Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumu “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu “Izejvielu iniciatīva ‐ apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699),

–  ņemot vērā Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta darba grupas izejvielu nodrošinājuma jomā apakšgrupas ziņojumu “Eiropas Savienībai būtiskās izejvielas”(1) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu “Resursu ziņā efektīva Eiropa ‐ pamatiniciatīva saskaņā ar stratēģiju ”Eiropa 2020' (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” (COM(2011)0112/4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam ‐ prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. novembra paziņojumu “Stratēģijas ”Eiropa 2020' pamatiniciatīva “Inovācijas savienība'” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises ‐ Tirdzniecības politika kā stratēģijas ”Eiropa 2020' galvenā sastāvdaļa' (COM(2010)0612),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”(2) ,

–  ņemot vērā 2011. gada 3. februāra rezolūciju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(3) ,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par ES 2020(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta norādes par tādu minerālu ieguvi, kas nav saistīti ar enerģijas ražošanu, un par Natura 2000(5) ,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumam “Izejvielu iniciatīva ‐ apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699) (SEC(2008)2741),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta 2009. gada ziņojumu par politiku izejvielu jomā(6) ,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pētījumu par vides un konkurētspējas savstarpējo saistību(7) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 10. novembra Zaļo grāmatu “ES attīstības politika iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības atbalstam ‐ ES attīstības politikas ietekmes palielināšana” COM(2010)0629),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 10. novembra paziņojumu par ES un Āfrikas attiecību nostiprināšanu (COM (2010)0634),

–  ņemot vērā gaidāmo Komisijas paziņojumu par tirdzniecību un attīstību,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 15. septembra paziņojumu “Attīstības politikas saskaņotība ‐ politikas sistēmas izveide Eiropas Savienības kopējas pieejas ieviešanai” (COM(2009)0458),

–   ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu “oficiāla attīstības palīdzība plus”(8) ,

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par korporatīvās sociālās atbildības klauzulu iekļaušanu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(9) ,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 10. marta secinājumus par aktuālo jautājumu risināšanu izejvielu un preču tirgu jomā,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līgums) 20. pantu, kurā tiek atkārtoti apstiprināts, ka ES īstenotajā politikā ir ņemti vērā sadarbībai attīstības jomā noteiktie mērķi, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis,

–  ņemot vērā pašreiz notiekošo Dohas sarunu kārtu,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES 2007. gada kopīgo stratēģiju un Tripoles deklarāciju, kuru pieņēma 3. Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2010. gada 29.– 30. novembrī,

–  ņemot vērā PTO patlaban to izskatāmo lietu par deviņām izejvielām, kuru pret Ķīnu iesniedza ES, ASV un Meksika,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības komitejas atzinumus (A7–0288/2011),

A.  tā kā, lai virzītos uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku un saglabātu konkurētspēju, ES ir nepieciešams spēcīgs rūpnieciskais pamats, kas ir ļoti atkarīgs no atbilstošas apgādes ar izejvielām, vienlaicīgi nodrošinot, ka šīs apgādes nekaitē videi;

B.  tā kā administratīvo procedūru sarežģītība un koordinācijas trūkums starp pārvaldēm par vairākiem gadiem aizkavē atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu resursu izmantošanai un tā kā šāda aizkavēšanās ir pārmērīga, palielina ieguldījuma kapitāla izmaksas un no tirgus izslēdz mazus un vidējus uzņēmumus;

C.  tā kā visā pasaulē pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc izejvielām, jo īpaši pēc “tehnoloģiju metāliem”;

D.  tā kā ES dalībvalstīm, Austrālijai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir iespēja attīstīt savu būtisko izejvielu, parasto metālu un retzemju metālu ieguvi;

E.  tā kā, jaunajām tehnoloģijām attīstoties, turpinās pieprasījuma pieaugums pēc šo rūpniecības nozaru attīstībai izšķiroši svarīgiem resursiem;

F.  tā kā starptautiskais piedāvājums ir daļēji ierobežots eksporta kvotu dēļ, kā arī cenas pieaug līdz vēl nepieredzēti augstam līmenim;

G.  tā kā ražošanas nozarē materiālu izmaksas, kas ir daļa no kopējām ražošanas izmaksām, ir ievērojami lielākas par izmaksām, kuras saistītas ar darba ņēmēju atalgojumu, un tā kā visās nozarēs materiālu izmaksu pieaugšanas tendenci vismaz vidējā termiņā, visticamāk, nevarēs mainīt;

H.  tā kā tirgi tikai iegūst no taisnīgiem un līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem;

I.  tā kā pieaugoša konkurence izejvielu jomā var saasināt starptautiskās attiecības un izraisīt konfliktus resursu dēļ;

J.  tā kā ar izejvielām saistītie sarežģījumi var pavērt iespējas jaunām novatoriskām partnerībām un savstarpēji izdevīgai sadarbībai starp ES un trešām valstīm;

K.  tā kā daudzās jaunattīstības valstīs nedemokrātisku režīmu, krāpšanas, korupcijas vai bruņotu konfliktu dēļ dabas resursi netiek izmantoti un tādējādi iedzīvotājiem netiek nodrošināti ieguvumi;

L.  tā kā Komisijas ierosinātās darbības resursu efektivitātes un otrreizējās pārstrādes veicināšanai lielākoties aprobežojas ar vērtējumiem par to, ko varētu darīt, tā vietā, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, un tādēļ šīs darbības ir nepietiekamas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

M.  tā kā Komisija ir paziņojusi, ka spēkā esošo tiesību aktu par atkritumiem īstenošana un izpilde ir būtiska, lai Eiropā veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu;

N.  tā kā, pieaugot vērtīgo materiālu, jo īpaši retzemju metālu, otrreizējai pārstrādei, ir nepieciešama intensīva demontāža;

O.  tā kā peļņu nesoša otrreizējā pārstrāde ir atkarīga no uzticamas un efektīvas klasifikācijas un šķirošanas tehnoloģijas, jo otrreiz pārstrādāto materiālu vērtību nosaka to frakcijas tīrības pakāpe;

P.  tā kā noturīgums, konkurētspēja un piegādes drošums ir tieši atkarīgs no efektivitātes palielināšanas un otrreizējās pārstrādes;

Q.  tā kā iepriekšējo desmitgažu laikā darbaspēka ražīgums ir attīstījies ātrāk nekā resursu produktivitāte, un aprēķini liecina, ka darbaspēka izmaksas veido 20 % un resursu izmaksas veido 40 % no produkta vērtības; tā kā tas nozīmē, ka ir nepieciešama ātra rīcība, lai uzlabotu resursu efektivitāti;

R.  tā kā ir absolūti svarīgi laicīgi un izlēmīgi rīkoties, īstenojot efektīvu stratēģiju un nodrošinot, ka ar Eiropas izejvielu iniciatīvu tiek sasniegti rezultāti,

Stratēģija izejvielu nodrošināšanai

1.  uzskata, ka Eiropai attiecībā uz izejvielām jārisina gan problēmas, gan arī tai tiek piešķirtas lielas iespējas; uzsver, ka pašreiz, kad visā pasaulē ārkārtīgi pieaug pieprasījums pēc izejvielām, ES ir iespējas gūt labumu, nostiprinot izejvielu piegādi un efektivitāti, tādējādi apmierinot ES rūpniecības un izejvielu nozares vajadzības; uzsver, ka godīgas piekļuves iespējai izejvielām un to cenu stabilitātei un pārredzamībai ir izšķiroša nozīme Eiropas rūpniecības attīstības iespēju un konkurētspējas veicināšanā un saglabāšanā; tā kā piekļuves un piegādes ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz būtiskām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem, kā arī ievērojama cenu nepastāvība, var kavēt ES rūpniecības, jo īpaši MVU konkurētspēju, ekoefektivitāti un jauninājumu ieviešanas izredzes, atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2008. gadā, izstrādājot izejvielu iniciatīvu, pievērsās jautājumam par izejvielu politiku, un kategoriski prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērsties šīs iniciatīvas ātrai īstenošanai; uzskata, ka resursu politika un diplomātija resursu jomā ir ļoti svarīgas ES ne tikai, ņemot vērā starptautisko politiku un starptautisko tirdzniecību, bet arī kā transversāls jautājums, kas skar dažādas iekšpolitikas, kā arī ārpolitikas un drošības politikas jomas; aicina Komisiju pievērst šim un enerģētikas jautājumam vienlīdz lielu uzmanību; uzskata, ka šis ir arī viens no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevumiem;

2.  uzskata, ka par saskaņotu un efektīvu ES diplomātiju ciešā koordinācijā ar Padomi un Parlamentu ir jāatbild EĀDD un attiecīgajiem Komisijas dienestiem, jo īpaši Tirdzniecības ĢD saistībā ar tirdzniecības jautājumiem; turklāt uzskata, ka izejvielu stratēģiskajai nozīmei būtu jāatspoguļojas EĀDD organizatoriskajā struktūrā un attiecīgo ES delegāciju personāla komplektēšanā; uzsver to nozīmi, kāda izejvielu jomā ir ES un dalībvalstu ārpolitikas koordinēšanai;

3.  aicina Komisiju atbilstošā mēra pievērsties preču tirgiem un izejvielu iniciatīvai, risinot šos jautājumus nošķirti, jo šīs divas jomas atšķiras pēc būtības un tām nepieciešami īpaši pasākumi, lai risinātu to atšķirīgās problēmas; uzsver to, ka pašreiz finanšu un preču tirgi ir savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk un ka preču cenu nepastāvību ir izraisījušas spekulācijas; norāda, ka izejvielu tirgu pareiza darbība nodrošinātu uzņēmumiem vajadzīgos stimulus izmantot resursus efektīvāk vai izmantot resursu aizstājējus, tos otrreiz pārstrādāt un turpināt ieguldīt tos pētniecības un izstrādes pasākumos aizstāšanas veicināšanai; tālab mudina Komisiju sekmēt izejvielu tirgu pareizu darbību, piemēram, turpinot pārskatīt Finanšu pakalpojumu tirgu direktīvu, lai nodrošinātu pārredzamāku tirdzniecību; uzsver, ka izejvielu iniciatīvas trīs pīlāri papildina cits citu, risinot ar izejvielām saistītos jautājumus un nodrošinot izejvielu piegādi ES; aicina Komisiju līdzsvarotā un saskaņotā veidā īstenot izejvielu stratēģiju, jo īpaši saistībā ar citām nozīmīgām Eiropas politikas jomām ‐ rūpniecību, pētniecību, vidi, transportu un stratēģiju “Eiropa 2020”; šajā sakarībā jo īpaši norāda, cik svarīga loma ir stingrai inovāciju un rūpniecības politikai;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu būtisko izejvielu identificēšanā, kuras visas ir nozīmīgi “tehnoloģiju metāli” un jāņem vērā turpmākajos pasākumos; aicina Komisiju:

5.  norāda, ka ne visos izejvielu tirgos procesi risinās vienādi un ka it īpaši lauksaimniecības nozares izejvielu tirgi lielā mērā ir pakļauti no gadalaikiem un klimata atkarīgiem faktoriem, un ka tādēļ tie prasa īpašu uzmanību;

6.  tālab aicina Komisiju sagatavot pētījumu par Eiropā ievestajām izejvielām, kurām, kaut arī tās netiek uzskatītas par būtiski svarīgām (piemēram, litijs, hafnijs un niķelis), tomēr ir stratēģiski svarīga nozīme Eiropas rūpniecības uzņēmumu vajadzību apmierināšanā un patēriņa preču ražošanā ar lielu pievienoto vērtību; pētījumā būtu arī jānovērtē mūsu rūpniecības uzņēmumu atkarība no šīm izejvielām un pasākumi, kas nodrošinātu to piegādi, un ar vidi saistītās izmaksas to iegūšanai, kā arī alternatīvas, kuras varētu paredzēt;

7.  atzinīgi vērtē to, ka plaša izejvielu diapazona uzskatījums, piemēram, dabiskais kaučuks, koksne un iežu granulējumi, ir iekļauts Komisijas paziņojumā; aicina Komisiju veikt analīzi par šo izejvielu pieejamību un iespējamo pieprasījumu pēc tiem un, pamatojoties uz šo analīzi, veikt attiecīgus pasākumus, ja tas ir nepieciešams un kad tas ir nepieciešams; konstatē, ka šis ziņojums koncentrējas uz stratēģiskajām un būtiskajam izejvielām;

8.  norāda uz to, ka efektīva izejvielu politikas pārvaldība ir būtisks faktors, lai nodrošinātu efektīvu izejvielu stratēģiju; norāda, ka efektīvā stratēģijā jāparedz nepārtraukts dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka nepieciešama cieša koordinācija un informācijas nodrošināšana starp Komisiju un Eiropas Parlamentu un arī starp dalībvalstīm; ierosina 2011. gadā izveidot augsta līmeņa starpdepartamentu darba grupu izejvielu jautājumos (kā tas ir Francijā un ASV), kurā ietilptu attiecīgie ģenerāldirektorāti, Kopīgais pētniecības centrs (KPC), Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ārējās darbības dienests, lai izstrādātu, uzraudzītu un pārskatītu politikas virzienus, tostarp nolīgumus par partnerību, nodrošinot stratēģisku saskaņotību un veicinot agrīnā brīdinājuma sistēmas izveidošanu, cita starpā attiecībā uz tirgus darbības traucējumiem un konfliktiem resursu dēļ, ka arī atbalstīt šo darba grupu ar uzraudzības grupu;  aicina Komisiju izveidot ilgtermiņa Eiropas Izejvielu ceļvedi, kas paredzēts laikposmam 2050. gadam, kurā būtu noteikti nākotnes sasniegumi, apdraudējumi un iespējas izejvielu un būtisko izejvielu nozarēs un kas varētu palīdzēt Eiropas rūpniecības nozarēm, akadēmiskajām un pētniecības iestādēm iesaistīties ilgtermiņa plānošanā un ieguldījumu veikšanā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai tās izstrādātu savas izejvielu stratēģijas, un sekmēt koordināciju un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp arī ārējās dimensijas jautājumos; ierosina, ka gaidāmo paziņojumu par enerģētikas ārējo dimensiju varētu izmantot kā iestrādi;

9.  uzstāj, lai Eiropas Parlaments tiktu regulāri informēts par izejvielu, kas nav saistītas ar enerģijas ražošanu, attīstību saistībā ar izejvielu iniciatīvu un par šīs iniciatīvas mērķu īstenošanu, iesniedzot Parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu, kurā cita starpā īpaša uzmanība būtu pievērsta arī politikas vienotībai attiecībā uz tirdzniecību, attīstības un vides politikai un ietekmei uz sociālo jomu, kā arī datiem par būtiskām izejvielām;

Problēmu pārvēršana par Eiropas rūpniecības iespējām ‐ resursu efektīva izmantošana, atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un aizstāšana

10.  norāda, ka to problēmu pārvarēšana, kas saistītas ar izejvielām, sniedz arī iespējas atdzīvināt ES rūpniecisko pamatu, tehnoloģiskās iespējas un zinātību, kā arī palielināt konkurētspēju un stabilu kvalificētu nodarbinātību, izstrādājot vērienīgu rūpniecisko jauninājumu stratēģiju; norāda, ka neatkarīgi no tā, cik svarīga ir efektīva tirdzniecības politika un pašu resursu izmantošana, laba izejvielu pārvaldība un paaugstināta efektivitāte, atkārtota izmantošana, enegoefektīvāka otrreizēja pārstrāde, resursu taupīgāka izmantošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodrošinot ražojumu uzlabotas kvalitātes standartus un ievērojot principu par ražojumu ilgāku izmantošanu, kā arī videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantošana būs galvenie faktori, kas noteiks konkurētspēju, noturīgumu un piegādes nodrošinājumu vidēja termiņā un ilgtermiņā; uzskata, ka jebkurai iniciatīvai šajā sakarībā būtu jābalstās uz pamatīgiem ietekmes novērtējumiem, kuros galvenā uzmanība būtu pievērsta iespējamai ietekmei uz vidi, sociālo jomu un konkurētspēju; uzsver, ka ir būtiski konsekventi piemērot juridiski saistošo Eiropas atkritumu hierarhiju, kas izklāstīta Atkritumu pamatdirektīvā un kurā par prioritāru noteikta atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un otrreizēja pārstrāde, kam seko reģenerācija un apglabāšana; atzīmē, ka Komisijai ir jāatbalsta sociālie jauninājumi, dzīvesveida pārmaiņas un jaunas koncepcijas, piemēram, ekonoma, ķimikāliju noma un kopīga izmantošana;

11.  norāda, ka zemāks patēriņa līmenis, atkritumu radīšanas novēršana un atkārtota izmantošana ir būtiski komponenti pārejai uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku;

12.  ierosina Komisijai veikt vispārēju pētījumu par nomas modeļiem ekonomikā kā alternatīvām preču īpašumam un to ietekmi uz izejvielu izmantošanu un reģenerēšanu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenais uzdevums ir informētības veicināšana;

13.  uzsver, ka nepieciešams strādāt pie tā, lai atdalītu ekonomisko izaugsmi no resursu pieaugošas izmantošanas, kas turklāt palīdzēs samazināt relatīvo atkarību no importa; norāda, cik nozīmīgi ir izveidot izejvielu stratēģiju plašākā klimata pārmaiņu kontekstā; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas plānoto pamatiniciatīvu resursu efektīvas izmantošanas jomā; aicina Komisiju identificēt šķēršļus, kas traucē palielināt resursu produktivitāti (tostarp tehniskos šķēršļus, izmaksas utt.), un inkorporēt un novērtēt vidēja termiņa un ilgtermiņa resursu efektivitātes uzlabošanas mērķus, kas atspoguļo vajadzību samazināt ES atkarību no izejvielu importa, jo ES izejvielu imports uz vienu iedzīvotāju ir vislielākais pasaulē; lai objektīvi novērtētu progresu un noteiktu līdzības ar citām valstīm, lūdz Komisiju izstrādāt ticamāku metodiku resursu efektivitātes novērtēšanai, ņemot vērā Eirostata darbu šajā jomā, kā arī Eiropas Parlamenta nesen pasūtīto pētījumu par šo tēmu;

14.  atzinīgi vērtē regulējuma un rādītāju izstrādi, piemēram, Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (TEEB ) novērtēšanai; mudina Komisiju veicināt un stimulēt šo instrumentu izstrādi un to piemērošanu;

15.  uzskata, ka nodoklis par derīgo izrakteņu resursiem nav piemērots līdzeklis, lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti, kaut arī aicina Komisiju uzdot veikt pētījumu par to, kādas sekas rada nodoklis, ko uzliek par ūdens un zemes izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot iespējamām, neparedzētām sekām attiecībā uz saimniecisko darbību un atjaunīgās enerģijas ražošanu ES;

16.  aicina Komisiju, balstoties uz ietekmes novērtējumu, nopietni apsvērt piemērot ekodizaina pieeju arī izejvielām, izvērtēt jauna regulējuma ieviešanas iespēju, sadarboties ar standartizācijas struktūrām, novērtēt, vai būtu lietderīgi saistībā ar resursu efektīvu izmantošanu piemērot vispopulārāko programmu, nostiprināt konsultatīvos dienestus resursu efektīvas izmantošanas jomā, jo īpaši MVU vajadzībām, piemēram, nostiprinot šādas programmas Eiropas Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūrā (EACI); aicina Komisiju atbalstīt MVU šajā jomā, veicinot labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, nodrošinot pieeju attiecīgajai pētniecības jomai 7. Pamatprogrammas un turpmāko ES pētniecības programmu ietvaros; aicina uzņēmumus izmantot vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai ISO standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot publisko iepirkumu, lai atbalstītu resursu izmantošanas ziņā efektīvus ražojumu un ražojumus, kuros izmantotas otrreiz pārstrādātas izejvielas, nodrošinot šo izejvielu drošu un pārredzamu otrreizējo pārstrādi to dzīves cikla beigās; norāda, ka otrreizējā pārstrādē nozīme ir gan kvantitātei, gan kvalitātei; tādēļ uzsver ražojuma tāda dizaina nozīmi, kas veicinātu tā otrreizēju pārstrādi; uzsver, ka būtu vērtīgi ražojuma informācijā un ekomarķējumā iekļaut datus par resursu izmantošanu, tādējādi dodot iespēju patērētājiem ar savu izvēli ietekmēt tirgu; aicina Eiropas standartizācijas struktūras, nosakot standartus, paredzēt tajos arī prasības attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu;

17.  aicina Komisiju pārskatīt, kā varētu grozīt Ekodizaina direktīvu, Direktīvu par nolietotiem transportlīdzekļiem, Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un Direktīvu par bateriju un akumulatoru atkritumiem, lai ne tikai kopumā padarītu otrreizējo pārstrādi intensīvāku, bet arī palielinātu vērtīgo izejvielu, tostarp retzemju metālu, otrreizējās pārstrādes apjomu, piemēram, nosakot prasības demontāžai, un attiecīgi aicina ierosināt grozījumus šajos tiesību aktos;

18.  norāda, ka otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, jo izejvielu izmantošana ir ievērojams siltumnīcefekta gāzu ražošanas avots; turklāt pieņem zināšanai otrreizējās pārstrādes augstās likmes īpašās nozarēs, kuras reglamentē tiesību akti pārstrādes jomā; lūdz Komisiju identificēt veidus, lai turpinātu palielināt otrreizējo pārstrādi piemērotās nozarēs, cita starpa uzlabojot aprites ekonomikas tiesisko regulējumu; uzsver nepieciešamību izdarīt ieguldījumus izejvielu un jo īpaši retzemju metālu otrreizējā pārstrādē; aicina Komisiju uzsākt visaptverošu ES materiālu plūsmas analīzi, kas balstīta uz izejvielu aprites ciklu (no ieguves rūpniecības līdz atkritumiem) pa nozarēm, un ņemot vērā izejvielu otrreizējās pārstrādes palielināšanas rentablu veidu novērtēšanu un ierosināšanu, bet respektējot arī ietekmi uz vidi; aicina Komisiju saskaņot Eiropas tiesību aktus un obligātos otrreizējās pārstrādes standartus ar nolūku panākt lielāku atbilstību; aicina dalībvalstis nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un aicina arī dalībvalstu rūpniecības nozaru asociācijas to dalībnieku vidū aktīvi veicināt otrreizējo pārstrādi un sekmēt sadarbību ar pētniecības iestādēm un citām nozarēm; uzsver, ka ir būtiski atdalīt radīto atkritumu daudzumu no ražošanas pieauguma;

19.  atzīmē, cik svarīgi ir veidot rūpnieciskās sinerģijas otrreizējas pārstrādes jomā, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem saprast, kādā veidā viņu atkritumi un blakusprodukti varētu būt resursi citiem uzņēmumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt nostādnes, kas būtu līdzīgas tām, ko Apvienotā Karaliste īsteno Valsts Rūpnieciskās simbiozes programmā;

20.  aicina Komisiju:

21.  uzskata, ka ir ārkārtēji nepieciešams gūt vairāk informācijas par izejvielu ieguvi pilsētvidē, un tādēļ aicina Komisiju īpaši novērtēt potenciālu, kā arī iespējamos ierobežojumus šajā sakarībā;

22.  mudina Komisiju izstrādāt otrreizējas pārstrādes stratēģiju, kas noteiktu atgūšanu, cik vien iespējams, tuvu atkritumu avotam, iekļaujot notekūdeņu attīrīšanu, jo tas atļautu atgūt izejvielu augstāku koncentrāciju, novērst neatgūstamību, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un, iespējams, padarīt efektīvāku enerģijas izmantošanu;

23.  turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozīt direktīvu par atkritumu poligoniem(10) un izstrādāt un paplašināt mērķus, kas noteikti tās 5. panta 2. punktā; turklāt uzskata, ka atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai mērķis aizliegt sūtīt bioloģiski sadalāmus atkritumus uz poligoniem būtu jāattiecina uz visiem bioloģiski sadalāmiem atkritumiem, sākot ar 2020. gadu un nosakot samazinājuma mērķi 5 % apmērā;

24.  aicina Komisiju atbalstīt partnerības ar jaunattīstības valstīm otrreizējas pārstrādes jomā; lūdz Komisiju atbalstīt tādus izmēģinājuma produktus, kā bezatkritumu zonas;

25.  prasa, lai Komisija izvērtē, kā Eiropas Investīciju banka varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus ieguldījumiem otrreizējas pārstrādes uzņēmumos, kas izmanto īpaši novatoriskas tehnoloģijas, kā arī citas iniciatīvas otrreizējās pārstrādes jomā;

26.  aicina Komisiju sekmēt pētniecību un izstrādi attiecībā uz ekonomiskajiem stimuliem otrreizējai pārstrādei, tostarp būtisko izejvielu otrreizējai pārstrādei, turklāt ņemot vērā ietekmes novērtējumus; aicina Komisiju arī izpētīt, kā varētu atbalstīt otrreizēju izejvielu tirgu, cita starpā, ar zaļajiem sertifikātiem otrreizējām izejvielām, ekodizaina prasībām, kā arī nodrošināt, lai kohēzijas politika un budžets arī tiktu piemēroti tā, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi;

27.  uzsver, ka jāapkaro atkritumu, kuri satur derīgas izejvielas, jo īpaši elektronisko atkritumu, kuru apsaimniekošana reglamentēta ar EEIA direktīvu 2002/96/EK, un materiālu, kurus iespējas vēlreiz pārstrādāt, nelegāla transportēšana, uzlabojot tiesību aktus un veicinot to īstenošanu, un aicina dalībvalstis steidzami pievērst uzmanību šim uzdevumam; aicina Komisiju izpētīt, kā turpmāk piemērot koncepciju par ražotāja atbildību, atbalstot šo mērķi; uzsver nepieciešamību izstrādāt globālu sertifikācijas sistēmu otrreizējas pārstrādes uzņēmumiem; norāda, ka svarīga ir valstu muitas iestāžu sadarbība; aicina Komisiju izpētīt, vai būtu nepieciešams kolektīvs mehānisms varas iestāžu informēšanai par nelegālas transportēšanas plūsmām; lūdz Komisijai pētīt atkritumu nelegālās plūsmas un regulāri ziņot par panākumiem, kas gūti cīņā pret atkritumu nelegālu eksportēšanu; lūdz Komisiju veicināt to, lai muitas deklarācijās tiktu skaidri nodalītas jaunas preces un lietotas preces, risinot šo problēmu Kopienas muitas kodeksa modernizācijas īstenošanas noteikumos (MCCC-IP );

28.  šajā sakarībā aicina arī Komisiju, kad tas vēlams, atbalstīt visus ES tirdzniecības partnerus pieņemt atbilstošus tiesību aktus un īstenot atbilstošus kontroles pasākumus, lai novērstu jebkāda veida atkritumu nelikumīgu importu to teritorijā, kā arī aktīvi cīnīties pret korupciju, kas bieži ir priekšnosacījums šādu nelikumīgu importu īstenošanai;

29.  aicina Komisiju ņemt vērā citu dalībvalstu kritiskās piezīmes par Padomes Regulu, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, un pieprasa, lai Komisija nosaka stingrākas prasības attiecībā uz produktu kvalitāti un uzlabo iespējas pārbaudīt un pārliecināties, ka metāllūžņi, kuri ir atkritumu beigu stadijā, atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;

30.  aicina Komisiju noteikt prioritātes pētījumiem un inovācijām par noturīgām pētījumu un ražošanas metodēm, ražojumu aprites ciklu un otrreizēju pārstrādi (noslēgtu sistēmu), aizstāšanu un resursu efektīvu izmantošanu, jo tas arī varētu mazināt Eiropas atkarību no piegādātāju importa, kuriem ir monopols; aicina Komisiju risināt pašreizējās problēmas attiecībā uz otrreizējo pārstrādi pamatprogrammu ietvaros un uzsver, ka uzmanība būtu jāpievērš otrreizējās pārstrādes stratēģijām attiecībā uz visbiežāk izmantotajiem metāliem un būtiskajām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem; aicina Komisiju piesaistīt izejvielu, piemēram, retzemju metālu, pētniecībai piešķirto finansējumu ar skaidriem mērķiem, piemēram, Japānas mērķi par vienu trešdaļu samazināt retzemju metālu patēriņu; aicina Komisiju integrēt to trešo valstu pieredzi, kurās jau ir sasniegti augsti atkārtotas savākšanas rādītāji, piemēram, Norvēģijas pieredzi, kur apmēram 80 % elektronisko atkritumu tiek atkārtoti savākti, un aicina Komisiju attiecīgi noteikt savus atkārtotas savākšanas mērķus; uzsver publiskā un privātā sektora partnerības nozīmi šajā jomā, iesaistot rūpniecības nozari, akadēmiskās pētniecības institūtus un valdību; atzīst, ka šādas iestādes sniedz vērtīgus pakalpojumus arī MVU; uzsver, cik liela nozīme ir Eiropas jauninājumu partnerībai stratēģisko izejvielu jomā, lai veicinātu resursu efektīvas izmantošanas, pamattehnoloģiju, piegādes nodrošinājuma un iekšzemes izejvielu nozares attīstību; aicina Komisiju izveidot šādu partnerību 2011. gadā;

31.  pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav pietiekami risināti jautājumi par aizstāšanu un atkārtotu izmantošanu; atgādina, ka aizstāšana, jo īpaši attiecībā uz būtiskām izejvielām un retzemju metāliem ir ļoti svarīga un, ja iespējams, var piedāvāt efektīvus risinājumus piegāžu jomā un attiecībā uz vides riskiem; tādēļ aicina Komisiju izvērst darbu šajā jomā, rodot līdzekļus pētījumu un jauninājumu finansējumam, ja iespējams, attīstot pētniecības un izstrādes programmas aizstāšanas jomā turpmāko pētniecības pamatprogrammu ietvaros un atbalstot demonstrējumu ražotnes; mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt aizstāšanas mērķu noteikšanu, ņemot vērā attiecīgos ietekmes novērtējumus; aicina Komisiju pilnībā izmantot līdz šim ES uzkrātās zināšanas par retzemju metāliem;

Noturīga piegāde ES

32.  aicina izstrādāt ar nodokļiem nesaistītu politiku, lai atbalstītu iekšzemes izejvielu pārstrādes nozari, piesaistot ieguldījumus; tālab atbalsta sadarbību starp valstu ģeoloģiskajiem dienestiem; aicina veikt ciešāku sadarbību starp šiem dienestiem un mudina izmantot kopējus standartus un praksi, kas veicinātu pieejamo ģeoloģisko datu apmaiņu un izmantošanu; atzinīgi vērtē Eiropas izejvielu gadagrāmatas (ERMY ) publicēšanu, uzsverot, ka tajā jāiekļauj arī dati par otrreizējām izejvielām un šo izejvielu ieguvi pilsētvidē; lūdz Komisiju izvērtēt, vai nepieciešams ES ģeoloģiskais dienests, kas apkopotu valstu apsekojumu rezultātus un vajadzības gadījumā sadarbotos ar starptautiskajiem partneriem; atbalsta Komisijas darbu, uzlabojot ES ģeoloģisko zināšanu bāzi; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt digitālas Savienības resursu kartes izveidi;

33.  norāda, cik svarīgas Eiropā ir iekšzemes izejvielas un to piegāde; tāpēc aicina:

34.  aicina Komisiju izejvielu stratēģijā iekļaut bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna mērķus, lai stiprinātu saiknes starp ekonomiku un vidi un ņemtu vērā izejvielu ieguves, ražošanas, izmantošanas un apglabāšanas ietekmi uz vidi; mudina Komisiju atbalstīt stratēģiskas zemes izmantojuma plānošanas attīstību visās dalībvalstīs, lai līdzsvarotu izejvielu ieguvi ar citu zemes izmantojuma veidu vajadzībām un aizsargātu vidi un bioloģisko daudzveidību;

35.  uzsver, ka ieguves darbības jāveic, pienācīgi ievērojot darba drošības un vides aizsardzības augstākos standartus, lai novērstu negadījumus un atjaunotu skartos apvidus;

36.  aicina Komisiju pievērst atbilstošu uzmanību ar resursiem bagātu teritoriju attīstībai un iekļaut vispusīgu pieeju transporta infrastruktūras uzlabošanā, savienojot Savienības teritorijas, kas bagātas ar resursiem ar tās rūpnieciski attīstītajām teritorijām; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai pārskatītās pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem (TEN-T ) atbilstu rūpniecības nozares vajadzībām, sniedzot vieglu piekļuvi izejvielām;

37.  atkārtoti apliecina, ka Natura 2000 vadlīnijas paredz pienācīgus nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāveic tādu izejvielu ieguve, kas nav saistīta ar enerģijas ražošanu, ievērojot subsidiaritātes principu; aicina Komisiju regulāri pārbaudīt, vai dalībvalstīs panākts progress jautājumā par izejvielu ieguvi un dabas aizsardzību; norāda, ka prakses noteikumi ir nozīmīgi instrumenti, lai nodrošinātu tehniski, sociāli, konkurētspējīgi un vides ziņā nevainojamu rīcību; atgādina par Parlamenta 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem(11) un šajā sakarībā aicina Komisiju saskaņā ar piesardzības principu novērtēt to augsta riska zonu no vides viedokļa noturīgas izmantošanas iespējas, kurās varētu būt būtisku izejvielu vērtīgi piegādātāji, piemēram, Arktikā, Barenca jūras reģionā un Grenlandē un, ja iespējams, pagarināt spēkā esošos partnerattiecību nolīgumus ar valstīm šajos reģionos;

38.  uzsver pārredzamāku un paredzamāku pamatnosacījumu nepieciešamību reglamentējošās apstiprināšanas procesos, lai izveidotu jaunas raktuves metālu un minerālu ieguvei, vienlaikus nepārkāpjot vides standartus;

39.  norāda, ka Ziemeļeiropas valstīs un Barenca jūras reģionā ir ievērojamas rūdas un minerālu iegulas un meži; uzskata, ka Ziemeļeiropas reģions var sniegt ievērojamu ieguldījumu citu Eiropas uzņēmumu izejvielu piegādes vajadzībām un tādējādi samazināt Eiropas atkarību no importa; uzskata, ka ir skaidra nepieciešamība palielināt informētību par Ziemeļeiropas iespējām notiekošajās sarunās par izejvielām;

40.  uzsver pētniecības, izstrādes un jauninājumu nozīmību, lai risinātu jaunas problēmas; pieņem zināšanai pētniecības un izstrādes ieguldījumu novatorisku tehnoloģiju un noturīgu metožu izstrādāšanā ieguves rūpniecībai, attīrīšanai, rūdas ražošanai un otrreizējai pārstrādei, lai papildus mazinātu ietekmi uz vidi un nevēlamu sociālu ietekmi;

41.  prasa Komisijai veikt pasākumus, lai mudinātu apsvērt dažu raktuvju atkārtotu atvēršanu, izmantojot tās ilgtspējīgi, lai samazinātu risku, ka Eiropas rūpniecības nozare saskaras ar izejvielu trūkumu;

42.  uzsver, cik nozīmīgas ir prasmes un apmācība, kā arī, cik liela ir ģeologu, inženieru, kalnraču un citu nodarbināto nozīme; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarībā iesaistīties ciešā dialogā ar darba tirgus partneriem, akadēmiķiem un nozares pārstāvjiem; aicina Komisiju noteikt apmācīta personāla nepieciešamību un pieejamību ieguves, attīrīšanas, pārstrādes un otrreizējās pārstrādes jomā līdz 2012. gadam un iegūtos datus paziņot Eiropas Parlamentam; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar nozari un akadēmiķiem atbalstīt izglītību izejvielu jomā, izveidojot īpašas universitāšu programmas un nosakot stipendijas; turklāt atbalsta šīs jomas apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus Mundus Minerālu un vides programmu;

43.  atzinīgi vērtē tā priekšlikumu par ES diplomātiju attiecībā uz izejvielām un retzemju metāliem, kura mērķis ir izveidot starptautisku regulatīvo platformu, nodrošināt piekļuvi izejvielām, jo īpaši tām, kuras uzskata par neaizstājamām, nodrošināt šo izejvielu piegādi, nodrošināt atvērtus globālos tirgus un veicināt starptautisko sadarbību noturīgas izejvielu ieguves un efektīvas resursu izmantošanas jomā, pamatojoties uz savstarpējām interesēm; šajā ziņā uzsver, ka izejvielu diplomātijas jomā ir jāizveido spēcīgs dialogs starp industrializētajām, jaunajām rūpnieciski attīstītajām un resursiem bagātajām jaunattīstības valstīm, lai veicinātu cilvēktiesības, labu pārvaldi un reģionālo stabilitāti, kā arī novērstu risku, ka resursu dēļ varētu rasties konflikti;

44.  aicina Komisiju nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu viskonsekventāko izpildi, lai iekļautu starptautiskās ekspertu grupas resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā (UNEP) darbā īpašu punktu par zelta ieguvi, ietverot tādus aspektus kā drošība, inovācijas, ķimikāliju pārvaldība, nelegāla ieguve, kā arī nerūpnieciskā ieguve, lai atrastu ilgtermiņa ilgtspējīgu risinājumu, kas nodrošinās to, ka zelts tiek ražots vai importēts izmantošanai ES noturīgā veidā;

45.  norāda, ka nerūpnieciska izrakteņu ieguve nelielā apjomā (ASM ) var būt izšķiroša vietējās dzīves daļa, nodrošināt darba vietas un veicināt attīstības mērķu sasniegšanu, ja to oficiāli atzītu, reglamentētu un atbalstītu; pauž nožēlu par salīdzinoši zemajām zināšanām un analītisko instrumentu trūkumu šajā nozarē un uzsver nepieciešamību uzlabot tās atpazīstamību, veicināt efektīvas ASM politikas izveidi un īstenošanu, kā arī pārraudzīt centienus novērst tādus nabadzības radītus draudus kā bērnu darbs, nedroša darba vide un piespiedu darbs, kas bieži vien raksturīgi maza mēroga ieguvei, un konfliktus, kas saistīti ar izrakteņu ieguvi nelielos apjomos; turklāt aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt jaunattīstības valstis gan valsts, gan vietējā līmenī, darot pieejamas specializētas zināšanas par noturīgām ieguves darbībām, lielāku resursu efektivitāti, kā arī otrreizēju izmantošanu un pārstrādi;

46.  aicina Komisiju novērtēt nepieciešamību izveidot būtisko izejvielu, jo īpaši retzemju metālu, uzkrājumu mehānismu, kas nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem piekļuvi stratēģiskajiem materiāliem, ko izmanto videi nekaitīgajā, augsto tehnoloģiju, aizsardzības un veselības nozarē un aizsardzībai pret monopolistu spiedienu un cenu celšanos; uzsver faktu, ka ES nozīme jebkādā uzkrāšanas programmā būtu jāierobežo, paredzot tikai tiesiskā regulējuma un reglamentējošās uzraudzības nodrošināšanu;

Taisnīga un noturīga izejvielu starptautiskā piegāde

47.  norāda, ka palielinās izejvielu tirdzniecības ierobežojumi un konkurences kropļojumi; aicina Komisiju konsekventi pārraudzīt un risināt reģionālā, daudzpusējā un divpusējā līmenī jautājumu par eksporta un importa ierobežojumiem; pilnībā jāizpēta tirdzniecību traucējoši pasākumi attiecībā uz rūpnieciskām izejvielām un jo īpaši būtiskam izejvielām, un tie var izraisīt turpmāku normatīvu aktu pieņemšanu PTO ietvaros; aicina PTO cieši pārraudzīt, kāda ir importa un eksporta ierobežojumu ietekme un šajā sakarībā atbalsta PTO struktūrā izveidoto mehānismu, ar ko uzrauga izejvielu un retzemju metālu tirdzniecības tarifu un beztarifu barjeras, un Izejvielu un retzemju stabilitātes padomes izveidi G20; aicina Komisiju izmantot visus tās starptautiskos tīklus, tostarp diplomātisko dienestu, lai uzlabotu attiecības ar izejvielu un būtisko izejvielu piegādātājām valstīm un reģioniem un tādējādi veicinātu izejvielu un jo īpaši būtisko izejvielu starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē ES nodomu īstenot aktīvu izejvielu diplomātiju, kas aptver dažādas politikas jomas, piemēram, ārpolitiku, tirdzniecības, vides un attīstības politiku, un kura sekmētu un nostiprinātu demokrātijas principus, cilvēktiesības, reģionālo stabilitāti, pārredzamību un noturīgu attīstību; uzskata, ka konkrēti prioritārie pasākumi un visaptveroša stratēģija par noturīgām un retzemju metālu piegādēm Eiropā ir jāizstrādā jau vistuvākajā laikā; aicina Komisiju iesaistīt Eiropas retzemju metālu nozares dalībniekus šādu pasākumu noteikšanā;

48.  atzīst jaunattīstības valstu valdību un parlamentu leģitīmās tiesības, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, valsts interesēs ieviest tādas politikas nostādnes un regulējumu ārvalstu ieguldījumu jomā, lai ārvalstu ieguldījumi nāktu par labu vietējai ekonomikai, radītu pievienoto vērtību vietējā mērogā un veicinātu attīstību; uzsver, ka ES izejvielu stratēģijai nebūtu jākavē šo tiesību īstenošana;

49.  atzinīgi vērtē ES centienus veicināt izejvielu noturīgu tirdzniecību ar trešām valstīm (piemēram, FLEGT );

50.  uzsver, ka nepieciešams izstrādāt skaidrus noteikumus sadarbībai izejvielu tirdzniecības jomā starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem (ražotājiem, eksportētājiem, tranzīta valstīm, importētājiem);

51.  aicina Komisiju nodrošināt saskanību starp attīstības politiku un izejvielu iniciatīvu, jo ES izejvielu politikā pilnībā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu noturīga ekonomiskā izaugsme un to īpašie sociālie standarti (kā noteikts LESD 208. pantā) un jānodrošina attīstības politikas un izejvielu iniciatīvas saskaņotība; uzsver, ka pārliecinošs atbalsts ar resursiem bagāto valstu ekonomikas, sociālajai un vides attīstībai varētu palīdzēt izveidot stabilas un demokrātiskas institūcijas, kas nodrošinās savstarpēju labumu gan valstīm, kas veic eksportu, gan valstīm, kas saņem importu; tāpēc aicina turpmākajos nolīgumos ar partnervalstīm, kas eksportē izejvielas, iekļaut klauzulas par cilvēktiesībām un demokratizāciju; uzskata, ka ES arī jāatbalsta jaunattīstības valstis, lai dažādotu to ekonomiku, samazinātu to atkarību no izejvielu eksporta un palielinātu to ražojumu vērtību, ieviešot vietējo ražošanu un pārstrādi; aicina Komisiju, gatavojot jaunus ārējās darbības mehānismus laikposmam pēc 2013. gada, iekļaut pasākumus labas pārvaldības un noturīgas kalnrūpniecības atbalstam programmās demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nestabilās valstīs, kas piegādā izejvielas;

52.  uzskata, ka resursu iegāde ir uzņēmumu pienākums; atzīst grūtības saistībā ar resursu iegādi MVU vajadzībām; tāpēc lūdz Komisiju apsvērt, kādā veidā, kas nebūtu finansiāls, varētu atbalstīt tādas koncepcijas kā Eiropas izejvielu pārvaldītājsabiedrība; lūdz Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izpētīt Japānas JOGMEC ;

53.  aicina dalībvalstis savstarpēji sadarboties Eiropas izejvielu stratēģijas ietvaros; aicina, lai šajā stratēģijā izmantotu sinerģijas priekšrocības starp ekonomikas, kalnrūpniecības, rūpniecības un starptautiskās politikas jomām ar mērķi nodrošināt stratēģisko izejvielu apgādi;

54.  aicina Komisiju izvērtēt PTO lietas pret Ķīnu rezultātus un arī turpmāk, attiecīgos gadījumos, izmantot PTO mehānismus;

55.  norāda, cik nozīmīgas ir Āfrikas un ES attiecības un Adisabebas 2010. gada jūnija nolīgums; pieprasa, lai šī partnerība būtu balstīta uz savstarpēju ieinteresētību un norāda, ka, veicinot noturīgu ieguves rūpniecības praksi, ir svarīgi apmainīties ar labāko praksi par labu pārvaldību, resursu efektīvāku izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi, atkritumu un nevērtīgo iežu pārvaldību, atstāto raktuvju atjaunošanu, veselību un drošību, strādnieku aizsardzību un bērnu darba izskaušanu; norāda, ka Āfrikas Savienība dokumentā par Āfrikas kalnrūpniecības nakotni uzsvērusi ‐ Āfrikas valstis līdz šim nav spējušas gūt labumu no savas dabas resursu konkurences priekšrocības, un ka tāpēc jāapsver pasākumi, lai nodrošinātu ar resursiem bagāto valstu iedzīvotājiem labumu no dabas resursu bagātības;

56.  uzsver, ka nozīmīga ir divpusēja sadarbība izejvielu jomā, kā to parādīja ES un Āfrikas Savienība 2010. jūnijā, un atbalsta turpmākus pasākumus saistībā ar kopīgo Āfrikas un ES rīcības plānu 2011.–2013. gadam; aicina attīstīt līdzīgu sadarbību ar citām valstīm, kas ir galvenās būtisku izejvielu ražotājas; ierosina par vienu no izejmateriālu diplomātijas konkrētajiem mērķiem noteikt avotu dažādošanu, atsevišķu to izejvielu piegādē, kuras ES tikai importē, pārorientējoties no Dienvidaustrumāzijas uz Latīņameriku un Āfriku;

57.  atzinīgi vērtē šajā rīcības plānā izmantoto pieeju, kas paredz nodrošināt apmācību par paraugpraksi attiecībā uz to, kā labāk panākt vienošanos par dabas resursu izmantošanu, un uz zinātniskās sadarbības sekmēšanu ieguves nozarē papildus tam, ka tiek veicināta laba pārvalde, tostarp pārredzamība;

58.  pauž nožēlu, ka paziņojumā nav minēti citi reģioni un valstis; uzskata, ka būtu jāizmanto alternatīvu izejvielu avoti, lai izvairītos no Eiropas atkarības no ierobežota valstu skaita; šajā sakarībā aicina Komisiju veidot arī citas abpusēji izdevīgas partnerības ar resursiem bagātām valstīm un reģioniem; uzskata, ka ES būtu jāpiedāvā trīs galveno jautājumu ‐ infrastruktūras, zināšanu apmaiņas un resursu ‐ partnerības; aicina ES atbalstīt resursiem bagātas jaunattīstības valstis, attīstot šo valstu zināšanas par ģeoloģiskajiem, ieguves un minerālu apstrādes jautājumiem, kā arī zinātniskajiem un juridiskajiem jautājumiem, lai panāktu noturīgas veiktspējas nodrošināšanu; šajā sakarībā ierosina ģeoloģijas fakultātēs izveidot kopīgi finansētas zinātniskās katedras; aicina Komisiju cieši uzraudzīt starptautiskos nolīgumus, ko noslēgušas ar resursiem bagātās valstis ar trešām valstīm, un kuros paredzēta ekskluzīva piekļuve resursiem, un nodrošināt godīgu piekļuvi resursiem un starptautisko tirdzniecības likumu funkcionēšanu;

59.  pauž bažas par to, ka nav noteikta stratēģija dialogam un sadarbībai ar Ķīnu un citiem galvenajiem starptautiskajiem partneriem; uzsver, ka ar Ķīnu ir nepieciešams dialogs tirdzniecības un tehnoloģiju jautājumos; aicina Komisiju izpētīt, kā būtu iespējams izstrādāt abpusēji izdevīgus izmēģinājuma projektus ar Ķīnu noturīgas ieguves rūpniecības un minerālu apstrādes, aizstāšanas, resursu efektīvas izmantošanas vai būtisko izejvielu otrreizējas pārstrādes jomā; viennozīmīgi atbalsta arī līdzīgus divpusējus dialogus par piemērotām izejvielām ar citām nozīmīgām izejvielas piegādājošām valstīm kā, piemēram, BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), jo abām pusēm ir un tās izmanto milzīgu daudzumu izejvielu; aicina Komisiju savā Eiropas kaimiņattiecību politikā līdzīgi aplūkot jautājumu par izejvielām;

60.  uzskata, ka ES izejvielu stratēģijai jāatspoguļo atšķirības starp attīstītajām un lielākajām jaunietekmes valstīm, no vienas puses, un vismazāk attīstītajām valstīm, no otras puses;

61.  uzsver, ka jautājums par piekļuvi izejvielām būtu pakāpeniski jāiekļauj miera nodrošināšanas un konfliktu novēršanas politikas pasākumos, jo ievērojams skaits konfliktu konkrētos reģionos rodas no jauna;

62.  piekrīt tam, ka attīstības politika ir nozīmīga, lai palīdzētu valstīm pārvērst savas resursu bagātības noturīgā un visaptverošā izaugsmē, cita starpā, nostiprinot pārvaldību un pārredzamību; uzsver to, ka attīstības politika, tostarp VPS, neietilps izejvielu diplomātijas mehānismā, bet uzskata, ka tai var būt svarīga atbalstoša nozīme attiecībā uz Eiropas izejvielu politiku; tālab aicina Komisiju, nodrošināt saskanību starp attīstības politiku un izejvielu diplomātiju; atzinīgi vērtē to, lai ES tirdzniecības nolīgumos un kā priekšnoteikums dalībai PTO tiktu iekļautas skaidri formulētas garantijas par nediskriminējošu piekļuvei izejvielu tirgum; tomēr piekrīt, ka tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina nepieciešamā elastība, lai atbalstītu jaunattīstības valstis saikņu veidošanā starp ieguves rūpniecību un vietējo rūpniecību; uzskata, ka ir jāievēro valstu resursu suverenitāte, un šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt savus iebildumus pret eksporta nodokļiem jaunattīstības valstīs, izmantojot diferencētu pieeju un ievērojot dažādos valstu kontekstus, lai neapdraudētu jaunattīstības valstu attīstības mērķus un industrializāciju; uzsver, ka brīva un godīga tirdzniecība ir svarīgs jautājums attiecībā uz globālās izejvielu nozares izveidi un labklājības radīšanu visos sabiedrības slāņos; norāda, ka ienākumiem no izejvielām var būt svarīga nozīme, lai ļautu vismazāk attīstītajām valstīm sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus;

63.  pauž bažas par to, ka pārstrādātajā izejvielu iniciatīvā nav norāžu ne uz VPS, ne VPS+ un nav piedāvātas arī alternatīvas tirdzniecības iniciatīvas cilvēktiesību ievērošanas, vides aizsardzības standartu, bērnu darba novēršanas un iekšpolitisko reformu veicināšanai valstīm, uz kurām šīs sistēmas neattiecas; prasa Komisijai atbalstīt un sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir dažādot jaunattīstības valstu ekonomiku, kas ir lielā mērā atkarīga no konkrētām izejvielām;

64.  aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm, nodrošinot to veiktspēju, lai tās varētu pārvarēt informācijas asimetriju sarunās par izejvielu un ieguves rūpniecības jomas līgumiem un īstenot sarunas par tehnoloģijas nodošanu, gan valsts līmenī, gan starp vietējām kopienām;

65.  uzsver, cik nozīmīga ir uzņēmumu sociālā atbildība, lai ārvalstīs tiktu ievēroti augsti standarti vides, sociālajā, darba tiesību, kā arī labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanas jomā; uzskata, ka tas būtu jāpopularizē saistītajos forumos, piemēram, G8 un G20, PTO, ESAO, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, ANO Vides programmā un tās Starptautiskajā ilgtspējīgas resursu pārvaldības padomē, starptautiskajās metālu izpētes grupās un citās organizācijās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Globālā pakta pozitīvo ieguldījumu; aicina ES uzņēmumus izstrādāt pienācīgu rīcības kodeksu attiecībā uz tiem, kas strādā trešās valstīs, un pamatot savus pasākumus ar ESAO pamatnostādnēm attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un ISO 26000; aicina Komisiju veikt pasākumus, kas nodrošina atbilstību sociālajiem, vides un darba standartiem Eiropas uzņēmumos, kuri iegūst dabas resursus trešās valstīs; aicina Komisiju pašai iesniegt priekšlikumu ziņojumu sagatavošanai par katru valsti atsevišķi attiecībā uz būtiskam izejvielām un paredzēt juridiski saistošas prasības ieguves uzņēmumiem publicēt savus maksājumus par katru projektu, kuros tie iegulda, katrā valstī, ņemot vērā ASV Dodd-Frank likumprojekta piemēru; atbalsta Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI ) un globālo tīklu “Publicē savus izdevumus” (PWYP ); uzskata, ka šie standarti jo īpaši jāpiemēro projektiem, kas saņem ES finansējumu, piemēram, EIB finansētajiem projektiem, mudina ES izpētīt, kā var novērst nelegāli tirgotu vai iegūtu minerālu ievešanu; lūdz Komisiju izpētīt, vai šajā sakarībā varētu izmantot izcelsmes noteikšanas tehnoloģiju, un veicināt izmēģinājuma projektus, pamatojoties uz pieredzi tantalīta izcelsmes noteikšanā; aicina EIB regulāri analizēt gaidāmo tās aizdevumu ietekmi uz ieguves rūpniecību;

66.  pauž nopietnas bažas par daudziem dokumentētiem gadījumiem, kad ES uzņēmumi pārkāpj standartus vides un darba jomā, kā arī cilvēktiesības;

67.  atkārtoti apstiprina, ka pārredzamības iniciatīvas ieguves rūpniecības nozarē veicina uzņēmējdarbību, ka tās var radīt juridisku noteiktību un noturīgas ilgtermiņa partnerības un ka tās var kalpot kā drošības pasākumi pret atkārtotu sarunu atsākšanu un izraidīšanu; norāda, ka pastāv problēmas, kas ir jārisina, un ka dažiem nolīgumiem ir jāpiemēro konfidencialitāte, taču tiem tomēr vajadzētu būt pieejamiem publiskai pārbaudei; norāda, ka Ganas Naftas produktu radīto ieņēmumu pārvaldes likums ir labs piemērs tam, kā no vienas puses saglabāt konfidencialitāti, bet no otras puses nodrošināt parlamentāru uzraudzību;

68.  uzskata, ka ES uzņēmumiem vajadzētu savās mītnes valstīs uzņemties juridisku atbildību par cilvēktiesību, vides standartu vai SDO būtisko darba standartu pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi ārvalstīs un struktūrvienības, kuras tie kontrolē;

69.  lūdz EIB un Komisiju pirms lēmuma pieņemšanas par ieguves rūpniecības nozares atbalstīšanu jaunattīstības valstīs, rūpīgāk apsvērt, vai projekti veicina nabadzības izskaušanu, noturīgu attīstību un nediskriminējošu izaugsmi;

70.  ir nobažījies par to, ka turpinās konfliktu zonās iegūtu izrakteņu tirdzniecība un izmantošana, jo to ražošana izraisa nepieņemamu vardarbību un nelikumīgas darbības; aicina Komisiju, EĀDD, Padomi un dalībvalstis ņemt vērā šo situāciju, īstenojot attiecības ar trešām valstīm; aicina Komisiju un ES stratēģiskās piegādātājvalstis kopīgi attīstīt efektīvas izejvielu izsekojamības sistēmas, sākot no importa līdz otrreizējai pārstrādei vai noglabāšanai, un ieviest izejvielu un to tirdzniecības ķēžu savstarpēji saistošu sertifikācijas sistēmu (sertificētas tirdzniecības ķēdes), lai varētu nodrošināt, ka šādu izejvielu tirdzniecība ir godīga, un lai nepieļautu krīžu reģionos iegūtu izejvielu tirdzniecības ļaunprātīgu izmantošanu; aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgām starptautiskām iestādēm (ANO, ESAO, SDO), lai konstatētu un censtos harmonizēt sertifikācijas labāko praksi;

71.  uzsver, ka finanšu tirgiem var būt nozīmīga loma gan izejvielu un preču ražotāju, gan patērētāju riska samazināšanā; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai preču tirgos nodrošinātu pārredzamību un apņēmīgi cīnītos pret negodīgām spekulācijām, kas izraisa preču tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ja uzskata par nepieciešamu ‐ saskaņā ar padziļinātu empīrisku analīzi; norāda, ka šie pasākumi aptver arī attiecīgās iniciatīvas saistībā ar G8 un G20 sarunām;

72.  ir nobažījies par to, kā atvasināto instrumentu tirgi ietekmē izejvielu cenu attīstību; uzskata, ka nepieciešamas efektīvākas kontroles pār ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgiem; šajā sakarībā atbalsta tādus pasākumus kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu pārredzamības uzlabošana EVTI uzraudzībā; uzskata, ka šādi pasākumi varētu radīt lielāku drošību ieguldītājiem un MVU un ļautu ražotājiem Eiropā veikt plānošanu ar lielāku noteiktību;

73.  atzinīgi vērtē ESAO, G8 un G20 darbu izejvielu un noturības jomā un uzsver G20 dialoga par izejvielu jautājumiem turpmāku nepieciešamību, lai izstrādātu kopīgu perspektīvu; atzinīgi vērtē G8 un G20 valstu vēlmi cīnīties pret izejvielu cenu nestabilitāti un aicina izstrādāt konkrētus pasākumus, lai mazinātu spekulāciju šajā jomā, aicina Komisiju veicināt ESAO darbu attiecībā uz eksporta ierobežojumu ietekmi un par to izmantošanu kā politikas līdzekli; atbalsta to, ka sarunās tiek iesaistītas arī valstis, kas nav ESAO dalībnieces; aicina izveidot stratēģisku sadarbību būtisko izejvielu jomā starp ES, ASV un Japānu virzībā uz “globālu izejvielu uzraudzību”, apmainoties ar datiem par pieprasījumu un piedāvājumu, izstrādājot kopīgas prognozes, sekmējot apmaiņu ar paraugpraksi, tehnoloģiskajām zināšanām un patentiem, analizējot piegāžu ķēdes, izpētot iespējas veidot kopīgus stratēģiskos krājumus un īstenojot kopīgus pētniecības un izstrādes projektus; uzskata, ka šie jautājumi ir jāietver nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā; aicina Komisiju veicināt izejvielu diplomātijas otro posmu (Track-II ), atbalstot nevalstisko organizāciju, akadēmisko aprindu un ideju laboratoriju apmaiņu starp Eiropas Savienību un citām resursu jomā ieinteresētajām valstīm; aicina Komisiju izejvielu jomā regulāri organizēt pasākumus, tādus kā JOGMEC (Japānas Nacionālās naftas, gāzes un metālu korporācijas) “metālu saloni”, kuros piedalītos citas resursu jomā ieinteresētās valstis; turklāt lūdz Komisiju izpētīt, vai būtu iespējams izstrādāt starptautisku statistikas iniciatīvu attiecībā uz būtiskajām izejvielām, par pamatu ņemot kopīgās organizāciju datu iniciatīvas (JODI ) piemēru, kā arī, vai starptautisks līgums par metāliem varētu būt lietderīgs līdzeklis; aicina Eiropas Aizsardzības aģentūru saskaņā ar LES 42. panta 3. punktu iesaistīties to pasākumu noteikšanā, kas nostiprinātu aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi attiecībā uz izejvielām;

Lauksaimniecības produkti un preču tirgi

74.  atbalsta Komisijas veikto analīzi par lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā nodrošinātības ar pārtiku situāciju visā pasaulē, kur samazinās pārtikas krājumi un arvien lielāks kļūst iedzīvotāju skaits un aizvien vairāk cilvēku cieš no bada, un no tirgus perspektīvas uzsver pārtikas un lopbarības cenu ļoti lielo svārstīgumu, pārtikas un lopbarības piegādes ķēžu trūkumus un finanšu instrumentu lomu, un spekulatīvu darbību kā nestabilitātes iespējamo iemeslus, kas ir nopietni jāņem vērā; atgādina, ka četras ES dalībvalstis šobrīd tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām valstīm no pārtikas cenu kāpuma viedokļa;

75.  prasa īpašu uzmanību pievērst būtiskajai neskaidrībai par pieaugošo saikni starp enerģijas un ne-enerģijas preču cenu svārstībām, jo īpaši pārtikas cenu izmaiņām;

76.  uzstāj, piekrītot Komisijai, ka, lai panāktu nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē, starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieņem saskaņota ilgtermiņa pieeja, tostarp jāpalielina pētniecība un ieguldījumi jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarē, jo īpaši īstenojot attīstības politikas prioritātes, lai palielinātu spēju pārvarēt satricinājumus pārtikas jomā un pielāgoties tiem;

77.  atbalsta nesenos G20 veiktos pasākumus, politiski reaģējot uz pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos novērotajām cenu svārstībām, tostarp attiecībā uz pārtikas ražošanas prognozēm, kā arī atbalsta apmainīšanos ar lielāku informācijas apjomu un uzsver vajadzību pēc lielākas pārredzamības un savlaicīgākas informācijas par pārtikas preču rezervēm un krājumiem;

78.  atzinīgi vērtē 2011. gada 22. janvārī Berlīnē notikušajā 3. lauksaimniecības ministru sanāksmē 48 valstu parakstīto kopīgo paziņojumu, kurā ir izteikta prasība uzlabot lauksaimniecības tirgu spēju pienācīgi darboties un ir atzīta tirdzniecības nozīme, lai lauksaimniecības tirgos panāktu līdzsvaru starp dažādiem dalībniekiem un uzlabotu lauksaimnieku iespējas iegādāties izejvielas un enerģiju;

79.  lūdz Komisiju izstrādāt ziņojumu par atvasinātajiem finanšu instrumentiem un izejvielas reglamentējošiem noteikumiem, lai noskaidrotu, vai šīs nozares specifikas dēļ ir nepieciešams lauksaimniecības preces reglamentēt atsevišķā aktā; atbalsta neseno Komisijas priekšlikumu par atvasinātajiem ārpusbiržas instrumentiem un sabiedrisko apspriešanu par finanšu tirgu instrumentu direktīvu; uzskata, ka pirmām kārtām būtu steidzami jāapkaroļaunprātīga spekulatīva rīcība, nelikumīga prakse un atvasināto instrumentu tirgu negodprātīga izmantošana;

80.  prasa Komisijai steidzami ierosināt konkrētus pasākumus, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, cīnītos pret tirgus nestabilitāti un, uzņemoties ilgtspējīgu vispārējo atbildību, pastiprinātu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgu darbības spēju;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) http://ec.europa.eu/enterprise/policies/raw-materials/files/docs/report-b_en.pdf (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0093 (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0037 (4) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp. (5) http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/neei_n2000_guidance.pdf (6) http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/trade-topics/raw-materials/ (7) Pētījums “The links between the environment and competitiveness ”, Project ENV.G.1/ETU/2007/0041, http://ec.europa.eu/environment/enveco/economics_policy/pdf/exec_summary_comp.pdf (8) OV C 161 E, 31.5.2011., 47. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0446. (10) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem; (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.) (11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0024