Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pašreizējo Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1) , un pagājušajā gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas līgumu,

–   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2009. gada 17. septembra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā(2) , 2009. gada 17. septembra rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem(3) un 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26. un 27. jūnijā(4) ,

–   ņemot vērā ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejas publicēto galīgo paziņojumu un ieteikumus, kurus tā pieņēma pēc 11. sanāksmes Briselē 2009. gada 16. un 17. februārī,

–   ņemot vērā ES un Krievijas 2009. gada 19. oktobrī Briselē notikušās Pastāvīgās partnerattiecību padomes sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

–   ņemot vērā darba kārtības projektu ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei, kas paredzēta 2009. gada 18. novembrī Stokholmā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.   tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējā desmitgadē ir nepārtraukti attīstījušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpējo atkarību, kas tuvākajā nākotnē vēl vairāk pastiprināsies;

B.   tā kā abu partneru turpmākās sadarbības attīstībā un padziļināšanā izšķiroša nozīme joprojām ir ES un Krievijas jauna vispārējā sadarbības nolīguma noslēgšanai, par ko 6. sarunu kārta notika 2009. gada oktobra sākumā un nākamā sarunu kārta ir paredzēta 2009. gada decembra vidū;

C.   tā kā ES un Krievija, kura ir ANO Drošības padomes locekle, ir kopīgi atbildīgas par stabilitātes saglabāšanu pasaulē, un tā kā ES un Krievijas ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības ir īpaši svarīgas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai;

D.   tā kā Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) nākotnē ievērojami uzlabotu ekonomiskās attiecības starp Krieviju un ES, ar noteikumu, ka tiek izpildītas obligātās saistības, proti, pilnīga PTO saistību un noteikumu ievērošana un īstenošana no Krievijas puses, un palīdzētu panākt abu partneru vienošanos par dziļu un visaptverošu ekonomisko integrāciju, kura balstīta uz patiesu savstarpīgumu;

E.   tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām ES un Krievijas sadarbības jomām; tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot energoresursu transporta sistēmas, gan pašreizējās, gan tās, kas vēl tiks izveidotas; tā kā Krievijas nesenais lēmums atsaukt savu parakstu no Enerģētikas hartas nolīguma (EHN) vēl vairāk sarežģī attiecības šajā jomā un rada bažas saistībā ar notiekošo dialogu par enerģētiku, kā arī turpmāko attīstību; un tā kā ES lielā atkarība no Krievijas fosilā kurināmā importa kavē līdzsvarotas, saskaņotas un uz vērtībām balstītas pieejas veidošanu Eiropas attiecībās ar Krieviju;

F.   tā kā ES ir ļoti svarīgi paust vienotu viedokli, parādīt spēcīgu iekšējo solidaritāti, pieņemt kopēju nostāju un atturēties no Krievijas piedāvājumiem veidot ciešākas divpusējas attiecības ar dalībvalstīm, kuras to vēlētos; tā kā ES un Krievijas attiecībām vajadzētu būt balstītām uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām;

G.   tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas par situāciju Krievijā attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesu iestāžu neatkarību, aizvien lielāku valsts kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, policijas un tiesu iestāžu nespēju atklāt žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju slepkavībās vainīgos, represijām pret opozīciju, valsts varas iestāžu īstenoto likumu selektīvu piemērošanu un vēlēšanu godīgumu, tostarp 2009. gada 11. oktobrī rīkotajām reģionālajām un vietējām vēlēšanām; tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga dalībvalsts un tādējādi apņēmusies pilnībā ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības; un tā kā Eiropas Parlaments 2009. gadā Saharova balvu par domas brīvību ir piešķīris Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācijai "Memoriāls" un tās pārstāvjiem;

H.   tā kā ES un Krievija varētu un tām arī vajadzētu kopīgi un aktīvi iesaistīties miera un stabilitātes uzturēšanā Eiropas kontinentā un jo īpaši kaimiņvalstīs un tām vajadzētu sadarboties, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām mierīgā ceļā noregulētu konfliktus starp Krieviju un Gruziju un tās separātiskajiem Dienvidosetijas un Abhāzijas reģioniem un konfliktus Kalnu Karabahā un Piedņestrā; tā kā Krievijai vajadzētu pilnībā ievērot kaimiņvalstu tiesības uz politisko un ekonomisko pašnoteikšanos;

I.   tā kā 2009. gada 19. oktobrī Krievija un ASV Ženēvā atsāka sarunas par jauna nolīguma projektu, kas nomainītu Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START ), tādējādi ASV un Krievijas attiecībās iezīmējot pirmo taustāmo sasniegumu, ko sekmēja B. Obamas administrācija; tā kā 2009. gada 23. oktobrī ASV aizsardzības ministrs Robert Gates pēc NATO ministru sanāksmes Bratislavā preses konferencē pavēstīja, ka Gabalā un Armavirā izvietotās Krievijas radiolokācijas stacijas, kuru kopīgu izmantošanu ierosinājusi Krievija, varētu būt īstens ieguldījums Eiropas kopējā pretraķešu aizsardzības sistēmā, ko ASV pašreiz veido, tādējādi sekmējot ASV, NATO un Krievijas kļūšanu par partneriem kopīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē; un tā kā no 2009. gada 18. septembra līdz 5. oktobrim Krievija un Baltkrievija rīkoja stratēģiskās militārās mācības, kas atbilda EDSO 1999. gada Vīnes dokumentā paredzētajām procedūrām, tomēr raisīja nopietnas bažas par to atbilstību Krievijas un Eiropas Savienības labas sadarbības un savstarpējās cieņas garam,

1.   atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija joprojām ir viena no Eiropas Savienības nozīmīgākajām partnerēm, ar kuru jāveido ilgtspējīga sadarbība un ar kuru ES vieno ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan pasaules mērogā, gan kaimiņvalstīs, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām;

2.   atzīmē, ka augstākā līmeņa sanāksmē Stokholmā galvenā uzmanība būs veltīta plašai sadarbībai ekonomikā, jo īpaši finanšu un ekonomikas krīzes ietekmei un tās pārvarēšanas metodēm, gatavošanās pasākumiem Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām, kura notiks 2009. gada decembrī, kā arī enerģētikai un energoapgādes drošībai, turpmākām diskusijām par vīzu režīma liberalizāciju, sasniegtajiem rezultātiem sarunās par jaunā divpusējā ciešākas sadarbības nolīguma noslēgšanu un vairāku starptautisku jautājumu, proti, Irānas kodolprogrammas un Tuvo Austrumu miera procesa, apspriešanai;

3.   pauž atbalstu turpmāko attiecību pragmatiskai veidošanai ar Krieviju, galveno uzmanību pievēršot pašreizējai sadarbībai, kuras pamatā ir četras kopējās telpas, sarunas par jaunu vispārējo sadarbības nolīgumu un līdzšinējo saistību un nolīgumu īstenošana; taču atkārtoti pauž stingru atbalstu jaunam nolīgumam, kas attiektos ne tikai uz ekonomisko sadarbību, bet arī uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas jomu;

4.   atkārtoti atbalsta Krievijas mērķi pievienoties PTO, kas radīs vienlīdzīgus noteikumus abu pušu uzņēmējiem un būtiski sekmēs Krievijas centienus veidot mūsdienīgu, daudzveidīgu un tehnoloģiski modernu tautsaimniecību; aicina Krieviju veikt nepieciešamos pasākumus, lai likvidētu atlikušos pievienošanās procesa šķēršļus, proti, Krievijas izvedmuitas nodokļus, dzelzceļa nodevas par preču tranzītu cauri Krievijai, autoceļu nodevas kravas transportlīdzekļiem un gaļas, piena un augu produktu importa ierobežojumus, pēc kuru likvidēšanas ES varētu sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Krievijas Federāciju; sagaida, ka efektīvāk tiks īstenota politika tādās nozīmīgās jomās kā intelektuālā īpašuma tiesības, radioaktīvie atkritumi, kodoldrošība, darba atļaujas ES pilsoņiem u.c.; uzsver, ka Krievijas varas iestādēm attiecībā uz ES tirdzniecības partneriem un investoriem visos līmeņos jānovērš diskriminācija, kā arī no jauna jāapsver ekonomiskās krīzes risināšanas pasākumi saskaņā ar nesenajā G20 augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtajām saistībām; pauž nožēlu, ka Krievija joprojām neievēro tās saistības likvidēt maksājumus par Sibīrijas pārlidojumiem, un aicina Krieviju parakstīt vienošanos, kas šajā jautājumā panākta augstākā līmeņa sanāksmē Samārā 2007. gadā; šajā ziņā atzinīgi vērtē Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas neseno lēmumu nemēģināt pievienoties PTO kā vienotai muitas savienībai, kas varētu novilcināt sarunas par vairākiem gadiem;

5.   ieinteresēti atzīmē pašreizējā Eiropas Savienības un Krievijas dialoga labvēlīgo gaitu par turpmāku vīzu režīma liberalizāciju; aicina turpināt sadarbību tādās jomās kā nelegālā imigrācija, kontroles uzlabošana pārrobežu kontrolpunktos un labāka informācijas apmaiņa par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jāpanāk, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas paredzēti jebkādos apspriestajos nolīgumos par ceļojuma vīzu režīma atcelšanu starp abām pusēm, lai Eiropā novērstu jebkādus drošības pārkāpumus; šajā sakarībā uzsver tiešu personisku kontaktu nozīmi un to labvēlīgo ietekmi uz ES un Krievijas turpmākajām attiecībām;

6.   aicina Padomi un Komisiju kāpināt centienus, lai atrisinātu problēmas ES un Krievijas robežšķērsošanas vietās, un iesaistīties konkrētos projektos, pārrobežu sadarbībai pilnībā izmantojot jaunā kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta un Kopienas iniciatīvas Interreg līdzekļus;

7.   sagaida, ka tiks parakstīts Eiropas Savienības un Krievijas nolīgums par energodrošības agrīnās brīdināšanas mehānismu, kas ietver paziņošanu, apspriedes un īstenošanu, un aicina Zviedrijas prezidentūru un Komisiju sadarboties ar Krievijas varas iestādēm, Gazprom , Ukrainas varas iestādēm un Naftohaz Ukrainy , lai nepieļautu iepriekšējos gados notikušo energoapgādes pārtraukumu atkārtošanos;

8.   uzsver, ka Krievijas un ES sadarbība enerģētikas jomā ir abpusēji nozīmīga, ievērojot to, ka tā rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šāda sadarbība būtu jāveido uz savstarpējas atkarības un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina Zviedrijas prezidentūru, Padomi un Komisiju izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai Krievijas partneriem skaidri norādītu par ES īstenotajiem stingrākiem pasākumiem enerģētikas iekšējās solidaritātes jomā, kā arī par savstarpējām negatīvajām sekām ilgtermiņā, kuras energoresursu piegāžu problēmas varētu radīt; aicina Krieviju īsā laikā iekļaut valsts tiesību aktos starptautisko paraugpraksi attiecībā uz pārredzamību un sabiedrisko pārskatatbildību un parakstīt Espo 1991. gada Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā;

9.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt EHN un tam pievienotā Pārejas protokola principu iekļaušanu jaunajā ES un Krievijas Partnerattiecību nolīgumā;

10.   uzsver, ka infrastruktūru savienojumu izveide starp ES un Krievijas Federāciju ir savstarpēji izdevīga un ka tāpēc būtu jāveicina, un tai būtu jāpamatojas uz minimālām ekonomiskām un ekoloģiskām izmaksām; stingri mudina Krieviju sadarbības projektos ar ES enerģētikas jomā ievērot EHN noteiktos pamatprincipus;

11.   atzīst ‐ lai būtu 50 % iespējamība ierobežot klimata pārmaiņas +2ºC robežās, rūpnieciski attīstīto valstu emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina vismaz 80–95 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; uzstāj, ka attīstītajām valstīm jāuzņemas īpaša atbildība emisiju samazināšanā, un uzskata, ka ir nepieciešams rūpnieciski attīstītajās valstīs 2020. gadā panākt kopējo emisiju samazinājumu tuvāk 25-40 % intervāla augšējai robežai, kā ieteikusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC ); šajā sakarībā uzskata, ka visām rūpnieciski attīstītajām valstīm jāpieņem mērķi, kuros paredz vērienīgu samazinājumu salīdzinājumā ar pašreizējiem emisiju līmeņiem, un aicina Krieviju pārskatīt tās prasību attiecībā uz augstāku emisiju mērķi, ievērojot tās seku mazināšanas potenciālu un IPCC ieteikumus, lai sekmētu ātras vienošanās panākšanu Kopenhāgenā;

12.   uzsver, ka nepieciešams, lai Krievija pilnībā atbalstītu Kioto protokola saistošos mērķus klimata pārmaiņu jomā; aicina prezidentūru, Padomi un Komisiju intensīvi strādāt ar Krievijas pusi, lai Klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada decembrī Kopenhāgenā nodrošinātu globāla vērienīga un visaptveroša nolīguma noslēgšanu, ar kuru novērstu to, ka globālā sasilšana sasniegtu bīstamu līmeni;

13.   uzsver, cik svarīga ir pastāvīga viedokļu apmaiņa ar Krieviju par cilvēktiesībām, kas notiek ES un Krievijas apspriežu par cilvēktiesībām laikā, kurās uzmanības centrā ir Krievijas varas iestāžu veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju drošību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, un prasa, lai tiktu uzlabots šo sanāksmju formāts, padarot tās pārredzamākas un efektīvākas, īpašu uzmanību veltot kopīgai darbībai pret rasismu un ksenofobiju, kā arī lai padarītu to par atvērtu procesu, kurā efektīvu ieguldījumu varētu sniegt Eiropas Parlaments, Valsts dome un cilvēktiesību NVO ‐ neatkarīgi no tā, vai dialogs notiek Krievijā, vai kādā ES dalībvalstī; uzstāj, ka cilvēktiesību nodrošināšanas pasākumiem vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem jautājumiem ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā un neatņemamai daļai jaunajā ES un Krievijas nolīgumā; atkārtoti aicina nodrošināt, ka tiek atrasti un saukti pie atbildības Natālijas Estemirovas, Andreja Kulagina, Zaremas Sadulajevas, Alika Džabrailova, Makšaripa Auševa, Staņislava Markelova, Anastasijas Baburovas un Annas Politkovskajas slepkavas;

14.   mudina Padomi un Komisiju vislielāko uzmanību pievērst patlaban notiekošajai otrajai tiesas prāvai pret bijušo "Jukos Oil" vadītāju Mihailu Hodorkovski, kurā jau tagad ir novērojami daudzi nopietni procesuālie pārkāpumi; aicina Krievijas varas iestādes apkarot patvaļu, ievērot tiesiskuma principu un neizmantot tiesu iestādes kā politisku ieroci;

15.   nosoda brutālo slepkavību, Ingušijā nošaujot populāro cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas pārstāvi Makšaripu Auševu; jo īpaši aicina Krievijas varas iestādes pieņemt preventīvus pasākumus cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, piemēram, izmeklēšanas uzsākšanu, tiklīdz prokuroram un tiesu sistēmai ir kļuvuši zināmi fakti par draudiem, ar kuriem saskaras minētās personas;

16.   aicina Krievijas varas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un pēc iespējas drīz ratificēt protokolu par šīs struktūras reformu; sagaida no Valsts domes Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Papildprotokola Nr. 14 ratifikāciju;

17.   aicina Zviedrijas prezidentūru, Padomi un Komisiju izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai skaidri paustu ES bažas par virkni starptautisku jautājumu, attiecībā uz kuriem konstruktīva sadarbība ar Krieviju ir būtiski svarīga, ņemot vērā Krievijas lomu starptautiskajā politikā, un norāda, ka jāpaplašina sadarbība, risinot jautājumus saistībā ar Irānu, Afganistānu un Tuvajiem Austrumiem, kā arī citus būtiskus starptautiskās darba kārtības jautājumus;

18.   aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir nostiprināt drošību un stabilitāti pasaulē un it sevišķi kaimiņvalstīs, un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām mierīgā ceļā noregulēt konfliktus Kalnu Karabahā un Piedņestrā un jo īpaši konfliktus starp Krieviju un Gruziju un tās separātiskajiem Dienvidosetijas un Abhāzijas reģioniem;

19.   šajā ziņā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Uzraudzības misijas Gruzijā (ESUM) sasniegumus, kura ir apliecinājusi ES vēlmi un spēju izšķiroši rīkoties, lai sekmētu mieru un stabilitāti, un ir veicinājusi vajadzīgo apstākļu radīšanu, lai īstenotu 2008. gada 12. augusta un 8. septembra pamiera nolīgumus; atkārtoti apliecina saistības, kuras EP ir uzņēmies attiecībā uz Gruzijas teritoriālo integritāti, un aicina visas puses pilnībā ievērot savas saistības; norāda, ka ESUM ir piešķirtas valsts mēroga pilnvaras, un aicina ESUM nodrošināt netraucētu iekļūšanu Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas līdz šim ir liegta; vēlreiz pilnībā apstiprina saistības, ko EP ir uzņēmies Ženēvas sarunās, arī attiecībā uz ES, ANO un EDSO kopīgi īstenotas šā foruma vadības turpināšanu;

20.   aicina ES un Krieviju turpināt centienus, lai panāktu progresu Tuvo Austrumu miera procesā un rastu risinājumu saistībā ar Irānas kodolprogrammu, jo īpaši ievērojot Ženēvā 2009. gada 1. oktobrī panākto vienošanos starp Irānu un ASV, Krieviju, Ķīnu, Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, par kodoldegvielas plānu un jaunceļamās bagātināšanas rūpnīcas pieejamību ANO uzraudzībai;

21.   pauž nopietnas bažas par starptautiskās drošības situācijas iespējamo sarežģīšanos pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņems Krievijas prezidenta iesniegtos grozījumus "Aizsardzības likumā", kur formulēts, ka Krievija var izmatot militāru spēku operācijās ārpus valsts robežām, lai atvairītu uzbrukumu Krievijas bruņotajiem spēkiem vai citām karaspēka vienībām, kas izvietoti ārpus Krievijas robežām, lai atvairītu vai novērstu uzbrukumu citai valstij, vai arī lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārzemēs ‐ šis pēdējais punkts ir īpaši pretrunīgs, ņemot vērā to, ka Krievija nelegāli izsniedz pases teritorijās, kur joprojām pastāv neatrisināti konflikti, un Ukrainai piederošajā Krimā;

22.   aicina prezidentūru paust ES atbalstu Krievijas sarunām ar ASV par jaunu nolīgumu, kas nomainītu START nolīgumu, un prasa atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot kopīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu, iesaistot ASV, Krieviju un NATO ; pauž optimismu par to, ka vienošanos par START varētu panākt līdz 2009. gada beigām;

23.   mudina ASV un Krievijas valdības plašāk iesaistīt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis diskusijās saistībā ar pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu, tostarp raķešu riska novērtējumu, tādējādi dodot savu ieguldījumu mieram un stabilitātei pasaulē un jo īpaši Eiropā;

24.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0022. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0021. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0309.