Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2087(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0385/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0385/2011

Debates :

PV 01/02/2012 - 18
CRE 01/02/2012 - 18

Balsojumi :

PV 02/02/2012 - 12.9
CRE 02/02/2012 - 12.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0025

Pieņemtie teksti
PDF 336kWORD 137k
Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris - Brisele
Eiropas dimensija sportā
P7_TA(2012)0025A7-0385/2011

Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāri rezolūcija par Eiropas dimensiju sportā (2011/2087(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (COM(2011)0012 galīgā redakcija),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

–   ņemot vērā divas Eiropas Padomes konvencijas, proti, 1985. gada 19. augusta Konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un 1990. gada 19. augusta Antidopinga konvenciju,

–  ņemot vērā 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par sievietēm un sportu(1),

–  ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par darba pamatstandartu ievērošanu sporta preču ražošanā olimpisko spēļu vajadzībām(2),

–  ņemot vērā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā(3),

–  ņemot vērā 2006. gada 14. marta deklarāciju par rasisma izskaušanu futbolā(4),

–  ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par piespiedu prostitūciju starptautisku sporta pasākumu norises laikā(5),

–  ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par profesionālā futbola nākotni Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta nozīmi izglītībā(7),

–  ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Balto grāmatu par sportu(8),

–   ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par tiešsaistes azartspēļu integritāti(10),

–  ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par Komisijas Piekto ziņojumu par kohēziju un kohēzijas politikas stratēģiju laikposmā pēc 2013. gada(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra deklarāciju par lielāku atbalstu tautas sportam(12),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmumu 2010/37/EK par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 18. novembra secinājumus par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku(13),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus par jauno nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam(14),

–  ņemot vērā 1999. gada decembrī Punta del Este pieņemto deklarāciju un UNESCO apaļā galda sanāksmi par tradicionālajiem sporta veidiem un spēlēm (TSG)(15), kurā apsprieda jautājumu par tradicionālo sporta veidu un spēļu atzīšanu par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras daudzveidības simbolu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Sporta šķīrējtiesas judikatūru, kā arī Komisijas lēmumus par sporta jautājumiem,

–  ņemot vērā Eiropas hartu par sieviešu tiesībām sportā (Lēciens Olimpā. Sports stiprina sievietes),

–  ņemot vērā Rīcības hartu par LGBT (geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu) diskriminācijas izskaušanu sportā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6., 19. un 165. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 11.–12. oktobra atzinumu(16) un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 26.–27. oktobra atzinumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā”(17),

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesību komitejas atzinumus (A7-0385/2011),

A.  tā kā sports veicina Eiropas Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu, uzsver pedagoģiskās un kultūras pamatvērtības un ir integrācijas virzītājs, jo ar sportu var nodarboties visi sabiedrības locekļi neatkarīgi no viņu dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas, vecuma, valstspiederības, sociālajiem apstākļiem un seksuālās orientācijas;

B.  tā kā Tiesas spriedumos un Komisijas lēmumos par sporta jautājumiem būtu jāņem vērā sporta specifiskā būtība;

C.  tā kā visām ieinteresētajām personām, tostarp politikas veidotājiem, ir jāņem vērā sporta specifiskā būtība, tā struktūras, kuru pamatā ir brīvprātīga darbība, un sociālās un izglītojošās funkcijas;

D.  tā kā sporta nozares savdabību veido visi specifiskie un būtiskie sporta aspekti, kas to padara atšķirīgu no visām pārējām darbības nozarēm, tostarp no saimnieciskās darbības nozares; tā kā attiecīgā un nepieciešamības gadījumā, izskatot katru gadījumu atsevišķi, šajā nozarē tomēr būtu jāievēro Eiropas Savienības tiesību akti;

E.  tā kā ES rīcībā sporta jomā vienmēr būtu jāņem vērā sporta īpašās iezīmes, ievērojot tā sociālos, izglītības un kultūras aspektus;

F.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu sports ir ES kompetences jomā un tā mērķis ir veicināt taisnīgumu un atklātumu sporta sacensībās, par sportu atbildīgo struktūru sadarbību, sportistu fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību un uzlabot sporta nodrošinātās priekšrocības veselības, sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā, un tā kā sportam ir nepieciešams atbilstošs finansiāls un politisks atbalsts;

G.  tā kā sports lielā mērā veicina tādas pozitīvas vērtības kā godīga spēle, cieņa un sociālā integrācija;

H.  tā kā miljardiem cilvēku visā pasaulē nodarbojas ar Eiropā izgudrotiem, sistematizētiem un izplatītiem sporta veidiem un tā kā turklāt mūsdienu olimpisko kustību izveidoja barons Pjērs de Kubertēns Francijā;

I.  tā kā ir jāizstrādā ES sporta politika, lai noteiktu un atbalstītu gan profesionālā, gan amatieru sporta mērķus un uzdevumus;

J.  tā kā ES par prioritāti būtu jānosaka tādu sporta veidu atbalstīšana un veicināšana, ar kuriem var nodarboties cilvēki ar garīgās attīstības vai fiziskiem traucējumiem, ņemot vērā sporta svarīgo lomu sociālās integrācijas, sabiedrības veselības un brīvprātības veicināšanā pāri robežām;

K.  tā kā Eiropā lielākā daļa amatieru sporta veidu balstās uz brīvprātības principu;

L.  tā kā 35 miljoni amatieru, tāpat kā sporta klubi un sporta labdarības apvienības, piedalās tautas sporta attīstībā un sporta ideālu izplatīšanā;

M.  tā kā mūsdienu sabiedrībā sportam ir izšķiroša nozīme veselības jomā un, ņemot vērā tā lomu formālajā un neformālajā izglītībā, tas ir būtisks izglītības kvalitātes elements un sekmē veicina vecāka gadagājuma cilvēku personisko pašapliecināšanos;

N.  tā kā fiziskās aktivitātes un sporta veicināšana ļauj būtiski ietaupīt valsts līdzekļus veselības jomā;

O.  tā kā veselības un labsajūtas uzlabošana ir galvenais faktors, kas motivē pilsoņus nodarboties ar sportu un būt fiziski aktīviem;

P.  tā kā dopinga izmantošana sportā ir pretrunā sporta vērtībām un rada lielus draudus sportistiem, izraisot nopietnu un pastāvīgu kaitējumu veselībai;

Q.  tā kā augsta līmeņa sports popularizē noteiktas sporta pamatvērtības un palīdz tām iesakņoties vispārējā sabiedrībā, sekmējot sabiedrības locekļu nodarbošanos ar sportu;

R.  tā kā augsta līmeņa sportistiem savas sporta karjeras noslēgumā nav skaidrības par nākotni;

S.  tā kā ir būtiski sagatavot šādus sportistus pārkvalifikācijai, palīdzot viņiem iegūt vispārējo izglītību vai iegūt profesionālo izglītību paralēli sporta treniņiem;

T.  tā kā ir jānodrošina un jāaizsargā sportistu pamattiesības;

U.  tā kā sporta sacensību laikā var gadīties mutiski aizskārumi, fiziska vardarbība un diskriminējoša attieksme;

V.  tā kā sieviešu līdzdalība sportā nav pienācīgi novērtēta un sievietes ir nepietiekami pārstāvētas sporta organizāciju lēmējiestādēs;

W.  tā kā sporta nodarbībām ir nepieciešamas īpašas un piemērotas telpas, aprīkojums un ierīces un tā kā arī skolām vajadzētu būt atbilstoši aprīkotām, lai veicinātu fizisko izglītību;

X.  tā kā sportam ir svarīga vieta Eiropas ekonomikā, jo tas tieši vai netieši nodrošina darba vietas aptuveni 15 miljoniem cilvēku, tas ir, 5,4 % aktīvo iedzīvotāju, un tas katru gada rada pievienoto vērtību aptuveni EUR 407 miljardu apmērā, proti, 3,65 % no Eiropas IKP, un sporta ekonomiskais uzplaukums veicina arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu;

Y.  tā kā sporta organizāciju intelektuālā īpašuma tiesību neievērošana un interneta pirātisms, jo īpaši neatļauta sporta notikumu translēšana tiešsaistē, apdraud sporta nozares ekonomisko situāciju;

Z.  tā kā sports nefunkcionē kā tipiska ekonomikas nozare, jo ir nepieciešama pretinieku savstarpējā atkarība un konkurējošs līdzsvars, lai saglabātu rezultātu neparedzamību;

AA.  tā kā sportam nav ekonomiskajām darbībām raksturīgo iezīmju, jo tam piemīt zināma specifika, un sporta nozares organizatoriskās struktūras pamatā ir federācijas, kas nedarbojas kā komerciāli uzņēmumi, un tā kā ir jānošķir sporta un komerciālās intereses;

AB.  tā kā Eiropas sociālajam dialogam var būt svarīga loma un tāpēc tas būtu jāveicina;

AC.  tā kā sportam ir būtiska nozīme un tas sagādā prieku daudziem pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir dalībnieki, līdzjutēji vai skatītāji;

AD.  tā kā lielie sporta pasākumi un sacensības nodrošina lieliskas iespējas plašākai tūrisma attīstībai Eiropā, kas var izplatīt ar sportu saistītās vērtības un principus;

AE.  tā kā Eiropas sporta modelis sastāv no atsevišķām sporta disciplīnu federācijām un tā kā senu demokrātisku tradīciju rezultātā, pamatojoties uz autonomu, demokrātisku, teritoriālu un piramīdveida struktūru, ir izveidojušies tādi sporta un finanšu solidaritātes mehānismi kā pārcelšanas princips, ar kuru saskaņā sportistus pārceļ vai nu uz augstāku, vai zemāku līgu, un atklātu sacensību princips, kurās piedalās gan klubi, gan valstsvienības;

AF.  tā kā pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību sporta klubos var uzlabot, nodrošinot šo klubu atbalstītājiem īpašumtiesības un iesaistot viņus klubu pārvaldības struktūrā;

AG.  tā kā tradicionālajām un tautas sporta organizācijām ir būtiska loma kultūras stiprināšanā, sociālās integrācijas veicināšanā un kopienu saliedēšanā;

AH.  tā kā valstsvienībām ir būtiska nozīme un tā kā starptautiskās sacensības aizvien ir kā atsauces punkts, un tāpēc būtu jāvēršas pret sportistu “izdevīguma naturalizāciju”;

AI.  tā kā sacensības starp valstsvienībām būtībā nozīmē to, ka sporta federācijas un klubi var uzlabot valsts sportistu trenēšanās iespējas;

AJ.  tā kā profesionālā un tautas sporta joma ir neaizsargāta, to ir skārusi finanšu nestabilitāte un attiecīgās federācijas ir atbildīgas par klubu mudināšanu īstenot plānošanas un saprātīgas ieguldīšanas kultūru;

AK.  tā kā pārcelšana starptautiskā mērogā var apdraudēt jaunos sportistus, jo neveiksmīga sporta karjera, ģimenes saikņu pārraušana un sociālā nošķirtība ir dažas no sekām, kuras var skart sportistus, ja viņi pamet savu mītnes zemi pārāk agri;

AL.  tā kā sporta federāciju rīcībā nav strukturālu vai juridisku līdzekļu, lai efektīvi cīnītos pret praksi vienoties par sacensību iznākumu;

AM.  tā kā azartspēļu pakalpojumi savas specifikas dēļ ir izslēgti no Pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) un jaunās Patērētāju tiesību direktīvas (2011/83/ES) darbības jomas;

AN.  tā kā finansējums tautas sportam ir nodrošināts tikai tad, ja nepieciešamo azartspēļu licenču turētājiem, kuri maksā nodokļus un finansē citus sabiedrības interešu mērķus, ir juridiski saistošs pienākums maksāt nodevas visas sabiedrības interesēs un viņi tiek efektīvi aizsargāti pret nelikumīgu konkurenci;

AO.  tā kā spēlētāju aģentu regulējuma izveidei ir nepieciešama sporta pārvaldes struktūru un valsts iestāžu saskaņota darbība, lai varētu piemērot iedarbīgas sankcijas aģentiem un/vai starpniekiem, kuri neievēro noteikumus;

AP.  tā kā sportam var būt nozīme dažādās Eiropas Savienības ārējo attiecību jomās, tostarp tas var būt diplomātijas līdzeklis,

Sporta sociālā nozīme

1.  prasa, lai Komisija nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētu specializētu un mērķtiecīgu budžetu sporta politikai, ņemot vērā sporta nodrošinātās priekšrocības veselības, sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā;

2.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sports kā mācību priekšmets tiek iekļauts visu skolu mācību programmās, un uzsver, ka ir svarīgi sekmēt nodarbošanos ar sportu visos izglītības līmeņos, sākot jau no pirmajiem skolas gadiem un turpinot to arī vidusskolās, augstskolās un vietējās kopienās, kuras būtu jāmudina ierīkot sporta telpas ar piemērotu aprīkojumu;

3.  prasa dalībvalstīm izstrādāt skaidras vadlīnijas, lai integrētu sporta un fiziskās nodarbības visos izglītības līmeņos visās dalībvalstīs;

4.  uzsver sporta kā izglītošanas veida nozīmi un sporta potenciālu palīdzēt sociāli neaizsargātiem jauniešiem atgriezties uz pareizā ceļa un aicina dalībvalstis, nacionālās apvienības, līgas un klubus izstrādāt un atbalstīt iniciatīvas šajā jomā;

5.  aicina dalībvalstis veicināt un atbalstīt skolu un sporta klubu sadarbību; šajā sakarībā Komisijai vajadzētu īstenot koordinēšanas funkciju sporta jomā, lai apkopotu paraugprakses piemērus no dalībvalstīm un nodrošinātu to pieejamību visām ieinteresētajām personām Eiropā centrālā datubāzē;

6.  iesaka Komisijai atbalstīt nodarbošanos ar sportu vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū, jo tādējādi tiek veicināta viņu sociālā saskarsme un uzlabots veselības līmenis;

7.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visu vecuma grupu cilvēki nodarbotos ar sportu, jo tas nodrošina lieliskas iespējas uzlabot eiropiešu vispārējo veselības līmeni, un tādēļ aicina ES un dalībvalstis veicināt iedzīvotāju līdzdalību sportā un popularizēt veselīgu dzīvesveidu, pilnībā izmantojot sporta sniegtās iespējas, tādējādi samazinot veselības aprūpei paredzētos izdevumus;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk atbalstīt veselības aprūpes profesionāļu lomu līdzdalības veicināšanā sportā un izpētīt, kādus stimulus varētu piedāvāt veselības apdrošinātāji, lai mudinātu cilvēkus iesaistīties sporta aktivitātēs;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visiem pilsoņiem iespēju nodarboties ar sportu daudzās dažādās vidēs, piemēram, skolā, darbā, vai nodarboties ar sportu kā izklaides aktivitāti, vai iesaistīties sporta klubos un apvienībās;

10.  atzinīgi vērtē to organizāciju ieguldīto darbu, kuras nodrošina sporta nodarbības personām ar garīgās attīstības vai fiziskiem traucējumiem visā ES; aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta organizācijas paredzēt atbilstošu finansējumu un popularizēt un attīstīt sporta pasākumus un sacensības personām ar invaliditāti, galvenokārt nodrošinot un piešķirot viņiem vienlīdzīgas iespējas nodarboties ar sportu, kā arī iespējas bez maksas izmantot sporta telpas, kas pielāgotas viņu vajadzībām;

11.  uzsver, ka sportam ir lielas spējas daudzās jomās nodrošināt sabiedrības integrāciju, tostarp pilsoniskā pienākuma apziņu un demokrātijas jēdzienu, un veicināt veselīgu dzīvesveidu, pilsētattīstību, sociālo integrāciju, darba tirgu, nodarbinātību, prasmju iegūšanu un izglītību;

12.  mudina dalībvalstis un Kopienas iestādes palielināt dotācijas organizācijām, kuras ar sporta starpniecību cenšas integrēt iedzīvotājus, kurus apdraud sociālās atstumtība, vai popularizē sportu iedzīvotājiem ar fiziskiem vai garīgās veselības traucējumiem;

13.  mudina dalībvalstis pastāvīgi iekļaut sportu programmās un pakalpojumos, kuri paredzēti visu diskriminācijas apdraudēto iedzīvotāju grupu patiesai integrācijai, un aicina sporta organizācijas pieņemt attiecīgas profesionāļu un brīvprātīgo apmācības programmas, lai nepieļautu nekāda veida diskriminācijas vai rasisma izpausmes un cīnītos pret tām;

14.  uzsver sporta pamācošo funkciju attiecībā uz sabiedrību un aicina sporta pārvaldības struktūras uzņemties vadību institucionālās diskriminācijas izskaušanā;

15.  atgādina, ka sportā nav pieļaujama dzimumu diskriminācija, un aicina piemērot Olimpisko hartu visiem, jo īpaši Eiropas, sporta pasākumiem;

16.  aicina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un nacionālās sporta pārvaldības iestādes apņemties risināt homofobijas un transfobijas problēmu un pienācīgi īstenot tiesību aktus un pret diskrimināciju vērstu politiku, jo īpaši attiecībā uz lesbiešu, biseksuāļu, geju un transpersonu sportistiem;

17.  aicina dalībvalstis likt lielāku uzsvaru uz abu dzimumu fiziskās izglītības kvalitātes nozīmi un ierosina tām izstrādāt nepieciešamās stratēģijas šā jautājuma risināšanai;

18.  uzsver, ka sporta organizāciju lēmējiestāžu sastāvā jābūt atspoguļotam ikgadējās kopsapulces sastāvam un pilnvaroto personu proporcijai pēc dzimumiem, lai nodrošinātu, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīga piekļuve pat transnacionāla līmeņa vadošiem amatiem;

19.  mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā sporta kā miera, ekonomiskās attīstības, starpkultūru dialoga, sabiedrības veselības, integrācijas un sieviešu emancipācijas līdzekļa nozīmi;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt Starptautisko Olimpisko komiteju paredzēt Olimpiskajā hartā noteikumu, ar kuru saskaņā tiek aizliegtas jebkādas demonstrācijas vai politiska, reliģiska vai rasistiska propaganda sporta pasākumos, un vienlaikus nodrošināt, ka netiek izdarīts politisks spiediens uz sievietēm pārkāpt šo noteikumu un nerodas situācija, kad valstis šā iemesla dēļ nesūta savas pārstāves uz sacensībām;

21.  aicina sporta organizācijas turpināt centienus iesaistīt sievietes sportā un sporta organizāciju pārvaldības struktūrās, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi sporta aktivitātēm, jo īpaši jaunietēm un sievietēm no nelabvēlīgām ģimenēm, veicinot sieviešu iesaistīšanos sportā, piešķirot vienlīdz svarīgu nozīmi kā sieviešu, tā vīriešu sportam un sasniegumiem un padarot tos pamanāmus; mudina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, kas ļautu sportistēm apvienot ģimenes un profesionālā sporta dzīvi, un veicināt dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu valsts sporta politikā; aicina Komisiju rosināt apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi saistībā ar abu dzimumu sportistu vienlīdzīgām iespējām sportā;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas organizācijas attiecībā uz Eiropas hartas par sieviešu tiesībām sportā ieteikumu popularizēšanu un īstenošanu;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās ar sportu saistītajās aktivitātēs, īpašu uzmanību pievēršot sporta pieejamībai imigrantēm un sievietēm, kas pārstāv etniskās minoritātes, sieviešu iespējām ieņemt vadošus amatus sporta jomā un sportā iesaistīto sieviešu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, un nodrošināt, lai sporta politika un tiesību akti šajā jomā pamatotos uz dzimumu līdztiesību;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt Eiropas pētījumus par sieviešu sporta nodarbību specifiku, iemesliem, kāpēc sievietes un meitenes pārtrauc nodarboties ar sportu un kāpēc vēl aizvien nav nodrošināta sieviešu vienlīdzīga piekļuve sportam;

25.  mudina izveidot sieviešu tīklus sporta jomā, lai veicinātu paraugprakses un informācijas apmaiņu;

26.  uzsver ‐ nav ne pieņemami, ne attaisnojami, ka imigrantu meiteņu vecāki kultūras vai reliģisku apsvērumu dēļ aizliedz viņām piedalīties skolas sporta un peldēšanas nodarbībās;

27.  norāda, ka daudzas meitenes nodarbojas ar sportu jaunākā vecumā, taču pusaudža gados to pamet; šajā sakarībā atsaucas uz pētījumu, kas parāda, ka meitenes saskaras ar neslēptu vai smalku vienaudžu vai ģimeņu spiedienu viņas “feminizēt” vai pakļaut pienākumiem, kas aizliedz turpmāku piedalīšanos sportā; mudina dalībvalstis un nacionālās sporta pārvaldes iestādes izstrādāt programmu un treneru darbības stratēģijas, lai jo īpaši atbalstītu tās meitenes, kuras interesējas par sportu, un palīdzētu viņām veidot sportistēm raksturīgo identitāti;

28.  uzsver, ka ar profilakses pasākumu un informācijas kampaņu palīdzību ir jāatbalsta cīņa pret dopingu, vienlaikus ievērojot sportistu, īpašo gados jaunāko sportistu, pamattiesības; mudina dalībvalstis cīnīties ar nelegālu dopinga vielu tirdzniecību sportā tāpat kā ar narkotiku tirdzniecību un šajā jomā pieņemt valsts tiesību aktus, tādējādi palīdzot uzlabot Eiropas koordinēšanu šajā jomā; aicina Pasaules Antidopinga aģentūru izveidot vienkārši lietojamu atrašanās vietas noteikšanas administrācijas sistēmu saskaņā ar ES tiesību aktiem un uzsver, ka ir nepieciešami statistikas dati par dopinga izmantošanu un izvairīšanos no pārbaudēm, lai izveidotu piemērotu dopinga apkarošanas pieeju;

29.  uzskata, ka ES pievienošanās Eiropas Padomes Antidopinga konvencijai ir būtisks solis, lai koordinētu saskaņotāku Pasaules Antidopinga aģentūras kodeksa īstenošanu dalībvalstīs;

30.  atbalsta tiesību aktu saskaņošanas veicināšanu, lai panāktu efektīvu policijas un tiesu iestāžu sadarbību cīņā ar dopingu un citiem sporta pasākumu manipulācijas veidiem;

31.  aicina dalībvalstis pievērsties azartspēļu atkarības problēmai un nepilngadīgo personu aizsardzībai no azartspēļu riska;

32.  atbalsta skaidru noteikumu formulēšanu attiecībā uz nepilngadīgu personu aizsardzību sporta sacensībās un svarīgu aizsardzības pasākumu turpmāku pilnveidošanu, konsultējoties ar sporta federācijām;

33.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi jaunajiem sportistiem nodrošināt gan sporta treniņus, gan profesionālo apmācību; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar visiem attiecīgajiem nozares dalībniekiem izstrādāt vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka jaunie sportisti var regulāri apmeklēt skolu un/vai profesionālo apmācību papildus sporta treniņiem, ņemot vērā pašreizējo paraugpraksi atsevišķās dalībvalstīs; šajā sakarībā mudina dalībvalstis ņemt vērā attiecīgo bijušo profesionālo sportistu pieredzi, ja viņi vēlas strādāt trenera profesijā, kā arī izveidot pielāgotus mācību kursus augsta līmeņa sportistiem, kuri ir nolēmuši iegūt augstāko izglītību, un izmantot viņu pieredzi, no kā labumu gūs visa sporta nozare kopumā;

34.  mudina dalībvalstis izstrādāt izglītības programmas, kuru struktūra veidota tā, lai profesionāliem sportistiem atvieglotu mācību un treniņu apvienošanu;

35.  ierosina izveidot treneru apmācību un kvalifikācijas sistēmu un treneru izglītības programmu un iekļaut tās Eiropas kvalifikāciju sistēmā un mūžizglītības programmās, lai veidotu uz zināšanām balstītu sabiedrību un veicinātu izcilības attīstību trenēšanas jomā gan amatieru, gan profesionālajā līmenī;

36.  uzsver treneru lomu jauniešu attīstībā un izglītībā ne tikai attiecībā uz sporta prasmēm, bet arī dzīves iemaņām; piebilst, ka treneri var ievirzīt jauniešus veselīga dzīvesveida ievērošanā;

37.  aicina dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām federācijām, aizliegt iekļūšanu stadionā tiem līdzjutējiem, kuri ir izturējušies vardarbīgi vai diskriminējoši, izstrādāt saskaņotu pieeju pret šādiem līdzjutējiem vērstu sankciju noteikšanā un īstenošanā, nodrošināt, lai aizliegums iekļūt stadionos tiktu ievērots arī tajos starptautiska mēroga pasākumos, kuri notiek citās dalībvalstīs, un, ievērojot personu individuālās tiesības un brīvības, izveidot Eiropas reģistru, lai būtu iespējams apmainīties ar informāciju un uzlabot sadarbību, izmantojot uzlabotu brīdināšanas sistēmu attiecībā uz paaugstināta riska sacensībām;

38.  atbalsta to, ka dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas sporta federācijām izstrādā minimālos drošības standartus stadionos un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku sportistu un līdzjutēju drošību;

39.  uzsver, ka, rīkojot sporta pasākumus brīvā dabā, jānodrošina līdzsvars starp ieguvumiem sabiedrībai un vides, kurā notiek šie pasākumi, stāvokļa saglabāšanu;

40.  uzsver sporta pasākumu nozīmi tūrisma attīstībā vietējā un valsts līmenī un aicina dalībvalstis atbalstīt šīs nozares saimnieciskās darbības un komercdarbības attīstību;

Sporta ekonomiskā dimensija

41.  atbalsta sporta īpašās būtības atzīšanu iekšējā tirgus un konkurences tiesību jomā, tāpēc atkārtoti aicina Komisiju pieņemt vadlīnijas ES tiesību aktu piemērošanai sporta jomā, lai novērstu daudzās tiesiskās neskaidrības;

42.  norāda, ka sponsorēšana ir būtisks finansiāls “dzīvības ceļš” un nodrošina daudzas iespējas sportā, ievērojot finansiāli godīgas spēles principus;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt augstu statusu brīvprātīgi veiktām aktivitātēm sporta jomā; atgādina par brīvprātīgo darba nozīmi sportā un uzsver, ka ir jāizveido sociālās atzīšanas sistēma un jānodrošina brīvprātīgajiem atbilstoša izglītība, kā arī atbalsta informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai sekmētu brīvprātīgo darbu sportā un noskaidrotu iespējas izveidot juridisku un nodokļu sistēmu, kas būtu piemērota sporta asociāciju darbībai;

44.   aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot sistēmu brīvprātīgo darba veicēju kvalifikācijas atzīšanai un tādu kvalifikāciju atzīšanai, kuras ir nepieciešamas sporta jomā reglamentētajām profesijām;

45.   uzsver, ka īpaši svarīgi ir savstarpēji vienotā Eiropas sistēmā atzīt par speciālistiem (tiesnešiem, treneriem) sportā strādājošiem profesionāļiem paredzētus kursus un speciālistu apmācību, tādējādi ilgtermiņā veicinot spēcīgāku konkurētspēju, kas savukārt ļautu novērst ievērojamu ieņēmumu samazināšanos;

46.  mudina dalībvalstis nodrošināt sportistiem augstāko izglītību un viņu sporta un izglītības kvalifikācijas saskaņotu atzīšanu profesionālās mobilitātes uzlabošanai;

47.  turklāt mudina dalībvalstis uzlabot sistēmu, kas ļauj nodrošināt bijušo sportistu atgriešanos darba tirgū un integrāciju darba dzīvē pēc profesionālās sporta karjeras beigām;

48.  aicina dalībvalstis izskatīt iespējas, kā atvieglot finanšu slogu tiem zemāk atalgotajiem profesionālajiem sportistiem, kuriem ir bijusi īsa un nepastāvīga karjera; atkārto, ka tiem atlētu kategorijā ierindotajiem profesionālajiem sportistiem un lielākajai daļai to sportistu, kuru vienīgie ienākumi ir saistīti ar sportu, vajadzētu piešķirt tādas pašas sociālās tiesības kā citiem darba ņēmējiem;

49.  uzskata, ka sociālais dialogs sportā ir piemērots veids, kā rast līdzsvaru starp sportistu pamattiesībām un darba tiesībām, ņemot vērā sporta specifiku;

50.   uzskata ‐ lai nodrošinātu, ka sporta nozarē pilnībā tiek izmantotas iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, pastāvīgi mainīgajā sporta nozares ekonomiskajā dimensijā ir nepieciešami steidzami uzlabojumi tādās ar sportu saistītās svarīgās jomās kā brīva darbaspēka un pakalpojumu aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību, profesionālās kvalifikācijas atzīšana, intelektuālā īpašuma tiesības un noteikumi par valsts atbalstu;

51.  uzsver, ka centralizēta, ekskluzīva un teritoriāla sporta sacensību audiovizuālo autortiesību komerciāla izmantošana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ienākumu taisnīgu sadali starp elitāro un tautas sportu;

52.  uzskata, ka sporta pasākumiem, kas tiek uzskatīti par sabiedrībai ļoti svarīgiem, jābūt pieejamiem pēc iespējas plašākam cilvēku lokam; aicina dalībvalstis, kas vēl nav to izdarījušas, veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošajām raidorganizācijām netiktu piešķirtas ekskluzīvas tiesības pārraidīt šos pasākumus;

53.  atzīst žurnālistu tiesības piekļūt un ziņot par sabiedrību interesējošiem organizētiem sporta pasākumiem, lai aizsargātu sabiedrības tiesības iegūt un saņemt neatkarīgas ziņas un informāciju par sporta pasākumiem;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz sporta saturu, ievērojot sabiedrības tiesības saņemt informāciju;

55.  uzskata, ka sporta derības ir komerciāls sacensību izmantošanas veids, un aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt derības no jebkādas to neatļautas izmantošanas, nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem un aizdomām par iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, jo īpaši atzīstot sacensību organizētāju īpašumtiesības attiecībā uz viņu organizētajām sacensībām, nodrošinot, lai sporta derību pakalpojumu sniedzēji dotu nozīmīgu ieguldījumu masveida līdzdalības un tautas sporta finansēšanā, un aizsargājot sacensību integritāti, uzsverot sportistu izglītību; tomēr uzskata, ka šādas īpašumtiesības nedrīkst skart Direktīvā 2007/65/EK (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) noteiktās tiesības uz īsu pārskatu veidošanu;

56.  atkārtoti uzsver prasību Komisijai noteikt vadlīnijas valsts atbalsta jomā, nosakot, kāda veida valsts atbalsts ir likumīgi piemērojams sporta sociālo, kultūras un izglītojošo uzdevumu īstenošanai;

57.  pieprasa dalībvalstīm efektīvi apkarot korupciju un veicināt sporta ētiku; tāpēc uzskata, ka ir ļoti svarīgi visās valstīs ieviest stingrus klubu finanšu uzraudzības noteikumus;

58.  mudina sporta apvienības sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm, citā starpā apmainoties ar informāciju, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu pieeju iepriekšējas vienošanās par spēles rezultātu un citu ar krāpšanos sportā saistītu problēmu risināšanai;

59.   aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu izložu ienākumu izmantošanu sporta finansēšanai;

60.   norāda, ka Komisija sporta nozares satelītkontu sistēmu ir ieviesusi ļoti izdevīgā laikā, jo tā ļauj ar sportu saistītas darbības izvērtēt valsts līmenī un atbilstoši vienotajiem standartiem, kas ļauj atklāt novirzes no normas un rada pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai un vienotajam tirgum;

61.  pieprasa Komisijai un dalībvalstīm atbalstīt paraugprakses apmaiņu un sekmēt ciešu sadarbību attiecībā uz tehniskiem aspektiem un pētniecību, kas saistīta ar sporta jomu;

62.   uzskata, ka reģionālām un vietējām iestādēm ir būtiska nozīme sporta Eiropas dimensijas attīstīšanā, jo to institucionālajos uzdevumos ietilpst pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem sporta jomā un finansējuma piešķiršana sporta nodarbībām un tām nepieciešamajai infrastruktūrai;

63.  uzstāj, ka tautas sportam jāpiešķir Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, kurus varētu ieguldīt sporta infrastruktūrā, un mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpašu Savienības budžeta programmu sporta jomā, kā tas pašlaik ir iespējams saskaņā ar LESD 165. pantu;

Sporta organizācija

64.  norāda, ka sporta struktūras Eiropā pamatojas uz valstspiederības un teritoriālo principu;

65.  atkārtoti apstiprina savu apņēmību atbalstīt Eiropas sporta modeli, kurā federācijām ir galvenā nozīme un kurā darbojas vairāki dalībnieki, tostarp līdzjutēji, spēlētāji, klubi, līgas, apvienības un brīvprātīgie, kam ir būtiska loma visas sporta struktūras atbalstīšanā;

66.  prasa mazināt šķēršļus brīvprātīgajam darbam sporta jomā visā ES;

67.  uzsver vietējo struktūru būtisko lomu visiem pieejama sporta popularizēšanā sabiedrībā un aicina šīs struktūras aktīvi iesaistīt Eiropas forumos notiekošajās debatēs un dialogā attiecībā uz sporta pasauli;

68.  atgādina, ka laba pārvaldība sportā nodrošina sporta organizāciju autonomiju un pašpārvaldi atbilstīgi pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas principiem, un uzsver, ka ir jāīsteno pilnīgas neiecietības politika pret korupciju sportā; uzsver, ka lēmumu pieņemšanas procesā jānodrošina visu ieinteresēto personu atbilstīga pārstāvība;

69.  aicina dalībvalstis un sporta pārvaldības iestādes aktīvi stimulēt sporta fanu, kuri atbalsta godīgas spēles principus, sociālo un demokrātisko lomu, veicinot viņu iesaistīšanu sporta klubu īpašnieku un pārvaldības struktūrās un piešķirot viņiem svarīgo ieinteresēto personu lomu sporta pārvaldības iestādēs;

70.  uzskata, ka sporta klubiem būtu jānodrošina iespēja spēlētājiem spēlēt viņu valstsvienībās, ja tās viņus izraugās spēlēm, un vienlaikus tiem būtu jāatzīst, ka šo sportistu ieguldījums ļauj valstsvienībām uzvarēt svarīgākajās sacensībās, turklāt uzskata, ka būtu jāparedz apdrošināšanas mehānismi, un uzsver, ka visiem sporta veidiem nevar piemērot vienu un to pašu pieeju;

71.  uzsver, ka spēlētāju trenēšana vietējā līmenī un ieguldījumi sporta izglītībā ir vajadzīgi, lai Eiropā nodrošinātu sporta kustības ilgtspējīgu attīstību un izplatītu sporta pozitīvo ietekmi gan uz cilvēkiem atsevišķi, gan sabiedrību kopumā; tādēļ uzskata, ka ir jāpanāk, lai augsta līmeņa sports neietekmētu jauno sportistu attīstību, amatieru sportu un tautas sporta organizāciju svarīgo lomu; uzsver, ka ir jānodrošina diplomu un kvalifikāciju ekvivalence un atzīšana sporta jomā;

72.  atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot noteikumu par vietējiem spēlētājiem un uzskata, ka tas varētu būt paraugs citām profesionālajām līgām Eiropā; atbalsta sporta pārvaldības iestāžu turpmākos centienus veicināt vietējo jauno spēlētāju trenēšanu atbilstīgi ES tiesību aktiem un aizsargāt jaunos spēlētājus un treniņu klubus, tādējādi stiprinot konkurētspējīgu līdzsvaru sacensībās un veselīgu Eiropas sporta modeļa attīstību;

73.  uzskata, ka jaunu talantu attīstība ir viens no sporta kluba pamatuzdevumiem un pārmērīga atkarība no sportistu pārcelšanas var apdraudēt sporta vērtības;

74.  uzsver apmācības pabalstu nozīmi, ciktāl šie pabalsti ir efektīvs mehānisms treniņu centru aizsardzībai un taisnīgs ienākums no ieguldījumiem;

75.  uzskata, ka sporta aģentu profesija ir jāreglamentē kā profesionāla darbība, kuru var veikt, iegūstot atbilstošu oficiālu kvalifikāciju, kā arī uzskata, ka sporta aģentu nodokļu maksāšanas vietai jābūt ES teritorijā, lai nodrošinātu pārredzamību; aicina Komisiju sadarbībā ar sporta federācijām, spēlētāju apvienībām un aģentu asociācijām sagatavot un ieviest Eiropas licencēšanas un reģistrācijas sistēmu, kā arī rīcības kodeksu un sankciju mehānismu;

76.  ierosina sporta federācijām veidot publiski nepieejamu Eiropas sporta aģentu reģistru, kurā šie aģenti norādītu spēlētājus, kurus viņi pārstāv, lai aizsargātu sportistus, jo īpaši tos, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un ierobežotu interešu konflikta risku; uzskata, ka sportistu pārcelšanas gadījumā aģentam atalgojums ir jāsaņem pa daļām tā līguma darbības laikā, kuru sportists ir noslēdzis pārcelšanas dēļ, turklāt pilna samaksa ir atkarīga no šā līguma izpildes;

77.  aicina dalībvalstis papildināt esošos reglamentējošos noteikumus, kas regulē spēlētāju aģentus/starpniekus, paredzot soda piemērošanu, un stingri īstenot šo sodu;

78.  aicina sporta pārvaldības iestādes uzlabot pārredzamību attiecībā uz spēlētāju aģentu darbību un sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, lai izskaustu korupciju;

79.  atzinīgi vērtē Komisijas uzdevumā veikto pētījumu par spēlētāju pārcelšanas ekonomisko un juridisko ietekmi; turklāt uzskata, ka ir jāatbalsta sporta federāciju iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt starptautiskās pārcelšanas pārredzamību;

80.  pauž viedokli, ka sporta pārvaldības iestāžu īstenotās sistēmas attiecībā uz spēlētāju starptautiskās pārcelšanas pārredzamības uzlabošanu ir solis pareizajā virzienā, jo tās pamatā ir labas pārvaldības princips un tās mērķis ir nodrošināt integritāti sporta sacensībās;

81.  pauž skaidru atbalstu licencēšanas sistēmām un finansiāli godīgai spēlei, jo šādas sistēmas mudina klubus sacensties saskaņā ar to reālajām finansiālajām iespējām;

82.  uzskata, ka šie pasākumi ļauj uzlabot pārvaldību, atjaunot klubu ilgtermiņa finanšu stabilitāti un ilgtspēju un veicina finansiālu taisnīgumu Eiropas sacensībās, tāpēc aicina Eiropas Komisiju atzīt šādu noteikumu saderību ar ES tiesību aktiem;

83.  atzinīgi vērtē sporta federāciju centienus aizliegt vienās un tajās pašās sacensībās piedalīties sporta klubiem, kuriem ir vairāki īpašnieki; uzskata, ka ir jāaizliedz visiem derību pakalpojumu sniedzējiem piedalīties sacensību organizēšanā vai būt ieinteresētajai personai, kā arī jāaizliedz visiem sacensību organizētājiem vai ieinteresētajām personām kontrolēt pakalpojumu sniedzēju, kas piedāvā slēgt derības par viņu organizētajiem pasākumiem vai pasākumiem, kuros viņi piedalās;

84.  aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nelikumīgas darbības un noteiktu sodus par darbībām, kuras negatīvi ietekmē sporta integritāti un kuras ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu; jo īpaši tas attiecināms uz gadījumiem, kad šādas darbības ir saistītas ar derībām ‐ ar to saprotot, ka tās izpaužas kā tīšas un krāpnieciskas manipulācijas ar sporta sacensību vai kādu sacensību posma iznākumu nolūkā gūt labākas izredzes veidā, kas nav saistīts ar tradicionālo sporta praksi vai sacensību neparedzamības;

85.  mudina sporta federācijas cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai aizsargātu sporta integritāti;

86.  aicina Eiropas Komisiju saskaņā ar ES korupcijas novēršanas stratēģijā paustajiem paziņojumiem risināt tādus jautājumus kā spēlētāju pārcelšanas nepārredzamība un iepriekšēja vienošanās par spēles iznākumu, nosakot minimuma noteikumus par noziedzīga nodarījuma definīciju šajā jomā;

87.  pauž dziļas bažas par nopietnajām nelikumīgajām darbībām sportā, piemēram, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, un aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību šo jautājumu risināšanā un nodrošināt lielāku pārredzamību finanšu darījumos, kas tiek veikti kā daļa no spēlētāju pārcelšanas un aģentu darbībām;

88.  uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt instrumentus, ar kuriem veicina sadarbību starp valsts iestādēm, sporta organizācijām un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem krāpniecības lietu izskatīšanā sporta jomā, un ka varētu paredzēt sadarbību ar Eiropolu un Eurojust;

89.  atzīst sporta tiesu likumību strīdu risināšanai sporta jomā, ciktāl tās ievēro cilvēka pamattiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu; prasa Eiropas Sporta šķīrējtiesai (CAS) ņemt vērā ES tiesību aktu noteikumus, risinot sporta strīdus, kas radušies ES;

90.  aicina Komisiju līdz 2012. gadam iesniegt priekšlikumu par sporta jomas specifisko vajadzību sekmīgāku apzināšanu un praktisku rīcību šo vajadzību apmierināšanai, pilnībā ņemot vērā LESD 165. panta noteikumus;

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

91.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar trešām valstīm tādos jautājumos kā sportistu starptautiska pārcelšana, nepilngadīgu spēlētāju izmantošana, negodīga iepriekšēja vienošanās par spēles iznākumu un nelikumīgas derības; uzsver, ka ir jāatbalsta starptautiska mēroga sadarbība, lai attīstītu sportu jaunattīstības valstīs;

92.  ar nepacietību gaida, kādus rezultātus nodrošinās sistēmas, kas izveidotas, lai uzraudzību pārredzamību un finansiāli godīgu spēli un lai novērstu korupciju un cilvēku tirdzniecību; uzsver, ka ir nepieciešama sistēma, kas atbilstu ES tiesību aktiem un datu aizsardzības noteikumiem; aicina sporta pārvaldības struktūras saistīt spēlētāju pārcelšanas sistēmas datus ar citām korupcijas novēršanas sistēmām efektīvākas uzraudzības nodrošināšanai, lai cīnītos pret iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu;

93.  uzsver, ka ir jāpievēršas jautājuma risināšanai par ES un ārpus ES izvietotu nelicencētu azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbību, jo tiem ir iespējas apiet uzraudzības sistēmas, kas paredzētas, lai novērstu krāpšanu sportā;

94.  aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar trešām valstīm veicināt olimpisko noteikumu un priekšrakstu ievērošanu pasaules mērogā;

95.  aicina klubus nodrošināt atbilstību tiesību aktiem par imigrāciju, tie piesaista jauniešus no ārpuskopienas valstīm, un nodrošināt, ka visi viņu līguma nosacījumi atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem; prasa nodrošināt jaunajiem atlētiem iespēju atgriezties savās izcelsmes valstīs (ja viņi to vēlas) uz labvēlīgiem nosacījumiem, jo īpaši gadījumos, kad šo sportistu karjera nav izdevusies; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi īstenot attiecīgos tiesību aktus;

96.  uzsver, ka ir jānodrošina pastiprināta nepilngadīgu personu aizsardzība starptautiska līmeņa pārcelšanā; uzskata, ka starptautiska līmeņa pārcelšana apdraud jaunos sportistus, kuri, jau agrā vecumā nošķirti no ģimenes un dzimtās valsts, ir ļoti neaizsargāti un kuriem ir nepieciešama īpaša sporta organizāciju uzmanība;

97.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu veicināt pilnīgu brīvību gan sievietēm, gan vīriešiem izvēlēties jebkura sporta veida nodarbības, ‐ neraugoties uz to, ka ir likumi vai pienākumi, kurus sievietēm sabiedrībā uzliek saistībā ar kultūras, tradīciju, vēstures vai reliģijas faktoriem;

Eiropas identitāte sportā

98.  aicina Komisiju paplašināt pašreizējās programmas, kuras popularizē sportu kā attīstības politikas instrumentu, un ierosināt jaunas iniciatīvas šajā jomā;

99.  aicina Komisiju:

   katru gadu organizēt Eiropas Sporta dienu, kas veicina amatieru un profesionālā sporta sociālo un kultūras lomu un popularizē sporta pozitīvās iezīmes sabiedrības veselības ziņā;
   atbalstīt, ka katru gadu tiek nosaukta Eiropas sporta galvaspilsēta ACES (Eiropas sporta galvaspilsētu apvienības) vadībā, sniedzot finansiālu atbalstu un veicot vajadzīgo kontroli;
   atbalstīt vietējos, tradicionālos, vietējās izcelsmes sporta veidus, kas ir daļa no ES bagātās kultūrvēsturiskās daudzveidības un atbilst moto “Vienoti daudzveidībā”, popularizējot šīs spēles, piemēram, ar Eiropas kartes un festivālu starpniecību;
   izveidot jauno amatiersportistu un treneru mobilitātes programmu un attiecīgus pasākumus, lai ļautu viņiem apgūt jaunas treniņu metodes, ieviest paraugpraksi un ar sporta palīdzību pilnveidot Eiropas vērtības, piemēram, godīgu spēli, cieņu un sociālo integrāciju, un veicināt starpkultūru dialogu;
   palīdzēt izveidot mobilitātes programmu sporta treneru apmaiņai;
   sadarboties ar dalībvalstīm un sporta organizācijām tautas sporta veidu pamata integritātes aizsardzībā;
   atbalstīt dalībvalstu darbu saistībā ar datu vākšanu un izpēti paraugprakses apmaiņas nolūkiem;

100.  iesaka izkārt Eiropas karogu lielākajos starptautiskajos sporta pasākumos, kas notiek ES, un ierosina sporta federācijām apsvērt domu par to, ka uz dalībvalstu sportistu apģērba līdzās dalībvalsts karoga emblēmai varētu būt Eiropas karoga emblēma; uzsver, ka dalībvalstīm un sporta organizācijām jādod pilnīga brīvība izvēlēties, vai tās vēlas izmantot šo iespēju;

o
o   o

101.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas, starptautiskajām un nacionālajām sporta federācijām.

(1) OV C 68 E, 18.3.2004., 605. lpp.
(2) OV C 104 E, 30.4.2004., 1067. lpp.
(3) OV C 33 E, 9.2.2006., 590. lpp.
(4) OV C 291 E, 30.11.2006., 143. lpp.
(5) OV C 291 E, 30.11.2006., 292. lpp.
(6) OV C 27 E, 31.1.2008., 232. lpp.
(7) OV C 282 E, 6.11.2008., 131. lpp.
(8) OV C 271 E, 12.11.2009., 51. lpp.
(9) OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp.
(10) OV C 87 E, 1.4.2010., 30. lpp.
(11) P7_TA(2011)0316.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0498.
(13) OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.
(14) OV C 162, 1.6.2011., 1. lpp.
(15) Almati, Kazahstāna, 2006. gada 5.–6. novembrī.
(16) CdR 66/2011 fin.
(17) CESE 1594/2011 – SOC /413.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika