
–
secinājumi nebija pamatoti ar saistīto informāciju;
–
bijusi paļāvība uz nākotni, nevis uz notikušo;
–
bijis kļūdains rādītāju novērtējums (gada pārskata par EAF 29. punkts);
35. atzīmē Komisijas atbildi, saskaņā ar kuru "Komisija izsver notikušo virzību, politisko apņemšanos veikt reformas un atlikušās problemātiskās jomas, lai nonāktu līdz informētam lēmumam" (Komisijas atbilde uz gada pārskata par EAF 29. punktu);
36. pauž satraukumu par Revīzijas palātas konstatējumiem, taču vēl vairāk par Komisijas atbildēm, kuras liecina, ka Komisija ļoti nelabprāt sniedz informāciju, ar ko tā ir pamatojusi savus lēmumus par budžeta atbalstu;
Efektīva parlamentārā uzraudzība
37. uzskata, ka lēmums par budžeta atbalsta kā attīstības palīdzības instrumenta izmantošanu ir tikai un vienīgi izpildvaras iestādes kompetencē un ka budžeta atbalsta darbībām nebūtu vajadzīgs Parlamenta iepriekšējs apstiprinājums;
38. norāda, ka Parlamentam, vērtējot budžeta atbalstu, būtu jāpievērš uzmanība ne vien riskiem, bet arī ieguvumiem, kā arī alternatīvu atbalsta sniegšanas veidu riskiem un ieguvumiem; turklāt norāda, ka tradicionālās, vairākus gadu desmitus izmantotās projektu īstenošanas metodes nav devušas gaidītos rezultātus;
39. uzskata, ka parlamentārās uzraudzības galīgais mērķis ir sasniegt atbalsta efektivitāti, t. i., atbalsta efektīvu, ekonomisku, tiesisku un pareizu izmantošanu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, un ka budžeta atbalsta uzraudzība ir daļa no Parlamenta vispārējiem centieniem uzraudzīt attīstības izdevumu efektivitāti un rezultātus kopumā;
40. pauž nožēlu, ka tam nav pietiekamas, noderīgas, skaidras un ticamas informācijas, kas vajadzīga, lai efektīvi veiktu budžeta atbalsta rezultātu uzraudzību;
41. prasa beigt īstenot iepriekšējo secīgu EAF sistēmu, pilnībā konsolidējot ES un ĀKK sadarbības finansējumu ES budžetā, lai nodrošinātu saskaņā ar EAF piešķirto līdzekļu parlamentāro uzraudzību;
Gada pārskats par budžeta atbalsta izmantošanu
42. aicina Komisiju sagatavot gada pārskatu par budžeta atbalsta izmantošanu ‐ un aicina Budžeta kontroles komiteju sagatavot patstāvīgu ziņojumu par šo gada pārskatu ‐, sniedzot noderīgu, skaidru, ticamu, analītisku un vērtējošu, nevis tikai aprakstošu, informāciju par šādiem elementiem:
–
plānotais un izmaksātais budžeta atbalsts;
–
līdzekļu devēju mērķos un valstu stratēģijās paredzēto rezultātu sasniegšana;
–
papildu apstākļu pastāvēšana un to kvalitāte;
–
dialoga efektivitāte, situācija līdzekļu devēju rīcības saskaņošanas jomā, papildus palielinātā veiktspēja un šādas veiktspējas palielināšanas sekas;
–
īstenotie uzlabojumi valstu sistēmās;
–
atbildīgās iestādes, publisko finanšu pārvaldības iestādes, uzraudzības un vērtēšanas iestādes;
–
nepareizu izdevumu summa un likme;
–
gan sistēmisku, gan citu pārbaužu un revīziju rezultātā atklāto pārkāpumu veidu analīze;
–
veiktie korektīvie pasākumi;
43. turklāt aicina Komisiju ar vislielāko precizitāti noteikt valstis vai problēmas budžeta atbalsta īstenošanas procesā, kurām būtu vērts pievērst īpašu Parlamenta uzmanību, lai nodrošinātu līdzekļu devēju lielāku atbildību;
44. turklāt aicina Komisiju ieviest šāda riska ikgadēju novērtējumu;
Riska novērtējums un pārvaldība
45. norāda ‐ līdzekļu piešķiršana ar vāju jaunattīstības valstu sistēmu starpniecību rada risku, ka tie tiks nelietderīgi izmantoti un izšķērdēti, un tāpēc ir absolūti nepieciešams vispusīgs uzticēšanās riska novērtējums, pirms tiek sākta budžeta atbalsta programmu īstenošana;
46. atgādina, ka Komisija neizmanto sistēmu, kurā riska novērtējuma rezultāts ir skaidri noteikts vērtību slieksnis, kas obligāti jāsasniedz, lai tiktu piešķirts budžeta atbalsts, bet gan "dinamisko pieeju", kuru īstenojot ir daudz lielāka rīcības brīvība;
47. uzskata, ka daudz lielāka rīcības brīvība, pieņemot "dinamiskās pieejas" lēmumus par budžeta atbalstu, ir jālīdzsvaro ar tikpat lielu pārredzamību; tādēļ aicina Komisiju sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un Attīstības komitejai informāciju, ar ko tā pamato savus novērtējumus;
48. jo īpaši sagaida, ka saņems precīzu informāciju par Komisijas veiktajiem valdības sistēmu riska novērtējumiem un analīzi jaunattīstības valstīs, tās viedokli par to, cik nozīmīgas ir sistēmu nepilnības attiecībā uz iespējamu atbalsta nelietderīgu izmantošanu un izšķērdēšanu, un šo faktoru aplēses, cik vien iespējams skaitliskā izteiksmē, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti vai kas vēl jāveic, lai mazinātu konstatētos riskus;
Retorika vai realitāte
49. atzīmē, ka atbildīgais Komisijas loceklis Louis Michel brošūrā ar nosaukumu "Budžeta atbalsts ‐ savstarpējas uzticības jautājums"(12) apgalvo, ka "budžeta atbalsts, un aizvien lielāks, ir vienīgā atbilde. Šī iemesla dēļ esmu nolēmis budžeta atbalsta daļu mūsu finansējumā palielināt no 20 % līdz 50 %";
50. aicina Komisiju pārskatīt savas ieceres līdz retoriku tiek aizstāta ar realitāti un neapgāžamiem pierādījumiem, kas parāda, cik lielā mērā budžeta atbalsts ir bijis lietderīgāks par citiem palīdzības instrumentiem vai ir ietekmējis zemu ienākumu radīto nabadzību;
51. atzīmē Komisijas locekļa Louis Michel 2009. gada 9. janvāra vēstuli ar paskaidrojumu (DR/amw/S(08)0418) Eiropas Revīzijas palātas loceklim Jacek Uczkiewicz, kuras kopija nosūtīta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam Herbert Bösch un kurā komisārs norāda:
–
"ir iespējas atbilstīgi ERP apsvērumiem uzlabot veidu, kādā Komisija sagatavo un īsteno budžeta atbalsta programmas, šajā nolūkā īstenojot pārredzamāku, strukturētāku un oficiālāku pieeju"; un
–
"ir iespējas sistemātiskāk pievērst uzmanību riska pārvaldībai un apsvērt attiecīgus aizsardzības pasākumus vai nosacījumus" (9. lpp. vēstulei pievienotajā paskaidrojumā "Atbilde uz Eiropas Revīzijas palātas priekšlikumu piemērot publisko finanšu pārvaldības pamatprasības, nosakot tiesības saņemt budžeta atbalstu");
52. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi Revīzijas palātas apsvērumus, kā arī atzinīgi vērtē arī Komisijas ieceres, un gaida informāciju par šīs "uzlabotās pieejas" sīku struktūru un īstenošanu (ibidem 1. lpp.);
Eiropas Revīzijas palāta
53. aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par Komisijas īstenotā riska novērtējuma un pārvaldības kvalitāti, un atzinīgi vērtētu vairāk izpildes revīziju, ko veic, lai novērtētu attīstības izdevumu rezultātus kopumā un jo īpaši budžeta atbalstu;
Saņēmējvalstu parlamenti
54. aicina Budžeta kontroles komiteju izveidot tiešus kontaktus ar tādām pašām komitejām izvēlēto saņēmējvalstu parlamentos, lai veicinātu un atbalstītu to nozīmīgo darbību, nodrošinot atbalsta efektivitāti ar parlamentārās uzraudzības palīdzību;
55. mudina Komisiju par prioritāti noteikt atbalstu partnervalstīm to centienos izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, it īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz kā budžeta atbalstu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par panākumiem;
56. uzskata, ka partnervalstu parlamentu, pilsoniskās sabiedrības un vietējo varas iestāžu līdzdalība ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu patiesu ieinteresētību šajā procesā; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai uzlabotu dialogu ar šīm institūcijām dažādos plānošanas posmos;
ĀKK valstu līdzdalība
57. ir noraizējies par "ĀKK valstu iesaistes trūkum[u]" EAF izdevumu efektīvas kontroles nodrošināšanas procesā un pauž vilšanos par to, ka pārstāvniecības "tikai daļēji var paļauties uz valsts kredītrīkotāju administrāciju veiktajām pārbaudēm" (gada pārskata par EAF 36. punkts);
58. norāda, ka valsts kredītrīkotājiem obligāti jābūt ĀKK valstīs, bet RELEX jaunattīstības valstīs tādu nav; aicina Komisiju informēt Parlamentu par EAF pieejas priekšrocībām un trūkumiem un novērtēt labāko praksi visās ĀKK valstīs, lai uzlabotu valsts kredītrīkotāju administrāciju īstenoto kontroli pār EAF līdzekļu izlietojumu;
59. turklāt norāda, ka "pārstāvniecības regulāri ziņo" EuropeAid centrālajiem dienestiem par "resursu nepietiekamību valsts kredītrīkotāju administrācijās" un "ierobežoto darbinieku skaitu" (gada pārskata par EAF 41. punkts); aicina Komisiju informēt Parlamentu par atbildēm, kas pārstāvniecībām sniegtas šajā jautājumā;
Cilvēkresursi
60. atzīmē, ka, saskaņā ar Revīzijas palātas apsvērumiem, Komisijas darbinieku skaits samazinās, salīdzinot ar līdzekļiem, par kuriem uzņemtas saistības, un nav paredzēts ievērojams darbinieku skaita pieaugums, lai arī saskaņā ar 10. EAF ir plānots būtisks saistību palielinājums (gada pārskata par EAF 33. punkts);
61. pilnībā piekrīt Revīzijas palātai, ka "pastāv risks, ka darbinieku trūkums vai to neadekvāts sadalījums, vai arī īpašu prasmju un zināšanu trūkums var ietekmēt kontroles, apstiprinājuma pārbaužu un uzraudzības kvalitāti" (gada pārskata par EAF 33. punkts);
62. aicina Komisiju paskaidrot, kā tā ir iecerējusi novērst saspīlējumu, vai pat pretrunu, starp vajadzību pēc papildu cilvēkresursiem pārstāvniecībās un Komisijas apņemšanos "uzturēt stabilu nodrošinājumu ar personālu, tiklīdz būs pieņemti visi ar paplašināšanos saistītie darbinieki, nepieprasot jaunas amata vietas laikposmam no 2009. līdz 2013. gadam", un "nodrošināt ar vajadzīgo personālu jaunas amata vietas galvenajās politikas jomās, tikai un vienīgi pārceļot darbiniekus citā amatā tajā pašā nodaļā vai no vienas nodaļas uz citu"(13);
63. uzskata, ka papildu cilvēkresursus varētu iegūt, atceļot dalīto atbildību par attīstības jomu starp Ārējo sakaru (RELEX) ģenerāldirektorātu un Attīstības (DEV) ģenerāldirektorātu; aicina pašreizējo Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu šo reorganizāciju jaunās Komisijas sastāvā; uzskata, ka pašreizējais darba sadalījums attīstības sadarbības jomā starp DEV un RELEX ģenerāldirektorātiem neļauj Komisijai pilnībā iesaistīties starptautiskos centienos veicināt attīstības konsekvenci un palīdzības efektivitāti; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai attīstība sadarbības jomā viennozīmīgi būtu veltīta galvenajam mērķim ‐ nabadzības izskaušanai;
64. aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai palielinātu EAF pārvaldības un kontroles struktūru darbinieku skaitu, ņemot vērā, ka ir paredzēts lielāks saistību apjoms saskaņā ar 10. EAF;
Piezīmes par Revīzijas palātas secinājumiem un ieteikumiem
65. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta ir atzinīgi novērtējusi EuropeAid centienus izstrādāt kontroles stratēģiju; uzskata, ka efektīvas kontroles stratēģijas mērķis ir novērst kļūdas ex-ante, nevis galvenokārt atgūt nepareizi izmaksātos līdzekļus ex-post; aicina Komisiju turpināt kontroles stratēģijas izveidi, ņemot vērā šo pieeju, kas ir budžeta izpildes apstiprinātājiestādes prioritāte;
66. pilnībā piekrīt Revīzijas palātas ieteikumiem, kas izklāstīti gada pārskata par EAF 55. punkta a)–g) apakšpunktā un 56. punkta a)–f) apakšpunktā; jo īpaši pievērš Komisijas uzmanību 56. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam ieteikumam, ka"
"pirms budžeta atbalsta piešķiršanas jābūt atbilstībai Kotonū nolīgumam, kas jāvērtē pret pamatprasībām, piemēram, savlaicīgi publicētu un revidētu pārskatu pieejamību",
"
un ieteikumam 56. punkta d) apakšpunktā, ka"
"pirms budžeta atbalsta programmas sākšanas EuropeAid jānodrošina, lai būtu skaidrs un pabeigts publisko finanšu pārvaldības vērtējums un saņēmējvalstij būtu ticama un atbilstoša reformu programma ar mērķi novērst visas būtiskās nepilnības paredzamā laika grafikā";
"
tāpēc aicina Komisiju piešķirt budžeta atbalstu tikai tad, ja publisko finanšu pārvaldība ir pietiekami pārredzama, atbildīga un efektīva vai vismaz tāda varētu būt, īsā laikposmā īstenojot reformu programmu; turklāt norāda, ka konkrētas nozares finansēšanas režīma izvēlei vajadzētu būt tieši saistītai ar tā efektivitāti šajā konkrētajā jomā;
67. aicina Komisiju piešķirt prioritāti šo ieteikumu ātrai īstenošanai, kuriem budžeta izpildes apstiprinātājiestāde piešķir īpašu nozīmi, jo precīzi un apstiprināti ierobežojumi izpildes rīcības brīvībai ir obligāts priekšnoteikums nozīmīgai parlamentārajai uzraudzībai;
Jauna pieeja jaunai situācijai
68. uzsver, ka Komisija (un citi līdzekļu devēji) nespēj tieši kontrolēt to, kā saņēmējvalsts izlieto budžeta atbalsta veidā piešķirtos līdzekļus, jo tās ir attiecīgās saņēmējvalsts suverēnās tiesības ‐ pārvaldīt savu budžetu saskaņā ar pašas definētiem noteikumiem un valsts budžeta procedūrām;
69. atgādina, ka publiskā sektora finanšu pārvaldība, iekšējā kontrole un ārējās revīzijas funkcijas dažās saņēmējvalstīs bieži vien nav pietiekami ticamas, lai nodrošinātu, ka līdzekļu devēju piešķirtais finansējums tiek atbilstīgi pārvaldīts un izlietots paredzētajiem mērķiem;
70. uzskata ‐ ņemot vērā, ka aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts atbildības jautājumiem un līdzekļu devēju valstu nodokļu maksātāji ir aizvien vairāk ieinteresēti redzēt konkrētus attīstības palīdzības rezultātus, Komisija pati ir ieinteresēta apzināties riskus, ko tā uzņemas, piešķirot budžeta atbalstu, un darīt tos zināmus arī budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, kuras pakļautībā tā darbojas;
71. turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāinformē saņēmējvalstu administrācijas par saviem atbildības pienākumiem un jāprasa, lai tie, kuri nodrošina līdzekļu pārvaldību nākamajos posmos, pildītu līdzīgus pienākumus;
Valsts paziņojums par informācijas sniegšanu
72. tāpēc uzskata, ka attīstības palīdzība kopumā un jo īpaši budžeta atbalsts būtu jāpiesaista ex-ante paziņojumam par informācijas sniegšanu, kuru sagatavotu saņēmējvalsts valdība un parakstītu tās finanšu ministrs un kurš attiektos uz konkrēti izvēlētiem jautājumiem, kas skar saņēmējvalsts pārvaldības un atbildības struktūru;
73. ir pārliecināts, ka pašas saņēmējvalsts veikts kontroles nepilnību novērtējums un to izpratne nodrošinās spēcīgāku motivāciju uzlabojumiem nekā revīzijas un kontroles mehānismi, ko šai valstij piemēro kādas citas valsts iestāde;
74. uzskata, ka valsts paziņojums par informācijas sniegšanu veicinās pārredzamību un atbildību un sniegs starptautiskajiem līdzekļu devējiem vērtīgu informāciju, lai tie varētu pamatoti spriest par to, cik kopumā pārredzama un ticama ir saņēmējvalsts pārvaldības un atbildības struktūra;
75. aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un iesniegt šo priekšlikumu citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem, sevišķi Pasaules Bankai, lai, vienojoties ar pārējiem līdzekļu devējiem, izstrādātu un īstenotu šādu instrumentu; uzsver, ka īpaša uzmanība būs jāpievērš tam, kādi sodi piemērojami par tīši maldinošiem šādiem paziņojumiem;
76. aicina Komisiju informēt Parlamentu par iespējamo šādu sarunu grafiku;
EAF budžeta iekļaušana Eiropas Savienības vispārējā budžetā
77. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, "apspriežot nākamo finanšu shēmu, vēlreiz izskatīt priekšlikumu par EAF pilnīgu iekļaušanu vispārējā budžetā"(14); aicina Komisiju pastāvīgi sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai izsmeļošu informāciju par šīs iniciatīvas sagatavošanu;
78. vēlreiz pauž atbalstu EAF iekļaušanai Eiropas Savienības vispārējā budžetā, uzskatot, ka tādējādi varēs veicināt EAF saskanību, pārredzamību un efektivitāti un stiprināt to uzraudzības sistēmu;
79. uzskata, ka Parlamenta pienākums attiecībā uz budžeta atbalstu ir prasīt atbildību no Komisijas par izdevumu rezultātiem un ka budžeta atbalsts ir palīdzības instruments, kuram vajadzīga parlamentārās uzraudzības paradigmas maiņa, ieguldījumu kontroli aizstājot ar rezultātu un faktiski padarītā pārbaudi;
80. uzskata, ka Parlamentam ir obligāti jāpilnveido sava pašreizējā darba metode, lai to sasniegtu; uzskata, ka Budžeta kontroles komitejas izveidota Budžeta atbalsta uzraudzības apakškomiteja būtu efektīvs instruments, lai nodrošinātu, ka palīdzības atbalsta izdevumi dod labumu saņēmējvalsts iedzīvotājiem un ka palīdzības izdevumiem paredzētie nodokļu maksātāju līdzekļi netiek piešķirti nepamatoti;
Ieguldījumu mehānisms
81. atgādina, ka 20.–24. punktā 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par sestā, septītā, astotā un devītā Eiropas Attīstības fonda 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(15), Parlaments pauda bažas par to, ka uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldīto ieguldījumu mehānismu neattiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra; turklāt atgādina, ka EAF resursi ir publiskie līdzekļi, kurus nodrošina Eiropas nodokļu maksātāji, nevis finanšu tirgi;
82. tāpat kā Revīzijas palāta savā Atzinumā Nr. 9/2007 attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai par Finanšu regulu, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam(16), pauž nožēlu, ka ir izveidotas divas atsevišķas pārvaldības jomas, kas ierobežo Parlamentam uzticētās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras tvērumu, rada vajadzību pēc papildu koordinācijas starp Komisiju un EIB un kā dēļ ir grūti gūt pilnīgu priekšstatu par sasniegtajiem rezultātiem;
83. norāda, ka EIB gada ziņojumā par ieguldījumu mehānisma īstenošanu ietverta galvenokārt finansiāla informācija un ļoti maz sniegta ‐ vai vispār nav sniegta ‐ informācija par dažādu finansēto programmu rezultātiem;
84. aicina EIB ziņojumos galveno uzmanību pievērst rezultātiem un sniegt pilnīgu, būtisku un objektīvu informāciju par faktiski padarīto, noteiktajiem mērķiem, sasniegtajiem mērķiem un iespējamo noviržu iemesliem, kā arī par veiktajiem novērtējumiem un sniegt novērtējuma rezultātu kopsavilkumu;
85. uzsver, ka ĀKK valstīs EIB darbojas saskaņā ar Kotonū nolīgumu, kura galvenais mērķis ir izskaust nabadzību un veicināt ilgtspējīgu attīstību, un ka tādēļ tai šie mērķi ir saistoši attiecībā uz šo valstu kreditēšanas politiku;
86. aicina Komisiju informēt Parlamentu par konkrētām procedūrām, ko tā kopīgi ar EIB ir izveidojusi, lai koordinētu abu iestāžu centienus sasniegt ES mērķus attīstības jomā, kā arī informēt par šo procedūru efektivitāti;
87. ir noraizējies par to, ka ir izveidojies priekšstats ‐ no visām struktūrām, kurām uzticēta ES politikas stratēģiju īstenošana, un publiskajām finanšu iestādēm EIB ir iestāde, kas ir vismazāk pārredzama, vismazāk atbildīga un vismazāk pakļauta demokrātiskai kontrolei;
88. aicina EIB, Eiropas Savienības un tās vērtību interesēs un lai uzlabotu sabiedrības priekšstatu par EIB kā iestādi, iesniegt pierādījumus, kas apliecina:
–
kā tā nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulai (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(17) un 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem;
–
kā tā nodrošina atbilstību globālajām ES saistībām attīstības jomā un citu daudzpusējo attīstības banku noteiktajiem standartiem;
–
kā tās finansējums kapitālietilpīgiem projektiem ieguves rūpniecības nozarēs palīdz cīnīties pret nabadzību;
–
pamatnostādnes, ko tā sagatavojusi ieguldījumiem enerģētikas, mežsaimniecības, transporta, ūdenssaimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozarēs, un kā lēmumi, ko tā pieņēmusi attiecībā uz ieguldījumiem, pilnībā atbilst šīm pamatnostādnēm;
–
ka tai pietiek tikai ar dažiem pastāvīgi nodarbinātiem vides ekspertiem, kuru pienākums ir pārskatīt visu tās kredītportfeli un nodrošināt atbilstību attiecīgajām politikas jomām;
–
ka tai ir efektīvs sūdzību izskatīšanas mehānisms, ko var izmantot attiecīgu darbību skartie iedzīvotāji un kam vajadzētu būt pieejamam arī ārpuskopienas valstu iedzīvotājiem;
–
ka tā veikusi efektīvus pasākumus, lai apkarotu korupciju un naudas atmazgāšanu;
–
ka ir pieņemti kritēriji privātā sektora kreditēšanai, kas nav finanšu pamatstandarti, un ka ir izveidots izsmeļošs privātā sektora kreditēšanai piešķirto līdzekļu galīgo saņēmēju saraksts;
89. aicina Komisiju rūpīgi sekot ieguldījumu mehānisma īstenošanas procesam, lai garantētu, ka tiek sasniegti tam kā attīstības instrumentam noteiktais mērķis, un par saviem secinājumiem regulāri informēt Budžeta kontroles komiteju;
90. aicina Budžeta kontroles komiteju veikt stingrākus pasākumus attiecībā uz EIB finansiālās darbības kontroli, par ko šī komiteja ir pilnībā atbildīga saskaņā ar Reglamenta VI pielikuma V nodaļas 3. punktu.
Komisijas ziņojums. Komisijas plānošana un optimālāka izmantošana ES prioritāšu īstenošanai (SEC(2007)0530), 3. lpp., sk. http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/dv/sec_2007_5/sec_2007_530.pdf
Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2008)2579). Pielikums Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprinājumu, 86. lpp.