Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūcija par neseno zemestrīci Haiti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā G7 valstu grupas augstākā līmeņa sanāksmi Iqaluit
, Kanādā 2010. gada 6. februārī,
– ņemot vērā 2010. gada 25. janvārī Monreālā notikušās palīdzības sagatavošanai veltītās ministru konferences secinājumus,
– ņemot vērā 2010. gada 20. janvārī Eiropas Parlamentā notikušās debates ar augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos baronesi C. Ashton
par zemestrīci Haiti,
– ņemot vērā 2010. gada 18. janvārī Briselē notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas konsensu par humāno palīdzību,
– ņemot vērā ANO Stabilizācijas misiju Haiti (MINUSTAH)
,
– ņemot vērā Michel Barnier
2006. gada 9. maija priekšlikumu izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus "EuropeAid"
,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā 2010. gada 12. janvārī Haiti notika zemestrīce, kuras stiprums bija 7,3 balles pēc Rihtera skalas un kura nodarīja katastrofālus zaudējumus Portoprensā, Žakmelā un citās reģiona apdzīvotās vietās, tā kā tai sekoja vairāki spēcīgi atkārtoti grūdieni, kas turpināja izraisīt postošas sekas valstī;
B. tā kā ir ziņots, ka zemestrīcē gājuši bojā 200 000 cilvēku, 250 000 ir ievainoti un zemestrīce tieši ietekmējusi vairāk nekā 3 miljonus ļaužu;
C. tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA)
ir paziņojis, ka visā valstī aptuveni vienam miljonam cilvēku vajadzīga pajumte, un aptuveni 600 000 iedzīvotāju ir pārvietoti uz citiem valsts reģioniem;
D. tā kā Haiti valdība lēš, ka Portoprensu ir atstājuši 235 000 cilvēku un vēl aptuveni miljons cilvēku var atstāt pilsētas un doties uz lauku reģioniem, padarot situāciju jau tā neaizsargātajās kopienās vēl sarežģītāku;
E. tā kā jau pirms zemestrīces apmēram 1,8 miljoni cilvēku nebija nodrošināti ar pārtiku un šajā valstī teju 60 % iedzīvotāju dzīvo lauku reģionos un 70 % ir jāiztiek ar mazāk nekā diviem ASV dolāriem dienā;
F. tā kā vairākas politiskas nestabilitātes desmitgades jau pirms zemestrīces bija vājinājušas valdības iestādes un valsts spēju nodrošināt galvenos sabiedriskos pakalpojumus, un tā kā zemestrīces nodarītais kaitējums ir paralizējis valsts spēju aktīvi iesaistīties glābšanas darbos, tādējādi vēl vairāk pasliktinot situāciju;
G. tā kā Komisija ir piekritusi piešķirt EUR 137 miljonus īstermiņa vajadzībām un vismaz EUR 200 miljonus vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzībām un dalībvalstis ir papildus piešķīrušas vēl EUR 92 miljonus;
H. tā kā Haiti apgrūtina ārējais parāds aptuveni 1 miljarda ASV dolāru apmērā, kas kavēja Haiti attīstību jau pirms zemestrīces un var traucēt valsts atjaunošanas darbu;
I. tā kā tūlītēja funkcionējošas demokrātijas un valdības atjaunošana Haiti ir būtisks aspekts virzībā no pirmā posma ārkārtas palīdzības uz apjomīgo valsts atjaunošanas uzdevumu,
1. izsaka patiesu līdzjūtību Haiti iedzīvotājiem, citu tautu piederīgajiem un starptautisko organizāciju, tostarp ANO un Eiropas Komisijas, darbiniekiem sakarā ar daudzajiem bojāgājušajiem un zemestrīces radītajiem postījumiem un pauž solidaritāti ar viņiem;
2. atzinīgi vērtē Haiti iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, kā arī ANO, NVO un citu divpusēju palīdzības sniedzēju centienus sniegt atbalstu Haiti iedzīvotājiem un pauž cieņu par visu iesaistīto ES palīdzības organizāciju un privātpersonu paveikto darbu;
3. aicina visaptveroši novērtēt iedzīvotāju īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības un noteikt, kāds būs ES ieguldījums atjaunošanas procesā, kas aptver trīs posmus ‐ ārkārtas palīdzība, rehabilitācija un atjaunošana; aicina Komisiju iespējami ātri rīkoties, lai novērtētu Eiropas reakciju uz humanitāro krīzi Haiti, un iesniegt priekšlikumus, kā uzlabot ES rīcību līdzīgās situācijās nākotnē;
4. mudina ES galveno uzmanību pievērst palīdzībai atjaunošanas centienos un humanitārā stāvokļa uzlabošanai, īpaši palīdzot mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, kā arī nodrošinot pajumti, medicīniskās iekārtas, loģistikas palīdzību un pārtiku; aicina visas dalībvalstis būt gatavām atsaukties ANO aicinājumiem sniegt turpmāku palīdzību;
5. pauž nopietnas bažas par neaizsargātāko iedzīvotāju, jo īpaši sieviešu, labklājību; aicina Komisiju un ANO pievērst īpašu uzmanību sieviešu līdzdalībai atjaunošanas centienos, aktīvi iesaistot viņas visu palīdzības un atjaunošanas programmu rehabilitācijas, atjaunošanas un novērtējuma posmos;
6. uzsver, ka bērniem bez pavadoņa un nošķirtiem bērniem vajadzētu sniegt palīdzību, kas sekmē viņu iespējami drīzu atkalapvienošanos ar vecākiem vai ierastajiem aprūpētājiem; aicina ES un starptautisko sabiedrību steidzami novērtēt vajadzību pēc saskaņota plāna, lai risinātu jautājumu par tūkstošiem bērnu, kas kļuvuši par bāreņiem zemestrīces rezultātā; uzsver, ka pastāv nopietns cilvēku tirdzniecības risks;
7. aicina ES atbalstīt pagaidu moratorija noteikšanu jauniem Haiti bērnu adopcijas gadījumiem, kas varētu būt spēkā līdz diviem gadiem no brīža, kad sākušies piederīgo meklējumi; aicina ES steidzami censties nodrošināt bērnu pamatvajadzības, uzsākt pagaidu skolu darbību un nodrošināt iespējas bērniem saņemt konsultācijas;
8. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas sākotnējo apņemšanos sniegt humāno palīdzību EUR 30 miljonu apmērā, tomēr pauž bažas, ka pagaidām ir izdevies savākt tikai 87 % no 575 miljoniem ASV dolāru, kurus OCHA
lūdza ātri piešķirt; uzsver, ka šāds finansējums ir būtiski svarīgs iesākto pasākumu turpināšanai ilgtermiņā; aicina Komisiju un visas dalībvalstis pilnā mērā izpildīt saistības, ko tās ir uzņēmušās;
9. atzinīgi vērtē G7 grupas lēmumu atcelt Haiti starptautiskā parāda prasījumu; sagaida, ka visas valstis un starptautiskie līdzekļu devēji rīkosies tāpat; aicina arī Starptautisko Valūtas fondu pilnā apjomā norakstīt Haiti nesamaksāto parādu, attiecinot to arī uz 2010. gada janvārī apstiprināto 102 miljonu ASV dolāru lielo ārkārtas aizdevumu; uzsver, ka jebkāda ārkārtas palīdzība saistībā ar zemestrīci būtu jāsniedz kā dāvinājums, nevis kā aizdevums, kas palielina parādus;
10. atgādina ANO ģenerālsekretāra vietnieka humanitāro lietu jautājumos aicinājumu nodrošināt transportlīdzekļus degvielas transportēšanai; aicina dalībvalstis sniegt papildu atbalstu, lai nodrošinātu piegādes pagaidu nometnēm, sadales punktiem un nomaļām pilsētām un ciemiem;
11. uzsver, ka ir svarīgi panākt atbilstošu drošību palīdzības sadales konvojiem, lai nodrošinātu, ka piegādes sadala taisnīgi un mierīgos apstākļos, jo īpaši sniedzot palīdzību vājākajiem un tiem, kuru vajadzības ir vislielākās;
12. atzinīgi vērtē Padomes lēmumu nosūtīt 350 ANO vadībai pakļautus militāros policistus palīdzības centienu atbalstam Haiti un lēmumu izveidot Briselē koordinēšanas vienību (EUCO Haiti)
, lai sekmētu proaktīvus Eiropas pasākumus militārajā un drošības jomā, kā arī koordinētu ES dalībvalstu ieguldījumu palīdzības pasākumos;
13. aicina ANO kopā ar Haiti iestādēm pārskatīt MINUSTHA
mandātu, lai varētu labāk reaģēt uz valsts vajadzībām laikā pēc katastrofas, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem;
14. uzsver to, cik svarīgi ir sniegt pienācīgu atbalstu vietējām varas iestādēm ekonomikas attīstības veicināšanā, jo simtiem tūkstošu cilvēku pamet Portoprensu, lai apmestos lauku reģionos; aicina ES un citus starptautiskos līdzekļu devējus palīdzības sniegšanai pēc iespējas iegādāties vietējo pārtiku;
15. atbalsta ES centienus veicināt pārtikas ražošanu vietējā līmenī, atjaunojot bojāto infrastruktūru un nodrošinot mazo lauku saimniecību īpašniekus ar nepieciešamajiem līdzekļiem (sēklām, mēslojumu un darbarīkiem), jo īpaši pirms pavasara sējas sezonas, kas sāksies martā, jo minētās saimniecības nodrošina 60 % no valstī saražotās pārtikas;
16. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbalstītu programmas "naudu par darbu", kas ir svarīgas skaidras naudas iepludināšanai sabiedrībā, un palīdzētu atjaunot banku sistēmas darbību;
17. uzsver, ka ir jāveic ilgtermiņa ieguldījumi tādu ēku būvniecībā, kas ir izturīgas pret zemestrīci, un tādu pamatinfrastruktūras objektu kā ūdens apgādes sistēmu, ceļu un elektroenerģijas apgādes iekārtu izveidē, kuru pirms zemestrīces nebija vai tie lielā mērā bija neapmierinošā stāvoklī, kas būtiski palielina dabas katastrofu iespējamo ietekmi;
18. aicina sadarbībā ar ANO un Pasaules Banku organizēt starptautisku konferenci un veikt saskaņotu novērtējumu par katastrofas izraisītajām vajadzībām, lai pēc ārkārtas pasākumu pabeigšanas noteiktu ilgtermiņa atjaunošanas vajadzības;
19. aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt, lai Haiti iedzīvotāji un valdība būtu atjaunošanas procesa galvenie dalībnieki, tādējādi radot viņiem iespēju uzņemties atbildību par kopējo nākotni;
20. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam visaptverošu pēckatastrofas vajadzību novērtējumu un progresa ziņojumu par atjaunošanu;
21. aicina ES sadarboties ar Haiti iestādēm, lai izstrādātu katastrofu novēršanas un jaudu pārvaldības sistēmu ilgtermiņa vajadzībām, uzsverot, ka atjaunošanas pasākumu pamatā jābūt valsts prioritātēm, taču vienlaikus tiktu ievēroti efektīvas palīdzības principi un sniegts atbalsts Haiti iestādēm, lai tās varētu īstenot efektīvu pārvaldību;
22. aicina starptautisko sabiedrību turpināt pievērst uzmanību Haiti un izmantot šo iespēju, lai beidzot novērstu valsts nabadzības galvenos iemeslus un palīdzētu Haiti pēc šīs katastrofas kļūt par pilnībā funkcionējošu demokrātiju ar ekonomiku, kas spēj uzturēt valsts iedzīvotājus;
23. atzīst darbu, ko atsevišķas ES dalībvalstis paveica ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību un efektīvo šīs palīdzības koordināciju, ko veica MIC
(Monitoringa un informācijas centrs) un ECHO
darbinieku grupas, kuras tika izvietotas jau dažas stundas pēc zemestrīces;
24. norāda, ka Komisija pirmo reizi sekmīgi izmantoja divus moduļus, kas izveidoti saskaņā ar Parlamenta atbalstīto sagatavošanas darbību ES ātrās reaģēšanas iespēju nodrošināšanai;
25. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumus par ES civilās aizsardzības spēku izveidi, kuru pamatā būtu ES civilās aizsardzības mehānisms, un kas Savienībai ļautu 24 stundu laikā pēc katastrofas sakopot visus resursus, kas nepieciešami sākotnējās ārkārtas humanitārās palīdzības sniegšanai;
26. uzsver to, ka Eiropas ātrās reaģēšanas mehānismam vajadzētu:
–
būt ar civilu un/ vai humanitāru raksturu;
–
darboties pastāvīgi;
–
būt spējīgam iesaistīties jebkurā brīdī un visdrīzākajā laikā;
–
darboties ar Eiropas Savienības karogu;
–
ievērot starptautiskās humanitārās tiesības;
–
būt gatavam sadarbībai ar citiem humanitārās palīdzības sniedzējiem;
–
būt gatavam sadarboties ar ANO sistēmu;
–
būt gatavam pieņemt trešo valstu ieguldījumu;
–
ievērot to, ka dalībvalstis paredzētajos pasākumos piedalās pēc brīvprātības principa;
–
censties pastāvīgi nodrošināt jebkurā brīdī mobilizējamo cilvēkresursu un materiālo resursu vajadzīgo līmeni;
–
balstīties uz pienākumu sadales principiem;
27. aicina augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāru uzņemties vadošo lomu, koordinējot Savienības atbildi uz krīzes situāciju un izmantojot Lisabonas līgumā paredzētos jaunos pienākumus, lai labāk saskaņotu ES rīcību turpmākajās krīzēs, vienlaikus balstoties uz to, kas ir sasniegts līdz šim;
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētājam, Haiti prezidentam un valdībai, ANO ģenerālsekretāra vietniekam humanitāro lietu un ārkārtas palīdzības jautājumos un dalībvalstu valdībām.