Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par PVN nākotni (COM(2010)0695),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010)1455),

–  ņemot vērā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā PWC pētījumu par iespējām piemērot alternatīvas metodes PVN iekasēšanas uzlabošanai un vienkāršošanai, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un/vai finanšu starpniekus,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu(1),

–  ņemot vērā ESAO vadlīnijas par PVN neitralitāti,

–  ņemot vērā EK publikāciju “Nodokļu piemērošanas tendences ES” (2010. gada izdevums),

–  ņemot vērā ESAO publikāciju “Patēriņa nodokļa tendences 2010. gadā”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada ziņojumu par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā, ar Komisijas atbildēm(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0318/2011),

A.  tā kā pašreizējā ES PVN sistēmu, kas tiek piemērota jau 17 gadus, uzskata par pagaidu sistēmu, gaidot noteiktā laikā pāreju uz jaunu sistēmu; tā kā Komisijas Zaļās grāmatas jaunā iniciatīva ir tikai sākums, iespējams, ilgai, grūtai un sarežģītai procedūrai, kuras izdošanās būs atkarīga no dalībvalstu patiesas apņemšanās izstrādāt “vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku sistēmu”, kas būtu pārredzamāka un balstītos uz ciešu sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu,

B.  tā kā kopējas PVN sistēmas mērķis ir iekšējā tirgus darbības efektivitātes palielināšana, kas ir būtisks instruments ES konkurētspējas saglabāšanai,

C.  tā kā Eiropas Savienībā 99 % uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU),

D.  tā kā Eiropas Savienība ar Mazās uzņēmējdarbības akta palīdzību vēlas sekmēt MVU izaugsmi, izmantojot vienotā tirgus sniegtās iespējas un labumus,

E.  tā kā MVU piemērotā atbrīvojuma no PVN robežvērtība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga un tā kā šo robežvērtību piemēro tikai valsts līmenī,

F.  tā kā ESAO atzīst, ka pastāv vispārēja tendence pāriet no tiešo nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu, palielinot PVN sistēmu lomu; tā kā arī Parlaments atzīst šo tendenci, bet vienlaikus uzsver tiešo nodokļu nozīmi nodokļu sistēmas progresivitātes veicināšanā; tā kā ESAO atzīmē arī atšķirīgo PVN efektivitāti dažādās ESAO valstīs, norādot uz plašajām iespējām PVN efektivitātes palielināšanai, tā kā kopā ar jebkādiem PVN efektivitātes palielināšanas pasākumiem tomēr būtu jāveic arī pasākumi, kuru mērķis ir krāpšanas novēršana un finanšu darījumiem piemēroto atbrīvojumu no PVN atcelšana pēc iespējamās ietekmes analīzes veikšanas, vienlaikus ņemot vērā priekšlikumu Padomes direktīvai (2007/0267(CNS)),

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par pašreizējās PVN sistēmas pamatīgu pārskatīšanu un reformu un piekrīt tam, ka visaptverošai PVN sistēmai jāsamazina darbības izmaksas lietotājiem un administratīvie maksājumi ‐ iestādēm, vienlaikus apkarojot krāpšanu, kas rada būtisku slogu valsts finansēm un patērētājiem;

2.  uzsver ‐ ņemot vērā dalībvalstu milzīgos zaudējumus, kas, iespējams, sasniedz EUR 100 miljardus, PVN sistēmas aizsardzībai pret krāpšanu jābūt vienai no pamatprioritātēm; īpaša uzmanība ir jāpievērš karuseļveida krāpšanai; atgādina par Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcijā par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no krāpšanas nodokļu jomā(3) iekļautajiem sīki izstrādātajiem ierosinājumiem, kas joprojām ir spēkā un kas nekavējoties jāīsteno;

3.  norāda, ka “sociālās labklājības” un “sabiedrisko apsvērumu principu” definīcijas, kas nosaka pakalpojumus, kurus var atbrīvot no PVN vai kuriem var piemērot samazinātu PVN likmi, ir ļoti neskaidras, jo tās nosaka valstu tiesas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, un tādēļ tās veicina konkurences pastāvīgas izkropļošanas risku;

4.  uzskata, ka, piemērojot pašreizējo PVN sistēmu, dalībvalstīm nākas saskarties ar “cietumnieka dilemmu”: 1993. gadā atceltā fiskālā robežkontrole netika aizstāta ar dalībvalstu pienācīgu sadarbību; norāda, ka tā rezultātā dalībvalstis ir zaudējušas būtiskus iespējamos ieņēmumus no PVN un citiem nodokļiem, tādēļ ka daži likumīgi uzņēmumi var nolemt nepiedalīties vienotajā tirgū un tādēļ ka krāpnieki izmanto savā labā pašreizējo sadrumstaloto PVN sistēmu;

5.  tādēļ aicina dalībvalstis turpināt veidot attiecības, kas balstītas uz valstu nodokļu iestāžu uzticību, pārredzamību un sadarbību, un veidot “nodokļu partnerības” ar uzņēmumiem kā “nodokļu iekasētājiem bez atlīdzības”, kuri darbojas nodokļu iestāžu labā;

6.  mudina Komisiju sagatavot koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, jo krāpšana PVN jomā skar Kopienas finanšu intereses;

PVN konstrukcija, atbrīvojumi un samazinātās likmes

7.  aicina dalībvalstis orientēties uz PVN sistēmu “ar plašu bāzi”; uzsver arī to, ka pašreizējā finanšu jomā valdošā atmosfēra rada svarīgus uzdevumus un ka ar pāreju no tiešās nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu vien nepietiek, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti; tādēļ prasa apsvērt iespēju meklēt taisnīgākus alternatīvos ieņēmumu avotus;

8.  uzsver ‐ apspriežot pāreju no tiešo nodokļu piemērošanas uz netiešo nodokļu piemērošanu, ir svarīgi rūpīgi izpētīt šīs pārejas iespējamo ietekmi uz reģionu autonomiju dalībvalstīs;

9.  atgādina, ka viena no PVN pamatiezīmēm ir neitralitātes princips, un ka tādēļ uzņēmumi pēc iespējas jāatbrīvo no PVN iekasēšanas sloga; norāda, ka dalībvalstīm jānodrošina tas, ka principā visi komercdarījumi tiek pēc iespējas aplikti ar nodokli un ka jebkādi atbrīvojumi tiek interpretēti šauri, vienlaikus nodrošinot arī to, ka līdzīgām precēm un pakalpojumiem tiek piemērots vienāds PVN režīms; uzsver, ka, piemēram, visām grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem neatkarīgi no to formāta būtu jāpiemēro vienāda pieeja, kas nozīmē to, ka grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem, ko var lejupielādēt vai tikai lasīt (straumēt), jāpiemēro tāds pats PVN režīms, kā grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem fiziskā formātā, un ka dažādiem pārrobežu transporta pakalpojumiem jāpiemēro vienāda pieeja neatkarīgi no izmantotā transporta veida; norāda ‐ ja atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jāsaglabā dalībvalstu tiesības piešķirt šādus atbrīvojumus, pamatojoties uz šauri interpretējamiem sociāliem un kultūras kritērijiem;

10.  prasa ieviest saskaņotu PVN pamatlikmi vai pazeminātu likmi attiecībā uz visiem ES teritorijā veiktajiem pārrobežu pārvadājumiem neatkarīgi no transporta veida, kā arī saskaņotus noteikumus par PVN atskaitīšanu;

11.  uzskata, ka kultūras precēm piemērojamajām PVN likmēm jābūt vienādām neatkarīgi no šo preču pārdošanas metodes (tiešsaistē vai citādā veidā); uzskata, ka šāda saskaņošana veicinātu e-komercijas attīstību un nodrošinātu patērētājiem vienādu labumu kultūras un izglītības jomā, sekmējot digitālās nozares uzplaukumu;

12.  norāda, ka transporta nozarē pastāv tirgus izkropļojumi, jo dažus transporta veidus, piemēram, autobusus un vilcienus, apliek ar PVN, savukārt citi no tā ir atbrīvoti; tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo visu transporta veidu starpā pastāv konkurence par vieniem un tiem pašiem pārrobežu transporta pakalpojumiem;

13.  prasa sagatavot “zaļo” stratēģiju PVN jomā, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta samazinātām nodokļa likmēm attiecībā uz energoefektīviem un videi nekaitīgiem produktiem un pakalpojumiem, pretdarbojoties negodīgai konkurencei, ko rada preces vai pakalpojuma cenā neatspoguļotie ārējie faktori;

14.  uzsver ‐ lai nodrošinātu neitralitāti, tām precēm un pakalpojumiem piemērojamam PVN, kurus izmanto ar nodokli apliekamās saimnieciskās darbībās, jābūt atskaitāmam; norāda, ka pašreiz noteikumi par priekšnodokļa nodokļa atskaitīšanu ir sarežģīti un uzņēmumiem rada problēmas saistībā ar jautājumiem, kas izriet no šo uzņēmumu darbības (darbības jomas) rakstura, pakalpojuma veida (atbrīvojumiem) vai pakalpojumu rakstura (nodokļa atskaitīšanu);

15.  attiecībā uz pārrobežu darījumiem Kopienas teritorijā norāda, ka pašreizējā PVN sistēma ir novirzījusies no dalībvalstu sākotnējās apņemšanās īstenot izcelsmes principu, jo trūkst dalībvalstu savstarpējā politiskā atbalsta sadarbībai, lai piemērotu šo principu;

16.  tādēļ piekrīt Komisijas priekšlikumam atzīt status quo un virzīties uz galamērķa principu; uzskata, ka PVN sistēma, kas pamatojas uz patēriņa vietu gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem, šķiet daudzsološs risinājums, kuru jāturpina analizēt un kurš dalībvalstīm jāpapildina ar labi funkcionējošu vienas pieturas aģentūru (VPA) ieviešanu; uzsver, ka PVN VPA ieviešanai līdz 2015. gada 1. janvārim arī turpmāk jābūt vienai no ES pamatprioritātēm;

17.  ņemot vērā PVN standartlikmju tuvināšanās tendenci, aicina dalībvalstis turpināt sašaurināt standartlikmes intervālu; atzīst ‐ ņemot vērā PVN kā budžeta instrumenta nozīmi, jānodrošina dalībvalstīm iespēja pašām noteikt PVN likmi;

18.  aicina Komisiju līdz 2012. gada decembra beigām iesniegt priekšlikumu tam, kā vienkāršot nodokļa pārrobežu piemērošanu;

19.  uzsver, ka bezpeļņas organizācijām ir būtiska un ļoti labvēlīga loma demokrātijas, izaugsmes un labklājības veicināšanā Eiropā; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu mehānismam, kas dalībvalstīm, kuras vēlas stiprināt pilsonisko sabiedrību, ļautu vispārīgi atbrīvot no PVN maksāšanas visas vai lielāko daļu darbību un darījumu, ko veic šīs organizācijas; uzsver, ka šāds mehānisms jāpiemēro vismaz mazākajām bezpeļņas organizācijām;

20.  aicina dalībvalstis līdz 2012. gada janvārim vienoties par tādu vispārējo preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem būtu jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa vai samazinātu PVN likmi;

21.  aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar PVN komiteju, lai vienotos par šajā kontekstā izmantojamo juridisko terminu vienotu interpretāciju, jo pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka visas pārējās preces un pakalpojumi Eiropas līmenī tiktu izslēgti no atbrīvojumu piemērošanas jomas;

22.  aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būtu ietverts pamatojoties uz dalībvalstu un PVN komitejas secinājumiem izveidots saistošs tādu vispārējo preču un pakalpojumu saraksts, kuriem var piemērot samazinātu PVN likmi vai arī atbrīvojumu no nodokļa atbilstoši PVN direktīvai;

Birokrātisma samazināšana

23.  aicina dalībvalstis labāk koordinēt un tuvināt administratīvo praksi, galveno uzmanību koncentrējot uz paraugprakses apmaiņu, un īstenot Komisijas 2009. gadā ierosinātos pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu, ko rada ES tiesību akti PVN jomā, it īpaši samazinot PVN periodisko deklarāciju iesniegšanas biežumu, vienkāršojot pierādījumus, kas vajadzīgi, lai no PVN atbrīvotu eksportu, likvidējot ES iekšējās tirdzniecības apjomu “nulles” sarakstus, palielinot e-pārvaldes risinājumu izmantošanu saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai noteikumiem, it īpaši attiecībā uz PVN deklarāciju un sarakstu iesniegšanu elektroniskā veidā, likvidējot procentu un sodanaudas maksājumus par formālām kļūdām PVN jomā, ja konkrētā juridiskā persona nav attiecīgajai dalībvalstij radījusi nekādu PVN ieņēmumu iztrūkumu, un apsverot iespēju ieviest visā ES vienotu PVN atmaksāšanas procedūru, PVN identifikācijas numuru un elektronisku PVN uzglabāšanas sistēmu;

24.  atzinīgi vērtē pētījumu par digitālo iekšējo tirgu; aicina Komisiju uzlabot elektronisko parakstu savstarpējo izmantojamību, lai radītu tiesisku regulējumu drošu e-sertifikācijas sistēmu atzīšanai, un apsvērt iespēju pārskatīt Elektroniskā paraksta direktīvu un paplašināt tās darbības jomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU; uzsver nepieciešamību visām ES dalībvalstīm savstarpēji atzīt e-identifikāciju un e-autentifikāciju;

25.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2010. gada Eiropas Savienībā darbojas jauna elektroniskā PVN atmaksas sistēma; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2012. gada jūlijā Parlamentam ziņot par jaunās sistēmas darbības rezultātiem, priekšrocībām un trūkumiem; uzsver, ka jaunie noteikumi vienmēr ir jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tie sniedz pienācīgu aizsardzību pret krāpšanas mēģinājumiem;

26.  lai atvieglotu pārrobežu darījumus samazinātu uzņēmumu izmaksas, aicina Komisiju pieņemamā laikposmā nāk klajā ar priekšlikumu Eiropas standartrēķinam (papīra un elektroniskā veidā), kas pamatotos uz lingvistiski neitrālu modeli, kurš ietvertu tādu informāciju kā pilns nosaukumus un adrese, reģistrācijas datums un izstāšanās no PVN reģistra un informācija par grupas PVN;

27.  aicina dalībvalstis un Komisiju, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kritiski izvērtēt Komisijas rīcības plānu, lai nodrošinātu programmas “Labāks likumdošanas process” galvenā mērķa ‐ līdz 2012. gadam samazināt administratīvo slogu par 25 % ‐ izpildi; konstatē, ka tos pasākumus Komisijas rīcības plānā attiecībā uz PVN, kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme, Padome vai nu jau ir pieņēmusi, vai arī tie pašlaik tiek apspriesti; uzskata, ka atlikušie pasākumi var samazināt zināmu daļu no Eiropas uzņēmumu administratīvā sloga, bet ka no tiem gūtais labums dažādās dalībvalstis var nebūt vienāds;

28.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt un atbalstīt ar e-pārvaldi saistītu risinājumu izmantošanu, it īpaši PVN deklarāciju un sarakstu elektroniskai iesniegšanai;

29.  aicina dalībvalstis ES līmenī īstermiņā/vidējā termiņā vienoties par to standartizēto pienākumu PVN jomā maksimālo kopumu, kurus dalībvalstis var noteikt uzņēmumiem; aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar uzņēmumiem, izskatīt pienākumus PVN jomā un administratīvo praksi, noteikt pašreizējās PVN sistēmas galvenās uzņēmumiem radītās neērtības un apmainīties ar idejām un paraugpraksi, lai šo sistēmu vienkāršotu, uzlabotu skaidrību un samazinātu administratīvo slogu un šķēršļus tirdzniecībai;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest Eiropas līmeņa robežvērtību MVU atbrīvojumam no PVN, lai mazinātu birokrātiju un izmaksas un atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum;

31.  aicina Komisiju rūpīgi izskatīt jautājumu par turpmāku ar PVN saistītās birokrātijas samazināšanu bezpeļņas organizācijām; uzsver, ka PVN sistēmai jābūt elastīgākai attiecībā uz dalībvalstīm, kas vēlas īstenot plašākus pasākumus, lai atvieglotu PVN administratīvo slogu šīm organizācijām;

PVN iekasēšanas efektivitāte

32.  piekrīt Komisijai, ka ir jāuzlabo PVN iekasēšanas efektivitāte, lai samazinātu PVN iztrūkumu un ierobežotu krāpšanās iespējas, kā arī aizsargātu godīgos komersantus pret krāpšanu PVN jomā; uzsver, ka krāpšanas apkarošana nodokļu jomā ir Eiropas Savienības prioritāte, un prasa dalībvalstīm, Europol, Eurojust un OLAF šajā jomā ciešāk sadarboties, kā arī prasa noteikt skaidrākus terminus un definīcijas, piemēram, “patēriņa valsts” un “uzņēmuma reģistrācijas valsts”;

33.  uzsver, ka dalībvalstīs ir jāuzlabo pārrobežu kriminālvajāšana par Kopienas teritorijā izdarītu krāpšanu PVN jomā un jāpalielina pārskatatbildība un riska apzināšanās šajā jomā;

34.  uzsver ‐ lai sāktu efektīvu šāda veida krāpšanas pārrobežu izmeklēšanu un juridisku vajāšanu, ir svarīgi ES tiesību aktos iekļaut visaptverošu un vienotu definīciju PVN jomā izdarītas krāpšanas shēmai jeb karuseļveida krāpšanai, kas ir visplašāk izmantotais krāpšanas veids PVN jomā, kā arī paredzēt saskaņotas administratīvās sankcijas;

35.  norāda, ka precīzi novērtējumi attiecībā uz karuseļveida krāpšanas mērogu PVN jomā nav pieejami; mudina izstrādāt precīzu instrumentu krāpšanas novērtēšanai PVN jomā, kurš arī ļautu šajā jomā izdarīt salīdzinājumus starp ES dalībvalstīm;

36.  uzsver to, cik liela nozīme ir intensīvākai un ātrākai dalībvalstu sadarbībai, labākai informācijas apmaiņas uzraudzībai un tiešākiem sakariem starp vietējām nodokļu iestādēm, izmantojot kopīgu tiešsaistes informācijas portālu, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis viena otrai sniedz efektīvu palīdzību; mudina pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm, Eurojust, Europol un OLAF;

37.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un konsolidēšanai krāpšanas apkarošanas jomā un šajā procesā novērst trūkumus Komisijas un dalībvalstu sadarbībā;

38.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nesen (2010. gada novembrī) izveidotā Eurofisc darbība sniedz praktisku pievienoto vērtību dalībvalstu pārrobežu izmeklēšanā attiecībā uz krāpšanu PVN jomā, regulāri ziņot Parlamentam par tā darbību un šos ziņojumus publiskot;

39.  uzsver, ka krāpšanas iespējas PVN jomā var būtiski samazināt, vairāk izmantojot jaunas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus; mudina Komisiju arī turpmāk stiprināt PVN informācijas apmaiņas sistēmu, saīsinot datu vākšanai un apstrādei nepieciešamo laiku un piešķirot plašāku tiešo piekļuvi datiem;

40.  tomēr uzskata, ka PVN iekasēšanas metožu apspriešanai ir otršķirīga nozīme salīdzinājumā ar to trūkumu un problēmu novēršanu, kuras saistītas ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, un ka šajā posmā visaugstākā prioritāte jāpiešķir nesaskaņotības novēršanai un nepieciešamībai standartizēt procedūras un samazināt valodas šķēršļus, vienlaikus samazinot sistēmas neaizsargātību pret krāpšanu;

41.  norāda uz nepieciešamību pēc Eiropas līmeņa skaidras interpretācijas iestādes, no kuras dalībvalstis varētu saņemt saistošas atbildes attiecībā uz kopēju metodoloģiju nodokļu jomā un PVN noteikumu vienādu piemērošanu;

42.  atgādina ‐ ja starptautisko uzņēmēju rīcībā bieži vien ir nepieciešamā bāze, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu pasaules mērogā, nodokļu iestādēm ne vienmēr ir pieejams tāda paša līmeņa specializētās zināšanas; tādēļ uzsver, ka sadarbībai jābūt tādai, kas palīdz atšķirt godīgos no krāpniekiem un kas šo sistēmu padara saprotamu abām pusēm;

43.  uzskata, ka ierobežotais datu noliktavas modelis (kas ietver revīzijas standarta datni(4)) kopā ar sertificētā nodokļu maksātāja modeli ir daudzsološākie no Komisijas pētījumā pašreiz izskatītajiem PVN iekasēšanas modeļiem, jo tos jau sekmīgi īsteno dažās dalībvalstīs un ir apstiprinājies, ka tie palielina PVN iekasēšanas efektivitāti;

Juridiskais process

44.  uzskata, ka uzņēmējiem nepieciešami skaidri PVN noteikumi, kas palielinātu juridisko noteiktību un iespējamību, ka dalībvalstis tos interpretēs vienādi; uzskata arī, ka spēkā esošās Padomes direktīvas ietver neskaidrus noteikumus, kas palielina dažādas interpretēšanas iespēju, un ka vienlaikus no direktīvām izrietošā sarežģītā PVN sistēma kavē pārrobežu darbības un rada nevajadzīgu administratīvo slogu; uzskata, ka noteikumi PVN jomā nedrīkst apdraudēt ES politiku citās jomās, piemēram, ilgtspējīgas attīstības politiku;

45.  tādēļ aicina dalībvalstis palielināt saskaņotības līmeni:

46.  uzskata, ka uzņēmumiem vajadzīgi skaidri un viennozīmīgi ES noteikumi PVN jomā, lai atbalstītu pārrobežu darbības un pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu un līdz ar to ‐ uzņēmumu izmaksas; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot kvalitāti un skaidrību:

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. (2) OV C 20, 25.1.2008., 1. lpp. (3) OV C 295 E, 4.12.2009., 13. lpp. (4) Kā noteikts/ieteikts ESAO vadlīnijās. (5) Kā Eiropas Komisija ierosinājusi dokumentā COM(1997)0325, 25.6.1997.