Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2528(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0123/2010

Debates :

PV 24/02/2010 - 16
CRE 24/02/2010 - 16

Balsojumi :

PV 25/02/2010 - 7.3
CRE 25/02/2010 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0036

Pieņemtie teksti
PDF 293kWORD 69k
Ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris - Brisele
Par Parlamenta prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (Ženēva, 2010. gada 1.-26. marts)
P7_TA(2010)0036RC-B7-0123/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. februāra rezolūcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 13. sesiju

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību Padomi (UNHCR) un jo īpaši 2009. gada 14. janvāra rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes attīstību un ES lomu šajā procesā(1), kā arī 2006. gada 16. marta rezolūciju par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju(2), 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju(3), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu(4), 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO organizētās Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem (2005. gada 14.–16. septembrī)(5) un 2009. gada 7. maija rezolūciju par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jautājumā(6),

–   ņemot vērā ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot Apvienotās Nāciju Organizācijas ģenerālās Asamblejas Rezolūciju Nr. A/RES/60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–   ņemot vērā iepriekš notikušās UNHRC kārtējās un īpašās sesijas, kā arī iepriekšējās Vispārējā periodiskā pārskata (VPP) kārtas,

–   ņemot vērā gaidāmo UNHRC 13. sesiju, kas notiks 2010. gada martā, un Vispārējā periodiskā pārskata astoto kārtu, kas notiks no 2010. gada 3. maija līdz 14. maijam,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes reformēšanu, kas notiks 2011. gadā,

–   ņemot vērā institucionālās pārmaiņas, kas ieviestas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības līguma 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27., un 47. pantu Lisabonas līguma redakcijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.   tā kā cilvēktiesību universāluma veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem(7);

B.   tā kā UNHRC ir unikāls veidojums, kas specializējies vispārējās cilvēktiesībās, un īpašs forums, kas izskata ar cilvēktiesībām saistītos jautājumus ANO sistēmā;

C.   tā kā UNHRC reformēšanas procesā būs jāņem vērā divas galvenās tēmas, proti, par šīs struktūrvienības statusu, ko apspriedīs Ņujorkā, un par tās procedūrām, ko apspriedīs Ženēvā; tā kā nākamajā gadā tiks īstenotas vairākas iniciatīvas un notiks vairākas neoficiālas sanāksmes;

D.   tā kā Eiropas Savienības nozīmība iepriekšējos desmit gados pasaules mērogā ievērojami pieaugusi un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvētā jaunā pieeja varētu būt iespēja, kā palīdzēt Savienībai rīkoties efektīvāk, lai saskaņotā, vienotā un iedarbīgā veidā atrisinātu pasaules mēroga problēmas;

E.   tā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija UNHRC trīspadsmitās sesijas laikā dosies uz Ženēvu, kā tas ir bijis iepriekšējos gados, kad tika rīkotas UNHRC sesijas, un arī pirms tam, kad tika rīkotas ANO cilvēktiesību komitejas sesijas, kuras tiesībpārņēmēja ir UNHRC,

1.   uzsver UNHRC 13. sesijas nozīmīgumu, kas ir UNHRC galvenā sesija 2010. gadā; atzinīgi vērtē augsta līmeņa tikšanos jautājumā par gaidāmo kārtējo 13. sesiju, kurā piedalījās valdību ministri un citi augsta līmeņa pārstāvji; norāda, ka augsta līmeņa pārstāvju sanāksmēs tiks apspriesti divi jautājumi ‐ ekonomiskā un finanšu krīze, kā arī ANO deklarācija par izglītību un apmācību cilvēktiesību jomā (HRET);

2.   atzinīgi vērtē to, ka UNHRC 13. sesijas darba kārtībā ir iekļauts ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos ziņojums “Globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz visu cilvēktiesību īstenošanu un par iespējamiem pasākumiem, kas nepieciešami tās atvieglināšanai”; aicina ES dalībvalstis dot aktīvu ieguldījumu šajās debatēs;

3.   aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties ikgadējās debatēs par invalīdu tiesībām, kā arī diskusijā par tiesībām noskaidrot patiesību (to ierosinājusi Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu grupa (GRULAC), un tās galvenais uzdevums ir apskatīt jautājumus, kas saistīti vēsturisko patiesību par represijām) un ikgadējā sanāksmē par bērna tiesībām;

4.   uzsver, cik svarīgi ES ir panākt kopējas nostājas jautājumos, kas tiks apspriesti UNHRC 13. sesijas gaitā, pat ja nosacījumi attiecībā uz ES dalībvalstu darbībām UNHRC pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vēl nav pilnīgi skaidri;

Cilvēktiesību padomes darbs

5.   atgādina par savu aicinājumu ES dalībvalstīm pretoties jebkuriem mēģinājumiem mazināt cilvēktiesību universāluma, nedalāmības un savstarpējās atkarības jēdziena nozīmi un aktīvi mudina UNHRC pievērst līdzvērtīgu uzmanību jebkāda veida diskriminācijai, tostarp dzimuma, rases, vecuma, dzimumorientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ;

6.   brīdina nepieļaut UNHRC pārlieku politizēšanu tādā mērā, kas neļautu šai struktūrvienībai īstenot savas pilnvaras; uzsver, cik liela nozīme ir rezolūcijām attiecībā uz konkrētām valstīm, vēršoties pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem tajās; šajā sakarībā asi nosoda ierosinājumus, kas neparedz rīkoties un pauž savu vilšanos par šīs pieejas izmantošanu Padomes 11. īpašajā sanāksmē, kurā netika pieļauta konsekventas un saskaņotas rezolūcijas pieņemšana, kurā būtu risināts jautājums par stāvokli Šrilankā;

7.   atzinīgi vērtē 13. īpašās sanāksmes par Haiti organizēšanu, kas notika, pateicoties Brazīlijas iniciatīvai, un kuras mērķis bija uz cilvēktiesību ievērošanu balstītas pieejas iekļaušana atjaunošanas procesā pēc postošās zemestrīces, kā arī šīs sanāksmes novatoriskos aspektus kā, piemēram, īpašu sanāksmju organizēšanu, ja notikušas dabas katastrofas, un specializēto ANO aģentūru iesaistīšanu, kas ir veids, kā nodrošināt ekspertu iesaistīšanu apspriešanas procesā; uzsver neatkarīgu cilvēktiesību ekspertu nozīmīgo lomu Haiti, paredzot vadlīnijas par cilvēktiesību jautājuma iekļaušanu plašākos ANO centienos un devējvalstu vadītajās iniciatīvās Haiti atbalstam, un aicina ANO dalībvalstis, sekot šīs sesijas gaitai, iekļaujot ANO plašākos centienos Haiti atbalstam cilvēktiesību ievērošanas pieeju, īpaši pievēršot uzmanību mazāk aizsargātām personām, piemēram, bērniem;

8.   aicina ES dalībvalstis vispirms censties panākt UNHRC praktisku rīcību, kuras mērķis ir izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus, kas karu un varmācīgu konfliktu laikā vērsti pret civiliedzīvotājiem, tostarp vardarbību, kas tieši un apzināti vērsta pret sievietēm un bērniem, un risināt bērnu kareivju problēmu;

9.   pauž nožēlu par to, ka UNHRC nav bijusi spējīga pietiekami ātri vērsties pret citām nopietnām situācijām cilvēktiesību jomā; aicina ES dalībvalstis nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus un aktīvi rīkoties, lai mēģinātu radīt UNHRC konkrētus mehānismus, kuru mērķis būtu atrisināt krīzes cilvēktiesību jomā Afganistānā, Gvinejas Republikā, Irānā, Jemenā, Irākā un Rietumsahārā; uzskata, ka ANO mandātā ir jāiekļauj cilvēktiesību stāvokļa uzraudzība Rietumsahārā;

10.   atgādina par savu nostāju attiecībā uz reliģiju nomelnošanas koncepciju un, atzīstot nepieciešamību pilnībā atrisināt reliģisko minoritāšu diskriminācijas problēmu, uzskata, ka šā jēdziena iekļaušana protokolā par papildu standartiem attiecībā uz rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un jebkuru diskrimināciju nebūtu adekvāta; aicina ANO dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos standartus attiecībā uz vārda brīvību un reliģijas un pārliecības brīvību;

11.   atkārtoti aicina ES dalībvalstis respektēt cilvēktiesības to iekšējo politikas jomu koncepcijās, jo ‐ ja tas netiek veikts ‐ tiek vājināta ES nostāja UNHRC;

12.   atzinīgi vērtē to, ka Amerikas Savienotās Valstis no jauna iesaistījušās Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrvienību darbā un sekojošu to ievēlēšanu par UNHRC locekli, kā arī to konstruktīvo ieguldījumu vārda brīvības jomā ANO 64. Ģenerālajai asamblejā un veikumu rīcības plāna izstrādāšanā turpmākajam darbam pēc Durbanas pārskatīšanas konferences; aicina ASV un ES dalībvalstis turpmāk sekot līdz šādām iniciatīvām un visplašākajā mērā sadarboties;

13.   ir norūpējies par to, ka UNHRC vēlēšanās, kas notiks 2010. gada maijā, ir izvirzīta Irānas kandidatūra; atkārto savus iebildumus pret tā dēvēto “tīro sarakstu” koncepciju UNHRC vēlēšanās, aicinot organizēt konkurējošas vēlēšanas ar visu reģionālo grupu piedalīšanos, un mudina ES darīt visu iespējamo, lai novērstu tādu valstu ievēlēšanu UNHRC, kurās cilvēktiesību pārkāpumi ir īpaši problemātiski;

14.   aicina ES un tās dalībvalstis turpināt pieprasīt kritēriju noteikšanu dalībai UNHRC vēlēšanās un jo īpaši kā prasību minimumu noteikt sadarbību atbilstoši savām pilnvarām, ievērojot īpašas procedūras; aicina ES uzņemties vadību, sadarbībā ar reģionālajiem partneriem izstrādājot vēlēšanu gaitai paredzētu pamatnostādņu kopumu;

15.   aicina VPP procesa ietvaros efektīvi uzraudzīt īpašo procedūru faktisko īstenošanu un Līgumā paredzēto struktūru secinājumus un ieteikumus attiecībā uz katru valsti atsevišķi;

16.   aicina ES dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai saglabātu visus īpašo procedūru mandātus; aicina atjaunot mandātu ANO īpašajam referentam par Mjanmu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, kā arī izveidot jaunu mandātu attiecībā uz konkrētu valsti ‐ Kongo Demokrātisko Republiku, ņemot vērā humanitārā stāvokļa pasliktināšanos šajā valstī;

17.   atzinīgi vērtē Kopīgo pētījumu par vispārējo praksi attiecībā uz slepenu aizturēšanu terorisma apkarošanas kontekstā, ko apspriedīs 13. sesijā; aicina ES dalībvalstis atbalstīt to un nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar ziņojumu atbilstoši Parlamenta iepriekš paustajām nostājām par šo jautājumu, jo īpaši atbilstoši 2009. gada 19. februāra(8) un 2007. gada 14. februāra(9) rezolūcijai par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus;

18.   aicina ES aktīvi iesaistīties turpmākajās VPP sesijās, lai nodrošinātu taisnīgu procedūru un lai rezultātā tiktu atbalstīti un ievēroti ANO īpašās procedūras un Līguma struktūru secinājumi un ieteikumi, tostarp nodrošinot vajadzīgo tehnisko palīdzību šo secinājumu un ieteikumu īstenošanai;

19.   aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis veidot stingru ES kopējo nostāju par turpmāko darbu pēc faktu vākšanas misijas ziņojuma par konfliktu Gazā un Izraēlas dienvidu daļā, publiski pieprasot tajā pausto ieteikumu īstenošanu un atbildību par visiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp iespējamiem kara noziegumiem, un aicinot abas puses veikt izmeklēšanas, kas atbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz neatkarību, objektivitāti, pārredzamību, savlaicīgumu un efektivitāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijai A/64/L.11, un uzsver, ka starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības jāievēro visām iesaistītajām pusēm un jebkuros apstākļos, norādot, ka tas ir pamatpriekšnosacījums, lai panāktu tūlītēju un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos;

20.   aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES dalībvalstis, konsultējoties ar ES ārējām misijām un NVO šajā jomā, aktīvi uzraudzīt Goldstone ziņojumā ietverto ieteikumu īstenošanu; prasa minēto ieteikumu un līdzīgu novērojumu iekļaušanu ES un abu minēto pušu dialogos, kā arī ES nostājās daudzpusējos forumos;

21.   uzsver, ka ‐ lai gan UNHRC reforma nav jautājums, kas tieši jārisina UNHRC 13. sesijā ‐ ir jāīsteno pārredzams un visaptverošs reformu process, ņemot vērā NVO, pilsoniskās sabiedrības un visu citu attiecīgo ieinteresēto personu viedokli;

22. uzsver, ka reformēšanai nevajadzētu kavēt UNHRC turpmāko nozīmīgo darbu ar cilvēktiesību pārkāpumiem saistīto jautājumu risināšanā;

23.   aicina ES dalībvalstis, ņemot vērā ar Rezolūciju A/HRC/12/L.28 izveidotās UNHRC reformēšanas darba grupas pirmo sanāksmi, vienoties par kopēju nostāju šajā jautājumā, kā arī par efektīvu un aktīvu sarunu stratēģiju; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt kopēju ES nostāju par UNHRC reformēšanas procesu un aicina ES dalībvalstis ievērot kopīgi saskaņotās “robežas”;

24. aicina EP Ārlietu komiteju sagatavot ieteikumu Padomei, lai sniegtu savlaicīgu ieguldījumu ES nostājas sagatavošanā par gaidāmo reformēšanu;
25. pauž nostāju, ka, veicot reformēšanu, jāievēro, lai tiktu saglabāta Apvienoto Nāciju Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos (OHCHR) neatkarība, aizsargātas un, ja iespējams, stiprinātas īpašās procedūras, kā arī garantēta iespēja UNHRC risināt jautājumus saistībā ar īpašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, izmantojot rezolūcijas attiecībā uz konkrētām valstīm un mandātus par konkrētām valstīm, bet vienlaikus atzīst plašāku debašu nepieciešamību; uzsver, ka svarīgi ir vienādā mērā risināt gan cilvēktiesības, gan sociālās, ekonomiskās, kultūras tiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības; atzinīgi vērtē apspriedes par veidiem, kā stiprināt UNHRC, neizmantojot institucionālās izveides dokumentu kopumu;
ES līdzdalība

26.   atzīst ES un tās dalībvalstu aktīvu līdzdalību UNHRC darbā un atzinīgi vērtē Beļģijas UNHRC prezidentūras līdzšinējo veikumu, kā arī Spānijas ES prezidentūras prioritātes cilvēktiesību jomā;

27.   aicina Padomi un Komisiju atbilstīgi Padomes 2003. gada 16.jūnija kopējai nostājai Nr. 2003/444/CFSP par Starptautisko Krimināltiesu(10) un saskaņā ar 2004. gada rīcības plānu kopējās nostājas izpildes pārraudzībai turpināt centienus veicināt Romas statūtu vispārēju ratificēšanu un šo dokumentu īstenojošu tiesību aktu pieņemšanu valstu līmenī; atzinīgi vērtē sadarbības un palīdzības nolīgumu starp ES un Starptautisko Krimināltiesu un, ņemot to vērā, aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis visplašākajā mēra sadarboties ar tiesu un nodrošināt tai nepieciešamo atbalstu; norāda, ka Romas statūtu pirmā pārskatīšanas konference tiks rīkota no 2010. gada 31. maija līdz 11. jūnijam Kampalā, Ugandā un ka tā būtiski veicinās Krimināltiesas attīstību;

28.   uzskata, ka jaunā ES institucionālā struktūra sniedz iespēju uzlabot ES darbību saskaņotību, pamanāmību un uzticamību UNHRC; aicina augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nodrošināt praktiskus pasākumus Lisabonas līguma īstenošanai, lai novērstu pārāk ilgu pārejas periodu, kas mazinātu Savienības uzticamību, un nodrošināt, ka jaunie noteikumi uzlabo ES spējas īstenot saziņu un sadarboties ar citu reģionu bloku valstīm kopīgu iniciatīvu īstenošanai;

29.   pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC 13. sesijā darīt zināmas šajā rezolūcijā paustās bažas, aicina delegāciju ziņot Cilvēktiesību apakškomitejai par savu vizīti un uzskata par lietderīgu arī turpmāk norīkot Eiropas Parlamenta delegāciju dalībai attiecīgajās UNHRC sesijās;

o
o   o

30.   aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO Ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos un Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0021.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0097.
(3) Pieņemtie teksti, P5_TA(2004)0037.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0237.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0362.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0385.
(7) ES līguma 2. pants, 3. panta 5. punkts un 6. pants.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0073.
(9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0032.
(10) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/l_15020030618en00670069.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika