Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2134(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0001/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0001/2013

Debates :

PV 04/02/2013 - 18
CRE 04/02/2013 - 18

Balsojumi :

PV 05/02/2013 - 7.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0036

Pieņemtie teksti
PDF 126kWORD 106k
Otrdiena, 2013. gada 5. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Finansējuma pieejamības uzlabošana maziem un vidējiem uzņēmumiem
P7_TA(2013)0036A7-0001/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra rezolūcija par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (2012/2134(INI))

Eiropas Parlaments ,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”(COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Regulatīvā sloga mazināšana MVU ‐ ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas izstrādāto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu, t. i., COSME programmu (COM(2011)0834),

–  ņemot vērā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394), kurā atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) svarīgā loma ES ekonomikā un kura mērķis ir palielināt MVU nozīmi un sekmēt to izaugsmi un darbvietu radīšanas potenciālu, mazinot virkni problēmu, kas tiek uzskatītas par MVU attīstības kavēkļiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par ”Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu“” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo jautājumu(1) ,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (COM(2011)0862),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 2011. gada pētījumu par finansējuma pieejamības maziem un vidējiem uzņēmumiem apsekojumu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2012 “No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti”,

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(2) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0001/2013),

A.  tā kā slikti izstrādāts finanšu nozares regulējums apvienojumā ar finanšu, ekonomikas un parādu krīzes radītajām smagajām un plašajām sekām var vēl vairāk apgrūtināt finansējuma pieejamību MVU;

B.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi izveidot un pilnveidot vajadzīgos instrumentus un radīt pareizus apstākļus, kas ļaus Savienībai veicināt izaugsmi eurozonā un visā Savienībā;

C.  tā kā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma avots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā;

D.  tā kā saskaņā ar ECB datiem MVU paredzēto aizdevumu procentu likmes dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas un skaidras naudas pieejamībā vērojama nelīdzsvarotība, jo dažās valstīs tiek noraidīti daudzi uzņēmējdarbības projektiem nepieciešamu aizdevumu pieprasījumi;

E.  tā kā vairāk nekā 98 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir MVU un tie nodrošina vairāk nekā 67 % darbvietu Savienībā; tā kā MVU ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats un būtiski veicina Eiropas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu izveidi 27 dalībvalstīs;

F.  tā kā laikā no 2002. līdz 2010. gadam 85 % no visām jaunajām darbvietām Eiropas Savienībā radīja MVU, jo īpaši jauni uzņēmumi; tā kā 32,5 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pašnodarbināti;

G.  tā kā pastāv dažādu veidu MVU, kam ir dažādas vajadzības,

H.  tā kā MVU un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reglamentē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, kuru dalībvalstis ir apņēmušās īstenot kopā ar Eiropas Komisiju;

Vispārīgi jautājumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un tās plašo priekšlikumu un ieteikumu klāstu attiecībā uz MVU;

2.  piekrīt Komisijai, ka Eiropas Svavienības ekonomikas sekmes, izcilība un kohēzija lielā mērā ir atkarīga no ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas, kuru pamatā ir MVU darbība ar mērķi saražot kvalitatīvus produktus un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus; uzsver, ka ir svarīgi veicināt ekonomikas izaugsmi attiecībā uz visiem uzņēmumiem; uzsver, ka MVU ir daļa no plašākas uzņēmumu “ekosistēmas”; norāda, ka šajā “ekosistēmā” ir arī jānodrošina tas, ka līdzvērtīga uzmanība tiek pievērsta mikrouzņēmumiem un neatkarīgiem uzņēmējiem vajadzīgā finansējuma pieejamības uzlabošanai; norāda, ka lielāki uzņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no plaša mazāku MVU tīkla;

3.  uzsver, ka finanšu un ekonomikas krīzes nelabvēlīgās ietekmes dēļ daudziem MVU ir grūtības saņemt finansējumu un ka MVU ir jāatbilst jauniem un dažkārt vēl stingrākiem reglamentējošiem kritērijiem nekā agrāk; uzsver, ka banku iestādēm, kuras krīzes laikā saņēmušas valsts palīdzību, kā arī guvušas labumu no citiem netiešiem subsīdiju piešķiršanas veidiem, piemēram, valsts garantijām un dalībvalstu centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas atbalsta likviditātes jomā, būtu jānosaka mērķi saistībā ar MVU izsniegta finansējuma apmēriem un nosacījumiem; mudina Komisiju turpināt centienus veicināt to, ka dalībvalstu līmenī tiek īstenots princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, kas nozīmē turpmāku MVU paredzētās reglamentējošās un administratīvās vides vienkāršošanu;

4.  uzsver ‐ vienkāršojot reglamentējošo un administratīvo vidi MVU, ir jānodrošina pienācīga darbinieku vajadzību aizsardzība sociālās drošības, arodveselības un darba drošības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst iespējamo diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību MVU, kurus vada mazāk aizsargātas personas vai sociālās grupas;

5.  norāda, ka iepriekšējos gados ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai samazinātu birokrātiju;

6.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt vietējās banku sistēmas; uzsver gan Eiropas mēroga, gan vietējo banku atbildību un pienākumu gudri ieguldīt ekonomikā un jo īpaši MVU; norāda uz to, ka dažādās dalībvalstīs pastāv atšķirības attiecībā uz MVU aizņemšanās izmaksām un MVU pieejamo finansējumu, kuras radījuši nelabvēlīgie makroekonomiskie apstākļi un kuras var negatīvi ietekmēt MVU konkurētspēju pierobežu apgabalos; norāda ‐ lai gan MVU problēmas saistībā ar kredītu pieejamību dažādās dalībvalstīs joprojām atšķiras, ECB 2011. gada oktobra banku aizdevumu apsekojuma rezultāti liecina par to, ka kopumā aizdevumu MVU piešķiršanas standarti ir padarīti ievērojami stingrāki un ka ieguldījumu samazināšana līdz minimumam var izraisīt kredītresursu trūkumu; turklāt atzīst, ka Eiropas Savienībā ir ievērojams pieprasījums pēc mikrokredītiem;

7.  atkārtoti norāda, ka pārskatītiem publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumiem nebūtu jāapgrūtina publiskā iepirkuma tirgus pieejamība MVU un mikrouzņēmumiem;

8.  atgādina, ka Eiropā galvenais MVU finansēšanas avots ir banku sektors; uzskata ‐ tā kā banku sektors ir sadrumstalots un tādēļ dažādās valstīs aizdevumu procentu likmes un kredīta piedāvājumi ir ārkārtīgi atšķirīgi, ir vajadzīga diferencēta pieeja, lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos apstākļus;

Mazo un vidējo uzņēmumu daudzveidība

9.  atgādina Komisijai, ka MVU Eiropā ir ļoti dažādi, sākot no ļoti tradicionāliem ģimenes uzņēmumiem līdz strauji augošiem uzņēmumiem, augsto tehnoloģiju firmām, mikrouzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, un ka šo uzņēmumu atbalstam jāizmanto tikpat atšķirīgas pieejas;

10.  norāda, ka pašreizējā situācijā, kad viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem uz izaugsmi vērstu uzņēmumu izveidei un attīstībai, jo īpaši sākumposmā, joprojām ir nepietiekama atbilstīgu riska kapitāla avotu pieejamība, Komisijas rīcības plānā liela uzmanība pievērsta riska kapitālam kā iespējamam izaugsmes finansēšanas veidam; tomēr uzsver, ka šis finansējuma veids ir piemērots tikai mazam MVU skaitam un ka banku aizdevumi joprojām ir svarīgākais finansējuma avots;

11.  uzsver, ka nepastāv viens visiem piemērots finansēšanas veids, un aicina Komisiju atbalstīt dažādu pielāgotu programmu, instrumentu un iniciatīvu izstrādi, ietverot pamatkapitāla instrumentus (piemēram, uzņēmējdarbības mecenāti, finansējums no daudziem anonīmiem ieguldītājiem un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas), kvazikapitāla instrumentus (piemēram, mezanīna finansējums) un parāda instrumentus (piemēram, maza apjoma uzņēmuma parādzīmes, garantiju sistēmas un platformas) un veidojot banku un citu MVU finansēšanā iesaistītu tirgus dalībnieku (grāmatvedības speciālistu, uzņēmēju vai MVU asociāciju vai tirdzniecības kameru) partnerību, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem to darbības sākumposmā, kā arī izaugsmes un pārveides posmos, ņemot vērā to lielumu, apgrozījumu un finansēšanas vajadzības;

12.  uzsver, ka Komisijai būtu jāizceļ vērtspapīru tirgus potenciāli svarīgā loma, sekmējot gan MVU, gan ieguldītāju spēju iegūt finansējumu dažādos darbības posmos; atgādina, ka eurozonā jau darbojas īpaši MVU vajadzībām izveidoti vērtspapīru tirgi, kas tika radīti, reaģējot uz specifiskajām tirgus un finansēšanas prasībām;

MVU neaizsargātība

13.  prasa Komisijai veikt jauno MVU piemērojamo noteikumu vispārēju un iekļaujošu ietekmes novērtējumu, tostarp vispusīgu pārbaudi, ņemot vērā MVU vajadzības un tiem raksturīgās problēmas;

14.  uzsver to, ka MVU bieži atrodas gara piegādes cikla beigās un tādējādi maksājumu kavējumi un īsi samaksas termiņi tos skar visvairāk; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu aktīvi mudināt dalībvalstis paātrināt Maksājumu kavējumu direktīvas īstenošanu;

15.  uzsver ‐ Komisijas apsekojumi apliecina, ka būtiski svarīgi faktori, kas ļauj MVU iegūt finansējumu, ieviest jauninājumus, konkurēt un augt, ir ne tikai finansējuma pieejamība, bet arī prasmju, tostarp vadības prasmju un zināšanu finanšu un grāmatvedības jomā, pieejamība; uzskata, ka tādēļ, nodrošinot ES finanšu instrumentus, vienlaikus būtu jārada pienācīgas darbaudzināšanas un instruēšanas sistēmas un jāsniedz uz zināšanām balstīti uzņēmējdarbības pakalpojumi;

16.  uzskata, ka MVU ir jāatbalsta vietējā līmenī, izstrādājot politikas nostādnes uzņēmējdarbības veicināšanai, MVU stāvokļa uzlabošanai visā to darbības laikā un palīdzot tiem piekļūt jauniem tirgiem; uzskata, ka šādu politikas nostādņu svarīgākais aspekts ir paraugprakses apzināšana un apmaiņa;

Uzņēmējdarbības profesionālisma pilnveide

17.  atzīmē, ka uzņēmēju zināšanu trūkums par finanšu pamatjautājumiem mazina uzņēmējdarbības plānu kvalitāti un tādējādi arī panākumus, iesniedzot kredīta pieteikumus; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt atbalstu potenciālo uzņēmēju profesionālajai apmācībai un atbalstīt banku, tirdzniecības kameru, uzņēmējdarbības asociāciju un grāmatvedības speciālistu partnerību veidošanu;

18.  uzskata, ka sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir vēl neizmantots līdzeklis ES izaugsmes un konkurētspējas sekmēšanā un tālab tā būtu jāveicina un jāstiprina un ka būtu jānovērš visi šķēršļi, ar kuriem sievietes saskaras darba tirgū;

19.  uzskata, ka pamatizglītības sistēmā būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju veicināšana un mācību programmas, kuru mērķis ir sniegt zināšanas par to, kā darbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis to izglītības programmās bez kavēšanās iekļaut finanšu izglītību; šajā sakarībā atbalsta Erasmus programmu jauniem uzņēmējiem, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

20.  uzskata, ka ir nepieciešama īpaša stratēģija jaunu uzņēmumu izveidei un finanšu instrumenti inovatīvu projektu īstenošanai un gados jaunu uzņēmēju radošuma attīstīšanai;

21.  uzsver, ka dažās dalībvalstīs jau ir apzināta zināma paraugprakse uzņēmēju sagatavošanas uzlabošanā; aicina Komisiju atbalstīt tās īstenošanu citās dalībvalstīs;

22.  uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī ir vienkāršotā veidā regulāri informēt uzņēmējus, potenciālos uzņēmējus un bankas par apmācības iniciatīvām, ES finansējumu un programmām MVU, jo ir jāizmanto visas iespējas un pasākumi; aicina Komisiju nodrošināt to, ka valstu MVU organizācijas tiek pienācīgi informētas par ES iniciatīvām un priekšlikumiem politikas īstenošanā;

23.  aicina EIB grupu pastiprināt saziņas centienus, lai sadarbībā ar MVU organizācijām sekmētu MVU piemērotu finansējuma sistēmu nodrošināšanu;

24.  norāda, ka ir nepieciešamas konsultācijas uzņēmējiem, kas ir bankrotējuši, ņemot vērā to, ka bankrota dēļ tiek slēgti 15 % uzņēmumu; atbalsta bankrota procedūru vienkāršošanu un saīsināšanu, lai dotu attiecīgajiem uzņēmējiem otru iespēju, jo uzņēmumi, kuru dibinātāji nav jauniesācēji, var darboties sekmīgāk;

Pārredzamība

25.  atzīmē, ka kreditoru zināšanas par kredītinstrumentiem kopumā ir labākas nekā uzņēmēju zināšanas un ka uzņēmējiem būtu labāk jāinformē kreditori par savu uzņēmējdarbības plānu un ilgtermiņa stratēģiju; uzsver, ka šī informācijas nepietiekamība rada grūtības, apspriežot kredīta pieteikumu; atzīst, ka MVU ir vajadzīgas īpaši pielāgotas konsultācijas par kredīta saņemšanas iespējām; aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu saistībā ar īpašiem risinājumiem kreditoru un uzņēmēju dialogam, sadarbībai un informācijas apmaiņai; aicina Komisiju stiprināt uzņēmēju un kreditoru dialogu un sadarbību;

26.  uzsver, ka kreditoriem būtu pārredzamā veidā jānosaka skaidri un konkrēti kritēriji attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu finansējuma saņemšanai; uzsver, ka tad, ja kreditors pilnībā vai daļēji noraida kredīta pieteikumu, viņam atbilstīgi un konstruktīvi jāinformē uzņēmējs par noraidīšanas iemesliem; aicina Komisiju definēt skaidras pamatnostādnes attiecībā uz minēto konstruktīvo pieeju pārredzamībai;

27.  atzīmē, ka, atmaksājot kredītu pirms termiņa, MVU ir jāmaksā kreditoram negūtās peļņas nodeva un bieži arī papildu sodanauda, kā rezultātā kopējās izmaksas ir pārlieku augstas; aicina Komisiju ierosināt lielākas pārredzamības nodrošināšanu MVU visos līgumos attiecībā uz pirmstermiņa atmaksu un izvērtēt iespēju noteikt maksimālo robežu šāda veida darbību izmaksām;

28.  norāda, ka MVU saskaras ar aizvien stingrākām prasībām, tostarp attiecībā uz personas galvojumu sniegšanu, lai saņemtu finansējumu no kredītiestādēm; norāda, ka procentu likmju palielināšana var izraisīt stingrākus noteikumus un nosacījumus, kas nav saistīti ar cenu, tai skaitā personas galvojumi; tādēļ uzskata, ka tiesību aktiem, kas vajadzīgi finanšu nozares regulēšanai, ir skaidri jāaizsargā un jāsekmē efektīvi aizdevumi reālajai ekonomikai, jo īpaši MVU;

29.  aicina dalībvalstis mazināt administratīvo slogu MVU darbības sākumposmā un turpmākajā darbībā, ņemot vērā valstu atšķirības šajā jomā, kuras kavē vienotā tirgus izveides pabeigšanu; uzsver, ka ir svarīgi samazināt jauna uzņēmuma dibināšanai nepieciešamo dienu skaitu; prasa, lai Komisija apzinātu labāko iespējamo praksi, kas jāievieš dalībvalstīs; aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest unikālus MVU identifikācijas numurus, kas tiktu apkopoti vienotā Eiropas MVU datubāzē un ietvertu visus finanšu datus, jo tas ļautu MVU vieglāk pieteikties ES un valstu programmām un finansējumam; norāda ‐ ja tiek ieviests šāds MVU identifikācijas numurs, ir jāpievērš uzmanība datu aizsardzības principiem;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt kvalitatīvu reitingu izmantošanu kā instrumentu, ar ko papildina MVU kredītspējas standarta kvantitatīvo novērtējumu;

Jauni finansēšanas veidi

31.  atzinīgi vērtē Komisijas jaunās finansēšanas programmas, kurās ir ņemtas vērā MVU īpašās iezīmes; aicina Komisiju turpināt attīstīt tādu ES finansējumu, kas būtu pielāgots MVU vajadzībām; uzsver, ka ir jāizvairās no finansējuma sadrumstalotības un ka finansējums var būt efektīvs tikai tad, ja ar to var segt ievērojamu daļu no attiecīgā MVU vajadzībām;

32.  pauž stingru uzskatu, ka ir būtiski jāpalielina programmās COSME un “Apvārsnis 2020” iekļautajiem parāda un pamatkapitāla finanšu instrumentiem paredzētais finansējums un ievērojami jāuzlabo tā pieejamība maziem un vidējiem uzņēmumiem;

33.  uzskata, ka Komisijai būtu jāpēta veidi, kā uzlabot Eiropas kvazikapitāla tirgu, jo īpaši mezanīna finansējumu; iesaka Komisijai izpētīt, kā stiprināt EIF Izaugsmes starpmehānismu un izvērtēt jaunus mezanīna instrumentus, piemēram, garantiju mezanīna aizdevumiem; turklāt iesaka nodrošināt datus par finanšu instrumentiem un to analīzi, lai mazinātu šķēršļus finanšu starpniekiem, kas varētu vēlēties izpētīt mezanīna kapitāla aizdevumu tirgu Eiropas Savienībā;

34.  prasa vismaz 20 % no programmas “Apvārsnis 2020” budžeta piešķirt, lai finansētu MVU;

35.  atzīmē, ka MVU un kredītiestādes plaši atzīst un izmanto kapitāla garantijas; atzinīgi vērtē Komisijas centienus šajā jomā; aicina dalībvalstis ieviest atbilstošu kapitāla garantiju sistēmu;

36.  aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgus un MVU finansētājiem pielāgotus reglamentējošos noteikumus, kas tiem nebūtu apgrūtinoši un arī veicinātu ieguldītāju uzticēšanos (saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem par grāmatvedības standartiem, Prospektu direktīvu, Pārredzamības direktīvu, Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem);

37.  atzinīgi vērtē Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem, kas ļaus EIB grupai palielināt savu aizdevumu izsniegšanas spēju Savienībā par aptuveni EUR 60 miljardiem laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam, kopumā piesaistīt ieguldījumus aptuveni EUR 180 miljardu apmērā un tādējādi veikt vēlamas funkcijas kā daļu no saskaņotajiem centieniem Eiropas ekonomikas aktivizēšanai; atzinīgi vērtē to, ka EIB savās aizdevumu sniegšanas prioritātēs ir konkrēti norādījusi, ka ir jāpaplašina banku sektora partneru loks mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, šādi piesaistot jaunus un netradicionālus finanšu starpniekus; uzsver, ka šīs jaunās saistības nedrīkst apdraudēt vienlaicīgi īstenotos centienus nostiprināt un uzlabot EIB un Savienības kopējos budžeta instrumentus, kurus izmanto riska sadalīšanai un līdzdalībai kapitālā; ņemot to vērā, aicina Komisiju pilnveidot un optimizēt Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas instrumentus un Eiropas Investīciju fonda programmas pamatkapitāla vai mezanīna finansēšanas portfeļiem, ko finanšu iestādes (starpnieki) piešķir MVU; atzīst, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem MVU finansiālā atbalsta avotiem un ka struktūrfondu finansēšanas programmas, birokrātijas samazināšana, kā arī lielāks ātrums un efektivitāte ir ārkārtīgi svarīgi ES ekonomikas atveseļošanas un konkurētspējas sekmēšanai;

38.  aicina Komisiju nolūkā atvieglot finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Investīciju fonda paspārnē izveidot pastāvīgu Eiropas Garantiju platformu, ar kuras palīdzību varētu uzlabot uz Eiropas garantijām balstītu garantiju vai aizdevumu produktu izstrādi un samazināt banku kapitāla prasības un risku finanšu starpniekiem;

39.  mudina EIB turpināt darbu pie projektu mikrofinansēšanas iniciatīvas un tādējādi sekmēt to, ka ar šīs iniciatīvas palīdzību tiek īstenotas ES politikas prioritātes sociālās integrācijas jomā;

40.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs banku kontos ir rekordliels mājsaimniecību ietaupījumu apjoms, savukārt citās dalībvalstīs krīzes dēļ noguldījumi samazinās; uzsver, ka, izveidojot atbilstīgu stimulu sistēmu šādu mājsaimniecību ietaupījumu sekmēšanai, var atvieglot finansējuma pieejamību MVU gan savā, gan citās valstīs un veicināt ES ekonomikas darbību; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par šo ietaupījumu aktivizēšanu, piemēram, ieviešot atvieglojumus, kuru pamatā ir dalībvalstīs apzinātā paraugprakse;

41.  norāda, ka MVU veicina visu to reģionu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, kuros nodarbinātības līmenis ir zemāks, sekmējot nodarbinātību un palīdzot apmierināt iedzīvotāju pašreizējās vajadzības, tādējādi pozitīvi ietekmējot vietējo kopienu attīstību; tādēļ uzskata, ka MVU attīstība ir viens no veidiem, kā mazināt atšķirības valstu līmenī;

42.  atzinīgi vērtē atbalstu MVU un mikrouzņēmumiem, izmantojot tādas iniciatīvas kā PSCI , programma “Radošā Eiropa” (tostarp aizdevumu garantiju mehānisms kultūras un radošajai nozarei), COSME un “Apvārsnis 2020”, kuras visas nodrošina jaunus tādu zināšanu un prasmju apguves veidus, kas sekmē MVU un mikrouzņēmumu dinamisku attīstību;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par to, kā uzlabot finansējuma pieejamību MVU nolūkā nodrošināt novatoriskas darbības, piegādes vai pakalpojumus publiskajam sektoram; jo īpaši aicina paredzēt pasākumus finansējuma nosacījumu uzlabošanai, nodrošinot to, ka riska kapitāla un citās atbilstoša finansējuma shēmās pilnībā atzīst tādu novatorisku uzņēmumu izaugsmes potenciālu, kuri sadarbojas ar publiskā sektora partneriem gan iepirkumu pirmskomercializācijas posma projektos, gan atbilstīgi inovācijas partnerībām;

44.  uzsver, ka nolūkā sekmēt labāku publiskā iepirkuma līgumu pieejamību MVU un faktisku spēju pildīt šādus līgumus ārkārtīgi svarīgi ir godīgi, atklāti un pārredzami ES reglamentējošie noteikumi publiskā iepirkuma jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā(3) samērīga, pārredzama un nediskriminējoša piemērošana;

45.  turklāt norāda, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka MVU pārrobežu darbības vienkāršošana vienlaikus nesekmē pārrobežu darbību saistībā ar fiktīvu pašnodarbinātību, jo īpaši būvniecības jomā;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 377 E, 7.12.2012., 102. lpp.
(2) OV C 308E, 20.10.2011., 6. lpp.
(3) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2014. gada 30. oktobraJuridisks paziņojums