Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā 2011. gada martā pieņemto stratēģiju Sāhelas reģiona drošībai un attīstībai,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 22. marta(1) , 26. marta(2) , 4. aprīļa(3) un 9. aprīļa(4) paziņojumus par Mali,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 22. marta, 26. marta un 7. aprīļa paziņojumus par stāvokli Mali,

–  ņemot vērā 2012. gada 6. aprīlī parakstīto pamatnolīgumu starp militāro huntu un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS ),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 22. un 23. marta secinājumus par Sāhelas reģionu,

–  ņemot vērā 2006. gada Alžīras nolīgumus par attīstību un mieru Mali ziemeļdaļā,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2012. gada 12. aprīļa paziņojumu(5) ,

–  ņemot vērā Komisijas Humānās palīdzības departamenta paziņojumu par humanitārās krīzes novēršanu Mali,

–  ņemot vērā dažādu ANO aģentūru (UNICEF , UNHCR un PVO) 2012. gada 10. aprīļa aicinājumu piešķirt papildfinansējumu, lai sniegtu palīdzību miljoniem cilvēku, ko ietekmē pārtikas apgādes problēmas Sāhelas reģionā,

–  ņemot vērā UNICEF aicinājumu piešķirt Mali USD 26 miljonus, lai šī valsts varētu līdz gada beigām apmierināt bērnu vajadzības pēc veselības aprūpes un pārtikas,

–  ņemot vērā ANO Bēgļu aģentūras 2012. gada 23. februāra aicinājumu piešķirt USD 35,6 miljonus, lai risinātu arvien pieaugošo humanitāro krīzi Mali,

–  ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Rietumāfriku,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā naktī no 2012. gada 21. uz 22. martu Mali prezidents Amadou Toumani Touré tika gāzts apvērsumā, kas izbeidza ilgo demokratizācijas procesu, kurš aizsākās pirms vairāk nekā divām desmitgadēm;

B.  tā kā pēc apvērsuma dažu dienu laikā starptautiskā spiediena un vidutāju (jo īpaši ECOWAS ) centienu rezultātā 2012. gada 6. aprīlī tika noslēgts pamatnolīgums starp Comité national pour le redressement et la démocratie (CNRDE) un ECOWAS , kas deva iespēju iecelt pagaidu prezidenta amatā Dioncounda Traore , kuram tika uzdots 40 dienu laikā organizēt valstī vēlēšanas;

C.  tā kā saskaņā ar 1992. gada konstitūciju Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju iecēla par pagaidu prezidentu;

D.  tā kā 2012. gada 16. un 17. aprīlī, neievērojot tiesiskas procedūras, notika daudzu politisko līderu aresti, tostarp tika arestēti divi prezidenta vēlēšanu kandidāti un vairāki augstākie militārie virsnieki, kas tiek turēti apvērsuma īstenotāju militārajā nometnē;

E.  tā kā atsākušās arī cīņas starp valdības spēkiem un nemierniekiem valsts ziemeļos, kā rezultātā kopš janvāra ir pārvietoti 200 000 cilvēku; tā kā tiek lēsts, ka valsts iekšienē pārvietoto personu skaits pārsniedz 100 000, un tā kā aptuveni 136 000 bēgļu ir aizbēguši uz kaimiņvalstīm (Alžīriju, Mauritāniju, Nigēru un Burkinafaso), kur pēdējos gados liela sausuma rezultātā jau būtiski trūkst pārtikas;

F.  tā kā tuaregu nemiernieki, kas lielākoties pieder pie Nacionālās Azawad atbrīvošanās kustības (MNLA ), pēc militārā apvērsuma sagrāba Mali ziemeļus un atspieda valdības spēkus no trijiem Mali ziemeļu reģioniem (Kidala, Gao un Timbuktu) un 2012. gada 6. aprīlī vienpusēji pasludināja jaunas “Azawad ” valsts neatkarību;

G.  tā kā islāmistu grupa Ansar Dine , kas ir cieši saistīta ar al Qaeda nodaļu islāmiskajā Magribā (ACMI ), paziņoja, ka tā kontrolē Timbuktu un grasās Mali ieviest šariata likumus;

H.  tā kā vispārējo stāvokli šajā reģionā vēl vairāk destabilizē no Lībijas ievestie ieroči, narkotiku tirdzniecība, augsts bezdarba līmenis un nabadzība;

I.  tā kā ir publiski zināmi sakari starp teroristu grupām Sāhelas un Sahāras reģionā un narkotiku, ieroču, cigarešu un cilvēku tirgoņiem, kuri iesaistās arī ķīlnieku sagrābšanā un izpirkuma maksas pieprasīšanā;

J.  tā kā Mali ziemeļdaļā ir arī dažādas citas ekstrēmistu kustības, piemēram, AQMI (al-Qaeda islāmiskajā Magribā), Vienotības kustība un Rietumāfrikas džihāds (MUJAO ), kā arī Boko Haram , kuras galvenā bāze ir Nigērijā;

K.  tā kā Mali ir notikušas vairākas tuaregu sacelšanās (1963., 1990. un 2006. gadā), mēģinot panākt dzīves apstākļu uzlabošanu, un tā kā netika izpildīti atsevišķi tuaregiem dotie solījumi, tostarp it īpaši 1992. gada “Nacionālā pakta” laikā dotie solījumi, un tas ir veicinājis iedzīvotāju vilšanos;

L.  ņemot vērā, ka Mali milzīgā teritorija, zemais iedzīvotāju blīvums un garās un vāji noteiktās robežas rada nepieciešamību pēc labas reģionālās koordinācijas attiecībā uz informāciju un rīcību;

M.  tā kā ES ir būtiski ieinteresēta visa Sāhelas reģiona drošībā, stabilitātē un attīstībā, jo īpaši laikā, kad šajā reģionā pārtikas trūkums skar miljoniem cilvēkus; tā kā pēdējā laikā uzliesmojusī vardarbība vēl vairāk saasinās pārtikas krīzi gan Mali ziemeļos, gan kaimiņvalstīs, kur bēgļi nonāk akūta pārtikas trūkuma apdraudētās teritorijās; tā kā ir izstrādāta ES stratēģija Sāhelas drošībai un attīstībai; tā kā Sāhelā ir sākusies vissmagākā humanitārā krīze, kāda nav pieredzēta pēdējo 20 gadu laikā;

N.  tā kā terorisms Sāhelā ir jāapkaro, izmantojot arī aktīvu politiku, kas veicinātu attīstību, sociālo taisnīgumu, tiesiskumu un integrāciju; tā kā ir nepieciešams atbalstīt vietējo iedzīvotāju grupu ekonomiskās iespējas, lai radītu alternatīvu kriminālajai ekonomikai;

O.  tā kā 2012. gada 16. aprīlī ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve jautājumos par bērniem bruņotos konfliktos Radhika Coomaraswamy pauda dziļas bažas par ziņojumiem, ka tiek vervēti bērni kareivji;

P.  tā kā ir ziņojumi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Mali iedzīvotājiem, jo īpaši nemiernieku kontrolētajās ziemeļu teritorijās;

Q.  tā kā daudzi Mali iedzīvotāji ir iesprostoti ziemeļu reģionos un viņu piekļuve pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm ir ierobežota, bet palīdzības operācijas lielākoties tiek atceltas nedrošās situācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka daudzos gadījumos tiek nozagts palīdzības organizāciju aprīkojums, transportlīdzekļi un kravas;

R.  tā kā pārvietotās personas dzīvo galējā nabadzībā, viņu pamatvajadzības netiek apmierinātas un pieaug sociālā spriedze; tā kā vairāk nekā 50 % pārvietoto personu ir sievietes, kurām nav pieejama nekāda aizsardzība, tādējādi tā ir īpaši mazaizsargāta iedzīvotāju grupa;

S.  tā kā biroju un noliktavu izlaupīšanas dēļ lielākā daļa humānās palīdzības organizāciju ir pametušas ziemeļu reģionu;

T.  tā kā ES ir apstiprinājusi papildu finansiālo atbalstu EUR 9 miljonu apjomā, kas paredzēts 1,4 miljoniem Mali iedzīvotāju, kuriem saskaņā ar novērtējumu ir nepieciešama pārtikas palīdzība;

U.  tā kā aptuveni 175 000 līdz 220 000 bērnu šogad cietīs no būtiskas uztura nepietiekamības un tā kā piekļuve Mali ziemeļdaļai un aizrobežu teritorijām, kur dzīvo bēgļi, kļūst arvien problemātiskāka,

1.  nosoda militāro apvērsumu Mali un republikas institūciju darbības apturēšanu;

2.  atzinīgi vērtē parakstīto pamatnolīgumu, kurā paredzēta virkne pasākumu ceļā uz konstitucionālās kārtības atjaunošanu; mudina Mali iesaistītās puses nekavējoties īstenot šo nolīgumu;

3.  atzinīgi vērtē ECOWAS , Āfrikas Savienības, ANO un kaimiņvalstu centienus palīdzēt Mali ātri atgriezties pie konstitucionālās kārtības un veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu suverenitāti, vienotību un teritoriālo integritāti; pieņem zināšanai rezultātus, kas panākti Vagadugu pilsētā 2012. gada 14. un 15. aprīlī notikušajā konferencē, kuru vadīja ECOWAS ieceltais vidutājs ‐ Burkinafaso prezidents Blaise Compaoré , un pauž cerību, ka pārejas grafiks un detalizēts režīms tiks sīkāk precizēts tuvākajā laikā;

4.  atkārtoti apstiprina, ka jāsaglabā un jāievēro Mali suverenitāte, vienotība un teritoriālā integritāte; aicina Mali varasiestādes un tuaregu atbrīvošanas kustību panākt mierīgu un stabilu risinājumu, iesaistoties konstruktīvā dialogā;

5.  aicina visas iesaistītās puses izrādīt savaldību, lai atjaunotu ievēlēto pārstāvju autoritāti, kā arī sadarboties, lai nodrošinātu savlaicīgu vēlēšanu norisi starptautiskā uzraudzībā un drīzu demokrātijas atjaunošanu;

6.  uzskata, ka ziemeļu konfliktu nav iespējams atrisināt militārā ceļā un risinājums ir jārod vienīgi sarunās;

7.  aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt turpmākos pasākumus pārejas procesā, tostarp nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju, lai uzraudzītu vēlēšanu norisi; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi paātrināt ES stratēģijas Sāhelas reģiona drošībai un attīstībai komponentu īstenošanu;

8.  prasa nekavējoties atbrīvot par apvērsumu atbildīgā militārā personāla patvaļīgi aizturētos cilvēkus;

9.  prasa nekavējoties atbrīvot visus nolaupītos cilvēkus un nekavējoties izbeigt vardarbību un atkārtoti aicina visas iesaistītajās puses Mali rast miermīlīgu risinājumu atbilstīga politiskā dialoga ceļā;

10.  pauž dziļas bažas par pieaugošiem terorisma draudiem Mali ziemeļos, jo starp nemierniekiem ir al-Qaeda islāmiskajā Magribā locekļi un citi ekstrēmisti; šajā sakarībā nosoda jebkādu vardarbību un laupīšanu, tostarp uzbrukumus humānās palīdzības darbiniekiem, kā arī Alžīrijas diplomātiskā personāla nolaupīšanu Gao;

11.  nosoda bruņotu grupu īstenotos vardarbības aktus;

12.  jo īpaši nosoda nežēlīgos noziegumus pret civiliedzīvotājiem, kas vairāk tiek vērsti pret sievietēm, un sevišķi nosoda nolaupīšanas un izvarošanas izmantošanu kā kara ieroci; prasa izmeklēt pēdējo mēnešu laikā Mali notikušos nežēlīgos noziegumus;

13.  aicina ES un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst sieviešu un meiteņu situācijai Sāhelas reģionā un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu viņu aizsardzību no visu veidu vardarbības un viņu cilvēktiesību pārkāpumiem;

14.  aicina Mali iestādes stingri apkarot mafiozā veidā īstenoto cilvēktirdzniecību;

15.  nosoda kultūras mantojuma izlaupīšanu un postīšanu;

16.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis savos pūliņos atbalstīt reģionālo koordināciju;

17.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt centienus uzlabot reģiona valstu spējas un mobilizēt visus pieejamos resursus, lai aizsargātu cilvēkus un veicinātu drošību un attīstību reģionā sadarbībā ar reģiona valstu un starpvalstu organizācijām ‐ Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un Rietumāfrikas Ekonomikas un monetāro savienību (WAEMU );

18.  prasa apsvērt iespēju izveidot Eiropas EDAP misiju ar ANO Drošības padomes piešķirtām pilnvarām nodrošināt loģistikas atbalstu Mali armijai, ja Mali valdība to prasīs, un iespējamiem ECOWAS spēkiem vai kopējiem Āfrikas Savienības / ANO spēkiem, lai garantētu drošību Mali teritorijās, ko nav okupējušas bruņotas grupas;

19.  pauž cerību, ka EDAP misija palīdzēs apakšreģiona valstīm efektīvāk kontrolēt to robežas un jo īpaši apkarot ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecību;

20.  pauž arī nosodījumu par 2011. gada 24. un 25. novembrī notikušo divu Francijas, viena Zviedrijas un viena Nīderlandes valstspiederīgā un Dienvidāfrikas iedzīvotāja, kurš ir Lielbritānijas pases turētājs, nolaupīšanu, kā arī Vācijas pilsoņa, kurš izrādīja pretestību nolaupītājiem, nogalināšanu, norāda, ka tas palielina ķīlnieku no ES skaitu Sāhelas reģionā līdz 12 un ka al-Qaeda islāmiskajā Magribā joprojām tur ķīlā divus Spānijas valstspiederīgos un vienu Itālijas valstspiederīgo, kas tika nolaupīti Alžīrijas rietumdaļā 2011. gada oktobrī, četrus Francijas valstspiederīgos, kas tika nolaupīti Nigērā 2010. gada septembrī, un 2012. gada 15. aprīlī Timbuktu nolaupīto kristīgo misionāru no Šveices;

21.  atkārtoti pauž dziļas bažas par humanitāro un pārtikas krīzi, kas aizvien padziļinās, un aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt un paātrināt humānās palīdzības piegādes cilvēkiem, kam tā nepieciešama; atzīmē, ka Eiropas Komisija ir piešķīrusi papildu 9 miljonus euro, lai risinātu jaunās humānās palīdzības vajadzības Mali ziemeļos; norāda uz to, ka steidzami jāpanāk, lai tiktu atvērta telpa humanitārām darbībām un pārtikas un zāļu kravas varētu sasniegt Mali ziemeļus; pauž bažas, ka neveicot šādus pasākumus steidzami, var iestāties liela mēroga humanitārā krīze, kas varētu negatīvi ietekmēt arī kaimiņvalstis;

22.  prasa izveidot humanitāro koridoru, lai palīdzētu desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pametuši Mali, tur risinoties bruņotām sadursmēm, no kuriem daudzi patvērušies tādās kaimiņvalstīs kā Nigēra, Mauritānija un Burkinafaso, kā arī aicina veikt plašus un steidzamus pasākumus, lai novērstu humanitāro krīzi Sāhelas reģionā kopumā;

23.  norāda, ka pašreizējās krīzes iemesls Mali ir valsts ekonomiskās un sociālās problēmas un ka ir nekavējoties jāapmierina cilvēku vajadzības attiecībā uz nodarbinātības, veselības, mājokļu un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, un šajā sakarībā pret visiem ir jāizturas vienlīdzīgi, nodrošinot pamata cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu;

24.  aicina Eiropas Savienību pastiprināt rīcību, lai atbalstītu reģiona iedzīvotājus, palīdzot viņiem iegūt labāku piekļuvi ūdens apgādei un valsts izglītībai, kā arī infrastruktūrai nolūkā uzlabot piekļuvi reģionam;

25.  prasa sīki izvērtēt Eiropas Savienības atbalstu šim reģionam;

26.  ir pārliecināts, ka ilgstoša risinājuma reģionā mērķim vajadzētu būt valsts iestāžu stiprināšanai, aktīvas publiskas līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un apstākļu nodrošināšanai ilgtspējīgai un taisnīgai ekonomikas attīstībai;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ECOWAS un Āfrikas Savienības iestādēm, Mali pagaidu prezidentam un ANO Drošības padomei.

(1) SC/10590. (2) SC/10592. (3) SC/10600. (4) SC/10603. (5) http://www.unhcr.org/refworld/docid/4e9bd7382.html