Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2238(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0207/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0207/2010

Debates :

PV 08/07/2010 - 5
CRE 08/07/2010 - 5

Balsojumi :

PV 08/07/2010 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0287

Pieņemtie teksti
PDF 149kDOC 103k
Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīms ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu
P7_TA(2010)0287A7-0207/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūcija par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu (2009/2238(INI))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“Ņujorkas vienošanās”),

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada 31. oktobrī pieņemto Rīcības kodeksu atbildīgai zvejniecībai,

–  ņemot vērā galīgo deklarāciju, kas pieņemta no 2002. gada 26. augusta līdz 4. septembrim Johannesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(1) ,

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(2) ,

–  ņemot vērā 2007. gada 12. decembra rezolūciju par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgu organizāciju(3) ,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai nepieļautu, novērstu un likvidētu nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu(5) ,

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma” (COM(2009)0163),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Zaļo grāmatu “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”(6) ,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīgas nākotnes veidošana akvakultūrai. Jauns impulss Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai” (COM(2009)0162),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai(7) ,

–  ņemot vērā 1994. gada 15. aprīļa Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

–  ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē” (COM(2006)0567),

–  ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem saskaņā ar Lisabonas līgumu(8) ,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0207/2010),

A.  tā kā zivsaimniecības un akvakultūras nozarei ir stratēģiska nozīme piedāvājuma nodrošināšanā un pārtikas piedāvājuma līdzsvarotībā dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā un tā kā šī nozare sniedz ievērojamu ieguldījumu piekrastes kopienu sociālajā un ekonomiskās labklājībā, vietējo kopienu attīstībā, nodarbinātībā un kultūras tradīciju saglabāšanā;

B.  tā kā zivis ir dabas resurss, kurš, pienācīgi pārvaldīts, ir atjaunojams un var nodrošināt gan pārtiku, gan darba vietas ES un visā pasaulē, un šai pārvaldībai jābūt ilgtspējīgai, lai nepieļautu zivju krājumu samazināšanos un attiecīgi neapgrūtinātu piekrastes kopienu dzīvi Eiropas Savienībā un trešās valstīs; tā kā šajā ziņā ir jānostiprina efektīva zvejas pārvaldība, ietverot starptautiskās tirdzniecības aspektu un tās ietekmi uz zivju resursiem pasaulē;

C.  tā kā Eiropas Komisija 2009. gada 22. aprīlī pieņēma Zaļo grāmatu, lai pārskatītu lielāko daļu zivsaimniecības politikas aspektu, tādējādi uzsākot vērienīgu šīs politikas reformu;

D.  tā kā Eiropas Komisija 2009. gada 8. aprīļa paziņojumā (COM (2009)0162) noteica jaunu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;

E.  tā kā 2002. gadā Johannesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību tika izvirzīti konkrēti mērķi attiecībā uz zivsaimniecības pārvaldību, tostarp mērķi līdz 2015. gadam samazināt zivju krājumu izmantošanu līdz līmenim, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu,

F.  tā kā pēdējo desmit gadu laikā Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras produktu (ZAP) ražošana ir sarukusi par aptuveni 30 %;

G.  tā kā ražošanas samazināšanās ir izskaidrojama gan ar zivju krājumu samazināšanos Eiropas ūdeņos, gan KZP (pareizi) īstenotajiem pasākumiem, lai ierobežotu nozveju un nodrošinātu krājumu ilgtspējīgu pārvaldību gan ES, gan ārvalstu ūdeņos, jo īpaši tur, kur zivsaimniecības darbības tiek veiktas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem;

H.  tā kā Eiropas Savienības zivsaimniecības produkcija ir mazāk par 6 % no pasaules nozvejas;

I.  tā kā, pat ja Zaļā grāmata par KZP reformu paredz iespēju nozvejas apjoma samazināšanās tendenci ilgtermiņā mainīt, stingrie krājumu atjaunošanas pasākumi (flošu jaudas samazināšana, stingrāki pārvaldības pasākumi, pastiprinātas pārbaudes utt.) īsā un vidēji ilgā termiņā šo tendenci var tikai pastiprināt;

J.  tā kā turklāt, neraugoties uz jauno nozares stratēģiju, visticamāk nebūs iespējams īstermiņā vai vidēji ilgā termiņā būtiski kompensēt daudzos Kopienas akvakultūras attīstības ierobežojumus un apturēt vispārējo zivsaimniecības produkcijas samazināšanās tendenci;

K.  tā kā šajā ziņā ir būtiski Eiropas Savienībā veicināt papildu ražošanu, jo īpaši jaunajās ES dalībvalstīs ar pierādītu akvakultūras potenciālu;

L.  tā kā ‐ pretēji iepriekšminētajai tendencei ‐ visā Eiropas Savienībā aizvien pieaug pieprasījums pēc ZAP, kas ir īpaši izteikts jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā un Austrumeiropā, un paredzams, ka dažādu faktoru ietekmē tuvākajos divdesmit gados tas turpinās stabili pieaugt;

M.  tā kā Eiropas Savienība, kurai seko Japāna un Amerikas Savienotās valstis, pašlaik ir lielākais ZAP noieta tirgus (12 miljoni tonnu un 55 miljardi EUR 2007. gadā), un tā kā šis tirgus ir ļoti atkarīgs no trešo valstu importa, kas apmierina 60 % pieprasījuma, un šī atkarība aizvien pieaugs;

N.  tā kā visos Eiropas Savienības zivsaimniecības un akvakultūras politikas novērtējumos galvenā loma piešķirta ZAP importam Eiropas Savienībā un tā īstenošanas nosacījumiem un tā kā veicamajās reformās šiem jautājumiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību;

O.  tā kā šis jautājums būtu jāaplūko no visiem ‐ tirdzniecības, vides, sociālajiem, sanitārajiem un kvalitātes ‐ aspektiem;

P.  tā kā atsevišķas zivsaimniecības, kuras eksportē uz ES tirgu, veic neselektīvu zveju un tām ir augsts izmesto zivju apjoms, kas nozīmē, ka aiziet postā liels daudzums cilvēka uzturā derīgu zivju;

Q.  tā kā jo īpaši būtu jāizvērtē ZAP tirgus kopīgā organizācija, kuras noteikumi vairākos aspektos ir novecojuši un steidzami jāpārskata;

R.  tā kā šis apsvērums liek arī kritiski izvērtēt kopējo tirdzniecības politiku, jo īpaši tās piemērošanu šai nozarei, un to, cik konsekventi šajā jomā pieņemti lēmumi, lai saglabātu atbildīgu un dzīvotspējīgu Eiropas Savienības zivsaimniecības nozari;

S.  tā kā, lai arī pēc Kopējā muitas tarifa (KMT) teorētiski ZAP joprojām ir stingrāka muitas aizsardzība par vidējo, jo tie nav lauksaimniecības produkti, faktiski šī aizsardzība ir ievērojami mazāka, jo spēkā ir dažādi atsevišķi vai tradicionāli atbrīvojumi un samazinājumi, un tādēļ vislielākās labvēlības režīma nodokļa likmi automātiski piemēro tikai 5 % no visa importa;

T.  tā kā princips atvērt Kopienas tirgu ZAP importam visdrīzāk turpināsies arī attiecībā uz daudzpusējiem līgumiem, PTO sarunām un jo īpaši attiecībā uz nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamības sadaļu Dohas sarunu kārtā, kā arī to piemērot sarunās par preferenču piešķiršanu, kas pašlaik norisinās ar dažādiem tirdzniecības partneriem Āzijā, Latīņamerikā, Ziemeļamerikā, Vidusjūras reģiona valstīs un dažādām ĀKK valstu grupām;

U.  tā kā, ja Dohas sarunu kārtā tiks pieņemta nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamības sadaļa, kas pamatojas uz “Šveices formulu” ar koeficientu 8, Eiropas Savienībā ZAP piemērojamā muitas nodevu maksimālā likme samazināsies no 26 % uz aptuveni 6 % un vidējā likme no 12 % uz aptuveni 5 %;

V.  tā kā šāds lēmums ne tikai ievērojami samazinās tirgus aizsardzību, ko nodrošina vēl spēkā esošās likmes, bet arī būtiski skars preferenču sistēmu ‐ zudīs jēga jaunattīstības valstīm piešķirtajām vai piešķiramajām preferencēm ‐ un, ļaujot mainīt pieeju Kopienas tirgum atbilstīgi ES ZAP apstrādes rūpniecības vajadzībām, izjauks pašas PTO programmu pamatnostādnes;

W.  tā kā ES prasība par attīstības politikas mērķu (nabadzības izskaušana, ilgtspējīgu vietējo zivsaimniecību izveide) un tirdzniecības politikas saskaņošanu paredz jaunattīstības valstīs veicināt lielākas pievienotās vērtības zivsaimniecības produktu eksportu, ar nosacījumu, ka šos produktus ražo labi pārvaldītas un ilgtspējīgas zivsaimniecības un tie atbilst vajadzīgajām sanitārajām normām;

X.  tā kā pēdējo gadu laikā konstatēta tendence, ka Eiropas Savienības tirdzniecības līgumslēdzēji aizvien vieglāk atkāpjas no ZAP parasti piemērotajiem preferenciālas izcelsmes noteikumiem gan attiecībā uz neapstrādātiem (kuģu pievienošanas kritēriji), gan apstrādātiem produktiem (iespēja saglabāt preferenciālu izcelsmi, ja izmantotas citas izcelsmes izejvielas);

Y.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījums liecina, ka pat gadījumā, ja starptautiska zivsaimniecības produktu tirdzniecība jaunattīstības valstīs ir uzlabojusi nodrošinātību ar pārtiku, tā ir izraisījusi zvejas apjoma palielināšanos, lai apgādātu eksporta tirgu, un tas var veicināt zivju krājumu samazināšanos, un tajā ir uzsvērts, ka ir jānodrošina pienācīga zivsaimniecību pārvaldība un kontrole, lai novērstu krājumu samazināšanos;

Z.  tā kā Kopienas ZAP ražotājiem (zvejniekiem un akvakultūras audzētājiem), apstrādes rūpniecības pārstāvjiem, izplatītājiem, importētājiem un patērētājiem ir daļēji atšķirīgas intereses un tā kā Eiropas Savienības politikai būtu jācenšas tās efektīvi un līdzsvaroti samērot;

AA.  tā kā ir jānodrošina Kopienas ražotāju (zvejnieku un akvakultūras uzņēmumu) produkcijas pieņemams noiets par pietiekami izdevīgām cenām, ievērojot ar to darbību saistītās izmaksas, ierobežojumus un neprognozējamos aspektus;

AB.  tā kā ir jānodrošina, ka Kopienas apstrādes uzņēmumi gūst labumu no tā, ka tiem visu gadu pietiekamā daudzumā un ar stabilām cenām ir pieejamas vienādas kvalitātes izejvielas;

AC.  tā kā ir jāapmierina Kopienas patērētāju pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem par samērīgu cenu un jāņem vērā viņu pieaugošā vēlme saņemt informāciju par šo produktu īpašībām un izcelsmi, kā arī to zvejas vai ražošanas apstākļiem;

AD.  tā kā šo produktu imports dažādi ietekmē Kopienas tirgu atkarībā no sugas, produktu apstrādes pakāpes un iesaistītās piegādes ķēdes;

AE.  tā kā, piemēram, importa konkurences ietekmēta cenas samazināšanās pirmajā tirdzniecības posmā, šķiet, vairāk skar rūpnieciskās zivju sugas (kas paredzētas apstrādes rūpniecībai), nevis rūpniecībā neizmantotās sugas;

Vispārēji apsvērumi

1.  pauž nožēlu, ka Zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu importa jautājumam ir veltīti tikai daži teikumi un līdz ar to nav pietiekami novērtēts fakts, ka šā jautājuma atbilstīga risināšana var būtiski ietekmēt reformas uzticamību un veiksmīgu iznākumu;

2.  konstatē, ka pēdējo divdesmit gadu laikā ES ir īstenojusi tādu tirdzniecības politiku, kas jau ir ļoti liberalizējusi importēto ZAP pieeju Kopienas tirgum;

3.  konstatē, ka ar Kopienas ZAP acīmredzami nepietiek, lai apmierinātu apstrādes rūpniecības vajadzības un augošo pieprasījumu no patērētāju puses, un ka šo produktu ražošana nepalielināsies; līdz ar to atzīst, ka ir jāveicina atbildīgs patēriņš, kas vairāk pamatotos uz kvalitāti un ilgtspējību, nevis kvantitāti, un jāmudina zivsaimniecības veicināt krājumu atjaunošanos, tomēr arī atzīst faktu, ka importam joprojām būs būtiska loma Kopienas tirgus nodrošināšanā;

4.  atzīst, ka ilgtspējīgu zveju var veikt tikai līdz noteiktam zivju daudzumam ‐ vai tās būtu cilvēku uzturam vai rūpnieciskiem nolūkiem paredzētas zivis, kas nozīmē, ka zivju piedāvājums ES tirgū nevar palielināties bezgalīgi;

5.  tomēr uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski saglabāt ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares ekoloģisko ilgtspējību un ekonomisko dzīvotspēju, tostarp tādu nerūpniecisko zveju, kuras apjoms piekrastes ūdeņos būtu vienmērīgs un kura palīdzētu saglabāt attiecīgo reģionu kultūras identitāti, nodrošinātu darbavietas visos ražošanas posmos un drošas un kvalitatīvas pārtikas piegādes, kas nozīmē, ka zvejniekiem par saviem produktiem ir jāsaņem taisnīga samaksa; turklāt uzsver, ka zivsaimniecības nozarē nodarbinātajām personām ir jāstrādā pienācīgos darba apstākļos atbilstīgi Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām par darba drošību un veselību;

6.  norāda, ka pašreizējā iespēja brīvi eksportēt ZAP uz Kopienas tirgu noteiktos apstākļos var nelabvēlīgi ietekmēt atsevišķu reģionu vietējo ekonomiku, jo īpaši visattālākajos reģionos attiecībā uz vietējo produktu tirdzniecību;

Īpaši apsvērumi
Tirdzniecības un muitas politika

7.  uzskata, ka Eiropas Savienība kā pasaulē lielākā zivsaimniecības produktu importētāja kopīgi ar citām lielākajām zivju importētājvalstīm ir politiski atbildīga par to, lai PTO tirdzniecības noteikumi atbilstu iespējami augstākiem vispārējiem zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas standartiem; līdz ar to aicina Komisiju nodrošināt, ka ES divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos tiek nostiprināta taisnīga, pārredzama un ilgtspējīga zivju tirdzniecība;

8.  uzskata, ka samērīgai muitas aizsardzībai ir jābūt svarīgam un likumīgam politiskās varas instrumentam importa regulēšanai; atgādina, ka erga omnes muitas aizsardzība sniedz vērtību preferencēm, ko ES piešķīrusi noteiktām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm; atgādina, ka līdz ar šīs aizsardzības likvidēšanu zudīs arī visas preferenču saņēmējvalstīm pašlaik piešķirtās priekšrocības; turklāt atgādina par šīs muitas aizsardzības lietderīgo elastīgumu, kas sniedz iespēju ES atcelt aizsardzības piemērošanu, ja ES izejvielu produkcija nav pietiekama, tādējādi ES apstrādes nozarei nodrošinot pienācīgu apgādi;

9.  līdz ar to neatbalsta pašreizējās tirdzniecības politikas skatījumu, kas paredz neizbēgamu muitas aizsardzības izzušanu ZAP nozarē, kuras ražotājiem ‐ Kopienas zvejniekiem, akvakultūras audzētājiem un apstrādātājiem ‐ vienīgā iespēja būtu darbību beigt;

10.  uzskata, ka, līdzīgi lauksaimniecības nozarei, zivsaimniecības un akvakultūras nozare ir stratēģiski nozīmīga, daudzfunkcionāla, atkarīga no dabas resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas, un noteikti tās komponenti ir ļoti neaizsargāti un slikti piemērojas simtprocentīgai brīvās tirdzniecības pieejai, kas pamatojas uz priekšrocību brīvu izmantošanu;

11.  pauž nožēlu, ka atšķirībā no tirdzniecības sarunām par lauksaimniecības produktiem, kuras vada lauksaimniecības komisārs, tirdzniecības sarunas par ZAP uzskata par “nelauksaimniecības” jomu un tās atrodas tirdzniecības komisāra kompetencē, kuram šī joma bieži vien nozīmē pielāgojamu mainīgu rādītāju uz daudz plašāku problēmu fona;

12.  prasa pārcelt tirdzniecības komisāra pienākumu vadīt tirdzniecības sarunas par ZAP jūrlietu un zivsaimniecības komisārei;

13.  aicina, pamatojoties uz pētījumiem un konsultācijām, veikt skaidru un pilnīgu Kopienas ZAP tirgus raksturojumu katrai sugai atsevišķi, kā arī noteikt iespējamās pieprasījuma un ražošanas tendences Kopienā un tendences attiecībā uz noieta tirgu, kuru paredzēts uzturēt saražotās produkcijas realizācijai godīgas konkurences apstākļos;

14.  tāpat prasa Komisijai censties pēc iespējas uzticamāk un precīzāk izvērtēt ZAP importa ietekmi uz Kopienas tirgu, jo īpaši cenu jomā, un censties izveidot datu vākšanas un apmaiņas sistēmu, kas šādu izvērtēšanu atvieglotu;

15.  pieprasa PTO Dohas sarunu kārtas nelauksaimniecisko produktu tirgus pieejamības sadaļā ZAP raksturot kā paaugstināta riska produktus attiecībā uz “Šveices formulas” piemērošanu, lai neierobežotu muitas aizsardzību noteiktiem produktiem, kuriem tā vēl pienākas saskaņā ar KMT, un tādējādi saglabātu noteiktiem partneriem piešķirto preferenču vērtību un KTO mehānismu efektivitāti;

16.  atgādina, ka saskaņā ar 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemtās PTO ministru deklarācijas 47. punktu šīs kārtas sarunas risina pēc vienoto saistību principa, un, kamēr nav noslēgtas visas kārtas sarunas, Eiropas Savienība drīkst mainīt nostāju par noteiktām tās sadaļām;

17.  mudina Kopienas pārstāvjus PTO arī turpmāk kategoriski noraidīt Eiropas Savienības iesaistīšanos jebkādā ZAP nozares daudzpusējas tirgus liberalizācijas iniciatīvā;

18.  aicina Komisiju pieprasīt, lai pašlaik apspriestā PTO vienošanās par subsīdijām zivsaimniecības nozarē, jo īpaši attiecībā uz tirgus regulēšanas pasākumiem, nenovestu pie tā, ka ES ražotājiem jācieš no negodīgiem konkurences noteikumiem salīdzinājumā ar trešo valstu piegādātājiem; principā iebilst pret šādas vienošanās agrīnu un atsevišķu piemērošanu (early harvest ), jo to nedrīkst nodalīt no citiem Dohas sarunu kārtas jautājumu tematiem;

19.  aicina Kopienas pārstāvjus divpusējās un reģionālajās sarunās sistemātiskāk pieprasīt kompensējošas saistības apmaiņā pret tirdzniecības koncesijām trešām valstīm ZAP importa jomā, apņēmīgi aizsargājot Eiropas Savienības aktīvās intereses šajā nozarē, ja tādas pastāv;

20.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi saglabāt kontroli pār tirdzniecības preferencēm, kuras tā piešķir noteiktām partnervalstīm, pieprasot piemērot striktus izcelsmes noteikumus, kas pamatojas uz jēdzienu “pilnīgi iegūti produkti”; aicina būt piesardzīgiem, pieļaujot iespējamas atkāpes no tradicionālajiem kritērijiem par kuģu pievienošanu, kurus piemēro neapstrādātiem produktiem, un pieprasa noraidīt turpmākās prasības pēc atkāpēm apstrādāto produktu jomā; uzskata, ka būtu sistemātiski jāpiemēro princips par nodokļu atmaksas aizliegumu un jāierobežo uzkrāšana;

21.  nekavējoties prasa Komisijai kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot novērtējumus par atsevišķām valstīm piešķirto muitas tarifu preferenču ietekmi uz zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu rentabilitāti un nodarbinātību, kā ES, tā arī saņēmējvalstīs, jo īpaši ĀKK valstīs; turklāt prasa, lai šādos novērtējumos sniegtu patiesus skaitliskus rezultātus un īpaši ņemtu vērā apdraudētās zivju sugas;

22.  vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja notiek dempings, subsidēšana vai ievērojami un bez brīdinājuma palielinās noteiktu ZAP kategoriju imports, Kopienas nozarē ir iespēja izmantot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus;

Vides, sociālie, sanitārie un kvalitātes aspekti

23.  uzskata, ka ir jāīsteno viens no galvenajiem Kopienas politikas mērķiem ZAP importa jomā ‐ nodrošināt, lai ievestie produkti visos aspektos atbilstu tām pašām prasībām, kuras izvirza Kopienas ražotājiem; uzskata, ka šis mērķis apmierina galveno prasību pēc tā, lai šajā nozarē pašreiz piemērotie vai reformā paredzētie pasākumi būtu godīgi, saskaņoti un efektīvi; turklāt atzīmē, ka ES prasību ievērošana trešās valstīs palīdzēs īstenot godīgāku konkurenci starp ES un trešo valstu ražotājiem, jo zivju ražošana atbilstīgi ES standartiem palielinās ražošanas izmaksas;

24.  pauž bažas, ka ievērojams trešo valstu ZAP pieplūdums Kopienas tirgū var ietekmēt patērētāju pirkšanas ieradumus;

25.  uzskata, ka ES zivsaimniecības politikas centieni saglabāt zivju krājumus un zivsaimniecības ilgtspējību nav savienojami ar ZAP importu no valstīm, kuras palielina zvejas jaudu, neievērojot ilgtspējības aspektu, un ir vienīgi ieinteresētas gūt īstermiņa peļņu;

26.  uzsver, ka Kopienas resursu saglabāšanas politika ar resursu atgūšanas un pārvaldības plāniem palīdz veicināt trešo valstu ZAP importu un Kopienas produktu aizstāšanu ar šiem importētajiem produktiem, kas bieži vien ir neatgriezeniska; prasa Komisijai, izstrādājot iepriekšminētos plānus, šiem riskiem pievērst pienācīgu uzmanību;

27.  pauž bažas, ka bez mērķtiecīgas politikas šajā jomā būtiskās iespējas, ko sniedz ZAP Kopienas tirgus ar ļoti brīvu pieeju un strauji augošu pieprasījumu, ilgstoši neatturēs šīs valstis no pārzvejas;

28.  atzinīgi vērtē to, ka spēkā stājušies noteikumi par nelegālas, neziņotas un nereglamentētas zvejas (NNN) apkarošanu un visu Kopienas tirgū laisto produktu sertifikāciju; mudina šos noteikumus piemērot stingri un efektīvi, vienlaikus atzīstot to, ka daudzām jaunattīstības valstīm ir jāpalīdz, lai tās varētu pienācīgi īstenot šos noteikumus un apkarot nelegālo zveju; tomēr atgādina, ka tās ir minimālās prasības, ar kurām nepietiek, lai garantētu to zivsaimniecību ilgtspējību, kas ražo minētos produktus;

29.  uzskata, ka, piemērojot Kopienas noteikumus par NNN zveju, ir stingrāk lejupēji jāpārbauda šādu zivju tirdzniecība, galvenokārt veicot stingrākas pārbaudes dalībvalstīs un uzņēmumos, kurus tur aizdomās par nelegāli nozvejotu produktu piegādi;

30.  aicina Komisiju izmantot visus rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu, ka galvenās ZAP importētājvalstis ES ievēro Johannesburgā pieņemtās saistības un piemēro stingru resursu saglabāšanas politiku; mudina to sadarboties ar šīm valstīm visos attiecīgajos forumos un jo īpaši Reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās (RZPO);

31.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir arī jāstiprina šīs organizācijas, lai nodrošinātu, ka visi uz Eiropas Savienību eksportētie produkti bez izņēmuma ir no valstīm, kas ratificējušas galvenos starptautiskos nolīgumus jūras tiesību jomā, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Konvenciju par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem, un nodrošinātu, ka gadījumos, kad eksportētie produkti ir no RZPO atbildībā esošiem ūdeņiem, to ražotāji ir noslēguši attiecīgu RZPO nolīgumu;

32.  uzsver Kopienas zivsaimnieku, akvakultūras audzētāju un apstrādātāju būtiski nepietiekamo konkurētspēju salīdzinājumā ar noteiktām trešām valstīm, jo šajās valstīs ir daudz lētāks darbaspēks un zemāki sociālie standarti;

33.  uzskata, ka “sociālā dempinga” problēma, kas sastopama arī daudzās citās ekonomikas nozarēs, ir sevišķi saasināta ZAP jomā un jo īpaši apstrādes rūpniecībā, kurā izmanto lielu darbaspēku;

34.  aicina Komisiju izmantot visus rīcībā esošos instrumentus, lai galvenās ZAP importētājvalstis ES vismaz ievērotu astoņas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas par darba pamattiesībām;

35.  prasa, lai visas ES tirdzniecības preferences par ZAP piešķirtu vienīgi tad, ja tiek ievērotas stingras prasības vides un sociālajā jomā; arī prasa, lai parakstītajos nolīgumos ar šādu mērķi ietvertie noteikumi paredzētu ticamus saistību uzraudzības pasākumus un preferenču apturēšanu vai vienkāršu atņemšanu, ja izdarīts pārkāpums; aicina attiecībā uz jaunattīstības valstīm īstenot īpaši izstrādātas programmas, kas sniegtu tehnisku un vajadzības gadījumā arī finansiālu atbalstu, lai attiecīgajām valstīm palīdzētu ievērot saistības sociālajā un vides jomā;

36.  uzsver, ka ir svarīgi importētajiem ZAP, tostarp barībai un barības ražanai izmantotajām sastāvdaļām, visos aspektos stingri piemērot Kopienas tiesību aktus sanitāro normu un pārbaužu jomā (pārtikas drošība, izsekojamība, profilakse), kas ir ļoti svarīgi patērētāju aizsardzības aspekti; nekavējoties prasa Komisijai šajā jautājumā pastiprināt programmu par trešo valstu pārbaudi, pielāgojot Pārtikas un veterinārā biroja komandējumus, pirmām kārtām palielinot katrā komandējumā pārbaudīto uzņēmumu skaitu, lai iegūtu datus, kas labāk ataino patieso situāciju trešās valstīs;

37.  aicina ievērot vislielāko piesardzību, atzīstot noteiktu trešo valstu noteikumus par līdzvērtīgiem piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem un apstiprinot to valstu un uzņēmumu sarakstu, kuri ir tiesīgi eksportēt ZAP uz ES; uzskata, ka Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam jābūt tiesīgam no apstiprinātajiem sarakstiem svītrot tādus kuģus vai apstrādes uzņēmumus, kuri neievēro obligātos standartus;

38.  aicina būt īpaši uzmanīgiem attiecībā uz produktiem, kurus noteiktos pasaules reģionos ražo pēc jaunām, īpaši intensīvām akvakultūras audzēšanas metodēm, un kritiski izvērtēt šajās saimniecības izmantotos produktivitātes palielināšanas paņēmienus un procesus un to iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī ietekmi uz sociālo un vides jomu;

39.  pieprasa stingras un biežas pārbaudes visos līmeņos, un jo īpaši pilnvērtīgi saskaņotas un pārredzamas pārbaudes uz robežām, kas būtu proporcionālas attiecīgo produktu radītajam riskam, sevišķi to būtības un izcelsmes dēļ; prasa dalībvalstīm tam veltīt visus vajadzīgos finanšu līdzekļus un cilvēkresursus;

KTO reforma

40.  atgādina par 6. sasaukuma pieņemtajām rezolūcijām, kurās aicināja Komisiju steidzami veikt vērienīgu zivsaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas reformu, lai veicinātu šīs nozares ienākumus, tirgus stabilitāti, uzlabotu zivsaimniecības produktu tirdzniecību un palielinātu to pievienoto vērtību; pauž nožēlu par šajā jomā pieļauto kavēšanos; atsaucas uz minētajām rezolūcijām, kurās izskatīts jautājums, kādiem ir jābūt šīs reformas pamatprincipiem;

41.  uzsver, ka ar šajā jomā īstenotajiem jaunajiem mehānismiem būtu noteikti jāņem vērā nenovēršamais fakts par zemu izmaksu importa spēcīgo konkurētspēju, kas izriet no videi kaitīgām darbībām vai ir līdzvērtīga sociālajam dempingam, tomēr būtu jācenšas nodrošināt normālu Kopienas produkcijas noietu par pienācīgām cenām;

Informācija patērētājiem

42.  pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības patērētāji bieži vien izdarītu citu izvēli, ja būtu labāk informēti par pārdošanā esošo produktu patieso būtību, ģeogrāfisko izcelsmi, zvejas vai ražošanas apstākļiem un to kvalitāti;

43.  uzsver, ka ir steidzami jāievieš stingri un pārredzami sertifikācijas un marķēšanas kritēriji par Eiropas Savienības ZAP kvalitāti un izsekojamību un jāveicina pēc iespējas ātrāka Kopienas ekoloģiskā marķējuma izstrāde tieši šiem produktiem, lai beidzot pārtrauktu privātu sertifikācijas sistēmu nekontrolētu izplatību;

44.  uzskata, ka ZAP ekoloģiskajai sertifikācijai un ekoloģiskajai marķēšanai ir jābūt pārredzamam un patērētājam viegli saprotamam procesam, kā arī ir nepieciešama iespēja šis metodes izmantot visai nozarei bez izņēmuma, ja vien tiek stingri ievēroti pamata piešķiršanas kritēriji;

Akvakultūra

45.  uzsver arvien pieaugošo akvakultūras produktu īpatsvaru Eiropas Savienībā importētajos ZAP;

46.  skaidro šo faktu ar to, ka pēdējo desmit gadu laikā noteiktos pasaules reģionos ir paplašinājusies akvakultūras ražošana, savukārt Kopienas akvakultūras ražošana nepārsniedz 2 % no pasaules apjoma un piedzīvo stagnāciju;

47.  atzīmē, ka Eiropas Savienībā patērētāju ieradumos un izplatītāju pieprasījumā vērojama būtiska tendence aizstāt svaigus Kopienas izcelsmes produktus ar noteiktiem importētiem akvakultūras produktiem;

48.  atzīmē, ka brīvprātīga atbalsta politika tādas ilgtspējīgas Kopienas akvakultūras attīstībai, kurai ir mazāka ietekme uz vidi, ir viena no iespējām, kā samazināt atkarību no ZAP importa, veicināt ekonomisko darbību Eiropas Savienībā un apmierināt strauji augošo pieprasījumu ar plašāku un dažādotāku piedāvājumu; šajā saistībā uzsver, ka Eiropas Savienības akvakultūras produktu jomā ir aktīvi jāīsteno pētniecības un attīstības mērķi;

49.  šajā jautājumā atsaucas uz 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos priekšlikumos un lēmumos par kopējās zivsaimniecības politikas reformu pienācīgi ņemt vērā šajā ziņojumā minētos ieteikumus;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.
(3) OV C 323E, 18.12.2008., 271. lpp.
(4) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.
(5) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.
(6) Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0039.
(7) Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0243.
(8) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0373.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 16. jūnijsJuridisks paziņojums