Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2540(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0091/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0091/2010

Debates :

PV 09/02/2010 - 4
CRE 09/02/2010 - 4

Balsojumi :

PV 09/02/2010 - 5.1
CRE 09/02/2010 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0009

Pieņemtie teksti
PDF 209kWORD 57k
Otrdiena, 2010. gada 9. februāris - Strasbūra
Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
P7_TA(2010)0009B7-0091/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. februāra rezolūcija par pārskatīto Pamatnolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju nākamajā likumdošanas periodā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā "Politiskās pamatnostādnes nākamajai Komisijai", ar kurām 2009. gada 3. septembrī iepazīstināja ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs,

–   ņemot vērā ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu Eiropas Parlamentam 2009. gada 15. septembrī un Priekšsēdētāju konferencei 2009. gada 19. novembrī,

–   ņemot vērā 2009. gada 16. septembra lēmumu(1), ar ko Durão Barroso ievēlēja par Komisijas priekšsēdētāju,

–   ņemot vērā pašreizējo pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju(2),

–   ņemot vērā Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(3) Komisijas un Parlamenta pašreizējo īstenošanas praksi,

–   ņemot vērā pieredzi, kas gūta iepriekšējā likumdošanas periodā, jaunajiem noteikumiem Lisabonas līgumā, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī un ar kuru izveido jaunu iestāžu līdzsvaru, un kopējo vienošanos, kas 2010. gada 27. janvārī tika panākta starp Eiropas Parlamenta darba grupu pamatnolīguma pārskatīšanai un ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 244. līdz 248. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 106. un 107. pantu,

A.   tā kā Eiropas Parlamentam un Komisijai ir cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu "Kopienas metodes" veiksmīgu un efektīvu izmantošanu, un tā kā tie ir īpaši atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība ir kas vairāk nekā tikai tās sastāvdaļu summa,

1.   atzinīgi vērtē ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja jauno priekšlikumu nodibināt "īpašu Eiropas Parlamenta un Komisijas partnerību", kā tas tiek ierosināts viņa "Politiskajās pamatnostādnēs nākamajai Komisijai", lai skaidri definētu un īstenotu Eiropas intereses un liktu pirmo stūrakmeni atjaunotai Eiropas Savienībai "pēc Lisabonas" laikmetā;

2.   aicina pēc iespējas drīz pārskatīt Eiropas Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumu, kurš reglamentē abu iestāžu divpusējās attiecības, ņemot par izejas punktu ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Barroso dotos solījumus;

3.   ievērojot minētos solījumus, aicina, lai pārskatītajā pamatnolīgumā jo īpaši tiktu iekļauti šādi punkti:

   a) garantija, ka Komisija ievēros vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu attiecībā uz Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi sanāksmēm un nodrošināšanu ar tekstiem vai citu informāciju, jo īpaši likumdošanas un budžeta jautājumos;
  b) Parlamenta un Komisijas īpašās partnerības īstenošana ar šādiem pasākumiem:
   – Komisijas priekšsēdētājs uztur pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju par izšķirošiem horizontālajiem jautājumiem un būtiskiem likumdošanas priekšlikumiem. Šajā dialogā arī jābūt uzaicinājumiem Parlamenta priekšsēdētājam uz Komisāru kolēģijas sanāksmēm,
   – Komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks jāuzaicina uz Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmēm, kad tiek apspriesti specifiski jautājumi, kas attiecas uz plenārsēdes darba kārtības noteikšanu, un likumdošanas vai budžeta jautājumi,
   – katru gadu jārīko Priekšsēdētāju konferences, Komiteju priekšsēdētāju konferences un Komisāru kolēģijas sanāksme, lai apspriestu attiecīgus jautājumus, tostarp Komisijas darba programmas sagatavošanu un īstenošanu,
   – Komisija savā darba gaitā, sagatavojot un īstenojot ES tiesību aktus, tostarp nesaistošos tiesību aktus, sniedz pilnīgu informāciju un dokumentus par savām sanāksmēm ar valstu ekspertiem; tā var uz šīm sanāksmēm uzaicināt arī Parlamenta ekspertus;
   c) Komisijas apņemšanās ziņot par praktisko pārraudzību pār visiem likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts likumdošanas iniciatīvas ziņojums saskaņā ar LESD 225. pantu; Komisija nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu ne vēlāk kā viena gada laikā vai iekļauj priekšlikumu savā nākamā gada darba programmā. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā sniedz Eiropas Parlamentam sīkus paskaidrojumus par iemesliem;
   d) apņemšanās Parlamentam un Komisijai cieši sadarboties agrīnā posmā attiecībā uz likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem, kuri izriet no pilsoņu iniciatīvām;
  e) Parlamenta un Komisijas apņemšanās vienoties par izšķirošajiem jautājumiem, sagatavojoties turpmākajām sarunām ar Padomi par starpiestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pielāgošanu jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem un inter alia par izmaiņām esošā nolīguma īstenošanas praksē, cita starpā:
   – ietekmes novērtējumu veic Komisijas pārziņā, ievērojot pārredzamu procedūru, kura garantē neatkarīgu novērtējumu; ietekmes novērtējumus publicē pienācīgā laikā, izskatot vairākus atšķirīgus scenārijus, tostarp variantu "nekas nav jādara", un ar tiem principā iepazīstina attiecīgo Parlamenta komiteju, kamēr notiek konsultācijas ar dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem,
   – jomās, kur parasti Parlaments tiek iesaistīts likumdošanas procesā, attiecīgā gadījumā un ar pienācīgu pamatojumu pēc konsultēšanās ar Parlamentu izmanto nesaistošos tiesību aktus,
   – lai veicinātu Eiropas Savienības tiesību vienkāršošanu, garantē pārstrādāšanas izmantošanu kā standarta procedūru, kur tas iespējams un piemērots, vai arī to aizstāj ar tiesību akta kodifikāciju sešu mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas galīgajā variantā,
   – lai nodrošinātu labāku pārraudzību pār Eiropas Savienības tiesību transponēšanu un piemērošanu, Komisija un Parlaments cenšas iekļaut obligātās atbilstības tabulas un saistošu termiņu transponēšanai, kam direktīvās parasti nevajadzētu pārsniegt divu gadu laikposmu,
   – Komisija dara pieejamu Parlamentam kopsavilkuma informāciju par visām pārkāpuma procedūrām, pamatojoties uz oficiālu paziņojuma vēstuli, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, par konkrētiem gadījumiem un ievērojot noteikumus par konfidencialitāti, par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra;
  f) piekrišana šādām prasībām, lai uzlabotu izpildītāja pārskatatbildību:
   – katru reizi, kad Komisija ir iecerējusi Komisāru rīcības kodeksa pārskatīšanu, tā lūdz Parlamenta atzinumu,
   – katru reizi, kad Parlaments ir iecerējis pārskatīt Reglamentu saistībā ar attiecībām ar Komisiju, tas lūdz Komisijas atzinumu,
   – ja Parlaments lūdz Komisijas priekšsēdētāju izteikt neuzticību atsevišķam Komisijas loceklim, priekšsēdētājs rūpīgi apsver, vai viņam pieprasīt šā Komisijas locekļa atkāpšanos no amata saskaņā ar ES līguma 17. panta 6. punktu; priekšsēdētājs vai nu pieprasa šā Komisijas locekļa atkāpšanos, vai arī nākamajā sesijā paskaidro Parlamentam savu atteikumu to darīt,
   – ja Komisijas priekšsēdētājs gatavojas veikt amata pienākumu maiņu Komisijā tās pilnvaru laikā, saskaņā ar LESD 248. pantu viņš informē Parlamentu pienācīgā termiņā attiecīgajām parlamentārajām konsultācijām attiecībā uz šīm izmaiņām. Priekšsēdētāja lēmums par amata pienākumu maiņu var stāties spēkā nekavējoties,
   – ja ir jāaizstāj komisārs, Komisijas priekšsēdētājs rūpīgi apsver konsultēšanās ar Parlamenta rezultātus, pirms dod piekrišanu Padomes lēmumam saskaņā ar LESD 246. pantu,
   – Komisija atbalsta Parlamentu turpmākajās sarunās par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EEAS), lai nodrošinātu šā dienesta pilnīgu pārskatatbildību, tostarp pārredzamu procedūru īpašo pārstāvju un vēstnieku kandidatūru izvirzīšanai,
   – Komisija atbalsta Parlamentu turpmākajās sarunās par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EEAS), lai turpinātu un pastiprinātu "Kopienas pieeju" attīstības politikā, ieskaitot attīstības palīdzības instrumentu programmu izstrādi, jo īpaši Eiropas Attīstības fondu, kurš būtu jāsaglabā kā Komisijas uzdevums un par kuru tai būtu pilnībā jāatskaitās Parlamentam,
   – lai reformētu esošo jautājumu laiku, ievieš jautājumu stundu ar komisāriem, ieskaitot priekšsēdētāja vietnieku ārējo attiecību jautājumos / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un rīkojoties pēc modeļa, kāds ir esošajai jautājumu stundai ar Komisijas priekšsēdētāju;
   g) kandidātiem, kas izvirzīti uz reglamentējošo aģentūru izpilddirektora amatam, būtu jāierodas uz Parlamenta komiteju uzklausīšanām;
   h) Komisijas apņemšanās veidot pastiprinātu sadarbību ar Parlamentu, sniedzot Parlamentam tūlītēju un pilnīgu informāciju visos sarunu posmos par starptautiskiem nolīgumiem (ieskaitot sarunu direktīvu definēšanu), jo īpaši jautājumos par tirdzniecību un citās sarunās, kam piemēro piekrišanas procedūru, tā lai pilnībā īstenotu LESD 218. pantu, vienlaikus ņemot vērā katras iestādes lomu un pilnībā ievērojot jaunās procedūras un noteikumus par nepieciešamās konfidencialitātes nodrošināšanu;
   i) starptautiskās konferencēs Komisija, ņemot vērā Parlamenta paplašinātās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu un lai nodrošinātu efektīvu informācijas plūsmu, pēc Parlamenta pieprasījuma veicina novērotāja statusa piešķiršanu Parlamenta delegācijas priekšsēdētājam attiecīgās sanāksmēs un šim nolūkam garantē Parlamenta delegācijām piekļuvi ES objektiem;
  j) apņemšanās uzlabot pašreizējos pasākumus, kas attiecas uz programmu sastādīšanu, izmantojot vairākus pasākumus, tostarp:
   – principā iepazīstinot ar īpaši izraudzītām izšķirošām Komisijas iniciatīvām vispirms plenārsēdē un tikai pēc tam publiski,
   – Komisijai apņemoties ierosināt ātri, saskaņā ar ES līguma 17. pantu, "Savienības ikgadējo un daudzgadu programmu plānojumu, lai izveidotu iestāžu nolīgumus",
   – katru gadu rīkojot Komisāru kolēģijas, Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmes, pirms tiek pieņemta Komisijas darba programma, ieskaitot turpmākus priekšlikumus par vienkāršošanu, būtiskākās nesaistošo tiesību aktu iniciatīvas un atsaukumus, lai sagatavotos debatēm un censtos panākt Komisijas un Parlamenta kopējo saprašanos,
   – ievērojot principu, ka Komisijai ir jāpaskaidro, ja tā nevar sniegt atsevišķus priekšlikumus, kas paredzēti tās darba programmā, vai ja Komisija atkāpjas no tās;

4.   aicina Parlamentu un Komisiju veikt pārskatu par turpmākā pamatnolīguma darbību līdz 2011. gada beigām;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju jaunajai Komisijai.

(1) Minētās dienas protokols, P7_PV(2009)09-16, 7.1. punkts.
(2) OV C 117 E, 18.5.2006., 123. lpp.
(3) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika