Eiropas Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām par ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu (2011/2132(INI))
Eiropas Parlaments
,
– ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā un kas tiks aizstāts ar Asociācijas nolīgumu(1)
,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (EKPI)(2)
, un Nacionālo indikatīvo programmu Ukrainai 2011.–2013. gadam,
– ņemot vērā pašreizējās sarunas starp ES un Ukrainu par asociācijas nolīgumu, tostarp sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA
) izveidi,
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. janvāra secinājumus par Ukrainu, ar kuriem tā pieņēma sarunu nostādnes,
– ņemot vērā to, ka kopš 2008. gada marta Ukraina Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle,
– ņemot vērā priekšsēdētāja paziņojumu par bijušās Ukrainas ministru prezidentes Jūlijas Timošenko notiesāšanu 2011. gada 11. oktobrī,
– ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības 2009. gada 7. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā neseno ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmju rezultātus, tostarp ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2008. gada Parīzē, pausto Ukrainas atzīšanu par Eiropas valsti, kurai ir kopīga vēsture un kopīgas vērtības ar ES valstīm, un secinājumus, kas pieņemti ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2009. gada 4. decembrī Kijevā,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, īpaši 2010. gada 25. februāra(3)
, 2010. gada 25. novembra(4)
, 2011. gada 9. jūnija(5)
un 2011. gada 27. oktobra(6)
rezolūcijas;
– ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Austrumu partnerību, kas pieņemti 2010. gada 25. oktobrī,
– ņemot vērā ES un Ukrainas rīcības plānu par vīzu režīma liberalizāciju, kas pieņemts 2010. gada 22. novembrī,
– ņemot vērā Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam 2011. gada 1. februārī,
– ņemot vērā ES un Ukrainas asociācijas programmu, ar kuru aizstāja rīcības plānu un ko ES un Ukrainas Sadarbības padome apstiprināja 2009. gada jūnijā, un ES un Ukrainas Asociācijas programmas prioritāšu sarakstu 2011. un 2012. gadam,
– ņemot vērā 2011. gada 25. maija Kopīgo paziņojumu “Jaunu reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303) un Padomes secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, ko Ārlietu padome pieņēma 2011. gada 20. jūnijā,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu par Ukrainu, kas tika pieņemts 2011. gada 25. maijā (SEC(2011)0646),
– ņemot vērā ES stratēģiju Donavas reģionam,
– ņemot vērā Reglamenta 90. panta 5. punktu un 48. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0387/2011),
A. tā kā gaidāmais Asociācijas nolīgums ar Ukrainu ievieš jaunas paaudzes asociācijas nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar LESD 217. pantu, un ietver bezprecedenta līmeņa integrāciju starp Eiropas Savienību un trešo valsti; tā kā ar šo nolīgumu Ukraina apņemsies īstenot lielu daļu no acquis communautaire
; tā kā sarunas ar Ukrainu ir vienas no visprogresīvākajām austrumu kaimiņattiecībās un tāpēc kalpo par piemēru Eiropas Kaimiņattiecību politikai (EKP) kopumā,
B. tā kā Ukraina ir stratēģiski nozīmīga valsts ES; tā kā Ukrainas lielums, resursi, iedzīvotāju skaits un ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošina tai īpašu vietu Eiropā un nozīmīga reģionālā partnera statusu, tai ir liela ietekme uz visa kontinenta drošību, stabilitāti un labklājību, un tāpēc tai būtu jāuzņemas sava daļa politiskās atbildības;
C. tā kā Ukraina ir Eiropas valsts, un saskaņā ar LES 49. pantu tā var lūgt, lai to tāpat kā visas Eiropas valstis, kas ievēro demokrātijas principus, cilvēktiesības un pamattiesības, minoritāšu tiesības un tiesiskumu, uzņemtu ES; tā kā ES un Ukrainas asociācijas nolīguma noslēgšana, tostarp DCFTA
, būs svarīga Ukrainas Eiropas perspektīvai;
D. tā kā ES stingri iestājas par stabilu un demokrātisku Ukrainu, kurā tiek ievēroti sociālas un integrējošas tirgus ekonomikas principi, valda tiesiskums (cita starpā ir neatkarīga tiesu sistēma), tiek ievērotas cilvēktiesības un nodrošināta minoritāšu aizsardzība un garantētas pamattiesības; tā kā Ukrainas centieni izveidot iekšēju politisko stabilitāti un vidi, kurai raksturīgs stabils politiskais plurālisms, demokrātiskās brīvības un tiesiskuma ievērošana, un pastiprināt iekšējās reformas paātrina un veicina Ukrainas integrācijas procesu Eiropā;
E. tā kā 2011. gada 11. oktobrī bijušajai ministru prezidentei Jūlijai Timošenko piespriestais septiņus gadus ilgais cietumsods un citu ministru tiesas prāvas ir radījušas nopietnas bažas Eiropas Savienībā un daudzviet tiek uzskatītas par atriebību vai daļēju mēģinājumu apsūdzēt un apcietināt opozīcijas locekļus, lai viņi nevarētu kandidēt nākamā gada parlamenta vēlēšanās vai 2015. gada prezidenta vēlēšanās; tā kā tiesību akti, kas selektīvā veidā piemēroti pret J. Timošenko, ir pieņemti Padomju Savienības laikā un pieļauj kriminālvajāšanu politisku lēmumu dēļ; tā kā šī tiesību akta, kuru pašlaik pārskata Ukrainas parlaments (Verhovna Rada)
, 364. un 365. pants neatbilst ES un ANO standartiem;
F. tā kā nesen paustas bažas par Ukrainas plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības brīvību, vēlēšanu norisi un tiesiskumu;
G. tā kā Ukrainas politiskā un valsts vadība ir vairākkārt apliecinājusi apņemšanos attiecībā uz integrāciju Eiropā un ilgtermiņa mērķi ļaut Ukrainai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un uzskata, ka asociācijas nolīgums ir būtiski svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai; tā kā šo mērķi joprojām atbalsta ne vien visi partneri uz Ukrainas politiskās skatuves, bet arī Ukrainas pilsoniskā sabiedrība un sabiedrība kopumā; tā kā sadarbības palielināšanās starp Ukrainu un Eiropas Parlamenta deputātiem un starp Ukrainu un ES dalībvalstu parlamentiem ir slavējams piemērs tam, kā dažādi politiskie spēki strādā kopā, lai sekmētu Ukrainas integrāciju Eiropā, kas būtu jāturpina;
H. tā kā cilvēktiesības un demokrātija ir ES kaimiņattiecību politikas galvenais aspekts;
I. tā kā Ukraina ir aktīvi iesaistījusies Euronest
parlamentārās asamblejas ‐ Austrumu partnerības parlamentārās dimensijas un Eiropas Parlamenta un ES austrumu kaimiņvalstu parlamentu sadarbības platformas ‐ izveidošanā un darbā;
J. tā kā Ukrainas Eiropas perspektīvai ir jābalstās uz sistemātisku un neatgriezenisku reformu politiku vairākās svarīgās iestāžu darbības, politikas, ekonomikas un sociālās jomās; tā kā daļa svarīgu reformu jau ir veiktas vai tiek veiktas, bet citas ir jāsāk; tā kā sistēma, kas tiks izveidota ar asociācijas nolīgumu, nodrošinās Ukrainai būtiski svarīgu modernizācijas instrumentu un ceļa karti iekšējo reformu veikšanai, kā arī instrumentu nacionālajam izlīgumam, kas palīdzēs valstij pārvarēt nesenās negatīvās tendences, novērst pastāvošo šķelšanos Ukrainas sabiedrībā un vienot to kopīgam mērķim ‐ integrācijai Eiropā ‐, balstoties uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības vērtībām;
K. tā kā Ukrainai ir jāizsaka atzinība par pareizu ekonomikas veiktspēju, tostarp samazinot budžeta deficītu, ierobežojot izdevumus, kā arī īstenojot pensiju reformu un tādējādi panākot pozitīvāku ārējo kredītreitingu un palielinot ārvalstu tiešo investīciju apjomu;
L. tā kā Asociācijas nolīgums pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Ukrainā, jo nodrošinās kopējus noteikumus un standartus ES un Ukrainas uzņēmumiem un tādējādi palielinās investīciju paredzamību un finansiālo drošību Ukrainā; tā kā asociācijas nolīguma pamatā ir atbilstība starptautiskajiem nodokļu piemērošanas standartiem; tā kā šo pozitīvo ietekmi turpmāk stiprinātu pilnīga un efektīva pretkorupcijas tiesību aktu īstenošana;
M. tā kā Krievijas Federācija izdara ļoti lielu spiedienu uz Ukrainu, lai tā neizveidotu padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA)
ar ES, bet pievienotos muitas savienībai, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna; tā kā tas ir bezprecedenta gadījums ES attiecībās ar ārējiem partneriem un tā kā minētās valstis neietilpst PTO, tomēr ir galvenais Ukrainas ražojumu eksporta tirgus; tā kā DCFTA
ir instruments modernizācijai un tā izveide piedāvā Ukrainai finansiālu labumu, kuru ar laiku tā jutīs aizvien vairāk un vairāk;
N. tā kā Ukraina nesen atzīmēja savas neatkarības 20. gadadienu; tā kā šajā valstī ir jauna izglītotu ukraiņu paaudze, kura nav piedzīvojusi padomju ēru, kurai ir spēcīgas ar Eiropu saistītas vēlmes un kura nodrošinās valsts modernizāciju;
O. tā kā šobrīd politiskā situācija Ukrainā, jo īpaši pilsoņu brīvību un tiesiskuma jomā, ir pretrunā sarunu par ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu būtībai,
1. saistībā ar notiekošajām sarunām par asociācijas nolīgumu iesniedz Padomei, Komisijai un EĀDD šādus ieteikumus:
a)
uzskatīt, ka ES un Ukrainas attiecību nostiprināšana un Eiropas perspektīvas piešķiršana Ukrainai ir ļoti svarīga un ir abu pušu interesēs; atzīt Ukrainas centienus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 49. pantam ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi kritēriji, tostarp tiek ievēroti demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principi;
b)
virzīties uz priekšu, lai panāktu ātru ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma noslēgšanu, vēlams, līdz 2011. gada beigām, ja tas ir iespējams; vienlaikus atbilstīgi Parlamenta 2011. gada 27. oktobra rezolūcijā izvirzītajām prasībām nodrošināt, ka šī svarīgā Austrumu partnerības iniciatīva ir cieši saistīta ar Ukrainas apņemšanos veikt nepieciešamās reformas un nostiprināt demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu;
c)
pārcelt nesen atcelto tikšanos ar prezidentu Viktoru Janukoviču, lai tā notiktu pirms plānotās 2011. gada decembra ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes, jo tā jāuzskata par svarīgu iespēju apspriest dziļās bažas par Ukrainas valdību un atjaunot konstruktīvu dialogu, kura rezultātā būtu iespējams parafēt asociācijas nolīgumu, kurš stātos spēkā ar nosacījumu, ka panākts vērā ņemams progress pastāvošo tehnisko un būtisko politisko šķēršļu novēršanā;
d)
censties panākt, ka Padome 2012. gada pirmajā pusē paraksta nolīgumu un visus dokumentus, kas attiecas uz ratifikācijas procesu, darīt pieejamus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām, ja aicinājums ievērot tiesiskumu un citas Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. oktobra rezolūcijā minētās prasības ir izpildītas;
e)
nodrošināt Ukrainai pietiekamu finansiālu, tehnisku un juridisku palīdzību līguma sagatavošanas laikā un īstenošanas procesā un stiprināt tās administratīvo kapacitāti, palielinot visu veidu pieejamo palīdzību šajā jomā; un šajā nolūkā labāk izmantot visaptverošu iestāžu darba uzlabošanas (CIB)
programmu un apsvērt iespēju izveidot augsta līmeņa ES padomdevēju grupu Ukrainai, lai palīdzētu valstij tās centienos saskaņot tiesību aktus ar ES tiesību aktiem; tā kā pirms jebkura atbalsta piešķiršanas būtu jāizvērtē reformas, kuru mērķis ir stiprināt Ukrainas administratīvo kapacitāti un kas publicētas gada pārskatos, kuri jāsagatavo ES un Ukrainas neatkarīgiem ekspertiem;
f)
izveidot savstarpēju apmaiņas programmu ierēdņiem un tiesu iestāžu darbiniekiem, lai atvieglotu asociācijas nolīguma īstenošanu, īpaši DCFTA
;
g)
palīdzēt Ukrainas varas iestādēm informēt Ukrainas iedzīvotājus par asociācijas nolīguma priekšrocībām, lai panāktu atbalstu reformu programmai; iespējami drīz informēt sabiedrību par nolīgumu saturu;
h)
pēc iespējas drīzāk atvērt Ukrainā ES informācijas biroju, kas darbosies, lai palielinātu Ukrainas sabiedrībā izpratni par ES darbību, politiku un vērtībām un lai veicinātu lielāku līdzdalību ES programmās;
Institucionālie aspekti/politiskais dialogs
i)
izstrādāt skaidrus aizsardzības pasākumus un iespējamu mehānismu nolīguma darbības apturēšanai uz laiku, ja netiek ievēroti vai apzināti pārkāpti tā pamatprincipi;
j)
mudina Ukrainas prezidentu un valdību panākt, ka politiskā, tiesiskā un administratīvā situācija valstī atbilst tam, par ko tika panākta vienošanās asociācijas programmā, un veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu, kas ir ES un Ukrainas attiecību pamatprincips; nodrošināt, ka Jūlijai Timošenko un citiem opozīcijas līderiem jāļauj izmantot savas tiesības jau tagad pilnībā piedalīties politiskajā procesā un kandidēt nākamajās vēlēšanās;
k)
stiprināt esošo ES un Ukrainas sadarbības pamatu attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;
l)
palīdzēt Ukrainai īstenot visaptverošu tiesu iestāžu reformu, lai tās atbilstu ES standartiem un lai nodrošinātu, ka tiesu vara netiek izmantota selektīvi, garantētu neatkarīgu, godīgu, objektīvu un pārredzamu tiesvedības procedūru, tādējādi nodrošinot, ka tiesvedību nevar izmantot politisku mērķu sasniegšanai un ka tiesvedība notiek, stingri ievērojot tiesiskumu; šajā nolūkā izveidot kopīgu mehānismu, kurā būtu iesaistīti Ukrainas un ES eksperti, līdzdarbojoties Venēcijas Komisijas pārstāvjiem; izveidot vēl citas mācību un apmaiņas programmas tieslietu, iekšlietu un drošības jomā, lai piemērotu ES uzkrāto labo praksi attiecībā uz tiesiskumu;
m)
palīdzēt Ukrainas varas iestādēm īstenot valsts konstitūcijas un vēlēšanu likuma reformu saskaņā ar Venēcijas komisijas un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ierosinātajām nostādnēm; nodrošināt lietderīgu, integrējošu un visaptverošu šo ieteikumu īstenošanu, iesaistot šajā procesā arī opozīcijas partijas un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no trūkumiem, kas bija novērojami iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņās; tādēļ uzsvērt plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības brīvības nozīmīgumu un nodrošināt, ka Ukrainas iestādes atturas no jebkādiem mēģinājumiem tieši vai netieši kontrolēt valsts plašsaziņas līdzekļu ziņojumu saturu;
n)
ietvert asociācijas nolīgumā visaptverošu mehānismu Parlamentam un EĀDD, lai tie varētu regulāri saņemt visaptverošu informāciju par nolīguma un īpaši ‐ tā mērķu īstenošanas gaitu; šim mehānismam būtu jāaptver:
–
informācija par ES veiktajām darbībām un pieņemto nostāju attiecībā uz nolīguma īstenošanu;
–
EĀDD progresa ziņojumi, kuros novērtēti ES un Ukrainas veikto darbību rezultāti un uzsvērta situācija valstī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā;
o)
uzsvērt, ka ir svarīgi īstenot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, un vērst Ukrainas varas iestāžu uzmanību uz to, ka šajā tiesā šobrīd ir iesniegts liels skaits sūdzību par Ukrainu;
p)
atbalstīt nepieciešamās reformas un nodrošināt, ka Ukrainas varas iestādes par galveno prioritāti izvirza pretkorupcijas politikas izstrādi, tostarp vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu par interešu konfliktu;
q)
nodrošināt, ka Ukrainas varas iestādes dara pieejamus sabiedrībai bijušo komunistu slepeno dienestu arhīvus, jo tam ir būtiska nozīme, lai panāktu veiksmīgu samierināšanos valstī, jo īpaši attiecībā uz nežēlīgajiem noteikumiem 20. gadsimtā;
r)
uzsvērt, ka konstitucionālo reformu procesā Ukrainai ir svarīgi ratificēt Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus;
s)
veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ciešāku dialogu starp dažādām ES un Ukrainas politiskajām partijām, un veicināt valstī partiju savstarpējo dialogu un to debates ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un nacionālo minoritāšu pārstāvjiem;
t)
nodrošināt, ka pagaidu nolīgumā tiek iekļauti noteikumi par līgumslēdzēju pušu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību, tādējādi sniedzot tām iespēju īstenot savas tiesības un kļūt par asociācijas nolīguma ietekmīgām dalībniecēm;
u)
iekļaut nosacījumu izpildes standarta klauzulas par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, atspoguļojot augstākos starptautiskos un ES standartus, pilnībā izmantot EDSO sistēmu un mudināt Ukrainas varas iestādes atbalstīt mazākumtautību pārstāvju tiesības atbilstīgi Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijai un ES Pamattiesību hartai;
Ekonomiskā un nozaru sadarbība
v)
ar nolīguma palīdzību stiprināt Ukrainas un ES sadarbību enerģētikas jomā; censties noslēgt turpmākus nolīgumus starp ES un Ukrainu, kuru mērķis ir nodrošināt energoapgādi abām pusēm, tostarp daudzveidīgu tranzīta sistēmu naftai un gāzei un kopēju reakcijas mehānismu gadījumos, ja ir traucēta vai pārtraukta naftas un gāzes piegāde no Krievijas Federācijas;
w)
sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību enerģētikas nozarei, lai palīdzētu Ukrainai būtiski uzlabot un modernizēt elektroenerģijas piegādes tīklu un palielināt energoefektivitāti, nodrošināt, ka Ukrainas varas iestādes pilnībā ievēro energoefektivitātes programmā 2010.–2015. gadam nospraustos mērķus un turpina īstenot inovatīvus un ekoloģiski atbildīgus risinājumus, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas; vienlaikus palīdzēt Ukrainas varas iestādēm sarunās ar Krieviju par gāzes piegādes nosacījumiem, lai panāktu, ka Ukrainas gāzes tirdzniecība ar Krieviju ir nepārtraukta un tiek ievēroti ES tirdzniecības standarti un cenas;
x)
norādīt, ka pakalpojumu liberalizācija un investīcijas enerģētikas nozarē būs izdevīgas ES, tomēr saistības attiecībā uz atsevišķiem enerģijas pakalpojumiem var būt riskantas, ko ietekmīgas personas, kas kontrolē Ukrainas uzņēmumus, var izmantot brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai panāktu dominējošu stāvokli pārvades tīklos uz ES;
y)
aicināt rīkoties, lai uzlabotu ES un Ukrainas energoapgādes drošību, ieviešot divpusējus mehānismus agrīnās brīdināšanas nodrošināšanai un energoapgādes un enerģētikas izejvielu piegādes pārtraukumu novēršanai;
z)
nodrošināt, ka tiek atzītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un Eiropas patenti;
aa)
uzsvērt, cik nozīmīgi ES ir, lai Ukraina nodrošinātu, ka tās teritorijā tiek pareizi apglabāti toksiskie atkritumi un kodolatkritumi, tādējādi nodrošinot pārtikas nekaitīgumu;
ab)
stiprināt sadarbību attiecībā uz jauniešu un studentu apmaiņu un stipendiju programmu izstrādi, kas ļautu ukraiņiem iepazīties ar ES un tās dalībvalstīm, kā arī ES iedzīvotājiem ‐ ar Ukrainu;
ac)
asociācijas nolīgumā nodrošināt visaugstākos vides standartus, cita starpā paturot prātā Stratēģiju Donavas reģionam; arī turpmāk ņemt vērā, ka ir svarīga reģionālā sadarbība Melnās jūras reģionā un Ukrainas aktīva dalība ES politikas jomu īstenošanā šajā reģionā, iesaistoties arī iespējamajā ES stratēģijā attiecībā uz Melnās jūras reģionu;
ad)
izveidot īpašus instrumentus (piemēram, pilsoniskās sabiedrības platformu), kas palīdzētu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, ņemot vērā tās nozīmi demokratizācijas procesā, piemēram, veidojot izpratni un paplašinot sociālo un politisko līdzdalību;
ae)
nodrošināt, ka sadarbība veselības aprūpes reformas īstenošanas jomā ir vērsta uz nedziedināmi slimu pacientu vajadzībām, ieskaitot tehniskās palīdzības nodrošināšanu, lai varētu reformēt attiecīgās veselības aprūpes un narkotiku apkarošanas politikas jomas saskaņā ar starptautiskiem standartiem un labāko praksi;
Tirdzniecības jautājumi
af)
atzīt Ukrainas valdības īstenotos ievērojamos centienus vispārēju šķēršļu mazināšanā, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu pielāgošanā, konkurences jomā un tehnisku tirdzniecības šķēršļu mazināšanā, kā arī salīdzinoši nelielos panākumus saistībā ar DCFTA
tādās jomās kā ieguldījumi, pakalpojumi, lauksaimniecība, enerģētika un eksporta šķēršļu likvidēšana;
ag)
aicināt Ukrainu atturēties no eksporta tarifu vai citu eksporta ierobežojumu piemērošanas, jo tas varētu izraisīt lielāku cenu nestabilitāti Eiropas tirgos;
ah)
nodrošināt, ka cukuram piemērotā tarifa likmes kvota neveicina neparedzētu trīsstūrveida tirdzniecību un krāpniecību;
ai)
uzsvērt, ka nolīgumā jāiekļauj nodaļa par dzīvnieku labturību, nodrošinot ES un Ukrainas lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
aj)
norādīt, ka ilgtspējīga attīstība ir viena no 2011.–2013. gada valsts indikatīvajā programmā izvirzītajām prioritārajām jomām; tāpēc iesaka brīvās tirdzniecības nolīgumā iekļaut ilgtspējīgas attīstības sadaļu;
ak)
uzsvērt, ka ilgtspējīgas attīstības sadaļā vajadzētu ietvert noteikumu, kas izteiktu Ukrainas apņemšanos ievērot ESAO vadlīnijas starpvalstu uzņēmumiem un SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starpvalstu uzņēmumiem un sociālo politiku;
al)
sagatavoties nolīguma īstenošanai kopā ar Ukrainu tā, lai tiktu izpildītas saistības, kurām nav izvirzīti priekšnosacījumi un kurām nebūs tūlītēju ieguvumu, īpaši dzīvnieku labturības jomā, un lai tās ilgtermiņā nodrošinātu būtisku ietekmi; prasīt, lai brīvās tirdzniecības nolīgums veicinātu pilnīgu tarifu barjeru atcelšanu ikvienā rūpniecības nozarē bez “negatīviem vērtējumiem” vai importa kvotām, un tāpēc pieprasīt, lai efektīvi tiktu likvidēti gan eksporta nodokļi, gan importa un eksporta ierobežojumi; piešķirt Ukrainai pēcliberalizācijas palīdzību, kā paredzēts Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valsts indikatīvajā programmā 2011.–2013. gadam, kā arī tehnisko palīdzību muitas jautājumu jomā un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pielāgošanā;
am)
arī turpmāk pieprasīt politiskas un ekonomiskas reformas Ukrainā, kuras veicinātu infrastruktūras modernizāciju, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā; palīdzēt uzņēmējdarbības nozarei, nekavējoties nodrošinot vieglāku piekļuvi kredītiem un zemei un vienkāršāku un ātrāku nodokļu iekasēšanu un muitas darbību, it īpaši panākot ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu eksportētājiem, muitas kontroles procedūrām un importa apstiprināšanas procedūrām (īpaši saistībā ar nodokļiem, dokumentu prasībām un produktu pārbaudēm sertifikātu iegūšanai); novērst birokrātiju un korupciju; ievērot tiesiskumu un veicināt demokrātisku praksi; apsvērt zemākas darījumu izmaksas un drošas procedūras, it īpaši attiecībā uz MVU, paturot prātā, ka tas ir būtiski svarīgs priekšnoteikums tirdzniecības attiecību veidošanai; kā arī uzlabot tiesību aktus materiālo vērtību un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un ieviest efektīvākus mehānismus uzņēmēju tiesību aizstāvēšanai un prasību iesniegšanai tiesās;
an)
aicināt būtiski uzlabot investīciju klimatu ārvalstu investoriem Ukrainā, jo īpaši nekavējoties atrisināt jautājumu par valsts budžeta parādu attiecībā uz uzņēmumiem laikus neatmaksātu PVN pārmaksu dēļ, veikt pasākumus, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos; paaugstināt muitas procedūru efektivitāti (īpaši samazinot izplatīto praksi piemērot nepamatotu muitas vērtības palielināšanu Ukrainā importētām precēm);
ao)
sekmēt uzņēmējdarbību un MVU attīstību, izmantojot makroekonomisko sadarbību;
ap)
uzsvērt ‐ lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus, nevajadzētu mazināt darba standartu aizsardzību Ukrainā;
aq)
aicināt pieņemt saskaņā ar Līguma 218. panta 5. apakšpunkta noteikumiem lēmumu, kas atļautu veikt brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumu provizorisku piemērošanu, jo šis nolīgums ir asociācijas nolīguma pamata sastāvdaļa, līdz brīdim, kad tas stājas spēkā;
Tiesiskums, brīvība un drošība
ar)
aktīvi strādāt pie bezvīzu režīma noteikšanas starp Ukrainu un ES, nevis saglabāt ilgtermiņa perspektīvu, ar nosacījumu, ka Ukraina izpilda visus nepieciešamos tehniskos kritērijus, kas noteikti rīcības plānā attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju; noteikt starpposma mērķi atcelt spēkā esošās vīzu nodevas; un ieviest piemērotus pasākumus Eiropas futbola čempionāta laikā, lai izmantotu šo īpašo notikumu kā bezvīzu režīma testēšanas periodu;
as)
mudināt Ukrainu lietišķi iesaistīties 5+2 sarunās, lai palīdzētu rast ilgtspējīgu risinājumu Piedņestras konfliktā;
at)
stiprināt Ukrainas iespēju kļūt par galveno partneri migrācijas plūsmas un robežu pārvaldībā un paredzēt turpmākus kopējus pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību;
au)
pieprasīt, lai Asociācijas nolīgumā nekavējoties iekļautu nosacījumus par krāpšanas apkarošanu un ar akcīzes nodokli apliekamu preču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu saskaņā ar ES iekšējās drošības stratēģiju un ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijai par tabakas kontroli pievienoto protokolu par nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu;
av)
pastiprināt sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomā, izmantojot augstākos ES standartus un veidojot spēju labāk cīnīties pret pārrobežu noziedzību, nelikumīgu migrāciju, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu tirdzniecību;
aw)
atbalstīt konverģenci reģionālos un starptautiskos jautājumos, konfliktu novēršanā un krīzes pārvarēšanā un stiprināt saskaņotu rīcību, lai novērstu draudus drošībai;
o o o
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ar Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un EĀDD, un informēšanas nolūkā Ukrainas valsts pārvaldes iestādēm.