Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2504(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0079/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 10/02/2010 - 9.6
CRE 10/02/2010 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0016

Pieņemtie teksti
DOC 80k
Trešdiena, 2010. gada 10. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Situācija Irānā
P7_TA(2010)0016B7-0078, 0079, 0080, 0081, 0082, 0084 un 0086/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūcija par situāciju Irānā

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 5. februāra paziņojumu par gaidāmajiem nāvessodiem Irānā,

–   ņemot vērā ES un ASV 2010. gada 8. februāra kopīgo paziņojumu, kurā Irānas valdībai pausts aicinājums pildīt saistības cilvēktiesību jomā,

–   ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā atkārtoti pausta Parlamenta apņemšanās panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē un īpaši nosodīta nāvessoda izpilde par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. un 11. decembra paziņojumu par Irānu,

–   ņemot vērā augstā pārstāvja 2010. gada 12. janvāra paziņojumu par septiņu bahajiešu līderu tiesāšanu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1737(2006), Nr. 1747(2007), Nr. 1803(2008) un Nr. 1835(2008),

–   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valdes 2009. gada 27. novembrī pieņemto rezolūciju par Drošības pasākumu nolīguma un iepriekšminēto ANO Drošības padomes rezolūciju attiecīgo noteikumu īstenošanu Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR ), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR ), Konvenciju par jebkuras diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī to, ka Irāna ir parakstījusi visus šos dokumentus,

–   ņemot vērā Irānas Izlūkošanas ministrijas 2010. gada 5. janvāra paziņojumu, ka visi kontakti starp Irānas pilsoņiem un 60 nevalstiskajām organizācijām, kā arī daudzajiem starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri raida persiešu valodā, ir nelegāli,

–   ņemot vērā, ka Irānas varas iestādes atlika 2010. gada 8.–11. janvārī plānoto Teherānas apmeklējumu Parlamenta delegācijai attiecībām ar Irānu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

Par demokrātiju un cilvēktiesībām

A.   tā kā politiskā situācija Irānā joprojām pasliktinās un nekas neliecina, ka Irānas valdība būtu iecerējusi rīkoties, lai kliedētu savu iedzīvotāju un pasaules sabiedrības paustās bažas par 2009. gada jūnijā notikušo vēlēšanu leģitimitāti; tā kā daudzi krāpšanas gadījumi ir izraisījuši plašu protesta kustību (tā dēvētā Zaļā kustība) un pēdējos mēnešos ir notikušas masu demonstrācijas;

B.   tā kā politiskie notikumi Irānā pēc apstrīdētajām prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā ir apliecinājuši lielu potenciālu tautas vadītām demokrātiskām izmaiņām valstī ar tās enerģisko un aktīvo pilsonisko sabiedrību avangardā;

C.   tā kā Irānas drošības spēki ‐ Revolucionārā gvarde, Basiju milicija un policija ‐ ir reaģējuši ar bargiem pasākumiem, patvaļīgi arestējot tūkstošiem miermīlīgu protestētāju un disidentu, tostarp studentus un augstskolu mācību spēkus, sieviešu tiesību aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus, advokātus, žurnālistus, tekstu autorus internetā, garīdzniekus un ievērojamus cilvēktiesību aizstāvjus, nepārprotami apliecinot centienus iebiedēt kritizētājus un apslāpēt režīma noliedzējus;

D.   tā kā ir saņemta informācija, ka daudzi no arestētajiem tiek sisti un spīdzināti, bet dažos gadījumos cietumos un slepenajās ieslodzījuma vietās pakļauti seksuālai vardarbībai; tā kā Irānas Islāma Republikas parlamenta vadītā izmeklēšana 2010. gada sākumā konstatēja, ka prokurora vietnieks Saeed Mortazavi ir tieši atbildīgs par vismaz trīs ieslodzīto nāvi spīdzināšanas un nolaidības rezultātā Kahrizak cietumā, kuru tiesu iestādes bija likušas slēgt pirms trijiem gadiem;

E.   tā kā valdības amatpersonas ir apstiprinājušas, ka kopš 2009. gada jūnija ne mazāk kā 30 protestētāju ir zaudējuši dzīvību demonstrāciju laikā vai apcietinājumā un ne mazāk kā septiņi cilvēki ir miruši sadursmēs 2009. gada 27. decembrī, kad tika atzīmēta svētā diena "Ashura " (Ašūra); tā kā tiek uzskatīts, ka faktiskais cilvēku upuru skaits, kurā vainojama valdības atbalstīta vardarbība, ir daudz lielāks;

F.   tā kā turklāt drošības spēki pastiprinājuši reliģisko minoritāšu piederīgo, piemēram, bahajiešu (visi septiņi šīs minoritātes bijušās vadības locekļi ir apcietināti un notiek tiesas prāva, kurā viņi ir apsūdzēti), sunītu un kristiešu (tostarp astoņu priesteru), sistemātisku apdraudēšanu un īstenojuši patvaļīgus arestus un nāvessodu izpildīšanas, kas vērsti pret kurdu, azerbaidžāņu, beludžu un arābu pilsoniskās sabiedrības un politiskajiem aktīvistiem; tā kā īpaši jāuzsver, ka 21 kurds pašreiz ir notiesāts ar nāvessodu;

G.   tā kā Irānas Parlaments 2008. gada 9. septembrī apstiprināja "tiesību aktu par atteikšanos no ticības", kas par atteikšanos no islāma paredz nāvessodu;

H.   tā kā kopš 2009. gada augusta tiesu iestādes ir organizējušas paraugprāvas simtiem ievērojamu reformu atbalstītāju un aktīvistu, kuri esot saistīti ar "nemierniekiem", kas cenšas veicināt "samta revolūciju"; tā kā šo prāvu laikā daudzi no disidentiem televīzijā pauda atzīšanos, kas izskatījās pēc izspiestas atzīšanās;

I.   tā kā Irānas valdība joprojām apsūdz Eiropas valstis, ka tās iejaucoties Irānas politiskajos notikumos; tā kā šo apsūdzību dēļ divi britu diplomāti ir izraidīti, vairāki Irānas iedzīvotāji, kas strādāja Lielbritānijas vēstniecībā, ir arestēti un īslaicīgi ir aizturēts viens Zviedrijas vēstniecības un divi Vācijas vēstniecības darbinieki, jo viņi ir apsūdzēti par iespējamu līdzdalību protesta akcijās pēc vēlēšanām;

J.   tā kā 2010. gada 28. janvārī Mohammad Reza Ali-Zamani un Arash Rahmanipour tika izpildīts nāvessods un saskaņā ar oficiālo informāciju tie ir pirmie izpildītie nāvessodi, kas saistīti ar protesta kustību, kaut gan vismaz viens no sodītajiem, ja ne pat abi divi, vēlēšanu laikā jau atradās cietumā; tā kā saņemta informācija, ka vismaz deviņas personas notiesātas ar nāvessodu, jo tiek apgalvots, ka šīs personas saistītas ar "Zaļo kustību";

K.   tā kā 2009. gada 27. decembrī, Ashura rituālu pēdējā dienā, tika nošauts un ar nodomu sabraukts ar automobili Ali Mousavi  ‐ valsts prezidenta amata galvenā opozīcijas kandidāta jūnija vēlēšanās Mir Hossein Mousavi 35 gadus vecais radinieks, kas skaidri liecina par mērķtiecīgu atentātu, lai iebiedētu viņa onkuli;

L.  L. tā kā 2010. gada 8. janvārī, laikā, kad Basiju milicijas un Revolucionārās gvardes pārstāvji apvienojās, lai protestētu pret Mehdi Karroubi atrašanos Qazvin pilsētā, tika mēģināts tīši noslepkavot Mehdi Karroubi , kas bija otrais opozīcijas ievērojamākais kandidāts valsts prezidenta vēlēšanās, raidot divas lodes uz viņa automašīnu, kas bija ložu necaurlaidīga;

M.   tā kā preses brīvības un vārda brīvības ierobežošana turpina pieaugt un tā kā Irānas valsts iestādes uzsākušas plašu un pastāvīgu starptautisko radio un televīzijas tīklu, daudzu starptautisko tīmekļa vietņu, tostarp Facebook un Twitter tīmekļa vietņu, kā arī opozīcijas Teherānas vietējo tīmekļa vietņu un mobilo telefonu sakaru pakalpojumu bloķēšanu, tādējādi izraisot arī pārraides problēmas tīkliem citās Tuvo Austrumu valstīs un par Eiropā;

N.   tā kā Eiropas un Krievijas uzņēmumi nodrošinājuši Irānu ar nepieciešamajām filtrēšanas un bloķēšanas ierīcēm, dažas no kurām var izraisīt risku iedzīvotāju veselībai pat uzstādīto ierīču apkārtnē;

O.   tā kā Revolucionārajai gvardei, tās drošības dienestam un Basiju milicijai ir aizvien lielāka ietekme Irānas sabiedrībā, apspiežot Irānas civiliedzīvotājus un apcietinot cilvēktiesību aizstāvjus, un pastāv risks, ka tie pārņems tiesu varu savās rokās;

Par kodolenerģijas jautājumu

P.   tā kā Irāna ir parakstījusi Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (LKN), ar šā līguma ratificēšanu apņēmusies atteikties no kodolieročiem un tai ir juridiskas saistības deklarēt un atļaut Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA) veikt drošības kontroli attiecībā uz pasākumiem kodolieroču jomā, tostarp kodolmateriāliem;

Q.   tā kā Līguma par kodolieroču neizplatīšanu (LKN) IV pantā atzīmētas visu pušu neatņemamās tiesības attīstīt kodolenerģijas izpēti, ražošanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgos civilos nolūkos bez diskriminācijas un atbilstoši šā līguma I un II pantam;

R.   tā kā Irāna, pārkāpjot savas saistības saskaņā ar LKN, slepeni uzcēlusi bagātināšanas iekārtu Qom pilsētā un paziņojusi Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai par tās eksistenci tikai ilgu laiku pēc celtniecības uzsākšanas; tā kā šis noteikumu pārkāpums izraisa pieņēmumus par iespējamiem citiem slepeniem kodolobjektiem un vēl vairāk mazina uzticēšanos Irānas apliecinājumiem, ka valsts kodolprogrammas mērķis ir vienīgi civilo vajadzību apmierināšana;

S.   tā kā aizejošais SAEA ģenerāldirektors Dr. El Baradei SAEA 2009. gada 16. novembra ziņojumā atzīmēja, ka, ja vien Irāna neīsteno papildu protokolu un netiek skaidrībā par nenokārtotajiem jautājumiem, Aģentūra nevarēs sniegt ticamu apliecinājumu, ka Irānā tiešām nav nedeklarēta kodolmateriāla un nenotiek attiecīgas darbības; tāpat joprojām paliek daudz nenokārtotu jautājumu, kuri rada bažas par Irānas kodolieroču programmas iespējamām militārajām dimensijām;

T.   tā kā diplomātiska risinājuma atrašanas nolūkos Irānas kodolprogrammas jautājumā ES, Amerikas Savienotās valstis, Ķīna un Krievija ar SAEA aizbildnību ierosinājušas panākt vienošanos par Irānas rīcībā pašreiz esošā mazbagātinātā urāna pārvietošanu uz Krieviju un Franciju tā pārstrādāšanai kodoldegvielas stieņos, lai nodrošinātu Teherānas medicīnas pētījumu reaktora darbību, un atzīmējot, ka Drošības padomē turpinās debates par stingrāku sankciju noteikšanu pret Irānu, jo Irāna ir noraidījusi minēto priekšlikumu;

U.   tā kā Irāna turpina izstrādāt ballistisko raķešu tehnoloģiju un cenšas kāpināt savas spējas starpkontinentālo ballistisko raķešu izvietošanas jomā, radot sistēmu, kas varētu pārvadāt kodolieročus;

V.   tā kā Irānas valdība ir izplatījusi pretrunīgus paziņojumus par tās kodolprogrammu un ir likusi sākt 2010. gada 7. februārī turpmākās bagātināšanas darbības,

Par demokrātiju un cilvēktiesībām

1.   pauž nopietnas bažas par vēlēšanu rezultātu precizitāti, pēc kurām prezidents M. Ahmedinejad tika apstiprināts otrajam pilnvaru termiņam, neskatoties un būtiskām norādēm par plaša mēroga krāpšanu vēlēšanās, un uzskata, ka Irānas prezidenta leģitimitāte ir būtiski mazinājusies;

2.   pauž cieņu par visu to Irānas iedzīvotāju drosmi, kuri pieprasa lielāku brīvību un vairāk demokrātisko tiesību un pauž savu vēlmi dzīvot sabiedrībā bez apspiešanas un iebiedēšanas; pauž īpašu cieņu tām Irānas sievietēm, kuru darbībai bija sevišķi liela nozīme pēcvēlēšanu demonstrācijās 2009. gada jūnijā;

3.   dedzīgi atbalsta Irānas tautas demokrātijas centienus un pauž dziļu nožēlu par to, ka Irānas valdība un parlaments acīmredzot nespēj konstruktīvi atsaukties uz pamatotām to Irānas pilsoņu, jo īpaši jaunās paaudzes, prasībām, kuri uzskata, ka viņu cerības panākt ekonomisku un sociālu attīstību tiek apspiestas pārāk ilgi;

4.   aicina, lai Irānas valdība pilnībā ievērotu tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību demonstrāciju laikā, kuras pieteiktas rīkot 2010. gada 11. februārī; stingri nosoda to, ka Irānas varas iestādes vardarbīgi izturas pret demonstrantiem, kuri tādā veidā mēģina izmantot savas tiesības uz vārda brīvību un uz miermīlīgu pulcēšanos;

5.   prasa, lai Irānas iestādes nekavējoties atbrīvotu visus ieslodzītos, kas tikai miermīlīgi īstenojuši savas tiesības uz vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvību vai kas apcietināti savas reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ, un aicina varas iestādes izmeklēt valdības ierēdņu un drošības spēku pārstāvju rīcību, kuri atbildīgi par disidentu, demonstrantu un ieslodzīto ģimenes locekļu nogalināšanu, apsūdzēšanu un spīdzināšanu, kā arī pakļaut viņus kriminālvajāšanai;

6.   stingri nosoda nāvessodu piespriešanu un sodīšanu ar nāvi, jo īpaši ņemot vērā Mohammed Reza Alizamani un Arash Rahmanipouri gadījumu, un prasa atcelt nāvessodu; aicina Irānas varas iestādes pārtraukt sodīt protestētājus, kuri miermīlīgi pauž vēlmi pēc demokrātiskām tiesībām, apsūdzot viņus par "Moharabeh " (karš pret Dievu), kas ir pārkāpums, par kuru pienākas nāvessods; aicina Irānu nekavējoties īstenot ANO noteikto nāvessoda moratoriju, kā tas pieprasīts ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijās Nr. 62/149 un Nr. 63/168;

7.   pauž sašutumu par valdības un/vai drošības spēku mēģinājumiem nogalināt valsts prezidenta amata kandidātus vai viņu ģimenes locekļus un aicina augstāko vadītāju Khamenei garantēt Irānas opozīcijas galveno pārstāvju drošību;

8.   nosoda Irānas iestāžu centienus cenzēt drukātos plašsaziņas līdzekļus, traucēt radio, televīzijas raidījumus un Interneta pakalpojumu izmantošanu, piemēram, BBC, un aicina ES un tās dalībvalstis paust savu attieksmi pret šo metožu starptautisko ietekmi, kā to prasa dalība Starptautisko telekomunikāciju savienībā (ITU );

9.   nosoda Irānas varasiestāžu lēmumu aizliegt kontaktus ar ārvalstu nevalstiskajām organizācijām, jo īpaši tām organizācijām, kuru mērķis ir pilsonisko brīvību un tiesību aizstāvība, kā arī aicina Irānas varasiestādes nekavējoties atcelt šo aizliegumu;

10.   aicina Irānas iestādes nekavējoties pārtraukt praksi pārraidīt televīzijā tiesu procesus un aicina Irānas parlamentu grozīt tos Irānas tiesību aktus, ar kurām valdībai atļauts atteikt procesuālu tiesību pienācīgu nodrošināšanu, piemēram, tiesājamo tiesības uz atbilstīgu juridisko pārstāvību;

11.   asi kritizē starptautiskos uzņēmumus, jo īpaši Nokia un Siemens , par Irānas iestāžu nodrošināšanu ar nepieciešamajām cenzūras un uzraudzības tehnoloģijām, tādējādi būtiski veicinot Irānas disidentu kriminālvajāšanu un aizturēšanu;

12.   pauž nožēlu par Eiropas valstu vēstniecību darbiniekiem izteiktajiem apvainojumiem par iejaukšanos Irānas valsts lietās un šajā kontekstā aicina Irānas varas iestādes ievērot Vīnes konvenciju un ievērot diplomātijas standartus;

13. ir nobažījies par 2010. gada 9. februārī Teherānā Basij kaujinieku orķestrēto iepretim ES dalībvalstu vēstniecībai notikušo demonstrāciju raksturu un aicina Irānas varas iestādes garantēt diplomātisko pārstāvniecību drošību.
Par kodolenerģijas jautājumu

14.   neskarot Irānas tiesības attīstīt kodolenerģiju miermīlīgiem nolūkiem saskaņā ar kodolieroču neizplatīšanas noteikumiem, atkārto, ka izplatīšanas risks saistībā ar Irānas kodolprogrammu joprojām rada nopietnas bažas Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai, kā tas nepārprotami norādīts ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1737, 1747, 1803 un 1835;

15.   pauž nožēlu par faktu, ka par galvenajiem jautājumiem, kuri rada bažas, nav panākts būtisks progress, un atkārtoti aicina Irānu atjaunot tās kodolieroču programmas pārredzamību, sniedzot SAEA pilnīgas, skaidras un ticamas atbildes, atrisināt visus nenokārtotos jautājumus un problēmas saistībā ar šo programmu, tostarp jautājumus, kuriem varētu būt militāra dimensija, pilnībā īstenot visus Vispārējā drošības pasākumu nolīguma noteikumus, tostarp ar to saistītus pakārtotus pasākumus, kā arī ratificēt un īstenot papildprotokolu;

16.   atbalsta Eiropadomes ideju par divu paralēlu pieeju izmantošanu un visus centienus panākt objektīvu risinājumu jautājumā par Irānas kodolprogrammu; uzstāj, ka, apspriežot papildu sankcijas sakarā ar kodoldraudiem, vajadzētu atteikties no pasākumiem, kas negatīvi ietekmētu visus Irānas iedzīvotājus kopumā;

17.   pauž nožēlu par to, ka Irānas valdība atkal noraidījusi visus mēģinājumus panākt kompromisu kodolenerģijas jautājumā un ka Irānas režīms acīmredzami tiecas izmantot šo jautājumu gan kā iemeslu, lai novērstu uzmanību no krīzes valstī, gan kā taktisku ieroci, lai iegūtu laiku un izvairītos no sarunām ar ANO Drošības padomi par turpmākajām sankcijām, un uzskata, ka Irānas prezidenta Mahmoud Ahmedinejad nesenie paziņojumi ir šīs taktikas sastāvdaļa;

Par ES un Irānas attiecībām

18.   uzsver, cik nozīmīgi ir visos līmeņos turpināt dialogu ar Irānu, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību; pauž nožēlu par to, ka Irānas puse atlikusi plānoto Eiropas Parlamenta delegācijas vizīti un pauž cerības, ka Irānas valdība un parlaments pārskatīs savu nostāju jautājumā par tiešiem kontaktiem;

19.   aicina Padomi joprojām būt gatavai saziņai ar Irānu, lai sarunās panāktu risinājumu kodolenerģijas jautājumā, kā arī reģionālās drošības jautājumos, ņemot vērā Irānas likumīgās drošības intereses un bažas, tostarp ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas būtu brīvi no kodolieročiem;

20.   uzskata, ka ES līmenī būtu jāsāk nopietnas debates par iespēju ieviest mērķtiecīgas papildu sankcijas, kuras nekaitē Irānas tautai kopumā; prasa paplašināt pašreizējo to privātpersonu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas aizliegums ieceļot ES un kuru līdzekļi ir iesaldēti, iekļaujot šajā sarakstā arī tos, kuri ir atbildīgi par represijām un brīvības ierobežojumiem valstī, kā arī tos, kuri ir atbildīgi par Irānas starptautisko saistību pārkāpumiem kodolenerģijas jomā;

21.   atzinīgi vērtē nesenos augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un citu ES līderu paziņojumus par to, ka nākamais solis būtu apspriešanās ar ANO Drošības padomi, un aicina ANO Drošības padomes Francijas prezidentvalsti iekļaut 2010. gada februāra ANO Drošības padomes darba kārtībā jautājumu par kodolenerģiju; aicina Ķīnas varas iestādes atbalstīt starptautiskās sabiedrības centienus ierobežot Irānas urāna bagātināšanas programmu;

22.   atgādina Irānas iestādēm, ka, lai attīstītu auglīgas attiecības ar Eiropas Savienību, Irānai jāgarantē cilvēka pamattiesību, demokrātijas principu, vārda brīvības un tiesiskuma ievērošana, kas ir priekšnosacījums visām valstīm, kuras uztur politiskas un ekonomiskas attiecības ar ES; uzsver, ka iespējamā sadarbības un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Irānu un ES ir atkarīga no šo vērtību ievērošanas, no Irānas pilnīgas atbilstības ANO Drošības padomes un SAEA rezolūcijām un no objektīvu garantiju sniegšanas attiecībā uz Irānas kodolieroču programmas miermīlīgo raksturu, kā arī no terorisma atbalstīšanas pārtraukšanas no Irānas puses;

23.   aicina dalībvalstis un Komisiju aktīvi atbalstīt iniciatīvas, kas paredzētas, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un atzinīgi vērtē jau panākto progresu, lai pārraidītu Eiropas ziņas persiešu valodā;

24.   aicina Komisiju un Padomi nekavējoties veikt pasākumus, lai aizliegtu Eiropas uzņēmumiem eksportēt uzraudzības tehnoloģijas uz tādām valstīm kā Irāna, jo šo valstu valdības šādas tehnoloģijas varētu izmantot, lai pārkāptu cilvēktiesības;

25.   aicina Komisiju izveidot Eiropas Savienības delegāciju Teherānā;

26.   aicina Komisiju un Padomi izstrādāt papildu pasākumus saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Eiropas imigrācijas politiku, lai aktīvi aizsargātu Irānas cilvēktiesību aizstāvjus;

o
o   o

27.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju augstajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 12. oktobrisJuridisks paziņojums