Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas publicēto 23. iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (SEC(2011)1128),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 24. februāra darba dokumentu “Vienotā tirgus ieviešana ― 2011. gada pārvaldības pārskats”,

–  ņemot vērā Komisijas publicēto 22. iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (SEC(2011)0372),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 24. februāra darba dokumentu “Efektīva problēmu risinājuma pastiprināšana vienotajā tirgū ― SOLVIT iespēju veicināšana saistībā ar tā 10. gadadienu”,

–  ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2012. gada 30. janvāra paziņojumu “Virzībā uz izaugsmei labvēlīgu konsolidāciju un darba vietām labvēlīgu izaugsmi” saistībā ar vienotā tirgus pārvaldību un apņemšanos “ātri un pilnībā īstenot valstu līmenī” to, par ko dalībvalstis jau ir vienojušās, lai īstenotu visas vienotā tirgus iespējas,

–  ņemot vērā 2010. gada ziņojumu par SOLVIT tīkla attīstību un darbības rezultātiem (SEC(2011)0229),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (SEC(2011)0467),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 11. novembra paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Vienotā tirgus forumā pieņemto Krakovas deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotais tirgus cilvēku uztverē: aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu uzskatiem un redzējumiem. 20 galvenās problēmas” (SEC(2011)1003),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā ikgadējo EU Pilot novērtējuma ziņojumu (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 11. novembra paziņojumu par Līguma 260. panta 3. punkta īstenošanu (SEC(2010)1371),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par SOLVIT(4),

–  ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu “Jauna vienotā tirgus stratēģija ‐ Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā Padomes (Konkurētspēja ‐ iekšējais tirgus, rūpniecība, pētniecība un kosmoss) 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0153/2012),

A.  tā kā vienotā tirgus darbības nozīme tika uzsvērta pirmajā Vienotā tirgus forumā (2011. gada 2.–4. oktobris, Krakova, Polija) un jo īpaši Krakovas deklarācijā, kā arī pēc tam pieņemtajā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par Vienotā tirgus foruma rezultātiem(5), kurā vienotais tirgus ir apskatīts kā viens no iedarbīgākajiem instrumentiem, lai panāktu, ka Eiropas attīstība atkal notiek virzienā uz ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu;

B.  tā kā iekšējā tirgus pienācīga darbība nav iespējama, ja nav pareizi veikta to reglamentējošo direktīvu transponēšana, piemērošana un izpilde;

C.  tā kā dalībvalstīm ir obligāti ‐ ne tikai savlaicīgi, bet arī pareizi ‐ jātransponē ar iekšējo tirgu saistīti tiesību akti un tā kā gadījumā, ja viena dalībvalsts nav izpildījusi šīs prasības, tiek kavēta ne tikai šīs dalībvalsts, bet arī visas Savienības ekonomisko interešu īstenošana;

D.  tā kā nepietiek tikai ar Eiropas direktīvu laicīgu un pareizu transponēšanu, bet noteicoša ir arī ES tiesību pareiza piemērošana;

E.  tā kā iekšējā tirgus rezultātu apkopojuma publicēšana ir sistemātiski palīdzējusi uzlabot vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanu, sniedzot objektīvus un neatkarīgus datus par šo tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs; tomēr uzskata, ka dažas dalībvalstis vēl aizvien pilnībā nepilda savus mērķus, kas paredz pareizi un savlaicīgi transponēt Eiropas tiesību aktus valsts tiesību aktos, un tāpēc objektīviem datiem arī turpmāk jābūt pamatā iekšējā tirgus rezultātu apkopojumam, ko veic, īstenojot sistemātiskāku, neatkarīgāku uzraudzību; tā kā ir jāpieņem pieeja, kas ir vairāk balstīta uz kvalitāti, neaprobežojas ar skaitļu analīzi un ļauj noteikt nepietiekamas transponēšanas iemeslus;

F.  tā kā, lai gan iekšējā tirgus rezultātu apkopojums un patēriņa tirgus rezultātu apkopojums ir izmantoti dažādos kontekstos un tiem ir atšķirīga metodoloģija ar atšķirīgu darbības jomu un rādītāju kopumu, tiem abiem ir vienāds vispārējais mērķis, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību;

G.  tā kā Malta ir guvusi vislabākos rezultātus savlaicīgā ES direktīvu transponēšanā, bet Beļģijas produktivitāte šajā jomā ir vismazākā ‐ tās jau tā lielais netransponēto tiesību aktu īpatsvars pat ir palielinājies;

H.  tā kā tikai Igaunija var uzrādīt labus rezultātus visās tā sauktajās “iekšējā tirgus veselības pārbaudes” jomās;

I.  tā kā ‐ lai arī valstīm ar mazu pārvaldi ir ierobežoti resursi, lai īstenotu sarežģītas tiesību aktu transponēšanu ‐ tādas mazas dalībvalstis kā Malta tomēr ir sekmīgi ievērojušas transponēšanas termiņus;

J.  tā kā pašreizējais netransponēto tiesību aktu vidējais līmenis (1,2 %) ir virs 1 % mērķa, par ko valstu un valdību vadītāji vienojās 2007. gadā, pauž nožēlu par transponēšanas deficīta pieaugošo tendenci, mudina dalībvalstis piešķirt lielākus resursus šīs tendences novēršanai, lai arī daudzas dalībvalstis ir samazinājušas to direktīvu skaitu, kas vēl ir jātransponē;

K.  tā kā vismaz vienā dalībvalstī nav transponētas 85 direktīvas (sadrumstalotības koeficients ir 6 %), un tādējādi tās nevar pilnīgi stāties spēkā vienotajā tirgū;

L.  tā kā divu direktīvu transponēšana ir aizkavējusies par vairāk nekā diviem gadiem, kas nozīmē to, ka tiešā veidā nav ievērots valstu un valdību vadītāju 2007. gadā noteiktais “nulles pielaides” mērķis;

M.  tā kā nepareizi transponētu direktīvu vidējais skaits vēl joprojām ir 0,8 %, neraugoties uz to, ka Komisija Vienotā tirgus aktā norādīja, ka ir jānodrošina nepārprotama un mērķtiecīga politika attiecībā uz transponēšanas deficītu;

N.  tā kā pēdējo pāris mēnešu laikā septiņas dalībvalstis ES direktīvu transponēšanas jomā ir atpalikušas vēl vairāk;

O.  tā kā ir vajadzīga precīzāka informācija par transponēšanas kvalitāti;

P.  tā kā pieņemto tiesību aktu labāka sagatavošanas kvalitāte varētu palīdzēt samazināt ES tiesību aktu transponēšanas kavējumus;

Q.  tā kā, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, pirmo reizi tika paredzēta iespēja, ka gadījumā, ja netiek paziņots par transponēšanas pasākumiem, Eiropas Savienības Tiesa var piemērot tūlītējus sodus;

R.  tā kā Komisijai, Eiropas Parlamentam, dalībvalstu parlamentiem un pārvaldes iestādēm ir jādara vairāk, lai noteiktu un darītu pilsoņiem zināmas viņu tiesības, kā arī palīdzētu tās īstenot, jo tas dotu iespēju uzlabot arī iekšējā tirgus darbību;

S.  tā kā gadījumos, kad iekšējā tirgus noteikumus piemēro nepareizi, efektīvu tiesisko sistēmu neesamība var kavēt iedžīvotāju tiesību efektivitātes nodrošināšanu, liekot viņiem savas aizstāvības nolūkā uzsākt ilgu un lēnu tiesvedības procesu;

T.  tā kā būtu jānodrošina brīva labākās prakses un informācijas apmaiņa to iestāžu vidū, kuras atbild par iekšējā tirgus noteikumu pareizu piemērošanu, kā arī to iestāžu vidū, kuras atbild par tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu noteikumu nepareizas piemērošanas gadījumā;

U.  tā kā Komisija un dalībvalstis 2002. gadā izveidoja SOLVIT tīklu, lai risinātu problēmas, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas iekšējā tirgus noteikumu nepareizas piemērošanas dēļ;

V.  tā kā SOLVIT ir tiešsaistes tīkls problēmu risināšanai, kurā ES dalībvalstis (kā arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) sadarbojas, lai, nesniedzot prasību tiesā, risinātu problēmas, ar ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas saskarties tāpēc, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus;

W.  tā kā SOLVIT ir veiksmīga sistēma, kas neoficiālā veidā nodrošina tiesisko aizsardzību vidēji desmit nedēļu laikā, un SOLVIT panākumi iekšējā tirgus problēmu risināšanā varētu būt labas prakses paraugs arī saistībā ar citiem vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem;

X.  tā kā ir svarīgi konsolidēt un arī turpmāk pilnveidot SOLVIT klātbūtni un spējas visos valsts pārvaldes līmeņos nolūkā nodrošināt tā maksimālu ietekmi un vislabākos rezultātus;

Y.  tā kā SOLVIT būtu jāpapildina Komisijas juridiskās darbības pārkāpumu procedūru jomā, brīdinot Komisiju par īpašiem jautājumiem attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs;

Z.  tā kā Komisija sagatavo jaunu stratēģiju SOLVIT nostiprināšanai,

Iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma izstrāde

1.  atzinīgi vērtē iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu un SOLVIT kā, lai arī dažādus, tomēr svarīgus instrumentus, lai uzraudzītu ES tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu un noteiktu ar to saistītās problēmas, kā arī konstatētu trūkumus un nepilnības vienotajā tirgū ar mērķi rosināt darbību labākas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai;

2.  apstiprina, ka ar iekšējo tirgu saistīto tiesību aktu savlaicīga transponēšana un īstenošana ir būtisks priekšnoteikums iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai, kas savukārt ir galvenais stimuls lielākai konkurētspējai un izaugsmei, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apvienojusi iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, “Tava Eiropa”, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, IMI un vienoto kontaktpunktu ziņojumus vienā visaptverošā ziņojumā, gada pārvaldības pārskatā, tādējādi piedāvājot lasītājam draudzīgu, vienotu kopējā tirgus darbības novērtējumu;

4.  uzskata, ka pastāvīga un bieži veikta dalībvalstu panāktā progresa pārraudzība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai tās mudinātu pastiprināt centienus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka atsevišķs iekšējā tirgus rezultātu apkopojums arī turpmāk tiks publicēts reizi gadā, vasarā; tomēr pauž bažas, ka atsevišķi ziņojumi par katru no dažādajiem gada pārvaldības pārskata elementiem varētu novērst uzmanību no koncentrēšanās uz vienoto pieeju un novirzīt Komisijas dienestu centienus uz ziņošanu, nevis uz gada pārvaldības pārskatā izvirzīto problēmu risināšanu;

5.  aicina Padomi apņemties vēl vairāk samazināt netransponēto tiesību aktu īpatsvaru, kā arī vienlaikus noteikt stingrākus, taču arī reālākus transponēšanas un īstenošanas mērķus, kas jāīsteno visām dalībvalstīm;

6.  aicina dalībvalstis nopietni uztvert direktīvas, kas izstrādātas ar to līdzdalību, un efektīvi izpildīt pienākumus, kas tām noteikti Eiropas Savienības līgumos;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir konstatēts ievērojams progress to direktīvu skaita samazināšanā, kuru transponēšanas termiņš tiek ievērojami pārsniegts, un aicina dalībvalstis turpināt pozitīvos centienus šajā jomā;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis Iekšējā tirgus padomdevējā komitejā apsvērt, kā uzlabot sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, kā vislabāk īstenot paraugprakses apmaiņu un kā izcelt dalībvalstu ieviestos sekmīgos mehānismus;

9.  aicina Komisiju klasificēt iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā minētos vēl nenovērstos pārkāpumus, kurus varētu bez grūtībām novērst, un pārkāpumus, kuru rezultātā rodas nepārprotamas domstarpības starp Komisiju un dalībvalstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai noteiktu šo domstarpību pamatā esošos iemeslus un turpinātu tos novērst; aicina Komisiju, jo īpaši strīdīgos gadījumos, ja iespējams, ierosināt izmaiņas ES tiesību aktos, lai risinātu strīdīgos interpretācijas jautājumus;

10.  ņem vērā Komisijas panākumus projekta “EU Pilot” īstenošanā; tomēr brīdina, ka, lai arī tas var samazināt pārkāpumu skaitu, tas var likt Komisijai risināt vissarežģītākos gadījumus, izmantojot oficiālo pārkāpumu procedūru, kas varētu arī būt par iemeslu pārkāpumu lietu ilgākai izskatīšanai; pauž bažas, ka tas var radīt ilgāku kavēšanos iekšējā tirgus neatbilstību novēršanā;

11.  atzīmē, ka gandrīz 50 % nepabeigto iekšējā tirgus pārkāpumu procedūru attiecas uz nodokļu un vides jomu; aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst šo abu jomu ES tiesību aktu labākai un laicīgākai transponēšanai un īstenošanai;

12.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ES tiesību aktu pārkāpumi tiktu ātri risināti, īstenojot pārkāpumu procedūras; aicina Komisiju ieviest paātrinātu pārkāpuma procedūru un apsvērt iespēju Komisijā izveidot neatkarīgu iestādi, kura atbildētu par saukšanu pie atbildības par iekšējā tirgus pārkāpumiem un pēc komisāru kolēģijas apstiprinājuma saņemšanas uzsāktu pārkāpumu procedūras;

13.  aicina Komisiju vairāk izmantot SOLVIT kā pirmo sūdzību iesniegšanas instanci saistībā ar ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu pārrobežu kontekstā; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka lietas, ko nevar atrisināt SOLVIT, tiek pienācīgi izskatītas;

14 aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm ES tiesību aktu transponēšanā, izveidojot tādus jaunus instrumentus kā transponēšanas pamatnostādnes un transponēšanas palīdzības dienests;

15.  norāda, ka vidējais pārkāpuma procedūras norises laiks ir pārāk ilgs, un aicina Komisiju aktīvi rīkoties, lai to saīsinātu; aicina Komisiju par šādiem pasākumiem ziņot Parlamentam;

16.  aicina Komisiju izskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi un pilnīgi piemēro Tiesas lēmumus un procedūras;

17.  aicina Komisiju papildināt iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu ar jauniem papildu kritērijiem, nekaitējot to saprotamībai, lai pārraudzītu spēkā esošo tiesību aktu pareizu īstenošanu;

18.  aicina Komisiju iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā izklāstīt izmaiņas katras nozares ierosināto pārkāpumu procedūru sadalījumā kopš iepriekšējā apkopojuma, kā arī ierosināt veikt analīzi par būtiskāko pārmaiņu iemesliem, ņemot vērā ierosināto procedūru skaitu;

19.  aicina dalībvalstis atjaunot centienus uzlabot mērķu īstenošanu; apstiprina, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana, labāk un savlaicīgāk transponējot spēkā esošos un jaunos tiesību aktus, ir efektīvs ekonomiskās krīzes apkarošanas veids;

20.  uzsver, ka dalībvalstīm jāturpina samazināt transponēšanas kavējumus, lai sasniegtu 1 % mērķi; norāda, ka īpaša uzmanība un prioritāte jānosaka direktīvām, kuru termiņš transponēšanai valstu tiesību aktos ir beidzies pirms vairāk nekā gada, būtiski samazinot transponēšanas kavējumus;

21.  aicina Komisiju ziņot Parlamentam par to, kā tā piemēro Lisabonas līguma 260. panta 3. pantu saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas iespēju piemērot tūlītējas finansiālas sankcijas pret dalībvalsti, kas nav izpildījusi savu pienākumu transponēt ES tiesību aktus jau pirmajā instancē;

22.  aicina Komisiju sniegt novērtējumu par secinājumiem, kas izriet no lūgumrakstiem, kuri Parlamentā iesniegti par problēmām iekšējā tirgū, un iekļaut tos gada pārvaldības pārskatā; uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš lūgumrakstu izskatīšanas procesam, lai pilnveidotu ES likumdošanu un tuvinātu to pilsoņiem;

23.  norāda, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir devusi Eiropas Parlamentam plašākas pilnvaras ES tiesību aktu strukturēšanai un pārskatīšanai; aicina rezultātu apkopojumā sniegtos secinājumus izmantot Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu strukturētajā dialogā;

24.  aicina Komisiju nodrošināt, ka atbilstības tabulas ir publiski pieejamas, uzstāt, ka dalībvalstis oficiāli atzīst skaitliskā izteiksmē noteikto mērķu samazinājumu attiecībā uz transponēšanas deficītu un valsts tiesību aktu atbilstības deficītu, respektīvi, 0,5 % transponēšanas deficīta gadījumā un 0,5 % ‐ attiecībā uz valsts tiesību aktu atbilstības deficītu, un nodrošināt efektīvāku pārkāpumu procedūru piemērošanu, attiecīgajos procedūras posmos paredzot skaitliskā izteiksmē noteiktus mērķus, jo, kā Vienotā tirgus aktā ir norādījusi Komisija, tie ir vajadzīgi pilnīgai un visaptverošai vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanai;

25.  aicina dalībvalstis sistemātiski nodrošināt pienācīgas atbilstības tabulas, norādot, kā valstu regulējumā tiek piemērotas iekšējā tirgus direktīvas;

26.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai uzlabotu Eiropas tiesību aktu sagatavošanas kvalitāti; atzinīgi vērtē centienus, kas veltīti labākai un viedākai likumdošanai, un mudina visas trīs likumdošanas procesā iesaistītās institūcijas pastāvīgi censties uzlabot kopīgi izstrādāto tiesību aktu kvalitāti;

Iekšējā tirgus nodrošināšana uzņēmumiem un iedzīvotājiem

27.  aicina Komisiju rast iespējas uzlabot koordināciju un praktisko sadarbību starp tādiem esošajiem instrumentiem kā SOLVIT, “Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Uzņēmumu tīkls, Eiropas Patērētāju informēšanas centru tīkls, Eiropas Nodarbinātības dienests, IMI, informācijas tīkls “Europe Direct” un vienotie kontaktpunkti, lai novērstu darba un resursu izmantojuma pārklāšanos un panāktu efektīvāku pārvaldību;

28.  aicina Komisiju ierosināt veidus, kā tādus instrumentus kā SOLVIT labāk integrēt Eiropas Parlamenta lūgumrakstu izskatīšanas procesā;

29.  uzsver, ka gadu gaitā SOLVIT tīkls ir sevi pierādījis kā vienkāršs, ātrs un rentabls to problēmu risināšanā, kas skar iedzīvotājus un uzņēmumus saistībā ar vienotā tirgus noteikumu nepareizu piemērošanu; tomēr atzīmē, ka SOLVIT tīkls vēl aizvien ir ļoti sadrumstalots un netiek pilnīgi izmantots; mudina Komisiju koncentrēt vairāk centienu attiecībā uz SOLVIT tīklā strādājošo darbinieku apmācību, izglītību un labākās prakses apmaiņu;

30.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka SOLVIT centriem ir pienācīgs personāls un atbilstošā līmenī notiek koordinācija un komunikācija ar dažāda līmeņa valsts pārvaldes iestādēm, kā arī ar dažādajiem Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu lēmumu izpildi; aicina Komisiju modernizēt Komisijas 2001. gada ieteikumu par principiem attiecībā uz SOLVIT ― iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla ― izmantošanu saskaņā ar to, kas ir ierosināts Komisijas dienestu darba dokumentā “Efektīva problēmu risinājuma pastiprināšana vienotajā tirgū”;

31.  atzīmē, ka apgrūtinošas sociālās aizsardzības procedūras iedzīvotāju skatījumā ir viena no galvenajām problēmām, kas mazina strādājošo mobilitāti Eiropā; prasa vairāk SOLVIT resursu veltīt sociālās aizsardzības lietu risināšanai;

32.  uzsver, cik svarīgi ir SOLVIT tīklā iesaistīt asociētos partnerus, jo īpaši nolūkā atvieglot SOLVIT centriem uzlikto slogu; uzsver, ka sadarbība ar asociētajiem partneriem iepriekš ir izrādījusies efektīva, cita starpā to tiešā kontakta ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem dēļ; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka asociētajiem partneriem pilnībā tiek saglabāta piekļuve SOLVIT;

33.  aicina Komisiju turpināt centienus piedāvāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem integrētu virtuālās informācijas un palīdzības dienestu kopumu, jo īpaši turpinot pilnveidot portālu “Tava Eiropa” kā vienotu tiešsaistes ceļvedi, kas sniedz pilnīgu informāciju un palīdzību; tomēr atzīmē, cik svarīgs ir tiešs, personīgs kontakts, un šajā sakarībā ierosina papildus izveidot arī reāli pastāvošus vienotos kontaktpunktus pilsoņiem un patērētājiem Komisijas pārstāvniecības birojos visās dalībvalstīs; uzskata, ka SOLVIT, “Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Uzņēmumu tīkla, Eiropas Patērētāju informēšanas centru tīkla un Eiropas Nodarbinātības dienestu sadarbības koordinatoru sapulcēšana pārstāvniecības birojos nodrošinātu šā mērķa īstenošanu, kā arī labāku koordināciju un kohēziju;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai popularizētu portālu “Tava Eiropa” dalībvalstu pārvaldes iestādēs un lai pilnveidotu sadarbību starp portālu “Tava Eiropa” un dalībvalstu pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēm;

35.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis arī turpmāk stiprināt vienotos kontaktpunktus un sniegt pilsoņiem skaidru un praktisku informāciju, nodrošinot un pilnā apjomā izmantojot sinerģijas, kas informācijas jomā veidojas Eiropas mērogā, piemēram, tīmekļa vietnē “Tavs Eiropas padomdevējs”;

36.  aicina Komisiju ziņot par iespēju nodrošināt Komisijas personālu vienotajos kontaktpunktos visās dalībvalstīs; uzskata, ka tas būtu risinājums SOLVIT konstatētajām personāla problēmām vairāku dalībvalstu pārvaldes iestādēs; aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt īpašu SOLVIT paredzētu juridisko pamatu;

37.  aicina Komisiju, izmantojot e-pārvaldes portālus, nodrošināt tiešsaistes vienoto kontaktpunktu izveidi visās dalībvalstīs attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā un angļu valodā; atzīmē, ka vienotajiem kontaktpunktiem ir galvenā nozīme, īstenojot pakalpojumu direktīvu; pauž nožēlu par to, ka tikai viena trešā daļa pieejamo tiešsaistes e-pārvaldes portālu nodrošina piekļuvi tiešsaistes elektroniskajām procedūrām; aicina dalībvalstis vairākās ES valodās sniegt lietotājam viegli saprotamu informāciju par tiešsaistes administratīvajiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, lai veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbību Eiropā;

38.  aicina SOLVIT, tīmekļa vietni “Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Uzņēmumu tīklu, Eiropas Patērētāju informēšanas centru tīklu un Eiropas Nodarbinātības dienestu ņemt vērā galvenās iedzīvotāju un uzņēmumu paustās bažas, kas izklāstītas Komisijas dienestu darba dokumentā “Vienotais tirgus cilvēku uztverē: aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu uzskatiem un redzējumiem. 20 galvenās problēmas”, un attiecīgi noteikt sava darba prioritātes;

39.  aicina Komisiju apsvērt iespēju Eirobarometra pētījumu secinājumus iekļaut gada pārvaldības pārskatos kā daļu no tās novērtējuma, lai labāk informētu par lēmumu pieņemšanu;

40.  atzīmē Komisijas nesenās publikācijas par “20 galvenajām problēmām”, kas radās, pamatojoties uz iepriekšminēto 2010. gada 20. maija rezolūciju; uzsver informācijas, likumdošanas un īstenošanas nepilnības, kas pastāv vienotajā tirgū, kā arī to, ka patērētājiem un uzņēmumiem trūkst zināšanu par savām tiesībām un pienākumiem, un tas kavē tos izmantot vienotā tirgus priekšrocības; apņemas ― kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis ― uzlabot saziņu ar iedzīvotājiem par tiesībām, kas izriet no vienotā tirgus;

41.  aicina Komisiju ziņot par svarīgākajiem iekšējā tirgū pastāvošajiem šķēršļiem, ar ko saskaras iedzīvotāji un patērētāji ar invaliditāti, un nodrošināt, lai tiktu veikti īpaši pasākumi šo šķēršļu novēršanai;

42.  iesaka turpināt koordināciju starp SOLVIT un projektu “EU Pilot”, lai nodrošinātu labāku koordināciju un paraugprakses apmaiņu;

43.  norāda uz pirmā Vienotā tirgus foruma panākumiem kā iespēju pārbaudīt vienotā tirgus progresu un kā palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāk iepazīt savas tiesības, pilnvaras un pienākumus vienotajā tirgū; atzinīgi vērtē šo pasākumu kā iespēju labāk izgaismot pastāvošos šķēršļus pienācīgai vienotā tirgus darbībai; atgādina Komisijas un dalībvalstu veikto pasākumu nozīmi, lai novērstu šos šķēršļus un vairāk uzmanības veltītu pilsoņu un uzņēmumu bažām; aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt šo impulsu un turpināt iesaistīt ieinteresētās puses un uzlabot to iespējas, regulāri organizējot vienotā tirgus forumus, papildinot tos ar biežiem apmeklējumiem, lai novērtētu un veicinātu vienoto tirgu katrā atsevišķā dalībvalstī;

o
o   o

44.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 176, 7.7.2009., 17. lpp. (2) OV C 161 E, 31.5.2011., 84. lpp.. (3) OV C 349 E, 22.12.2010., 25. lpp.. (4) OV C 349 E, 22.12.2010., 10. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0543.