Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, it īpaši 2012. gada 16. februāra(1) un 2012. gada 13. septembra(2) rezolūciju, un par iedzīvotājiem, kas bēg no bruņotiem konfliktiem,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 23. marta, 23. aprīļa, 14. maija, 25. jūnija, 23. jūlija, 15. oktobra, 19. novembra un 10. decembra un 2013. gada 23. janvāra, 18. februāra, 11. marta un 22. aprīļa secinājumus par Sīriju; ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2012. gada oktobra sanāksmi, kurā tika atbalstīts ierosinājums, lai Komisija sagatavotu reģionālu aizsardzības programmu; ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 2. marta, 29. jūnija un 14. decembra un 2013. gada 8. februāra secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnas Eštones paziņojumus par Sīrijas bēgļiem un it īpaši viņas piezīmes 2013. gada 13. marta plenārsēdē Strasbūrā un viņas 2013. gada 8. maija paziņojumu; ņemot vērā par starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās atbildīgās komisāres Kristalinas Georgijevas paziņojumus par Sīrijas bēgļiem un ES reakciju, it īpaši viņas 2013. gada 12. maija paziņojumu, un ņemot vērā Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta ziņojumus un faktu lapas par situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 20. jūlija rezolūciju Nr. 2059, 2012. gada 21. aprīļa rezolūciju Nr. 2043 un 2012. gada 14. aprīļa rezolūciju Nr. 2042 un ANO Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas 2013. gada 11. marta atjaunināto ziņojumu; ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieces humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatores Valerī Amosas izdotos ANO Drošības padomes informatīvos paziņojumus par Sīriju, it īpaši 2013. gada 18. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus un ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos Antonio Guteresa piezīmes ANO Drošības padomei, it īpaši tās, kas tika izteiktas 2013. gada 18. aprīlī; ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra un 2013. gada 22. marta rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku,

–  ņemot vērā Marakešā notikušo Sīrijas tautas draugu grupas sanāksmi un 2013. gada 28. janvārī Parīzē notikušo starptautisko konferenci,

–  ņemot vērā jaunāko Sīrijas reģionālo reaģēšanas plānu laikposmam no 2013. gada janvāra līdz jūnijam un visus ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos izdotos reģionālos reaģēšanas plānus, kas sekoja pirmajam ‐ 2012. gada martā izdotajam ‐ reaģēšanas plānam,

–  ņemot vērā 2012. gada 19. decembra Sīrijas humānās palīdzības reaģēšanas plānu (SHARP) 2013. gadam, kuru sagatavoja Sīrijas Arābu Republikas valdība, šo darbu koordinējot ANO sistēmai,

–  ņemot vērā 2012. gada pavasarī izveidoto Sīrijas humanitāro forumu un tā pēdējo sanāksmi, kas notika 2013. gada 19. februārī,

–  ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) sagatavotos biļetenus par humanitāro situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par Sīriju, it īpaši rezolūciju Nr. 46/182 par ANO ārkārtas humānās palīdzības koordinācijas pastiprināšanu un tās pielikumā pievienotos pamatprincipus, un rezolūciju Nr. 67/183 par situāciju cilvēktiesību jomā Sīrijā,

–  ņemot vērā 2013. gada 30. janvārī Kuveitā notikušās Sīrijas jautājumam veltītās augsta līmeņa starptautiskās humānās palīdzības sniedzēju konferences kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā Sīrijas jautājuma rīcības grupas 2012. gada 30. jūnija galīgo komunikē (Ženēvas komunikē),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā un ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kuriem visiem Sīrija ir pievienojusies,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā līdz 2013. gada 16. maijam ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) Sīrijas kaimiņvalstīs un Ziemeļāfrikā bija reģistrējis kopumā 1 523 626 Sīrijas bēgļus; tā kā tiek lēsts, ka kopējais, tai skaitā nereģistrēto, bēgļu skaits ir daudz lielāks; tā kā saskaņā ar UNHCR sniegto informāciju palīdzība nepieciešama 7 miljoniem sīriešu, tai skaitā 3,1 miljonam bērnu, un iekšzemē pārvietoto personu skaits 2013. gada 6. maijā sasniedza 4,25 miljonus; tā kā saskaņā ar to pašu informācijas avotu Sīrijas bēgļu (tai skaitā to, kas gaida reģistrāciju) skaitliskais izvietojums uzņemošajās valstīs 2013. gada 16. maijā bija šāds: Turcijā ‐ 347 815, Libānā ‐ 474 461, Jordānijā ‐ 474 405, Irākā ‐ 148 028, Ēģiptē ‐ 68 865 un Marokā, Alžīrijā un Lībijā kopā ‐ 10 052 (reģistrētie); tā kā uz kaimiņvalstīm ik dienu bēg tūkstošiem sīriešu un UNHCR lēš, ka līdz 2013. gada beigām Sīriju būs pametuši 3,5 miljoni bēgļu;

B.  tā kā, ar katru bruņotā konflikta dienu pasliktinoties politiskajai un humanitārajai situācijai valstī, strauji palielinās Sīrijas bēgļu un to iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama palīdzība; tā kā kaimiņvalstīs un citās valstīs politisku patvērumu lūguši ne tikai civiliedzīvotāji, bet arī vairāki bijušie režīma politiskie un militārie vadītāji, kā arī vēstnieki; tā bruņotais konflikts Sīrijā nopietni apdraud jau tā trauslo drošību un stabilitāti visā reģionā; tā kā bruņotā konflikta domino efekts draud no nejauša kļūt par strukturālu; tā kā ES un starptautiskā sabiedrība nevar pieļaut vēl vienu katastrofu; tā kā visa reģiona politiskā, drošības un humanitārā katastrofa sagrautu starptautisko spēju reaģēt;

C.  tā kā tūkstošiem no Sīrijas aizbēgušo cilvēku ir dezertējuši no bruņotajiem spēkiem, lai nebūtu jāpastrādā kara noziegumi vai noziegumi pret cilvēci, vai arī līdzīgu iemeslu dēļ izvairās no militārā dienesta;

D.  tā kā 2013. gada martā ANO lēsa, ka Sīrijā vardarbības rezultātā bojā gājuši aptuveni 80 000 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji;

E.  tā kā svarīgu infrastruktūras objektu, tostarp skolu un slimnīcu, sagraušana, valūtas devalvācija, pārtikas preču cenu celšanās un degvielas, elektrības, ūdens, pārtikas un medikamentu trūkums skar lielāko daļu Sīrijas iedzīvotāju; tā kā trūkumā nonākušo Sīrijas iedzīvotāju fiziskā piekļuve palīdzībai joprojām ir būtiski ierobežota un ir atkarīga no Bashar al-Assad valdības sadarbības;

F.  tā kā ANO aģentūras ziņo, ka ir panākts progress starpaģentūru palīdzības konvoju organizēšanā pāri bruņotā konflikta līnijām uz valdības kontrolētajām, opozīcijas kontrolētajām un strīdus teritorijām; tā kā gan birokrātiskie šķēršļi, gan pārbaudes punkti visā valsts (gan valdības, gan opozīcijas spēku kontrolētajā) teritorijā apgrūtina efektīvu humanitāro reaģēšanu visā Sīrijā;

G.  tā kā bēgļu reģistrācija joprojām ir galvenais mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un aizsargāti cilvēki, kam nepieciešama palīdzība ‐ it īpaši jaunpienācēji ar specifiskām vajadzībām, tostarp personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, nepilngadīgie bez pavadības un nošķirti bērni ‐, lai noteiktu prioritātes palīdzības sniegšanā;

H.  tā kā bēgļus uzņemošās valstis visā bruņotā konflikta laikā ir saglabājušas atvērtas robežas politiku, tomēr ir izvēlējušās atšķirīgas bēgļu uzņemšanas metodes; tā kā to spēja un iespējas uzņemt un izmitināt arvien pieaugošo bēgļu straumi ir sasniegusi limitu, jo pie robežas regulāri notiek “incidenti”; tā kā Libāna ir izvēlējusies politiku, kas neparedz bēgļu nometņu izveidi, un lielāko daļu bēgļu ir izvietojusi vietējās kopienās; tā kā aptuveni trīs ceturtdaļas kaimiņvalstīs apmetušos Sīrijas bēgļu dzīvo ārpus nometnēm pilsētās; tā kā aptuveni 350.000 sīriešu uzturas 23 bēgļu nometnēs Turcijā, Jordānijā un Irākā;

I.  tā kā palīdzības sniegšanas organizācijas pašlaik risina Sīrijas bēgļu jautājumu Jordānijā, Libānā un Irākā, galveno uzmanību veltot sievietēm un bērniem, kam ir īpašas vajadzības, bet kam bēgļu kopienās pilsētās bieži vien netiek sniegta pietiekama palīdzība; tā kā, izvietojot bēgļus lauku apgabalos, ir nepieciešama sarežģīta urbāna reģistrācijas programma;

J.  tā kā bēgļus uzņemošās valstis pašas saskaras ar nopietnām iekšzemes problēmām, tostarp ekonomisko nestabilitāti, inflāciju un bezdarbu, un īpaši neaizsargātas šajā ziņā ir Libāna un Jordānija;

K.  tā kā daudziem Sīrijas bēgļiem aizvien lielākas problēmas sagādā īres maksa, jo pieaugošais bēgļu pieplūdums palielina konkurenci mājokļa iegūšanā un izraisa tā cenu celšanos; tā kā bēgļi saskaras ar būtisku ienākumu un izdevumu neatbilstību, ierobežotām darba iespējām, ietaupījumu izsīkšanu un augošiem parādiem; tā kā konkurence darba iegūšanā un augošās pārtikas cenas pastiprina saspīlējumu starp vietējiem iedzīvotājiem un bēgļiem, it īpaši Libānā un Jordānijā, kas kopā uzņēmušas vairāk nekā vienu miljonu bēgļu;

L.  tā kā ir jāīsteno neatslābstoši centieni palielināt atbalstu bēgļus uzņemošajām kopienām, lai tās varētu saglabāt savas robežas atvērtas, palīdzēt bēgļiem un nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai mazinātu saspīlējumu un atbrīvotu minētās kopienas no tām uzliktā sloga;

M.  tā kā savlaicīgu un efektīvu humānās pamatpalīdzības sniegšanu joprojām kavē finansējuma ierobežojumi; tā kā SHARP nepieciešams USD 563 miljonu finansējums, lai Sīrijā nodrošinātu cilvēku vajadzības pēc palīdzības; tā kā kopš 2013. gada 6. maija reaģēšanas plāns tiek finansēts tikai 61 % apmērā;

N.  tā kā tiek pārskatīts pašreizējais ANO reģionālais reaģēšanas plāns laikposmam līdz 2013. gada decembrim; tā kā 2013. gada 7. jūnijā ANO izsludinās jaunu aicinājumu sniegt finansējumu, kurš atspoguļos pieaugošo Sīrijas bēgļu skaitu un to pastāvīgās vajadzības, kā arī lielāka atbalsta nepieciešamību bēgļus uzņemošo valstu valdībām un kopienām, un tā kā, visticamāk, nepieciešamais finansējums sasniegs USD 3 miljardus;

O.  tā kā saskaņā ar palīdzības organizāciju sniegto informāciju no starptautiskās sabiedrības līdz šim solītā finansējuma faktiski ir nodrošināti tikai 30–40 %;

P.  tā kā pastāv risks, ka humānās palīdzības apmērs kļūs neilgtspējīgs; tā kā visiem iesaistītajiem humānās palīdzības sniedzējiem nepieciešams tāda apmēra finansiālais atbalsts, kas nav samērīgs ar tradicionālo līdzekļu devēju noteikto humānās palīdzības budžetu; tā kā ir jāizveido ārkārtas finansēšanas mehānismi, lai nodrošinātu Sīrijas krīzes izraisītās pamatvajadzības;

Q.  tā kā ES ir visbūtiskākā līdzekļu devēja; tā kā kopējais humānās palīdzības apmērs, ko ES sniegusi, reaģējot uz krīzi Sīrijā, 2013. gada 22. aprīlī sasniedza gandrīz EUR 473 miljonus, no kuriem EUR 200 miljonus nodrošināja pati ES un gandrīz EUR 273 miljonus ‐ dalībvalstis; tā kā 2013. gada 12. maijā Komisija paziņoja par papildu finansējumu EUR 65 miljonu apmērā;

R.  tā kā Sīrijas krīze skārusi aptuveni 400 000 šajā valstī dzīvojošu palestīniešu bēgļu; tā kā palestīnieši šajā konfliktā lielākoties ir saglabājuši neitralitāti; tā kā ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem ir reģistrējusi gandrīz 50 000 palestīniešu bēgļu Libānā un gandrīz 5000 bēgļu ‐ Jordānijā; tā kā Jordānija ir slēgusi robežu palestīniešiem, kas bēg no konflikta Sīrijā, un tā kā viņiem lielā mērā tiek liegta iespēja strādāt Libānā; tā kā Irākas, Afganistānas, Somālijas un Sudānas bēgļi Sīrijā tiek atkārtoti pakļauti pārvietošanai;

S.  tā kā bēgļu nometnē, kas atrodas Jordānijas pilsētā Zātari, ir pasliktinājusies drošība un bieži notiek zādzības un ugunsgrēki; tā kā Zātari ir kļuvusi par Jordānijas ceturto lielāko pilsētu, kurā dzīvo vairāk nekā 170 000 cilvēku; tā kā nemierus un vardarbīgo protestu bēgļu nometnēs izraisa sliktie dzīves apstākļi un kavēšanās palīdzības saņemšanā; tā kā vispārējais drošības trūkums turpina apdraudēt cilvēku dzīvību nometnēs, skarot arī humanitāros darbiniekus; tā kā humānās palīdzības sniegšanas laikā ir notikuši uzbrukumi palīdzības sniedzējiem, kuru rezultātā viņi tikuši ievietoti slimnīcās vai pat nogalināti, un tā kā ir tikuši piekauti žurnālisti;

T.  tā kā saskaņā ar starptautisko organizāciju informāciju sievietes un meitenes bēgļu nometnēs cieš no arvien pieaugošas seksuālas vardarbības, jo izvarošana tiek izmantota par kara ieroci; tā kā seksuālas vardarbības aktos izdzīvojušām Sīrijas bēglēm nav pieejamas reālas medicīniskās aprūpes iespējas; tā kā neproporcionāli liels skaits meiteņu un sieviešu bēgļu nometnēs apprecas; tā kā saskaņā ar vairāku avotu informāciju bēgļu nometnēs ar Sīrijas bēglēm tiek noslēgtas pagaidu jeb “izpriecu” laulības (Mutah);

U.  tā kā ANO 2013. gada martā sāka neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz apsūdzībām par ķīmisko ieroču iespējamu izmantošanu Sīrijā; tā kā šādas apsūdzības var izraisīt iedzīvotāju masveida pārvietošanu; tā kā Sīrijas režīms atteicās ielaist ANO izmeklēšanas grupu savā teritorijā,

1.  pauž lielas bažas par humanitāro krīzi, kas turpinās Sīrijā, un tās ietekmi kaimiņvalstīs; pauž bažas par to, ka Sīrijas bēgļu skaits joprojām pieaug; atgādina, ka Bashar-al-Assad valdība ir galvenā atbildīgā par savas tautas labklājību;

2.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu brutalitātei un nežēlībai, ko Sīrijas režīms īsteno pret valsts iedzīvotājiem; ir ļoti nobažījies par smagajiem plaši un sistemātiski īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un iespējamajiem noziegumiem pret cilvēci, ko pieļauj un/vai veic Sīrijas varas iestādes, Sīrijas armija, drošības spēki un saistītie grupējumi; nosoda tūlītēju ārpustiesas nāvessodu izpildi un visus citus cilvēktiesību pārkāpumu veidus, ko veic opozicionārās grupas un spēki, kas cīnās pret prezidenta Bashar al-Assad režīmu; atkārtoti prasa prezidentam Bashar al-Assad un viņa režīmam nekavējoties atkāpties, lai ļautu valstī uzsākt miermīlīgu, iekļaujošu un demokrātisku pašu sīriešu vadītu pārejas procesu;

3.  aicina visus bruņotos dalībniekus nekavējoties pārtraukt vardarbību Sīrijā; atkārtoti uzsver, ka visām krīzē iesaistītajām pusēm ir pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt civiliedzīvotājus; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības un jānodod tiesai tie, kuri atbildīgi par plašajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā pēdējo 24 mēnešu laikā; šajā sakarībā stingri atbalsta ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos prasību nodot situāciju Sīrijā Starptautiskās krimināltiesas izskatīšanai;

4.  izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; atzinīgi vērtē Sīrijas iedzīvotāju drosmi un atkārtoti pauž solidaritāti ar Sīrijas iedzīvotāju cīņu par brīvību, cieņu un demokrātiju;

5.  uzskata, ka konfliktu var atrisināt, izmantojot politiskos mehānismus, kas veicinātu Sīrijas valdības vadītu politisku procesu, kas sadarbībā ar tiem, kas patiesi apņēmušies nodrošināt pāreju, sekmēs ātru, ticamu un efektīvu politisko risinājumu, vienlaikus pilnībā ievērojot vispārējas demokrātijas vērtības, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpašu uzmanību pievēršot etnisko, kultūras un reliģisko minoritāšu, ka arī sieviešu tiesībām; atkārtoti apstiprina, ka ir ļoti svarīgi arī turpmāk nošķirt humanitāro darbību un politisko kursu, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu tiem, kam tā ir nepieciešama; prasa ES un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izstrādāt ceļvedi par politisko pārvaldību atbrīvotajās teritorijās, tostarp par ekonomisko sankciju atcelšanas iespējamību;

6.  norāda, ka visām no Sīrijas aizbēgušajām personām ir tiesības uz papildu aizsardzību, jo viņi ir pakļauti cita veida draudiem, kas nav minēti UNHCR pamatnostādņu 26. punktā, proti, draudiem par pārmērīgu vai nesamērīgi smagu sodu, kas var ietvert spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, vai pat patvaļīgu nāvessoda izpildi;

7.  aicina ANO Drošības padomes (ANO DP) locekļus, jo īpaši Krieviju un Ķīnu, pildīt to pienākumus un panākt, ka nekavējoties tiek pārtraukta vardarbība un represijas pret Sīrijas iedzīvotājiem, cita starpā pieņemot ANO Drošības padomes rezolūciju, pamatojoties uz ANO DP 2013. gada 18. aprīļa paziņojumu presei, un pilnvarot humāno palīdzību piegādāt visā Sīrijas teritorijā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi darīt visu iespējamo, lai panāktu ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu, izdarot iedarbīgu diplomātisko spiedienu uz Krieviju un Ķīnu; prasa ES ir ciešā sadarbībā ar ASV, Turciju un Arābu līgas valstīm turpināt pētīt ANO Drošības padomē, kā var izmantot visas pienākuma aizsargāt (R2P) iespējas, lai palīdzētu Sīrijas iedzīvotājiem un apturētu asinsizliešanu; pauž ciešu atbalstu neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas jautājumā darbam un atzinīgi vērtē tās atjaunināto ziņojumu;

8.  atbalsta ASV valsts sekretāra John Kerry un Krievijas ārlietu ministra Sergey Lavrov kopīgo apņemšanos, cik drīz vien iespējams sasaukt starptautisku miera konferenci Sīrijas jautājumā, kā Ženēvas 2012. gada jūnija konferences turpinājumu un izpildes izvērtējumu;

9.  pauž bažas par konflikta turpmāku militarizāciju un reliģiski motivētu vardarbību; norāda uz dažādu reģionālo dalībnieku ietekmi, tostarp ieroču piegādi, un ir nobažījies par to, ka Sīrijas konflikts varētu pārsviesties uz kaimiņvalstīm attiecībā uz humanitāro krīzi, drošību un stabilitāti; asi nosoda 2013. gada 11. maijā sarīkoto sprādzienu, ko izraisīja automašīnā ievietots spridzeklis, kas nogalināja un ievainoja vairākus desmitus cilvēku Sīrijas bēgļu nometnes tuvumā Reyhanli pilsētā dienvidaustrumu Turcijas Hatay provincē, un nosoda Sīrijas armijas spēku īstenoto kaimiņvalstu apšaudi; atbalsta Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves pausto nosodījumu par visa veida terora aktiem;

10.  uzsver, ka ES ir īpaši atbildīga par stabilitāti un drošību savās kaimiņvalstīs, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas komisāru nodrošināt, ka ES uzņemas vadošo lomu, lai novērstu Sīrijas bruņotā konflikta izplatīšanos uz tās kaimiņvalstīm;

11.  pauž atzinību uzņēmējkopienām un Sīrijas kaimiņvalstīm, jo īpaši Jordānijai, Libānai, Turcijai un Irākai, par to spēju rīkoties grūtajā situācijā, sniedzot patvērumu un humāno palīdzību ģimenēm, kuras bēg no bruņotā konflikta Sīrijā, taču pauž patiesas bažas par bīstamo pārslodzi, kam šīs valstis tuvojas, ņemot vērā Sīrijas bēgļu pieplūdumu, kas varētu reģionā radīt iepriekš nepieredzētu nestabilitāti;

12.  atbalsta un atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu būtisko ieguldījumu starptautiskajās humānās palīdzības programmās un vadošo politisko lomu, ko uzņēmusies par starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās atbildīgā komisāre; atzinīgi vērtē Komisijas īstenoto humānās palīdzības partneru diversifikāciju Sīrijā nolūkā sniegt efektīvāku un plašāku palīdzību, it īpaši tajos reģionos, kurus nekontrolē valdība; aicina dalībniekus ES un dalībvalstīs labāk koordinēt savu darbību un palīdzību gan Sīrijas iekšienē, gan ārpus tās;

13.  mudina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu palīdzības pasākumu kopumu ‐ kas kalpotu par paraugu citiem svarīgiem līdzekļu devējiem ‐, lai novērstu humanitāro krīzi Sīrijā un tās kaimiņvalstīs, pamatojoties uz šādiem trim pīlāriem: i) pastiprināta humānā palīdzība (ar Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta starpniecību), ii) atbalsts bēgļus uzņemošajām valstīm, lai tās varētu stiprināt vietējo kopienu veiktspēju un uzlabot infrastruktūru (ar Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta starpniecību) un iii) Libānai un Jordānijai paredzēta makrofinansiālu pasākumu kopuma ātra īstenošana;

14.  uzsver, cik svarīgi ir starptautiskās robežas saglabāt atvērtas un mudina starptautisko sabiedrību sniegt lielu atbalstu Libānai un Jordānijai pieaugošā bēgļu pieplūduma pārvaldīšanā; mudina visu bēgļus uzņemošos attiecīgā reģiona valstu valdības un pārējos dalībniekus atbalstīt neizraidīšanas un vienlīdzīgas attieksmes pret bēgļiem principus;

15.   prasa ES attiecīgi veikt atbildīgus pasākumus saistībā ar iespējamo bēgļu pieplūdumu ES dalībvalstīs;

16.  prasa dalībvalstīm nekavējoties pārtraukt pagarināto apcietinājuma periodu pielietojumu un izraidīšanas praksi, kas ir tiešs starptautisko un ES tiesību aktu pārkāpums;

17.  aicina nekavējoties sniegt humāno palīdzību visiem, kam tā vajadzīga Sīrijā, īpaši pievēršoties ievainotajiem, bēgļiem, iekšzemē pārvietotajiem, sievietēm un bērniem; uzteic Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas un UNRWA paveikto šajā sakarībā; prasa Bashar al-Assad valdībai atļaut humānās palīdzības organizācijām brīvi iekļūt valstī; uzsver, ka ir jāpalielina sadarbība starp dažādajiem dalībniekiem, kas veic darbības uz vietas, piemēram, vietējām iestādēm, starptautiskām organizācijām un NVO, tostarp jāuzlabo sadarbība uz robežām; uzskata, ka protokoli par palīdzību un uzraudzību uz robežām nodrošinātu pievienoto vērtību;

18.  aicina ES atbalstīt drošu patvēruma vietu izveidošanu gar Turcijas – Sīrijas robežu un, iespējams, arī drošu patvēruma vietu izveidošanu Sīrijā, kā arī humānās palīdzības koridoru izveidošanu, kurus izmantotu starptautiskās sabiedrības atbalsta sniegšanai;

19.  atzinīgi vērtē plašo humānās palīdzības operāciju, kurā ar OCHA un UNHCR atbalstu ieguldījumu sniedz starptautiskās un vietējās organizācijas, un pauž cieņas apliecinājumus visiem humānās palīdzības un medicīnas darbiniekiem ‐ gan starptautiskajiem, gan vietējiem ‐ par viņu drosmi un neatlaidību; aicina ES un starptautisko sabiedrību uzlabot civiliedzīvotāju, tostarp arī humanitāro darbinieku un medicīniskā personāla, aizsardzību; mudina starptautisko kopienu rast risinājumu pastāvīgajām drošības trūkuma problēmām un problēmām, kas saistītas ar likumu un sabiedriskās kārtības ievērošanu bēgļu nometnēs, cita starpā ieviešot tajās jaunu drošības iniciatīvu; mudina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un atvieglot iespējas sniegt humāno palīdzību, lai palīdzības sniedzēji valstī un ārpus tās varētu nodrošināt pieaugošās vajadzības;

20.  aicina visas valstis un it īpaši ES dalībvalstis ātri izpildīt solījumus, ko tās sniedza līdzekļu devēju konferencē Kuveitā 2013. gada 30. janvārī; prasa ES un starptautisko sabiedrību ieviest pārskatatbildības mehānismus, lai nodrošinātu, ka visi apsolītie līdzekļi sasniedz tās personas, kurām tie ir paredzēti;

21.  nosoda seksuālās vardarbības izmantošanu, tostarp kā karadarbības ieroci, Sīrijas bruņotajā konfliktā un kas tādējādi ir kara noziegums, mudina ES un starptautisko sabiedrību piešķirt īpašus līdzekļus seksuālās vardarbības izbeigšanai un aicina bēgļus uzņemošās kopienas nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi no seksuālās vardarbības cietušajām personām;

22.  ņemot vērā palestīniešu bēgļu arvien pieaugošās vajadzības Sīrijā un tās kaimiņvalstīs, aicina līdzekļu devējus atbilstīgi piešķirt līdzekļus UNRWA un UNRWA dāsni atbalstīt pašreizējos centienus stiprināt šo bēgļu izturību un pēc iespējas mazināt viņu ciešanas un pārvietošanu;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram, kā arī visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0057. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0351.