Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2035(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0286/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0286/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 16
CRE 27/10/2015 - 16

Balsojumi :

PV 11/11/2015 - 16.3
CRE 11/11/2015 - 16.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0395

Pieņemtie teksti
PDF 688kWORD 147k
Trešdiena, 2015. gada 11. novembra - Brisele Galīgā redakcija
Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reforma
P8_TA(2015)0395A8-0286/2015
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu (2015/2035(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā grozīto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās („Vēlēšanu akts”), kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam(1) , un jo īpaši tā 14. pantu,

–  ņemot vērā līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9., 10. un 14. pantu, kā arī 17. panta 7. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 22. pantu, 223. panta 1. punktu un 225. pantu un Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 2. pantu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūru un jo īpaši 1998. gada 15. jūlija rezolūciju par vēlēšanu procedūras projektu, kas ietver kopējus principus Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām(2) , 2012. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā(3) un 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu norises praktisko aspektu uzlabošanu(4) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā(5) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta Ieteikumu 2013/142/ES par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu(6) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. maija paziņojumu „Ziņojums par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (COM(2015)0206),

–  ņemot vērā Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu par Eiropas Savienības Vēlēšanu likumu(7) ,

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(8) ,

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav(9) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom ) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu(10) un jo īpaši tās 13., 21. un 31. pantu;

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta) un jo īpaši tās 11., 23. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 45. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0286/2015),

A.  tā kā ar LESD 223. pantu Eiropas Parlamentam ir noteiktas tiesības ierosināt tā vēlēšanu procedūras reformu ar mērķi izstrādāt vienotu procedūru, kas piemērojama visā Savienībā, vai procedūru, kas balstīta uz principiem, kuri ir kopīgi visām dalībvalstīm, un dot savu piekrišanu tai;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reformas mērķim vajadzētu būt palielināt demokrātisko un pārnacionālo dimensiju Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, stiprināt Savienības pilsonības jēdzienu, uzlabot Eiropas Parlamenta darbību un Eiropas Savienības pārvaldi, vairot Eiropas Parlamenta darba leģitimitāti, nostiprināt vēlētāju vienlīdzības un vienlīdzīgu iespēju principus, uzlabot Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmas efektivitāti un tuvināt Eiropas Parlamenta deputātus vēlētājiem, jo īpaši jaunajai paaudzei;

C.  tā kā vēlēšanu procedūras reformai ir jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un ar to nebūtu jācenšas panākt vienveidību pašas vienveidības labad;

D.  tā kā iespēja izstrādāt vienotu vēlēšanu procedūru, pamatojoties uz tiešām vispārējām vēlēšanām, ir paredzēta līgumos jau kopš 1957. gada;

E.  tā kā pastāvīgi samazinās vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo īpaši gados jaunāko vēlētāju aktivitāte, un vēlētāju intereses trūkums par Eiropas jautājumiem apdraud Eiropas nākotni, un tā kā tāpēc ir vajadzīgas idejas, kas palīdzēs atdzīvināt Eiropas demokrātiju;

F.  tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras patiesa saskaņošana visās dalībvalstīs varētu labāk veicināt Savienības pilsoņu tiesības piedalīties demokrātiskajā dzīvē, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlaikus stiprinot politisko dimensiju Eiropas integrācijā;

G.  tā kā kopš pirmajām tiešajām vēlēšanām 1979. gadā Eiropas Parlamenta pilnvaras ir pakāpeniski paplašinājušās un tā kā pašlaik, jo īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Eiropas Parlaments līdzās Padomei ir līdzvērtīgs likumdevējs lielākajā daļā Savienības politikas jomu;

H.  tā kā ar Lisabonas līgumu tika veiktas izmaiņas Eiropas Parlamenta deputātu mandātā, nosakot, ka viņi ir Savienības pilsoņu tieši pārstāvji(11) , bet ne „pārstāvji, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas”(12) ;

I.  tā kā vienīgo reizi Vēlēšanu akta reforma īstenota 2002. gadā, pieņemot Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (13) , kurā noteica, ka dalībvalstis rīko vēlēšanas, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai atsevišķu pārdalāmu balsu sistēmu, un ar kuru atcēla Eiropas Parlamenta deputātu divkāršo mandātu; tā kā turklāt dalībvalstīm nepārprotami tika piešķirtas tiesības izveidot vēlēšanu apgabalus valsts līmenī, kā arī noteikt slieksni, kas nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm;

J.  tā kā visaptveroša vienošanās par patiesi vienotu vēlēšanu procedūru vēl nav sasniegta, lai gan zināma vēlēšanu sistēmu konverģence pakāpeniski notiek, cita starpā pieņemot sekundāros tiesību aktus, piemēram, Padomes Direktīvu 93/109/EK;

K.  tā kā Savienības pilsonības jēdziens, kas konstitucionālajā kārtībā formāli ieviests ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā, ietver Savienības pilsoņu tiesības piedalīties Eiropas un pašvaldību vēlēšanās savā dalībvalstī un savā dzīvesvietas valstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem(14) ; tā kā ar Hartu, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu ir juridiski saistoša, šīs tiesības ir nostiprinātas;

L.  tā kā, neskatoties uz šīm reformām, Eiropas vēlēšanu norise joprojām tiek reglamentēta galvenokārt ar dalībvalstu tiesību aktiem, vēlēšanu kampaņas joprojām tiek īstenotas valsts līmenī un Eiropas politiskās partijas nevar pietiekamā mērā īstenot savu konstitucionālo mandātu un veicināt „Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”, kā to paredz LES 10. panta 4. punkts;

M.  tā kā Eiropas politiskās partijas ir vispiemērotākajā situācijā, lai veicinātu „Eiropas politiskās apziņas veidošanos”, un tādēļ tām būtu aktīvāk jāiesaistās Parlamenta vēlēšanu kampaņās, lai uzlabotu to pamanāmību un parādītu saikni starp balsojumu par konkrētu valstu partiju un tā ietekmi uz Eiropas politiskās grupas lielumu Eiropas Parlamentā;

N.  tā kā procedūra attiecībā uz kandidātu izvirzīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ievērojami atšķiras atkarībā no konkrētās dalībvalsts un partijas, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un demokrātiskajiem standartiem, ņemot vērā, ka pārredzamas un demokrātiskas procedūras kandidātu atlasei ir būtiskas, lai veidotu uzticēšanos politiskajai sistēmai;

O.   tā kā dalībvalstīs ievērojami atšķiras deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš Eiropas vēlēšanām, kas pašlaik ir no 17 līdz 83 dienām, un tas kandidātiem un vēlētājiem Savienībā rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz laikposmu, kurā jārīko kampaņas vai jāpārdomā izvēle balsojumā;

P.  tā kā termiņi, kuros ir jāpabeidz Eiropas vēlēšanu vēlētāju saraksta sagatavošana, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras un var padarīt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par vēlētājiem (kuras mērķis ir izvairīties no divkāršas balsošanas) sarežģītu un varbūt pat neiespējamu;

Q.  tā kā tādu vienotu vēlēšanu apgabalu izveidošana, kuros kandidātu sarakstu pirmajā vietā ir politiskās saimes kandidāts Komisijas priekšsēdētāja amatam, ievērojami nostiprinātu Eiropas demokrātiju un papildus leģitimizētu Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu;

R.  tā kā spēkā esošajos noteikumos par Eiropas vēlēšanām attiecībā uz tām ir paredzēta iespēja noteikt neobligātu slieksni, kas nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm, un tā kā 15 dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju un noteikušas slieksni no 3 līdz 5 procentiem; tā kā mazākās dalībvalstīs un dalībvalstīs, kuras savu teritoriju ir sadalījušas vēlēšanu apgabalos, faktiskais slieksnis tomēr pārsniedz 3 procentus, lai gan oficiāli slieksnis nav noteikts; tā kā konstitucionālā tradīcija atzīst obligātu sliekšņu ieviešanu kā likumīgu veidu, lai nodrošinātu, ka parlamenti spēj darboties;

S.   tā kā, neskatoties uz to, ka Vēlēšanu akta 10. panta 2. punktā ir skaidri noteikts aizliegums priekšlaicīgi publicēt vēlēšanu rezultātus, iepriekš ir notikusi šāda rezultātu publiskošana; tā kā visās dalībvalstīs saskaņots balsošanas slēgšanas laiks būtiski stiprinātu Eiropas vienotības sajūtu Eiropas vēlēšanās, kā arī mazinātu iespēju ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ja vēlēšanu rezultātus kādā dalībvalstī dara zināmus sabiedrībai, pirms ir beigusies balsošana visās dalībvalstīs;

T.  tā kā pirmie oficiālie provizoriskie vēlēšanu rezultāti būtu jāpaziņo vienlaicīgi visās dalībvalstīs vēlēšanu perioda pēdējā dienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika;

U.  tā kā kopēja Eiropas vēlēšanu diena labāk atspoguļotu pilsoņu kopīgu līdzdalību visā Savienībā, stiprinātu līdzdalības demokrātiju un palīdzētu radīt viendabīgākas Eiropas mēroga vēlēšanas;

V.  tā kā ar Lisabonas līgumu tika ieviesta jauna konstitucionālā kārtība, piešķirot Eiropas Parlamentam tiesības ievēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju(15) , nevis tikai dot savu piekrišanu; tā kā Eiropas vēlēšanas 2014. gadā radīja svarīgu precedentu šajā ziņā un parādīja, ka vadošo kandidātu izvirzīšana palielina iedzīvotāju interesi par Eiropas vēlēšanām;

W.  tā kā vadošo kandidātu izvirzīšana Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam veido saikni starp valsts līmenī nodotajām balsīm un Eiropas kontekstu un ļauj Savienības pilsoņiem izdarīt apzinātu izvēli starp alternatīvām politiskām programmām; tā kā vadošo kandidātu izvirzīšana atklātās un pārredzamās procedūrās stiprina demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

X.  tā kā vadošo kandidātu izvirzīšanas un atlases procedūra šim amatam ir Eiropas demokrātijas spēcīga izpausme; tā kā turklāt tai vajadzētu būt neatņemamai daļai no vēlēšanu kampaņas;

Y.  tā kā Eiropas politiskajām partijām paredzētais termiņš kandidātu izvirzīšanai būtu jākodificē Vēlēšanu aktā un tā kā vadošajiem kandidātiem Komisijas priekšsēdētāja amatam vajadzētu būt Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem;

Z.  tā kā ne visas dalībvalstis paredz saviem pilsoņiem iespēju balsot, atrodoties ārvalstīs, savukārt valstīs, kuras paredz šādu iespēju, būtiski atšķiras nosacījumi, kas liedz balsot; tā kā, piešķirot visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Savienības, tiesības piedalīties vēlēšanās, tiktu uzlabota vienlīdzība vēlēšanās; tā kā tomēr visām dalībvalstīm nepieciešams labāk koordinēt savas administratīvās sistēmas, lai novērstu iespēju vēlētājiem balsot divreiz divās dažādās dalībvalstīs;

AA.  tā kā vismaz 13 dalībvalstīs nav izveidoti piemēroti iekšējie noteikumi, kas liedz Savienības pilsoņiem, kuriem ir dubultā dalībvalstu pilsonība, balsot divreiz, pārkāpjot Vēlēšanu akta 9. pantu;

AB.  tā kā Savienības līmenī būtu jāizveido vēlēšanu iestāde, kas darbotos kā vienots dalībvalstu kontaktpunktu tīkls, jo tā atvieglotu piekļuvi informācijai par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas vēlēšanas, kā arī vienkāršotu procesu un stiprinātu šo vēlēšanu Eiropas dimensiju; tā kā tādēļ Komisija tiek aicināta izpētīt praktiskos pasākumus, kas nepieciešami, lai izveidotu šādu iestādi Savienības līmenī;

AC.  tā kā dalībvalstu atšķirīgo konstitucionālo un vēlēšanu tradīciju dēļ minimālais vecums, no kura ir tiesības kandidēt vēlēšanās, 28 dalībvalstīs ir no 18 līdz 25 gadiem, un minimālais vecums, no kura ir tiesības balsot, ir no 16 līdz 18 gadiem; tā kā būtu ļoti vēlama balsošanas vecuma un kandidātu minimālā vecuma saskaņošana, jo tā nodrošinātu Savienības pilsoņiem patiesu balsošanas vienlīdzību, kā arī ļautu izvairīties no diskriminācijas saistībā ar pilsonības būtiskāko aspektu, proti, tiesībām piedalīties demokrātiskajā procesā;

AD.  tā kā politisko partiju oficiāla izveide un konsolidēšana Savienības līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas tapšanu un Savienības pilsoņu gribas paušanu un tā kā šāda izveide un konsolidēšana ir arī sekmējusi vēlēšanu sistēmu pakāpenisku tuvināšanu;

AE.  tā kā balsošana pa pastu, elektroniskā balsošana un balsošana internetā varētu uzlabot Eiropas vēlēšanu norises efektivitāti un padarīt tās pievilcīgākas vēlētājiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti iespējami augstākie datu aizsardzības standarti;

AF.  tā kā lielākajā daļā dalībvalstu izpildvaras pārstāvji var kandidēt attiecīgās valsts parlamenta vēlēšanās, nepārtraucot savu institucionālo darbību;

AG.  tā kā, neraugoties uz nepārtraukto progresu kopš 1979. gada attiecībā uz attiecībā uz vietu sadalījuma līdzsvaru starp sievietēm un vīriešiem, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības šajā ziņā starp dalībvalstīm, un 10 no tām mazāk pārstāvētais dzimums veido mazāk nekā 33  procenti; tā kā pašreizējā Eiropas Parlamenta sastāvs, kurā ir tikai 36,62 procenti sieviešu, nesasniedz dzimumu līdztiesības nodrošināšanas vērtības un mērķus, kas paredzēti Hartā;

AH.  tā kā ir jāsasniedz sieviešu un vīriešu līdztiesība kā viena no Savienības pamatvērtībām, bet tikai ļoti nedaudzas dalībvalstis ir iekļāvušas šo principu savos vēlēšanu likumos; tā kā dzimumu kvotas un dzimumu paritātes saraksti politisko lēmumu pieņemšanā ir apliecinājuši sevi kā ļoti efektīvus instrumentus, ar ko risina diskriminācijas un dzimumu līdzsvara trūkuma problēmas un uzlabo demokrātisku pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanas struktūrās;

AI.  tā kā degresīvās proporcionalitātes princips, kurš nostiprināts LES, ir būtiski veicinājis kopīgu atbildību par Eiropas projektu starp visām dalībvalstīm,

1.  nolemj reformēt vēlēšanu procedūru savlaicīgi pirms 2019. gada vēlēšanām nolūkā pastiprināt Eiropas vēlēšanu demokrātisko un pārnacionālo dimensiju un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, stiprināt Savienības pilsonības jēdzienu un vēlētāju vienlīdzību, veicināt pārstāvības demokrātijas principu un Savienības pilsoņu tiešo pārstāvību Eiropas Parlamentā saskaņā ar LESD 10. pantu, uzlabot Eiropas Parlamenta darbību un Eiropas Savienības pārvaldību, padarīt Eiropas Parlamentu leģitīmāku un efektīvāku, uzlabot Eiropas vēlēšanu īstenošanas sistēmas efektivitāti, veicināt kopīgu atbildību starp iedzīvotājiem no visām dalībvalstīm, uzlabot Eiropas Parlamenta sastāva līdzsvaru un nodrošināt pēc iespējas augstāku Savienības vēlētāju līdztiesības un līdzdalības līmeni;

2.  ierosina veicināt Eiropas politisko partiju pamanāmību, norādot to nosaukumus un logotipus uz vēlēšanu zīmēm un iesaka šos nosaukumus un logotipus lietot arī televīzijas un radio reklāmas kampaņu raidījumos, kā arī atveidot tos uz plakātiem un citiem materiāliem, ko izmanto Eiropas vēlēšanu kampaņās, īpašu uzmanību pievēršot valstu partiju programmām, jo šādi pasākumi padarītu Eiropas vēlēšanas pārskatāmākas un uzlabotu to norises demokrātiskumu, un tādējādi pilsoņi varētu nepārprotami saistīt savu balsojumu ar politisko ietekmi, kas tam ir uz Eiropas politiskajām partijām un to spēju veidot politiskas grupas Eiropas Parlamentā;

3.  uzskata, ka vienlaikus, ņemot vērā Savienības saistības ievērot subsidiaritātes principu, reģionālajām politiskajām partijām, kas sacenšas Eiropas vēlēšanās, būtu jāievēro tāda pati prakse un ka reģionālās iestādes būtu jāmudina šajā kontekstā izmantot oficiāli atzītas reģionālās valodas;

4.  mudina dalībvalstis veicināt Eiropas politisko partiju, kā arī to vadošo kandidātu dalību vēlēšanu kampaņās, jo īpaši televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos;

5.  apņemas noteikt kopīgu minimālo 12 nedēļu termiņu līdz vēlēšanu dienai deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai, lai veicinātu vēlētāju vienlīdzību, paredzot kandidātiem un vēlētājiem Savienībā vienādu periodu, kura laikā gatavoties vēlēšanām un pārdomāt balsojumu; mudina dalībvalstis apsvērt veidus, kā nodrošināt lielāku konverģenci starp noteikumiem, kas reglamentē vēlēšanu kampaņas saistībā ar Eiropas vēlēšanām;

6.  uzskata, ka ir svarīgi, lai politiskās partijas visos līmeņos pieņemtu demokrātiskas un pārredzamas procedūras kandidātu atlasei; iesaka valstu partijām organizēt demokrātisku balsojumu, lai izvēlētos savus kandidātus Eiropas vēlēšanām;

7.  ierosina noteikt obligāto slieksni vietu sadalījumam no 3 līdz 5 procentiem dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu un vēlēšanu apgabalos, kuros izmanto sarakstu sistēmu un kuriem ir vairāk nekā 26 deputātu vietas; uzskata, ka šāds noteikums ir būtisks, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta darbību, jo tas ļautu izvairīties no turpmākās sadrumstalotības;

8.  neskatoties uz to, ka dalībvalstis vēlēšanu perioda ietvaros var brīvi noteikt vēlēšanu dienu(-as), ierosina paredzēt, ka visās dalībvalstīs vēlēšanas beidzas Eiropas vēlēšanu svētdienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika, tādējādi nodrošinot Vēlēšanu akta 10. panta 2. punkta pareizu piemērošanu un mazinot iespējamību, ka tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, ja vēlēšanu rezultātus kādā no dalībvalstīm dara zināmus sabiedrībai, pirms ir beigusies balsošana visās dalībvalstīs; iestājas par viedokli, ka vēlēšanu rezultātu agrīnas izsludināšanas aizliegumam vajadzētu būt spēkā visās dalībvalstīs;

9.  apņemas noteikt Eiropas politiskajām partijām vienotu 12 nedēļu termiņu pirms Eiropas vēlēšanām vadošo kandidātu izvirzīšanai, lai tām nodrošinātu iespēju iesniegt vēlēšanu programmas , organizēt politiskās debates starp kandidātiem un sagatavot Savienības mēroga vēlēšanu kampaņas; uzskata, ka vadošo kandidātu izvirzīšanas process ir vēlēšanu kampaņu būtisks aspekts, ņemot vērā netiešo saikni starp Eiropas vēlēšanu rezultātiem un Komisijas priekšsēdētāja kandidāta izvirzīšanu, kā tas paredzēts Lisabonas līgumā;

10.  apņemas noteikt vienotu astoņu nedēļu termiņu, lai pabeigtu vēlētāju saraksta sastādīšanu un sešas nedēļas — informācijas sagatavošanai par Savienības pilsoņiem ar dubulto pilsonību un Savienības pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ar kuru apmainās ar attiecīgo valsts vienoto iestādi, kas atbild par vēlētāju sarakstu sastādīšanu;

11.  ierosina, ka vēlēšanu integritāte būtu jāatbalsta ar kampaņām paredzēto izdevumu ierobežošanu, — samērīgā apjomā, kas ļautu pienācīgi iepazīstināt ar politiskajām partijām, kandidātiem un viņu vēlēšanu programmām;

12.  ierosina piešķirt Savienības pilsoņiem, tostarp tiem, kas dzīvo vai strādā kādā trešā valstī, tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; uzskata, ka tādējādi beidzot visiem Savienības pilsoņiem tiktu nodrošinātas vienādas tiesības balsot Eiropas vēlēšanās ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai pilsonības;

13.  tomēr aicina visas dalībvalstis labāk koordinēt savas administratīvās sistēmas, lai novērstu iespēju vēlētājiem balsot divreiz divās dažādās dalībvalstīs;

14.  mudina dalībvalstis atļaut balsot pa pastu, elektroniski un internetā, lai palielinātu dalību un padarītu balsošanu vienkāršāku visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā dalībvalstī, kuras pilsonis viņš nav, vai trešā valstī, ar noteikumu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu krāpšanu, izmantojot minētās balsošanas iespējas;

15.  iesaka dalībvalstīm nākotnē apsvērt iespējas saskaņot vēlētāju minimālo vecumu un noteikt, ka balsstiesības ir no 16 gadu vecuma, lai vēl vairāk veicinātu vēlētāju — Savienības pilsoņu — vienlīdzību;

16.  aicina pārskatīt Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, lai pielāgotu noteikumus par komisāriem, kuri kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās nolūkā novērst traucējumu Komisijas institucionālajai efektivitātei vēlēšanu laikā un vienlaikus izvairīties no iestāžu resursu neatbilstīgas izmantošanas;

17.  apņemas pēc apspriedēm ar Padomi piešķirt Parlamentam tiesības noteikt Eiropas Parlamenta vēlēšanu periodu;

18.  mudina dalībvalstis pieņemt atbilstīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visaugstākos standartus attiecībā uz informatīvu, godīgu un objektīvu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos vēlēšanu kampaņas laikā, jo īpaši sabiedriskajā apraidē; uzskata, ka tas ir būtiski, lai dotu iespēju Savienības pilsoņiem izdarīt apzinātu izvēli par konkurējošām politiskām programmām; atzīst, ka šā mērķa sasniegšanā liela nozīme ir pašreglamentējošiem instrumentiem, piemēram, rīcības kodeksiem;

19.  aicina pastiprināt standartus, kuru mērķis ir nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci starp politiskajām partijām, īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neitralitāti visos valsts pārvaldes līmeņos, lai uzlabotu vēlēšanu procesu;

20.  uzsver, cik svarīgi ir palielināt sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā un panākt sieviešu labāku pārstāvību Eiropas vēlēšanās; tāpēc aicina dalībvalstis un Savienības iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesības principu visā vēlēšanu procesā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvara ievērošanu deputātu kandidātu sarakstos;

21.  mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu etnisko, lingvistisko un citu minoritāšu pienācīgu pārstāvību Eiropas vēlēšanās;

22.  uzskata, ka būtu vēlams izveidot Eiropas Vēlēšanu iestādi, kurai varētu uzdot apkopot informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pārraudzīt vēlēšanu norisi un veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

23.  apņemas noteikt, ka Eiropas Parlamenta deputāta amatam vajadzētu arī būt nesavienojamam ar deputāta amatu reģionālā parlamentā vai asamblejā, kam uzticētas likumdošanas pilnvaras;

24.  atgādina, ka, neraugoties uz Komisijas ieteikumiem, dalībvalstīm atkārtoti nav izdevies vienoties par balsu kopēju nodošanas dienu; mudina dalībvalstis strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par šo jautājumu;

25.  iesniedz Padomei pielikumā pievienoto priekšlikumu par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(16) ;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo nosūtīt rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Padomes Lēmums 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom , EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.) un ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
(2) OV C 292, 21.9.1998., 66. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0462.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0323.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0082.
(6) OV L 79, 21.3.2013., 29. lpp.
(7) PE 558.775 (http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/IDAN/2015/558775/EPRS_ IDA(2015)558775_EN.pdf
(8) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
(9) OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.
(10) OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.
(11) LES 10. panta 2. punkts un 14. panta 2. punkts.
(12) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 189. panta 1. punkts.
(13) Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmums 2002/772/EK, Euratom , ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
(14) LESD 20. panta 2. punkts.
(15) LES 17. panta 7. punkts.
(16) Grozījumi, kas iekļauti pielikumā pievienotajā priekšlikumā, ir balstīti uz konsolidāciju, ko izstrādājis Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests, pamatojoties uz Aktu par Asamblejas pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.), kas grozīts ar Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK, ar kuru groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots 1976. gada 20. septembra Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.), un Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.). Tas atšķiras no konsolidētās versijas, ko izstrādājis Eiropas Savienības Publikāciju Birojs (CONSLEG. 1976X1008-23/09/2002) divos punktos: tajā iekļauts ievilkums 7. panta 1. punktā „– Reģionu komitejas loceklis”, kas izriet no Amsterdamas līguma 5. panta (OV C 340, 10.11.1997.) un tas ir pārnumurēts saskaņā ar Lēmuma 2002/772/EK, Euratom 2. panta 1. punktu.


PIELIKUMS

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM,

par noteikumu pieņemšanu par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 223. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā ir jāīsteno Līguma noteikumi par vēlēšanu procedūru,

IR PIEŅĒMUSI turpmāk izklāstītos noteikumus un iesaka dalībvalstīm tos apstiprināt saskaņā ar to attiecīgām konstitucionālajām prasībām.

1. pants

Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas iekļauts Padomes Lēmuma 76/787/EOTK/EEK, Euratom (1) pielikumā, groza šādi:

(1)  akta 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Katrā dalībvalstī Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē kā Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvjus, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai vienas balss sistēmu.";

(2)  iekļauj šādu pantu:

"2. a pants

Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par vienotu vēlēšanu apgabalu, kura kandidātu sarakstos pirmajā vietā ir katras politiskās saimes kandidāts Komisijas priekšsēdētāja amatam.";

(3)  akta 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Vēlēšanu apgabalos un dalībvalstīs ar vienu vēlēšanu apgabalu, kur izmanto sarakstu sistēmu un kur ir vairāk nekā 26 deputātu vietas, dalībvalstis nosaka slieksni vietu sadalījumam, kas nav zemāks par 3 procentiem un nepārsniedz 5 procentus no nodotajām balsīm attiecīgajā vēlēšanu apgabalā vai dalībvalstī ar vienu vēlēšanu apgabalu.";

(4)  iekļauj šādus pantus:

"3.a pants

Katra dalībvalsts nosaka termiņu deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai. Šāds termiņš nav mazāks par 12 nedēļām pirms 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda sākuma.

3.b pants

Vēlētāju saraksta izveides un pabeigšanas termiņš ir astoņas nedēļas pirms pirmās vēlēšanu dienas.

3.c pants

Politiskās partijas, kas piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ievēro demokrātiskās procedūras un pārredzamību, izraugoties savus kandidātus minētajām vēlēšanām..

3.d pants

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstos nodrošina dzimumu līdztiesību.

3.e pants

Vēlēšanu zīmes, kuras izmanto Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vienādā mērā nodrošina gan valstu partiju, gan Eiropas politisko partiju nosaukumu un logotipu atpazīstamību.

Dalībvalstis veicina un atvieglo šīs saiknes atspoguļošanu, televīzijas un radio vēlēšanu kampaņu raidījumos un to materiālos. Vēlēšanu kampaņas materiāli ietver atsauci uz Eiropas politiskās partijas programmu, ja ir kāda Eiropas politiska partija, ar kuru valsts partija ir saistīta.

Noteikumi par Eiropas Parlamenta vēlēšanu materiālu nosūtīšanu vēlētājiem ir tādi paši kā noteikumi, ko piemēro attiecība uz valsts, reģionālām un pašvaldību vēlēšanām attiecīgajā dalībvalstī.

3.f pants

Eiropas politiskās partijas izvirza savus kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam vismaz 12 nedēļas pirms 10. panta 1. punktā minētā vēlēšanu perioda sākuma.";

(5)  iekļauj šādus pantus:

"4.a pants

Dalībvalstis var ieviest elektronisko un interneta balsošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un, ja tas tiek darīts, tās pieņem pasākumus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu rezultātu ticamību, balsojuma aizklātumu un datu aizsardzību.

4.b pants

Dalībvalstis var paredzēt iespēju saviem pilsoņiem nodot balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās pa pastu.";;

(6)  akta 5. panta 1. punkta otro daļu svītro;

(7)  akta 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

1.  Eiropas Parlamenta deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus. Viņi pārstāv visus Savienības pilsoņus.

2.  Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.";

(8)  akta 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Eiropas Parlamenta deputāta amats nav savienojams ar šādiem amatiem:

–  dalībvalsts valdības locekļa amatu,

–  tādu valsts vai reģionālo parlamentu vai asambleju deputāta amatu, kam uzticētas likumdošanas pilnvaras,

–  Komisijas locekļa amatu,

–  Eiropas Savienības Tiesas vai Vispārējās tiesas tiesneša, ģenerāladvokāta vai tiesas sekretāra amatu,

–  Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatu,

–  Revīzijas palātas locekļa amatu,

–  Eiropas Ombuda amatu,

–  Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa amatu,

–  Reģionu komitejas locekļa amatu,

–  komiteju vai citu tādu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu izveidotu struktūru locekļu amatu, kura uzdevums ir pārvaldīt Savienības līdzekļus vai pastāvīgi veikt tiešu administratīvu uzdevumu,

–  Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes, Vadības komitejas vai personāla locekļa amatu,

–  Eiropas Savienības iestādēs vai citās ar tām saistītās specializētu struktūrās vai Eiropas Centrālajā bankā strādājošu ierēdņu vai citu darbinieku amatu.";

(b)  panta 2. punktu svītro;

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Eiropas Parlamenta deputātus, kuriem 1. un 3. punkts tiek piemērots 5. pantā minētā piecu gadu termiņa laikā, aizstāj saskaņā ar 13. pantu.";

(9)  iekļauj šādus pantus:

"9.a pants

Visiem Savienības pilsoņiem, tostarp tiem, kas dzīvo un strādā trešās valstīs, ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu.

9.b pants

Katra dalībvalsts ieceļ kontaktiestādi, kuras kompetencē ir datu apmaiņa par vēlētājiem ar sadarbības partneriem citās dalībvalstīs. Minētā iestāde ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms vēlēšanu pirmās dienas, izmantojot vienotus un drošus elektroniskus komunikācijas līdzekļus, minētajiem sadarbības partneriem nosūta datus par Savienības pilsoņiem, kuri ir vairāk nekā vienas dalībvalsts valstspiederīgie, un Savienības pilsoņiem, kuri nav tās dalībvalsts valstspiederīgie, kurā viņi pastāvīgi uzturas.

Nosūtītajā informācijā iekļauj vismaz attiecīgā pilsoņa uzvārdu, vārdu, vecumu, dzīvesvietas pilsētu un ierašanās datumu attiecīgajā dalībvalstī.";

(10)  akta 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem:

"10. pants

1.  Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek datumā vai datumos un laikos, ko noteikusi katra dalībvalsts. Šis datums vai datumi visās dalībvalstīs ir vienā periodā, sākot no ceturtdienas rīta un beidzot ar tās pašas nedēļas svētdienu. Visās dalībvalstīs vēlēšanas beidzas minētajā svētdienā plkst. 21.00 pēc Centrāleiropas laika..

2.  Dalībvalstis nedara oficiāli zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav beigusies balsošana. Pirmos oficiālos provizoriskos vēlēšanu rezultātus vienlaicīgi paziņo visās dalībvalstīs 1. punktā norādītā vēlēšanu perioda beigās. Pirms tam nevar publicēt nekādas prognozes, kuru pamatā ir vēlētāju aptaujas vēlēšanu iecirkņos.

3.  Pa pastu nodoto balsu skaitīšana sākas visās dalībvalstīs pēc tam, kad beigusies balsošana dalībvalstī, kuras vēlētāji 1. punktā minētajā vēlēšanu periodā balso pēdējie.

11. pants

1.  Eiropas Parlaments pēc apspriešanās ar Padomi ne vēlāk kā vienu gadu pirms piecu gadu termiņa beigām, kas minēts 5. pantā, nosaka vēlēšanu periodu vēlēšanām.

2.  Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 229. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 109. pantu, Eiropas Parlaments bez pieprasījuma par sasaukšanu sanāk pirmajā otrdienā pēc tam, kad apritējis viens mēnesis pēc vēlēšanām.";

(11)  akta 14. un 15. pantu aizstāj ar šādiem:

"14. pants

Pasākumus šā Akta īstenošanai ierosina Eiropas Parlaments, pieņemot lēmumu ar tā deputātu vairākumu, un Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.

15. pants

Šis Akts ir sagatavots angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem, šā Akta bulgāru, čehu, igauņu, horvātu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un ungāru teksta versijas arī tiek uzskatītas par autentiskām.";

(12)  akta I un II pielikumu svītro.

2. pants

1.  Grozījumi, kas izklāstīti 1. pantā, stājas spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kurš seko šā lēmuma noteikumu apstiprināšanai dalībvalstīs saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2.  Dalībvalstis paziņo Padomes ģenerālsekretāram par savu valsts procedūru pabeigšanu.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē ...,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) Padomes Lēmums 76/787/EOTK, EEK, Euratom (1976. gada 20. septembris) (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 25. aprīļaJuridisks paziņojums