Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums. ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”,

–  ņemot vērā prezidentvalsts secinājumus, ko tā pieņēma pēc Eiropadomes 2010. gada 17. un 18. jūnija sanāksmes,

–  ņemot vērā prezidentvalsts secinājumus pēc Eiropadomes sanāksmēm 2000., 2001., 2005., 2006., 2007. gada martā un 2009. gada decembrī,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldību(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ‐ ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums)(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveidi, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti(3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. jūlijā pieņemto ieteikumu par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai,

–  ņemot vērā Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, ar jaunām darba vietām un viedu, ilgtspējīgu un iesaistošu izaugsmi, kuras pamatā būtu pieci ES galvenie mērķi ‐ veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus jauninājumu, pētniecības un izstrādes jomā, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši mazinot nabadzību;

Jāpastiprina stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldība

1.  uzsver, ka visu Eiropas iedzīvotāju nākotnes izredžu labad ļoti svarīga nozīme ir stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajām darbībām, kas veicina ilgtspējīgu darbavietu radīšanu, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo progresu; baiļojas, ka vājas pārvaldības struktūras dēļ nebūs iespējams izpildīt stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertos solījumus, un tādēļ uzstājīgi mudina Padomi nostiprināt Kopienas metodi; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ekonomikas pārvaldības sistēmā integrēt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un prasa ietvert “Eiropas pusgadu” pārvaldības tiesību aktu kopumā, vienlaikus jau agrīnā posmā iesaistot dalībvalstu parlamentus un sociālos partnerus, lai veicinātu demokrātisku pārskatatbildību, piederību un leģitimitāti; uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpilde ir svarīgs un obligāts uzdevums;

2.  uzskata, ka gada izaugsmes pētījums un “Eiropas pusgads” ļoti svarīgi līdzekļi ekonomikas politikas kvalitatīvākai koordinēšanai; tomēr uzsver, ka ar tiem nebūtu jāaizstāj vai svarīguma ziņā jāpazemina tādi pašreizējie Līgumā paredzētie instrumenti, jo īpaši ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un dalībvalstu vispārējās pamatnostādnes par nodarbinātību, ar kuriem Parlaments ir cieši saistīts un par kuriem ar to apspriežas; uzsver ‐ lai nodrošinātu stratēģijas sekmīgu īstenošanu, ir jāpanāk konsekvence attiecībā uz to piecu stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto pamatmērķu sasniegšanu, par kuriem vienojās Eiropadome un Komisija;

ES budžetā un dalībvalstu budžetos labāk jāatspoguļo stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi

3.  uzsver, ka, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020”, pieejamiem resursiem un izmantotajai metodoloģijai ir jābūt adekvātai tajā noteiktajiem mērķiem; prasa, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) tiktu atspoguļoti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi; aicina Komisiju precizēt pamatiniciatīvu budžeta aspektu, jo šie prioritārie rīcības plāni attiecas uz visām politikas jomām, kuras finansē no ES budžeta; apņēmīgi mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus par jaunu pašu resursu izveidi, lai nodrošinātu Savienību ar reāliem un autonomiem finanšu resursiem;

4.  uzsver, ka līdz ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir nepieciešamas reformas un vērienīgi, agrīnā posmā veikti valsts un privātā sektora ieguldījumi dažādos projektos; norāda, ka šajā nolūkā ir jāizmanto gan pašreizējie un jaunie novatoriskie instrumenti, gan ieņēmumi;

5.  prasa, lai Komisija un dalībvalstis izveidotu ticamu finansēšanas sistēmu un lai Eiropadome, veicot ekonomikas pārvaldības pārskatu, apsvērtu finansējuma vajadzības; uzskata, ka saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” finansējumu ir nepieciešams politisku iniciatīvu saskaņots kopums, to sagatavošanā iesaistot tādas Eiropas iestādes kā EIB un ERAB; turklāt uzsver, ka būs nepieciešams finansējums no privātā sektora un ka tam ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kurā tiktu risināti jautājumi par ilgtermiņa risku, kas saistīts ar šo finansējumu;

6.  pauž pārliecību, ka ar pareizām politikas pamatnostādnēm un pienācīgiem budžeta resursiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai var būt svarīga loma Eiropas kopējās stratēģijas īstenošanā, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomikas atlabšanu, un vienlaikus tās var palīdzēt uzlabot ES un pasaules nodrošinātību ar pārtiku, saglabāt lauku ainavu, kas veido 90 % ES teritorijas, kā arī nostiprināt ieguvumus vides jomā un būtiski palīdzēt alternatīvu enerģijas avotu meklējumos;

7.  uzskata, ka intensīvai un pienācīgi finansētai kohēzijas politikai, kas attiektos uz visiem Eiropas reģioniem, ir jābūt stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajam papildinošajam elementam; uzskata, ka šī politika tās horizontālās pieejas dēļ ir priekšnoteikums sekmīgai stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai un sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas panākšanai;

Vienotā tirgus akts un Mazās uzņēmējdarbības akts ‐ dokumenti, kuru mērķis ir radīt darbavietas

8.  uzskata, ka dalībvalstis būtu jāmudina savās nacionālajās reformu programmās piešķirt vislielāko prioritāti tādu problēmu risināšanai kā bezdarbs un ilgtermiņa izstumšanas no darba tirgus novēršana; uzskata, ka šīs darbības jāapvieno ar pasākumiem, kas paredzēti, lai veidotu vairāk darbavietu, labākas darbavietas un augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni gan vidējā termiņā, gan ilgākā termiņā;

9.  uzsver, ka vienotā tirgus darbības stiprināšanā svarīga loma ir holistiskai pieejai, lai uzlabotu ekonomikas sniegumu, nostiprinātu sociālo dimensiju un lai vienlaikus atjaunotu iedzīvotāju uzticību, nosakot, ka tieši iedzīvotāji ir vienotā tirgus svarīgākais elements; uzskata, ka būtiska nozīme vienotā tirgus darbības stiprināšanā ir plašai pārvaldībai augstākajā politikas līmenī un Eiropadomes atbalstam;

10.  vērš uzmanību uz lietpratīga regulējuma nozīmi to reglamentējošo noteikumu uzlabošanā, kuri jāievēro uzņēmējdarbībā; uzskata, ka šie priekšlikumi ļauj stiprināt uzņēmējdarbības vidi, kas veicina izaugsmi un jaunradi, tomēr norāda, ka visiem likumdošanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem jāuzņemas atbildība par iedarbīgāku un mazāk apgrūtinošu noteikumu izstrādi;

11.  pauž vilšanos, ka divus gadus pēc Mazās uzņēmējdarbības akta pieņemšanas Komisija ierosinājusi pārāk maz konkrētu darbību un iniciatīvu; mudina Komisiju un Padomi sekmēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem draudzīgāku vidi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ar jauninājumiem un videi nekaitīgu tehnoloģiju saistīto publisko iepirkumu pārredzamību pirmskomercializācijas posmā;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot sadarbību Eiropas patenta izveides jomā un prasa Parlamentam un Padomei steidzami pieņemt šo priekšlikumu;

13.  uzstāj, ka dzimumu līdztiesība ir galvenais mērķis, lai sasniegtu stratēģijas “ES 2020” uzstādījumu; tāpēc aicina nodrošināt sieviešu pilnīgu iekļaušanos darba tirgū un strādnieču pilnvērtīgu iesaistīšanu profesionālajā apmācībā; aicina arī izstrādāt darba kārtību, lai novērstu esošo atšķirību darba samaksā sievietēm un vīriešiem;

Pamatiniciatīvas
Vispārīgas piezīmes

14.  uzsver, ka pašreizējais stratēģijas “Eiropa 2020” saturs ‐ galvenie mērķi, ierosinājumi par pamatiniciatīvām, vājās vietas un radītāji ‐ joprojām ir ļoti vispārīgs; uzsver, ka šo iniciatīvu kopumu varētu īstenot vienīgi tad, ja dalībvalstis savās nacionālajās reformu programmās ietvertu noteiktas saistības un ja tiktu izstrādāti konkrēti un saskaņoti tiesību aktu priekšlikumi;

Pamatiniciatīva “Inovācijas Savienība”

15.  atzinīgi vērtē pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība”, kura ir svarīgs dzinulis stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un kurā ir risināti tādi sabiedrībai būtiski jautājumi kā nodrošinātība ar enerģiju un pārtiku, klimata pārmaiņas, veselības aprūpe un sabiedrības novecošana; atgādina, ka noteiktais 3 % mērķis sastāv no 2 % (privātā sektora izdevumu) un 1 % (publiskā sektora izdevumu) daļas; atzīmē, ka privāto pētniecības izdevumu jomā vēl arvien ir lielas nepilnības un ka tās novērst var tikai tad, ja tiek attiecīgi pielāgota uzņēmumu, tostarp MVU, darbības normatīvā vide; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot pamatnosacījumus attiecībā uz uzņēmējdarbības centieniem jauninājumu jomā, jo īpaši saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

16.  uzsver nepieciešamību uzlabot un veicināt pētniecību, inovāciju un attīstību ES un nodrošināt tiem finansējumu, ievērojami palielinot attiecīgos izdevumus laika posmā pēc 2013. gada; norāda, ka ir svarīgi, lai MVU būtu piekļuve septītajai pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju programmai (CIP); aicina pārskatīt Finanšu regulu, lai MVU atvieglotu pieteikumu iesniegšanu; akcentē, ka trūkst finansējuma jau pieņemtajiem pētniecībai, jaunradei un izvēršanai paredzētiem svarīgiem instrumentiem, tādiem kā Stratēģiskais energotehnoloģiju plāns (SET plāns); uzsver pētniecības pamatprogrammas nozīmīgo ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām; norāda uz būtisko ieguldījumu, ko pētniecības, izstrādes un jaunrades veicināšanā valsts un reģionālā līmenī dod struktūrfondi; uzsver nepieciešamību radīt sinerģijas starp struktūrfondu un pamatprogrammu finansējumu;

17.  uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem nav nepieciešamas subsīdijas, bet gan vairāk brīvības un labākas piekļuves riska kapitālam; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānodrošina šī vajadzība, paplašinot Eiropas Investīciju bankas piedāvāto pastāvīgā riska dalīšanas produktus, izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF); uzskata, ka publiskie iepirkumi paver milzīgas un neierobežotas jauninājumu veicināšanas iespējas;

Pamatiniciatīva “Jaunatne kustībā”

18.  atzinīgi vērtē pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā”; uzsver, ka atbilstošas izglītības kvalitāte un pieejamība ir nemainīgs ilgtspējīgas sociālā tirgus ekonomikas priekšnosacījums; tāpēc uzsver ‐ ja dalībvalstu mērķis ir sasniegt kopējus ekonomiskās attīstības un izglītības mērķus, būtiska nozīme būs atbilstošam ieguldījumam dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās, tostarp profesionālajā izglītībā un apmācībā; tomēr pauž nožēlu, ka pamatiniciatīvā nav aplūkoti tādi būtiski jautājumi kā līdzdalība sabiedrības dzīvē un jauniešu nabadzība; prasa iesniegt pamatotākus priekšlikumus attiecībā uz integrāciju;

19.  aicina Komisiju turpināt pienācīgi finansēt pašreizējās mobilitātes un jaunatnes programmas, piemēram, mūžizglītības programmas (“Erasmus”, “Leonardo”, “Comenius”, “Grundtwig”), programmu “Jaunatne darbībā” un Marijas Kirī stipendiju programmu; uzskata, ka tas dotu nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret jauniešu bezdarbu un palīdzētu sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni;

20.  uzsver, ka ar pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā” vien nevarēs atrisināt satraucošo jaunatnes bezdarba problēmu visā Eiropā; prasa, lai visas dalībvalstis nacionālajās reformu programmās ietver valsts stratēģijas izstrādi jaunatnes bezdarba problēmas risināšanai un jauniešu piekļuves izglītībai un apmācībai nodrošināšanai; uzsver, ka jaunatnes politika jāapskata saistībā ar politiku izglītības, nodarbinātības un sociālās integrācijas jomā; stingri atbalsta priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas Jauniešu nodarbinātības garantiju un mudina Padomi to pieņemt pēc iespējas drīz;

Pamatiniciatīva “Digitālā programma Eiropai”

21.  atzinīgi vērtē mērķtiecīgos priekšlikumus par digitālo programmu, tomēr mudina paātrināt ar vienotu digitālo tirgu saistītu priekšlikumu pieņemšanu, piemēram, priekšlikumus par elektronisko komerciju, intelektuālo īpašumu, uzticēšanos un drošību tiešsaistē, viesabonēšanu, elektronisko autentifikāciju; aicina visas puses pabeigt pirmās radiofrekvenču spektra politikas izstrādi; uzsver nepieciešamību pilnveidot “piekto brīvību”, t. i., satura un zināšanu brīvu apriti;

22.  uzsver, ka plurālistiski un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir Eiropas demokrātijas pīlārs, mudina Komisiju aizsargāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu; uzskata, ka privātuma aizsardzība ir galvenā vērtība, un prasa pielāgot Datu aizsardzības direktīvu pašreizējai digitālajai videi, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju kontrolēt savus personas datus;

Pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa”

23.  atzinīgi vērtē stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par resursu ziņā efektīvu Eiropu un mudina Komisiju turpināt darbu pie konkrētas politikas izstrādes, lai nodrošinātu pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku, kuras pamatā būtu atjaunojamie enerģijas avoti; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus kritērijus un nodrošināt noteikto mērķu izpildi, kā arī iespēju tos uzraudzīt saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu; uzsver, ka steidzami jāmodernizē un jāuzlabo Eiropas enerģētikas infrastruktūra, jāizstrādā enerģētikas viedtīkli un jāveido starpsavienojumi, kuri ir nepieciešami, lai īstenotu enerģijas iekšējo tirgu, uzlabotu piegādes drošību un sasniegtu Eiropas mērķus enerģētikas un klimata jomā, kā arī uzsver, ka jāpaātrina atļauju piešķiršanas procedūras;

24.  atgādina, ka energoefektivitāte ir visrentablākais paņēmiens, kā samazināt emisijas apjomu, uzlabot energodrošību un konkurētspēju, samazināt patērētājiem rēķinus par elektroenerģiju un sekmēt nodarbinātību; uzsver, ka dalībvalstu centieni nav pietiekami mērķtiecīgi, lai sasniegtu paredzēto energoefektivitātes mērķi 20 % apjomā; tādēļ aicina dalībvalstis paātrināt pasākumus un ievērot šo svarīgo mērķi, kuru tās 2007. gadā apņēmās izpildīt; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu šā mērķa izpildi, kā to pieprasa Parlaments rezolūcijā par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu (B. Bendtsen ziņojums) un rezolūcijā par topošo jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam (L. Kolarska Bobinska ziņojums);

25.  pauž nožēlu, ka šajā pamatiniciatīvā nav pievērsta pietiekama uzmanība resursu izmantošanas efektivitātes noteikšanai par , kas ir ES politikas galveno prioritāti; uzsver, ka ES jāpāriet uz otrreizējas pārstrādes ekonomiku, nodrošinot atkritumu rašanās samazinājumu, un uzsver atkārtoti izmantojamu resursu vērtību; uzsver, ka vides ilgtspēja ir atkarīga no resursu izmantošanas samazinājuma; aicina Komisiju šim nolūkam ierosināt rādītāju kopumu, lai tos varētu apsekot nacionālajās reformu programmās;

Pamatiniciatīva “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”

26.  prasa īstenot holistisku, līdzsvarotu un tālejošu pieeju attiecībā uz ES rūpniecības politiku, kuras mērķis ir attīstīt spēcīgu, konkurētspējīgu, saskaņotu, efektīvu un daudzveidīgu rūpniecisko pamatu, koordinējot politiku jaunrades, pētniecības, konkurences, vienotā tirgus, tirdzniecības un vides jomā; uzskata, ka galvenajiem mērķiem vajadzētu būt šādiem ‐ darbavietu radīšana, Eiropas uzņēmumu starptautiska konkurence, saprātīga pārstrukturizācija, dialogs ar darba ņēmējiem, ilgtspējīga ekonomika un brīva izvēle tehnoloģisku risinājumu izmantošanā, kā arī pētnieku mobilitāte; prasa nekavējoties piemērot lietpratīga regulējuma principus neatkarīgos ietekmes novērtējumos, tostarp veikt jauno tiesību aktu pārbaudi saistībā ar konkurētspēju, MVU pārbaudi, lai mazajiem uzņēmumiem nodrošinātu labvēlīgāku normatīvo vidi un samazinātu administratīvo slogu, ilgtspējas pārbaudi, ņemot vērā ES mērķus klimata, enerģētikas, resursu efektivitātes un otrreizējās pārstrādes jomā, kā arī pašreizējo tiesību aktu ex-post piemērotības pārbaudi;

27.  uzsver, ka ES transporta un enerģētikas politikai, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ir būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; uzsver, ka transporta nozare ES tirgum nodrošinās augstām prasībām atbilstoša ražošanas apgabala statusu, veicinot dekarbonizāciju visos transporta veidos, izveidojot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un pabeidzot vienotās Eiropas gaisa telpas izveidi; prasa izstrādāt efektīvu Eiropas izejvielu stratēģiju, lai uzlabotu pieejamību un enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus aizsargājot svarīgākās izejvielas ar brīvās tirdzniecības nolīgumu un stratēģisku partnerību palīdzību; prasa būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam, kas paredzēts jauninājumiem un infrastruktūrai, galvenokārt viedtīkliem, videi nekaitīgām tehnoloģijām, e-veselībai, Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN) un projektiem, kuriem ir nepārprotama pievienotā vērtība un kuriem tirgus nevar nodrošināt finansējumu; šajā sakarībā prasa veikt pasākumus, lai izpētītu iespējas, ko piedāvā projektu obligācijas;

Pamatiniciatīva “Jaunu prasmju un darbavietu programma”

28.  uzsver, ka ilgstošas izslēgšanas novēršanā būtiska nozīme ir spēcīgām sociālās aizsardzības sistēmām; uzstāj, ka bezdarba mazināšanā svarīga loma ir ieguldījumiem aktīvā darba tirgus politikā un visiem pieejamā izglītībā un apmācībā, lai iegūtu jaunas iemaņas; šajā sakarībā uzsver MVU nozīmi un vienotā tirgus darbības stiprināšanu; jo īpaši atbalsta Eiropas kvalifikācijas sistēmas īstenošanu un plānoto likumdošanas iniciatīvu par profesionālo kvalifikāciju reformēšanu, lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu;

29.  atzinīgi vērtē pamatiniciatīvu “Jaunu prasmju un darbavietu programma”; norāda, ka dažās valstīs elastdrošība ir ieviesta sekmīgi, tomēr brīdina, ka elastdrošības koncepcijas nevar izvērst dalībvalstīs, kurām budžeta ierobežojumu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības dēļ nav lielu iespēju nostiprināt sociālās aizsardzības sistēmas, un uzskata, ka darba tirgus sadrumstalotība jāsamazina, nodrošinot darba ņēmējiem, jo īpaši mazaizsargātajām grupām, pietiekamu drošību ar visāda veida līgumu palīdzību; atgādina Komisijai neizturēties nevērīgi pret nepieciešamību nodrošināt sociāli taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgāku darba tirgu, kā arī atgādina par milzīgo potenciālu, kāds piemīt ilgtspējīgām darbavietām; uzsver, ka jebkādas darba tirgus reformas var sekmīgi ieviest vien tad, ja tiek panākta augsta sociālās vienprātības pakāpe, slēdzot nolīgumus ar sociālajiem partneriem;

Pamatiniciatīva “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”

30.  atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” ir ietverts mērķis palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā vai kurus apdraud nabadzība un izstumšana no sabiedrības, izkļūt no šādas situācijas; mudina Komisiju un Padomi nodrošināt pilnīgu atbilstību Pamattiesību hartai un “horizontālajai sociālajai klauzulai” (LESD 9. pants), lai panāktu, ka visas politikas nostādnes sekmē, nevis kavē sasniegt mērķi izskaust nabadzību;

31.  aicina dalībvalstis apņemties risināt bērnu nabadzības problēmu, veicot attiecīgus pasākumus, lai netiktu ierobežota bērnu personas attīstība un, uzsākot darba dzīvi, viņi nenonāktu mazāk priviliģētā situācijā;

32.  atzinīgi vērtē priekšlikumus par “Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”, taču prasa konkrētāk rīkoties, lai nodrošinātu sociālo integrāciju, jo īpaši nostiprinot sociālo atklātās koordinācijas metodi kā integrētu stratēģiju, kurā iesaistītas dalībvalstu un vietēja līmeņa ieinteresētās personas, tostarp cilvēki, kuri nonākuši nabadzībā un sociālajā atstumtībā; atkārtoti uzsver prasību izstrādāt plašāku programmu, lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, nodrošinātu darba ņēmēju tiesības visā Eiropā un uzlabotu darba apstākļus, risinātu nevienlīdzības un diskriminācijas problēmu un izskaustu nodarbinātu personu nabadzību;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0224. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0376. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0491.