Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas 25. gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2007. gads) (COM(2008)0777),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2009)1683, SEC(2009)1684, SEC(2009)1685 un SEC(2010)0182),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. septembra paziņojumu “Rezultātu Eiropa ‐ Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Komisijas 23. gada pārskatu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2005. gads)(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0291/2010),

1.  pauž nožēlu, ka Komisija nekādi nav reaģējusi uz jautājumiem, kas izvirzīti Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās, jo īpaši iepriekšminētajā 2008. gada 21. februāra rezolūcijā; atzīmē, ka nav panākti uzlabojumi attiecībā uz pārredzamību, jo īpaši saistībā ar EU Pilot projektu un cilvēkresursu jautājumu;

2.  atzīmē, ka ar EU Pilot projekta palīdzību Komisija vēlas palielināt “apņēmību, sadarbību un partnerību starp Komisiju un dalībvalstīm”(3) un ciešā sadarbībā ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm apspriež jautājumu par to, kā regulēt Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu; uzskata, ka šī iniciatīva atbilst jaunajai nepieciešamībai pēc visu Eiropas Savienības iestāžu sadarbības, lai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā veidotu efektīvu un pilsoņu interesēs darbojošos Eiropas Savienību; uzsver Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantā noteikto Komisijas pienākumu nodrošināt “Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu”;

3.  atzīmē, ka, no vienas puses, pilsoņiem tiek piedēvēta nozīmīga loma ES tiesību aktu piemērošanas nodrošināšanā uz vietas(4), tomēr, no otras puses, ‐ EU Pilot projektā ‐ viņi ir vēl vairāk attālināti no jebkādām turpmākām procedūrām; uzskata, ka tas neatbilst Līgumu svinīgajām deklarācijām par to, ka “lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem” (LES 1. pants), ka “Savienības iestādes .. darbojas iespējami atklāti” (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pants) un ka “visās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās” (LES 9. pants);

4.  norāda, ka, lai EU Pilot projekts būtu darbspējīgs, Komisija ir izveidojusi “konfidenciālu tiešsaistes datubāzi” (5) saziņai starp Komisijas dienestiem un dalībvalstu iestādēm; aicina Komisiju sniegt Parlamentam vērā ņemamu piekļuvi šai datubāzei, lai Parlaments varētu īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic savu Līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu;

5.  uzsver, ka Eiropas Savienības pilsoņu aktīvā loma ir skaidri noteikta Līgumā par Eiropas Savienību, jo īpaši ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvu; uzskata, ka pilsoņiem sniegtā iespēja noteikt likumdošanas darba kārtību ir arī cieši saistīta ar viņu pašreizējo nozīmīgo līdzdalību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un ievērošanu, kā arī attiecīgo procedūru pārredzamību un uzticamību;

6.  norāda, ka Komisijas kopsavilkumā par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību lielāka uzmanība ir pievērsta transponēšanai, nevis pašai tiesību aktu piemērošanai; aicina Komisiju pienācīgi atzīt lūgumrakstu nozīmi Kopienas tiesību aktu konkrētās piemērošanas pārraudzībā; lūgumraksti bieži vien ir pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka dalībvalstis kavējas ne tikai ar tiesību normu transponēšanu, bet arī ar to īstenošanu;

7.  uzskata, ka Komisijas gada pārskati par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību to pašreizējā formā nesniedz pilsoņiem vai citām iestādēm pienācīgu informāciju par ES tiesību aktu piemērošanas patieso stāvokli, jo Komisija aplūko tikai oficiālās procedūras, kas uzsāktas pret dalībvalstīm, kuras nav transponējušas ES tiesību aktus to valsts tiesību sistēmās; tomēr uzskata, ka pilsoņi un Parlaments būtu ļoti ieinteresēti, lai tos informētu arī tad, ja Komisija uzsāk pārkāpumu procedūras par ES tiesību aktu nepareizu vai nepilnīgu transponēšanu, sniedzot arī detalizētu informāciju par šiem pārkāpumiem;

8.  vēlas nodrošināt, ka Komisija arī turpmāk apkopo detalizētus datus par visiem pārkāpumu veidiem un ka visi šie dati tiek darīti pieejami Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic savu Līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu; uzsver, ka šādu datu apkopošanai un dalīšanai kategorijās vajadzētu atbilst iepriekšējo gada pārskatiem, lai tādējādi Parlaments varētu pienācīgi novērtēt Komisijas panāktos rezultātus neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir izskatīts, izmantojot EU Pilot projektu vai sākotnējo pārkāpumu procedūru;

9.  norāda, ka kavēšanās, pareizi piemērojot un transponējot Eiropas Savienības tiesību aktus un nodrošinot to izpildi, tieši ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi un uzņēmumu ikdienas darbu, kā arī to tiesību izmantošanu, tādējādi izraisot juridisku nenoteiktību un liedzot pilsoņiem un uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības; uzsver lielās izmaksas, ko rada ES tiesību aktu neievērošana un nepiemērošana, un no tā izrietošo neuzticību Eiropas iestādēm;

10.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nepietiekami novērtē ES tiesību aktu pareizas un savlaicīgas piemērošanas nozīmi; aicina dalībvalstis transponēšanu un piemērošanu padarīt par prioritāti, lai tādējādi nepieļautu kavēšanās;

11.  aicina Komisiju ierosināt “procesuālu kodeksu” regulas veidā atbilstoši LESD 298. panta jaunajam juridiskajam pamatam, nosakot pārkāpumu procedūras dažādos aspektus, tostarp tos, kas saistīti ar paziņošanu, termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam, pienākumu paziņot iemeslus utt., lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un pārredzamību; atgādina Komisijai, ka tās 2002. gada paziņojums ir nozīmīgs atskaites punkts, sagatavojot šādu “procesuālu kodeksu”;

12.  atgādina, ka Parlamenta Juridiskā komiteja nesen izveidoja par ES administratīvajām tiesībām atbildīgu darba grupu, kuras mērķis ir izpētīt, vai ir iespējams kodificēt ES administratīvās tiesības un ko tāds projekts nozīmētu praksē; uzskata, ka šīs darba grupas secinājumi būtu jāņem vērā, apspriežot Eiropas administratīvo kodeksu;

13.  atgādina, ka Parlamenta Juridiskā komiteja nesen vienprātīgi pieņēma vēstuli, atbalstot lūgumrakstu iesniedzējus, kas aicina ieviest tādu standarta administratīvu procedūru ES tiesību aktu uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai, kura, saglabājot Komisijas tiesības lemt, kad un pret ko uzsākt procedūras, ierobežotu šo rīcības brīvību, nodrošinot labas administratīvās prakses ievērošanu(6);

14.  atgādina, ka Komisijai kā Līgumu piemērošanas uzraudzītājai ir svarīga loma, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu un savlaicīgu piemērošanu dalībvalstīs; mudina Komisiju izmantot visas pilnvaras, kas tai piešķirtas Līgumos, jo īpaši LESD 260. panta jaunajos noteikumos, kas skar gadījumus, kad dalībvalstis nav paziņojušas par direktīvas transponēšanas pasākumiem;

15.  atgādina Parlamenta 2010. gada 9. februāra rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām(7), kurā Parlaments aicina Komisiju darīt “pieejamu Parlamentam kopsavilkuma informāciju par visām pārkāpuma procedūrām, pamatojoties uz oficiālu paziņojuma vēstuli, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, .. par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra”(8);

16.  uzskata, ka ES pilsoņiem būtu tiesības sagaidīt no Komisijas vienāda līmeņa pārredzamību neatkarīgi no tā, vai viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai arī īsteno savas Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus; tāpēc lūdz, lai Parlamenta Lūgumrakstu komitejai tiktu sniegta precīza informācija par sasniegtajiem posmiem pārkāpumu procedūrās, uz kurām attiecas arī lūgumraksts, attiecībā uz kuru vēl nav sniegta galīgā atbilde; turklāt aicina Komisiju Lūgumrakstu komitejas un sabiedrības kopumā interesēs precizēt kārtību, kādā tiek izskatīti lūgumi sniegt informāciju un sūdzības;

17.  atbalsta pasākumus, ko Komisijas paredzējusi 2009. gadam un pēc tā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro Eiropas tiesību aktus, un aicina iesaistīt Parlamentu pārkāpumu procedūrās, ja lūgumrakstu izskatīšana vēl nav slēgta, piemēram, procedūrā, kura attiecas uz tiesību aktiem atkritumu jomā un kurā iesaistīts Kampānijas reģions, un procedūrā, kura attiecas uz tiesību aktiem ūdens apsaimniekošanas jomā un kurā iesaistīta Spānija;

18.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu analīzi par to, kādu pievienoto vērtību EU Pilot projekts piešķir jau pastāvošajām pārkāpumu lietu pārvaldības procedūrām, tādējādi pamatojot projekta turpmāku paplašināšanu; uzskata, ka šai informācijai būtu jāļauj Parlamentam pārbaudīt, vai desmit nedēļas, kas dotas dalībvalstij risinājuma rašanai konkrētā lietā, nav vēl vairāk attālinājušas jau tā ļoti garās un neskaidrās pārkāpumu procedūras uzsākšanu;

19.  ar īpašu interesi atzīmē Komisijas apņemšanos regulāri novērtēt atbildes, ko dalībvalsts sniedz sūdzību iesniedzējiem; aicina Komisiju sagatavot šādu novērtējumu pēc lietas nekavējošas izskatīšanas, tam veltot īpašu uzmanību; prasa novērtējuma procesā precizēt sūdzības iesniedzēja lomu;

20.  aicina Komisiju piešķirt pietiekamus resursus, kas ļautu pilnīgi uzraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu, pēc savas ierosmes uzsākt jaunu lietu izskatīšanu un izstrādāt prioritātes noteiktākai un sistemātiskākai rīcībai; aicina Komisiju sniegt Parlamentam, kā jau vairākkārt pieprasīts, precīzus un pilnīgus datus par resursiem, kas dažādos ģenerāldirektorātos paredzēti ar pārkāpumiem saistīto lietu izskatīšanai un kas piešķirti EU Pilot projektam; atgādina Komisijai, ka Parlaments ir apņēmies atbalstīt Komisiju, palielinot budžeta apropriācijas nolūkā palielināt resursus;

21.  lūdz Komisiju ES tiesību aktu efektīvākas piemērošanas nodrošināšanas nolūkos izpētīt novatoriskus mehānismus, tādus kā Pakalpojumu direktīvā paredzēto novērtēšanas procedūru;

22.  atzinīgi vērtē šobrīd tapšanas stadijā esošo vienoto sistēmu pilsoņiem, kuri vēlas saņemt padomu vai palīdzību vai iesniegt sūdzību , izmantojot tīmekļa vietni “Tava Eiropa”(9); tā kā pilsoņu līdzdalības instrumentu klāstam ir nākusi klāt plaši popularizētā pilsoņu iniciatīva (LES 11. panta 4. punkts), vajadzība pēc skaidrojumiem un vadlīnijām ir būtiski pieaugusi; Eiropas Parlaments vēlētos iesaistīties šīs tīmekļa vietnes izstrādē, lai nodrošinātu, ka tā atbilst arī Parlamenta plāniem sniegt iedzīvotājiem labākus padomus;

23.  atgādina Padomes solījumu mudināt dalībvalstis sagatavot un publiskot tabulas, kuras atspoguļo saikni starp direktīvām un dalībvalstu transponēšanas pasākumiem; uzsver, ka šādas tabulas ir būtiski svarīgas, lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt īstenošanas pasākumus visās dalībvalstīs;

24.  mudina stiprināt Parlamenta lomu vienotā tirgus noteikumu piemērošanas, izpildes un pārraudzības jomā; atbalsta domu par ikgadēju vienotā tirgus forumu;

25.  uzsver nozīmīgo lomu, kas pārraudzības un salīdzinošās novērtēšanas instrumentu efektīvākas izmantošanas kontekstā piemīt iekšējā tirgus rezultātu apkopojumam un patēriņa tirgus rezultātu apkopojumam, jo tas ir nozīmīgs netiešs disciplinārais mehānisms; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pienācīgu finansējumu un personālu, lai nodrošinātu patēriņa tirgus rezultātu apkopojuma turpmāko attīstību;

26.  norāda, ka dalībvalstu tiesām ir būtiska nozīme Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanā, un pilnībā atbalsta ES centienus palielināt un saskaņot tiesisku apmācību dalībvalstu tiesnešiem, tiesību jomas speciālistiem, ierēdņiem un valsts civildienesta ierēdņiem dalībvalstu pārvaldes iestādēs;

27.  uzskata ‐ ja Komisija sāk pret dalībvalsti vērstu pārkāpumu procedūru, tai jāsagatavo arī paziņojums, nosakot, ka attiecīgās dalībvalsts cietušie pilsoņi var panākt tiesību akta, ar ko ir pārkāpts ES tiesību akts, izskatīšanu valsts tiesās;

28.  atgādina Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par juridisku apmācību civillietās un komerclietās; uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot juridisko apmācību, tostarp arī Stokholmas programmas rīcības plāna kontekstā;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 184 E, 6.8.2009., 63. lpp. (2) OV C 294 E, 3.12.2009., 27. lpp. (3) EU Pilot novērtējuma ziņojums, 2. lpp. (4) Komisijas 2002. gada paziņojums, 5. lpp.: “Komisija ir regulāri atzinusi sūdzības iesniedzēja nozīmīgo lomu Kopienas tiesību akta pārkāpuma noteikšanā.” (5) Komisijas ziņojums “EU Pilot novērtējuma ziņojums”, COM (2010)0070, 2. lpp. (6) . 'Rīcības brīvība var būt nenovēršams ļaunums modernā pārvaldē; tomēr absolūta rīcības brīvība savienojumā ar absolūtu pārredzamības trūkumu būtībā ir pretējība tiesiskumam.' M. Frassoni ziņojums par Komisijas 21. un 22. gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2003. un 2004. gads) (2005/2150(INI)), paskaidrojuma 17. lpp. (7) Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0009. (8) Tā pati rezolūcija, 3. punkta e) apakšpunkta 5. ievilkums. (9) http://ec.europa.eu/youreurope/