Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011)0473 – C7-0257/2011)(2),

–  ņemot vērā pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa ‐ Eiropas Parlaments, 2010. finanšu gads(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta 2010. finanšu gada pārskatu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(5), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,(6) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–  ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7),

–  ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm ‐ I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa(8),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0120/2012),

A.  tā kā Revīzijas palātas veiktā revīzija ir apliecinājusi, ka attiecībā uz 2010. gada administratīvajiem izdevumiem visas iestādes ir apmierinoši īstenojušas Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un 93 % no 58 pārbaudītajiem maksājumiem būtisku kļūdu nav bijis;

B.  tā kā ģenerālsekretārs 2011. gada 16. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

1.  sniedz Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 64, 12.3.2010. (2) OV C 332, 14.11.2011., 1. lpp. (3) OV C 167, 7.6.2011., 1. lpp. (4) OV C 326, 10.11.2011., 1. lpp. (5) OV C 332, 14.11.2011., 134. lpp. (6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (7) PE 349.540/Bur/ann/def. (8) OV C 87 E, 1.4.2010., 327. lpp. (9) OV C 212 E, 5.8.2010., 244. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011)0473 – C7-0257/2011)(2),

–  ņemot vērā pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa ‐ Eiropas Parlaments, 2010. finanšu gads(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta 2010. finanšu gada pārskatu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(5), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,(6) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

–  ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7),

–  ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm ‐ I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa(8),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0120/2012),

A.  tā kā Revīzijas palātas veiktā revīzija ir apliecinājusi, ka attiecībā uz 2010. gada administratīvajiem izdevumiem visas iestādes ir apmierinoši īstenojušas Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un 93 % no 58 pārbaudītajiem maksājumiem būtisku kļūdu nav bijis;

B.  tā kā ģenerālsekretārs 2011. gada 16. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

C.  tā kā daži jautājumi, kas Budžeta kontroles komitejā tika izskatīti diskusijās par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nebija tieši saistīti ar 2010. gadu un komiteja tos iekļāva kā plaša spektra jautājumus, šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2010. finanšu gada budžeta izpildei un tās apstiprināšanai, vienlaikus atzīstot, ka budžeta jautājumu risināšana ir pelnījusi plašāku apspriešanu, jo īpaši darba grupā, kas izveidota, lai izvērtētu Parlamenta izmaksas un iespējamos ietaupījumus un saskaņā ar 2012. gada 8. februārī pieņemtajām 2013. gada budžeta pamatnostādnēm censtos panākt ilgtermiņa ietaupījumus, veicot neatkarīgu Eiropas Parlamenta budžeta izvērtēšanu, kuras rezultātā līdz 2012. gada beigām tiktu iesniegti priekšlikumi un tie nekavējoties tiktu īstenoti;

Sarežģījumi 2010. gada budžeta izpildē

1.  norāda, ka budžeta izpilde 2010. gadā bija problemātiska, jo tas bija pirmais pilnais darbības gads pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā un šajā laikā Savienībā turpinājās finansiālas problēmas;

2.  norāda, ka Parlamenta budžets (galīgo apropriāciju kopsumma ‐ EUR 1 616 760 399, 2009. gadā ‐ EUR 1 529 970 930) bija tikai nedaudz mazāks par piekto daļu (19,99 %; 2009. gadā ‐ 19,67 %, tāpēc mazāk nekā ierastie 20 %) no 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžetā;

3.  norāda uz Parlamenta ģenerālsekretariāta sniegto atbildi, ka Parlamenta darba vieta Strasbūrā 2010. gadā izmaksāja precīzi EUR 51 500 000, no kuriem EUR 33 500 000 bija infrastruktūras izmaksas un EUR 18 000 000 ‐ darbības izmaksas saistībā ar 12 ikmēneša sesijām; norāda, ka šie oficiālie skaitļi ir daudz zemāki nekā iepriekš iesniegtās aplēses, kuru amplitūda sniedzās no EUR 169 000 000 līdz EUR 203 000 000; tomēr norāda, ka aplēsēs par 2006. gadu administrācija aprēķināja ikgadējo ietaupījumu, ko rada viena darba vieta, EUR 204 miljonu apmērā un par 2010. gadu 180 miljonu apmērā, summai samazinoties Strasbūrā esošo ēku iegādes un tehnoloģisku uzlabojumu dēļ, kā arī atgādina, ka aplēsēs par 2013. gadu Parlaments ar 429 balsīm “par” un 184 “pret” nobalsoja par vienu darba vietu, lai ietaupītu līdzekļus;

4.  norāda, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā paplašināja Parlamenta pilnvaras, veicamos pasākumus un likumdošanas darba slodzi un tā dēļ bija jāveic nozīmīgas izmaiņas iestādes struktūrā un darba metodēs, lai saglabātu izcilību likumdošanas jomā un turpinātu gatavoties Savienības paplašināšanai, uzņemot Horvātiju; norāda arī to ‐ atbildot uz jaunajiem izaicinājumiem, tika veikti izmaksu efektivitāti veicinoši pasākumi, proti, palielināta produktivitāte, pārcelti darbinieki un uzlabotas darba metodes;

5.  norāda, ka budžeta grozījums (Nr. 1/2010, pieņemts 2010. gada 19. maijā) EUR 9 397 164 apmērā bija nepieciešams, lai finansētu papildu izdevumus, kuri bija tieši saistīti ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā; norāda arī to, ka šis budžeta grozījums jo īpaši papildināja divus budžeta posteņus (1200. posteni “Atalgojums un piemaksas” un 4220/01. posteni “Parlamentārā palīdzība: vietējie palīgi”), lai pastiprinātu atbalstu, ko deputātiem sniedz viņu paplašināto likumdošanas pienākumu veikšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka šo budžeta pieaugumu ievērojami nesamazināja, veicot lielākus ietaupījumus;

6.  norāda, ka šajā atskaites gadā tika veikta konsolidācija un turpinājās administrācijas modernizācija, lielāku uzmanību pievēršot pamatdarbībai, dienestu restrukturizācijai, moderno tehnoloģiju labākai izmantošanai un ciešākai iestāžu sadarbībai;

7.  norāda, ka 2010. gads bija pirmais gads, kurā pilnībā tika īstenots jaunais Deputātu nolikums un Deputātu palīgu nolikums (abi stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā), stājoties spēkā novērtēšanas pagaidu darba grupas ierosinātajām izmaiņām abu nolikumu īstenošanas noteikumos, un tas nozīmēja Parlamenta administrācijas uzdevumu vērā ņemamu pieaugumu;

8.  norāda, ka Prezidijs 2010. gada 24. martā pieņēma vidēja termiņa IKT stratēģiju (jo īpaši zināšanu pārvaldības sistēmu (KMS), kas ir daļa no tās) un vidēja termiņa nekustamā īpašuma politiku un ka abi šie lēmumi ievērojami ietekmē budžetu;

Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību

9.  konstatē, ka 2010. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 243 094 204 (2009. gadā ‐ EUR 141 250 059), kas ietvēra arī piešķirtos ieņēmumus EUR 110 298 523 apmērā;

Parlamenta pārskatu izklāsts

10.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2010. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

11.  norāda, ka 2010. gadā galīgās apropriācijas tika izlietotas 96 % apmērā (2009. gadā ‐ 93 %), atcelto apropriāciju īpatsvaram sasniedzot 4 % (2009. gadā ‐ 6,7 %), kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

12.  tomēr norāda uz ievērojamiem līdzekļu pārnesumiem uz 2010. gadu (EUR 190 365 823(10)), ko izraisīja 2009. gada kā vēlēšanu gada īpatnības, un prasa uzlabot izdevumu plānošanu un ņemt to vērā, gatavojoties turpmākajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

13.  norāda, ka kopumā augsto izpildi daļēji nosaka divu mērķpārvietojumu veikšana pirms 2010. finanšu gada beigām (EUR 9 240 000 Eiropas nama iegādei Sofijā un EUR 10 923 000 četriem svarīgākajiem IT projektiem); atzinīgi vērtē to, ka jau otro reizi netika veikts vispārējs pārvietojums, šoreiz pārejā no 2010. uz 2011. gadu; tomēr mudina administrāciju turpināt darbu, lai uzlabotu budžeta plānošanu un padarītu to skaidrāku, kā arī lai uzlabotu budžeta disciplīnu, un norāda, ka ēku, IT un jebkādu citu nozīmīgu izdevumu iekļaušana budžetā nodrošinātu pilnīgu finansiālu skaidrību; uzskata, ka visi nozīmīgie izdevumi būtu pilnībā jāieplāno ikgadējā budžetā un tie nebūtu jāievieš tikai tāpēc, ka ir jāpārvieto neizlietoti līdzekļi;

Ģenerālsekretāra ticamības deklarācija

14.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2011. gada 16. jūnija paziņojumu, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz kredītrīkotāju gada darbības pārskatiem par 2010. gadu apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

15.  norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu sniegto informāciju, sagatavoja budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu(11) par 2010. gadā piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām un ka visu 2009. un 2010. gadā piešķirto līgumslēgšanas tiesību sadalījums ir šāds:

16.  norāda, ka 2010. un 2009. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Ārkārtas pārrunu procedūra

17.  atzinīgi vērtē to, ka, sākot ar 2010. gadu, visi ģenerāldirektori savu gada darbības pārskatu pielikumā sniedz informāciju par līgumslēgšanas tiesībām, kas piešķirtas, izmantojot ārkārtas pārrunu procedūru, norāda šīs procedūras izmantošanas iemeslus, kā arī sniedz citu informāciju, kas prasīta 50. punktā 2010. gada 5. maija rezolūcijā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments(12);

18.  apstiprina, ka saistībā ar visiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 25 000, 2010. gadā ir pozitīvi mainījusies tendence attiecībā uz ārkārtas pārrunu procedūru skaitu(13) (salīdzinājumā ar 2009. gadu un iepriekšējiem gadiem), un tas redzams tabulā ietvertajā sadalījumā:

19.  aicina ģenerāldirektorātus, kuru skaitļi joprojām ir augsti, jo īpaši DG INLO, vēl vairāk samazināt šādu procedūru skaitu un/vai īpatsvaru; mudina administrāciju turpināt stingri pārbaudīt šīs procedūras, jo īpaši ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus, un piemērot pastiprinātas un preventīvas sankcijas gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi; prasa, lai ģenerālsekretārs reizi sešos mēnešos ziņotu Budžeta kontroles komitejai par sasniegtajiem rezultātiem;

20.  atzinīgi vērtē DG PRES izveidoto iepirkuma apakšnodaļu Plānošanas, budžeta pārvaldības un līgumu nodaļā, jo tas veicinās publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību;

Revīzijas palātas pārskats par 2010. gadu
Vispārīgi konstatējumi

21.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka maksājumos kopumā būtisku kļūdu nav bijis un ka Revīzijas palāta nekonstatēja būtiskus trūkumus, novērtējot pārraudzības un kontroles sistēmu atbilstību Finanšu regulai;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēmas pārvaldība

22.  norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, ka saskaņā ar 2010. gadā spēkā esošajām procedūrām netika izvirzīta prasība uzrādīt apliecinājumu par faktiskajiem ceļa izdevumiem un grupu vadītājiem tika izmaksāta skaidra nauda, kas radīja pārmaksāšanas risku un ierobežoja iespējas veikt šādu maksājumu iekšējas pārbaudes, un pieņem zināšanai nesen veiktās izmaiņas šajā sistēmā; tomēr norāda, ka deputātiem joprojām ir iespēja pieprasīt, lai maksājumus apmeklētāju grupām veiktu skaidrā naudā; prasa, lai ģenerālsekretārs aicinātu Revīzijas palātu sniegt atzinumu par grozītajiem noteikumiem;

Līgumdarbinieku nodarbināšana

23.  ar nožēlu norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka četros no pieciem, t. i., ne mazāk kā 80 % no revidētajiem gadījumiem dokumentācija par pieteikumu izskatīšanu, interviju norisi un lēmumiem attiecībā uz konkrēto līgumdarbinieku izraudzīšanos nebija pilnīga, bet tas nekādi neietekmēja attiecīgos darbiniekus un līdz ar to nesekmēja situācijas uzlabošanu; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka iekšējās kontroles nolūkiem turpmāk ir jānodrošina pilnīga dokumentācija;

Iepirkums

24.  pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta atklāja kļūdas, nekonsekvenci un citus trūkumus revidētajās Parlamenta iepirkuma procedūrās; norāda, ka nesen ir veikti šo procedūru uzlabošanas pasākumi, un mudina administrāciju vēl vairāk uzlabot darbu šajā jomā; atzinīgi vērtē IT instrumenta Webcontracts izstrādi, kas tika ieviests 2010. gadā un ļauj darbu ar līgumiem veikt tiešsaistē;

25.  aicina Prezidiju atkārtoti izskatīt visus publiskā iepirkuma kontroles mehānismus, lai garantētu piedāvāto pakalpojumu un preču viskonkurētspējīgākās cenas;

Politisko grupu struktūra un darbība

26.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz politisko grupu pārnestajām neizlietotajām apropriācijām un Eiropas Parlamenta vēlēšanu gada sadalīšanu divos pusgados to līdzekļu aprēķināšanai, kurus atļauts pārnest uz nākamo gadu; uzskata ‐ lai turpmāk novērstu tādu grūtību atkārtošanos, kādas radās 2010. gada sākumā, par pamatu pārnesamo līdzekļu aprēķiniem tām politiskajām grupām, kuras turpina pastāvēt pēc vēlēšanām, ir jāņem pilns attiecīgais vēlēšanu gads;

27.  norāda ‐ tiek apgalvots, ka atbildes uz sabiedrības uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem tiek sniegtas divu nedēļu laikā, bet pašlaik nav sistēmas, kas nodrošinātu, ka jautājumi, kurus deputāti uzdod priekšsēdētājam vai ģenerālsekretāram, tiek atbildēti tādā pašā termiņā;

Ģenerālsekretāra veiktie pasākumi saistībā ar 2009. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu

28.  ar gandarījumu norāda, ka rakstiskas atbildes saistībā ar 2009. gada rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu Budžeta kontroles komitejai tika sniegtas ļoti drīz, proti, 2011. gada 6. oktobrī, un bija izsmeļošas un ka viedokļu apmaiņa starp ģenerālsekretāru un Budžeta kontroles komiteju 2011. gada 11. oktobrī par pasākumiem, kas veicami saistībā ar 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bija ļoti augstvērtīga;

29.  atzinīgi vērtē dažādās atbildes uz vairākām prasībām, kas izvirzītas iepriekš minētajā rezolūcijā, un nepacietīgi gaida, kad tiks pabeigti pasākumi saistībā ar šādām rezolūcijā izvirzītajām prasībām:

30.  prasa, lai ģenerālsekretārs ne vēlāk kā 2012. gada 31. oktobrī informētu Parlamenta atbildīgo komiteju par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem;

Iekšējā revidenta gada pārskats

31.  atzinīgi vērtē to, ka ārējās revīzijas uzņēmums ir apstiprinājis, ka Iekšējās revīzijas dienests visaugstākajā mērā atbilst iekšējo revīziju profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem;

32.  norāda, ka atbildīgās komitejas 2012. gada 24. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu 2011. gada 15. jūlijā parakstīto gada pārskatu un paskaidroja, ka 2010. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

33.  pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli, ka nepieciešams:

Iekšējās revīzijas pārskatu būtība un mērķis

34.  norāda uz savām iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu iekļautajām piezīmēm attiecībā uz iekšējās revīzijas pārskatiem; atzīst, ka iekšējās revīzijas pārskats ir sistēmu un darbības rezultātu uzlabošanas instruments un to var pienācīgi interpretēt tikai tad, kad, pamatojoties uz tajos sniegtajiem ieteikumiem, ir veiktas izmaiņas un sasniegti rezultāti; tomēr norāda, ka pašreiz notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā tiek risināts jautājums par šo ziņojumu pieejamību pēc pieprasījuma, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu šajā jautājumā;

PĀRVALDĪBA PARLAMENTA ADMINISTRĀCIJĀ
Ģenerāldirektoru darbības pārskati

35.  ar gandarījumu konstatē, ka visi ģenerāldirektori attiecībā uz viņu dienestu 2010. gada budžeta izpildi spēja sniegt ticamības deklarāciju bez atrunām; apzinās, ka darbības pārskati ir iekšējs pārvaldības instruments, kura galvenais mērķis ir sniegt ģenerālsekretāram skaidru pārskatu par administrācijas darbu un jo īpaši par iespējamiem trūkumiem;

Riska pārvaldītājs

36.  ar gandarījumu norāda, ka riska pārvaldītājs sāka darbu 2010. gada 1. jūnijā un ka šī amatpersona ir tieši pakļauta ģenerālsekretāram; atzinīgi vērtē 2011. gada 16. decembrī publicēto riska pārvaldības rokasgrāmatu un atkārtoti prasa, lai atbildīgā komiteja saņemtu riska pārvaldītāja 2010. gada darbības pārskatu un informāciju par jaunās Parlamenta riska pārvaldības politikas īstenošanas gaitu;

37.  prasa līdz 2012. gada septembra beigām informēt atbildīgo komiteju par pieeju un pasākumiem, kas veikti sensitīvu štata vietu noteikšanai un pārvaldībai;

Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES)
Drošība

38.  norāda, ka drošībai paredzētais budžets ir nedaudz samazināts, proti, 2009. gadā tas bija EUR 45 980 000, bet 2010. gadā ‐ EUR 45 590 000; atzinīgi vērtē to, ka 2011. gada budžetā salīdzinājumā ar 2010. gadu izdevumi ir turpinājuši samazināties (galīgās apropriācijas ‐ EUR 42 830 000), kā arī to, ka Prezidijs 2011. gada jūlijā pieņēma vispārējās drošības koncepciju, tādējādi modernizējot un efektivizējot Parlamenta drošības sistēmu;

39.  atkārtoti prasa, lai ģenerālsekretārs ieviestu obligātu prasību deputātiem uzrādīt caurlaides, ienākot vai izejot no Parlamenta telpām; ierosina deputātu caurlaides pārbaudīt arī elektroniski;

40.  uzstāj, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības pastiprināšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; šajā sakarībā prasa uzlabot drošību autostāvvietās un kontrolēt piekļuvi tām Parlamenta ēku daļām, kurās atrodas deputātu biroji;

41.  uzsver, ka zādzības notika aizslēgtos deputātu birojos, un tas apliecina, ka biroju drošība ir zemā līmenī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties veikt pasākumus situācijas uzlabošanai;

42.  pauž bažas par zemo drošības līmeni Parlamenta autostāvvietās; norāda, ka autostāvvietā Briselē vairākām automašīnām ir tīši nodarīti bojājumi; aicina Prezidiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu situāciju;

43.  atkārtoti prasa, lai ģenerālsekretārs līdz 2012. gada 30. jūnijam nāktu klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz efektīvāku, drošāku un pret krāpšanu aizsargātu parakstīšanās sistēmu (izskatot arī iespēju noteikt konkrētu parakstīšanās laiku) un jo īpaši par deputātu elektroniskā paraksta sistēmas iespējamu ieviešanu gan attiecībā uz dokumentu (piemēram, grozījumu) parakstīšanu, gan savas klātbūtnes apliecināšanu ar digitālu parakstu, lai gan apzinās, ka izmaksas vai ietaupīšanas iespējas tas ietekmēs pavisam nedaudz;

44.  ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Prezidija 2010. gada 5. jūlija lēmumu reģistrācijas pakalpojumu nodošana iekšējiem darbiniekiem ir iegājusi beigu fāzē; sagaida, ka jaunā reģistrācijas sistēma ļaus šo pakalpojumu sniegt labāk un efektīvāk; uzskata, ka Parlamenta drošības sistēmu ir jāturpina uzlabot un modernizēt, un šajā nolūkā tā ir atbilstošā veidā jāpadara profesionālāka, galvenokārt izmantojot īpašas atlases un darbā pieņemšanas procedūras, kā arī nodrošinot strādājošajiem vajadzīgo apmācību, kvalifikācijas celšanu un profesionālo prasmju pilnveidi; ar interesi gaida jaunās vispārējās drošības koncepcijas izstrādi un jo īpaši dažādu “zonu” nošķiršanu, jo tas nodrošinās ievērojamus uzlabojumus, tostarp arī saistībā ar deputātu biroju drošības problēmām;

Restrukturizācija

45.  norāda, ka 2010. gadā notika DG PRES ievērojama restrukturizācija; atzinīgi vērtē finanšu funkciju, iepirkumu plānošanas un pārvaldības un drošības jautājumu centralizēšanu Resursu direktorātā, kuru izveidoja 2010. gada martā;

Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (DG IPOL) un Ārpolitikas ģenerāldirektorāts (DG EXPO)

46.  atgādina delegāciju politisko nozīmību Parlamenta darbā Savienības robežās un ārpus tām; tomēr norāda uz acīmredzami lielo atšķirību viena deputāta vienas dienas izmaksās (no EUR 1400 līdz EUR 5300) dažādās delegācijās, jo īpaši tajās, kas darbojas ārpus Savienības robežām; aicina Prezidiju sadarbībā ar visiem iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem izstrādāt ekonomiskākas un vienotākas izmaksu sistēmas principus delegāciju veiktajiem apmeklējumiem, jo īpaši ņemot vērā to politisko nozīmību un ilgumu, kā arī optimālo deputātu un darbinieku skaita attiecību; prasa izstrādāt IT sistēmu budžeta konsolidēšanai, kas sniegtu sīku informāciju par katras delegācijas budžetu un uzlabotu izdevumu pārvaldību; prasa turpmāk delegāciju komandējumu gadījumos iesniegt detalizētu izmaksu deklarāciju par visiem komandējuma dalībniekiem;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

47.  pauž bažas par to, ka budžeta 3242. pozīcija (Publikācijas, informēšana un dalība publiskos pasākumos), izņemot vienīgi Likumdošanas observatorijas izmaksas, nav pietiekami pārredzama; uzskata, ka izdevumiem, kas iekļauti 3242/01. apakšpostenī, būtu jāizveido atsevišķs postenis, lai uzlabotu pārredzamību nākamajos atskaites gados;

Apmeklētāju centrs (Parlamentarium)

48.  norāda, ka 3243. postenī “Apmeklētāju centrs” uzņemto saistību apjoms ievērojami palielinājās (+227 %) pretstatā nepilnīgajam apropriāciju izlietojumam 2009. gadā un sasniedza EUR 12 725 985; norāda, ka lielākās problēmas radīja dekoratīvo griestu drošība, tas 2010. gadā aizkavēja projektu un administrācijai nācās atcelt EUR 1 000 000, kas pēc tam tika automātiski pārnesti no 2009. gada uz 2010. gadu; norāda, ka kopējās aptuvenās izmaksas ir EUR 20 530 000, proti, par 15,3 % vairāk nekā 2007. gadā; aicina sniegt garantijas tam, ka citus daudzus miljonus eiro vērtus plānus neskars līdzīgi palielinājumi;

49.  atzinīgi vērtē Apmeklētāju centra atklāšanu 2011. gada 14. oktobrī (sākotnēji tā bija plānota saistībā ar 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām); pauž nožēlu par šī projekta ievērojamo aizkavēšanos un plānoto izmaksu pārsniegšanu; prasa veikt Apmeklētāju centra pārbaudi, kad tas būs darbojies pilnus 12 mēnešus, lai novērtētu sabiedrības reakciju, tā stiprās un vājās puses, kā arī izmaksu un ieguvumu attiecību, tādējādi pārliecinoties, ka visi izdevumi ir lietderīgi;

Eiropas vēstures nams

50.  norāda, ka 2010. gada 5. jūlijā Prezidijs pieņēma atjaunināto Parlamenta komunikācijas stratēģiju, kura ietvēra Eiropas vēstures nama projektu, un ka 2010. gada septembrī starptautiska žūrija izskatīja šo projektu; norāda arī to, ka šim projektam netika izmantota budžeta 106. nodaļa “Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā”, jo visas minētās nodaļas apropriācijas (EUR 5 000 000) tika pārvietotas uz 210. nodaļu “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas”; uzstāj, ka būtu jādara zināma projekta kopējā finansiālā ietekme, īpaši ņemot vērā sarežģījumus, ko rada Mālbekas upes pazemes daļa, kas plūst zem ēkas pamatiem; atkārtoti pauž cerību, ka tiks stingri ievērots uzņēmējdarbības plānā ietvertais izmaksu plāns;

51.  pauž nožēlu, ka Prezidija un citu struktūru lēmumu par Eiropas vēstures namu pamatā nebija pilnībā darbotiesspējīga projekta izveidei nepieciešamās kopējās aptuvenās galīgās izmaksas; uzskata, ka Prezidijam un kvestoriem turpmāk nevajadzētu apstiprināt nevienu projektu vai iniciatīvu, par kuru nav iesniegta kopējo tiešo un netiešo izmaksu tāme;

Apmeklētāju grupas

52.  atzīst apmeklētāju programmas nozīmību izpratnes veicināšanā par Parlamentu un tā likumdošanas darbu; pieņem zināšanai nesen veiktās izmaiņas 2010. gadā ieviestajā apmeklētāju grupām paredzēto maksājumu sistēmā un prasa novērtēt jauno maksājumu sistēmu un atlīdzināšanas sistēmu, norādot izmaksu dinamiku un to, cik lielā mērā maksājumi atspoguļo grupu faktiskās izmaksas; ierosina Revīzijas palātai veikt pārbaudi šajā jomā un nepacietīgi gaida iekšējā revidenta piezīmes par jaunās sistēmas īstenošanu;

53.  mudina Parlamenta administrāciju ziņot Parlamentam par vispārējo pieredzi, kas gūtā saistībā ar grozītajiem noteikumiem par oficiālo apmeklētāju grupu lielumu un jo īpaši par šo noteikumu ietekmi uz organizatoriskajiem aspektiem un pieejamo resursu izmantošanu;

54.  acīmredzamu drošības apsvērumu dēļ un saistībā ar Parlamenta tēlu pauž bažas par to, ka iestāde grupu vadītājiem izmaksā lielas summas skaidrā naudā;

WebTV

55.  pauž nožēlu par to, ka EuroparlTV nav uzskatāms par veiksmes stāstu, ņemot vērā ļoti nelielo tiešo individuālo lietotāju skaitu(14) (tas neietver skatītājus, kas piesaistīti, izmantojot partnerības nolīgumus ar reģionālajām televīzijām), lai gan 2010. gadā šis projekts saņēma ievērojamus līdzekļus ‐ aptuveni EUR 9 000 000 (3 2 4 6. postenis); atzinīgi vērtē centienus 2011. un turpmākajos gados samazināt projekta budžetu par 14 % (līdz EUR 8 000 000); tomēr ar nožēlu atzīst, ka nav pamata turpināt maksāt subsīdiju, un aicina ģenerālsekretāru iesniegt atbildīgajai komitejai priekšlikumus par tā darbības pārtraukšanu;

Balvas

56.  norāda, ka ar LUX balvu 2010. gadā saistītās izmaksas bija EUR 380 666,18; pauž bažas par to, ka pasākuma izmaksas 2011. gadā pieauga līdz EUR 573 722,08 (par vairāk nekā 50 %), un cer, ka 2012. gadā un turpmāk šī tendence būtiski mainīsies; īpaši prasa, lai izmaksu mazināšanas nolūkā tiktu ierobežoti šādi pasākumi:

57.  norāda, ka izdevumi par balvām laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam bija šādi:

58.  uzskata, ka balvu izdevumu palielinājums par 89 % laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam prasīja līdzekļus, kurus būtu bijis iespējams labāk izmantot citur; prasa, lai turpmākie izdevumi par balvām tiktu samazināti līdz 2009. gada līmenim;

59.  norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar balvu žurnālistikā, 2010. gadā bija EUR 118 059 jeb par 18 % lielākas nekā 2009. gadā; pauž bažas par to, ka šī pasākuma izmaksas 2011. gadā pieauga par vairāk nekā ceturtdaļu, un tagad, kad balvas piešķiršana ir pārtraukta, prasa veikt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi, pirms tiek izstrādātas alternatīvas iniciatīvas attiecībām ar presi vai jebkurā citā jomā;

60.  neuzskata, ka balvu piešķiršana būtu viens no Parlamenta pamatdarbības veidiem, un, ņemot vērā to, ka daudzās dalībvalstīs joprojām pasliktinās finansiālais un ekonomiskais stāvoklis, prasa pirms jaunu balvu iniciatīvu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;

Informācijas biroji / Eiropas nami

61.  norāda, ka 2010. gadā ģenerāldirektorātā ir izveidots Resursu direktorāts, kura darba uzdevumos cita starpā ietilpst publisko iepirkumu centralizēta koordinēšana, un tādējādi decentralizētie informācijas biroji mazāk cietīs no tā, ka tiek pārcelti vadoši darbinieki sensitīvās amata vietās;

62.  norāda, ka 978 komandējumi no Parlamenta 32 informācijas birojiem uz Briseli un Strasbūru kopumā izmaksāja EUR 944 330 jeb vidēji EUR 701 par komandējumu uz Briseli un EUR 1064 par komandējumu uz Strasbūru; norāda, ka komandējums no Luksemburgas uz Briseli izmaksā vidēji EUR 250, un komandējums no Luksemburgas uz Strasbūru ‐ vidēji EUR 630; prasa, lai turpmāk tiktu iesniegta informācija arī par komandējumu vidējām izmaksām (uz anketas jautājumiem sniegto atbilžu 68. lpp.);

Sadarbības birojs Vašingtonā

63.  norāda, ka 2010. gada aprīlī tika atklāts EP sadarbības birojs Vašingtonā (EPLO) un ka 2010. gada oktobrī tika ieviesta sistēma četru ierēdņu viena gada komandējumiem; norāda ‐ lai gan Vašingtonas biroja izveides dēļ nav veidotas jaunas darbavietas, nenoliedzami ir radušās citas izmaksas; vēlas saņemt informāciju par šo izmaksu līmeni 2011. un 2012. gadā; prasa pārskatīt tā struktūru, darbību un izmaksas un iesniegt šo informāciju Prezidijam, kopijas nosūtot attiecīgajām atbildīgajām komitejām;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

64.  atzinīgi vērtē to, ka šis ģenerāldirektorāts spēja uzlabot darbības rādītājus, atsevišķu funkciju veikšanu (piemēram, silīšu pārvaldību) uzticot ārējām struktūrām un darbinieku dokumentu pārvaldībā vairāk izmantojot informācijas tehnoloģijas; atzinīgi vērtē IT lietojumprogrammas Streamline ieviešanu;

65.  norāda uz ietekmi, kādu radīja Padomes 2009. gada decembra lēmums noteikt algu ikgadējo korekciju tikai 1,85 %, nevis 3,7 % apmērā, kā bija norādījusi un ierosinājusi Komisija, un kas noveda pie saistību apropriāciju pārpalikuma (nedaudz mazāk par EUR 6 000 000 jeb 1,4 %) 1 2 0 0. postenī “Atalgojums un piemaksas”;

66.  konstatē, ka Parlamenta štatu sarakstā kopumā tika iekļautas 6285 štata vietas: 5348 (jeb 85,1 %) štata vietas Parlamenta Ģenerālsekretariātā un 937 (jeb 14,9 %) štata vietas politiskajām grupām, kas nozīmē pieaugumu laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam par 3,35 % (papildus 204 štata vietas), ko lielā mērā izraisīja Parlamenta pienākumu paplašināšanās, jo 2009. gada 1. decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums;

67.  pieņem zināšanai Prezidija 2009. gadā pieņemtās Ģenerālsekretariāta struktūras izmaiņas, kuras stājās spēkā 2010. gada sākumā un bija saistītas ar gatavošanos Parlamenta jaunajam pilnvaru termiņam, jo īpaši ar mērķi uzlabot deputātiem sniegtos pakalpojumus; konstatē, ka tieši šo izmaiņu dēļ tika restrukturēts DG PRES, DG PERS un DG INLO, kā arī izveidots jauns resursu direktorāts četros ģenerāldirektorātos, kuriem ir lielākoties politiskas funkcijas, proti, DG PRES, DG IPOL, DG EXPO un DG COMM;

68.  norāda, ka 2010. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariāta darbinieku lielākā daļa bija sievietes (58,4 %), un tas attiecas arī uz administratoru funkcijas grupu (51,7 %); atzinīgi vērtē to, ka vidējā un augstākā vadības līmenī ģenerāldirektora amatu ieņemošo sieviešu īpatsvars 2010. gadā palielinājās (līdz 36,4 %, t. i., četras no 11), palielinājās arī nodaļu vadītāju amatus ieņemošo sieviešu īpatsvars (līdz 26,2 %);

69.  norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus no tādām valstīm kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Austrija vai Nīderlande, kuru Parlamenta Ģenerālsekretariātā strādājošo valstspiederīgo skaits ir ievērojami mazāks nekā šo valstu demogrāfiskais svars Savienības mērogā(15), un konstatē, ka salīdzinoši liela ir Beļģijas valstspiederīgo darbinieku daļa (13,6 %) vai Luksemburgas valstspiederīgo daļa (2,3 %), kas ir skaidrojams ar Parlamenta darba vietu ģeogrāfisko izvietojumu; prasa Prezidijam pārskatīt darbā pieņemšanas procedūras un prasības, lai pārliecinātos par to, cik lielā mērā tās varētu radīt grūtības attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā;

Komandējumi uz Parlamenta trim darba vietām / komandējumu izmaksas

70.  norāda, ka 2010. gadā notika 33 200 komandējumu (oficiālie braucieni), kuru kopējais ilgums bija 98 629 komandējuma dienas, no kurām lielākā daļa bija pārbraucieni starp Parlamenta trim darba vietām; atkārtoti pauž nepieciešamību novērst nevajadzīgus komandējumus starp trim darba vietām un to radītās izmaksas, regulārāk pieprasot dokumentāli pamatot šo braucienu nepieciešamību un uzlabojot uzraudzību; prasa ģenerālsekretāram, īstenojot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, informēt par visiem papildu racionalizācijas rezultātā panāktajiem ietaupījumiem un īstenotajām vai plānotajām iniciatīvām, kuru rezultātā samazināsies komandējumu skaits; turklāt pauž viedokli, ka vispār Strasbūrā nebūtu jānotiek nevienai komitejas sanāksmei, izņemot to komiteju sanāksmes, kuru darba kārtība ir tieši saistīta ar attiecīgās nedēļas sesijas darba kārtībā iekļautajiem ziņojumiem vai apspriešanos; mudina Revīzijas palātu turpināt analizēt pašreizējās komandējumu procedūras un sniegt ieteikumus attiecībā uz to efektivitātes uzlabošanu; prasa ģenerālsekretāram īpaši pārskatīt situāciju saistībā ar personālu, kurš tiek nodarbināts ārpus Briseles, jo īpaši saistībā ar darbiniekiem, kuri atkārtoti tiek nosūtīti komandējumos uz Briseli, lai pārliecinātos, vai šie darbinieki nav jāpārceļ; norāda, ka varētu vajadzēt pārskatīt vienošanos ar Luksemburgas iestādēm, kurā noteikts Luksemburgā strādājošo Parlamenta darbinieku skaits, neņemot vērā Parlamenta mainīgās vajadzības;

Deputātu un deputātu palīgu nolikums

71.  ar gandarījumu konstatē, ka pāreja uz šo jauno nodarbinātības sistēmu, kurā aptuveni 15 darbinieki pārzina aptuveni 1400 palīgu nodarbināšanu, tikpat kā nav ietekmējusi budžetu, un cer saņemt ziņojuma kopiju par šīs jaunās nodarbinātības sistēmas īstenošanu, tās kopējām netiešām un tiešām izmaksām, tostarp Komisijas izmaksātajiem bezdarbnieka pabalstiem

72.  norāda, ka trūkumi, ko Revīzijas palāta konstatējusi saistībā ar palīgu komandējumu dokumentāciju un izmaksu izsekojamību gadījumos, kad tiek izmantotas personīgās automašīnas, vēl nav novērsti; mudina Parlamenta administrāciju pēc iespējas drīzāk rast risinājumu pārredzamības un izsekojamības nodrošināšanai šajā jautājumā;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)
Ēku/īpašuma politika

73.  pieņem zināšanai vidēja termiņa un ilgtermiņa nekustamā īpašuma politiku (ēku stratēģiju), ko Prezidijs pieņēma 2010. gada 24. martā, un tās galvenos principus:

74.  norāda, ka Eiropadome, pamatoti prasot Parlamentam īstenot stingrus taupības pasākumus, tomēr turpina liegt tam iespēju veikt ievērojamus ietaupījumus, kas rastos, beidzot rīkot sanāksmes Strasbūrā;

75.  norāda, ka ēku apkopes, uzturēšanas, ekspluatācijas un tīrīšanas izmaksas visās trijās darba vietās pieauga no EUR 33 700 000 kopsummas 2009. gadā līdz EUR 38 700 000, kas tika izlietoti 2010. gadā, un ka saskaņā ar prognozēm 2011.−2013. gadā ir gaidāms turpmāks izmaksu pieaugums, izņemot nelielu izmaksu samazināšanos Luksemburgā 2013. gadā; turklāt norāda, ka tajā pašā laika posmā pastāvīgi, lai arī ne tik strauji, pieaugs enerģijas un komunālo pakalpojumu patēriņš;

76.  ņem vērā, ka 2010. gadā ir ievērojami samazinājušās īres maksas (EUR 5 700 000 salīdzinājumā ar EUR 58 600 000, kas tika izlietoti 2008. gadā un kas bija vislielākā pēdējos gados iztērētā summa), ņem vērā, ka īres izmaksu svārstības vairs nav tik krasas (EUR 25 300 000 2010. gadā salīdzinājumā ar maksimālo līmeni EUR 31 200 000 apmērā 2006. gadā un minimālo līmeni EUR 19 900 000 apmērā 2007. gadā), un ņem vērā arī dažādās summas, kas tika iztērētas par ēkām, sākot ar EUR 165 900 000 lielo maksimālo summu 2006. gadā un beidzot ar nulli 2009. gadā un EUR 20 200 000 2010. gadā;

77.  ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar atbildēm uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā uzdotajiem jautājumiem aplēses norāda uz to, ka, iestādei īrējot visas ēkas, 2010. gada budžetā būtu bijis jāparedz papildu EUR 163 000 000, kas ir līdzvērtīgs 10 % no tās kopējā budžeta; tādēļ atbalsta šādu iegādes, nevis īres, politiku, ko Revīzijas palāta stingri ieteikusi vairākus gadus un pēdējo reizi Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2007 attiecībā uz izdevumiem par ēkām;

78.  ņem vērā, ka lielāko daļu no izdevumiem par azbesta likvidāciju trijās ēkās Strasbūrā, kas tika veikta 2010. gadā un kas izmaksāja EUR 2 464 701, sedza Strasbūras pilsēta, iemaksājot EUR 2 015 000;

79.  ņem vērā, ka 2010. gada 27. janvārī Beļģija atmaksāja Parlamentam EUR 85 987 000 saistībā ar izmaksu segšanu par zemi Willy Brandt un József Antall ēkas būvlaukumam un izstrādes izmaksu segšanu par jumtu Luksemburgas stacijai Briselē; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulu šie līdzekļi ir iegrāmatoti kā piešķirtie ieņēmumi un izlietoti, lai finansētu ar nekustamo īpašumu saistītus projektus;

80.  ņem vērā, ka 2010. gadā ir nopirkta REMARD ēka Briselē (EUR 11 000 000) un pieņemts lēmums par Eiropas nama iegādi Sofijā (EUR 9 240 000); pauž nožēlu par to, ka ierobežotā tirgus dēļ uzturēšanas, remonta un iegādes izdevumi ir nepamatoti augsti un ir grūti nodrošināt sarunu konfidencialitāti; uzskata, ka ierosinājums saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu iekļaut tajā prasību, lai iestādes publiskotu savus turpmākos plānus attiecībā uz ēkām vairākus gadus uz priekšu, radītu ievērojamas izmaksas gan iestādēm, gan nodokļu maksātājiem;

81.  konstatē, ka, paredzot pārskatītajā Finanšu regulā iespēju izmantot tiešu finansējumu ēkām, tiktu radīta pozitīva ietekme, jo tas ļautu Parlamentam ņemt aizdevumus, nepiesaistot trešās puses, un tādējādi vienlaikus tiktu mazinātas izmaksas un palielināta pārredzamība; norāda, ka šādi tika finansēta KAD ēkas būvniecība Luksemburgā, saistībā ar kuru tika noslēgts partnerības līgums ar Eiropas Investīciju banku, kas nodrošināja 50 % līdzekļu;

82.  šajā sakarībā prasa iesniegt detalizētu finanšu pārskatu par jau esošajiem un turpmākajos 20 gados plānotajiem izdevumiem saistībā ar KAD ēku Luksemburgā, un uzstāj, ka būtu jāpublisko detalizēta informācija par gaidāmajām kopējām būvniecības izmaksām, aplēstajām ekspluatācijas izmaksām un citiem izdevumiem, kas saistīti ar šīs ēkas būvniecību un ekspluatāciju;

83.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra apliecinājumu, ka lobistiem vai fondiem vairs netiek piešķirtas biroju telpas, bet norāda, ka līdz 2011. gada 31. decembrim fonda “Pegasus” un organizācijas “Kangaroo Group” rīcībā bija biroju telpas Parlamenta ēkās;

84.  pauž nožēlu par to, ka reģistrētām lobistu organizācijām 2010. gadā tika atvēlētas biroju telpas, tādējādi par ES nodokļu maksātāju naudu nodrošinot šīm organizācijām atvieglojumus;

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi

85.  atkārtoti prasa dažādot sabiedriskās ēdināšanas iespējas Parlamenta ēkās, pārtraucot piešķirt monopolu vienam sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam tad, kad beigsies pašreiz spēkā esošo līgumu termiņi;

Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD) un Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts (DG INTE)

86.  norāda, ka 2010. gadā kopumā tika iztulkotas 1 721 191 lappuses (no tām 1 033 176 lappuses jeb 60 % tika iztulkotas Parlamentā), un atzinīgi vērtē to, ka DG TRAD ievēroja nodošanas termiņus visiem dokumentiem, par kuriem notika balsošana, un kopumā termiņā tika nodoti 90 % tulkojumu, lai gan 65 % no visiem tulkojumu pieprasījumiem tika iesniegti ar novēlošanos (t.i. neievērojot desmit darba dienu termiņu, kas noteikts Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību);

87.  ar gandarījumu konstatē, ka aizvien pieaug DG TRAD produktivitāte un tiek efektīvāk izmantots tā budžets, vienlaikus nodrošinot daudzvalodības saglabāšanu; šajā sakarībā uzsver, ka iekšējā tulkošanas produktivitāte vienam darbiniekam ir palielinājusies no 1500 uz 1800 lappusēm gadā; atzinīgi vērtētu to, ka produktivitātes rādītāji tiktu publiskoti atsevišķi par katru valodas nodaļu;

88.  tomēr norāda, ka pēc tam, kad Rīcības kodeksa attiecībā uz daudzvalodību ievērošanas īpatsvars laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam (kodeksa pirmajā īstenošanas gadā) bija palielinājies par vairāk nekā 10 %, laikā no 2009. gada līdz 2010. gadam šis ievērošanas īpatsvars samazinājās(16); aicina komitejas, delegācijas un politiskās grupas stingri ievērot rīcības kodeksā noteiktos termiņus;

89.  atzinīgi vērtē jauno pakalpojumu ‐ tulkošana ad personam ‐, ko DG INTE piedāvā deputātiem un kas tika ieviests pēc 2010. gadā sāktā izmēģinājuma projekta;

Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS)

90.  ar gandarījumu konstatē, ka 2010. gadā rēķinu apmaksas termiņš samazinājās līdz vidēji 21 dienai;

Transporta izmaksas

91.  norāda, ka 2010. gadā deputātu un darbinieku ceļa izdevumi bija aptuveni EUR 107 000 000(17) (jeb 6,6 % no visu galīgo apropriāciju kopsummas) un ka pašlaik ir jāpanāk 5 % samazinājums; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja vēl vairāk samazināt izdevumus, izmantojot par notikušajiem lidojumiem uzkrātās atlaides; prasa 3 0 0 panta analīzi veikt pārskatam pievienotā piezīmē par ceļojumu vidējām izmaksām sešos maršrutos: no Briseles uz Luksemburgu; no Luksemburgas uz Briseli; no Luksemburgas uz Strasbūru; no Strasbūras uz Luksemburgu; no Briseles uz Strasbūru; no Strasbūras uz Briseli;

Ceļojumu aģentūra

92.  norāda, ka ceļojumu aģentūrai 2010. gadā paredzētās galīgās apropriācijas bija EUR 1 438 000 un to izlietojuma līmenis bija augsts (94 %); norāda arī to, ka ceļojumu aģentūra sarunu ceļā vienojās ar lidsabiedrībām, kas nozīmēja, ka par mērenu cenu bija iespējams saņemt vislabāko pakalpojumu; tomēr uzsver ‐ tas nenozīmē, ka biļeti konkrētam datumam vai braucienam nav iespējams iegādāties lētāk, to rezervējot tieši no transporta pakalpojumu sniedzēja; prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai veiktu ceļojumu aģentūras, tās struktūras un darbības izpildījuma novērtēšanu; aicina ceļojumu aģentūru, ar kuru pašreiz ir noslēgts līgums, pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka deputātiem un darbiniekiem vienmēr tiek piedāvātas lētākās ceļošanas iespējas; turklāt aicina attiecīgo direktorātu uzraudzīt ceļojumu aģentūras sniegto pakalpojumu līmeni;

93.  pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos ceļojumu aģentūra nepiedāvā labākās cenas salīdzinājumā ar cenām, ko tiešsaistē un birojos piedāvā citas ceļojumu aģentūras; prasa Finanšu ģenerāldirektorātam izstrādāt atbilstīgu kontroles mehānismu, kas nodrošinās vislabāko kvalitātes un cenas attiecību;

94.  uzskata, ka ir jāiegūst salīdzināmi dati par aviobiļešu cenām, lai noteiktu labāko cenu jebkuram lidojumam;

95.  uzskata, ka Parlamentam, kad vien iespējams, būtu jāpārtrauc slēgt līgumus par monopola pakalpojumu sniegšanu un ka, izmantojot vairākas ceļojumu aģentūras, deputātiem un darbiniekiem tiktu nodrošinātas mazākas izmaksas un labāki pakalpojumi;

Vispārēji pārvietojumi

96.  atzinīgi vērtē to, ka 2010. finanšu gada beigās netiks izmantota vispārēja pārvietojuma procedūra, kā to pēdējos gados bija prasījusi Budžeta kontroles komiteja, un tādējādi neradās ievērojama atšķirība starp plānoto gada budžetu un tā izpildi, kā tas notika iepriekšējos gados, un uzskata, ka visas Savienības iestādes varētu atvieglot pārbaužu veikšanu un budžeta izpildes apstiprināšanu turpmākajos gados, pārredzami plānojot ar ēkām saistītos izdevumus budžeta procedūras laikā;

Pensiju fonds

97.  norāda ‐ lai gan 2010. gadā brīvprātīgā pensiju fonda aktīvu vērtība pieauga par 13,3 %, jo ieguldījumu tirgi turpināja atgūties no pasaules finanšu krīzes 2008. gadā, 2010. gada 31. decembrī brīvprātīgā pensiju fonda deficīts bija EUR 178 960 000, kas rada bažas par fonda izsmelšanu; atgādina, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu visiem bijušajiem un dažiem esošajiem šā brīvprātīgā pensijas fonda biedriem gadījumā, ja šis fonds nespēj pildīt savas saistības; vēlas saņemt informāciju par to, kā un ar kādas budžeta pozīcijas palīdzību Parlaments šādā gadījumā pildīs minētās saistības;

98.  ņem vērā, ka divas trešdaļas fonda iemaksu veica Parlaments, nevis atsevišķi fonda biedri; atgādina fonda biedriem, ka viņi savas iemaksas veica brīvprātīgi, un uzstāj uz to, ka Parlamentam nebūtu turpmāk jāveic finansiāli ieguldījumi, lai nodrošinātu fonda maksājumu izpildi vai deficīta samazināšanu, ņemot vērā to, ka fonds jau no tā izveides brīža nav bijis pienācīgi strukturēts;

99.  konstatē arī to, ka, pamatojoties uz Noteikumiem par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (PEAM noteikumiem) apgādnieka zaudējuma pensijas un invaliditātes pensijas (II pielikums) ir izmaksātas EUR 28 950 000 apmērā; norāda, ka summas, kas izmaksātas gadījumos, kad ir atšķīrušies dalībvalsts un Eiropas Parlamenta noteikumi par pensijām (III pielikums) ‐ galvenokārt saistībā ar Itālijas un Francijas deputātiem ‐, sasniedza EUR 195 640 000, un summas, ko izmaksāja nesen pieņemto statūtu dēļ, sasniedza EUR 152 210 000 (šī pēdējā summa ar katru gadu palielināsies); vērš uzmanību uz to, ka šādu izdevumu segšanai nav līdzekļu;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

100.  pieņem zināšanai Prezidija 2009. gada 17. jūnija lēmumu un 2010. gada 18. oktobra lēmumu paplašināt bezvadu tīkla piekļuves (WiFi) zonu Parlamentā, lai tā ietvertu plenārsēžu zāli, komiteju telpas, deputātu birojus un sabiedriskās telpas gan Briselē, gan Strasbūrā (projekta 1. posms ‐ EUR 7 878 000); prasa Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātam radīt iespēju atsevišķiem deputātiem iesniegt pieteikumu, lai informētu, ka viņi turpmāk nevēlas saņemt dokumentus papīra formātā uz tām komiteju sanāksmēm, kurās tiek izmantota e-komitejas programma; uzskata, ka tādējādi varētu ātrāk gūt panākumus šā projekta īstenošanā;

101.  atzinīgi vērtē EP tīmekļa vietnes grafiskā dizaina maiņu, pamatojoties uz Prezidija 2010. gada 22. novembra lēmumu par stratēģiju attiecībā uz Eiropas Parlamenta darbības turpmāko atspoguļojumu tiešsaistē ‐ EP tīmekļa vietnes pārstrādāšana; prasa uzlabot tīmekļa vietnes tehnisko atbalstu, jo īpaši veicot regulāras pārbaudes;

102.  atzinīgi vērtē 2010. gadā ieviesto AT4AM sistēmu, kas atvieglo deputātiem darbu, izdarot grozījumus leģislatīvo un neleģislatīvo aktu priekšlikumos;

103.  ir gandarīts par uzlabojumiem, kas IT jomā notikuši, sākot ar 2010. gadu, un devuši šādus rezultātus: lielāka spēja svarīgākās darbības veikt ar iekšēju speciālistu palīdzību, pakāpeniska pāreja uz iestādes iekšienē veiktiem pasākumiem, svarīgāko korporatīvās vadības struktūru izveide (IKT inovāciju stratēģijas komiteja un IKT inovāciju koordinācijas komiteja), IT plānošanas funkcijas un sistēmas izveide, lai sniegtu ziņojumus par IT izstrādes projektu virzību, kā arī pārredzamas īstermiņa plānošanas metodoloģijas izstrāde; atzinīgi vērtē to, ka šis ģenerāldirektorāts plaši izmanto darbības rādītājus; pauž nemieru par augošo risku saistībā ar nelikumīgu piekļuvi Parlamenta IKT sistēmām un nelikumīgu darbību veikšanu tajā, un uzskata, ka ir ārkārtīgi steidzami jāizstrādā efektīva ilgtermiņa stratēģija to aizsardzībai; prasa ģenerālsekretāram regulāri sniegt informāciju par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem;

104.  sagaida, ka tiks iesniegts pilnīgs ziņojums par to, kā ir pilnveidoti Parlamenta brīvās programmatūras projekti attiecībā uz šīs programmatūras lietošanu un lietotājiem Parlamentā, pilsoņu savstarpēju saziņu un publiskā iepirkuma darbībām; ierosina izvērtēt Reglamenta 103. pantā paredzētos Parlamenta pienākumus attiecībā uz brīvu programmatūru un atvērtiem standartiem;

Publiskais iepirkums ITEC ģenerāldirektorātā

105.  mudina DG ITEC pielikt vairāk pūļu, lai labāk sagatavotu iepirkuma procedūras, jo īpaši bieži vien sarežģīto pamatlīgumu gadījumā, paredzot, ka līgumos jāiekļauj noteikumi par sasniedzamajiem rezultātiem, nevis tikai piegādājamo produktu, un labāk definējot Parlamenta vajadzības un mērķus; ierosina Parlamentam nevis izmantot līgumsoda klauzulas, bet gan pieprasīt kompensāciju no preču vai pakalpojumu piegādātāja, kas nepilda savus pienākumus, vai arī ‐ pamatlīgumu gadījumos ‐ brīdināt, ka tiks pārtraukta pakalpojumu iepirkšana;

Jaunas balsošanas iekārtas un mutiskās tulkošanas inventārs

106.  norāda, ka jaunās balsošanas iekārtas plenārsēžu zālē izmaksāja EUR 2 135 623 un tās pilnībā finansēja no 2010. gada apropriācijām; norāda arī to, ka balsošanas iekārtu uzturēšana un tehniskā apkalpošana 2010. gadā ir izmaksājusi EUR 147 149;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0 0. postenis)

107.  norāda, ka 2010. gadā budžeta 4000. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds: