Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. jūlija ziņojumu “Tirgus uzraudzība tirdzniecības un izplatīšanas nozarē. Par efektīvāku un godīgāku tirdzniecības un izplatīšanas iekšējo tirgu līdz 2020. gadam” (COM(2010)0355) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par mazumtirdzniecības pakalpojumiem un iekšējo tirgu (SEC(2010)0807),

–  ņemot vērā atbildes saistībā ar Komisijas publisko apspriešanos par mazumtirdzniecības tirgus pārraudzības ziņojumu, kas notika no 2010. gada 5. jūlija līdz 10. septembrim,

–  ņemot vērā apaļā galda sarunas par efektīvāku un godīgāku mazumtirdzniecības tirgu uzņēmumiem un patērētājiem, ko 2011. gada 25. janvārī rīkoja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 20. janvāra atzinumu “Tirgus uzraudzība tirdzniecības un izplatīšanas nozarē. Par efektīvāku un godīgāku tirdzniecības un izplatīšanas iekšējo tirgu līdz 2020. gadam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu ‐ Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku ‐ 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā profesora Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu “Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. oktobra paziņojumu “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā” (COM(2010)0543),

–  ņemot vērā “Patēriņa tirgu rezultātu pārskata – Likt tirgiem darboties patērētāju interesēs” ceturto izdevumu (rudens izdevums, 2010. gada oktobris) un “Patērētāju apstākļu rezultātu pārskata – Patērētāju labklājība vienotā tirgū” piekto izdevumu (pavasara izdevums, 2011. gada marts),

–  ņemot vērā 2010. gada 23. septembrī publicēto iekšējā tirgus rezultātu pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu “Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts ”Small Business Act' (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu Nr. 93/465/EEK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 23. jūnija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patērētāju tiesībām(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū(7),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei(8),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas standartizācijas nākotni(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā(12),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem(13),

–  ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību(14),

–  ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(15),

–  ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par SOLVIT(16)

–  ņemot vērā 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0217/2011),

A.  tā kā visā Eiropā izplatījušās protekcionisma tendences rada bažas,

B.  tā kā reālajai ekonomikai ir jāatgriežas politiskās darba kārtības centrā, lai pilnībā atbrīvotu vienotā tirgus potenciālu;

C.  tā kā mazumtirdzniecības tirgum ir īpaši būtiska nozīme mūsu apņēmībā atjaunot vienoto tirgu,

D.  tā kā mazumtirdzniecības tirgus, būdams lielākais energoresursu patērētājs un atkritumu ražotājs, var dot galveno ieguldījumu ilgtspējības nodrošināšanā, tostarp ES “20-20-2020” enerģētikas mērķu sasniegšanā,

E.  tā kā pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības iespēju pilnīgu īstenošanu kavē dažādi šķēršļi, piemēram, valodu barjera, nedrošas sistēmas, neatbilstīga un nepietiekama informācija un administratīvās koordinēšanas un sadarbības trūkums, kas nemudina patērētājus iegādāties citu dalībvalstu mazumtirgotāju piedāvātās preces, ne arī mazumtirgotājus ‐ iesaistīties pārrobežu tiešsaistes tirdzniecībā,

Ceļā uz lielāku konkurētspēju un izaugsmi un vairāk darbavietām

1.  uzsver, ka mazumtirdzniecības nozare veicina izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību Eiropā un ka tai ir sevišķi būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

2.  uzsver, ka mazumtirgotāji piedāvā dažādus un modernus preču un pakalpojumu iegādes un tirdzniecības veidus, palielina patērētāju izvēli, kā arī nodrošina elastīgas un pienācīgas nodarbinātības iespējas, jo īpaši jauniešiem;

3.  aicina ES iestādes piešķirt mazumtirdzniecības nozarei lielāku politisko nozīmi, jo tā ir viens no Vienotā tirgus akta pīlāriem un sabiedrības uzticības atjaunošanas vienotajam tirgum virzītājspēks;

4.  aicina Komisiju pastiprināt politikas virzienu savstarpējo saskaņošanu un pieņemt visaptverošu un ilgtermiņa pieeju mazumtirdzniecības nozarei;

5.  pauž nožēlu par būtiskajiem šķēršļiem, kas joprojām neļauj izmantot visas tiešsaistes un nesaistes iespējas mazumtirdzniecības nozarē; uzsver, ka šie šķēršļi ir nekavējoties jānovērš;

6.  uzskata, ka mazumtirgotājiem un piegādātājiem ir kopīga atbildība, lai panāktu efektīvāka, pārredzamāka un taisnīgāka mazumtirdzniecības tirgus izveidi;

7.  uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāvērš uz Līgumā paredzēto principu, pašreizējo iekšējā tirgus noteikumu un instrumentu, kā arī pašregulācijas efektīvu īstenošanu, pirms vajadzības gadījumā tiek apsvērta reglamentējošas pieejas piemērošana;

Brīvas preču un pakalpojumu aprites šķēršļu likvidēšana

8.  pauž bažas par to, ka ierobežojoši valstu noteikumi, atšķirīga interpretācija un neatbilstīga īstenošana kavē preču un pakalpojumu brīvu apriti ES; uzsver, ka prasības pēc papildu testiem un reģistrācijas, sertifikātu un standartu neatzīšana, teritoriālās apgādes ierobežojumi un līdzīgi pasākumi rada papildu izmaksas patērētājiem un mazumtirgotājiem, jo īpaši MVU, tādējādi ierobežojot vienotā tirgus lietderīgumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmējiem;

9.  atzīst nepieciešamību Komisijai, balstoties uz atbilstīgiem statistikas līdzekļiem, turpmāk analizēt cenu atšķirību iemeslus ES, lai nodrošinātu cenu lielāku pārredzamību un salīdzināmību patērētājiem, neskarot Eiropas un valstu fiskālos un darba tirgus noteikumus un tādējādi veicinot pārdomātas izvēles iespējas un lielāku uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai; atzīst nepieciešamību šajā nolūkā aktīvi sadarboties valstu statistikas aģentūrām;

10.  prasa dalībvalstīm pilnībā un pareizi īstenot iekšējā tirgus noteikumus un tiesību aktus, jo īpaši Preču paketi, Pakalpojumu direktīvu, Novēlotu maksājumu direktīvu, Elektroniskās komercijas direktīvu, Mazās uzņēmējdarbības aktu un Negodīgas komercprakses direktīvu; prasa dalībvalstīm arī novērst pārklāšanos un samazināt administratīvus un regulatīvus šķēršļus, kas var ierobežot izaugsmi un darba vietu radīšanu;

11.  prasa Komisijai ciešāk uzraudzīt dalībvalstis, lai mazinātu transponēšanas nepilnības un nodrošinātu preču un pakalpojumu efektīvu savstarpējo atzīšanu; prasa Komisijai nodrošināt arī pašreizējo noteikumu vienkāršošanu;

12.  norāda uz Eiropas neatkarīgo mazumtirgotāju problēmām un uzskata, ka tiesību aktiem mazumtirdzniecības jomā daudz pamatīgāk būtu jābalstās uz pierādījumiem, un īpaši vajadzētu atbilstīgi pārbaudīt un izprast tiesību aktu ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem;

13.  mudina uzņēmēju federācijas un patērētāju apvienības ar Komisijas atbalstu nodrošināt vairāk informācijas, mācību un juridisko konsultāciju ieinteresētajām personām par viņu tiesībām un viņu rīcībā esošajiem problēmu risināšanas instrumentiem, piemēram, SOLVIT, un atbalstīt savstarpēju paraugprakses apmaiņu;

14.  uzsver, ka sadrumstalota maksājumu sistēma ir šķērslis tirdzniecībai; aicina Komisiju uzlabot SEPA sistēmu, lai izveidotu pamata maksājumu pakalpojumus, kas pieejami visām kartēm, sekmētu maksāšanas līdzekļu konkurenci, novēršot piekļuves šķēršļus, palielinātu darījumu izmaksu pārredzamību un atceltu nepamatotu savstarpējās apmaiņas maksu; aicina Komisiju arī nodrošināt ātrākus banku pārskaitījumus ES; turklāt norāda, ka SEPA sistēma var būt lietderīgs ēnu ekonomikas izskaušanas līdzeklis;

Tirgus atvēršana uzņēmumiem un patērētājiem

15.  vērš uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības un MVU pārstāvju paustajām bažām par tirdzniecības centru skaita palielināšanos un vietējo veikalu un tirgu skaita samazināšanos attālos reģionos un mazpilsētu centros;

16.  uzsver, ka, plānojot mazumtirdzniecību, vajadzētu nodrošināt visiem uzņēmumiem strukturālus pamatnosacījumus, kas veicinātu konkurenci, palielinātu patērēju izvēles brīvību un ļautu piekļūt precēm un pakalpojumiem, jo īpaši mazāk pieejamos un reti apdzīvotos reģionos vai kad patērētāju pārvietošanās spējas ir ierobežotas; turklāt noteikti uzskata, ka vietējiem veikaliem un tirgiem ir sociāla, kultūras un vides ietekme lauku un pilsētu atveseļošanā; tādēļ prasa dalībvalstīm veicināt ilgtspējīgas vietējās kopienas, stiprinot jauninājumus un MVU izaugsmi;

17.  uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas balsts un ka tādēļ tiem ir īpaša nozīme gan darba vietu radīšanā, jo īpaši laukos, gan arī ES vietējo kopienu mazumtirdzniecības nozares jauninājumu attīstības un izaugsmes paātrināšanā;

18.  uzskata, ka pieejamības jautājums ir jārisina, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

19.  atzīst, ka dalībvalstis atbild par veikalu izvietošanas stratēģiju un ka ilgtspējība, mobilitāte, reģionālā plānošana un būtiska konsolidācija ir galvenie faktori, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumus par jaunu veikalu atrašanās vietu piemērotību;

20.  uzskata, ka, stimulējot ēku atjaunošanu pilsētās, tostarp izmantojot struktūrfondus, būtu iespējams samazināt īres maksu (publiskā un privātā partnerība) un atvieglot uzņēmumu, jo īpaši vietējo uzņēmumu, atgriešanos, tādējādi palīdzot veicināt ekonomisko un sociālo attīstību;

21.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt pētījumu par tirdzniecības centru un iepirkšanās galeriju izveidošanas ietekmi darba tirgū attiecībā uz MVU darbību un patērētājiem, kā arī par šādas rīcības iespējamām sekām;

22.  ar satraukumu norāda uz sabiedriskās vietās strādājošo ceļojošo ielu tirgotāju paustajām bažām par iespēju, ka Direktīvu 2006/123/EK dalībvalstīs varētu īstenot, paplašinot jēdziena “dabas resurss” piemērošanu arī attiecībā uz valsts zemes īpašumiem, tādējādi ierobežojot atļauju laiku tirdzniecībai sabiedriskās vietās; šāda rīcība ārkārtīgi negatīvi ietekmētu nodarbinātību, patērētāju izvēles brīvību un tradicionālo ielu tirgu pastāvēšanu;

23.  uzsver, ka elektroniskā komercija ir būtisks papildinājums tradicionālajai tirdzniecībai un ka ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai pilnībā attīstītu tās potenciālu, tostarp, uzlabojot piekļuvi internetam Eiropas Savienības attālākajos apgabalos; aicina Komisiju gaidāmajā paziņojumā par elektronisko komerciju iekļaut pasākumus, ar kuriem uzlabo uzticību, jo īpaši atvieglojot domēnu pārrobežu reģistrāciju, uzlabojot maksājumu drošību tiešsaistē un vienkāršojot pārrobežu parādu atgūšanu, kā arī sniedzot labāku informāciju par patērētāju tiesībām, jo īpaši attiecībā uz līgumu atcelšanu un apelācijas iespējām;

24.  pauž nožēlu par daudzajiem šķēršļiem, ar ko saskaras mazumtirgotāji, īstenojot brīvību veikt uzņēmējdarbību visā ES; pauž bažas par noteiktiem valstu tiesību aktiem tirdzniecības un nodokļu jomā, kuri faktiski diskriminē ārvalstu mazumtirgotājus;

25.  aicina Komisiju rīkoties stingrāk pret visām tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj iekšējā tirgus principus, paātrināt pienākumu neizpildes procedūras, izmantojot paātrināto procedūru, un reizi gadā ziņot Eiropas Parlamentam par izskatītajām lietām mazumtirdzniecības jomā;

Līgumslēgšanas prakses un komercprakses uzlabošana uzņēmumu savstarpējās attiecībās

26.  atgādina, ka brīva un godīga konkurence, brīvība slēgt līgumus un pareiza attiecīgo tiesību aktu prasību īstenošana ir īpaši svarīga, lai mazumtirdzniecības tirgus darbotos pareizi;

27.  atzīst, ka uzņēmumiem ir dažāda ietekme tirgū, ka tiem ir jārīkojas ekonomiski pamatotā veidā un ka ES ir vajadzīgi uzņēmumi ar līderpozīcijām ekonomikā, lai varētu konkurēt pasaulē;

28.  tomēr uzsver, ka pastāv plaši izplatītās bažas par lielāku tirgus dalībnieku dominējošo pozīciju tirgū, par kuriem tiek uzskatīts, ka tie bieži uzspiež negodīgus noteikumus vājākiem piegādātājiem un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, piemēram, ar selektīvu izplatīšanu, ģeogrāfisku segmentāciju, cenu kontrolēšanu, preču izņemšanu no sortimenta bez brīdinājuma un citām ierobežojošām praksēm, tādējādi kropļojot konkurenci; uzsver, ka šādas prakses skar visu mazumtirdzniecības piegādes ķēdi; nosoda prakses, ar kurām ļaunprātīgi izmanto tirgus dalībnieku nevienlīdzīgo ietekmi un ietekmē patiesu brīvību slēgt līgumus; uzsver, ka visu dalībnieku, jo īpaši MVU, informēšana par līgumslēgšanas tiesībām varētu palīdzēt novērst šāda veidu prakses;

29.  atzīst, ka komercpilnvarojums ir laba neatkarīgo mazumtirdzniecības uzņēmumu izdzīvošanas formula spēcīgas konkurences apstākļos; ar bažām norāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu komercpilnvarojuma līgumi kļūst aizvien stingrāki;

30.  uzsver, ka privātais marķējums būtu jāizstrādā tā, lai tiktu uzlabota patērētāju izvēle, jo īpaši pārredzamības, informācijas kvalitātes un dažādības ziņā, un MVU tiktu nodrošinātas konkrētas jauninājumu attīstības un paplašināšanās iespējas;

31.  uzskata, ka “parazītiskā kopēšana”, ko cita starpā var izraisīt mazumtirgotāja dubultā loma vienlaicīgi kā zīmolu ražotāju klientam un konkurentam, ir nepieņemama prakse, kas būtu nekavējoties jānovērš; atzinīgi vērtē to, ka Komisija veic analīzi, lai turpmāk noskaidrotu ES 27 dalībvalstu tiesisko regulējumu un praksi attiecībā uz komercnoslēpumu un “parazītisko kopēšanu”;

32.  atzīst nepieciešamību pēc līdzsvarotākām attiecībām un lielākas pārredzamības mazumtirdzniecības piegādes ķēdē; uzsver nepieciešamību atteikties no konfrontācijas un virzīties uz dialogu, kas balstīts uz faktiem, lai atjaunotu uzticību un veicinātu godīgākas sarunas un līdzvērtīgus spēles noteikumus visiem, tādējādi ļaujot visiem piegādes ķēžu ekonomikas dalībniekiem gūt labumu no savu produktu pievienotās vērtības un pilnībā baudīt vienotā tirgus priekšrocības;

33.  prasa Komisijai un dalībvalstīm pilnībā un saskaņoti piemērot konkurences tiesību aktus un, ja iespējams, valsts līmenī piemērot tiesību aktus negodīgas konkurences un antimonopola jomā;

34.  uzsver, ka, lai nodrošinātu pareizu konkurences noteikumu īstenošanu un novērstu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, vispirms ir svarīgi nostiprināt vietējās konkurences uzraudzības iestādes un nodrošināt pastāvīgu un nepārtrauktu šo iestāžu saziņu un sadarbību ar Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu;

35.  atbalsta Augsta līmeņa foruma par pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību ekspertu grupas labi paveikto darbu uzņēmumu savstarpējo līgumu slēgšanas prakses jautājumos, jo īpaši nolūkā noteikt, klasificēt un novērtēt to, kas skaidri norāda uz negodīgu tirdzniecības praksi, balstoties uz datiem un konkrētiem piemēriem; aicina noteiktāk atbalstīt pušu dialoga iniciatīvas par šo jautājumu; pauž bažas par to, ka Eiropas Parlaments nav oficiāli iesaistīts Platformas un Augsta līmeņa foruma darbā; uzskata, ka Parlamentam būtu nekavējoties jārisina šis jautājums un aktīvi jāpiedalās minētā foruma darbā;

36.  atbalsta ieinteresēto pušu pausto viedokli, ka ir nepieciešams pieņemt plašāku un horizontālu pieeju, paplašinot darbības jomu ārpus lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības; prasa Komisijai un uzņēmēju federācijām, balstoties uz ekspertu grupas pašlaik veikto darbu, izpētīt iespējas izveidot jaunu, atvērtu forumu, kurā uzsvars tiktu likts uz mazumtirdzniecību kopumā;

37.  tajā pašā laikā stingri atbalsta mazumtirgotāju un piegādātāju federāciju pašlaik veikto intensīvo darbu, lai izveidotu neformālu dialogu un regulāras apspriešanās mehānismus konkurences tiesību jomā; atzinīgi vērtē to brīvprātīgo iniciatīvu vienoties par deklarāciju attiecībā uz kopējiem labu tirdzniecības prakšu principiem visā mazumtirdzniecības piegādes ķēdē;

38.  atzinīgi vērtē arī Komisijas Eiropas pārtikas produktu cenu uzraudzības instrumentu, kā arī līdzīgas dalībvalstu iniciatīvas, lai, veicot visas pārtikas apgādes ķēdes nozaru izmaksu, procesu, pievienotās vērtības, apjomu, cenu un rezervju analīzi, nodrošinātu taisnīgus ienākumus visā pārtikas apgādes ķēdē;

39.  ar bažām norāda, ka ekonomiskās atkarības un baiļu zaudēt uzņēmējdarbību dēļ sevišķi MVU pilnībā neizmanto pašreizējos juridiskos instrumentus, lai aizstāvētu savas tiesības; prasa Komisijai, dalībvalstīm un uzņēmēju federācijām noteikt veidus, kā atjaunot uzticību un atvieglot piekļuvi tiesu sistēmām, tostarp iespēju iesniegt anonīmas sūdzības un šai jomai nodrošināt ES tiesībsargu; turklāt ir pārliecināts, ka ir svarīgi turpināt konceptuālas sistēmas izstrādi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un horizontālas uzņēmumu savstarpējās attiecības, tādējādi panākot virzību uz vienādu noteikumu izveidošanu uzņēmumiem;

40.  prasa Komisijai līdz 2011. gada beigām publicēt paziņojumu, uzskaitot valstu tiesību aktus un līdzekļus, ar kuriem risināt komercprakses un līgumattiecību jautājumus, un rūpīgi novērtēt, vai šie noteikumi tiek pienācīgi īstenoti un vai ir vajadzīga turpmāka rīcība;

41.  uzskata, ka būtu jāizpēta alternatīvu un neformālu strīdu risināšanas un atlīdzinājuma mehānismu izveides iespējas un jānovērtē to efektivitāte, jo tie varētu būt līdzeklis, lai atrisinātu mazumtirgotāju strīdus; aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām ierosināt alternatīvus strīdu risināšanas pasākumus, lai nostiprinātu uzņēmumu un patērētāju uzticēšanos;

42.  prasa Komisijai un operatoriem mazumtirdzniecības piegādes ķēdē katru gadu ziņot Parlamentam par gūtajiem panākumiem saistībā ar pašreizējām platformām un neformāla dialoga mehānismiem; ierosina apspriest rezultātus ikgadējās mazumtirdzniecības tirgus apaļā galda sarunās, ko rīko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja;

Efektivitātes palielināšana un ilgtspējīgs patēriņš – novatoriskas prakses

43.  uzsver mazumtirdzniecības nozares atbildību attiecībā uz ilgtspējību; atzinīgi vērtē to, ka mazumtirgotāji un piegādātāji ir priekšgalā ekoloģiski atbildīgas rīcības jomā, jo īpaši attiecībā uz atkritumiem, enerģijas patēriņu, transportu un CO2 samazināšanu; atbalsta saistības, ko tie jau ir uzņēmušies attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu, tomēr uzskata, ka šie pūliņi jāturpina; uzskata, ka korporatīvajā atbildībā lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem un vides jautājumiem;

44.  uzsver, ka mazumtirgotāji un piegādātāji veicina jauninājumu izstrādi, pētniecību un attīstību; uzsver, ka visai nozarei jāturpina palielināt ieguldījumu apjoms inovatīvās tehnoloģijās un praksēs, lai turpmāk uzlabotu konkurētspēju visā piegādes ķēdē, aptverot apgādi un transportu, energoefektivitāti, iepakošanu, atkritumu apglabāšanu un produktu otrreizējo pārstrādi, un apmainīties ar paraugpraksēm;

45.  aicina Komisiju izstrādāt kopēju novērtēšanas un marķēšanas sistēmu, kā norādīts rezolūcijā par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei, balstoties uz visu produkta dzīves ciklu, lai jo īpaši vienkāršotu, saskaņotu un pārvarētu uzņēmumiem un patērētājiem fragmentācijas dēļ radītās izmaksas;

46.  aicina ieinteresētās puses pieņemt turpmākas iniciatīvas, lai apkarotu pārtikas atkritumu radīšanu;

47.  atzinīgi vērtē EuroCommerce un UNI-Europa kopīgo vienošanos, kas apliecina, ka sociālais dialogs veiksmīgi darbojas tirdzniecībā; atzīst, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu patērētāju informētību par mazumtirgotāju sociālo atbildību, saskaņotu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās ar cilvēkkapitālu, proti, uzlabojot prasmes, un apkarotu ēnu ekonomiku;

48.  atgādina pašreizējo sociālo un darba tiesību aktu pareizas īstenošanas nozīmi; pauž nožēlu par to, ka šajā nozarē ir pārāk augsts nedeklarēta darba līmenis, kura dēļ notiek būtiska izvairīšanās no nodokļiem un nav iespējams nodrošināt vienādus noteikumus visiem tirgotājiem iekšējā tirgū;

49.  uzsver, ka darba apstākļu uzlabošana, ēnu ekonomikas izskaušana un nodarbinātības līmeņa un konkurētspējas saglabāšana, labāk pielāgojot mazumtirdzniecības uzņēmumu vajadzības darba ņēmēju prasmēm, ir viens no šīs nozares galvenajiem uzdevumiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību ieguldīt mācību un kompetences veidošanas jomā, jo tas palīdzēs nozarei ātrāk pielāgoties jaunajām tehnoloģijām;

Turpmākā rīcība

50.  prasa Komisijai, apspriežoties ar mazumtirdzniecības nozari, sagatavot visaptverošu Eiropas rīcības plānu mazumtirgotājiem, lai, balstoties uz gūtajiem panākumiem, atrisinot neatrisinātus jautājumus un ņemot vērā ieteikumus nozarēm, izstrādātu stratēģiju; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments šo iniciatīvu ir atbalstījis savā rezolūcijā par vienotu tirgu uzņēmumiem un izaugsmei;

51.  uzsver, ka rīcības plānā jāņem vērā Komisijas jau izstrādātās iniciatīvas, piemēram, Augsta līmeņa foruma par pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību iniciatīvas, iniciatīvas attiecībā uz ilgtspējību un klimata pārmaiņām un Vienotā tirgus aktā minētie attiecīgie priekšlikumi;

52.  ierosina iepazīstināt ar rīcības plānā ierosinātajiem pasākumiem, tostarp ar ieinteresēto personu dialogā gūtajiem panākumiem, un apspriest tos pirmajā apaļā galda sanāksmē par mazumtirdzniecības tirgu;

53.  sagaida, ka, turpinot mazumtirdzniecības apgādes ķēdes pirkšanas un pārdošanas procesu pilnveidošanu gan tirgus analīzes, gan produktu pārdošanas un piegādātāju attiecību, loģistikas, krājumu pārvaldības ziņā, kā arī uzlabojot rīcību defektīvu preču gadījumos, patērētāju sūdzību izskatīšanu un patērētāju apkalpošanu, palielināsies mazumtirdzniecības nozares konkurētspēja, samazināsies cenas patērētājiem un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte;

54.  mudina mazumtirgotājus un piegādātājus aktīvi iesaistīties atklātā, konstruktīvā un nepārtrauktā dialogā, lai panāktu pragmatiskus risinājumus; aicina dalībvalstis un ES iestādes aktīvi atbalstīt šo procesu;

o
o   o

55.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp. (2) OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp. (3) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp. (4) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp. (5) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0293. (7) Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0144. (8) Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0146. (9) Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0145. (10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0384. (11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0320. (12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0302. (13) OV C 161 E, 31.5.2011., 84. lpp. (14) OV C 349 E, 22.12.2010., 1. lpp. (15) OV C 349 E, 22.12.2010., 25. lpp. (16) OV C 349 E, 22.12.2010., 10. lpp. (17) OV C 184 E, 6.8.2009., 23. lpp.