Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0193(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0251/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0251/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.32
CRE 16/04/2014 - 7.32

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0427

Pieņemtie teksti
PDF 579kWORD 167k
Trešdiena, 2014. gada 16. aprīļa - Strasbūra Galīgā redakcija
Cīņa pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības ***I
P7_TA(2014)0427A7-0251/2014
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363 – C7-0192/2012 – 2012/0193(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0192/2012),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 15. novembra atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 10. oktobra atzinumu(2) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0251/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 383, 12.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 134. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības
P7_TC1-COD(2012)0193

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325.  83 .panta 4. 2 . punktu, [Gr. 1]

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu(1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Savienības finanšu interešu aizsardzība attiecas ne tikai uz budžeta apropriāciju pārvaldību, bet plašāk skar visus pasākumus, kas negatīvi ietekmē vai draud negatīvi ietekmēt tos Savienības aktīvus, kā arī dalībvalstu aktīvus, kuri paredzēti dalībvalstu ekonomikas vai Savienības politikai būtisku publisko finanšu atbalstam vai stabilizēšanai.

(2)  Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības attiecībā uz vissmagākajiem pret īpaši smagiem ar krāpšanu saistītiem darbību darbības veidiem, un lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību , pasākumi, kurus veic saskaņā ar civiltiesībām un administratīvajām tiesībām, būtu jāpapildina ar dalībvalstu krimināltiesību normām, vienlaikus novēršot neatbilstības pašās nekonsekvenci attiecīgajās tiesību jomās un starp tām avstarpēju neatbilstību . [Gr. 2]

(3)  Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu krāpšanas definīciju, kas aptvertu krāpnieciskas darbības attiecībā uz izdevumiem un , ieņēmumiem, aktīviem un pasīviem , kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums ES Savienības budžetam, cita starpā aizņēmumu un aizdevumu darbībām . [Gr. 3]

(4)  Krāpšana, kas ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN), samazina nodokļu ieņēmumus dalībvalstīs un attiecīgi iespēju piemērot vienotu likmi dalībvalstu PVN aprēķinu bāzei. Kā apstiprināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā(4) , ir cieša saikne starp PVN ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot piemērojamās Savienības tiesības, un atbilstošo PVN resursu nodošanu Savienības budžetam, jo jebkādi trūkumi pirmo minēto iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā minētā samazinājuma cēlonis. Tādēļ šī direktīva attiecas uz ieņēmumiem, kas gūti, dalībvalstīs iekasējot PVN.

(5)  Apsvērums par to, cik būtiska ietekme uz ES finanšu interesēm ir tam, ka tiek nelikumīgi samazināti PVN pašu resursi un tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktās robežvērtības, ir jāskata saskaņa ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā minēto pašu resursu savdabību un aprēķinam izmantojamo metodoloģiju, tostarp atšķirīgo pieeju dalībvalstīs.

(6)  Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt tikt aizskartas gadījumos, kad atsevišķs atsevišķi konkursa pretendents pretendenti ar mērķi apiet vai sagrozīt pārkāpt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tas nepienācīgā tie nelikumīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmis saņēmuši no konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst visām krāpšanas kā nodarījuma kritērijiem pazīmēm , jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visām prasībām visiem noteiktajiem kritērijiem . Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām. [Gr. 4]

(7)  Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir pilnībā piemērojami to ieņēmumu legalizācijai, kas iegūti šajā direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu rezultātā. Atsaucei uz minētajiem tiesību aktiem vajadzētu nodrošināt, ka ar šo direktīvu ieviestais sankciju režīms tiek piemērots visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm.

(8)  Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata un ieņem oficiālu amatu, Savienībā , dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā tiek arvien biežāk iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, civildienesta ierēdņa definīcijai šajā direktīvā ir jāattiecas arī uz visām personām, kuru pienākumos ietilpst tādu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem vai vispārējās sabiedrības interesēs, ko nodrošina valsts vai citas publiskas struktūras, un šīs personas neieņem oficiālu amatu, kam nav oficiāla amata , bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas vai kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas attiecībā uz Savienības līdzekļiem, piemēram, ES līgumslēdzēji, kas iesaistīti šādu līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji . [Gr. 5]

(9)  Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu un nepārprotamu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības. [Gr. 6]

(9a)  Fizisku personu noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti šajā direktīvā, ir nepieciešams noteikt, vai tie ir izdarīti ar nodomu attiecībā uz visiem šo nodarījumu elementiem. Šī direktīva neattiecas uz fizisku personu nodarījumiem, kas nav izdarīti ar nodomu. [Gr. 7]

(10)  Daži nodarījumi, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, praksē bieži ir cieši saistīti ar nodarījumiem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punkts un Savienības tiesību akti, kuru pamatā ir minētais pants. Tādēļ noteikumu formulējumā būtu jānodrošina saskaņotība ar šādiem tiesību aktiem.

(11)  Tā kā kaitējumu Savienības finanšu interesēm ne mazākā mērā var nodarīt arī darbības, ko veikušas juridiskas personas, tām vajadzētu būt atbildīgām par noziedzīgiem nodarījumiem – kā tie definēti šajā direktīvā –, kas izdarīti viņu uzdevumā.

(12)  Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam vajadzētu nodrošināt atturošu iedarbību, dalībvalstīm papildus vajadzētu paredzēt konkrētus sankciju minimālos veidus un apmērus gadījumiem, kad ir veikti šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu, un tādēļ būtu jānosaka robežvērtība naudas izteiksmē, kuru nepārsniedzot, nav nepieciešams noteikt kriminālatbildību.

(13)  Šī direktīva neskar disciplināro pasākumu pienācīgu un efektīvu piemērošanu. Sankcijas, kuras nevar pielīdzināt kriminālsodiem, var ņemt vērā saskaņā ar valsts tiesību aktiem atsevišķos gadījumos, kad persona tiek notiesāta par kādu no nodarījumiem, kas definēti šajā direktīvā; attiecībā uz pārējām sankcijām pilnībā būtu jāievēro ne bis in idem princips. Šī direktīva nenosaka kriminālatbildību par darbībām, uz kurām jau attiecas disciplinārās sankcijas vai citi pasākumi saistībā ar dienesta pienākumu pārkāpumiem gadījumos, kad attiecīgajām personām var piemērot šādas disciplinārās sankcijas vai citus pasākumus.

(14)  Smagākos gadījumos sankcijās attiecība uz fiziskām personām vajadzētu paredzēt dažādas pakāpes brīvības atņemšanu. Šos smagākos gadījumus vajadzētu definēt, pamatojoties uz naudas izteiksmē izteiktu konkrētu vidējo minimālo kaitējumu, kas noziedzīgu darbību rezultātā nodarīts Savienības budžetam un, iespējams, citiem budžetiem. Brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo termiņu ieviešana ir nepieciešama, lai garantētu, ka Savienības finanšu interesēm tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība visā Savienībā. Minimālās sankcijas ar sešu mēnešu termiņu nodrošina, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izdot un izpildīt attiecībā uz nodarījumiem, kas uzskaitīti Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi 2. pantā, tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā. Sankcijas kalpos arī par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzniekiem un darbosies visā Eiropā. Bargākas sankcijas būtu jānosaka gadījumos, kad nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI(5) izpratnē.

(15)  Ņemot vērā pārkāpuma izdarītāju un to ieņēmumu mobilitāti, kas iegūti no nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām, kā arī ar šo mobilitāti saistīto sarežģīto pārrobežu izmeklēšanu, visām dalībvalstīm, lai tās varētu vērsties pret šīm darbībām, vajadzētu noteikt savu jurisdikciju un noteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem noilguma periodiem.

(16)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību un aizsargātu principu, ka neviens netiek sodīts divreiz par vienu un to pašu nodarījumu, ir nepieciešams precizēt saikni starp sodiem saskaņā ar šo direktīvu un citiem saistītiem administratīviem pasākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Direktīva neskar konkrētu administratīvo pasākumu, sodu un naudassodu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(17)  Neskarot citus pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešams izstrādāt atbilstīgu noteikumu sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, Eurojust un Komisiju. [Gr. 10]

(18)  1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(6) un tās 1996. gada 27. septembra protokols(7) un 1996. gada 29. novembra protokols(8) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.

(19)  Lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu šo direktīvu, ir jāveic personas datu apstrāde kompetentajās valsts iestādēs, datu apmaiņa starp dalībvalstīm no vienas puses, un starp kompetentajām Savienības iestādēm no otras puses. Personas datu apstrādi kompetentajās valsts iestādēs vajadzētu reglamentēt valsts tiesību aktiem, ievērojot Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildprotokolu (ETS Nr. 181). Datu apmaiņai starp dalībvalstīm būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI(9) . Attiecībā uz datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes un struktūras, tām būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(10) un attiecīgie noteikumi par tiesas izmeklēšanas konfidencialitāti.

(20)  Paredzētās atturošās iedarbības panākšanā, piemērojot krimināltiesībās paredzētus sodus, ir jāievēro īpaša piesardzība no pamattiesību viedokļa. Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

(21)  Šo direktīvu piemēro, neskarot noteikumus par imunitātes atcelšanu, kas noteikta LESD, Protokolā par privilēģijām un imunitāti un Eiropas Savienības Tiesas statūtos un to īstenošanas dokumentos vai līdzīgos noteikumus, kas iekļauti valsts tiesību aktos.

(22)  Šī direktīva neskar vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos krimināltiesību jomā par sodu piemērošanu un izpildi saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.

(23)  Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I sadaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā nosaka nepieciešamos pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā, definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas, lai varētu sniegt efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs un Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un veicināt Savienības iestāžu un iniciatīvu uzticamību . [Gr. 11]

2. pants

Savienības finanšu interešu definīcija

Šajā direktīvā "Savienības finanšu intereses" ir visi aktīvi un pasīvi, ko pārvalda Savienība un tās iestādes, struktūras un aģentūras vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā, kā arī visas tās finanšu operācijas, ieskaitot aizņēmumus un aizdevumus, un jo īpaši visi ieņēmumi un izdevumi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir: [Gr. 12]

(a)  Savienības budžets;

(b)  saskaņā ar piemērojamiem Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā. [Gr. 13]

II sadaļa

Noziedzīgi nodarījumi krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā

3. pants

Krāpšana, kas apdraud Savienības finanšu intereses

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīšām darbībām ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:

(a)  attiecībā uz izdevumiem – jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar:

i)  kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga piesavināšanās vai nelikumīga līdzekļu ieturēšana no Savienības budžeta vai budžetiem, ko pārvalda Savienība, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā,

ii)  informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas sekas, vai

iii)  saistību vai izdevumu nepareizu izmantošanu mērķiem, kuriem tie nav piešķirti;

(b)  attiecībā uz ieņēmumiem – jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar:

i)  kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga samazināšana Savienības budžetā vai budžetos, ko pārvalda Savienība, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā,

ii)  informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas sekas, vai

iii)  likumīgi iegūtu priekšrocību ļaunprātīgu izmantošanu, radot tādas pašas sekas.

4. pants

Ar krāpšanu saistīti noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finanšu intereses

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par darbību, konkursa pretendentam vai personām, kuras atbildīgas par šādu dalībnieku dokumentu sagatavošanu vai ir iesaistītas to sagatavošanā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus vai pieteikumam dotācijas saņemšanai, sniedzot vai nespējot sniegt informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotāciju piešķirošām iestādēm publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, kurā iesaistītas Savienības finanšu intereses, ja šāda darbība ir tīša un tās mērķis ir apiet vai sagrozīt atbilstības, izslēgšanas, atlases vai piešķiršanas kritēriju piemērošanu, vai traucēt un izjaukt pretendentu dabīgo konkurenci, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 14]

2.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK(11) 1. panta 2. punktā un kurā iesaistīts īpašums vai ienākumi , kas iegūts gūti šajā direktīvā minēto nodarījumu rezultātā, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 15]

3.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīšām darbībām tīšu pasīvo un aktīvo korupciju ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu noziedzīgiem nodarījumiem .

a) Šajā direktīvā pasīva korupcija ir civildienesta ierēdņa darbība, tieši vai pastarpināti pieprasot vai saņemot jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai vai akceptējot šāda labuma apsolījumu, lai – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas, pārkāpjot vai nepārkāpjot savus ierēdņa pienākumus, – veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm (pasīva korupcija) ;

(b) Šajā direktīvā aktīvā korupcija ir jebkuras personas darbība šīs personas vai kādas trešās personas interesēs, tieši vai pastarpināti apsolot, piedāvājot vai sniedzot jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim, lai tas – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm, vai agrāk notikusi šo darbību veikšana (aktīva korupcija). [Gr. 16]

4.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par civildienesta ierēdņa tīšām darbībām, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un ja šo darbību nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm, ir līdzekļu tīšu un nelikumīgu piesavināšanos piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu (līdzekļu nelikumīga piesavināšanās) .

Šajā direktīvā līdzekļu nelikumīga piesavināšanās ir civildienesta ierēdņa veiktas darbības, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kas kaitē Savienības finanšu interesēm. [Gr. 17]

5.  Šajā pantā "civildienesta ierēdnis" ir:

a)  jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas jebkurš Savienības vai valsts ierēdnis, kā arī jebkurš valsts ierēdnis no citas dalībvalsts vai un jebkurš valsts ierēdnis no trešās valsts labā, ieņemot amatu likumdevējā, administratīvā vai tiesu iestādē ;

termins „Savienības ierēdnis” nozīmē:

(i)  jebkuru personu, kas ir ierēdnis vai līgumdarbinieks Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības („Civildienesta noteikumu”) nozīmē;

(ii)  jebkuru personu, ko uz Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru norīkojušas dalībvalstis vai jebkāda publiska vai privāta struktūra un kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic Savienības ierēdņi vai citi darbinieki.

Saskaņā ar Līgumiem izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru locekļus un šādu struktūru, biroju vai aģentūru darbiniekus uzskata par Savienības ierēdņiem, ciktāl uz viņiem neattiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.

Terminu „valsts ierēdnis” saprot, atsaucoties uz „ierēdņa” vai „civildienesta ierēdņa” definīciju tās dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos, kurā attiecīgā persona veic savas funkcijas.

Tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kas ierosināta pret kādas dalībvalsts ierēdni vai kādas trešās valsts ierēdni un ko uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējā no minētajām valstīm piemēro valsts ierēdņa definīciju tikai tiktāl, ciktāl šī definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem;

b)  jebkura cita persona, kas kurai uzdots pildīt un kura pilda civildienesta ierēdņa funkcijas, kas saistītas ar Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, neieņemot kādu no iepriekš minētajiem amatiem, bet piedaloties Savienības finanšu interešu pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pārvaldību vai lēmumiem par tām dalībvalstīs vai trešās valstīs . [Gr. 18]

III sadaļa

Vispārēji noteikumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā

5. pants

Kūdīšana, palīdzēšana un atbalstīšana, mēģinājums

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kūdīšanu izdarīt II sadaļā 3. un 4. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, vai par palīdzēšanu un atbalstīšanu to izdarīšanā ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 19]

2.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par mēģinājumu izdarīt kādu jebkuru no 3. pantā vai un 4. panta 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 20]

6. pants

Juridisko personu atbildība

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz: [Gr. 21]

(a)  pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

(b)  pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā/uzdevumā; vai

(c)  pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

2.  Dalībvalstis veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka jebkuru II sadaļā minēto noziedzīgo nodarījumu minētās juridiskās personas labā veic persona, kas ir tās pakļautībā, minētās juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkuru no 3 ., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. [Gr. 22]

3.  Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kuras ir II sadaļā 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas vai saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar 5. pantu. [Gr. 23]

4.  Šajā direktīvā "juridiska persona" ir jebkurš subjekts, kam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir tiesībsubjektība, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, kā arī izņemot starptautiskās sabiedriskās organizācijas.

7. pants

Fiziskām personām piemērojami sodi

1.  Attiecībā uz fiziskām personām dalībvalstis nodrošina, ka par II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi, tostarp naudassodi un brīvības atņemšana, kā noteikts 8. pantā. [Gr. 24]

2.  Maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā, ja nodarītais kaitējums nepārsniedz EUR 10 000 EUR 5000 un gūtais labums nepārsniedz EUR 10 000 EUR 5000 , un pārkāpumi nav izdarīti īpaši smagos vainu pastiprinošos apstākļos, dalībvalstis kriminālsodu vietā var paredzēt citus sodus citas sankcijas . [Gr. 25]

3.  Šā panta 1. punkts neskar kompetento iestāžu tiesības veikt civildienesta ierēdņu disciplināro uzraudzību, kā noteikts 4 . panta 5. punktā . [Gr. 26]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka cita veida sankcijas, kas nav pielīdzināmas kriminālsodiem un kas jau piemērotas konkrētajai personai par to pašu darbību, var ņemt vērā, nosakot minētajai personai sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts II sadaļā.

8. pants

Brīvības atņemšanas termiņi

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. pantā un 4. panta 1. un 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru rezultātā nodarīts kaitējums vai gūts labums vismaz EUR 100 000 50 000 apmērā, ir piemērojams šāds sods: [Gr. 43]

(a)  minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem; [Gr. 27]

(b)  maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 4. panta 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru rezultātā nodarīts kaitējums vai gūts labums vismaz EUR 30 000 apmērā, ir piemērojams šāds sods:

(a)  minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem; [ Gr. 28]

(b)  maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem.

2.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē, ir piemērojams maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiem. [Gr. 30]

8.a pants

Vainu pastiprinoši apstākļi

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ir konstatēts, ka 3., 4. vai 5. pantā minēts noziedzīgs nodarījums ir izdarīts noziedzīgā organizācijā Pamatlēmuma 2008/841/TI nozīmē, šo faktu, nosakot sodu, uzskata par vainu pastiprinošu apstākli. [Gr. 31]

9. pants

Minimālo sankciju pret juridiskajām personām veidi

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 6. pantu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu bez krimināla rakstura, un var ietvert citas sankcijas, piemēram:

(a)  atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

(aa)  uz laiku vai pavisam izslēgt no Savienības iepirkuma procedūrām; [Gr. 32]

(b)  uz laiku vai pavisam aizliegt veikt komercdarbību;

(c)  pakļaut tiesas uzraudzībai;

(d)  likvidēt ar tiesas lēmumu;

(e)  uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.

9.a pants

Ne bis in idem noteikums

Dalībvalstis savās nacionālajās krimināltiesībās piemēro noteikumu „ne bis in idem”, saskaņā ar kuru pret tādu personu, attiecībā uz kuru kādā dalībvalstī ir pabeigta prāva, nevar sākt kriminālvajāšanu citā dalībvalstī par tiem pašiem faktiem, ja sods jau ir uzlikts, tas tiek piemērots, atrodas piemērošanas procesā vai to vairs nevar piemērot saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to piespriedusi. [Gr. 33]

10. pants

Iesaldēšana un konfiskācija

Dalībvalstis nodrošina II sadaļā minēto nodarījumu rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku iesaldēšanu un konfiskāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/42/ES(12) .

11. pants

Jurisdikcija

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja:

(a)  nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts to teritorijā; vai

(b)  nodarījuma izdarītājs ir to valstspiederīgai vai dzīvo to teritorijā; vai

(c)  uz nozieguma izdarītāju attiecas Civildienesta noteikumi vai uz viņu attiecās Civildienesta noteikumi nozieguma izdarīšanas laikā. [Gr. 34]

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcija nav pakļauta nosacījumam, ka kriminālprocesu sākt var tikai pamatojoties uz cietušā iesniegumu vietā, kur nodarījums ir izdarīts, vai pamatojoties uz oficiālu tās valsts paziņojumu, kurā ir izdarīts nodarījums.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā ir gadījumi, kad nodarījums ir izdarīts, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurām ir piekļūts to teritorijā.

12. pants

Nodarījumu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, noilgums

1.  Dalībvalstis nodrošina noilguma periodu, kura laikā izmeklēšana, kriminālprocess, tiesas process un tiesas nolēmums attiecībā uz II sadaļā un 5. pantā minētajiem nodarījumiem ir iespējami vismaz piecus gadus no brīža, kad izdarīts nodarījums.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma periods tiek pārtraukts un atkal atjaunots pēc kompetentas valsts iestādes rīcības, tostarp izmeklēšanas vai kriminālprocesa faktiskas sākšanas, noilguma periodam sasniedzot vismaz desmit gadus no brīža, kad izdarīts nodarījums.

3.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju izpildīt sodu, kas uzlikts pēc galīgās notiesāšanas par kādu no II sadaļā un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav mazāks par 10 gadiem no galīgās notiesāšanas brīža.

13. pants

Atgūšana

Šī direktīva neskar līdzekļu atgūšanu, ka kas nepamatoti izmaksāti, izdarot II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo summu ātru atgūšanu un to iemaksu Savienības budžetā, neskarot attiecīgos Savienības nozarēm specifiskos noteikumus par finanšu korekcijām un nepareizi izlietoto summu atgūšanu. Dalībvalstis arī regulāri reģistrē atgūtās summas un informē attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras par šīm summām vai, ja tās nav atgūtas, par iemesliem, kādēļ tās nav atgūtas. [Gr. 35]

14. pants

Mijiedarbība ar citiem piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem

Šī direktīva neskar to, kā tiek piemēroti administratīvie pasākumi, sodi un naudassodi, kas noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulas Nr. 2988/95(13) 4. un 5. panta izpratnē, vai kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri pieņemti atbilstoši konkrētiem pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kriminālā tiesvedība, kas sākta, pamatojoties uz valstu noteikumiem šīs direktīvas īstenošanai, neskar pienācīgu un efektīvu administratīvo pasākumu, sodu un naudassodu piemērošanu, kurus nevar pielīdzināt kriminālai tiesvedībai un kuri noteikti Savienības tiesību aktos vai valstu īstenošanas noteikumos.

IV sadaļa

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai) [Gr. 36]

1.  Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust un Komisija atbilstīgi savas kompetences jomām savstarpēji sadarbojas cīņā pret II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šim nolūkam Komisija un attiecīgā gadījumā Eurojust sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. [Gr. 37]

2.  Dalībvalstu kompetentās iestādes var atbilstīgi savas kompetences jomām veikt informācijas apmaiņu ar Komisiju un Eurojust , lai atvieglotu apstākļu noskaidrošanu un nodrošinātu efektīvu darbību pret II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Komisija, Eurojust un valstu kompetentās iestādes katrā konkrētajā gadījumā ievēro Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un piemērojamos Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību un ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Šim nolūkam dalībvalstis, sniedzot informāciju Komisijai un Eurojust , var noteikt īpašus nosacījumus, kas attiecas uz informācijas izmantošanu – neatkarīgi no tā, vai to izmantos Komisija, Eurojust vai cita dalībvalsts, kurai šo informāciju varētu nodot. [Gr. 38]

2.a  Revīzijas palāta, dalībvalstu revīzijas iestādes (piemēram, iestādes, kas uzrauga dalītas pārvaldības darījumus) un revidenti, kuriem uzticēts pārbaudīt saskaņā ar Līgumiem izveidoto iestāžu, struktūru un organizāciju budžeta izpildi vai attiecīgo iestāžu pārvaldībā un uzraudzībā esošo budžetu, ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus. [Gr. 39]

2.b  Savienības ierēdņi ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus. [Gr. 40]

16. pants

Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību krimināltiesību jomā atcelšana

1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, tostarp tās 1996. gada 27. septembra protokols, 1996. gada 29. novembra protokols un 1997. gada 19. jūnija protokols, tiek atcelta no [piemērošanas datums saskaņā ar 17. panta 1. punkta otro daļu].

17. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz ... pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no ....

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17.a pants

Ziņošana, statistika un izvērtēšana

1.  Komisija līdz [24 mēneši pēc direktīvas īstenošanas termiņa beigām] un pēc tam katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs direktīvas izpildi.

Šie ziņojumi attiecas uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. punktu.

2.  Dalībvalstis no attiecīgajām iestādēm regulāri ievāc visaptverošus statistikas datus un saglabā tos, lai pārbaudītu savu Savienības finanšu interešu aizsardzībai izveidoto sistēmu efektivitāti. Iegūtos statistikas datus katru gadu nosūta Komisijai, un tajos iekļauj šādas ziņas:

a)  uzsākto kriminālprocesu skaits, sīkāk sadalot – kriminālprocesu skaits, kuros apsūdzība ir noraidīta, to procesu skaits, kas beigušies ar attaisnojošu spriedumu, to procesu skaits, kas noslēgušies ar notiesāšanu, un to procesu skaits, kuri turpinās;

b)  kriminālprocesu rezultātā atgūtās un neatgūtās summas;

c)  no citām dalībvalstīm saņemto palīdzības lūgumu skaits, sīkāk sadalot – apmierināto lūgumu skaits un noraidīto lūgumu skaits.

3.  Komisija līdz [60 mēneši pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pilnu šīs direktīvas izvērtējumu, kas balstās uz iegūto pieredzi un jo īpaši uz ziņojumiem un statistikas datiem, kas sniegti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Vajadzības gadījumā Komisija vienlaikus iesniedz priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai, pienācīgi ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus. [Gr. 41]

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)OV C 383, 12.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 134. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja.
(4)Tiesas 2011. gada 15. novembra spriedums lietā C-539/09 Komisija/Vācija, 2011. gada judikatūras Krājums, I-11235. lpp.).
(5)Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
(6)OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
(7)OV C 313, 23.10.1996., 1. lpp.
(8)OV C 151, 20.5.1997., 1. lpp.
(9)Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI ( 2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).
(13)Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2018. gada 13. jūlijaJuridisks paziņojums