Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2114(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0344/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0344/2016

Debates :

PV 13/12/2016 - 3

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.3
CRE 13/12/2016 - 5.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0484

Pieņemtie teksti
PDF 2363kWORD 344k
Otrdien, 2016. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Parlamenta Reglamenta vispārējā pārskatīšana
P8_TA(2016)0484A8-0344/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra lēmums par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu (2016/2114(REG)) (1)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0344/2016),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  uzsver, ka šajos Reglamenta grozījumos ir pienācīgi ņemti vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noteikumi(2) ;

3.  prasa ģenerālsekretāram veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Parlamenta IT sistēmas nekavējoties pielāgotu grozītajam Reglamentam un izveidotu atbilstošus elektroniskus rīkus, tostarp lai konstatētu, kādi turpmāki pasākumi ir veikti saistībā ar rakstiskiem jautājumiem, kas uzdoti pārējām Savienības iestādēm;

4.  nolemj svītrot Reglamenta 106. panta 4. punktu, tiklīdz no spēkā esošajiem tiesību aktiem tiks svītrotas atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru, un, kamēr tas nav noticis, prasa attiecīgajiem dienestiem pievienot minētajam pantam zemsvītras piezīmi, kurā tiek minēts par gaidāmo svītrošanu;

5.  aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Rīcības kodeksu sarunu vešanai saistībā ar parasto likumdošanas procedūru, lai to saskaņotu ar šī lēmuma rezultātā pieņemto Reglamenta 73. līdz 73.d pantu;

6.  vērš uzmanību uz nepieciešamību reorganizēt Reglamenta pielikumus, lai panāktu to, ka tajos ir tikai tāds teksts, kam ir tāds pats juridiskais spēks un kam tiek piemērots tāds pats procedurālais vairākums kā pašam Reglamentam, kā arī iekļauts VI pielikums, kurā, lai gan tam piemēro citu procedūru un tā pieņemšanai ir vajadzīgs citāds vairākums, iekļauti Reglamenta īstenošanas pasākumi; prasa, lai pārējie spēkā esošie pielikumi un jebkādi citi teksti, kas varētu būt saistīti ar deputātu darbu, tiktu iekļauti krājumā, ko pievieno Reglamentam;

7.  norāda, ka šā Reglamenta grozījumi stājas spēkā tās sesijas pirmajā dienā, kas seko grozījumu pieņemšanai, izņemot:

   a) grozījumus 212. panta 1. punktā un 2. punktā par delegāciju sastāvu, kas attiecībā uz jau izveidotajām delegācijām stāsies spēkā, atklājot pirmo sesiju pēc nākamajām, 2019. gadā plānotajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
   b) grozījumus 199. pantā par komiteju sastāvu, kas stāsies spēkā, atklājot pirmo sesiju pēc nākamajām, 2019. gadā plānotajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

Turklāt norāda, ka pašreizējā kārtība izmeklēšanas komiteju un īpašo komiteju locekļu ievēlēšanai paliek spēkā līdz pirmās sesijas sēdes atklāšanai pēc nākamajām, 2019. gadā plānotajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, neatkarīgi no 196. panta, 197. panta 1. punkta un 198. panta 3. punkta grozījumiem.

8.  aicina izvērtēt iespēju veikt plašāku Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz iekšējām budžeta procedūrām;

9.  nolemj, ka deputāti pielāgo savas finansiālo interešu deklarācijas, lai atspoguļotu izmaiņas Reglamenta I pielikuma 4. pantā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minēto izmaiņu stāšanās spēkā; prasa Prezidijam un ģenerālsekretāram trīs mēnešu laikā no minēto izmaiņu spēkā stāšanās dienas pieņemt attiecīgus pasākumus, lai deputāti šādu pielāgošanu varētu veikt; nolemj, ka deklarācijas, kas iesniegtas, pamatojoties uz Reglamenta noteikumiem, kas bija spēkā šī lēmuma pieņemšanas dienā, joprojām ir derīgas sešus mēnešus pēc minētās spēkā stāšanās dienas; turklāt nolemj, ka šie noteikumi attieksies arī uz visiem deputātiem, kuri stāsies amatā minētajā laikposmā;

10.  kritizē to, ka Parlamenta tīmekļa vietnē tiek sniegti statistikas dati par balsojuma skaidrojumiem, uzstāšanos plenārsēdē, Parlamenta jautājumiem, grozījumiem un rezolūciju priekšlikumiem, kas, šķiet, paredzēti, lai tādās platformās kā “MEPRanking” varētu demonstrēt, kuri Eiropas Parlamenta deputāti it kā ir “aktīvi”; aicina Prezidiju pārtraukt sniegt bruto skaitļus statistikas veidā un ņemt vērā piemērotākus kritērijus deputāta “aktivitātes” noteikšanai;

11.  prasa Konstitucionālo lietu komitejai pārskatīt 168.a pantu attiecībā uz jauno definīciju par obligāto minimumu, kā arī vienu gadu pēc minētā panta spēkā stāšanās pārskatīt šāda obligātā minimuma piemērošanu konkrētajiem pantiem;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Spēkā esošais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Eiropas Parlamenta Reglaments
2. pants
2. pants
2. pants
Neatkarība pilnvaru īstenošanas laikā
Neatkarība pilnvaru īstenošanas laikā
Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras neatkarīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.
Saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 6. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras brīvi un neatkarīgi, kā arī neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.
Grozījums Nr. 2
Eiropas Parlamenta Reglaments
3. pants
3. pants
3. pants
Pilnvaru pārbaude
Pilnvaru pārbaude
1.  Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties darīt zināmus ievēlēto deputātu vārdus, lai visi deputāti varētu sākt darbību Parlamentā jau pirmās sasaukuma sēdes atklāšanā.
1.  Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties darīt zināmus ievēlēto deputātu vārdus, lai visi deputāti varētu sākt darbību Parlamentā jau pirmās sasaukuma sēdes atklāšanā.
Tajā pašā laikā Parlamenta priekšsēdētājs vērš šo iestāžu uzmanību uz attiecīgajiem 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem un aicina tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas neatbilstības Eiropas Parlamenta deputāta mandātam.
Tajā pašā laikā Parlamenta priekšsēdētājs vērš šo iestāžu uzmanību uz attiecīgajiem 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem un aicina tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas neatbilstības Eiropas Parlamenta deputāta mandātam.
2.  Katrs deputāts, par kura ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms viņš sāk darbu Parlamentā, uzsākšanas iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš neieņem nevienu amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārīgajām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien tas iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes. Kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par domstarpībām, un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis minēto rakstisko deklarāciju, viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.
2.  Katrs deputāts, par kura ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms viņš sāk darbu Parlamentā, iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš neieņem nevienu amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārīgajām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien tas iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes. Kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par domstarpībām, un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis minēto rakstisko deklarāciju, viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.
Ja fakti, ko pierāda publiski pieejami avoti, apstiprina, ka deputāts ieņem amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments, pamatojoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, paziņo par brīvu deputāta vietu.
Ja fakti, ko pierāda publiski pieejami avoti, apstiprina, ka deputāts ieņem amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments, pamatojoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, paziņo par brīvu deputāta vietu.
3.  Pamatojoties uz komitejas, kurai uzdots pārbaudīt pilnvaras, ziņojumu, Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar 1976.  gada 20.  septembra Akta noteikumiem, izņemot tās domstarpības, kuras rodas saistībā ar dalībvalstu vēlēšanu likumiem .
3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem, izņemot tās domstarpības, uz kurām saskaņā ar minēto Aktu attiecas tikai tie dalībvalstu noteikumi, kas minēti šajā Aktā .
Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par pilnīgiem vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.
Deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisku deklarāciju saskaņā ar šo pantu un Reglamenta I pielikumu.
4.   Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.
Deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisku deklarāciju saskaņā ar šo pantu un Reglamenta I pielikumu.
Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu , jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par domstarpībām saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.
4.   Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas priekšlikumu , nekavējoties pārbauda visu deputātu, kuri aizstāj iepriekšējos deputātus, pilnvaras un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par domstarpībām saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.
5.  Ja kādu deputātu ieceļ tāpēc, ka tajā pašā vēlēšanu sarakstā esošie kandidāti ir atteikušies, atbildīgā komiteja nodrošina, lai atteikšanās noritētu saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu, kā arī saskaņā ar Reglamenta 4. panta 3. punktu.
5.  Ja kādu deputātu ieceļ tāpēc, ka tajā pašā vēlēšanu sarakstā esošie kandidāti ir atteikušies, atbildīgā komiteja nodrošina, lai atteikšanās noritētu saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu, kā arī saskaņā ar Reglamenta 4. panta 3. punktu.
6.  Atbildīgā komiteja nodrošina, lai dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes nekavējoties paziņotu Parlamentam visu informāciju, kas var ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā vai aizvietotāju secību, minot dienu, kad pilnvaras stājas spēkā, ja deputātu ieceļ.
6.  Atbildīgā komiteja nodrošina, lai dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes nekavējoties paziņotu Parlamentam visu informāciju, kas var ietekmēt deputāta tiesības tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā vai aizvietotāju tiesības tikt ievēlētiem vai viņu secību, minot dienu, kad pilnvaras stājas spēkā, ja deputātu ieceļ.
Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzsāk procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai viņu regulāri informē par procedūras virzību, un viņš nodod šo jautājumu atbildīgajai komitejai, pēc kuras priekšlikuma Parlaments var pieņemt nostāju šajā jautājumā.
Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzsāk procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai viņu regulāri informē par procedūras virzību, un viņš nodod šo jautājumu atbildīgajai komitejai, pēc kuras priekšlikuma Parlaments var pieņemt nostāju šajā jautājumā.
Grozījums Nr. 3
Eiropas Parlamenta Reglaments
4. pants
4. pants
4. pants
Deputātu pilnvaru laiks
Deputātu pilnvaru laiks
1.  Deputāta pilnvaru laiks sākas un beidzas saskaņā ar 1976.  gada 20.  septembra Akta noteikumiem . Pilnvaru laiks beidzas arī tad, ja deputāts ir miris vai atkāpjas.
1.  Deputāta pilnvaru laiks sākas un beidzas saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 5. un 13. panta noteikumiem .
2.   Deputāti turpina pildīt savus pienākumus, līdz Parlamenta pirmās sēdes atklāšanai pēc vēlēšanām.
3.  Deputāti, kuri atkāpjas, paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu atkāpšanos un norāda dienu, kad tā stājas spēkā, kas nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas. Paziņojums ir jānoformē kā protokols, ko sagatavo ģenerālsekretāra vai viņa pārstāvja klātbūtnē, paraksta ģenerālsekretārs vai viņa pārstāvis un attiecīgais deputāts un ko nekavējoties iesniedz atbildīgajai komitejai, kura to iekļauj savā darba kārtībā pirmajā sanāksmē pēc šī dokumenta saņemšanas.
3.  Deputāti, kuri atkāpjas, paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu atkāpšanos un norāda dienu, kad tā stājas spēkā, kas nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas. Paziņojums ir jānoformē kā protokols, ko sagatavo ģenerālsekretāra vai viņa pārstāvja klātbūtnē, paraksta ģenerālsekretārs vai viņa pārstāvis un attiecīgais deputāts un ko nekavējoties iesniedz atbildīgajai komitejai, kura to iekļauj savā darba kārtībā pirmajā sanāksmē pēc šī dokumenta saņemšanas.
Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās nav savienojama ar 1976.  gada 20.  septembra Akta burtu vai garu , tā informē Parlamentu , lai tas izlemj , vai ir brīva deputāta vieta .
Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās atbilst 1976. gada 20. septembra Aktam, tiek paziņots par deputāta vietas atbrīvošanos , sākot ar dienu, kuru deputāts , kurš atkāpjas, norādījis protokolā , un Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu .
Pretējā gadījumā paziņo, ka vieta ir brīva, sākot ar dienu, kuru deputāts norādījis protokolā par atkāpšanos. Par šo jautājumu Parlamentā nebalso .
Ja atbildīgā komiteja uzskata , ka atkāpšanās neatbilst 1976. gada 20. septembra Aktam, tā ierosina Parlamentam nesniegt paziņojumu par deputāta vietas atbrīvošanos .
Ir ieviesta vienkāršota procedūra dažos ārkārtas gadījumos, kad viena vai vairākas sesijas notiek laikā starp deputāta atkāpšanos un atbildīgās komitejas pirmo sanāksmi un kad politiskā grupa, pie kuras piederējis deputāts, kas ir atkāpies, nevar dabūt aizstājēju, jo nav bijis paziņojuma par vietas atbrīvošanos. Atbildīgās komitejas referentam, kuram šie jautājumi ir uzticēti, šī procedūra piešķir pilnvaras nekavējoties izskatīt atbilstoši noformētu atkāpšanās paziņojumu un gadījumos, kad kavēšanās lietas izskatīšanā varētu radīt negatīvas sekas, griezties pie komitejas priekšsēdētāja, prasot, lai saskaņā ar 3. punktu viņš:
–   komitejas vārdā informē Parlamenta priekšsēdētāju, ka deputāta vieta ir atbrīvojusies, vai arī
–   sasauc komitejas ārkārtas sanāksmi, lai izskatītu referenta konstatētos sarežģījumus.
3.a   Ja pirms nākamās sesijas nav paredzēta neviena atbildīgās komitejas sanāksme, atbildīgās komitejas referents nekavējoties izskata ikvienu atbilstoši iesniegtu atkāpšanās paziņojumu. Ja kavēšanās paziņojuma izskatīšanā varētu radīt negatīvas sekas, referents šo jautājumu nodod komitejas priekšsēdētājam, prasot, lai saskaņā ar 3. punktu viņš:
–   komitejas vārdā informē Parlamenta priekšsēdētāju par to, ka deputāta vieta ir atbrīvojusies, vai arī
–   sasauc komitejas ārkārtas sanāksmi, lai izskatītu referenta konstatētos konkrētos sarežģījumus.
4.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ziņo Parlamenta priekšsēdētājam par Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laika izbeigšanos , kas saistīta vai nu ar neatbilstību 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 3 . punkta izpratnē, vai ar deputāta mandāta atsaukšanu saskaņā ar minētā Akta 13. panta 3. punktu , Parlamenta priekšsēdētājs informē Parlamentu, ka deputāta pilnvaru laiks beidzies dalībvalsts paziņotajā datumā , un aicina dalībvalsti brīvo vietu nekavējoties aizpildīt .
4.   Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības kompetentās iestādes vai attiecīgais deputāts paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par iecelšanu vai ievēlēšanu amatā , kas 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2 . punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta amatu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu, kurš paziņo, ka, sākot ar dienu, kad konstatēta neatbilstība , deputāta vieta ir brīva.
Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības kompetentās iestādes vai attiecīgais deputāts paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par iecelšanu vai ievēlēšanu amatā , kas 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1 . vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu , Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu, kurš paziņo , ka ir brīva vieta .
Ja dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par to, ka kāda Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laiks ir beidzies vai nu tādēļ , ka saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pastāv papildu neatbilstība saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 3 . punktu, vai tādēļ, ka deputāta mandāts atsaukts saskaņā ar minētā Akta 13. panta 3. punktu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Parlamentu, ka attiecīgā deputāta pilnvaru laiks beidzās dalībvalsts paziņotajā datumā. Ja šāds datums nav paziņots, pilnvaru laika beigu datums ir attiecīgās dalībvalsts paziņošanas datums.
5.  Dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem uzdevumiem, ko tās ir paredzējušas deputātam uzticēt. Parlamenta priekšsēdētājs uzdod atbildīgajai komitejai izskatīt, vai paredzamais uzdevums ir savienojams ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu , un par minētās komitejas secinājumiem informē Parlamentu, deputātus un attiecīgās iestādes.
5.  Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem uzdevumiem, ko tās ir paredzējušas deputātam uzticēt, Parlamenta priekšsēdētājs uzdod atbildīgajai komitejai izskatīt, vai paredzamais uzdevums ir savienojams ar 1976. gada 20. septembra Aktu , un par minētās komitejas secinājumiem informē Parlamentu, deputātus un attiecīgās iestādes.
6.   Par deputāta pilnvaru izbeigšanās un brīvas vietas parādīšanās dienu uzskata:
–   ja deputāts atkāpjas — dienu, kurā Parlaments saskaņā ar atkāpšanās protokolu ir paziņojis, ka vieta ir brīva;
–   ja 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē deputāts ieņem ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu nesavienojamu amatu vai ir ievēlēts šādā amatā — dienu, kuru norādījušas dalībvalstu vai Eiropas Savienības valstu kompetentās iestādes vai pats deputāts.
7.  Kad Parlaments paziņo, ka ir radusies brīva vieta, par to informē attiecīgo dalībvalsti un aicina nekavējoties šo vietu aizpildīt.
7.  Kad Parlaments paziņo, ka deputāta vieta ir brīva, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē attiecīgo dalībvalsti un aicina nekavējoties šo deputāta vietu aizpildīt.
8.   Ja apstrīd tāda deputāta mandāta derīgumu, kura pilnvaras ir pārbaudītas, šo jautājumu nodod atbildīgajai komitejai, kuras uzdevums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās sesijas sākumā sagatavot ziņojumu Parlamentam.
9.  Parlaments patur sev tiesības izskatīto mandātu pasludināt par nederīgu vai atbrīvojušos deputāta vietu neizsludināt, ja deputāta mandāta apstiprināšana vai atkāpšanās ir notikusi būtiskas kļūdas vai maldības dēļ.
9.  Ja deputāta mandāta apstiprināšana vai pilnvaru izbeigšana ir notikusi būtiskas kļūdas vai maldības dēļ, Parlaments var izskatīto mandātu pasludināt par nederīgu vai atbrīvojušos deputāta vietu neizsludināt.
Grozījums Nr. 4
Eiropas Parlamenta Reglaments
5. pants
5. pants
5. pants
Privilēģijas un imunitāte
Privilēģijas un imunitāte
1.  Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti atbilstoši Protokolam par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.
1.  Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti, kas noteiktas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.
2.  Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija.
2.  Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija.
3.  Kad Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis oficiālu paziņojumu par deputātu ievēlēšanu, viņš izsniedz viņiem ceļošanas atļauju , kas ļauj brīvi pārvietoties dalībvalstīs.
3.  Eiropas Savienība pēc pieprasījuma un pēc Parlamenta priekšsēdētāja atļaujas saņemšanas deputātiem izdod Eiropas Savienības ceļošanas atļaujas , kas ļauj deputātiem brīvi pārvietoties dalībvalstīs un citās valstīs, kuras šādas ceļošanas atļaujas atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem .
3.a   Deputātiem ir tiesības saskaņā ar Reglamenta noteikumiem aktīvi piedalīties Parlamenta komiteju un delegāciju darbā, lai pildītu savus pienākumus.
4.  Deputātiem ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem, kas ir Parlamenta vai kādas komitejas rīcībā, izņemot personas lietas un privātos kontus, kuri pieejami tikai attiecīgajiem deputātiem. Atkāpes no šiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kuriem var liegt publisku piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir izklāstītas Reglamenta VII  pielikumā .
4.  Deputātiem ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem, kas ir Parlamenta vai kādas komitejas rīcībā, izņemot personas lietas un privātos kontus, kuri pieejami tikai attiecīgajiem deputātiem. Atkāpes no šiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kuriem var liegt publisku piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir izklāstītas Reglamenta 210.a  pantā .
Ar Prezidija piekrišanu, tam pieņemot argumentētu lēmumu, deputātam var aizliegt iepazīties ar Parlamenta dokumentu, ja Prezidijs pēc minētā deputāta uzklausīšanas ir pārliecināts, ka šāda iepazīšanās ar dokumentu radītu nepieņemamu kaitējumu Parlamenta institucionālajām interesēm vai sabiedrības interesēm un ka deputāts vēlas iepazīties ar dokumentu privātu un personīgu motīvu vadīts. Deputāts var rakstiski iebilst pret šādu lēmumu viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas. Lai rakstiski iebildumi būtu pieņemami, tie jāpamato. Parlaments bez debatēm pieņem lēmumu attiecībā uz šādu iebildumu nākamajā sesijā pēc tā saņemšanas.
Grozījums Nr. 5
Eiropas Parlamenta Reglaments
6. pants
6. pants
6. pants
Imunitātes atņemšana
Imunitātes atņemšana
1.  Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.
1.  Visus pieprasījumus atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem principiem.
2.  Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja:
2.  Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja:
–  deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; kā arī
–  deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; kā arī
–  deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu.
–  deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu.
Grozījums Nr. 6
Eiropas Parlamenta Reglaments
7. pants
7. pants
7. pants
Privilēģiju un imunitātes aizstāvēšana
Privilēģiju un imunitātes aizstāvēšana
1.  Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai imunitāte un privilēģijas tiešām ir tikušas pārkāptas.
1.  Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai minētās privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai var tikt pārkāptas .
2.  Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi rada administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai viņa pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie attiecas uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta piemērošanas jomu.
2.  Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi radītu administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai viņa pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie attiektos uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta piemērošanas jomu.
3.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par to pašu tiesas procesu jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts.
3.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par tiem pašiem faktiem jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts.
4.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par to pašu tiesvedību ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti.
4.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par tiem pašiem faktiem ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti.
5.  Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus. Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu.
5.  Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var izņēmuma kārtā iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu . Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 7
Eiropas Parlamenta Reglaments
9. pants
9. pants
9. pants
Ar imunitāti saistītās procedūras
Ar imunitāti saistītās procedūras
1.  Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
1.  Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas .
1.a   Ar attiecīgā deputāta vai bijušā deputāta piekrišanu pieprasījumu var iesniegt cits deputāts, kuram tiek atļauts attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu pārstāvēt visos procedūras posmos .
Deputāts, kurš pārstāv attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu, nepiedalās komitejas lēmumu pieņemšanā.
2.  Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.
2.  Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.
3.  Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
3.  Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. Grozījumi nav pieņemami. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.
4.  Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.
4.  Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.
5.  Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts .
5.  Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, un viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu.
Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.
Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.
Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.
Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.
Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.
Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.
Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.
Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.
6.  Ja pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.
6.  Ja pieprasījums atcelt vai aizstāvēt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana vai aizstāvība attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.
7.  Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.
7.  Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.
8.  Komitejas ziņojumu iekļauj darba kārtības sākumā pirmajā sēdē pēc pieprasījuma iesniegšanas. Par lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem grozījumus neiesniedz.
8.  Komitejas lēmuma priekšlikumu iekļauj pirmās sēdes darba kārtībā pēc lēmuma priekšlikuma iesniegšanas. Šādam priekšlikumam grozījumus neiesniedz.
Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.
Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.
Neskarot 164. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.
Neskarot 164. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.
Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.
Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.
Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.
Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.
9.  Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par lietas virzību un par visiem no tās izrietošajiem tiesas lēmumiem. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.
9.  Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par lietas virzību un par visiem no tās izrietošajiem tiesas lēmumiem. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.
10.  Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības.
10.  Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības. Pieprasījumus saistībā ar imunitātes procedūru komiteja vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm.
11.  Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm komiteja var sagatavot indikatīvu sarakstu ar tām dalībvalstu iestādēm, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu par deputāta imunitātes atcelšanu.
11.  Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.
12.  Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus.
12.  Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus.
13.  Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.
13.  Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 8
Eiropas Parlamenta Reglaments
10. pants
10. pants
svītrots
Deputātu nolikuma īstenošana
Parlaments pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu un jebkādus tā grozījumus, pamatojoties uz atbildīgās komitejas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 150. panta 1. punktu. Prezidijs ir atbildīgs par šo noteikumu piemērošanu un lemj par attiecīgo finansējumu, ņemot vērā gada budžetu.
Grozījums Nr. 9 un 314
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants
11. pants
11. pants
Deputātu finansiālās intereses, rīcības noteikumi, pārredzamības reģistrs un iekļuve Parlamentā
Deputātu finansiālās intereses un rīcības noteikumi
1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pantu ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums1 .
1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums1 .
Šie noteikumi nekādā ziņā nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.
Minētie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.
1.a   Deputātiem būtu jāpieņem sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kas reģistrēti pārredzamības reģistrā 1a .
2.  Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Eiropas Savienības pamattekstos noteiktās vērtības un principus, aizsargājot Parlamenta cieņu un netraucējot ne Parlamenta darba norisi, ne arī kārtību Parlamenta ēkās. Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju .
2.  Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus un aizsargājot Parlamenta cieņu. Turklāt deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta telpās vai Parlamenta iekārtu darbību .
Deputāti Parlamenta debatēs atturas no neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas runas vai rīcības un minētajā kontekstā neatritina transparentus.
Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.
Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu.
Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu.
3.  Šī panta piemērošana nekādā veidā nemazina Parlamenta debašu sparu un neietekmē deputātu vārda brīvību.
3.  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību.
Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.
Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.
Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti;, deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.
Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti; deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.
3.a   Ja deputāta nodarbināta persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta telpās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, pārkāpj 2. punktā iekļautos rīcības noteikumus, konkrētajam deputātam var attiecīgā gadījumā piemērot 166. pantā noteiktās sankcijas.
4.  Katra Parlamenta sasaukuma sākumā kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko deputāts var reģistrēt (reģistrētie palīgi) .
4.  Kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko deputāts var reģistrēt.
5.   Personām, kas nav saistītas ar Savienības iestādēm, izsniedz ilgtermiņa caurlaides, un par to izsniegšanu atbildīgi ir kvestori. Šo caurlaižu maksimālais derīguma termiņš ir viens gads, un tās ir atjaunojamas. Šo caurlaižu izmantošanas noteikumus pieņem Prezidijs.
Šādas caurlaides var izsniegt:
–  personām, kas iekļautas pārredzamības reģistrā 2 vai kas pārstāv tajā reģistrētas organizācijas vai arī strādā šādu organizāciju labā, tomēr reģistrācija automātiski nedod tiesības saņemt caurlaides;
–  personām, kuras vēlas bieži iekļūt Parlamenta telpās, taču uz kurām nolīgums par pārredzamības reģistra izveidi neattiecas 3 ;
–  deputātu vietējiem palīgiem, kā arī personām, kas palīdz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem.
6.   Tiem, kas reģistrējas pārredzamības reģistrā, attiecībās ar Parlamentu jāievēro:
–  nolīgumam pievienotais Rīcības kodekss 4 ;
–  nolīgumā noteiktās procedūras un citi pienākumi; kā arī
–  šā panta noteikumi, kā arī nolīguma īstenošanas noteikumi.
7.   Kvestori nosaka, kādā mērā rīcības kodekss piemērojams personām, kurām ir ilgtermiņa caurlaides, bet uz kurām nolīgums tomēr neattiecas.
8.   Caurlaidi atņem ar kvestoru pamatotu lēmumu šādos gadījumos:
–  persona ir izslēgta no pārredzamības reģistra, ja vien nav svarīgu iemeslu caurlaides atstāšanai;
–  klaji netiek izpildīti 6. punktā noteiktie pienākumi.
9.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti nolīgumā par minētā reģistra izveidi.
Šā panta 5.–8. punktā minētie īstenošanas noteikumi ir iekļauti pielikumā 5 .
10.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.
10.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.
__________________
__________________
1 Sk. I pielikumu.
1 Sk. I pielikumu.
1a Reģistrs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi attiecībā uz organizācijām un personām, kuras, darbojoties neatkarīgi, piedalās Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.).
2 Reģistrs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi attiecībā uz organizācijām un personām, kuras, darbojoties neatkarīgi, piedalās Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā (sk. IX pielikuma B daļu).
3 Sk. IX pielikuma B daļu.
4 Sk. nolīguma 3. pielikumu IX pielikuma B daļā.
5 Sk. IX pielikuma A daļu.
Grozījums Nr. 10
Eiropas Parlamenta Reglaments
12. pants
12. pants
12. pants
Iekšējā izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
Iekšējā izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
Atbilstoši Parlamenta lēmumam, kas atrodams Reglamenta pielikumā , Parlamentā piemēro kopīgos noteikumus, kuri izklāstīti 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumā par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un kuri nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai Biroja veiktās izmeklēšanas noritētu bez traucējumiem6 .
Atbilstoši Parlamenta 1999. gada 18. novembra lēmumam par noteikumiem, saskaņā ar kuriem rīko iekšēju izmeklēšanu saistībā ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu Kopienas interesēm kaitējošu nelegālu darbību novēršanu , Parlamentā piemēro kopīgos noteikumus, kuri izklāstīti 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumā par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un kuri nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai Biroja veiktās izmeklēšanas noritētu bez traucējumiem.
__________________
6 Sk. XI pielikumu.
Grozījums Nr. 11
Eiropas Parlamenta Reglaments
13. pants
13. pants
13. pants
Novērotāji
Novērotāji
1.  Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.
1.  Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.
2.  Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.
2.  Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību ne balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem, ne arī pārstāvēt Parlamentu ārējās attiecībās . Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.
3.  Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.
3.  Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.
Grozījums Nr. 12
Eiropas Parlamenta Reglaments
14. pants
14. pants
14. pants
Deputāts, kurš uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus
Deputāts, kurš uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus
1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 146. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņa nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem hierarhiskā secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.
1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 146. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņa nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem hierarhiskā secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.
2.  Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi.
2.  Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi saskaņā ar 3. panta 2. punkta otro daļu . Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod atbildīgajai komitejai.
Deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, īsteno 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod komitejai, kas ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi.
Grozījums Nr. 13 un 383
Eiropas Parlamenta Reglaments
15. pants
15. pants
15. pants
Kandidātu izvirzīšana un vispārīgi noteikumi
Kandidātu izvirzīšana un vispārīgi noteikumi
1.  Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēlē aizklātā balsošanā saskaņā ar 182. panta noteikumiem. Kandidatūras izvirza tikai ar kandidātu piekrišanu. Kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Tomēr, ja izvirzīto kandidātu skaits nepārsniedz brīvo vietu skaitu, kandidātus var ievēlēt ar aklamāciju.
1.  Parlamenta priekšsēdētāju, pēc tam — priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēlē aizklātā balsošanā saskaņā ar 182. panta noteikumiem.
Kandidatūras izvirza tikai ar kandidātu piekrišanu, turklāt kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Jaunas kandidatūras var izvirzīt pirms katras balsošanas kārtas.
Ja izvirzīto kandidātu skaits nepārsniedz brīvo vietu skaitu, kandidātus ievēlē ar aklamāciju, ja vien vismaz viena piektā daļa Parlamenta deputātu nepieprasa aizklāto balsošanu.
Ja vienā balsošanas kārtā jāievēlē vairāk nekā viena amatpersona, vēlēšanu zīme ir derīga tikai tad, ja nodota vairāk nekā puse pieejamo balsu.
Ja jāaizstāj viens priekšsēdētāja vietnieks un ja ir tikai viens kandidāts, viņu var ievēlēt ar aklamāciju. Priekšsēdētājam ir rīcības brīvība nolemt, vai ievēlēšana notiek ar aklamāciju vai aizklātā balsošanā. Ievēlētais kandidāts hierarhiskā secībā stājas tā priekšsēdētāja vietnieka vietā, ko viņš aizstāj.
2.  Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, jānodrošina, lai dalībvalstis un politiskie uzskati būtu vienlīdz taisnīgi pārstāvēti.
2.  Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, jānodrošina, lai politiskie uzskati, dzimumi un ģeogrāfiskā izcelsme būtu vienlīdz taisnīgi pārstāvēti.
Grozījums Nr. 14
Eiropas Parlamenta Reglaments
16. pants
16. pants
16. pants
Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana — atklāšanas runa
Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana — atklāšanas runa
1.  Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.
1.  Parlamenta priekšsēdētāja amata kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, tad, atkāpjoties no 15. panta 1. punkta noteikumiem , ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.
2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.
2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.
Grozījums Nr. 15
Eiropas Parlamenta Reglaments
17. pants
17. pants
17. pants
Priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana
Priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana
1.  Pēc tam ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.
1.  Pēc tam ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.
Lai gan šis pants atšķirībā no 16. panta 1. punkta skaidri nenosaka jaunu priekšsēdētāja vietnieku kandidātu izvirzīšanu starp balsošanas kārtām, šāda rīcība ir pieļaujama, jo Parlamentam kā suverēnai iestādei jādod iespēja izskatīt visas iespējamās kandidatūras, it īpaši tāpēc, ka vēlēšanu sekmīga norise būtu traucēta, ja Parlamentam šādas iespējas nebūtu.
2.  Ņemot vērā 20. panta 1. punkta noteikumus, priekšsēdētāja vietnieku hierarhisko secību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits; ja balsu skaits ir vienāds, to nosaka vecums.
2.  Ņemot vērā 20. panta 1. punkta noteikumus, priekšsēdētāja vietnieku hierarhisko secību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits; ja balsu skaits ir vienāds, to nosaka vecums.
Ja ievēlēšana ir notikusi ar aklamāciju, rīko aizklātu balsošanu, lai noteiktu hierarhisko secību.
Ja ievēlēšana ir notikusi ar aklamāciju, rīko aizklātu balsošanu, lai noteiktu hierarhisko secību.
Grozījums Nr. 16
Eiropas Parlamenta Reglaments
18. pants
18. pants
18. pants
Kvestoru ievēlēšana
Kvestoru ievēlēšana
Pēc priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanas Parlaments ievēlē piecus kvestorus.
Parlaments ievēlē piecus kvestorus, izmantojot tādu pašu procedūru kā priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanai .
Kvestoru ievēlēšana notiek saskaņā ar to pašu procedūru kā priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana.
Grozījums Nr. 17
Eiropas Parlamenta Reglaments
19. pants
19. pants
19. pants
Amata pilnvaru laiks
Amata pilnvaru laiks
1.  Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru amata pilnvaru laiks ir divarpus gadi.
1.  Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru amata pilnvaru laiks ir divarpus gadi.
Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Prezidijā vai Kvestoru kolēģijā uz divarpus gadu ilgā amata pilnvaru laika atlikušo periodu.
Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Prezidijā vai kā kvestors uz divarpus gadu ilgā amata pilnvaru laika atlikušo periodu.
2.  Ja pirms šī laika beigām rodas kāda brīva vieta, deputāts, kuru ievēlē kā aizstājēju, pilda amata pienākumus tikai līdz priekšgājēja amata pilnvaru laika beigām.
2.  Ja pirms šī laika beigām rodas kāda brīva vieta, deputāts, kuru ievēlē kā aizstājēju, pilda amata pienākumus tikai līdz priekšgājēja amata pilnvaru laika beigām.
Grozījums Nr. 18
Eiropas Parlamenta Reglaments
20. pants
20. pants
20. pants
Brīvas vietas
Brīvas vietas
1.  Ja jāaizstāj Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kvestors, viņus ievēlē saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.
1.  Ja jāaizstāj Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kvestors, viņus ievēlē saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.
Jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks vecākuma kārtībā stājas iepriekšējā priekšsēdētāja vietnieka vietā.
Jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks vecākuma kārtībā stājas iepriekšējā priekšsēdētāja vietnieka vietā.
2.  Ja atbrīvojas Parlamenta priekšsēdētāja vieta, līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai priekšsēdētāja funkcijas pilda pirmais priekšsēdētāja vietnieks.
2.  Ja atbrīvojas Parlamenta priekšsēdētāja vieta, līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai priekšsēdētāja funkcijas pilda priekšsēdētāja vietnieks, ko nosaka atbilstīgi hierarhiskai secībai .
Grozījums Nr. 19
Eiropas Parlamenta Reglaments
22. pants
22. pants
22. pants
Parlamenta priekšsēdētāja pienākumi
Parlamenta priekšsēdētāja pienākumi
1.  Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar šajā reglamentā noteikto kārtību , un viņš ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar Reglamentu , un viņš ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.
Šo noteikumu var interpretēt tā, ka ar to piešķirtās pilnvaras ietver tiesības aizliegt iesniegt pārmērīgi daudz priekšlikumu, piemēram, attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, procedūru, balsojuma skaidrojumiem, atsevišķu balsošanu, balsošanu pa daļām vai balsošanu pēc saraksta, ja priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka šo priekšlikumu mērķis nepārprotami ir ilgstoši un nopietni traucēt Parlamenta darbu vai ierobežot citu deputātu tiesības.
Ar šo noteikumu piešķirtās pilnvaras ietver tiesības izvirzīt balsošanai tekstus citā secībā, nekā tie parādās dokumentā, par kuru jābalso. Pēc analoģijas ar 174. panta 7. punktu Parlamenta priekšsēdētājs pirms tam var lūgt Parlamenta piekrišanu.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes. Viņš lemj par grozījumu pieņemamību, par jautājumiem, kas adresēti Padomei un Komisijai , un par ziņojumu atbilstību Reglamentam . Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, paziņo par debašu slēgšanu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš nodod komitejām paziņojumus, kas uz tām attiecas.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, lemj par grozījumu un citu balsošanai iesniegtu tekstu pieņemamību , kā arī par Parlamenta jautājumu pieļaujamību . Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, paziņo par debašu slēgšanu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš nodod komitejām paziņojumus, kas uz tām attiecas.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs var izteikties debatēs tikai, lai sniegtu kopsavilkumu par jautājumu vai lai aicinātu nenovirzīties no temata; ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam jāatstāj sēdes vadītāja vieta, un viņš tajā var atgriezties tikai tad, kad debates par šo jautājumu ir beigušās.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs var izteikties debatēs tikai, lai sniegtu kopsavilkumu par jautājumu vai lai aicinātu nenovirzīties no temata; ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam jāatstāj sēdes vadītāja vieta, un viņš tajā var atgriezties tikai tad, kad debates par šo jautājumu ir beigušās.
4.  Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.
4.  Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.
4.a   Parlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta telpu un ēku drošību un neaizskaramību.
Grozījums Nr. 20
Eiropas Parlamenta Reglaments
23. pants
23. pants
23. pants
Priekšsēdētāja vietnieku pienākumi
Priekšsēdētāja vietnieku pienākumi
1.  Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā, vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto kārtību, viņu aizvieto viens no priekšsēdētāja vietniekiem saskaņā ar 17. panta 2. punktu.
1.  Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto kārtību, viņu aizvieto viens no priekšsēdētāja vietniekiem saskaņā ar 17. panta 2. punktu.
2.  Priekšsēdētāja vietnieki pilda arī tos pienākumus, kas noteikti 25. pantā, 27. panta 3. un 5. punktā un 71. panta 3. punktā.
2.  Priekšsēdētāja vietnieki pilda arī tos pienākumus, kas noteikti 25. pantā, 27. panta 3. un 5. punktā un 71. panta 3. punktā.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot saviem vietniekiem pildīt jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības. Parlamenta priekšsēdētājs var it īpaši pilnvarot vienu priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš pildītu tos Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus, kuri noteikti 130. panta 2. punktā un II pielikuma 3. punktā .
3.  Parlamenta priekšsēdētājs var deleģēt saviem vietniekiem jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības. Parlamenta priekšsēdētājs var it īpaši pilnvarot vienu priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš pildītu tos Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus, kuri noteikti 129. pantā un 130. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 21
Eiropas Parlamenta Reglaments
25. pants
25. pants
25. pants
Prezidija pienākumi
Prezidija pienākumi
1.  Prezidijs veic Reglamentā noteiktos pienākumus.
1.  Prezidijs veic Reglamentā noteiktos pienākumus.
2.  Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām.
2.  Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām.
3.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra vai politiskās grupas priekšlikuma pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz deputātiem.
3.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra vai politiskās grupas priekšlikuma pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz deputātiem.
4.  Prezidijs lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi.
4.  Prezidijs lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi.
Uz sēžu norisi attiecas arī jautājumi par deputātu rīcību visās Parlamenta telpās.
5.  Prezidijs pieņem 35. pantā minētos noteikumus par deputātiem, kas nepieder nevienai politiskajai grupai.
5.  Prezidijs pieņem 35. pantā minētos noteikumus par deputātiem, kas nepieder nevienai politiskajai grupai.
6.  Prezidijs sagatavo Ģenerālsekretariāta štatu sarakstu un izstrādā noteikumus par ierēdņu un pārējo darbinieku administratīvo statusu un atalgojumu.
6.  Prezidijs sagatavo Ģenerālsekretariāta štatu sarakstu un izstrādā noteikumus par ierēdņu un pārējo darbinieku administratīvo statusu un atalgojumu.
7.  Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta tāmes projektu.
7.  Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta tāmes projektu.
8.  Prezidijs pieņem pamatnostādnes par kvestoru darbību saskaņā ar 28. pantu .
8.  Prezidijs pieņem pamatnostādnes par kvestoru darbību un var prasīt kvestoriem veikt konkrētus uzdevumus .
9.  Prezidijs ir pilnvarots atļaut rīkot komiteju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, veikt uzklausīšanas, kā arī referentu izpētes un faktu vākšanas braucienus.
9.  Prezidijs ir pilnvarots atļaut rīkot komiteju sanāksmes vai doties darba braucienos ārpus parastajām darba vietām, veikt uzklausīšanas, kā arī referentu izpētes un faktu vākšanas braucienus.
Ja ir atļauts rīkot šādas sanāksmes, noteikumus par valodu lietošanu nosaka, ņemot vērā tās oficiālās valodas, kuras lieto un pieprasa attiecīgās komitejas locekļi un aizstājēji .
Ja ir atļauts rīkot šādas sanāksmes vai darba braucienus , noteikumus par valodu lietošanu nosaka, pamatojoties uz Prezidija pieņemto Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību. Tāds pats noteikums attiecas uz delegācijām .
Tas pats attiecas uz delegācijām, izņemot gadījumus, kad attiecīgie deputāti un aizstājēji vienojas citādi.
10.  Prezidijs ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar 222. pantu.
10.  Prezidijs ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar 222. pantu.
11.  Prezidijs nosaka īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. Īstenojot šo regulu, Prezidijs uzņemas Parlamenta Reglamentā noteiktos pienākumus.
11.  Prezidijs nosaka īstenošanas noteikumus par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un fondiem un to finansēšanu.
12.  Prezidijs pieņem noteikumus par to, kā Parlamentam un tā struktūrvienībām, amatpersonām un citiem deputātiem rīkoties ar konfidenciālu informāciju, ņemot vērā visus noslēgtos iestāžu nolīgumus par šādiem jautājumiem. Šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pievieno šim Reglamentam 7 .
12.  Prezidijs pieņem noteikumus par to, kā Parlamentam un tā struktūrvienībām, amatpersonām un citiem deputātiem rīkoties ar konfidenciālu informāciju, ņemot vērā visus noslēgtos iestāžu nolīgumus par šādiem jautājumiem. Šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
13.  Parlamenta priekšsēdētājs un/vai Prezidijs var uzdot vienam vai vairākiem Prezidija locekļiem vispārīgus vai konkrētus pienākumus, kas ietilpst Parlamenta priekšsēdētāja un/vai Prezidija kompetencē. Vienlaikus sniedz norādījumus par to, kā šie uzdevumi veicami.
13.  Parlamenta priekšsēdētājs un/vai Prezidijs var uzdot vienam vai vairākiem Prezidija locekļiem vispārīgus vai konkrētus pienākumus, kas ietilpst Parlamenta priekšsēdētāja un/vai Prezidija kompetencē. Vienlaikus sniedz norādījumus par to, kā šie uzdevumi veicami.
14.  Prezidijs ieceļ divus priekšsēdētāja vietniekus, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem.
14.  Prezidijs ieceļ divus priekšsēdētāja vietniekus, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem.
Priekšsēdētāja vietnieki regulāri iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei par savu darbību šajā jomā.
14.a   Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kuram uztic pienākumu īstenot konstruktīvu apspriešanos ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par svarīgiem tematiem.
14.b   Prezidijs ir atbildīgs par Deputātu nolikuma piemērošanu un lemj par piemaksu apmēru, ņemot vērā gada budžetu.
15.   Kad ievēlē jaunu Parlamenta sastāvu, iepriekšējā sasaukuma Prezidijs turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunievēlētā Parlamenta pirmajai sēdei.
__________________
7 Sk. VII pielikuma E daļu.
Grozījums Nr. 22
Eiropas Parlamenta Reglaments
26. pants
26. pants
26. pants
Priekšsēdētāju konferences sastāvs
Priekšsēdētāju konferences sastāvs
1.  Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupas priekšsēdētājus var pārstāvēt kāds cits viņu grupas loceklis.
1.  Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupas priekšsēdētājus var pārstāvēt kāds cits viņu grupas loceklis.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs uzaicina vienu deputātu, kas pārstāv pie politiskajām grupām nepiederošos deputātus , piedalīties Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs, kurās viņš piedalās bez balsstiesībām .
2.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad ir devis iespēju pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem paust viedokli , uzaicina vienu no viņiem bez balsstiesībām piedalīties Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs.
3.  Priekšsēdētāju konference cenšas panākt konsensu jautājumos, kurus tā izskata.
3.  Priekšsēdētāju konference cenšas panākt konsensu jautājumos, kurus tā izskata.
Ja nav iespējams panākt konsensu, jautājumu izvirza svērtajai balsošanai atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.
Ja nav iespējams panākt konsensu, jautājumu izvirza svērtajai balsošanai atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.
Grozījums Nr. 23 un 387
Eiropas Parlamenta Reglaments
27. pants
27. pants
27. pants
Priekšsēdētāju konferences pienākumi
Priekšsēdētāju konferences pienākumi
1.  Priekšsēdētāju konference veic Reglamentā noteiktos pienākumus.
1.  Priekšsēdētāju konference veic Reglamentā noteiktos pienākumus.
2.  Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.
2.  Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.
3.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem.
3.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem. Lēmumus par to Parlamenta delegāciju pilnvarām un sastāvu, kurām paredzēts piedalīties apspriedēs ar Padomi un citām Eiropas Savienības iestādēm par fundamentāliem jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības attīstību (t. s. šerpu process), pieņem, pamatojoties uz Parlamenta pieņemtajām attiecīgajām nostājām un ņemot vērā tajā pārstāvēto politisko viedokļu daudzveidību. Priekšsēdētāja vietnieki, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem, regulāri iesniedz Priekšsēdētāju konferencei ziņojumu par savu darbību šajā jomā.
4.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.
4.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.
5.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku , kas atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu un kas iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei .
5.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Priekšsēdētāja vietnieks , kurš ir atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu, regulāri iesniedz Priekšsēdētāju konferencei ziņojumu par savu darbību minētajā jomā .
6.  Priekšsēdētāju konference sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektus.
6.  Priekšsēdētāju konference sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektus.
7.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par komiteju, izmeklēšanas komiteju, apvienoto parlamentāro komiteju, pastāvīgo delegāciju un ad hoc delegāciju sastāvu un to pārziņā esošo jautājumu loku.
7.  Priekšsēdētāju konference iesniedz Parlamentam priekšlikumus par komiteju, izmeklēšanas komiteju, apvienoto parlamentāro komiteju un pastāvīgo delegāciju sastāvu un to pārziņā esošo jautājumu loku. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par ad hoc delegāciju apstiprināšanu.
8.  Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 36. pantu lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.
8.  Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 36. pantu lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.
9.  Priekšsēdētāju konference ir tiesīga dot atļauju sagatavot patstāvīgus ziņojumus.
9.  Priekšsēdētāju konference ir tiesīga dot atļauju sagatavot patstāvīgus ziņojumus.
10.  Priekšsēdētāju konference iesniedz Prezidijam priekšlikumus saistībā ar politisko grupu administratīvajiem un budžeta jautājumiem.
10.  Priekšsēdētāju konference iesniedz Prezidijam priekšlikumus saistībā ar politisko grupu administratīvajiem un budžeta jautājumiem.
Grozījums Nr. 24
Eiropas Parlamenta Reglaments
28. pants
28. pants
28. pants
Kvestoru pienākumi
Kvestoru pienākumi
Kvestori at bilstoši Prezidija pieņemtajām pamatnostādnēm ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.
Kvestori atbilstoši Prezidija pieņemtajām pamatnostādnēm ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus, kā arī par citu tiem uzticētu uzdevumu izpildi .
Grozījums Nr. 25
Eiropas Parlamenta Reglaments
29. pants
29. pants
29. pants
Komiteju priekšsēdētāju konference
Komiteju priekšsēdētāju konference
1.  Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.
1.  Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.
Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais deputāts vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais deputāts.
1.a   Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais klātesošais deputāts.
2.  Komiteju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.
2.  Komiteju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.
3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Komiteju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.
3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Komiteju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.
Grozījums Nr. 26
Eiropas Parlamenta Reglaments
30. pants
30. pants
30. pants
Delegāciju priekšsēdētāju konference
Delegāciju priekšsēdētāju konference
1.  Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.
1.  Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.
Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais deputāts vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais deputāts.
1.a   Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais klātesošais deputāts.
2.  Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.
2.  Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.
3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.
3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.
Grozījums Nr. 27
Eiropas Parlamenta Reglaments
30.a pants (jauns)
30.a pants
Amatpersonas darba turpināšana vēlēšanu periodā
Kad ievēlē jaunu Parlamenta sastāvu, visas iepriekšējā sasaukuma struktūrvienības un amatpersonas turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunievēlētā Parlamenta pirmajai sēdei.
Grozījums Nr. 28
Eiropas Parlamenta Reglaments
31. pants
31. pants
31. pants
Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumu publiskums
Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumu publiskums
1.  Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās, drukā un izdala visiem deputātiem, un nodrošina tiem publisku piekļuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad konfidencialitātes apsvērumu dēļ Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu lemj citādi attiecībā uz atsevišķiem protokola punktiem.
1.  Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās un izdala visiem deputātiem, un nodrošina tiem publisku piekļuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad konfidencialitātes apsvērumu dēļ Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1.  līdz 4. punktu, lemj citādi attiecībā uz atsevišķiem protokola punktiem.
2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību . Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.
2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru attiecīgo pienākumu izpildi . Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem, un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.
Grozījums Nr. 29
Eiropas Parlamenta Reglaments
32. pants
32. pants
32. pants
Politisko grupu izveide
Politisko grupu izveide un likvidācija
1.  Deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību.
1.  Deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību.
Parasti Parlaments neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, attiecīgie deputāti pēc definīcijas pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, kad attiecīgie deputāti noliedz, ka viņiem būtu līdzīgi politiskie uzskati, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar Reglamentu.
Parasti Parlaments neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, attiecīgie deputāti pēc definīcijas pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, kad attiecīgie deputāti noliedz, ka viņiem būtu līdzīgi politiskie uzskati, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar Reglamentu.
2.  Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti.
2.  Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti.
3.  Ja grupas locekļu skaits nesasniedz obligāto minimumu , Parlamenta priekšsēdētājs, saņemot Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var atļaut tās darbības turpināšanu līdz Parlamenta nākamai konstitutīvajai sēdei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
3.  Ja grupas locekļu skaits nesasniedz vienu no obligātā minimuma kritērijiem , Parlamenta priekšsēdētājs, saņemot Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var atļaut tās darbības turpināšanu līdz Parlamenta nākamai konstitutīvajai sēdei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
–  deputāti joprojām pārstāv vismaz vienu piektdaļu no dalībvalstīm;
–  deputāti joprojām pārstāv vismaz vienu piektdaļu no dalībvalstīm;
–  grupa ir pastāvējusi vairāk nekā vienu gadu.
–  grupa ir pastāvējusi vairāk nekā vienu gadu.
Parlamenta priekšsēdētājs šo atkāpi nepiemēro, ja ir pietiekami pierādījumi aizdomām par to ļaunprātīgu izmantošanu.
Parlamenta priekšsēdētājs šo atkāpi nepiemēro, ja ir pietiekami pierādījumi aizdomām par tās ļaunprātīgu izmantošanu.
4.  Deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā.
4.  Deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā.
5.  Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Šajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu.
5.  Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Šajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu. Paziņojumu paraksta visi grupas locekļi.
6.  Paziņojumu par politiskās grupas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
6.  Paziņojumu pievieno tās sesijas protokolam, kurā tiek sniegts paziņojums par politiskās grupas izveidi .
6.a   Parlamenta priekšsēdētājs sniedz paziņojumu par politiskās grupas izveidi Parlamentā. Šādam paziņojumam ir atpakaļejošs juridisks spēks no tā brīža, kad attiecīgā grupa ir paziņojusi Parlamenta priekšsēdētājam par tās izveidi saskaņā ar šo pantu.
Parlamenta priekšsēdētājs Parlamentā sniedz paziņojumu arī par politiskās grupas likvidāciju. Šāds paziņojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad vairs nav izpildīti nosacījumi politiskās grupas pastāvēšanai.
Grozījums Nr. 30 un 461
Eiropas Parlamenta Reglaments
33. pants
33. pants
33. pants
Politisko grupu darbība un tiesiskais stāvoklis
Politisko grupu darbība un tiesiskais stāvoklis
1.  Politiskās grupas pilda savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības darbību, tostarp veic Reglamentā noteiktos uzdevumus. Politiskajām grupām ir sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Ģenerālsekretariāta noteikto štatu sarakstu, administratīvais nodrošinājums un šim nolūkam Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas.
1.  Politiskās grupas pilda savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības darbību, tostarp veic Reglamentā noteiktos uzdevumus. Politiskajām grupām ir sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Ģenerālsekretariāta noteikto štatu sarakstu, administratīvais nodrošinājums un šim nolūkam Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas.
1.a   Katra sasaukuma sākumā Priekšsēdētāju konference cenšas vienoties par kārtību, kādā Parlamenta politiskā daudzveidība tiek atspoguļota komitejās, delegācijās un lēmumu pieņemšanas struktūrās
2.  Prezidijs pieņem noteikumus par administratīvā nodrošinājuma un apropriāciju piešķiršanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī noteikumus par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu.
2.  Prezidijs, ņemot vērā ikvienu Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu, pieņem noteikumus par administratīvā nodrošinājuma un apropriāciju piešķiršanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī noteikumus par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu un par šādu noteikumu neizpildes sekām .
3.  Šie noteikumi nosaka administratīvās un finansiālās sekas politiskās grupas likvidēšanas gadījumā.
3.  Šie noteikumi nosaka administratīvās un finansiālās sekas politiskās grupas likvidēšanas gadījumā.
Grozījums Nr. 31
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants
34. pants
34. pants
Sadarbības grupas
Sadarbības grupas
1.  Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.
1.  Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.
2.  Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.
2.  Šādi grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un nedrīkst iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.
Šādiem grupējumiem ir pienākums deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumus), kurš saskaņā ar I pielikumu būtu jādeklarē, ja deputāts to saņemtu individuāli.
3.  Sadarbības grupām ir pienākums katru gadu deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumus), kurš saskaņā ar I pielikumu būtu jādeklarē, ja deputāts to saņemtu individuāli.
Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj otrajā daļā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šīm deklarācijām.
4.  Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un nodrošina šī panta efektīvu piemērošanu .
Grozījums Nr. 32
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – virsraksts
LIKUMDOŠANAS, BUDŽETA UN CITAS PROCEDŪRAS
LIKUMDOŠANAS, BUDŽETA, BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAS UN CITAS PROCEDŪRAS
Grozījums Nr. 33
Eiropas Parlamenta Reglaments
37. pants
37. pants
37. pants
Komisijas darba programma
Ikgadējā plānošana
1.  Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi nosaka Eiropas Savienības likumdošanas programmu.
1.  Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi nosaka Eiropas Savienības likumdošanas programmu.
Parlaments un Komisija sadarbojas, sagatavojot Komisijas darba programmu, kas ir Komisijas ieguldījums Savienības ikgadējās un daudzgadu programmas izstrādē, saskaņā ar grafiku un metodēm, par kurām abas iestādes ir vienojušās un kuras ir izklāstītas pielikumā 8 .
Parlaments un Komisija sadarbojas, sagatavojot Komisijas darba programmu, kas ir Komisijas ieguldījums Savienības ikgadējās un daudzgadu programmas izstrādē, saskaņā ar grafiku un metodēm, par kurām abas iestādes ir vienojušās8 .
1.a   Pēc Komisijas darba programmas pieņemšanas Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar 7. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 8a apmainās ar viedokļiem un vienojas par kopīgu deklarāciju par iestāžu gada programmu, nosakot vispārīgus mērķus un prioritātes.
Pirms tiek sāktas sarunas ar Padomi un Komisiju, Parlamenta priekšsēdētājs rīko viedokļu apmaiņu ar Priekšsēdētāju konferenci un Komiteju priekšsēdētāju konferenci par Parlamenta vispārīgajiem mērķiem un prioritātēm.
Pirms kopīgās deklarācijas parakstīšanas Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Priekšsēdētāju konferences apstiprinājumu.
2.   Steidzamos un neparedzētos gadījumos iestāde pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām var ierosināt kāda likumdošanas pasākuma pievienošanu tiem, kas Komisijas darba programmā jau ir iekļauti.
3.  Parlamenta pieņemto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta pārējām iestādēm, kas piedalās Eiropas Savienības likumdošanas procedūrā, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
3.  Ikvienu Parlamenta pieņemto rezolūciju par likumdošanas plānošanu un prioritātēm Parlamenta priekšsēdētājs nosūta pārējām iestādēm, kas piedalās Eiropas Savienības likumdošanas procedūrā, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Padomi sniegt atzinumu par Komisijas darba programmu un par Parlamenta rezolūciju.
4.   Ja kāda no iestādēm nespēj ievērot noteikto grafiku, tā informē pārējās iestādes par kavēšanās iemesliem un ierosina jaunu grafiku.
4.a   Ja Komisija plāno atsaukt priekšlikumu, atbildīgā komiteja aicina kompetento komisāru apspriest minēto nodomu sanāksmē. Šādā sanāksmē var aicināt piedalīties arī Padomes prezidentvalsts pārstāvjus. Ja atbildīgā komiteja nepiekrīt plānotajai atsaukšanai, tā var pieprasīt Komisijai sniegt paziņojumu Parlamentam. Piemēro 123. pantu.
__________________
__________________
8 SkXIII pielikumu .
8 Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (OV L 304, 20.11.2010., 47 lpp.) .
8a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 34
Eiropas Parlamenta Reglaments
38. pants
38. pants
38. pants
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošana
Pamattiesību ievērošana
1.  Parlaments visā savā darbībā pilnībā ievēro pamattiesības , kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā .
1.  Parlaments visā savā darbībā pilnībā ievēro tiesības, brīvības un principus , kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kā arī tā 2. pantā iekļautās vērtības .
Parlaments arī pilnībā ievēro tiesības un principus, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 6. panta 2. un 3. punktā.
2.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām , jautājumu pēc par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas, grupas vai deputātu pieprasījuma nodod komitejai, kura atbildīga par Hartas interpretāciju. Šīs komitejas atzinumu pievieno par jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam .
2.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka leģislatīvā akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst Eiropas Savienības pamattiesībām , jautājumu pēc par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas, grupas vai deputātu pieprasījuma nodod par pamattiesību aizsardzību atbildīgajai komitejai.
2.a   Šo jautājumu iesniedz četru darba nedēļu laikā pēc tam, kad Parlamentā sniegts paziņojums par vēršanos komitejā.
2.b   Par pamattiesību aizsardzību atbildīgās komitejas atzinumu pievieno par konkrētā jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam.
Grozījums Nr. 36
Eiropas Parlamenta Reglaments
39. pants
39. pants
39. pants
Juridiskā pamata pārbaude
Juridiskā pamata pārbaude
1.  Visu tiesību aktu priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu juridisko pamatu vispirms pārbauda par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja.
1.  Visu juridiski saistošu aktu priekšlikumu juridisko pamatu vispirms pārbauda par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja.
2.  Ja minētā komiteja apstrīd juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību — tas attiecas arī uz Eiropas Savienības līguma 5. pantā noteikto kritēriju pārbaudi —, tā prasa komitejai, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, sniegt atzinumu.
2.  Ja minētā komiteja apstrīd juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību — tas attiecas arī uz Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto kritēriju pārbaudi —, tā prasa komitejai, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, sniegt atzinumu.
3.  Komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumu par tiesību aktu priekšlikumu juridisko pamatu. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
3.  Komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var arī pēc savas iniciatīvas jebkurā likumdošanas procedūras posmā izskatīt jautājumu par juridisko pamatu. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
4.  Ja komiteja , kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, nolemj apstrīdēt juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam. Parlaments par tiem balso pirms balsojuma par priekšlikumu pēc būtības.
4.  Ja attiecīgā gadījumā pēc viedokļu apmaiņas ar Padomi un Komisiju saskaņā ar kārtību , par kuru panākta vienošanās iestāžu līmenī 1a , par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam. Neskarot 63. pantu, Parlaments par tiem balso pirms balsojuma par priekšlikumu pēc būtības.
5.  Grozījumi, kuru mērķis ir mainīt tiesību akta priekšlikuma juridisko pamatu un kuri ir iesniegti plenārsēdes laikā, ir pieņemami tikai tad, ja pirms tam par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja vai komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, ir apstrīdējusi juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību.
5.  Grozījumi, kuru mērķis ir mainīt juridisko pamatu un kuri ir iesniegti plenārsēdes laikā, ir pieņemami tikai tad, ja pirms tam par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja vai komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, ir apstrīdējusi juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību.
6.   Ja Komisija nepiekrīt grozīt savu priekšlikumu, lai tas atbilstu Parlamenta apstiprinātajam juridiskajam pamatam, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas vai par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas referents vai priekšsēdētājs var ierosināt, lai balsojumu par priekšlikumu pēc būtības pārceļ uz nākamo sēdi.
__________________
1a Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums par labāku likumdošanas procesu, 25. punkts (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 37
Eiropas Parlamenta Reglaments
40. pants
40. pants
40. pants
Likumdošanas pilnvaru deleģēšana
Likumdošanas pilnvaru deleģēšana un īstenošanas pilnvaru piešķiršana
1.  Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.
1.  Izvērtējot priekšlikumu leģislatīvajam aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.
1.a   Izvērtējot priekšlikumu leģislatīvajam aktam, ar kuru atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantam piešķir īstenošanas pilnvaras, Parlaments īpašu uzmanību pievērš tam, ka, izmantojot īstenošanas pilnvaras, Komisija nevar ne grozīt, ne arī papildināt leģislatīvo aktu, pat ne saistībā ar tā nebūtiskiem elementiem.
2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.
2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.
3.  Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu var arī izskatīt pēc savas ierosmes . Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
3.  Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu var arī izskatīt pēc savas iniciatīvas . Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
Grozījums Nr. 38
Eiropas Parlamenta Reglaments
41. pants
41. pants
41. pants
Finansiālās atbilstības pārbaude
Finansiālās atbilstības pārbaude
1.  Ja tiesību akta priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments pārliecinās, vai ir paredzēti pietiekami finanšu resursi.
1.  Ja juridiski saistoša akta priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments pārliecinās, vai ir paredzēti pietiekami finanšu resursi.
2.  Neskarot 47. pantu, par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja pārbauda visu tiesību akta priekšlikuma vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību daudzgadu finanšu shēmai .
2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja pārbauda visu juridiski saistošo aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību regulai par daudzgadu finanšu shēmu .
3.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja groza izskatāmā tiesību akta finansējumu, tā prasa, lai par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz atzinumu.
3.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja groza izskatāmā tiesību akta finansējumu, tā prasa, lai par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz atzinumu.
4.  Par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumus par tiesību aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
4.  Par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumus par juridiski saistošu aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
5.  Ja par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt tiesību akta finansiālo atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam, kurš par tiem balso.
5.  Ja par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt tiesību akta finansiālo atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam, pirms Parlaments balso par priekšlikumu .
6.   Parlaments var pieņemt par finansiāli neatbilstošu atzītu tiesību aktu, ja budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
Grozījums Nr. 39
Eiropas Parlamenta Reglaments
42. pants
42. pants
42. pants
Subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaude
Subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanas pārbaude
1.  Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanas laikā Parlaments īpašu uzmanību pievērš subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanai.
1.  Leģislatīvā akta priekšlikuma izskatīšanas laikā Parlaments īpašu uzmanību pievērš subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanai.
2.  Par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ieteikumus atbildīgajai komitejai par jebkuru tiesību akta priekšlikumu.
2.  Tikai par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ieteikumus atbildīgajai komitejai par leģislatīvā akta priekšlikumu.
3.   Ja valsts parlaments saskaņā ar Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 3. punktu un Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, šo dokumentu nodod par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai un informēšanas nolūkā nosūta komitejai, kas atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu.
4.  Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. punktā, par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā galīgo balsojumu veic ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa, kas noteikts Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktā.
4.  Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. punktā, par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā galīgo balsojumu veic ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa, kas noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktā.
4.a   Ja valsts parlaments saskaņā ar Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 3. pantu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, šo dokumentu nodod par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai un informēšanas nolūkā nosūta par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgajai komitejai.
5.  Ja pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz trešo daļu no visām balsīm, kas piešķirtas valstu parlamentiem, vai ceturto daļu no šīm balsīm gadījumā, kad tiesību akta priekšlikums ir iesniegts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, Parlaments nepieņem lēmumu, pirms priekšlikuma iesniedzējs nav paziņojis, kā paredzējis rīkoties.
5.  Ja pamatoti atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz trešo daļu no visām balsīm, kas piešķirtas valstu parlamentiem, vai ceturto daļu no šīm balsīm gadījumā, kad leģislatīvā akta priekšlikums ir iesniegts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, Parlaments nepieņem lēmumu, pirms priekšlikuma iesniedzējs nav paziņojis, kā paredzējis rīkoties.
6.  Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz vienkāršo vairākumu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, tad par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, ņemot vērā valstu parlamentu un Komisijas iesniegtos pamatotos atzinumus un uzklausījusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgo komiteju, var ieteikt Parlamentam noraidīt priekšlikumu tāpēc, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai arī iesniegt Parlamentam citu ieteikumu, kurā var būt iekļauti ierosinājumi izdarīt grozījumus saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. Jebkuram šādam ieteikumam pievieno atzinumu, ko sniegusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja.
6.  Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pamatoti atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz vienkāršo vairākumu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, tad par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, ņemot vērā valstu parlamentu un Komisijas iesniegtos pamatotos atzinumus un uzklausījusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgo komiteju, var ieteikt Parlamentam noraidīt priekšlikumu tāpēc, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai arī iesniegt Parlamentam citu ieteikumu, kurā var būt iekļauti ierosinājumi izdarīt grozījumus saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. Jebkuram šādam ieteikumam pievieno atzinumu, ko sniegusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja.
Ieteikumu iesniedz Parlamentam apspriešanai un balsošanai. Ja ieteikums noraidīt priekšlikumu ir pieņemts ar nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta. Ja Parlaments priekšlikumu nenoraida, procedūra tiek turpināta, ņemot vērā visus Parlamenta apstiprinātos ieteikumus.
Ieteikumu iesniedz Parlamentam apspriešanai un balsošanai. Ja ieteikums noraidīt priekšlikumu ir pieņemts ar nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta. Ja Parlaments priekšlikumu nenoraida, procedūra tiek turpināta, ņemot vērā visus Parlamenta apstiprinātos ieteikumus.
Grozījums Nr. 40
Eiropas Parlamenta Reglaments
44. pants
44. pants
44. pants
Parlamenta pārstāvība Padomes sanāksmēs
Parlamenta pārstāvība Padomes sanāksmēs
Ja Padome uzaicina Parlamentu piedalīties tās sanāksmē, kuras laikā Padome darbojas likumdevējas statusā, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Parlamentu tajā pārstāv atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents, vai arī cits komitejas iecelts deputāts.
Ja Padome uzaicina Parlamentu piedalīties tās sanāksmē, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Parlamentu tajā pārstāv par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents, vai arī cits komitejas iecelts deputāts.
Grozījums Nr. 41
Eiropas Parlamenta Reglaments
45. pants
45. pants
45. pants
Līgumos Parlamentam piešķirtās iniciatīvas tiesības
Parlamenta tiesības iesniegt priekšlikumus
Ja Līgumos Parlamentam ir piešķirtas iniciatīvas tiesības, atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu sagatavot patstāvīgu ziņojumu.
Ja Līgumos Parlamentam ir piešķirtas iniciatīvas tiesības, atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu sagatavot patstāvīgu ziņojumu saskaņā ar 52. pantu .
Šajā ziņojumā ir iekļauts:
Šajā ziņojumā ir iekļauts:
a)  rezolūcijas priekšlikums;
a)  rezolūcijas priekšlikums;
b)  vajadzības gadījumā lēmuma vai priekšlikuma projekts,
b)  priekšlikuma projekts,
(c)  paskaidrojums, kurā, ja vajadzīgs, ietver finanšu pārskatu.
(c)  paskaidrojums, kurā, ja vajadzīgs, ietver finanšu pārskatu.
Ja pirms tiesību akta pieņemšanas Parlamentā ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums vai piekrišana un Komisijas atzinums vai piekrišana, Parlaments pēc balsojuma par tiesību akta priekšlikumu un pamatojoties uz referenta ierosinājumu, var pieņemt lēmumu, ka balsošanu par rezolūcijas priekšlikumu atliek, līdz Padome vai Komisija būs paziņojušas savu nostāju.
Ja pirms tiesību akta pieņemšanas Parlamentā ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums vai piekrišana un Komisijas atzinums vai piekrišana, Parlaments pēc balsojuma par tiesību akta priekšlikumu un pamatojoties uz referenta ierosinājumu, var pieņemt lēmumu, ka balsošanu par rezolūcijas priekšlikumu atliek, līdz Padome vai Komisija būs paziņojušas savu nostāju.
Grozījums Nr. 42
Eiropas Parlamenta Reglaments
46. pants
46. pants
46. pants
Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā paredzētā iniciatīva
Prasības Komisijai iesniegt priekšlikumus
1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozīšanu, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar 52. pantu. Rezolūciju galīgajā balsojumā pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.
1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozīšanu, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar 52. pantu. Rezolūciju galīgajā balsojumā pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.
2.  Jebkurš deputāts var iesniegt Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta iniciatīvas tiesībām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantam.
2.  Jebkurš deputāts var iesniegt Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta iniciatīvas tiesībām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantam.
Šādu priekšlikumu var kopīgi iesniegt ne vairāk kā 10 deputāti. Priekšlikumā norāda juridisko pamatu, un tam var pievienot paskaidrojumu, kas nav garāks par 150 vārdiem.
Šādu priekšlikumu var kopīgi iesniegt ne vairāk kā 10 deputāti. Priekšlikumā norāda izmantoto juridisko pamatu, un tam var pievienot paskaidrojumu, kas nav garāks par 150 vārdiem.
Priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš pārbauda, vai ir ievērotas juridiskās prasības. Viņš var šo priekšlikumu nosūtīt par šādu pārbaudi atbildīgajai komitejai, lai tā sniegtu atzinumu par juridiskā pamata atbilstību. Ja Parlamenta priekšsēdētājs priekšlikumu atzīst par pieņemamu, viņš par to paziņo plenārsēdē un priekšlikumu nosūta atbildīgajai komitejai.
Pirms šādas nosūtīšanas atbildīgajai komitejai priekšlikumu iztulko tajās oficiālajās valodās, kuras minētās komitejas priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamām īsai izskatīšanai.
Atbildīgā komiteja lemj par turpmāko rīcību trīs mēnešu laikā pēc nosūtīšanas un pēc tam, kad priekšlikuma sagatavotājiem ir bijusi iespēja tikt uzklausītiem komitejā.
Priekšlikuma autoru vārdus norāda ziņojuma virsrakstā.
3.   Priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš pārbauda, vai ir ievērotas juridiskās prasības. Viņš var šo priekšlikumu nosūtīt komitejai, kas atbildīga par šādu pārbaudi, lai tā sniegtu atzinumu par juridiskā pamata atbilstību. Ja Parlamenta priekšsēdētājs priekšlikumu atzīst par pieņemamu, viņš par to paziņo plenārsēdē un priekšlikumu nosūta atbildīgajai komitejai.
Pirms šādas nosūtīšanas atbildīgajai komitejai priekšlikumu iztulko tajās oficiālajās valodās, kuras komitejas priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamu īsai izskatīšanai.
Komiteja var arī ieteikt Parlamenta priekšsēdētājam, lai priekšlikumu ļauj parakstīt visiem deputātiem, ievērojot 136. panta 2., 3. un 7. punktā izklāstīto kārtību un noteiktos termiņus.
Ja šādu priekšlikumu paraksta Parlamenta deputātu vairākums, uzskata, ka Priekšsēdētāju konference ir atļāvusi sagatavot ziņojumu par priekšlikumu. Komiteja pēc priekšlikuma autoru uzklausīšanas sagatavo ziņojumu saskaņā ar 52. pantu.
Ja priekšlikumu citi deputāti parakstīt nevar vai Parlamenta deputātu vairākums to nav parakstījis, atbildīgā komiteja lemj par turpmāko rīcību trīs mēnešu laikā pēc nosūtīšanas un pēc priekšlikuma autoru uzklausīšanas.
Priekšlikuma autoru vārdus norāda ziņojuma virsrakstā.
4.  Parlamenta rezolūcijā norāda attiecīgo juridisko pamatu, un tai pievieno sīki izstrādātus ieteikumus par pieprasītā priekšlikuma saturu, ievērojot pamattiesības un subsidiaritātes principu .
4.  Parlamenta rezolūcijā norāda attiecīgo juridisko pamatu, un tai pievieno ieteikumus par pieprasītā priekšlikuma saturu.
5.  Ja pieprasītajam priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments norāda, kā nodrošināt vajadzīgos finanšu resursus.
5.  Ja pieprasītajam priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments norāda, kā nodrošināt vajadzīgos finanšu resursus.
6.  Atbildīgā komiteja uzrauga pēc Parlamenta īpašā pieprasījuma sagatavotā tiesību akta priekšlikuma izstrādi.
6.  Atbildīgā komiteja uzrauga pēc Parlamenta īpašā pieprasījuma sagatavotā Savienības tiesību akta priekšlikuma izstrādi.
6.a   Komiteju priekšsēdētāju konference regulāri uzrauga to, vai Komisija ievēro Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 10. punktu, saskaņā ar kuru Komisijai jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem iesniegt priekšlikumus, trīs mēnešu laikā pieņemot īpašu paziņojumu, kurā norādīti paredzētie turpmākie pasākumi, kas ir jāveic šajā sakarībā. Tā regulāri ziņo Priekšsēdētāju konferencei par šādas uzraudzības rezultātiem.
Grozījums Nr. 43
Eiropas Parlamenta Reglaments
47. pants
47. pants
47. pants
Normatīvo dokumentu izskatīšana
Juridiski saistošu aktu izskatīšana
1.  Tiesību aktu priekšlikumus un citus normatīva rakstura dokumentus Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
1.  No citām iestādēm vai dalībvalstīm saņemtu juridiski saistošu aktu priekšlikumus Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
Ja rodas šaubas, Parlamenta priekšsēdētājs var piemērot 201. panta 2. punktu, pirms paziņo Parlamentam, ka jautājumu nodod atbildīgajai komitejai.
Ja kāds priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā, atbildīgā komiteja var iecelt referentu, kurš pārraudzīs priekšlikuma sagatavošanu.
Padomes izteiktos viedokļus vai Komisijas iesniegtos atzinumu pieprasījumus Parlamenta priekšsēdētājs nodod komitejai, kura ir atbildīga par konkrētā priekšlikuma izskatīšanu.
Reglamenta 38. līdz 46. panta, 57. līdz 63. panta un 75. panta noteikumus par pirmo lasījumu piemēro arī tiesību aktu priekšlikumiem neatkarīgi no tā, vai tiem vajadzīgs viens, divi vai trīs lasījumi.
1.a   Ja rodas šaubas, Parlamenta priekšsēdētājs, pirms paziņo Parlamentam par jautājuma nodošanu atbildīgajai komitejai, var iesniegt jautājumu par kompetenci Priekšsēdētāju konferencei. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences vai tās priekšsēdētāja ieteikumu, saskaņā ar 201.a panta 2. punktu.
1.b   Atbildīgā komiteja jebkurā brīdī var izlemt iecelt referentu, kurš pārrauga priekšlikuma sagatavošanu. Tā jo īpaši to dara tad, ja priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā.
2.   Padomes nostājas nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Padomes nostājām piemēro 64. līdz 69. panta un 76. panta noteikumus par otro lasījumu.
3.   Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūras laikā pēc otrā lasījuma [tiesību aktu] nevar nodot atpakaļ komitejai.
Samierināšanas procedūrai piemēro 70., 71. un 72. panta noteikumus par trešo lasījumu.
4.  Otrajam un trešajam lasījumam nepiemēro 49., 50., 53. pantu, 59. panta 1. un 3. punktu, 60., 61. un 188. pantu.
5.  Ja kāds noteikums, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu, ir pretrunā ar kādu citu Reglamenta noteikumu, piemēro noteikumu, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu.
5.  Ja kāds noteikums, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu, ir pretrunā ar kādu citu Reglamenta noteikumu, piemēro noteikumu, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu.
Grozījums Nr. 44
Eiropas Parlamenta Reglaments
47.a pants (jauns)
47.a pants
Likumdošanas procedūru paātrināšana
Atbildīgā komiteja vai komitejas, saskaņojot to ar Padomi un Komisiju, var vienoties par likumdošanas procedūru paātrināšanu konkrētiem priekšlikumiem, kas izvēlēti jo īpaši no tiem priekšlikumiem, kuri noteikti par prioritāriem saskaņā ar 37. panta 1.a punktu kopīgajā deklarācijā par starpiestāžu gada programmu.
Grozījums Nr. 45
Eiropas Parlamenta Reglaments
48. pants
48. pants
48. pants
Likumdošanas procedūras par dalībvalstu izteiktajiem ierosinājumiem
Likumdošanas procedūras par iestāžu, izņemot Komisiju, vai dalībvalstu iniciatīvām
1.  Ierosinājumus , ko dalībvalstis ir izteikušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, izskata saskaņā ar šo Reglamenta pantu , kā arī 38 . līdz 43. pantu , 47. un 59. pantu .
1.  Izskatot iniciatīvas , ko rosinājušas iestādes, izņemot Komisiju, vai dalībvalstis, atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no iestādēm vai dalībvalstīm, kas rosinājušas iniciatīvu , ar to iepazīstināt komiteju . Pārstāvjus no dalībvalstīm, kas rosinājušas iniciatīvu , var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvji .
2.   Atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no dalībvalstīm, kas izteikušas ierosinājumu, ar to iepazīstināt komiteju. Šos pārstāvjus var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvis.
3.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja noskaidro, vai Komisija gatavo atzinumu par ierosinājumu . Ja Komisijas atbilde ir apstiprinoša, tad komiteja nepieņem ziņojumu, pirms tā nav saņēmusi Komisijas atzinumu par šo ierosmi .
3.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja noskaidro, vai Komisija gatavo atzinumu par iniciatīvu vai arī tā tuvākajā laikā plāno iesniegt alternatīvu priekšlikumu . Ja atbilde, ko tā saņem, ir apstiprinoša, tad komiteja nepieņem ziņojumu, pirms tā nav saņēmusi Komisijas atzinumu par šo iniciatīvu vai alternatīvu priekšlikumu .
4.  Ja Komisija vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem.
4.  Ja Komisija un/vai citas iestādes un/ vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem.
Grozījums Nr. 46
Eiropas Parlamenta Reglaments
49. pants
49. pants
49. pants
Normatīvi ziņojumi
Normatīvi ziņojumi
1.  Tās komitejas priekšsēdētājs, kurai nosūtīts tiesību akta priekšlikums, ierosina komiteju, kurai procedūra jāpiemēro.
1.  Tās komitejas priekšsēdētājs, kurai nosūtīts juridiski saistoša akta priekšlikums, ierosina komiteju, kurai procedūra jāpiemēro.
2.  Kad ir pieņemts lēmums par to, kuru procedūru piemērot, un, ja nepiemēro 50. pantu, komiteja no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus ieceļ referentu ziņojuma sagatavošanai par tiesību akta priekšlikumu, ja vien referents jau nav iecelts, pamatojoties uz darba Komisijas programmu saskaņā ar 37. pantu .
2.  Kad ir pieņemts lēmums par to, kuru procedūru piemērot, un, ja nepiemēro vienkāršotu procedūru saskaņā ar 50.  pantu, komiteja no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus ieceļ referentu ziņojuma sagatavošanai par leģislatīvā akta priekšlikumu, ja vien referents jau nav iecelts, pamatojoties uz 47. panta 1.b  punktu .
3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:
3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:
a)  priekšlikuma grozījumus, ja tādi ir, kam vajadzības gadījumā pievieno īsus pamatojumus, kurus sagatavo referents un par kuriem nebalso;
a)  priekšlikuma grozījumus, ja tādi ir, kam vajadzības gadījumā pievieno īsus pamatojumus, kurus sagatavo autors un par kuriem nebalso;
b)  normatīvās rezolūcijas projektu saskaņā ar 59. panta 2 . punkta noteikumiem;
b)  normatīvās rezolūcijas projektu saskaņā ar 59. panta 1 .c  punkta noteikumiem;
c)  vajadzības gadījumā paskaidrojumu kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu.
c)  attiecīgā gadījumā paskaidrojumu, ja nepieciešams — kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu.
ca)   norādi uz Parlamenta veiktu ietekmes novērtējumu, ja tāds ir.
Grozījums Nr. 47
Eiropas Parlamenta Reglaments
50. pants
50. pants
50. pants
Vienkāršota procedūra
Vienkāršota procedūra
1.  Pēc pirmajām debatēm par tiesību akta priekšlikumu priekšsēdētājs var ierosināt, lai šo likumdošanas priekšlikumu apstiprina bez grozījumiem. Komitejas priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam ziņojumu , kurā izteikta piekrišana priekšlikumam , ja vien vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu pret to neiebilst . Piemēro 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.
1.  Pēc pirmajām debatēm par leģislatīvā akta priekšlikumu priekšsēdētājs var ierosināt, lai šo likumdošanas priekšlikumu apstiprina bez grozījumiem. Ja vien vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu pret to neiebilst , ierosināto procedūru uzskata par apstiprinātu. Priekšsēdētājs vai referents , ja tāds ir iecelts, iesniedz Parlamentam ziņojumu, kurā izteikta piekrišana priekšlikumam . Piemēro 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.
2.  Priekšsēdētājs var arī ierosināt, ka viņš pats vai referents sagatavo grozījumu kopumu, kuri atspoguļo debates komitejā. Ja komiteja šādu ierosinājumu apstiprina, šos grozījumus nosūta komitejas locekļiem. Ja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks kā 21 diena no grozījumu saņemšanas, vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus, uzskata, ka komiteja ziņojumu ir pieņēmusi. Šādā gadījumā Parlamentam iesniedz normatīvās rezolūcijas projektu un grozījumus apstiprināšanai bez debatēm saskaņā ar 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu .
2.  Priekšsēdētājs var arī ierosināt, ka viņš pats vai referents sagatavo grozījumu kopumu, kuri atspoguļo debates komitejā. Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus, uzskata, ka ierosinātā procedūra ir apstiprināta, un šos grozījumus nosūta komitejas locekļiem .
Ja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks kā 10 darba dienas no grozījumu saņemšanas, vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus pret grozījumiem, uzskata, ka komiteja ziņojumu ir pieņēmusi. Šādā gadījumā Parlamentam iesniedz normatīvās rezolūcijas projektu un grozījumus apstiprināšanai bez debatēm saskaņā ar 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.
Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu iebilst pret grozījumiem, par tiem balso nākamajā komitejas sanāksmē.
3.   Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu iebilst, par grozījumiem balso nākamajā komitejas sanāksmē.
4.  Šī panta 1. punkta pirmais un otrais teikums, 2. punkta pirmais, otrais un trešais teikums, un 3. punkts pēc analoģijas attiecas uz komiteju atzinumiem 53. panta nozīmē.
4.  Izņemot noteikumus par iesniegšanu Parlamentam, šis pants pēc analoģijas attiecas uz komiteju atzinumiem 53. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 48
Eiropas Parlamenta Reglaments
51. pants
51. pants
51. pants
Nenormatīvi ziņojumi
Nenormatīvi ziņojumi
1.  Ja komiteja izstrādā nenormatīvu ziņojumu, tā ieceļ referentu no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus.
1.  Ja komiteja izstrādā nenormatīvu ziņojumu, tā ieceļ referentu no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus.
2.   Referenta uzdevums ir sagatavot komitejas ziņojumu un komitejas vārdā ar to iepazīstināt Parlamentu.
3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:
3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:
a)  rezolūcijas priekšlikumu;
a)  rezolūcijas priekšlikumu;
b)  paskaidrojumu kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu;
b)  paskaidrojumu, ja nepieciešams — kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu;
c)  rezolūciju priekšlikumu tekstus, kuri jāiekļauj, piemērojot 133. panta 4. punktu.
c)  rezolūciju priekšlikumu tekstus, kuri jāiekļauj, piemērojot 133. panta 4. punktu.
Grozījums Nr. 49
Eiropas Parlamenta Reglaments
52. pants
52. pants
52. pants
Patstāvīgi ziņojumi
Patstāvīgi ziņojumi
1.  Ja komiteja, ar kuru neapspriedās un kurai nelūdza sniegt Parlamentam atzinumu saskaņā ar 201panta 1punktu, ir paredzējusi sagatavot ziņojumu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē, un iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu , tai pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Priekšsēdētāju konferences atļauja. Ja Priekšsēdētāju konference šādu atļauju nedod, atteikumam vienmēr jābūt pamatotam. Ja ziņojums ir par priekšlikumu, ko iesniedzis Parlamenta deputāts saskaņā ar 46. panta 2. punktu, tam var nedot atļauju tika tad, ja tas neatbilst Deputātu nolikuma 5. pantā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
1.  Ja komiteja ir paredzējusi sagatavot nenormatīvu ziņojumu vai ziņojumu saskaņā ar 45vai 46pantu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē un kas nav nodots izskatīšanai komitejā , tai pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Priekšsēdētāju konferences atļauja.
Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem par ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, ko tā pati nosaka.
Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem par ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar 1. punktu, ievērojot īstenošanas noteikumus, ko tā pati nosaka. Ja tiek apstrīdēta tās komitejas kompetence, kura vēlas izstrādāt ziņojumu, Priekšsēdētāju konference sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi Komiteju priekšsēdētāju konference vai, ja vajadzīgs, šīs konferences priekšsēdētājs. Ja Priekšsēdētāju konference šajā laikā nav pieņēmusi lēmumu, ieteikumu uzskata par apstiprinātu.
1.a   Ja Priekšsēdētāju konference šādu atļauju nedod, atteikums vienmēr jāpamato.
Ja uz ziņojuma tematu attiecas 45. pantā minētās Parlamenta iniciatīvas tiesības, atļauju var nedot tikai tad, ja nav izpildīti Līgumos paredzētie nosacījumi.
1.b   Gadījumos, kas minēti 45. un 46. pantā, Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.
2.  Rezolūciju priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 151. pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 170. panta 4. punktu. Komitejas rezolūcijas priekšlikumam un tā grozījumiem piemēro 176. un 180. pantu. Reglamenta 180. pantu piemēro arī tad, ja notiek viens balsojums par alternatīviem rezolūciju priekšlikumiem.
2.  Parlamentam iesniegtie rezolūciju priekšlikumi jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 151. pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus un pieprasījumus balsot pa daļām vai atsevišķi pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis vai nu referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 170. panta 4. punktu. Komitejas rezolūcijas priekšlikumam un tā grozījumiem piemēro 180. pantu. Reglamenta 180. pantu piemēro arī tad, ja notiek viens balsojums par alternatīviem rezolūciju priekšlikumiem.
Pirmo daļu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs var tikt iekļauts kā prioritārs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 45. vai 46. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to atļauts sagatavot kā stratēģisku ziņojumu 9 .
2.a   Šā panta 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad ziņojuma temats var tikt izskatīts plenārsēdes prioritārajās debatēs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 45. vai 46. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai ja to atļauts sagatavot kā stratēģisku ziņojumu 9a .
3.   Ja uz ziņojuma tematu attiecas 45. pantā minētās iniciatīvas tiesības, atļauju var nedot tikai tad, ja nav izpildīti Līgumos paredzētie nosacījumi.
4.   Gadījumos, kas minēti 45. un 46. pantā, Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.
__________________
__________________
9 Sk. attiecīgo Priekšēdētāju konferences lēmumu, kas dots Reglamenta XVII pielikumā.
9a Sk.  Priekšsēdētāju konferences attiecīgo lēmumu.
Grozījums Nr. 50
Eiropas Parlamenta Reglaments
53. pants
53. pants
53. pants
Komiteju atzinumi
Komiteju atzinumi
1.  Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu par ziņojumu, ko sagatavojusi komiteja , kurai jautājums sākotnēji bija nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 201. panta 3. punktu ieceļ atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu.
1.  Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu komitejai , kurai jautājums sākotnēji nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 201. panta 3. punktu ieceļ atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu.
Komiteja, kura sniedz atzinumu, var no savu pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus iecelt atzinuma sagatavotāju vai nosūtīt savu atzinumu priekšsēdētāja vēstules veidā.
2.  Ja izskata normatīva rakstura dokumentus 47. panta 1. punkta nozīmē , atzinumā ietver grozījumu projektus tekstam, kurš nodots komitejai, un, ja vajadzīgs, tiem pievieno īsus pamatojumus. Par šiem pamatojumiem ir atbildīgs atzinuma sagatavotājs , un par tiem nebalso. Vajadzības gadījumā komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, var iesniegt īsu rakstisku pamatojumu par atzinumu kopumā.
2.  Ja atzinums attiecas uz juridiski saistoša akta priekšlikumu , tajā ietver grozījumus tekstam, kurš nodots komitejai, un, ja vajadzīgs, tiem pievieno īsus pamatojumus. Par šiem pamatojumiem ir atbildīgs to autors , un par tiem nebalso. Vajadzības gadījumā komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, var iesniegt īsu rakstisku pamatojumu par atzinumu kopumā. Par šo īso rakstisko pamatojumu ir atbildīgs atzinuma sagatavotājs.
Ja izskata nenormatīvus tekstus , atzinumā ietver ieteikumus tām rezolūcijas priekšlikuma daļām, ko iesniegusi atbildīgā komiteja .
Ja atzinums neattiecas uz juridiski saistoša akta priekšlikumu , atzinumā ietver ierosinājumus attiecībā uz atbildīgās komitejas iesniegtā rezolūcijas priekšlikuma daļām .
Atbildīgā komiteja grozījumus vai ieteikumus izvirza balsošanai.
Atbildīgā komiteja grozījumus vai ieteikumus izvirza balsošanai.
Atzinumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ietilpst tās komitejas kompetencē, kurai lūdz sniegt atzinumu.
Atzinumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ietilpst tās komitejas kompetencē, kurai lūdz sniegt atzinumu.
3.  Atbildīgā komiteja nosaka termiņu, kurā par atzinuma sniegšanu atbildīgajai komitejai tas jāsniedz, lai atbildīgā komiteja to varētu ņemt vērā. Atbildīgā komiteja nekavējoties paziņo izmaiņas apstiprinātajos termiņos komitejai(–ām ), kurai(–ām ) lūdz sniegt atzinumu. Atbildīgā komiteja neizsaka secinājumus pirms noteiktā termiņa beigām.
3.  Atbildīgā komiteja nosaka termiņu, kurā par atzinuma sniegšanu atbildīgajai komitejai tas jāsniedz, lai atbildīgā komiteja to varētu ņemt vērā. Atbildīgā komiteja nekavējoties paziņo izmaiņas apstiprinātajos termiņos komitejai(-ām ), kurai(-ām ) lūdz sniegt atzinumu. Atbildīgā komiteja neizsaka secinājumus pirms noteiktā termiņa beigām.
3.a   Komiteja, kura sniedz atzinumu, var arī pieņemt lēmumu paust savu nostāju grozījumu veidā — šādus grozījumus pēc to pieņemšanas iesniedz tieši atbildīgajai komitejai. Šos grozījumus komitejas vārdā iesniedz priekšsēdētājs vai atzinuma sagatavotājs.
3.b   Komiteja, kas sniedz atzinumu, 3.a punktā minētos grozījumus iesniedz atbildīgās komitejas noteiktajā grozījumu iesniegšanas termiņā.
4.  Visus pieņemtos atzinumus pievieno atbildīgās komitejas ziņojumam.
4.  Visus atzinumus un grozījumus, ko pieņēmusi komiteja, kura sniedz atzinumu, pievieno atbildīgās komitejas ziņojumam.
5.  Tikai atbildīgajai komitejai ir tiesības plenārsēdē iesniegt grozījumus.
5.  Komitejas, kuras sniedz atzinumus šā panta izpratnē, nevar iesniegt grozījumus izskatīšanai Parlamentā .
6.  Tās komitejas priekšsēdētāju un atzinuma sagatavotāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, aicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām, ciktāl šīs sanāksmēs attiecas uz kopīgi izskatāmo jautājumu.
6.  Tās komitejas priekšsēdētāju un atzinuma sagatavotāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, aicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām, ciktāl šīs sanāksmes attiecas uz kopīgi izskatāmo jautājumu.
Grozījums Nr. 51
Eiropas Parlamenta Reglaments
54. pants
54. pants
54. pants
Komiteju iesaistīšanas procedūra
Komiteju iesaistīšanas procedūra
Ja saskaņā ar Reglamenta 201. panta 2. punktu vai 52.  pantu Priekšsēdētāju konferencei iesniedz jautājumu par komiteju kompetenci un ja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar VI pielikumu uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē, piemēro 53. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus:
1.   Ja saskaņā ar Reglamenta 201.a  pantu Priekšsēdētāju konferencei iesniedz jautājumu par komiteju kompetenci un ja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar VI  pielikumu uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē, piemēro 53. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus:
–  grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi;
–  grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi;
–  attiecīgie referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem;
–  attiecīgie referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem;
–  attiecīgie priekšsēdētāji un referenti kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra saskaņā ar 55. pantu; pēc analoģijas piemēro 201. panta 2. punkta otro daļu;
–  attiecīgajiem priekšsēdētājiem un referentiem ir pienākums ievērot labas un lojālas sadarbības principu, un viņi kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai dalītajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra saskaņā ar 55. pantu. Minēto lēmumu pieņem, ievērojot 201.a  pantā noteikto procedūru un termiņu;
–  atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja noraida grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas kopīgajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē;
–  atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja neievēro iesaistītās komitejas ekskluzīvo kompetenci, iesaistītā komiteja var grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē. Ja atbildīgā komiteja nepieņem grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas dalītajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē;
–  ja priekšlikumu izskata samierināšanās procedūrā, Parlamenta delegācijā iekļauj jebkuras iesaistītās komitejas referentu.
–  ja priekšlikumu izskata samierināšanās procedūrā, Parlamenta delegācijā iekļauj jebkuras iesaistītās komitejas referentu.
Šī panta redakcija neparedz nekādus ierobežojumus tā piemērošanas jomā. Ir pieņemami pieprasījumi piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru nenormatīvajiem ziņojumiem, kurus sagatavo, pamatojoties uz 52. panta 1 punktu, kā arī 132. panta 1. un 2. punktu.
Šajā pantā paredzēto komiteju iesaistīšanas procedūru nevar piemērot saistībā ar ieteikumu, ko atbildīgā komiteja pieņem saskaņā ar 99. pantu.
Priekšsēdētāju konferences lēmums piemērot procedūru ar iesaistīto komiteju attiecas uz visām attiecīgās procedūras stadijām.
Priekšsēdētāju konferences lēmums piemērot procedūru ar iesaistīto komiteju attiecas uz visām attiecīgās procedūras stadijām.
Tiesības, kas izriet no "kompetentās komitejas" statusa, īsteno vadošā atbildīgā komiteja. Īstenojot šīs tiesības, tai jārespektē iesaistītās komitejas prerogatīvas, proti, jāievēro lojālas sadarbības pienākums attiecībā uz darba grafiku un iesaistītās komitejas tiesības noteikt tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus, kas iesniegti Parlamentam.
Tiesības, kas izriet no “atbildīgās komitejas” statusa, īsteno vadošā komiteja. Īstenojot šīs tiesības, tai jārespektē iesaistītās komitejas prerogatīvas, proti, jāievēro lojālas sadarbības pienākums attiecībā uz darba grafiku un iesaistītās komitejas tiesības noteikt tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus, kas iesniegti Parlamentam.
Ja vadošā atbildīgā komiteja neievēro iesaistītās komitejas prerogatīvas, vadošās atbildīgās komitejas pieņemtie lēmumi aizvien ir spēkā, bet iesaistītā komiteja var tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē.
1.a   Šajā pantā paredzēto procedūru nepiemēro ieteikumiem, ko atbildīgā komiteja pieņem saskaņā ar 99. pantu.
Grozījums Nr. 52
Eiropas Parlamenta Reglaments
55. pants
55. pants
55. pants
Komiteju kopīgo sanāksmju procedūra
Kopīgā komiteju procedūra
1.  Ja Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar 201. panta 2.  punktu ir iesniegts jautājums par kompetenci, tā var nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra un kopīga balsošana, ja:
1.  Ja Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar 201.a  pantu ir iesniegts jautājums par kompetenci, tā var nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra un kopīga balsošana, ja:
–  jautājums, ņemot vērā VI pielikumu, ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci un
–  jautājums, ņemot vērā VI pielikumu, ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci un
–  Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs.
–  Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs.
2.  Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso kopīgajā sanāksmē, ko kopīgi vada šo komiteju priekšsēdētāji.
2.  Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso kopīgajā sanāksmē, ko kopīgi vada šo komiteju priekšsēdētāji.
Tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, iesaistītās komitejas visos šīs procedūras posmos var īstenot, tikai darbojoties kopīgi. Iesaistītās komitejas var izveidot darba grupas, lai sagatavotu sanāksmes un balsošanu.
Tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, iesaistītās komitejas visos šīs procedūras posmos var īstenot, tikai darbojoties kopīgi. Iesaistītās komitejas var izveidot darba grupas, lai sagatavotu sanāksmes un balsošanu.
3.  Parastās likumdošanas procedūras otrajā lasījumā Padomes nostāju izskata iesaistīto komiteju kopīgajā sanāksmē, kura, ja minēto komiteju priekšsēdētāji nevienojas, notiek trešdien pirmajā Parlamenta struktūru sanāksmēm paredzētajā nedēļā pēc Padomes nostājas paziņošanas Parlamentam. Ja nav panākta vienošanās par sanāksmes sasaukšanu vēlāk, to sasauc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs. Par ieteikumu otrajam lasījumam balso kopīgajā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgu projektu, ko izstrādājuši iesaistīto komiteju attiecīgie referenti, vai gadījumā, ja kopīga projekta nav, uz grozījumiem, kas iesniegti attiecīgajās komitejās.
3.  Parastās likumdošanas procedūras otrajā lasījumā Padomes nostāju izskata iesaistīto komiteju kopīgajā sanāksmē, kura, ja minēto komiteju priekšsēdētāji nevienojas, notiek trešdien pirmajā Parlamenta struktūru sanāksmēm paredzētajā nedēļā pēc Padomes nostājas paziņošanas Parlamentam. Ja nav panākta vienošanās par sanāksmes sasaukšanu vēlāk, to sasauc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs. Par ieteikumu otrajam lasījumam balso kopīgajā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgu projektu, ko izstrādājuši iesaistīto komiteju attiecīgie referenti, vai gadījumā, ja kopīga projekta nav, uz grozījumiem, kas iesniegti attiecīgajās komitejās.
Parastās likumdošanas procedūras trešajā lasījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kā pilntiesīgi delegācijas locekļi darbojas Samierināšanas komitejā.
Parastās likumdošanas procedūras trešajā lasījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kā pilntiesīgi delegācijas locekļi darbojas Samierināšanas komitejā.
Šo pantu var piemērot procedūrai, kuras rezultātā tiek pieņemts ieteikums sniegt vai nesniegt piekrišanu starptautiska nolīguma noslēgšanai saskaņā ar 108. panta 5. punktu un 99. panta 1. punktu, ja vien ir ievēroti tajā izklāstītie nosacījumi.
Grozījums Nr. 53
Eiropas Parlamenta Reglaments
56. pants
56 . pants
52 .a  pants
Ziņojumu sagatavošana
Ziņojumu sagatavošana
-1.   Referenta uzdevums ir sagatavot komitejas ziņojumu un komitejas vārdā ar to iepazīstināt Parlamentu.
1.  Par paskaidrojuma sagatavošanu ir atbildīgs referents, un par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst pieņemtajam rezolūcijas priekšlikuma tekstam un iespējamiem komitejas ierosinātajiem grozījumiem; pretējā gadījumā komitejas priekšsēdētājs var paskaidrojumu svītrot.
1.  Par paskaidrojuma sagatavošanu ir atbildīgs referents, un par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst pieņemtajam rezolūcijas priekšlikuma tekstam un iespējamiem komitejas ierosinātajiem grozījumiem; pretējā gadījumā komitejas priekšsēdētājs var paskaidrojumu svītrot.
2.  Ziņojumā iekļauj balsošanas rezultātus par ziņojumu kopumā. Turklāt , ja balsošanas laikā to prasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem komitejas locekļiem, ziņojumā norāda arī katra locekļa balsojumu.
2.  Ziņojumā iekļauj balsošanas rezultātus par ziņojumu kopumā, un saskaņā ar 208. panta 3. punktu tajā norāda arī katra locekļa balsojumu.
3.  Ja komitejas viedoklis nav vienprātīgs , ziņojumā sniedz arī kopsavilkumu par mazākuma viedokļiem. Mazākuma viedokļi , kas izteikti, balsojot par tekstu kopumā, pēc to izteicēju pieprasījuma var būt par pamatu ne vairāk kā divsimt vārdu garai rakstiskai deklarācijai, ko pievieno paskaidrojumam.
3.  Balsojot par tekstu kopumā , var izteikt mazākuma viedokļus , un šie viedokļi pēc to izteicēju pieprasījuma var būt par pamatu ne vairāk kā divsimt vārdu garai rakstiskai deklarācijai, ko pievieno paskaidrojumam.
Komitejas priekšsēdētājs izšķir strīdus, kas var rasties šo noteikumu piemērošanas rezultātā.
Komitejas priekšsēdētājs izšķir strīdus, kas var rasties šī punkta piemērošanas rezultātā.
4.  Komiteja pēc tās prezidija priekšlikuma var noteikt termiņu, kurā referentam tai jāiesniedz ziņojuma projektu . Šo termiņu var pagarināt vai var iecelt jaunu referentu.
4.  Komiteja pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt termiņu, kurā referentam tai jāiesniedz ziņojuma projekts . Šo termiņu var pagarināt vai var iecelt jaunu referentu.
5.  Kad noteiktais termiņš ir beidzies, komiteja var uzdot priekšsēdētājam, lai viņš prasa komitejai nodoto jautājumu iekļaut kādā no nākamo Parlamenta sēžu darba kārtībā . Šādā gadījumā debates var notikt par attiecīgās komitejas nolasīto ziņojumu.
5.  Kad noteiktais termiņš ir beidzies, komiteja var uzdot priekšsēdētājam, lai viņš prasa komitejai nodoto jautājumu iekļaut kādā no nākamo Parlamenta sēžu darba kārtībā. Šādā gadījumā debates un balsojumi var notikt par attiecīgās komitejas mutisku ziņojumu.
(Šis pants grozītajā redakcijā tiks pārcelts pirms 53. panta)
Grozījums Nr. 54
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 3. nodaļa – virsraksts
3.  NODAĻA
3.  NODAĻA
PIRMAIS LASĪJUMS
PARASTĀ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRA
Grozījums Nr. 55
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 3. nodaļa – 1. iedaļa (jauna)
1.  IEDAĻA
PIRMAIS LASĪJUMS
Grozījums Nr. 56
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 3. nodaļa – 1. apakšvirsraksts
Izskatīšana komitejā
svītrots
Grozījums Nr. 57
Eiropas Parlamenta Reglaments
57. pants
57. pants
svītrots
Tiesību akta priekšlikuma grozīšana
1.   Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu savu priekšlikumu grozīt vai ja atbildīgā komiteja par to uzzina kādā citā veidā, atbildīgā komiteja atliek jautājuma izskatīšanu līdz jaunā priekšlikuma vai Komisijas grozījumu saņemšanai.
2.   Ja Padome būtiski groza tiesību akta priekšlikumu, piemēro 63. panta noteikumus.
Grozījums Nr. 58
Eiropas Parlamenta Reglaments
58. pants
58. pants
svītrots
Komisijas un Padomes nostāja attiecībā uz grozījumiem
1.   Pirms galīgā balsojuma par tiesību akta priekšlikumu atbildīgā komiteja prasa, lai Komisija dara zināmu savu nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem grozījumiem un lai Padome sniedz komentārus.
2.   Ja Komisija nevar darīt zināmu savu nostāju vai paziņo, ka tā vēl nav gatava pieņemt visus atbildīgās komitejas pieņemtos grozījumus, komiteja var galīgo balsojumu atlikt.
3.   Vajadzības gadījumā Komisijas nostāju iekļauj ziņojumā.
Grozījums Nr. 59
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 3. nodaļa – 2. apakšvirsraksts
Izskatīšana plenārsēdē
svītrots
Grozījums Nr. 60
Eiropas Parlamenta Reglaments
59. pants
59. pants
59. pants
Pirmā lasījuma pabeigšana
Balsojums Parlamentā — pirmais lasījums
-1.   Parlaments var apstiprināt, grozīt vai noraidīt leģislatīvā akta projektu.
1.  Parlaments izskata tiesību akta priekšlikumu , pamatojoties uz ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 49. pantu.
1.  Parlaments vispirms balso par jebkuru atbildīgās komitejas , politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu rakstiski iesniegtu priekšlikumu nekavējoties noraidīt leģislatīvā akta projektu
Ja minētais priekšlikums noraidīt leģislatīvā akta projektu tiek pieņemts, Parlamenta priekšsēdētājs aicina iestādi, kas iesniegusi leģislatīvā akta projektu, to atsaukt.
Ja iestāde, kas iesniegusi leģislatīvā akta projektu, to atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta.
Ja iestāde, kas iesniegusi leģislatīvā akta projektu, to neatsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par Parlamenta pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
Ja minētais priekšlikums noraidīt tiesību akta projektu netiek pieņemts, Parlaments rīkojas saskaņā ar 1.a līdz 1.c punktu.
1.a   Ja atbildīgā komiteja saskaņā ar 73.d panta 4. punktu iesniegusi provizorisku vienošanos, par to balso prioritāri un to izvirza vienam balsojumam, izņemot gadījumus, ja pēc kādas politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nolemj balsot par grozījumiem saskaņā ar 1.b punktu. Minētajā gadījumā Parlaments lemj arī par to, vai balsošana par grozījumiem notiks nekavējoties. Ja tiek nolemts pretējais, Parlaments nosaka jaunu termiņu grozījumu iesniegšanai un balsošana notiek kādā no nākamajām sēdēm.
Ja provizoriskā vienošanās tiek pieņemta ar vienu balsojumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta pirmais lasījums ir pabeigts.
Ja provizoriskā vienošanās vienā balsojumā neiegūst nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs nosaka jaunu termiņu leģislatīvā akta projekta grozījumu iesniegšanai. Šādus grozījumus izvirza balsošanai kādā no nākamajām sēdēm, lai Parlaments varētu pabeigt pirmo lasījumu.
1.b   Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 1. punktu ir pieņemts priekšlikums noraidīt leģislatīvā akta projektu vai saskaņā ar 2. punktu ir pieņemta provizoriska vienošanās, balsošanai izvirza visus tleģislatīvā akta projekta grozījumus, tostarp attiecīgā gadījumā atsevišķas provizoriskās vienošanās daļas, attiecībā uz kurām ir iesniegti pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi vai ir iesniegti konkurējoši grozījumi.
Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.
Pēc balsojuma par minētajiem grozījumiem Parlaments balso kopumā par leģislatīvā akta projektu, kas var būt grozīts vai negrozīts.
Ja tāds leģislatīvā akta projekts kopumā. kas var būt grozīts vai negrozīts, tiek pieņemts, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par Parlamenta pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumu, ja Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atbildīgajai komitejai, lai risinātu iestāžu sarunas saskaņā ar 59.a, 73.a un 73.d pantu.
Ja, balsojot kopumā par leģislatīvā akta projektu, kas var būt grozīts vai negrozīts, nav iegūts nodoto balsu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumu, ja Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
1.c   Pēc balsojuma, kas īstenots atbilstoši 1. līdz 1.b punktam, un tam sekojoša balsojuma par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem, kuri saistīti ar pieprasījumiem attiecībā uz piemērojamo procedūru, ja tādi ir, normatīvo rezolūciju uzskata par pieņemtu. Vajadzības gadījumā normatīvo rezolūciju saskaņā ar 193. panta 2. punktu pielāgo balsojuma, kas īstenots atbilstoši 1. līdz 1.b punktam, rezultātiem.
Normatīvās rezolūcijas tekstu un Parlamenta nostāju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu grupai, Eiropas Savienības Tiesai vai Eiropas Centrālajai bankai, ja leģislatīvā akta projektu iesniegusi kāda no tām.
2.   Vispirms Parlaments balso par tiem grozījumiem priekšlikumā, kas ir atbildīgās komitejas ziņojuma pamatā, pēc tam — par priekšlikumu ar iespējamiem grozījumiem, tad — par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem un visbeidzot — par normatīvās rezolūcijas projektu kopumā, kurā ietverts tikai paziņojums par to, vai Parlaments apstiprina vai noraida tiesību akta priekšlikumu, vai iesaka to grozīt, un vai Parlaments apstiprina vai noraida pieprasījumus attiecībā uz piemērojamo procedūru.
Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas pirmais lasījums. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.
Visiem ziņojumiem, kas iesniegti likumdošanas procedūras laikā, jāatbilst 39., 47. un 49. pantu. Ja kāda komiteja iesniedz nenormatīvu rezolūciju, tas jādara saskaņā ar 52. vai 201. pantā paredzēto procedūru.
3.  Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komsijai kā Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr. 61
Eiropas Parlamenta Reglaments
59.a pants (jauns)
59.a pants
Nodošana atpakaļ atbildīgajai komitejai
Ja saskaņā ar 59. pantu jautājumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai vai iestāžu sarunu risināšanai saskaņā ar 73.a un 73.d pantu, atbildīgā komiteja četru mēnešu termiņā, ko Priekšsēdētāju konference var pagarināt, sniedz mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamentam.
Pēc tam, kad jautājums nodots atpakaļ komitejai, vadošā komiteja, pirms tā pieņem lēmumu par izmantojamo procedūru, ļauj saskaņā ar 54. pantu iesaistītajai komitejai izdarīt izvēli attiecībā uz grozījumiem, kuri ietilpst tās ekskluzīvā kompetencē, un jo īpaši izvēlēties grozījumus, kuri no jauna jāiesniedz plenārsēdē.
Nekas neliedz Parlamentam attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu par noslēdzošo debašu sarīkošanu pēc atbildīgās komitejas, kurai jautājums nodots atpakaļ, ziņojuma.
(Pēdējās divas daļas ievieto kā komentārus.)
Grozījums Nr. 62
Eiropas Parlamenta Reglaments
60. pants
60. pants
svītrots
Komisijas priekšlikuma noraidīšana
1.   Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu vai ir pieņemts priekšlikums to noraidīt, kuru var būt iesniegusi atbildīgā komiteja vai vismaz 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt.
2.   Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta, un par to informē Padomi.
3.   Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, referenta, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma balso par normatīvās rezolūcijas projektu.
Ja priekšlikums ir nodots atpakaļ, atbildīgā komiteja lemj par procedūru, kas jāievēro, un sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.
Pēc tam, kad priekšlikums nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 3. punktu, vadošā atbildīgā komiteja, pirms tā pieņem lēmumu par procedūru, ļauj saskaņā ar 54. pantu iesaistītajai komitejai izdarīt izvēli attiecībā uz grozījumiem, kuri ietilpst tās ekskluzīvā kompetencē, proti, izvēlēties grozījumus, kuri jāiesniedz Parlamentam no jauna.
Uz kompetentās komitejas rakstveida ziņojuma iesniegšanu vai tā mutisku izklāstīšanu attiecas 3. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš. Tas neattiecas uz Parlamenta lēmumu par piemērotu laiku attiecīgās procedūras izskatīšanai.
4.   Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, tā prasa, lai jautājumu nodod atpakaļ komitejai saskaņā ar 188. panta 1. punktu. Vajadzības gadījumā Parlaments var noteikt jaunu termiņu saskaņā ar 188. panta 5. punktu. Ja komitejas pieprasījumu noraida, Parlaments normatīvās rezolūcijas projektu izvirza balsošanai.
Grozījums Nr. 63
Eiropas Parlamenta Reglaments
61. pants
61. pants
svītrots
Komisijas priekšlikuma grozījumu pieņemšana
1.   Ja Komisijas priekšlikumu apstiprina kopumā, ņemot vērā pieņemtos grozījumus, balsošanu par normatīvās rezolūcijas projektu atliek, līdz Komisija dara zināmu savu nostāju par katru no Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem.
Ja Komisija nevar paziņot savu nostāju pēc tam, kad Parlaments ir nobalsojis par tās priekšlikumu, Komisija informē Parlamenta priekšsēdētāju vai atbildīgo komiteju par to, kad tā varēs paziņot savu nostāju; pēc tam priekšlikumu iekļauj nākamās sesijas darba kārtības projektā.
2.   Ja Komisija paziņo, ka tā nav paredzējusi pieņemt Parlamenta izdarītos grozījumus, atbildīgās komitejas referents vai viņa aizņemtības gadījumā — komitejas priekšsēdētājs izsaka Parlamentam oficiālu priekšlikumu par to, vai pāriet pie balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu. Pirms oficiālā priekšlikuma izteikšanas referents vai atbildīgās komitejas pārstāvis var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs pārtrauc jautājuma izskatīšanu.
Ja Parlaments nolemj atlikt balsošanu uz vēlāku laiku, jautājumu nodod atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
Šādā gadījumā atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.
Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, piemēro 60. panta 4. punktā paredzēto procedūru.
Šajā posmā pieņem izskatīšanai vienīgi tos grozījumus, kurus iesniedz atbildīgā komiteja un kuri ir virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju.
Nekas neliedz Parlamentam attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu par noslēdzošo debašu sarīkošanu pēc atbildīgās komitejas, kurai jautājums nodots atpakaļ, ziņojuma.
3.   Šī panta 2. punkta piemērošana neizslēdz to, ka ikviens deputāts var iesniegt prasību nodot jautājumu atpakaļ saskaņā ar 188. pantu.
Ja jautājumu nodod atpakaļ saskaņā ar 2. punktu, atbildīgās komitejas galvenais uzdevums saskaņā ar noteikto procedūru ir sagatavot ziņojumu norādītajā termiņā un vajadzības gadījumā iesniegt grozījumus, kas virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju, nevis pārskatīt visus Parlamenta apstiprinātos noteikumus.
Tomēr, tā kā nodošana atpakaļ aptur grozījumu pieņemšanas procedūru, komitejai ir liela rīcības brīvība, un tā var ierosināt pārskatīt tos noteikumus, par kuriem plenārsēdes laikā bija pozitīvs balsojums, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs kompromisa panākšanai.
Šādā gadījumā, tā kā pieņem izskatīšanai vienīgi uz kompromisu virzītus komitejas ieteiktos grozījumus un lai saglabātu Parlamenta suverenitāti, 2. punktā minētajā ziņojumā skaidri jānorāda, kurus no jau pieņemtajiem noteikumiem svītros, ja ierosinātos grozījumus pieņems.
Grozījums Nr. 64
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 3. nodaļa – 3. apakšvirsraksts
Pārraudzības procedūra
svītrots
Grozījums Nr. 65
Eiropas Parlamenta Reglaments
62. pants
62. pants
svītrots
Parlamenta nostājas pārraudzība
1.   Pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju par Komisijas priekšlikumu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents pārrauga, kā virzās priekšlikuma pieņemšana Padomē, it īpaši, lai pārliecinātos, ka pienācīgi ievēro saistības, kuras Padome vai Komisija ir uzņēmusies pret Parlamentu attiecībā uz tā nostāju.
2.   Atbildīgā komiteja var lūgt, lai Komisija un Padome šo jautājumu apspriež ar komiteju.
3.   Jebkurā pārraudzības procedūras posmā atbildīgā komiteja, ja tā uzskata par vajadzīgu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu saskaņā ar šo pantu, iesakot Parlamentam:
–  prasīt, lai Komisija atsauc savu priekšlikumu, vai
–  prasīt, lai Komisija vai Padome saskaņā ar 63. pantu vēlreiz iesniedz jautājumu izskatīšanai Parlamentā vai arī lai Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu, vai
–  veikt jebkuru citu darbību, ko tas uzskata par atbilstošu.
Šo priekšlikumu ieraksta darba kārtības projektā tajā sesijā, kas notiek pēc tam, kad komiteja ir pieņēmusi lēmumu.
Grozījums Nr. 66
Eiropas Parlamenta Reglaments
63. pants
63. pants
63. pants
Atkārtota iesniegšana Parlamentam
Atkārtota iesniegšana Parlamentam
Parastā likumdošanas procedūra
1.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komisija vēlreiz iesniedz Parlamentam savu priekšlikumu,
1.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Komisiju vēlreiz iesniegt Parlamentam savu priekšlikumu, ja:
–   ja pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju, Komisija atsauc savu sākotnējo priekšlikumu un to aizstāj ar citu, izņemot gadījumus, kad šo atsaukumu veic, lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju, vai
–  ja Komisija groza vai ir nolēmusi būtiski grozīt savu sākotnējo priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad šos grozījumus veic , lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju, vai
–  pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis savu nostāju, Komisija aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt savu sākotnējo priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts , lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju,
ja laika gaitā vai sakarā ar apstākļu maiņu ir būtiski mainījusies tās problēmas būtība, par ko ir Komisijas priekšlikums, vai arī
–   laika gaitā vai sakarā ar apstākļu maiņu ir būtiski mainījusies tās problēmas būtība, par ko ir Komisijas priekšlikums, vai arī
–  ja kopš Parlamenta pieņemtās nostājas ir notikušas jaunas Parlamenta vēlēšanas un ja Priekšsēdētāju konference to uzskata par vēlamu.
–  kopš Parlamenta pieņemtās nostājas ir notikušas jaunas Parlamenta vēlēšanas un Priekšsēdētāju konference to uzskata par vēlamu.
1.a   Ja ir paredzēts mainīt priekšlikuma juridisko pamatu un šo izmaiņu rezultātā minētajam priekšlikumam vairs nebūtu piemērojama parastā likumdošanas procedūra, Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 25. punktu apmainās viedokļiem par šo jautājumu, iesaistoties minēto iestāžu priekšsēdētājiem vai to pārstāvjiem.
2.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlaments prasa, lai Padome tam vēlreiz iesniedz priekšlikumu, kuru Komisija sagatavojusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu , ja Padome ir nolēmusi grozīt minētā priekšlikuma juridisko pamatu tādējādi, ka parastā likumdošanas procedūra vairs nebūs piemērojama .
2.  Pēc 1.a punktā minētās viedokļu apmaiņas Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma prasa, lai Padome Parlamentam vēlreiz iesniedz juridiski saistoša tiesību akta projektu, ja Komisija vai Padome ir paredzējusi mainīt juridisko pamatu, kas paredzēts Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā , tā, ka vairs nebūtu piemērojama parastā likumdošanas procedūra.
Citas procedūras
3.   Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī tad, ja Padome groza vai ir nolēmusi būtiski grozīt sākotnējo priekšlikumu, par kuru Parlaments ir sniedzis atzinumu, ja vien šo grozījumu mērķis nav iekļaut Parlamenta grozījumus.
4.   Parlamenta priekšsēdētājs prasa arī, lai tiesību akta priekšlikumu vēlreiz iesniedz Parlamentam šajā punktā paredzētajos gadījumos, ja Parlaments tā ir nolēmis pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma.
Grozījums Nr. 67
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 4. nodaļa – virsraksts
4.  NODAĻA
2.  IEDAĻA
OTRAIS LASĪJUMS
OTRAIS LASĪJUMS
Grozījums Nr. 68
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 4. nodaļa – 1. apakšvirsraksts
Izskatīšana komitejā
svītrots
Grozījums Nr. 69
Eiropas Parlamenta Reglaments
64. pants
64. pants
64. pants
Padomes nostājas paziņošana
Padomes nostājas paziņošana
1.  Padomes nostāju dara zināmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu tad, kad Parlamenta priekšsēdētājs par to paziņo plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju pēc tam, kad ir saņēmis visus dokumentus — nostāju, visas deklarācijas, kas ietvertas Padomes protokolos, kad tā pieņēma nostāju, iemeslus, kuri likuši Padomei to pieņemt, un Komisijas nostāju —, kuri ir pienācīgi iztulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju nākamajā sesijā pēc minēto dokumentu saņemšanas.
1.  Padomes nostāju dara zināmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu tad, kad Parlamenta priekšsēdētājs par to paziņo plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju pēc tam, kad ir saņēmis visus dokumentus — nostāju, visas deklarācijas, kas ietvertas Padomes protokolos, kad tā pieņēma nostāju, iemeslus, kuri likuši Padomei to pieņemt, un Komisijas nostāju —, kuri ir pienācīgi iztulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju nākamajā sesijā pēc minēto dokumentu saņemšanas.
Pirms nostājas paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs, apspriedies ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un/vai referentu, pārbauda, vai iesniegtais teksts patiešām ir Padomes nostājas teksts pirmajā lasījumā un vai nav jāņem vērā kāds no 63. pantā paredzētajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar atbildīgo komiteju un, ja iespējams, arī ar Padomi meklē piemērotu risinājumu.
Pirms nostājas paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs, apspriedies ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un/vai referentu, pārbauda, vai iesniegtais teksts patiešām ir Padomes nostājas teksts pirmajā lasījumā un vai nav jāņem vērā kāds no 63. pantā paredzētajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar atbildīgo komiteju un, ja iespējams, arī ar Padomi, meklē piemērotu risinājumu.
1.a   Dienā, kad Parlamentam paziņo Padomes nostāju, uzskata, ka tā ir automātiski nodota komitejai, kura par jautājumu bija atbildīga pirmajā lasījumā.
2.  Šādu paziņojumu sarakstu publicē Parlamenta sēdes protokolā kopā ar atbildīgās komitejas nosaukumu.
2.  Šādu paziņojumu sarakstu publicē Parlamenta sēdes protokolā kopā ar atbildīgās komitejas nosaukumu.
Grozījums Nr. 70
Eiropas Parlamenta Reglaments
65. pants
65. pants
65. pants
Termiņu pagarināšana
Termiņu pagarināšana
1.  Ja atbildīgās komitejas priekšsēdētājs lūdz pagarināt otrā lasījuma termiņu vai ja Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā lūdz pagarināt samierināšanas termiņu, Parlamenta priekšsēdētājs pagarina šos termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja pieprasījuma pagarina otrā lasījuma termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
Grozījums Nr. 71
Eiropas Parlamenta Reglaments
66. pants
66. pants
66. pants
Nodošana atbildīgajai komitejai un izskatīšanas procedūra
Procedūra atbildīgajā komitejā
1.   Dienā, kad Parlamentam saskaņā ar 64. panta 1. punktu paziņo Padomes nostāju, uzskata, ka to automātiski nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai un citām komitejām, kurām lūdza sniegt atzinumu pirmajā lasījumā.
2.  Padomes nostāju iekļauj kā pirmo darba kārtības jautājumu atbildīgās komitejas pirmajā sēdē pēc nostājas paziņošanas. Padomei var lūgt iesniegt tās nostāju.
2.  Padomes nostāju iekļauj kā prioritāru darba kārtības jautājumu atbildīgās komitejas pirmajā sēdē pēc nostājas paziņošanas. Padomei var lūgt iesniegt tās nostāju.
3.  Ja vien nav nolemts citādi, referents otrajā lasījumā ir tas pats, kurš pirmajā lasījumā.
3.  Ja vien nav nolemts citādi, referents otrajā lasījumā ir tas pats, kurš pirmajā lasījumā.
4.  Reglamenta 69. panta 2., 3. un 5 . punkta noteikumus par Parlamenta otrā lasījuma procedūru piemēro atbildīgās komitejas apspriedēm ; vienīgi šīs komitejas locekļi un pastāvīgie aizstājēji var iesniegt priekšlikumus par noraidīšanu vai grozījumus. Komiteja pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.
4.  Atbildīgās komitejas apspriedēm piemēro Reglamenta 69.  panta 2.  un 3 .  punkta noteikumus par Padomes nostājas grozījumu pieņemamību ; vienīgi šīs komitejas locekļi un pastāvīgie aizstājēji var iesniegt priekšlikumus par noraidīšanu vai grozījumus. Komiteja pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.
5.   Pirms balsošanas komiteja var lūgt, lai priekšsēdētājs un referents kopā ar Padomes priekšsēdētāju vai viņa pārstāvi un klātesošo atbildīgo komisāru apspriež komitejā iesniegtos grozījumus. Pēc šādas apspriešanās referents var iesniegt kompromisa grozījumus.
6.  komiteja iesniedz ieteikumu otrajam lasījumam, ierosinot pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pieņemto nostāju. Ieteikumā ietver īsu ierosinātā lēmuma pamatojumu.
6.  Atbildīgā komiteja iesniedz ieteikumu otrajam lasījumam, ierosinot pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pieņemto nostāju. Ieteikumā ietver īsu ierosinātā lēmuma pamatojumu.
6.a   Otrajā lasījumā nepiemēro 49., 50., 53. un 188. pantu.
Grozījums Nr. 72
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 4. nodaļa – 2. apakšvirsraksts
Izskatīšana plenārsēdē
svītrots
Grozījums Nr. 73
Eiropas Parlamenta Reglaments
67. pants
67. pants
67. pants
Otrā lasījuma pabeigšana
Iesniegšana Parlamentam
1.   Padomes nostāju un, ja tie ir pieejami, tad arī atbildīgās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam automātiski iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kuras trešdiena ir pirms un vistuvāk triju mēnešu termiņa beigām vai, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 65. pantu, — četru mēnešu termiņa beigām, ja vien šis jautājums nav jau izskatīts kādā iepriekšējā sesijā.
Padomes nostāju un, ja tie ir pieejami, tad arī atbildīgās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam automātiski iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kuras trešdiena ir pirms un vistuvāk triju mēnešu termiņa beigām vai, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 65. pantu, — četru mēnešu termiņa beigām, ja vien šis jautājums nav jau izskatīts kādā iepriekšējā sesijā.
Tā kā ieteikumi otrajam lasījumam ir pielīdzināmi paskaidrojumam, kurā Parlamenta komiteja skaidro savu attieksmi pret Padomes nostāju, par tiem nebalso.
2.   Otro lasījumu pabeidz, tiklīdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā paredzētajos termiņos un saskaņā ar šajos pantos minētajiem noteikumiem Parlaments pieņem, groza vai noraida Padomes nostāju.
Grozījums Nr. 74
Eiropas Parlamenta Reglaments
67.a pants (jauns)
67.a pants
Balsojums Parlamentā — otrais lasījums
1.   Parlaments vispirms balso par jebkuru atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu rakstiski iesniegtu priekšlikumu nekavējoties noraidīt Padomes nostāju. Šādu priekšlikumu pieņem, ja par to nobalso Parlamenta deputātu vairākums.
Ja minēto priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pieņem, kā rezultātā Padomes nostāja ir noraidīta, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.
Ja minēto priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju nepieņem, Parlaments rīkojas saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.
2.   Jebkura provizoriska vienošanās, ko atbildīgā komiteja ir iesniegusi saskaņā ar 73.d panta 4. punktu, balsošanā ir prioritāra, un to izvirza vienam balsojumam, izņemot gadījumus, kad pēc kādas politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nolemj nekavējoties balsot par grozījumiem saskaņā ar 3. punktu.
Ja par provizorisko vienošanos vienā balsojumā nobalso Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta otrais lasījums ir pabeigts.
Ja par provizorisko vienošanos vienā balsojumā nenobalso Parlamenta deputātu vairākums, Parlaments rīkojas saskaņā ar 3. līdz 5. punktu.
3.   Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 1. punktu ir pieņemts priekšlikums noraidīt Padomes nostāju vai saskaņā ar 2. punktu ir pieņemta provizoriska vienošanās, balsošanai izvirza Padomes nostājas grozījumus, tostarp grozījumus, kuri ir daļa no pagaidu vienošanās, ko iesniegusi atbildīgā komiteja saskaņā ar 73.d panta 4. punktu. Jebkuru Padomes nostājas grozījumu pieņem vienīgi tad, ja par to nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.
Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.
4.   Neatkarīgi no Parlamenta balsojuma pret sākotnējo priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju saskaņā ar 1. punktu Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var izskatīt vēl vienu priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pēc tam, kad ir noticis balsojums par grozījumiem saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Šādu priekšlikumu pieņem, ja par to nobalso Parlamenta deputātu vairākums.
Ja Padomes nostāju noraida, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.
5.   Pēc balsojumiem, kas notikuši saskaņā ar 1. līdz 4. punktu, un pēc turpmākajiem balsojumiem par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem, kuri saistīti ar pieprasījumiem attiecībā uz piemērojamo procedūru, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta otrais lasījums ir pabeigts un ka normatīvo rezolūciju uzskata par pieņemtu. Vajadzības gadījumā normatīvo rezolūciju saskaņā ar 193. panta 2. punktu groza, lai atspoguļotu to balsošanu rezultātus, kas notikušas saskaņā ar 1. līdz 4 punktu, vai 76. panta piemērošanu.
Normatīvās rezolūcijas tekstu un iespējamo Parlamenta nostāju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komisijai.
Ja priekšlikums noraidīt vai grozīt Padomes nostāju nav iesniegts, Padomes nostāju uzskata par apstiprinātu.
Grozījums Nr. 75
Eiropas Parlamenta Reglaments
68. pants
68. pants
svītrots
Padomes nostājas noraidīšana
1.   Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā var iesniegt rakstisku priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju. Lai pieņemtu šo priekšlikumu, tam jāsaņem Parlamenta deputātu balsu vairākums. Par priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju balso pirms balsošanas par citiem grozījumiem nostājā.
2.   Arī tad, ja Parlaments ir nobalsojis pret priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju, tas pēc referenta ieteikuma var izskatīt jaunu priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pēc tam, kad ir notikusi balsošana par grozījumiem un kad saskaņā ar 69. panta 5. punktu ir uzklausīts Komisijas paziņojums.
3.   Ja Padomes nostāju noraida, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.
Grozījums Nr. 76
Eiropas Parlamenta Reglaments
69. pants
69. pants
69. pants
Padomes nostājas grozījumi
Padomes nostājas grozījumu pieņemamība
1.  Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumus Padomes nostājā, lai tos izskatītu plenārsēdē.
1.  Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumus Padomes nostājā, lai tos izskatītu plenārsēdē.
2.  Grozījumi Padomes nostājā ir pieņemami, ja tie atbilst 169. un 170. panta noteikumiem un ja to mērķis ir:
2.  Grozījumi Padomes nostājā ir pieņemami, ja tie atbilst 169. un 170. panta noteikumiem un ja to mērķis ir:
a)  pilnībā vai daļēji atjaunot nostāju, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, vai
a)  pilnībā vai daļēji atjaunot nostāju, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, vai
b)  panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu, vai
b)  panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu, vai
c)  grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta pirmajam lasījumam iesniegtajā priekšlikumā vai kuras saturs bija atšķirīgs un kura nerada būtiskus grozījumus 63. panta nozīmē , vai
c)  grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta pirmajam lasījumam iesniegtajā priekšlikumā vai kuras saturs bija atšķirīgs, vai
d)  ņemt vērā jaunu juridisko situāciju vai jaunus faktus, kas parādījušies kopš pirmā lasījuma .
d)  ņemt vērā jaunu juridisko situāciju vai jaunus faktus, kas parādījušies kopš Parlamenta nostājas pieņemšanas pirmajā lasījumā .
Parlamenta priekšsēdētāja lēmums par grozījumu pieņemamību ir galīgs.
Parlamenta priekšsēdētāja lēmums par grozījumu pieņemamību ir galīgs.
3.  Ja laikā pēc pirmā lasījuma ir notikušas jaunas vēlēšanas, taču 63. pants nav piemērots, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pieņemamību atcelt.
3.  Ja laikā pēc pirmā lasījuma ir notikušas jaunas vēlēšanas, taču 63. pants nav piemērots, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pieņemamību atcelt.
4.   Grozījumus pieņem tikai tad, ja par tiem ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.
5.   Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.
Grozījums Nr. 77
Eiropas Parlamenta Reglaments
II sadaļa – 5. nodaļa – virsraksts
5.  NODAĻA
4.  IEDAĻA
TREŠAIS LASĪJUMS
SAMIERINĀŠANA UN TREŠAIS LASĪJUMS
Grozījums Nr. 78
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 5. nodaļa – 1. apakšvirsraksts
Samierināšana
svītrots
Grozījums Nr. 79
Eiropas Parlamenta Reglaments
69.b pants (jauns)
69.b pants
Termiņu pagarināšana
1.   Parlamenta priekšsēdētājs pēc Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā pieprasījuma pagarina trešā lasījuma termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
2.   Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.
Grozījums Nr. 80
Eiropas Parlamenta Reglaments
71. pants
71. pants
71. pants
Delegācija Samierināšanas komitejā
Delegācija Samierināšanas komitejā
1.  Parlamenta delegācijai un Padomes delegācijai Samierināšanas komitejā ir vienāds locekļu skaits.
1.  Parlamenta delegācijai un Padomes delegācijai Samierināšanas komitejā ir vienāds locekļu skaits.
2.  Delegācijas politiskais sastāvs atbilst Parlamenta dalījumam politiskajās grupās. Priekšsēdētāju konference nosaka, cik katras politiskās grupas deputātu būs delegācijā.
2.  Delegācijas politiskais sastāvs atbilst Parlamenta dalījumam politiskajās grupās. Priekšsēdētāju konference nosaka, cik katras politiskās grupas deputātu būs delegācijā.
3.  Politiskās grupas izvirza delegācijas locekļus katram samierināšanas gadījumam, vēlams no attiecīgo komiteju locekļu vidus, izņemot tos trīs locekļus, kurus ieceļ par pastāvīgajiem locekļiem kārtējās delegācijās uz 12 mēnešiem. Politiskās grupas izraugās trīs pastāvīgos locekļus no priekšsēdētāja vietnieku vidus, un tiem jāpārstāv vismaz divas dažādas politiskās grupas. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents vienmēr ir delegācijas locekļi.
3.  Politiskās grupas izvirza delegācijas locekļus katram samierināšanas gadījumam, vēlams no atbildīgās komitejas locekļu vidus, izņemot trīs locekļus, kurus ieceļ par pastāvīgajiem locekļiem kārtējās delegācijās uz 12 mēnešiem. Politiskās grupas izraugās trīs pastāvīgos locekļus no priekšsēdētāja vietnieku vidus, un tiem jāpārstāv vismaz divas dažādas politiskās grupas. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un otrā lasījuma referents, kā arī jebkuras iesaistītās komitejas referents vienmēr ir delegācijas locekļi.
4.  Delegācijā pārstāvētās politiskās grupas ieceļ aizstājējus.
4.  Delegācijā pārstāvētās politiskās grupas ieceļ aizstājējus.
5.  Politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti, kuri nav pārstāvēti delegācijā, katrs var nosūtīt vienu pārstāvi uz jebkuru delegācijas iekšējo sagatavošanās sanāksmi.
5.  Politiskās grupas, kuras nav pārstāvētas delegācijā, katra var nosūtīt vienu pārstāvi uz jebkuru delegācijas iekšējo sagatavošanās sanāksmi. Ja delegācijā nav neviena pie politiskajām grupām nepiederoša deputāta, viens šāds deputāts var piedalīties jebkurā delegācijas iekšējā sagatavošanās sanāksmē.
6.  Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs vai viens no trijiem pastāvīgajiem locekļiem.
6.  Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs vai viens no trijiem pastāvīgajiem locekļiem.
7.  Delegācija pieņem lēmumu ar locekļu balsu vairākumu. Tās debates nav publiskas.
7.  Delegācija pieņem lēmumu ar locekļu balsu vairākumu. Tās debates nav publiskas.
Priekšsēdētāju konference nosaka papildu procesuālās pamatnostādnes par delegācijas darbu Samierināšanas komitejā.
Priekšsēdētāju konference nosaka papildu procesuālās pamatnostādnes par delegācijas darbu Samierināšanas komitejā.
8.  Delegācija paziņo Parlamentam samierināšanas rezultātus.
8.  Delegācija paziņo Parlamentam samierināšanas rezultātus.
Grozījums Nr. 81
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 5. nodaļa – 2. apakšvirsraksts
Izskatīšana plenārsēdē
svītrots
Grozījums Nr. 82
Eiropas Parlamenta Reglaments
72. pants
72. pants
72. pants
Kopīgais dokuments
Kopīgais dokuments
1.  Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, to ieraksta tās plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek pēc sešām nedēļām vai, ja termiņš ir pagarināts, pēc astoņām nedēļām kopš dienas, kad Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopīgo dokumentu.
1.  Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, to ieraksta tās plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek pēc sešām nedēļām vai, ja termiņš ir pagarināts, pēc astoņām nedēļām kopš dienas, kad Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopīgo dokumentu.
2.  Delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu par kopīgo dokumentu, kuram pievieno ziņojumu.
2.  Delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu par kopīgo dokumentu, kuram pievieno ziņojumu.
3.  Kopīgajam dokumentam nevar iesniegt grozījumus.
3.  Kopīgajam dokumentam nevar iesniegt grozījumus.
4.  Par visu kopīgo dokumentu kopumā ir viens balsojums. To apstiprina, ja tas saņem n odoto balsu vairākumu.
4.  Par visu kopīgo dokumentu kopumā ir viens balsojums. To apstiprina, ja tas saņem nodoto balsu vairākumu.
5.  Ja Samierināšanās komitejā nav izdevies panākt vienošanos par kopīgo dokumentu, Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu. Paziņojumam seko debates.
5.  Ja Samierināšanās komitejā nav izdevies panākt vienošanos par kopīgo dokumentu, Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu. Paziņojumam seko debates.
5.a   Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūras laikā pēc otrā lasījuma [tiesību aktu] nevar nodot atpakaļ komitejai.
5.b   Trešajā lasījumā nepiemēro 49., 50. un 53. pantu.
Grozījums Nr. 83
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 6. nodaļa – virsraksts
6.  NODAĻA
5.  IEDAĻA
LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRAS PABEIGŠANA
PROCEDŪRAS PABEIGŠANA
Grozījums Nr. 84
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 3. nodaļa – 3. iedaļa (jauna)
3.  IEDAĻA
IESTĀŽU SARUNAS PARASTAJĀ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀ
(3. iedaļa ievietojama pirms 4. iedaļas par samierināšanu un trešo lasījumu, un tajā būs iekļauts grozītais 73. pants un 73.a līdz 73.d pants.)
Grozījums Nr. 85
Eiropas Parlamenta Reglaments
73. pants
73. pants
73. pants
Iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā
Vispārīgi noteikumi
1.   Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, notiek , ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences noteikto Rīcības kodeksu10 .
Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, var sākt vienīgi pēc tam, kad ir pieņemts lēmums saskaņā ar 73.a līdz 73.c panta noteikumiem vai kad Parlaments [tiesību aktu] nodevis atpakaļ, lai par to notiktu iestāžu sarunas. Šādas sarunas tiek rīkotas , ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences noteikto Rīcības kodeksu10 .
2.   Šādas sarunas sāk tikai pēc tam, kad atbildīgā komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu, katru attiecīgo likumdošanas procedūru izskatot atsevišķi, ir pieņēmusi lēmumu par sarunu sākšanu. Šādā lēmumā nosaka mandātu un sarunu grupas sastāvu. Šādus lēmumus paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš regulāri informē Priekšsēdētāju konferenci.
Mandātu veido ziņojums, kas pieņemts komitejā un iesniegts turpmākai izskatīšanai Parlamentā. Izņēmuma kārtā, ja atbildīgā komiteja uzskata, ka ir pienācīgi pamatoti sākt sarunas pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā, mandāts var būt grozījumu kopums vai skaidri noteiktu mērķu, prioritāšu vai vadošu norādījumu kopums.
3.   Sarunu grupu vada referents, un tās priekšsēdētājs ir atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai komitejas priekšsēdētāja izraudzīts priekšsēdētāja vietnieks. Tajā ir vismaz ēnu referenti no katras politiskās grupas.
4.   Visos dokumentos, ko paredzēts apspriest sanāksmēs ar Padomi un Komisiju ("trialogs"), norāda iesaistīto iestāžu attiecīgās nostājas un iespējamos kompromisa risinājumus, un šos dokumentus izplata sarunu grupai vismaz 48 stundas vai steidzamos gadījumos vismaz 24 stundas pirms attiecīgā trialoga.
Sarunu grupa pēc katra trialoga sniedz ziņojumu nākamajā atbildīgās komitejas sanāksmē. Dokumentus, kuros redzams pēdējā trialoga iznākums, dara pieejamus komitejai.
Ja nav iespējams laicīgi sarīkot komitejas sanāksmi, sarunu grupa par to attiecīgi ziņo komitejas priekšsēdētājam, ēnu referentiem un koordinatoriem.
Atbildīgā komiteja var atjaunināt mandātu, ņemot vērā sarunu virzību.
5.   Ja sarunās tiek panākts kompromiss, par to nekavējoties informē atbildīgo komiteju. Tekstu, par kuru ir panākta vienošanās, iesniedz izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Ja komiteja ar balsojumu apstiprina tekstu, par kuru ir panākta vienošanās, to iesniedz izskatīšanai Parlamentā atbilstošā veidā, tostarp kā kompromisa grozījumus. To var iesniegt kā konsolidētu tekstu, ja tajā ir skaidri parādīts, kādas izmaiņas ir izdarītas izskatāmā tiesību akta priekšlikumā.
6.   Ja procedūra paredz iesaistītās komitejas vai komiteju kopīgas sanāksmes, lēmumam par sarunu sākšanu un šādu sarunu norisei piemēro 54. un 55. pantu.
Ja attiecīgajām komitejām rodas domstarpības, sarunu sākšanas un to norises kārtību nosaka Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem principiem.
__________________
__________________
10 Sk. XX pielikumu.
10 Rīcības kodekss sarunu vešanai saistībā ar parasto likumdošanas procedūru.
Grozījums Nr. 86
Eiropas Parlamenta Reglaments
73.a pants (jauns)
73.a pants
Sarunas pirms Parlamenta pirmā lasījuma
1.   Ja komiteja ir pieņēmusi normatīvu ziņojumu saskaņā ar 49. pantu, tā ar savu locekļu balsu vairākumu var nolemt sākt sarunas, pamatojoties uz minēto ziņojumu.
2.   Lēmumus par sarunu sākšanu paziņo tās sesijas sākumā, kura notiek pēc šo lēmumu pieņemšanas komitejā. Līdz tās dienas beigām, kurā sniegts paziņojums plenārsēdē, politiskās grupas vai atsevišķi deputāti, kuri kopā veido vismaz vienu desmito daļu no Parlamenta deputātiem, var rakstiski pieprasīt, lai komitejas lēmums par sarunu sākšanu tiktu izvirzīts balsošanai. Par šādiem pieprasījumiem Parlaments balso tās pašas sesijas laikā.
Ja šā punkta pirmajā daļā noteiktajā termiņā šāds pieprasījums nav saņemts, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu. Ja šāds pieprasījums ir iesniegts, Parlamenta priekšsēdētājs tieši pirms balsojuma var dot vārdu vienam runātājam, kurš pieprasījumu atbalsta, un vienam runātājam, kurš iebilst. Katra runātāja uzstāšanās laiks nepārsniedz divas minūtes.
3.   Ja Parlaments noraida komitejas lēmumu sākt sarunas, leģislatīvā akta projektu un atbildīgās komitejas ziņojumu iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu grozījumu iesniegšanai. Piemēro 59. panta 1.b punktu.
4.   Sarunas var sākt jebkurā laikā pēc 2. punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām, ja šajā termiņā nav iesniegti pieprasījumi balsot Parlamentā par lēmumu uzsākt sarunas. Ja šāds pieprasījums ir iesniegts, sarunas var sākt jebkurā laikā pēc tam, kad Parlaments ir apstiprinājis komitejas pieņemto lēmumu sākt sarunas.
Grozījums Nr. 87
Eiropas Parlamenta Reglaments
73.b pants (jauns)
73.b pants
Sarunas pirms Padomes pirmā lasījuma
Ja Parlaments ir pieņēmis nostāju pirmajā lasījumā, tas ir mandāts jebkādām sarunām ar citām iestādēm. Atbildīgā komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu pēc tam jebkurā laikā sākt sarunas. Par šādiem lēmumiem paziņo plenārsēdē tās sesijas laikā, kura notiek pēc balsojuma komitejā, un atsauci uz šiem lēmumiem iekļauj protokolā.
Grozījums Nr. 88
Eiropas Parlamenta Reglaments
73.c pants (jauns)
73.c pants
Sarunas pirms Parlamenta otrā lasījuma
Ja Padomes nostāja pirmajā lasījumā ir nodota atbildīgajai komitejai, atbilstoši 69. pantam mandātu jebkādām sarunām ar citām iestādēm veido Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā. Atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu pēc tam jebkurā laikā sākt sarunas.
Ja Padomes nostājā iekļauti elementi, kuru nav leģislatīvā akta projektā vai Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā, komiteja var pieņemt sarunu grupai paredzētas pamatnostādnes, tostarp kā grozījumus Padomes nostājā.
Grozījums Nr. 305
Eiropas Parlamenta Reglaments
1.nodaļa – 73.d pants (jauns)
73.d pants
Sarunu norise
1.  Parlamenta sarunu grupu vada referents, un tās priekšsēdētājs ir atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja izraudzīts priekšsēdētāja vietnieks. Tajā iekļauj vismaz ēnu referentus no katras tādas politiskās grupas, kura vēlas piedalīties.
2.  Visus dokumentus, ko paredzēts apspriest sanāksmē ar Padomi un Komisiju (“trialogs”), sarunu grupai izplata vismaz 48 stundas vai steidzamos gadījumos vismaz 24 stundas pirms šā trialoga.
3.  Sarunu grupas priekšsēdētājs un referents pēc katra trialoga sarunu grupas vārdā sniedz ziņojumu nākamajā atbildīgas komitejas sanāksmē.
Ja nav iespējams laikus sarīkot komitejas sanāksmi, sarunu grupas priekšsēdētājs un referents sarunu grupas vārdā sniedz ziņojumu komiteju koordinatoru sanāksmē.
4.  Ja sarunu gaitā ir panākta provizoriska vienošanās, par to nekavējoties informē atbildīgo komiteju. Dokumentus, kuros redzams noslēguma trialoga iznākums, dara pieejamus komitejai un publicē. Provizorisko vienošanos iesniedz atbildīgajai komitejai, un tā pieņem lēmumu vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu. Ja provizorisko vienošanos apstiprina, to iesniedz izskatīšanai Parlamentā, tās izklāstā skaidri norādot leģislatīvā akta projektā izdarītās izmaiņas.
5.  Ja Reglamenta 54. un 55. pantā minētajām attiecīgajām komitejām rodas domstarpības, sīki izstrādātus noteikumus par sarunu sākšanu un norisi paredz Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem principiem.
Grozījums Nr. 90
Eiropas Parlamenta Reglaments
74. pants
74. pants
svītrots
Lēmuma par iestāžu sarunu sākšanu apstiprināšana pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā
1.   Jebkuru komitejas lēmumu par sarunu sākšanu pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā tulko visās oficiālajās valodās, izplata visiem Parlamenta deputātiem un iesniedz Priekšsēdētāju konferencei.
Pēc politiskās grupas pieprasījuma Priekšsēdētāju konference var nolemt iekļaut jautājumu tās sesijas darba kārtības projektā, kura notiek pēc lēmuma izplatīšanas, izskatīšanai debatēs un balsošanai, un tādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu grozījumu iesniegšanai.
Ja Priekšsēdētāju konference nav nolēmusi jautājumu iekļaut minētās sesijas darba kārtības projektā, Parlamenta priekšsēdētājs minētās sesijas sākumā paziņo lēmumu par sarunu sākšanu.
2.   Šo jautājumu iekļauj izskatīšanai debatēs un balsošanai tās sesijas darba kārtības projektā, kura notiek pēc izplatīšanas, un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputātu to pieprasa 48 stundu laikā pēc paziņošanas.
Pretējā gadījumā lēmumu par sarunu sākšanu uzskata par apstiprinātu.
Grozījums Nr. 91
Eiropas Parlamenta Reglaments
75. pants
75 . pants
63 . pants
Vienošanās pirmajā lasījumā
Vienošanās pirmajā lasījumā
Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.
Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka leģislatīvais akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.
(Šo pantu pārvieto uz pirmajam lasījumam veltītās 1. iedaļas beigām.)
Grozījums Nr. 92
Eiropas Parlamenta Reglaments
76. pants
76 . pants
69 .a  pants
Vienošanās otrajā lasījumā
Vienošanās otrajā lasījumā
Ja saskaņā ar 68 . un 69. pantu nav pieņemts ne priekšlikums noraidīt Padomes nostāju, ne nostājas grozījumi termiņos, kas noteikti grozījumu vai nostājas noraidīšanas priekšlikumu iesniegšanai, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka ierosinātais tiesību akts ir pieņemts galīgajā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju paraksta pieņemto tiesību aktu un nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 78. pantu.
Ja saskaņā ar 67 .a un 69. pantu nav iesniegts ne priekšlikums noraidīt Padomes nostāju, ne nostājas grozījumi termiņos, kas noteikti grozījumu vai nostājas noraidīšanas priekšlikumu iesniegšanai, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka ierosinātais tiesību akts ir pieņemts galīgajā variantā.
(Šo pantu pārvieto uz otrajam lasījumam veltītās 2. iedaļas beigām.)
Grozījums Nr. 93
Eiropas Parlamenta Reglaments
77. pants
77. pants
svītrots
Prasības tiesību aktu izstrādei
1.   Tiesību aktos, kurus Parlaments un Padome ir pieņēmuši kopīgi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, norāda attiecīgā tiesību akta veidu, kārtas numuru, pieņemšanas datumu un tēmu.
2.   Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtajos tiesību aktos ir:
(a)  frāze “Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome”;
(b)  atsauce uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiesību akts ir pieņemts, un ievadvārdi “ņemot vērā”;
(c)  norāde, kurā ir atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem, saņemtajiem atzinumiem un noturētajām apspriedēm;
(d)  dokumenta pamatojums, kas sākas ar vārdiem “tā kā” vai “ņemot vērā turpmāk izklāstīto”;
(e)  tādas frāzes kā “ir pieņēmuši šo regulu” vai “ir pieņēmuši šo direktīvu” vai “ir pieņēmuši šo lēmumu”, vai “ir pieņēmuši šādu lēmumu”, kam seko tiesību akta teksts.
3.   Tiesību akti ir sadalīti pantos, kurus var grupēt nodaļās un sadaļās.
4.   Pēdējā tiesību akta pantā norāda spēkā stāšanās dienu, ja tā ir pirms vai pēc divdesmitās dienas pēc publicēšanas.
5.   Aiz pēdējā tiesību akta panta raksta:
–  atbilstošu formulējumu par tā piemērojamību atkarībā no Līgumos paredzētajiem noteikumiem;
–  parakstīšanas vietu un aiz tā pieņemšanas dienu;
–  frāzes “Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs”, “Padomes vārdā — priekšsēdētājs”, tad Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vārdu un tiesību akta parakstīšanas dienā amatā esošo Eiropas Padomes priekšsēdētāja vārdu.
Grozījums Nr. 94
Eiropas Parlamenta Reglaments
78. pants
78. pants
78. pants
Pieņemto tiesību aktu parakstīšana
Pieņemto tiesību aktu parakstīšana un publicēšana
Kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Kad saskaņā ar 193. pantu un XVIa pielikumu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.
Pēc tam Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri nodrošina akta publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
Grozījums Nr. 95
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 9.a nodaļa (jauna)
4.  NODAĻA
APSPRIEŽU PROCEDŪRAI RAKSTURĪGIE NOTEIKUMI
(Ievieto aiz 78. panta.)
Grozījums Nr. 96
Eiropas Parlamenta Reglaments
78.a pants (jauns)
78.a pants
Grozīts juridiski saistoša akta priekšlikums
Ja Komisija ir paredzējusi aizstāt vai grozīt juridiski saistoša akta priekšlikumu, atbildīgā komiteja var atlikt jautājuma izskatīšanu līdz Komisijas jaunā priekšlikuma vai grozījumu saņemšanai.
Grozījums Nr. 97
Eiropas Parlamenta Reglaments
78.b pants (jauns)
78.b pants
Komisijas nostāja attiecībā uz grozījumiem
Pirms galīgā balsojuma par juridiski saistoša akta priekšlikumu atbildīgā komiteja var prasīt Komisijai, lai tā dara zināmu savu nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem priekšlikuma grozījumiem.
Vajadzības gadījumā minēto nostāju iekļauj ziņojumā.
Grozījums Nr. 98
Eiropas Parlamenta Reglaments
78.c pants (jauns)
78.c pants
Balsošana Parlamentā
Pēc analoģijas piemēro 59. panta -1., 1., 1.b un 1.c punktu.
Grozījums Nr. 99
Eiropas Parlamenta Reglaments
78.d pants (jauns)
78.d pants
Parlamenta nostājas pārraudzība
1.   Pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju par juridiski saistoša akta projektu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents pārrauga šā akta projekta virzību procedūrā, kuras rezultātā akts tiek pieņemts Padomē, it īpaši — lai pārliecinātos, ka pienācīgi tiek ievēroti visi solījumi, ko Padome vai Komisija ir devusi Parlamentam attiecībā uz tā nostāju. Viņi par minēto virzību regulāri ziņo atbildīgajai komitejai.
2.   Atbildīgā komiteja var lūgt, lai Komisija un Padome ar to apspriež attiecīgo jautājumu.
3.   Atbildīgā komiteja, ja uzskata to par vajadzīgu, jebkurā pārraudzības procedūras posmā var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, iesakot Parlamentam:
–   prasīt, lai Komisija atsauc savu priekšlikumu,
–   prasīt, lai Komisija vai Padome saskaņā ar 78.e pantu atkārtoti iesniedz jautājumu izskatīšanai Parlamentā vai lai Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu, vai
–   nolemt veikt jebkuru citu darbību, ko tas uzskata par atbilstošu.
Šo rezolūcijas priekšlikumu iekļauj darba kārtības projektā nākamajā sesijā pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas komitejā.
Grozījums Nr. 100
Eiropas Parlamenta Reglaments
78.e pants (jauns)
78.e pants
Atkārtota iesniegšana Parlamentam
1.   Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs aicina Padomi atkārtoti apspriesties ar Parlamentu, pastāvot 63. panta 1. punktā izklāstītajiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī tad, ja Padome būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt juridiski saistošā akta projektu, par kuru Parlaments sākotnēji paudis nostāju, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, lai iekļautu Parlamenta grozījumus.
2.   Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai juridiski saistoša akta projektu šajā pantā paredzētajos gadījumos Parlamentam atkārtoti iesniedz arī tad, ja Parlaments tā nolēmis pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu ierosinājuma.
Grozījums Nr. 101
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 7. nodaļa – numerācija
7.  NODAĻA
5.  NODAĻA
KONSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI
KONSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI
Grozījums Nr. 102
Eiropas Parlamenta Reglaments
81. pants
81. pants
81. pants
Pievienošanās līgumi
Pievienošanās līgumi
1.  Visus kādas Eiropas valsts pieteikumus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
1.  Jebkuru kādas Eiropas valsts pieteikumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var nolemt uzaicināt Komisiju vai Padomi piedalīties debatēs pirms sarunu uzsākšanas ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu.
2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var nolemt uzaicināt Komisiju vai Padomi piedalīties debatēs pirms sarunu uzsākšanas ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu.
3.  Visā sarunu gaitā Komisija un Padome regulāri un vispusīgi informē atbildīgo komiteju , vajadzības gadījumā konfidenciāli, par sarunu virzību .
3.  Atbildīgā komiteja prasa Komisijai un Padomei regulāri un pilnībā to informēt par sarunu virzību , vajadzības gadījumā šo informāciju sniedzot konfidenciāli .
4.  Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, var pieņemt ieteikumus un prasīt, lai tos ņem vērā, pirms ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, paraksta līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.
4.  Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, var pieņemt ieteikumus un prasīt, lai tos ņem vērā, pirms ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, paraksta līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.
5.  Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas dod piekrišanu saskaņā ar 99. pantu.
5.  Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas dod piekrišanu saskaņā ar 99. pantu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu Parlaments dod piekrišanu, ja par to ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.
Grozījums Nr. 103
Eiropas Parlamenta Reglaments
83. pants
83. pants
83. pants
Pamatprincipu pārkāpumi dalībvalstī
Pamatprincipu un pamatvērtību pārkāpumi dalībvalstī
1.  Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. un 52. pantu, Parlaments var:
1.  Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. un 52. pantu, Parlaments var:
a)  balsot par pamatotu priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu;
a)  balsot par argumentētu priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu;
b)  balsot par priekšlikumu, kurā aicina Komisiju vai dalībvalstis iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 2. punktu;
b)  balsot par priekšlikumu, kurā aicina Komisiju vai dalībvalstis iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 2. punktu;
c)  balsot par priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu vai pēc tam saskaņā ar 7. panta 4. punktu.
c)  balsot par priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu vai pēc tam saskaņā ar 7. panta 4. punktu.
2.  Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.
2.  Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.
3.  Šī panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.
3.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantu šā panta 1. un 2.  punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.
4.  Ar Priekšsēdētāju konferences atļauju atbildīgā komiteja var iesniegt pievienotu rezolūcijas priekšlikumu. Šāds rezolūcijas priekšlikums atspoguļo Parlamenta viedokli par smagu pārkāpumu dalībvalstī, kā arī par attiecīgām sankcijām un to maiņu vai atcelšanu.
4.  Ar Priekšsēdētāju konferences atļauju atbildīgā komiteja var iesniegt pievienotu rezolūcijas priekšlikumu. Šāds rezolūcijas priekšlikums atspoguļo Parlamenta viedokli par smagu pārkāpumu dalībvalstī, kā arī par attiecīgi veicamajiem pasākumiem un minēto pasākumu maiņu vai atcelšanu.
5.  Atbildīgā komiteja nodrošina, ka Parlaments ir pilnībā informēts un ka vajadzības gadījumā ir notikusi apspriešanās par visiem pārraudzības pasākumiem, kas seko Parlamenta piekrišanai, kura dota saskaņā ar 3. punktu. Padomi aicina ziņot par notikumu attīstību. Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma, kas izstrādāts ar Priekšsēdētāju konferences atļauju, Parlaments var pieņemt ieteikumus Padomei.
5.  Atbildīgā komiteja nodrošina, ka Parlaments ir pilnībā informēts un ka vajadzības gadījumā ir notikusi apspriešanās par visiem pārraudzības pasākumiem, kas seko Parlamenta piekrišanai, kura dota saskaņā ar 3. punktu. Padomi aicina ziņot par notikumu attīstību. Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma, kas izstrādāts ar Priekšsēdētāju konferences atļauju, Parlaments var pieņemt ieteikumus Padomei.
Grozījums Nr. 104
Eiropas Parlamenta Reglaments
84. pants
84. pants
84. pants
Parlamenta sastāvs
Parlamenta sastāvs
Laikus pirms sasaukuma beigām Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi saskaņā ar 45. pantu, var sagatavot priekšlikumu par izmaiņām Parlamenta sastāvā. Eiropadomes lēmuma projektu par Parlamenta sastāva noteikšanu izskata saskaņā ar 99. pantu.
Laikus pirms sasaukuma beigām Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu un Reglamenta 45. un 52.  pantu, var nākt klajā ar priekšlikumu par izmaiņām Parlamenta sastāvā. Eiropadomes lēmuma projektu par Parlamenta sastāva noteikšanu izskata saskaņā ar 99. pantu.
Grozījums Nr. 105
Eiropas Parlamenta Reglaments
85. pants
85. pants
85. pants
Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm
Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm
1.  Pieprasījumus ieviest ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. pantu Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Vajadzības gadījumā piemēro Reglamenta 39., 41., 43., 47., 57. līdz 63. un 99. pantu.
1.  Pieprasījumus ieviest ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. pantu Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Piemēro Reglamenta 99. pantu.
2.  Atbildīgā komiteja pārbauda, vai ir ievērots Līguma par Eiropas Savienību 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pants.
2.  Atbildīgā komiteja pārbauda, vai ir ievērots Līguma par Eiropas Savienību 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pants.
3.  Turpmākos tiesību aktus, kuri ierosināti, pamatojoties uz ciešāku sadarbību pēc tās iedibināšanas, izskata Parlamentā saskaņā ar tām pašām procedūrām kā gadījumos, kad ciešāku sadarbību nepiemēro. Piemēro 47. pantu.
3.  Turpmākos tiesību aktus, kuri ierosināti, pamatojoties uz ciešāku sadarbību pēc tās iedibināšanas, izskata Parlamentā saskaņā ar tām pašām procedūrām kā gadījumos, kad ciešāku sadarbību nepiemēro. Piemēro 47. pantu.
Grozījums Nr. 106
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 8. nodaļa – numerācija
8.  NODAĻA
6.  NODAĻA
BUDŽETA PROCEDŪRAS
BUDŽETA PROCEDŪRAS
Grozījums Nr. 107
Eiropas Parlamenta Reglaments
86. pants
86. pants
86. pants
Daudzgadu finanšu shēma
Daudzgadu finanšu shēma
Ja Padome prasa Parlamenta piekrišanu attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Par Parlamenta piekrišanu jānobalso deputātu vairākumam .
Ja Padome prasa Parlamenta piekrišanu attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, jautājumu izskata saskaņā ar 99. pantu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. panta 2. punktu Parlaments dod piekrišanu, ja par to ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums .
Grozījums Nr. 108
Eiropas Parlamenta Reglaments
86.a pants (jauns)
86.a pants
Ikgadējā budžeta procedūra
Atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot jebkādu ziņojumu par budžetu, ko tā uzskata par atbilstošu, ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikumu 1a .
Jebkura cita komiteja var sniegt atzinumu atbildīgās komitejas noteiktajā termiņā.
___________________
1a OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
Grozījums Nr. 109
Eiropas Parlamenta Reglaments
87. pants
87. pants
svītrots
Darba dokumenti
1.   Deputātiem ir pieejami šādi dokumenti:
(a)  Komisijas iesniegtais budžeta projekts;
(b)  pārskats par Padomes apspriedēm attiecībā uz budžeta projektu;
(c)  Padomes nostāja par budžeta projektu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 3. punktu;
(d)  visi lēmumu projekti par provizoriskajām divpadsmitdaļām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 315. pantu.
2.   Šos dokumentus nodod atbildīgajai komitejai. Visas attiecīgās komitejas var sniegt atzinumu.
3.   Ja citas komitejas vēlas sniegt atzinumus, Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā šīm komitejām tas jādara zināms atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr. 110
Eiropas Parlamenta Reglaments
88. pants
88. pants
88. pants
Budžeta projekta izskatīšana — pirmais posms
Parlamenta nostāja attiecībā uz budžeta projektu
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt budžeta projekta grozījumu projektus un izteikties par tiem .
1.  Deputāti var individuāli iesniegt atbildīgajai komitejai grozījumus Padomes nostājā attiecībā uz budžeta projektu .
Grozījumus Padomes nostājā Parlamentam var iesniegt vismaz 40 deputāti vai komitejas vai politiskās grupas vārdā.
2.  Grozījumu projekti ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski , ja tos ir parakstījuši vismaz 40 deputāti vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā, norādot , uz kuru budžeta pozīciju tie attiecas, un ja ir ievērots ieņēmumu un izdevumu līdzsvara princips. Grozījumu projektos ir visi vajadzīgie norādījumi attiecībā uz paskaidrojumiem, kuri jāpievieno attiecīgajai budžeta pozīcijai .
2.  Grozījumus iesniedz un pamato rakstiski , tos paraksta grozījumu iesniedzēji , un tajos norāda budžeta pozīciju , uz kuru tie attiecas.
Visi budžeta projekta grozījumu projekti jāpamato rakstiski.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu projektu iesniegšanas termiņu.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu.
4.  Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par iesniegtajiem tekstiem , pirms tos apspriež plenārsēdē.
4.  Atbildīgā komiteja balso par grozījumiem , pirms tos apspriež plenārsēdē.
Par tiem grozījumu projektiem , kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, plenārsēdē balso tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz 40 deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.
4.a   Par plenārsēdē iesniegtiem grozījumiem , kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, var balsot tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz 40  deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.
5.  Parlamenta tāmes grozījumu projektus , kas līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis šīs tāmes sastādīšanas laikā, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.
5.  Parlamenta tāmes grozījumus , kas līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis tāmes sastādīšanas laikā, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.
6.  Atkāpjoties no 59. panta 2. punkta noteikumiem, Parlaments balso atsevišķi un secīgi par:
6.  Parlaments balso secīgi par:
–  katru grozījuma projektu,
–  grozījumiem Padomes nostājā attiecībā uz budžeta projektu — pa budžeta iedaļām ,
–   katru budžeta projekta iedaļu,
–  rezolūcijas priekšlikumu par budžeta projektu.
–  rezolūcijas priekšlikumu par budžeta projektu.
Tomēr piemēro 174. panta 4. līdz 8. punkta noteikumus.
Tomēr piemēro 174. panta 4. līdz 8.a  punkta noteikumus.
7.  Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, par kuriem nav iesniegti grozījumu projekti , uzskata par pieņemtiem.
7.  Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, attiecībā uz kuriem nav iesniegti grozījumi , uzskata par pieņemtiem.
8.  Lai grozījumu projektus pieņemtu, par tiem jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.
8.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta a) apakšpunktu, lai grozījumus pieņemtu, par tiem ir jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.
9.  Ja Parlaments ir grozījis budžeta projektu, šādi grozīto budžeta projektu kopā ar pamatojumu nosūta Padomei un Komisijai.
9.  Ja Parlaments ir grozījis Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, šādi grozīto nostāju kopā ar pamatojumiem un tās plenārsēdes protokolu, kurā grozījumi tika pieņemti, nosūta Padomei un Komisijai.
10.   Tās sēdes protokolu, kuras laikā Parlaments ir sniedzis atzinumu par budžeta projektu, nosūta Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 111
Eiropas Parlamenta Reglaments
89. pants
89 . pants
95 .a  pants
Finanšu trialogs
Iestāžu sadarbība
Priekšsēdētājs piedalās regulārās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmēs, kas tiek sasauktas pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Sestās daļas II sadaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu apspriešanos un attiecīgo iestāžu nostāju samierināšanu nolūkā veicināt iepriekš minēto procedūru īstenošanu.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 324. pantu priekšsēdētājs piedalās regulārās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmēs, kas tiek sasauktas pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Sestās daļas II sadaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu apspriešanos un attiecīgo iestāžu nostāju samierināšanu nolūkā veicināt iepriekš minēto procedūru īstenošanu.
Parlamenta priekšsēdētājs var uzticēt šo uzdevumu priekšsēdētāja vietniekam, kam ir pieredze budžeta jautājumos, vai par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājam.
Parlamenta priekšsēdētājs var uzticēt šo uzdevumu priekšsēdētāja vietniekam, kam ir pieredze budžeta jautājumos, vai par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājam.
(Šo noteikumu grozītajā redakcijā pārvieto uz nodaļas par budžeta procedūrām beigām, aiz 95. panta.)
Grozījums Nr. 112
Eiropas Parlamenta Reglaments
91. pants
91. pants
91. pants
Budžeta pieņemšana galīgā variantā
Budžeta pieņemšana galīgā variantā
Kad priekšsēdētājs ir pārliecinājies , ka budžets pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta noteikumiem, viņš paziņo plenārsēdē, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Ja priekšsēdētājs uzskata , ka budžets ir pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta noteikumiem, viņš paziņo plenārsēdē, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 113
Eiropas Parlamenta Reglaments
93. pants
93. pants
93. pants
Komisijas budžeta izpildes apstiprināšana
Budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšana Komisijai
Noteikumi par procedūru , kura jāpiemēro , lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Finanšu regulu, ir pievienoti Reglamentam 11 . Minētais pielikums ir pieņemts saskaņā ar 227 . panta 2. punktu.
Noteikumi par procedūrām , ko piemēro , lai Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Finanšu regulu, ir iekļauti Reglamenta pielikumā 11 .
__________________
__________________
11 Sk. V pielikumu.
11 Sk. V pielikumu.
Grozījums Nr. 114
Eiropas Parlamenta Reglaments
94. pants
94. pants
94. pants
Citas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras
Citas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras
Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, kurā :
Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, ar kuru :
–  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam sniedz apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi;
–  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam sniedz apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi;
–  atbildīgajiem darbiniekiem sniedz apstiprinājumu par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, piemēram, Padomes (attiecībā uz tāsizpildiestādes darbību) , Eiropas Savienības Tiesas , Revīzijas palātas , Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas , attiecīgo budžetu izpildi;
–  apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz personām, kas ir atbildīgas par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, tāduPadome , Eiropas Savienības Tiesa , Revīzijas palāta , Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja , budžeta izpildi;
–  Komisijai sniedz apstiprinājumu par Eiropas Attīstības fonda budžetu ;
–  Komisijai sniedz apstiprinājumu par Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi ;
–  apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz struktūrām, kas ir atbildīgas par to juridiski neatkarīgo vienību budžeta pārvaldību, kuras veic Eiropas Savienības uzdevumus, ciktāl uz to darbību attiecas tiesību normas, kas prasa budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlamentā ;
–  apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz struktūrām, kas ir atbildīgas par to juridiski neatkarīgo vienību budžeta pārvaldību, kuras veic Eiropas Savienības uzdevumus, ciktāl uz to darbību attiecas tiesību normas, kas paredz, ka Eiropas Parlaments sniedz apstiprinājumu par budžeta izpildi ;
Grozījums Nr. 115
Eiropas Parlamenta Reglaments
95. pants
95 . pants
92 .a  pants
Parlamenta veiktā budžeta izpildes kontrole
Budžeta izpilde
1.  Parlaments uzrauga kārtējā gada budžeta izpildi. Šo uzdevumu tas uzdod veikt par budžetu un par budžeta izpildes kontroli atbildīgajām komitejām, kā arī pārējām attiecīgajām komitejām.
1.  Parlaments uzrauga kārtējā gada budžeta izpildi. Šo uzdevumu tas uzdod veikt par budžetu un par budžeta izpildes kontroli atbildīgajām komitejām, kā arī pārējām attiecīgajām komitejām.
2.  Katru gadu pirms nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Parlaments izskata kārtējā budžeta izpildes grūtības un vajadzības gadījumā to veic, pamatojoties uz atbildīgās komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.
2.  Katru gadu pirms nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas Parlaments izskata kārtējā budžeta izpildes grūtības un vajadzības gadījumā to veic, pamatojoties uz atbildīgās komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.
(Šis pants grozītajā redakcijā tiek pārvietots pirms 93. panta.)
Grozījums Nr. 116
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 9. nodaļa – numerācija
9.  NODAĻA
7.  NODAĻA
IEKŠĒJĀS BUDŽETA PROCEDŪRAS
IEKŠĒJĀS BUDŽETA PROCEDŪRAS
Grozījums Nr. 117
Eiropas Parlamenta Reglaments
98. pants
98. pants
98. pants
Pilnvaras uzņemties un segt izdevumus
Pilnvaras uzņemties un segt izdevumus, apstiprināt pārskatus un sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi
1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju uzņemas un sedz vai liek uzņemties un segt izdevumus atbilstoši Prezidija pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju uzņemas un sedz vai liek uzņemties un segt izdevumus atbilstoši Prezidija pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs nosūta atbildīgajai komitejai gada pārskatu projektu.
2.  Parlamenta priekšsēdētājs nosūta atbildīgajai komitejai gada pārskatu projektu.
3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments apstiprina pārskatus un lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu.
3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments apstiprina pārskatus un lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 118
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 10. nodaļa – numerācija
10.  NODAĻA
8.  NODAĻA
PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA
PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA
Grozījums Nr. 119
Eiropas Parlamenta Reglaments
99. pants
99. pants
99. pants
Piekrišanas procedūra
Piekrišanas procedūra
1.  Ja Parlamentu lūdz dot piekrišanu ierosinātam aktam, Parlaments , pieņemot lēmumu, ņem vērā atbildīgās komitejas sagatavotu ieteikumu pieņemt vai noraidīt attiecīgo aktu. Ieteikumā ir atsauces, bet tajā nav apsvērumu. Tajā var būt īss pamatojums , par kuru ir atbildīgs referents un par kuru nebalso. Pēc analoģijas piemēro 56. panta 1. punktu. Komitejā iesniegtie grozījumi ir pieņemami tikai tad, ja to mērķis ir pilnībā mainīt referenta ierosināto ieteikumu.
1.  Ja Parlamentu lūdz dot piekrišanu juridiski saistošam aktam , atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam ieteikumu pieņemt vai noraidīt ierosināto aktu.
Ieteikumā ir atsauces, bet tajā nav apsvērumu. Komitejā iesniegtie grozījumi ir pieņemami tikai tad, ja to mērķis ir pilnībā mainīt referenta ierosināto ieteikumu.
Ieteikumam var pievienot īsu paskaidrojumu , par kuru ir atbildīgs referents un par kuru nebalso. Pēc analoģijas piemēro 56. panta 1. punktu.
Atbildīgā komiteja var iesniegt nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu. Citas komitejas var būt iesaistītas rezolūcijas sagatavošanā saskaņā ar 201. panta 3. punktu , to lasot saistībā ar 53., 54. vai 55. pantu .
1.a   Vajadzības gadījumā atbildīgā komiteja var iesniegt arī ziņojumu, kurā iekļauts nenormatīvas rezolūcijas priekšlikums, kurā izklāstīti iemesli tam, kāpēc Parlamentam būtu jādod vai jāatsaka piekrišana , un attiecīgā gadījumā sniegti ieteikumi attiecībā uz ierosinātā akta īstenošanu .
1.b   Atbildīgā komiteja pieprasījumu dot piekrišanu izskata bez liekas kavēšanās. Ja atbildīgā komiteja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tai ir nodots pieprasījums dot piekrišanu, nav pieņēmusi ieteikumu, Priekšsēdētāju konference var vai nu iekļaut jautājumu izskatīšanai nākamās sesijas darba kārtībā, vai pienācīgi pamatotos gadījumos nolemt pagarināt sešu mēnešu termiņu.
Parlaments lēmumu par piekrišanu pieņem ar vienu balsojumu par aktu, kuram saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību vajadzīga Parlamenta piekrišana, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās komitejas ieteikums ir apstiprināt vai noraidīt aktu, un nevar iesniegt nekādus grozījumus. Vajadzīgais vairākums, lai piekrišanu pieņemtu, ir vairākums, kas noteikts tajā Līguma par Eiropas Savienību vai Līguma par Eiropas Savienības darbību pantā, kurš veido ierosinātā akta juridisko pamatu, vai nodotais balsu vairākums, ja attiecīgajā pantā vairākums nav noteikts . Ja vajadzīgais vairākums netiek iegūts, uzskata, ka ierosinātais akts ir noraidīts.
1.c   Parlaments lēmumu par ierosināto aktu pieņem ar vienu balsojumu par piekrišanu neatkarīgi no tā, vai atbildīgās komitejas ieteikums ir apstiprināt vai noraidīt aktu, un iesniegt grozījumus nav iespējams . Ja vajadzīgais vairākums netiek iegūts, uzskata, ka ierosinātais akts ir noraidīts.
2.   Turklāt attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem, pievienošanās līgumiem, gadījumiem, kad konstatē, ka dalībvalsts ir vairākkārt nopietni pārkāpusi pamatprincipus, kā arī attiecībā uz Parlamenta sastāva noteikšanu, ciešākas sadarbības izveidi starp dalībvalstīm un daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanu piemēro attiecīgi 108., 81., 83., 84., 85. un 86. pantu.
3.  Ja ir vajadzīga Parlamenta piekrišana leģislatīvā akta priekšlikumam vai paredzētam starptautiskam nolīgumam , atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā leģislatīvā akta vai paredzētā starptautiskā nolīguma grozīšanu vai īstenošanu.
3.  Ja ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, atbildīgā komiteja jebkurā laikā var iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā akta grozīšanu vai īstenošanu.
4.   Atbildīgā komiteja pieprasījumu dot piekrišanu izskata bez liekas kavēšanās. Ja atbildīgā komiteja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts pieprasījums dot piekrišanu, nolemj ieteikumu nesniegt vai ieteikumu nav pieņēmusi, Priekšsēdētāju konference var vai nu jautājumu iekļaut nākamās sesijas darba kārtībā izskatīšanai, vai pienācīgi pamatotos gadījumos nolemt sešu mēnešu termiņu pagarināt.
Ja ir nepieciešama Parlamenta piekrišana paredzētam starptautiskam nolīgumam, Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ieteikumu, var nolemt piekrišanas procedūru apturēt uz laiku, kas nepārsniedz gadu.
Grozījums Nr. 120
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 11. nodaļa – numerācija
11.  NODAĻA
9.  NODAĻA
CITAS PROCEDŪRAS
CITAS PROCEDŪRAS
Grozījums Nr. 121
Eiropas Parlamenta Reglaments
100. pants
100. pants
100. pants
Atzinumu sniegšanas procedūra Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta nozīmē
Procedūra atzinumu sniegšanai par izņēmumiem attiecībā uz euro ieviešanu
1.  Ja Parlamentu aicina sniegt atzinumu par Padomes ieteikumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, Parlaments pēc tam, kad Padome plenārsēdē ir iepazīstinājusi ar saviem ieteikumiem, apspriežas, pamatojoties uz atbildīgās Parlamenta komitejas rakstiski vai mutiski iesniegto priekšlikumu pieņemt vai noraidīt ieteikumus, par kuriem Parlamentam jāsniedz atzinums .
1.  Ja Parlamentu aicina sniegt atzinumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, Parlaments apspriežas, pamatojoties uz atbildīgās Parlamenta komitejas ziņojumu, kurā ieteikts pieņemt vai noraidīt ierosināto aktu .
2.  Pēc tam Parlaments balso par ieteikumiem kopumā , un tiem nevar iesniegt nekādus grozījumus.
2.  Pēc tam Parlaments ar vienu balsojumu balso par ierosināto aktu , un tajā nevar iesniegt nekādus grozījumus.
Grozījums Nr. 122
Eiropas Parlamenta Reglaments
102. pants
102. pants
102. pants
Procedūras brīvprātīgu vienošanos izskatīšanai
Procedūras iecerētu brīvprātīgu vienošanos izskatīšanai
1.  Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par attiecīgā jautājuma būtību saskaņā ar 52. pantu.
1.  Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par attiecīgā jautājuma būtību saskaņā ar 52. pantu.
2.  Ja Komiteja paziņo par nodomu slēgt brīvprātīgu vienošanos, atbildīgā komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.
2.  Ja Komisija paziņo par nodomu slēgt brīvprātīgu vienošanos, atbildīgā komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.
Grozījums Nr. 123
Eiropas Parlamenta Reglaments
103. pants
103. pants
103. pants
Kodifikācija
Kodifikācija
1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par kāda Eiropas Savienības tiesību aktu kodifikāciju, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā. Tā izskata priekšlikumu saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem12 , lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz kodifikāciju un neietver citus būtiskus grozījumus.
1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par kāda Eiropas Savienības tiesību aktu kodifikāciju, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā. Tā izskata priekšlikumu saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem12 , lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz kodifikāciju un neietver citus būtiskus grozījumus.
2.  Komitejai, kas bija atbildīga par kodificējamajiem dokumentiem, pēc pašas vai tās komitejas pieprasījuma, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var lūgt atzinumu par kodifikācijas piemērotību.
2.  Komitejai, kas bija atbildīga par kodificējamajiem dokumentiem, pēc pašas vai tās komitejas pieprasījuma, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var lūgt atzinumu par kodifikācijas piemērotību.
3.  Grozījumi priekšlikuma redakcijā nav pieņemami.
3.  Grozījumi priekšlikuma redakcijā nav pieņemami.
Tomēr pēc referenta pieprasījuma par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem var iesniegt minētajai komitejai grozījumus apstiprināšanai, ar nosacījumu, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu priekšlikuma atbilstību kodifikācijas noteikumiem un neietver nekādus būtiskus grozījumus priekšlikumā.
Tomēr pēc referenta pieprasījuma par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt apstiprināšanai minētajā komitejā tehniskus pielāgojumus ar nosacījumu, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu priekšlikuma atbilstību kodifikācijas noteikumiem, un neietver nekādus būtiskus grozījumus priekšlikumā.
4.  Ja juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja secina, ka priekšlikumā nav iekļauti nekādi būtiski grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktā, tā iesniedz to Parlamentā apstiprināšanai.
4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja secina, ka priekšlikumā nav iekļauti nekādi būtiski grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktā, tā iesniedz to Parlamentā apstiprināšanai.
Ja komiteja secina, ka priekšlikums ietver kādus būtiskus grozījumus, tā iesaka Parlamentam šo priekšlikumu noraidīt.
Ja komiteja secina, ka priekšlikums ietver kādus būtiskus grozījumus, tā iesaka Parlamentam šo priekšlikumu noraidīt.
Abos šajos gadījumos Parlaments piemēro viena balsojuma procedūru — bez grozījumiem un debatēm.
Abos šajos gadījumos Parlaments piemēro viena balsojuma procedūru — bez grozījumiem un debatēm.
__________________
__________________
12 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai, 4. punkts (OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.).
12 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai, 4. punkts (OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.).
Grozījums Nr. 124
Eiropas Parlamenta Reglaments
104. pants
104. pants
104. pants
Pārstrādāšana
Pārstrādāšana
1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārstrādāšanu, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā un par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā.
1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārstrādāšanu, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā un par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā.
2.  Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja to izskata saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem13 , lai pārliecinātos, ka tas neietver nekādus citus būtiskus grozījumus, un tajā ir vienīgi tie grozījumi, kuri skaidri norādīti pašā priekšlikumā.
2.  Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja to izskata saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem13 , lai pārliecinātos, ka tas neietver nekādus citus būtiskus grozījumus un ka tajā ir vienīgi tie grozījumi, kuri skaidri norādīti pašā priekšlikumā.
Saistībā ar šo izskatīšanu priekšlikuma teksta grozījumi nav pieņemami. Tomēr 103. panta 3. punkta otro daļu piemēro tām daļām pārstrādājamā priekšlikumā, kas paliek iepriekšējā redakcijā.
Saistībā ar šo izskatīšanu priekšlikuma teksta grozījumi nav pieņemami. Tomēr 103. panta 3. punkta otro daļu piemēro tām daļām pārstrādājamā priekšlikumā, kas paliek iepriekšējā redakcijā.
3.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
3.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
Šadā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.
Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.
Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām , tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai , un Komisijas pienākums , pirms notiek balsošana saskaņā ar 58. pantu , ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu .
Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās , kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata , ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ , lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ , ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā .
4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
Šadā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.
Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.
__________________
__________________
13 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgums par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, 9. punkts (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.).
13 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgums par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, 9. punkts (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 125
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 9.a nodaļa (jauna)
9.A NODAĻA
Deleģētie akti un īstenošanas akti
Grozījums Nr. 126
Eiropas Parlamenta Reglaments
105. pants
105. pants
105. pants
Deleģētie akti
Deleģētie akti
1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam deleģētu aktu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var lemt par referenta iecelšanu viena vai vairāku deleģēto aktu izskatīšanai .
1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam deleģētu aktu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par leģislatīvo aktu , un tā var nolemt viena vai vairāku deleģēto aktu izskatīšanu uzticēt kādam no saviem locekļiem .
2.  Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo datumu, kurā deleģētais akts saņemts visās oficiālajās valodās, un termiņu, kurā var izteikt iebildumus. Minēto termiņu sāk skaitīt no šā datuma.
2.  Nākamajā sesijā pēc deleģētā akta saņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo datumu, kurā deleģētais akts saņemts visās oficiālajās valodās, un termiņu, kurā var izteikt iebildumus. Minēto termiņu sāk skaitīt no deleģētā akta saņemšanas datuma.
Paziņojumu publicē sēdes protokolā, norādot atbildīgās komitejas nosaukumu.
Paziņojumu publicē sēdes protokolā, norādot atbildīgās komitejas nosaukumu.
3.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus un — ja tā to uzskata par vajadzīgu — pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām komitejām var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu. Minētajā rezolūcijas priekšlikumā izklāsta Parlamenta iebilšanas iemeslus un tajā var būt prasība , lai Komisija iesniedz jaunu deleģēto aktu , kurā būtu ņemti vērā Parlamenta ieteikumi .
3.  Atbildīgā komiteja, ievērojot leģislatīvā akta noteikumus un — ja tā to uzskata par vajadzīgu — pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām komitejām var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret deleģēto aktu . Ja 10 darbdienas pirms tās sesijas sākuma, kuras trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas 5. punktā minētais termiņš, un ir vistuvāk šai dienai , atbildīgā komiteja nav iesniegusi šādu rezolūcijas priekšlikumu , politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu iekļaušanai iepriekš minētās sesijas darba kārtībā .
4.   Ja 10 darba dienas pirms tās sesijas sākuma, kurā trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas 5. punktā minētais termiņš, un vistuvāk tai, atbildīgā komiteja rezolūcijas priekšlikumu nav iesniegusi, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par to, lai jautājumu iekļautu iepriekš minētās sesijas darba kārtībā.
4.a   Ikvienā rezolūcijas priekšlikumā, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu, izklāsta Parlamenta iebildumu iemeslus, un tajā var iekļaut prasību Komisijai, aicinot to iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā ir ņemti vērā Parlamenta ieteikumi.
5.  Lēmumu par visiem iesniegtajiem rezolūciju priekšlikumiem Parlaments pieņem tiesību pamataktā paredzētajā termiņā ar balsu vairākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā .
5.  Šādu rezolūcijas priekšlikumu Parlaments apstiprina leģislatīvajā aktā paredzētajā termiņā un atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punktam — ar Parlamenta deputātu balsu vairākumu .
Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka saskaņā ar tiesību pamataktu ir nepieciešams pagarināt termiņu, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs Parlamenta vārdā par šādu pagarinājumu informē Padomi un Komisiju.
Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka saskaņā ar leģislatīvā akta noteikumiem ir nepieciešams pagarināt termiņu, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs Parlamenta vārdā par šādu pagarinājumu informē Padomi un Komisiju.
6.  Ja atbildīgā komiteja iesaka Parlamentam pirms tiesību pamataktā paredzētā termiņa beigām paziņot, ka tas neizteiks iebildumus pret deleģēto aktu,
6.  Ja atbildīgā komiteja iesaka Parlamentam pirms leģislatīvā aktā paredzētā termiņa beigām paziņot, ka tas neizteiks iebildumus pret deleģēto aktu,
–  tā ar argumentētu vēstuli par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju un iesniedz ieteikumu šajā sakarā;
–  tā ar argumentētu vēstuli par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju un iesniedz ieteikumu šajā sakarā;
–  ja nākamajā Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē vai, steidzamos gadījumos izmantojot rakstisku procedūru, iebildumi nav izteikti, tās priekšsēdētājs par to paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kas savukārt plenārsēdē iespējami drīz informē deputātus;
–  ja nākamajā Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē vai steidzamos gadījumos — ar rakstiskas procedūras palīdzību iebildumi nav izteikti, tās priekšsēdētājs par to paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kas savukārt plenārsēdē iespējami drīz informē deputātus;
–  ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē kāda politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti iebilst pret ieteikumu, par to balso;
–  ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē kāda politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti iebilst pret ieteikumu, par to balso;
–  ja tajā pašā termiņā iebildumi nav izteikti, ierosināto ieteikumu uzskata par apstiprinātu;
–  ja tajā pašā termiņā iebildumi nav izteikti, ierosināto ieteikumu uzskata par apstiprinātu;
–  kad šāds ieteikums ir pieņemts, visi turpmākie priekšlikumi izteikt iebildumus pret deleģēto aktu nav pieņemami.
–  kad šāds ieteikums ir pieņemts, visi turpmākie priekšlikumi izteikt iebildumus pret deleģēto aktu nav pieņemami.
7.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus, var uzņemties iniciatīvu iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru pilnībā vai daļēji atsauc attiecīgajā aktā paredzēto pilnvaru deleģējumu. Parlaments lēmumu pieņem ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā noteikto balsu vairākumu .
7.  Atbildīgā komiteja, ievērojot leģislatīvā akta noteikumus, var iesniegt Parlamentam rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru pilnībā vai daļēji atsauc attiecīgajā aktā paredzēto pilnvaru deleģējumu vai iebilst pret pilnvaru deleģējuma termiņa automātisku pagarināšanu .
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punktu par lēmumu atsaukt pilnvaru deleģējumu jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.
8.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi un Komisiju par nostājām, kas pieņemtas saskaņā ar šo pantu.
8.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi un Komisiju par nostājām, kas pieņemtas saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 127
Eiropas Parlamenta Reglaments
106. pants
106. pants
106. pants
Īstenošanas akti un pasākumi
Īstenošanas akti un pasākumi
1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas akta vai pasākuma projektu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var lemt par referenta iecelšanu viena vai vairāku īstenošanas aktu vai pasākumu projektu izskatīšanai .
1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas akta vai pasākuma projektu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par leģislatīvo aktu , un tā var nolemt viena vai vairāku īstenošanas aktu vai pasākumu projektu izskatīšanu uzticēt kādam no saviem locekļiem .
2.  Atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka īstenošanas akta vai pasākuma projekts pārsniedz tiesību pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras vai ka tas citu iemeslu dēļ neatbilst Savienības tiesību normām.
2.  Atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka īstenošanas akta vai pasākuma projekts pārsniedz leģislatīvā aktā paredzētās īstenošanas pilnvaras vai ka tas citu iemeslu dēļ neatbilst Savienības tiesību normām.
3.  Rezolūcijas priekšlikumā var būt prasība, lai Komisija aktu, pasākumu vai akta vai pasākuma projektu atsauc, to groza, ņemot vērā Parlamenta izteiktos iebildumus, vai iesniedz jaunu likumdošanas priekšlikumu. Parlamenta priekšsēdētājs par pieņemto nostāju informē Padomi un Komisiju.
3.  Rezolūcijas priekšlikumā var būt prasība, lai Komisija īstenošanas akta vai pasākuma projektu atsauc, to groza, ņemot vērā Parlamenta izteiktos iebildumus, vai iesniedz jaunu likumdošanas priekšlikumu. Parlamenta priekšsēdētājs par pieņemto nostāju informē Padomi un Komisiju.
4.  Ja uz Komisijas paredzētajiem īstenošanas pasākumiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, kura paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, piemēro šādus papildu noteikumus:
4.  Ja uz Komisijas paredzētajiem īstenošanas pasākumiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, kura paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, piemēro šādus papildu noteikumus:
a)  kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad pasākumu projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās. Ja piemēro īsāku termiņu, nekā paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā, un steidzamos gadījumos, kas minēti Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā, ja vien atbildīgās komitejas priekšsēdētājs neiebilst, kontroles laiku sāk skaitīt no dienas, kad Parlaments ir saņēmis īstenošanas pasākumu galīgo projektu valodu versijās, kas iesniegtas tās komitejas locekļiem, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Šādā gadījumā 158.  pantu nepiemēro;
a)  kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad īstenošanas pasākuma projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās. Ja piemēro īsāku termiņu, nekā paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā, un steidzamos gadījumos, kas minēti Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā, ja vien atbildīgās komitejas priekšsēdētājs neiebilst, kontroles laiku sāk skaitīt no dienas, kad Parlaments ir saņēmis īstenošanas pasākuma galīgo projektu valodu versijās, kas iesniegtas tās komitejas locekļiem, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Abos iepriekšējā teikumā minētajos gadījumos 158. pantu nepiemēro;
b)  ja īstenošanas pasākuma projekta pamatā ir Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. vai 6. punkts, kuros ir noteikti saīsināti termiņi Parlamenta iebildumu izteikšanai, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret pasākuma projekta pieņemšanu, ja atbildīgā komiteja noteiktajā termiņā nav varējusi sarīkot sanāksmi;
b)  ja īstenošanas pasākuma projekta pamatā ir Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. vai 6. punkts, kuros ir noteikti saīsināti termiņi Parlamenta iebildumu izteikšanai, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret pasākuma projekta pieņemšanu, ja atbildīgā komiteja noteiktajā termiņā nav varējusi sarīkot sanāksmi;
c)  Parlaments ar deputātu balsu vairākumu var iebilst pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu, norādot , ka šis projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, neatbilst pamatakta mērķim vai saturam vai arī tajā nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips;
c)  Parlaments ar deputātu balsu vairākumu var pieņemt rezolūciju, ar ko iebilst pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu un norāda , ka šis projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, neatbilst pamatakta mērķim vai saturam vai arī tajā nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips.
Ja 10 darbdienas pirms tās sesijas sākuma, kuras trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas termiņš iebildumu izteikšanai pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu, un ir vistuvāk šai dienai, atbildīgā komiteja nav iesniegusi šādu rezolūcijas priekšlikumu, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu iekļaušanai iepriekš minētās sesijas darba kārtībā.
d)  ja atbildīgā komiteja saistībā ar Komisijas pienācīgi pamatotu pieprasījumu argumentētā vēstulē iesaka Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, lai Parlaments pirms Lēmuma  1999/468/EK 5.a  panta 3.  punkta c)  apakšpunktā un/vai 5.a  panta 4.  punkta e)  apakšpunktā paredzētā parastā termiņa beigām paziņo, ka tas neizteiks iebildumus pret ierosināto pasākumu, piemēro Reglamenta 105.  panta 6.  punktā noteikto procedūru.
d)  ja atbildīgā komiteja argumentētā vēstulē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam iesaka , lai Parlaments pirms Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un/vai 5.a panta 4. punkta e) apakšpunktā paredzētā parastā termiņa beigām paziņo, ka tas neizteiks iebildumus pret ierosināto pasākumu, piemēro Reglamenta 105. panta 6. punktā noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 128
Eiropas Parlamenta Reglaments
108. pants
108. pants
108. pants
Starptautiski nolīgumi
Starptautiski nolīgumi
1.  Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt procedūru un informēt Komiteju priekšsēdētāju konferenci par šo lēmumu. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 53. panta 1. punktu var lūgt citām komitejām sniegt atzinumu. Ja vajadzīgs, piemēro 201. panta 2. punktu, 54. vai 55. pantu.
1.  Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt šo sagatavošanās posmu. Tā par šo lēmumu informē Komiteju priekšsēdētāju konferenci .
Atbildīgās komitejas un, attiecīgā gadījumā, iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka Parlamentam nekavējoties un regulāri tiek sniegta, vajadzības gadījumā — konfidenciāli, pilnīga informāciju par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp sarunu norāžu teksta projekti un pieņemto tekstu galīgie varianti, kā arī 3. punktā minētā informācija.
–  Komisija atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, un
–  Padome atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību,
1.a   Atbildīgā komiteja pēc iespējas drīzāk no Komisijas uzzina, kāds juridiskais pamats izraudzīts 1. punktā minēto starptautisko nolīgumu slēgšanai. Atbildīgā komiteja pārbauda izraudzīto juridisko pamatu saskaņā ar 39. pantu.
2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var prasīt, lai Padome atļauj sākt sarunas tikai tad, kad Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ir izteicis savu nostāju par ierosināto sarunu mandātu.
2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var prasīt, lai Padome atļauj sākt sarunas tikai tad, kad Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ir izteicis savu nostāju par ierosināto sarunu mandātu.
3.   Kad ir nolemts sākt sarunas, Komisija informē atbildīgo komiteju par 1. punktā minēto starptautisko nolīgumu slēgšanas juridisko pamatu. Atbildīgā komiteja pārbauda izraudzīto juridisko pamatu saskaņā ar 39. pantu. Ja Komisija nav norādījusi juridisko pamatu vai ja tā atbilstība rada šaubas, piemēro 39. pantu.
4.  Jebkurā sarunu posmā un laikā no sarunu beigām līdz starptautiskā nolīguma noslēgšanai Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar 134. pantu , var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms šāda nolīguma slēgšanas.
4.  Jebkurā sarunu posmā un laikā no sarunu beigām līdz starptautiskā nolīguma noslēgšanai Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi pēc savas iniciatīvas, vai izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kurus iesniegusi politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti , var pieņemt ieteikumus Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un prasīt, lai tos ņem vērā pirms attiecīgā nolīguma slēgšanas.
5.  Padomes pieprasījumus sniegt Parlamenta piekrišanu vai atzinumu Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai saskaņā ar 99. pantu vai 47. panta 1. punktu.
5.  Padomes pieprasījumus sniegt Parlamenta piekrišanu vai atzinumu Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai saskaņā ar 99. pantu vai 47. panta 1. punktu.
6.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja , politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu 14 .
6.  Jebkurā laikā, pirms Parlaments balso par pieprasījumu sniegt piekrišanu vai atzinumu , atbildīgā komiteja vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem.
Pirms Parlaments balso par minēto priekšlikumu, tā priekšsēdētājs var pieprasīt par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai komitejai sniegt atzinumu, un tā ziņo par saviem secinājumiem Parlamentam.
Ja Parlaments apstiprina priekšlikumu lūgt Tiesai sniegt atzinumu, balsošanu par pieprasījumu sniegt piekrišanu vai atzinumu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu.
7.  Parlaments sniedz atzinumu par Eiropas Kopienas parakstītā starptautiskā nolīguma vai finanšu protokola noslēgšanu , pagarināšanu vai grozīšanu vai dod tam piekrišanu vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu . Nolīguma vai protokola teksta grozījumi nav pieņemami .
7.  Ja Parlamentam lūdz dot piekrišanu starptautiska nolīguma noslēgšanai , pagarināšanai vai grozīšanai, Parlaments saskaņā ar 99 . pantu pieņem lēmumu ar vienu balsojumu .
Ja Parlaments nedod piekrišanu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka attiecīgo nolīgumu nevar noslēgt, pagarināt vai grozīt.
Neskarot 99. panta 1.b punktu, Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ieteikumu, var nolemt lēmuma par piekrišanas procedūru pieņemšanu atlikt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.
8.  Ja Parlaments ir sniedzis negatīvu atzinumu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo nolīgumu neslēdz.
8.  Ja Parlamentam lūdz sniegt atzinumu par starptautiska nolīguma noslēgšanu, pagarināšanu vai grozīšanu, grozījumi nolīguma tekstā nav pieļaujami. Neskarot 170. panta 1. punktu, ir pieļaujami grozījumi Padomes lēmuma projektā.
Ja Parlaments ir sniedzis negatīvu atzinumu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo nolīgumu neslēdz.
9.   Ja Parlaments nedod piekrišanu starptautiskam nolīgumam, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka šo nolīgumu nevar noslēgt.
9.a   Atbildīgās komitejas un attiecīgā gadījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi pārbauda, vai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu Padome, Komisija un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nekavējoties, regulāri un vajadzības gadījumā konfidenciāli sniedz Parlamentam pilnīgu informāciju par visiem starptautisku nolīgumu sarunu sagatavošanas, sarunu vešanas un noslēgšanas posmiem, tostarp informāciju par sarunu norāžu teksta projektiem un pieņemtajiem galīgajiem tekstiem, kā arī informāciju par minēto nolīgumu īstenošanu.
__________________
14  Skat. arī 141. panta komentāru.
Grozījums Nr. 129
Eiropas Parlamenta Reglaments
109. pants
109. pants
109. pants
Procedūras, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu, piemērojot uz laiku vai pārtraucot starptautiskus nolīgumus vai izstrādājot Eiropas Savienības nostāju struktūrā, kura izveidota ar starptautisku nolīgumu
Starptautisku nolīgumu provizoriska piemērošana vai piemērošanas pārtraukšana vai Eiropas Savienības nostājas noteikšana ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā
Ja Komisija atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām , informē Parlamentu un Padomi par nodomu ierosināt starptautiska nolīguma darbības piemērošanu pagaidu kārtā vai apturēšanu, Parlaments plenārsēdē sniedz paziņojumu, kam seko debates. Parlaments var sniegt ieteikumus saskaņā ar Reglamenta 108. vai 113. pantu.
Ja Komisija vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Augstais pārstāvis informē Parlamentu un Padomi par nodomu ierosināt starptautiska nolīguma provizorisku piemērošanu vai pārtraukšanu , Parlaments var aicināt Padomi, Komisiju vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt paziņojumu, kam seko debates. Parlaments var sniegt ieteikumus, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu vai saskaņā ar Reglamenta 113. pantu, kuros jo īpaši var iekļaut pieprasījumu Padomei nepiemērot nolīgumu provizoriski, kamēr Parlaments nav devis piekrišanu .
To pašu procedūru piemēro, kad Komisija informē Parlamentu par priekšlikumu nostājai , kas Savienības vārdā jāpieņem kādā ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā.
To pašu procedūru piemēro, kad Komisija vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Augstais pārstāvis ierosina nostāju , kas Savienības vārdā jāpieņem kādā ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā.
Grozījums Nr. 130
Eiropas Parlamenta Reglaments
110. pants
110. pants
110. pants
Īpašie pārstāvji
Īpašie pārstāvji
1.  Ja Padome ir paredzējusi iecelt īpašu pārstāvi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 33. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma aicina Padomi sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem par īpašā pārstāvja pilnvarām, mērķiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa uzdevumiem un lomu.
1.  Ja Padome ir paredzējusi iecelt īpašu pārstāvi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 33. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma aicina Padomi sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem par īpašā pārstāvja pilnvarām, mērķiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa uzdevumiem un lomu.
2.  Pēc iecelšanas, bet pirms pienākumu izpildes sākšanas īpašo pārstāvi var aicināt sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai un atbildēt uz tās uzdotajiem jautājumiem.
2.  Pēc iecelšanas, bet pirms pienākumu izpildes sākšanas īpašo pārstāvi var aicināt sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai un atbildēt uz tās uzdotajiem jautājumiem.
3.  Trīs mēnešu laikā pēc īpašā pārstāvja uzklausīšanas atbildīgā komiteja saskaņā ar 134. pantu var ierosināt ieteikumu , kas tieši attiecas uz īpašā pārstāvja sniegto paziņojumu un saņemtajām atbildēm .
3.  Divu mēnešu laikā pēc uzklausīšanas atbildīgā komiteja var sniegt Padomei , Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ieteikumus, kas tieši attiecas uz minēto iecelšanu .
4.  Īpašais pārstāvis pienācīgi un regulāri informē Parlamentu par to, kā viņš īsteno uzticētās pilnvaras.
4.  Īpašais pārstāvis pienācīgi un regulāri informē Parlamentu par to, kā viņš īsteno uzticētās pilnvaras.
5.   Parlaments var aicināt Padomes iecelto īpašo pārstāvi, kam ir pilnvaras attiecībā uz atsevišķiem politiskiem jautājumiem, sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai, vai šis pārstāvis pats var lūgt, lai viņu uzaicina to darīt.
Grozījums Nr. 131
Eiropas Parlamenta Reglaments
111. pants
111. pants
111. pants
Starptautiska pārstāvība
Starptautiska pārstāvība
1.  Kad jāieceļ Savienības ārējās delegācijas vadītājs, amata kandidātu var uzaicināt uz attiecīgo Parlamenta struktūrvienību sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem.
1.  Kad jāieceļ Savienības ārējās delegācijas vadītājs, amata kandidātu var uzaicināt uz atbildīgo komiteju sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem.
2.  Trīs mēnešu laikā pēc 1. pantā minētās uzklausīšanas atbildīgā komiteja var pieņemt rezolūciju vai sniegt ieteikumu, kas tieši attiecas uz sniegto paziņojumu vai saņemtajām atbildēm .
2.  Divu mēnešu laikā pēc 1. pantā minētās uzklausīšanas atbildīgā komiteja var pieņemt rezolūciju vai sniegt ieteikumu, kas tieši attiecas uz iecelšanu .
Grozījums Nr. 132
Eiropas Parlamenta Reglaments
112. pants
112 . pants
113 .a  pants
Apspriešanās ar Parlamentu un tā informēšana saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku
Apspriešanās ar Parlamentu un tā informēšana saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku
1.  Ja notiek apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 36. pantu, šo jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā, kura var sniegt ieteikumus saskaņā ar Reglamenta 113. pantu.
1.  Ja notiek apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 36. pantu, šo jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā, kura var izstrādāt ieteikumu projektu saskaņā ar Reglamenta 113. pantu.
2.  Attiecīgās komitejas cenšas panākt, lai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos tām regulāri un savlaicīgi sniedz informāciju par Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību un īstenošanu katru reizi, kad saistībā ar šo politiku pieņem lēmumu, kam ir finansiāla ietekme, kā arī par visiem citiem finansiālajiem apsvērumiem attiecībā uz darbību, kas saistīta ar šīs politikas īstenošanu. Izņēmuma gadījumos pēc priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja pieprasījuma komiteja var nolemt noturēt sanāksmes aiz slēgtām durvīm.
2.  Attiecīgās komitejas cenšas panākt, lai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos tām regulāri un savlaicīgi sniedz informāciju par Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību un īstenošanu katru reizi, kad saistībā ar šo politiku pieņem lēmumu, kam ir finansiāla ietekme, kā arī par visiem citiem finansiālajiem apsvērumiem attiecībā uz darbību, kas saistīta ar šīs politikas īstenošanu. Izņēmuma gadījumos pēc priekšsēdētāja vietnieka / Augstā pārstāvja pieprasījuma komiteja var nolemt noturēt sanāksmes aiz slēgtām durvīm.
3.  Divreiz gadā notiek debates par priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja izstrādāto apspriedes dokumentu, kurā izklāstīti kopējās ārpolitikas un drošības politikas, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas, galvenie aspekti un prioritātes, kā arī to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. Piemēro 123. pantā noteiktās procedūras.
3.  Divreiz gadā notiek debates par priekšsēdētāja vietnieka / Augstā pārstāvja izstrādāto apspriedes dokumentu, kurā izklāstīti kopējās ārpolitikas un drošības politikas, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas, galvenie aspekti un prioritātes, kā arī to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. Piemēro 123. pantā noteiktās procedūras.
(Sk. arī 134. pantam pievienoto komentāru.)
4.  Priekšsēdētāja vietnieku / augsto pārstāvi uzaicina uz visām debatēm plenārsēdēs, kurās apspriež ārpolitikas, drošības vai aizsardzības politikas jautājumus.
4.  Priekšsēdētāja vietnieku / Augsto pārstāvi uzaicina uz visām debatēm plenārsēdēs, kurās apspriež ārpolitikas, drošības vai aizsardzības politikas jautājumus.
(Šis pants grozītajā redakcijā tiek pārvietots aiz 113. panta un līdz ar to iekļauts jaunizveidotajā 2.a nodaļā.)
Grozījums Nr. 133
Eiropas Parlamenta Reglaments
III. sadaļa – 2.a nodaļa – virsraksts (jauns)
2.A NODAĻA
IETEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU
(Ievietojama pirms 113. panta.)
Grozījums Nr. 134
Eiropas Parlamenta Reglaments
113. pants
113. pants
113. pants
Ieteikumi saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku
Ieteikumi par Savienības ārpolitiku
1.  Par kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbildīgā komiteja pēc tam, kad tā ir saņēmusi Priekšsēdētāju konferences atļauju, vai pamatojoties uz priekšlikumu 134 . panta nozīmē , var sagatavot ieteikumus Padomei savas kompetences ietvaros .
1.  Atbildīgā komiteja var izstrādāt ieteikumu projektu Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas (Savienības ārējā darbība) jautājumiem vai gadījumos, kad starptautisks nolīgums, kurš ietilpst 108 . panta piemērošanas jomā , nav iesniegts Parlamentam vai Parlaments nav par to informēts saskaņā ar 109. pantu .
2.  Steidzamos gadījumos 1. punktā minēto atļauju var dot Parlamenta priekšsēdētājs, kurš var arī atļaut attiecīgās komitejas ārkārtas sanāksmes sasaukšanu .
2.  Steidzamos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var atļaut sasaukt attiecīgās komitejas ārkārtas sanāksmi .
3.  Šos ieteikumus iesniedz balsošanai rakstisku tekstu, un to pieņemšanas gaitā nepiemēro 158. pantu un var iesniegt mutiskus grozījumus .
3.  Pieņemot minētos ieteikumu projektu komitejā, balsošanai iesniedz rakstisku tekstu.
Reglamenta 158. pantu var nepiemērot tikai komitejas darbā un steidzamos gadījumos. Ne komitejas kārtējās sanāksmēs, ne plenārsēdēs nedrīkst atkāpties no 158. panta noteikumiem.
Noteikums, kas atļauj mutisku grozījumu iesniegšanu, nozīmē, ka deputāti nedrīkst iebilst, ja komitejas sanāksmē jābalso par mutiski iesniegtiem grozījumiem.
3.a   Steidzamos gadījumos, kas minēti 2. punktā, komitejas posmā 158. pantu nepiemēro, un šādos gadījumos ir pieņemami mutiski grozījumi. Deputāti nedrīkst iebilst pret mutisku grozījumu iesniegšanu balsošanai komitejā.
4.  Šādā veidā sagatavotus ieteikumus iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā. Ja Parlamenta priekšsēdētājs nolemj, ka jautājums ir steidzams, ieteikumus var iekļaut kārtējās sesijas darba kārtībā. Uzskata, ka ieteikumi ir pieņemti, izņemot gadījumus, kad vismaz 40 deputāti pirms sesijas sākuma ir rakstiski iesnieguši iebildumus, un šādā gadījumā komitejas ieteikumus iekļauj tās pašas sesijas darba kārtībā debatēm un balsošanai. Grozījumus var iesniegt politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti.
4.  Komitejas sagatavoto ieteikumu projektu iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā. Ja Parlamenta priekšsēdētājs nolemj, ka jautājums ir steidzams, ieteikumus var iekļaut kārtējās sesijas darba kārtībā.
4.a   Ieteikumus uzskata par pieņemtiem, ja vien vismaz 40 deputāti pirms sesijas sākuma nav iesnieguši rakstisku iebildumu. Ja šāds iebildums ir iesniegts, komitejas ieteikumu projektu iekļauj tās pašas sesijas darba kārtībā. Par šādiem ieteikumiem rīko debates, un par ikvienu grozījumu, ko iesniegusi politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti, balso.
Grozījums Nr. 135
Eiropas Parlamenta Reglaments
114. pants
114. pants
114. pants
Cilvēktiesību pārkāpumi
Cilvēktiesību pārkāpumi
Katras sesijas laikā ikviena atbildīgā komiteja, nelūdzot tam atļauju, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar 113. panta 4. punktā paredzēto procedūru.
Katras sesijas laikā ikviena atbildīgā komiteja, nelūdzot tam atļauju, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar 113. panta 4. un 4.a  punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 136
Eiropas Parlamenta Reglaments
115. pants
115. pants
115. pants
Parlamenta darbības pārredzamība
Parlamenta darbības pārredzamība
1.  Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu.
1.  Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu.
2.  Parlamenta debates ir publiskas.
2.  Parlamenta debates ir publiskas.
3.  Parlamenta komisiju sanāksmes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt — vēlākais apstiprinot attiecīgās sanāksmes darba kārtību , ka daļu tajā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu — aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nodrošināt publisku piekļuvi sanāksmes dokumentiem un protokoliem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu. Reglamenta 166. pantu piemēro gadījumos, kad tiek pārkāpti konfidencialitātes noteikumi.
3.  Parlamenta komiteju sanāksmes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt — vēlākais, sanāksmes darba kārtības pieņemšanas laikā — , ka daļu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu — aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nolemt sanāksmes dokumentus darīt publiski pieejamus .
4.   Pieprasījumus saistībā ar imunitātes procedūru saskaņā ar 9. panta noteikumiem atbildīgā komiteja vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm.
Grozījums Nr. 137
Eiropas Parlamenta Reglaments
116. pants
116. pants
116. pants
Publiska piekļuve dokumentiem
Publiska piekļuve dokumentiem
1.  Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Parlamenta dokumentiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu, ja ievēro principus, nosacījumus un ierobežojumus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001, un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas ietverti šajā Reglamentā .
1.  Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Parlamenta dokumentiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu, ja ievēro principus, nosacījumus un ierobežojumus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001.
Cik vien iespējams, piekļuvi Parlamenta dokumentiem tieši tāpat nodrošina arī citām fiziskām vai juridiskām personām.
Cik vien iespējams, piekļuvi Parlamenta dokumentiem tieši tāpat nodrošina arī citām fiziskām vai juridiskām personām.
Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir publicēta visu informācijai, tāpat kā arī Parlamenta Reglaments 15 .
2.  Attiecībā uz dokumentu pieejamību “Parlamenta dokuments” ir jebkura satura informācija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 3. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuru sagatavojusi vai saņēmusi Parlamenta pilnvarota persona I sadaļas 2. nodaļas nozīmē, Parlamenta struktūrvienības, komitejas un parlamentu sadarbības delegācijas, kā arī Parlamenta Ģenerālsekretariāts.
2.  Attiecībā uz dokumentu pieejamību “Parlamenta dokuments” ir jebkura satura informācija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 3. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuru sagatavojusi vai saņēmusi Parlamenta pilnvarota persona I sadaļas 2. nodaļas nozīmē, Parlamenta struktūrvienības, komitejas un parlamentu sadarbības delegācijas, kā arī Parlamenta Ģenerālsekretariāts.
Dokumenti, kurus ir sagatavojuši deputāti vai politiskās grupas, ir Parlamenta dokumenti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Reglamentu.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 4. pantu dokumenti, kurus ir sagatavojuši deputāti vai politiskās grupas, ir Parlamenta dokumenti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem vienīgi tad , ja tie ir iesniegti saskaņā ar Reglamentu.
Prezidijs paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt visu Parlamenta dokumentu reģistrēšanu.
Prezidijs paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt visu Parlamenta dokumentu reģistrēšanu.
3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru . Normatīvajiem dokumentiem un atsevišķiem citiem dokumentu veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību . Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā .
3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu publiskā reģistra tīmekļa vietni . Normatīvie dokumenti un atsevišķi citi dokumentu veidi saskaņā ar Regulu (EK) Nr.  1049/2001 ir tieši pieejami no Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnes . Iespēju robežās publiskā reģistra tīmekļa vietnē iekļauj atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem.
Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve , uzskaita Prezidija apstiprinātajā sarakstā, kas publiskots Parlamenta tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; šādi dokumenti ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas.
Dokumentu veidus, kuri ir tieši pieejami no Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnes , uzskaita sarakstā, ko apstiprina Prezidijs un kas tiek publiskots Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; minētos dokumentus var darīt pieejamus pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 .
Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt , un šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Prezidijs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņem noteikumus par piekļuvi dokumentiem, un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
4.  Prezidijs ieceļ personas, kuras ir atbildīgas par sākotnējo pieteikumu izskatīšanu (Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pants), un pieņem lēmumus attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem (minētās regulas 8. pants) un attiecībā uz pieteikumiem saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem (minētās regulas 9. pants).
4.  Prezidijs ieceļ personas, kuras ir atbildīgas par sākotnējo pieteikumu izskatīšanu (Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pants) un par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem (minētās regulas 8. pants) un attiecībā uz pieteikumiem par piekļuvi slepeniem dokumentiem (minētās regulas 9. pants).
5.   Priekšsēdētāju konference ieceļ Parlamenta pārstāvjus iestāžu sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 15. panta 2. punktu.
6.  Viens no priekšsēdētāja vietniekiem pārrauga, kā izskata pieteikumus par piekļuvi dokumentiem.
6.  Viens no priekšsēdētāja vietniekiem pārrauga, kā izskata pieteikumus par piekļuvi dokumentiem.
6.a   Prezidijs pieņem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. panta 1. punktā minēto gada ziņojumu.
7.  Atbildīgā Parlamenta komiteja, pamatojoties uz Prezidija sniegtajām ziņām un citiem avotiem, sagatavo gada ziņojumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. pantā, un iesniedz to plenārsēdē .
7.  Parlamenta atbildīgā komiteja regulāri pārbauda Parlamenta darbību pārredzamību un iesniedz plenārsēdē ziņojumu ar secinājumiem un ieteikumiem .
Turklāt atbildīgā komiteja izskata un izvērtē ziņojumus, ko sagatavojušas citas iestādes un aģentūras saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.
Turklāt atbildīgā komiteja var izskatīt un izvērtēt ziņojumus, ko sagatavojušas citas iestādes un aģentūras saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.
7.a   Priekšsēdētāju konference ieceļ Parlamenta pārstāvjus dalībai iestāžu sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 15. panta 2. punktu.
__________________
15 Sk. XIV pielikumu.
Grozījums Nr. 138
Eiropas Parlamenta Reglaments
116.a pants (jauns)
116.a pants
Iekļūšana Parlamentā
1.   Caurlaides deputātiem, deputātu palīgiem un trešām personām izsniedz, pamatojoties uz noteikumiem, kurus nosaka Prezidijs. Minētie noteikumi reglamentē arī caurlaižu izmantošanu un anulēšanu.
2.   Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas Nolīguma par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, 1a piemērošanas jomā.
3.   Pārredzamības reģistrā uzskaitītās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:
–   nolīgumam pievienoto Reģistrēto personu rīcības kodeksu;
–   nolīgumā noteiktās procedūras un citus pienākumus; un
–   šā panta īstenošanas noteikumus.
Neskarot vispārīgo noteikumu, kas reglamentē ilgtermiņa caurlaižu anulēšanu vai darbības īslaicīgu pārtraukšanu, piemērojamību un ja vien nav svarīgu iemeslu rīkoties pretēji, ģenerālsekretārs ar kvestoru atļauju anulē ilgtermiņa caurlaidi vai pārtrauc tās darbību, ja tās turētājs ir izslēgts no pārredzamības reģistra par reģistrēto personu rīcības kodeksa pārkāpumu, ir smagi pārkāpis šajā punktā noteiktos pienākumus vai ir atteicies ņemt vērā oficiālu uzaicinājumu apmeklēt uzklausīšanu vai komitejas sanāksmi vai sadarboties ar izmeklēšanas komiteju, nesniedzot pietiekamu attaisnojumu.
4.   Kvestori var noteikt, kādā mērā 2. punktā minētais rīcības kodekss ir piemērojams personām, kuras, neraugoties uz to, ka viņām ir ilgtermiņa caurlaide, neietilpst nolīguma piemērošanas jomā.
5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar nolīguma noteikumiem par minētā reģistra izveidi.
__________________
1a OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.
Grozījums Nr. 139
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants
117. pants
117. pants
Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana
Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana
1.  Pēc tam, kad Eiropadome ir ierosinājusi kandidatūru Komisijas priekšsēdētāja amatam, Parlamenta priekšsēdētājs aicina šo kandidātu sniegt paziņojumu un iepazīstināt Parlamentu ar savām politiskajām pamatnostādnēm. Programmas izklāstam seko debates.
1.  Pēc tam, kad Eiropadome ir ierosinājusi kandidatūru Komisijas priekšsēdētāja amatam, Parlamenta priekšsēdētājs aicina šo kandidātu sniegt paziņojumu un iepazīstināt Parlamentu ar savām politiskajām pamatnostādnēm. Programmas izklāstam seko debates.
Eiropadomi aicina piedalīties debatēs.
Eiropadomi aicina piedalīties debatēs.
2.  Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju ar Parlamenta deputātu vairākumu.
2.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju ar Parlamenta deputātu vairākumu.
Balsošana notiek aizklāti .
Balsošana notiek aizklāti.
3.  Ja kandidāts ir ievēlēts, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomi un lūdz, lai tā, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, izvirza kandidātus komisāru amatiem
3.  Ja kandidāts ir ievēlēts, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomi un lūdz, lai tā, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, izvirza kandidātus komisāru amatiem
4.  Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs aicina Eiropadomi mēneša laikā izvirzīt jaunu kandidātu ievēlēšanai saskaņā ar tādu pašu procedūru.
4.  Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs aicina Eiropadomi mēneša laikā izvirzīt jaunu kandidātu ievēlēšanai saskaņā ar tādu pašu procedūru.
Grozījums Nr. 140
Eiropas Parlamenta Reglaments
118. pants
118. pants
118. pants
Komisijas ievēlēšana
Komisijas ievēlēšana
—  1. Parlamenta priekšsēdētājs aicina jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju informēt Parlamentu par atbildības jomu sadalījumu ierosinātajā komisāru kolēģijā atbilstoši jaunievēlētā priekšsēdētāja politiskajām pamatnostādnēm.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Komisijas jaunievēlēto priekšsēdētāju uzaicina jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un Padomes ieteiktos komisāru amatu kandidātus uz attiecīgajām Parlamenta komitejām saistībā ar kandidātu paredzamo darbības jomu. Šīs uzklausīšanas ir publiskas.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Komisijas jaunievēlēto priekšsēdētāju uzaicina jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un Padomes ieteiktos komisāru amatu kandidātus uz attiecīgajām Parlamenta komitejām vai struktūrām atbilstoši paredzamajām kandidātu darbības jomām .
1.a   Uzklausīšanas notiek komitejās.
Ārkārtas gadījumos uzklausīšana var notikt citā veidā, ja komisāra amata kandidāta pienākumiem galvenokārt ir horizontāls raksturs, ar nosacījumu, ka šādā uzklausīšanā piedalās atbildīgās komitejas. Uzklausīšanas ir atklātas.
2.   Parlamenta priekšsēdētājs var aicināt jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju informēt Parlamentu par atbildības jomu sadalījumu ierosinātajā komisāru kolēģijā atbilstoši viņa politiskajām pamatnostādnēm.
3.  Attiecīgā komiteja vai komitejas uzaicina izvirzīto komisāra amata kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem. Uzklausīšanas organizē tā, lai komisāra amata kandidāti varētu Parlamentam atklāt visu būtisko informāciju. Uzklausīšanu organizēšanas noteikumus izklāsta Reglamenta pielikumā16 .
3.  Attiecīgā komiteja vai komitejas uzaicina izvirzīto komisāra amata kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem. Uzklausīšanas organizē tā, lai komisāra amata kandidāti varētu Parlamentam atklāt visu būtisko informāciju. Uzklausīšanu organizēšanas noteikumus izklāsta Reglamenta pielikumā16 .
4.  Parlamenta sēdē, uz kuru ir uzaicināts Eiropadomes priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina ar komisāru kolēģiju un ar tās darbības programmu. Programmas izklāstam seko debates.
4.  Parlamenta sēdē, uz kuru ir uzaicināts Eiropadomes priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, uzaicina jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju iepazīstināt ar komisāru kolēģiju un ar tās darbības programmu. Programmas izklāstam seko debates.
5.  Debašu noslēgumā ikviena politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 123. panta 3., 4. un 5. punktu.
5.  Debašu noslēgumā ikviena politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 123. panta 3. līdz 5.b  punktu.
Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments ar nodoto balsu vairākumu ievēlē vai noraida Komisijas sastāvu.
Balsošana notiek pēc saraksta.
Parlaments var atlikt balsošanu uz nākamo sēdi.
5.a   Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments, balsojot pēc saraksta, ar nodoto balsu vairākumu apstiprina vai noraida Komisijas sastāvu. Parlaments balsošanu var atlikt uz nākamo sēdi.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi par to, vai Komisija ir ievēlēta.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi par to, vai Komisija ir ievēlēta.
7.  Ja Komisijas pilnvaru laikā būtiski mainās komisāru atbildības jomu sadalījums, tiek aizpildīta vakanta komisāra amata vieta vai jaunas dalībvalsts pievienošanās gadījumā tiek iecelts jauns komisārs , attiecīgos komisārus saskaņā ar šā panta 3. punktu aicina piedalīties komitejās, kuras ir atbildīgas par viņiem uzticētajām jomām .
7.  Ja Komisijas pilnvaru laikā būtiski mainās komisāru atbildības jomu sadalījums vai Komisijas sastāvs, attiecīgos komisārus vai jebkuru citu komisāra amata kandidātu aicina piedalīties uzklausīšanā , ko rīko saskaņā ar 1.a un 3. punktu.
7.a   Ja komisāra pilnvaru laikā notiek izmaiņas viņa atbildības jomā vai finanšu interesēs, Parlaments ikvienu šādu situāciju rūpīgi pārbauda saskaņā ar XVI pielikumu.
Ja komisāra pilnvaru laikā tiek konstatēts interešu konflikts un ja Komisijas priekšsēdētājs neizpilda Parlamenta ieteikumus attiecībā uz šā interešu konflikta novēršanu, Parlaments var prasīt Komisijas priekšsēdētājam izteikt neuzticību attiecīgajam komisāram saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 5. punktu un attiecīgā gadījumā rīkoties, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. panta otro daļu attiecīgajam komisāram tiktu atņemtas tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.
_______________
16 XVI pielikumu.
Grozījums Nr. 141
Eiropas Parlamenta Reglaments
118.a pants (jauns)
118.a pants
Daudzgadu programmu izstrāde
Ieceļot jauno Komisiju, Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 5. punktu apmainās ar viedokļiem un vienojas par kopīgiem secinājumiem par daudzgadu programmu izstrādi.
Šajā nolūkā pirms sarunām ar Padomi un Komisiju par kopīgajiem secinājumiem par daudzgadu programmu izstrādi Parlamenta priekšsēdētājs rīko viedokļu apmaiņu ar Priekšsēdētāju konferenci par galvenajiem politikas mērķiem un prioritātēm jaunajā likumdošanas pilnvaru termiņā. Šajā viedokļu apmaiņā cita starpā ņem vērā prioritātes, kuras izklāstījis jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs, kā arī komisāra amata kandidātu atbildes, kas sniegtas 118. pantā paredzēto uzklausīšanu laikā.
Pirms kopīgo secinājumu parakstīšanas Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Priekšsēdētāju konferences apstiprinājumu.
Grozījums Nr. 142
Eiropas Parlamenta Reglaments
119. pants
119. pants
119. pants
Priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai
Priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai
1.  Viena desmitā daļa Parlamenta deputātu var iesniegt Parlamenta priekšsēdētājam priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai.
1.  Viena desmitā daļa Parlamenta deputātu var iesniegt Parlamenta priekšsēdētājam priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja par priekšlikumu izteikt neuzticību ir balsots iepriekšējo divu mēnešu laikā, jaunu priekšlikumu izteikt neuzticību var iesniegt vienīgi vismaz viena piektā daļa Parlamenta deputātu.
2.  Priekšlikumā jābūt norādei “priekšlikums izteikt neuzticību” , un tam jābūt pamatotam . Šo priekšlikumu nosūta Komisijai.
2.  Šādu priekšlikumu sauc par priekšlikumu izteikt neuzticību , un tajā norāda attiecīgos iemeslus . Šo priekšlikumu nosūta Komisijai.
3.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem priekšlikumu izteikt neuzticību, viņš par to informē deputātus.
3.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem priekšlikumu izteikt neuzticību, viņš par to informē deputātus.
4.  Debates par neuzticības izteikšanu notiek vismaz 24 stundas pēc tam, kad deputāti ir saņēmuši paziņojumu par iesniegto priekšlikumu izteikt neuzticību.
4.  Debates par neuzticības izteikšanu notiek vismaz 24 stundas pēc tam, kad deputāti ir saņēmuši paziņojumu par iesniegto priekšlikumu izteikt neuzticību.
5.  Balsošana par neuzticības izteikšanu notiek pēc saraksta vismaz 48 stundas pēc debašu sākuma.
5.  Balsošana par neuzticības izteikšanu notiek pēc saraksta vismaz 48 stundas pēc debašu sākuma.
6.  Debates un balsošana notiek vēlākais nākamajā sesijā pēc tam, kad ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību.
6.  Neskarot 4. un 5. punktu, debates un balsošana notiek vēlākais nākamajā sesijā pēc tam, kad ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību.
7.  Neuzticības izteikšanu pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākumu un ar Parlamenta deputātu vairākumu . Balsošanas rezultātus paziņo Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.
7.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 234. pantu priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kuras nodevis Parlamenta deputātu vairākums . Balsošanas rezultātus paziņo Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.
Grozījums Nr. 143
Eiropas Parlamenta Reglaments
120. pants
120. pants
120. pants
Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu izvirzīšana
Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu izvirzīšana
Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma ieceļ savu kandidātu amatam komitejā, kura sastāv no septiņām personām un kuras uzdevums ir izvērtēt Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu amatu kandidātu atbilstību ieņemamajam amatam.
Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma ieceļ savu kandidātu amatam komitejā, kura sastāv no septiņām personām un kuras uzdevums ir izvērtēt Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu amatu kandidātu atbilstību ieņemamajam amatam. Atbildīgā komiteja, balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu, izraugās amata kandidātu, kuru tā vēlas ierosināt. Šajā nolūkā minētās komitejas koordinatori izveido kandidātu sarakstu.
Grozījums Nr. 144
Eiropas Parlamenta Reglaments
121. pants
121. pants
121. pants
Revīzijas palātas locekļu iecelšana
Revīzijas palātas locekļu iecelšana
1.  Revīzijas palātas locekļu kandidātus uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komiteja aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.
1.  Revīzijas palātas locekļu kandidātus uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komiteja aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.
2.  Atbildīgā komiteja nosūta ziņojumu Parlamentam ar lēmuma priekšlikumu par katru no izvirzītajiem kandidātiem atsevišķi .
2.  Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu .
3.  Balsošana plenārsēdē notiek divus mēnešus pēc kandidatūru iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi un pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu .
3.  Balsošana plenārsēdē notiek divus mēnešus pēc kandidatūru iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.
4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.
4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.
Grozījums Nr. 145
Eiropas Parlamenta Reglaments
122. pants
122. pants
122. pants
Eiropas Centrālās bankas valdes locekļu iecelšana
Eiropas Centrālās bankas valdes locekļu iecelšana
1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amata kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā Parlamenta komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai valdes locekļa amata kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā Parlamenta komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
2.  Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu.
2.  Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu.
3.  Balsošana notiek divus mēnešus pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi.
3.  Balsošana notiek divus mēnešus pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.
4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.
4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.
5.   Tāda pati procedūra ir piemērojama Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieka un citu valdes locekļu iecelšanai.
Grozījums Nr. 146
Eiropas Parlamenta Reglaments
122.a pants (jauns)
122.a pants
Amatpersonu iecelšana ekonomikas pārvaldības struktūrās
1.   Šis pants attiecas uz šādu amatpersonu iecelšanu:
–   vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;
–   vienotā noregulējuma mehānisma vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un pastāvīgie locekļi;
–   Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētāji un izpilddirektori; un
–   Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektors un rīkotājdirektora vietnieks.
2.   Katru kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.
3.   Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam ieteikumu par ikvienu kandidatūru.
4.   Balsošana notiek divu mēnešu laikā pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.
5.   Ja Parlaments pieņem lēmumu kādu kandidatūru noraidīt, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai šo kandidatūru atsauc un Parlamentam iesniedz citu kandidatūru.
Grozījums Nr. 147
Eiropas Parlamenta Reglaments
123. pants
123. pants
123. pants
Komisijas, Padomes un Eiropadomes paziņojumi
Komisijas, Padomes un Eiropadomes paziņojumi
1.  Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.
1.  Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.
2.  Ja darba kārtībā ir iekļauts paziņojums un tam sekojošas debates, Parlaments lemj, vai debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju. Parlaments nevar pieņemt šādu lēmumu, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par to pašu tēmu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neizsaka citu priekšlikumu. Ja Parlaments nolemj pieņemt rezolūciju debašu noslēgumā, komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.
2.  Ja darba kārtībā ir iekļauts paziņojums un tam sekojošas debates, Parlaments lemj, vai debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju. Parlaments nevar pieņemt šādu lēmumu, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par to pašu tēmu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neizsaka citu priekšlikumu. Ja Parlaments nolemj pieņemt rezolūciju debašu noslēgumā, komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.
3.  Par rezolūcijas priekšlikumu balso tajā pašā dienā . Parlamenta priekšsēdētājs lemj par visiem izņēmumiem. Pieņem balsojuma skaidrojumus .
3.  Par rezolūcijas priekšlikumu balso visdrīzākajā iespējamā balsošanas laikā . Parlamenta priekšsēdētājs lemj par visiem izņēmumiem. Balsojuma skaidrojumi ir pieņemami .
4.  Kopīgs rezolūcijas priekšlikums aizstāj tos priekšlikumus, kurus to parakstītāji iesnieguši iepriekš, taču ne tos, kurus iesniegušas citas komitejas, politiskās grupas vai citi deputāti.
4.  Kopīgs rezolūcijas priekšlikums aizstāj tos priekšlikumus, kurus to parakstītāji iesnieguši iepriekš, taču ne tos, kurus iesniegušas citas komitejas, politiskās grupas vai citi deputāti.
4.a   Ja kopīgu rezolūcijas priekšlikumu iesniedz politiskās grupas, kuras pārstāv izteiktu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt šo rezolūcijas priekšlikumu balsošanai kā pirmo.
5.  Pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas nevienu citu priekšlikumu nevirza balsošanai, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs izņēmuma kārtā nav nolēmis citādi.
5.  Pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas nevienu citu priekšlikumu nevirza balsošanai, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs izņēmuma kārtā nav nolēmis citādi.
5.a   Saskaņā ar 2. punktu vai 135. panta 2. punktu iesniegta rezolūcijas priekšlikuma iesniedzējs vai iesniedzēji pirms galīgās balsošanas par šo priekšlikumu to var atsaukt.
5.b   Atsaukto rezolūcijas priekšlikumu var uzreiz pārņemt un no jauna iesniegt politiskā grupa, komiteja vai tāds pats deputātu skaits, kāds vajadzīgs priekšlikuma iesniegšanai. 5.a punktu un šo punktu piemēro arī rezolūcijām, kas iesniegtas saskaņā ar 105. un 106. pantu.
Grozījums Nr. 148
Eiropas Parlamenta Reglaments
124. pants
124. pants
124. pants
Komisijas pieņemto lēmumu izskaidrošana
Komisijas pieņemto lēmumu izskaidrošana
Pēc apspriešanās ar Priekšsēdētāju konferenci Parlamenta priekšsēdētājs var uzaicināt Komisijas priekšsēdētāju, komisāru, kurš atbildīgs par attiecībām ar Parlamentu, vai ar viņa piekrišanu kādu citu Komisijas locekli, lai viņš pēc katras Komisijas sēdes izskaidro Parlamentam galvenos pieņemtos lēmumus. Pēc uzstāšanās notiek vismaz 30 minūšu ilgas debates, kad deputāti var uzdot īsus un precīzus jautājumus.
Parlamenta priekšsēdētājs uzaicina Komisijas priekšsēdētāju, komisāru, kurš atbildīgs par attiecībām ar Parlamentu, vai ar viņa piekrišanu kādu citu Komisijas locekli, lai viņš pēc katras Komisijas sēdes izskaidro Parlamentam galvenos pieņemtos lēmumus, izņemot gadījumus, kad laika ierobežojumu dēļ vai attiecīgā jautājuma relatīvās politiskās nozīmes dēļ Priekšsēdētāju konference nolemj, ka tas nav nepieciešams . Pēc uzstāšanās notiek vismaz 30 minūšu ilgas debates, kad deputāti var uzdot īsus un precīzus jautājumus.
Grozījums Nr. 149
Eiropas Parlamenta Reglaments
125. pants
125. pants
125. pants
Revīzijas palātas paziņojumi
Revīzijas palātas paziņojumi
1.  Saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru vai Parlamenta darbību budžeta kontroles jomā Parlaments var uzaicināt Revīzijas palātas priekšsēdētāju izteikties par gada pārskatā vai tās īpašajos ziņojumos vai atzinumos ietvertajiem apsvērumiem, kā arī sniegt paskaidrojumus par Revīzijas palātas darba programmu.
1.  Saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru vai Parlamenta darbību budžeta kontroles jomā Parlaments var uzaicināt Revīzijas palātas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu, lai informētu par gada pārskatā vai tās īpašajos ziņojumos vai atzinumos ietvertajiem apsvērumiem, kā arī sniegt paskaidrojumus par Revīzijas palātas darba programmu.
2.  Ar Komisijas un Padomes līdzdalību Parlaments var nolemt rīkot atsevišķas debates par jebkuru jautājumu, kas ietverts šajos paziņojumos, it īpaši, ja ir ziņots par pārkāpumiem finanšu pārvaldībā.
2.  Ar Komisijas un Padomes līdzdalību Parlaments var nolemt rīkot atsevišķas debates par jebkuru jautājumu, kas ietverts šajos paziņojumos, it īpaši, ja ir ziņots par pārkāpumiem finanšu pārvaldībā.
Grozījums Nr. 150
Eiropas Parlamenta Reglaments
126. pants
126. pants
126. pants
Eiropas Centrālās bankas paziņojumi
Eiropas Centrālās bankas paziņojumi
1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs iepazīstina Parlamentu ar bankas gada pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku sistēmas darbību un par iepriekšējā gada un kārtējā gada monetāro politiku.
1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina iepazīstināt Parlamentu ar bankas gada pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku sistēmas darbību un par iepriekšējā gada un kārtējā gada monetāro politiku.
2.  Pēc priekšsēdētāja uzstāšanās notiek vispārējas debates.
2.  Pēc priekšsēdētāja uzstāšanās notiek vispārējas debates.
3.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs vismaz četras reizes gadā, lai sniegtu paziņojumu un atbildētu uz jautājumiem.
3.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs vismaz četras reizes gadā, lai sniegtu paziņojumu un atbildētu uz jautājumiem.
4.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai citus valdes locekļus pēc viņu pašu vai Parlamenta pieprasījuma uzaicina piedalīties arī citās sanāksmēs.
4.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai citus valdes locekļus pēc viņu pašu vai Parlamenta pieprasījuma uzaicina piedalīties arī citās sanāksmēs.
5.  Šī panta 3. un 4. punktā minēto apspriežu stenogrammu raksta visās oficiālajās valodās .
5.  Raksta šā panta 3. un 4. punktā minēto apspriežu stenogrammu.
Grozījums Nr. 151
Eiropas Parlamenta Reglaments
127. pants
127. pants
svītrots
Ieteikums par ekonomikas politikas galvenajām pamatnostādnēm
1.   Komisijas ieteikumus par dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikas galvenajām pamatnostādnēm nodod atbildīgajai komitejai, kura par to sniedz ziņojumu plenārsēdē.
2.   Padomei jāinformē Parlaments par sava ieteikuma saturu, kā arī par nostāju, kuru ieņem Eiropadome.
Grozījums Nr. 152
Eiropas Parlamenta Reglaments
128. pants
128. pants
128. pants
Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates
Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates
1.  Komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt jautājumus Padomei vai Komisijai un prasīt, lai šos jautājumus iekļauj Parlamenta darba kārtībā.
1.  Komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40  deputāti var iesniegt jautājumus Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un prasīt, lai šos jautājumus iekļauj Parlamenta darba kārtībā.
Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nekavējoties nodod Priekšsēdētāju konferencei.
Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nekavējoties nodod Priekšsēdētāju konferencei.
Priekšsēdētāju konference lemj, vai un kādā secībā šos jautājumus iekļaut darba kārtībā . Jautājumi, kas trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas nav iekļauti darba kārtībā , zaudē spēku.
Priekšsēdētāju konference lemj, vai šos jautājumus iekļaut darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru . Jautājumi, kas trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas nav iekļauti Parlamenta darba kārtības projektā , zaudē spēku.
2.  Komisijai adresētie jautājumi tai jāiesniedz vismaz nedēļu pirms tās sēdes, kuras darba kārtībā tie ir iekļauti, un Padomei adresētie jautājumi vismaz trīs nedēļas pirms šādas sēdes.
2.  Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos adresētie jautājumi adresātam jāiesniedz vismaz nedēļu pirms tās sēdes, kuras darba kārtībā tie ir iekļauti, un Padomei adresētie jautājumi vismaz trīs nedēļas pirms šādas sēdes.
3.  Jautājumos, kas attiecas uz jomām, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 42. pantā , nav jāievēro šī panta 2. punktā paredzētie termiņi. Padome uz šiem jautājumiem atbild pietiekami ātri, lai Parlaments būtu pienācīgi informēts.
3.  Jautājumos, kas attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku , nav jāievēro šā panta 2. punktā paredzētie termiņi, un uz tiem ir jāatbild pietiekami ātri, lai Parlaments būtu pienācīgi informēts.
4.  Vienam no jautājuma iesniedzējiem dod piecas minūtes, lai to izklāstītu . Atbildi sniedz viens no attiecīgās iestādes locekļiem .
4.  Viens no jautājuma iesniedzējiem var izvērst jautājumu . Adresāts sniedz atbildi .
Jautājuma iesniedzējam ir tiesības izmantot izklāstam visu iepriekš minēto laiku.
5.  Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5. punktu.
5.  Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5.b  punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem .
Grozījums Nr. 153
Eiropas Parlamenta Reglaments
129. pants
129. pants
129. pants
Jautājumu laiks
Jautājumu laiks
1.  Katrā sesijā notiek 90 minūšu ilgs jautājumu laiks , kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.
1.  Katrā sesijā var rīkot līdz 90 minūtēm ilgu jautājumu laiku , kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.
2.  Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.
2.  Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.
3.   Jautājumu laika norise notiek saskaņā ar lozēšanas sistēmu, kas sīkāk izklāstīta Reglamenta pielikumā 17 .
4.  Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
4.  Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
4.a   Jautājumu laiku iepriekš īpaši nenosaka. Parlamenta priekšsēdētājs pēc iespējas nodrošina, ka jautājumus pēc kārtas var uzdot deputāti ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.
4.b   Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un komisāram ir divas minūtes laika, lai uz to atbildētu. Attiecīgais deputāts var uzdot 30 sekundes ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad komisāram tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.
Jautājumiem un papildjautājumiem ir jābūt tieši saistītiem ar konkrēto horizontālo tematu, par kuru izlemts saskaņā ar 1. punktu. Parlamenta priekšsēdētājs var lemt par to pieņemamību.
__________________
17 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 154
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants
130. pants
130. pants
Jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski
Jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski 18 .Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18 . Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
2.  Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
2.  Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts mēnesī var iesniegt ne vairāk kā piecus jautājumus.
3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus.
Izņēmuma kārtā papildjautājumus var iesniegt kā papīra dokumentu, ko attiecīgais deputāts atbilstošajā Ģenerālsekretariāta dienestā personiski iesniedz un paraksta.
Kad beidzas viens gads pēc astotā sasaukuma sākuma, Priekšsēdētāju konference novērtē papildjautājumu iesniegšanas kārtību.
Formulējums „izņēmuma kārtā“ jāinterpretē tādējādi, ka papildu jautājums attiecas uz steidzamu jautājumu un ka tā iesniegšanu nevar atlikt uz nākamo mēnesi. Turklāt saskaņā ar 3. punkta otro daļu iesniegto jautājumu skaitam ir jābūt mazākam par noteikto normu, proti, pieciem jautājumiem mēnesī.
3.a   Jautājumu var atbalstīt arī citi deputāti. Šādus jautājumus ieskaita tikai iesniedzēja, bet ne atbalstītāju maksimālajā jautājumu skaitā, kas norādīts 3. punktā.
4.  Ja noteiktajā termiņā uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to iekļauj atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Pēc analoģijas piemēro 119. pantu.
4.  Ja trīs nedēļu laikā (prioritāru jautājuma gadījumā) vai sešu nedēļu laikā (neprioritāru jautājuma gadījumā) pēc nosūtīšanas adresātam tas uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā.
Parlamenta komitejas priekšsēdētājs, kurš saskaņā ar 206. panta 1. punktu ir tiesīgs sasaukt komitejas sanāksmi, labas darba organizācijas interesēs pieņem lēmumu par sasaucamās sanāksmes darba kārtības projektu. Šī prerogatīva nav pamats, lai apšaubītu 130. panta 3. punktā paredzēto pienākumu rakstiski atbildamo jautājumu pēc tā iesniedzēja pieprasījuma iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtības projektā. Tomēr priekšsēdētājs, ņemot vērā politiskās prioritātes, var ierosināt sanāksmes darba kārtību un procedurālo kārtību (piemēram, izmantot procedūru bez debatēm vai, iespējams, pieņemt lēmumu par veicamajiem pasākumiem, vai vajadzības gadījumā ieteikt jautājumu pārcelt uz kādu no nākamajām sanāksmēm).
5.  Uz jautājumiem, kas prasa nekavējošu atbildi, bet kuras sagatavošanai nav vajadzīga padziļināta izpēte (prioritāri jautājumi), atbildi sniedz trīs nedēļu laikā no dienas, kad tie nosūtīti adresātiem. Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī.
5.  Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī.
Uz pārējiem jautājumiem (kuri nav prioritāri) atbildi sniedz sešu nedēļu laikā no dienas, kad tie nosūtīti adresātiem.
6.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
6.  Jautājumus un atbildes uz tiem, tostarp jebkādus ar tiem saistītus pielikumus, publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
__________________
__________________
18 Sk. III pielikumu.
18 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 295
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.a pants (jauns)
130.a pants
Īsa iztaujāšana, uz kuru jāatbild rakstiski
1.  Īsā iztaujāšanā, kas sastāv no jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var lūgt Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt informāciju par noteiktām tēmām.
Šādus jautājumus iesniedz priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā 1a , lūdz adresātu atbildēt divu nedēļu laikā; apspriežoties ar jautājumu iesniedzējiem, priekšsēdētājs var pagarināt šo termiņu.
2.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
____________________________
1a Skatīt III pielikumu.
Grozījums Nr. 296
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants (jauns)
130.b pants
Plaša iztaujāšana, uz kuru jāatbild rakstiski un kurai seko debates
1.  Plašā iztaujāšanā, kas sastāv no jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, un kurai seko debates, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumus lūgt atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Jautājumiem var būt pievienots īss paskaidrojuma raksts.
Šādus jautājumus rakstiski iesniedz priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā 1a , nekavējoties par jautājumu paziņo adresātam un lūdz atbildēt, vai uz to tiks sniegta atbilde un ja tiks, tad kad.
2.  Saņemot rakstisku atbildi, plašu iztaujāšanu iekļauj Parlamenta darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu.
3.  Ja adresāts atsakās atbildēt uz jautājumu vai nesniedz atbildi trīs nedēļu laikā, jautājumu iekļauj darba kārtības projektā. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu. Pirms debatēm vienam no jautājuma iesniedzējiem dod iespēju sniegt papildu pamatojumu jautājumam.
4.  Vienam no jautājuma iesniedzējiem dod laiku tā izklāstīšanai. Atbildi sniedz viens no attiecīgās iestādes locekļiem.
Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.
5.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
____________________________
1a Skatīt III pielikumu.
Grozījums Nr. 155
Eiropas Parlamenta Reglaments
131. pants
131. pants
131. pants
Jautājumi Eiropas Centrālajai bankai, uz kuriem jāatbild rakstiski
Jautājumi Eiropas Centrālajai bankai, uz kuriem jāatbild rakstiski
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem mēnesī var uzdot Eiropas Centrālajai bankai ne vairāk kā sešus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19 . Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem mēnesī var uzdot Eiropas Centrālajai bankai ne vairāk kā sešus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19 . Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
2.  Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos dara zināmus Eiropas Centrālajai bankai. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs. Komitejas priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
2.  Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos dara zināmus Eiropas Centrālajai bankai. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs. Komitejas priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
3.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
3.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
4.  Ja paredzētajā termiņā nav saņemta atbilde uz kādu no iesniegtajiem jautājumiem, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma atbildīgā komiteja to iekļauj darba kārtībā nākamajā sanāksmē ar Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja piedalīšanos .
4.  Ja sešu nedēļu laikā nav saņemta atbilde uz kādu no iesniegtajiem jautājumiem, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes, kurā piedalīsies Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, darba kārtībā .
__________________
_________________
19 Sk. III pielikumu.
19 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 156
Eiropas Parlamenta Reglaments
131.a pants (jauns)
131.a pants
Jautājumi par vienoto uzraudzības mehānismu un vienoto noregulējuma mehānismu, uz kuriem jāatbild rakstiski
1.   Reglamenta 131. panta 1., 2. un 3. punktu pēc analoģijas piemēro attiecībā uz jautājumiem par vienoto uzraudzības mehānismu un vienoto noregulējuma mehānismu, uz kuriem jāatbild rakstiski. Šādus jautājumus atskaita no 131. panta 1. punktā noteiktā sešu jautājumu maksimuma.
2.   Ja piecu nedēļu laikā nav saņemta atbilde uz kādu no iesniegtajiem jautājumiem, pēc iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes, kurā piedalīsies adresāta valdes priekšsēdētājs, darba kārtībā.
Grozījums Nr. 157
Eiropas Parlamenta Reglaments
II. sadaļa – 4. nodaļa – virsraksts
CITU IESTĀŽU ZIŅOJUMI
CITU IESTĀŽU UN STRUKTŪRU ZIŅOJUMI
Grozījums Nr. 158
Eiropas Parlamenta Reglaments
132. pants
132. pants
132. pants
Citu iestāžu gada un pārējie ziņojumi
Citu iestāžu vai struktūru gada un pārējie ziņojumi
1.  Plenārsēdē sniedz ziņojumu par citu iestāžu gada un pārējiem ziņojumiem, attiecībā uz kuriem Līgumi paredz apspriešanos ar Parlamentu vai par kuriem Parlamentam ir jāsniedz atzinums saskaņā ar citām tiesību normām.
1.  Plenārsēdē sniedz ziņojumu par citu iestāžu vai struktūru gada un pārējiem ziņojumiem, attiecībā uz kuriem Līgumi paredz apspriešanos ar Parlamentu vai par kuriem Parlamentam ir jāsniedz atzinums saskaņā ar citām tiesību normām.
2.  Citu iestāžu gada un pārējos ziņojumus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, nodod atbildīgajai komitejai, kas var ierosināt ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar 52. pantu.
2.  Citu iestāžu vai struktūru gada un pārējos ziņojumus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, nodod atbildīgajai komitejai, kas tos izskata un var iesniegt Parlamentam īsu rezolūcijas priekšlikumu vai ierosināt ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar 52. pantu, ja tā uzskata, ka Parlamentam būtu jāpieņem nostāja attiecībā uz kādu šādos ziņojumos izklāstītu būtisku jautājumu .
Grozījums Nr. 159
Eiropas Parlamenta Reglaments
133. pants
133. pants
133. pants
Rezolūciju priekšlikumi
Rezolūciju priekšlikumi
1.  Ikviens deputāts var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu.
1.  Ikviens deputāts var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu.
Priekšlikums nedrīkst būt garāks par 200 vārdiem.
Priekšlikums nedrīkst būt garāks par 200 vārdiem.
1.a   Uz minēto priekšlikumu saturu attiecas šādi noteikumi:
–   tie nedrīkst ietvert nekādus lēmumus par jautājumiem, attiecībā uz kuriem šajā Reglamentā, jo īpaši tā 46. pantā, ir noteiktas īpašas procedūras un kompetence;
–   tajos nedrīkst skatīt jautājumus, kuri tobrīd tiek izskatīti Parlamentā.
1.b   Katrs deputāts var iesniegt ne vairāk kā vienu šādu priekšlikumu mēnesī.
1.c   Rezolūcijas priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš pārbauda, vai priekšlikums atbilst piemērojamajiem kritērijiem. Ja Parlamenta priekšsēdētājs atzīst, ka priekšlikums ir pieņemams, viņš par to paziņo plenārsēdē un priekšlikumu nosūta atbildīgajai komitejai.
2.  Atbildīgā komiteja lemj, kāda procedūra ir jāpiemēro.
2.  Atbildīgā komiteja lemj, kāda procedūra ir jāpiemēro, tostarp tā var būt rezolūcijas priekšlikuma pievienošana citiem rezolūciju priekšlikumiem vai ziņojumiem, atzinuma sniegšana, kas var būt vēstules veidā, vai ziņojuma sagatavošana saskaņā ar 52. pantu. Atbildīgā komiteja var arī nolemt neveikt turpmākas darbības attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu .
Tā var pievienot rezolūcijas priekšlikumu citiem rezolūcijas priekšlikumiem vai ziņojumiem.
Tā var nolemt sniegt atzinumu, kas var būt vēstules veidā.
Tā var nolemt sagatavot ziņojumu saskaņā ar 52. pantu.
3.  Rezolūcijas priekšlikuma iesniedzējus informē par komitejas un Priekšsēdētāju konferences pieņemtajiem lēmumiem.
3.  Rezolūcijas priekšlikuma iesniedzējus informē par Parlamenta priekšsēdētāja, komitejas un Priekšsēdētāju konferences pieņemtajiem lēmumiem.
4.  Ziņojumā iekļauj iesniegtā rezolūcijas priekšlikuma tekstu.
4.  Ziņojumā iekļauj iesniegtā rezolūcijas priekšlikuma tekstu.
5.  Citām Eiropas Savienības iestādēm adresētus atzinumus vēstules veidā nosūta Parlamenta priekšsēdētājs.
5.  Citām Eiropas Savienības iestādēm adresētus atzinumus vēstules veidā nosūta Parlamenta priekšsēdētājs.
6.   Rezolūcijas priekšlikuma iesniedzējs vai iesniedzēji, kas iesnieguši priekšlikumu saskaņā ar 123. panta 2. punktu, 128. panta 5. punktu vai 135. panta 2. punktu, var to atsaukt pirms galīgā balsojuma par šo priekšlikumu.
7.  Rezolūcijas priekšlikumu, kurš ir iesniegts saskaņā ar 1. punktu, tā iesniedzējs vai iesniedzēji, vai arī pirmais parakstītājs var atsaukt, pirms atbildīgā komiteja saskaņā ar 2. punktu ir nolēmusi par to sagatavot ziņojumu.
7.  Rezolūcijas priekšlikumu, kurš ir iesniegts saskaņā ar 1. punktu, tā iesniedzējs vai iesniedzēji, vai arī pirmais parakstītājs var atsaukt, pirms atbildīgā komiteja saskaņā ar 2. punktu ir nolēmusi par to sagatavot ziņojumu.
Ja komiteja ir pārņēmusi priekšlikumu šādā veidā, tad tikai komiteja var to atsaukt pirms galīgā balsošanas sākuma.
Ja komiteja ir pārņēmusi priekšlikumu šādā veidā, tad tikai komiteja var to atsaukt pirms galīgā balsošanas sākuma.
8.   Atsaukto rezolūcijas priekšlikumu var uzreiz pārņemt un no jauna iesniegt politiskā grupa, komiteja vai tāds pats deputātu skaits, kāds vajadzīgs priekšlikuma iesniegšanai.
Komitejām jāuzrauga to rezolūciju priekšlikumu aprite, kuri iesniegti saskaņā ar šo pantu un kuri atbilst noteiktajām prasībām, un jāseko, lai dokumentos, kas izstrādāti uz šo priekšlikumu pamata, ir atsauces uz tiem.
(1. a punkta otrā daļa ir iekļauta kā komentārs.)
Grozījums Nr. 160
Eiropas Parlamenta Reglaments
134. pants
134. pants
svītrots
Ieteikumi Padomei
1.   Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt Padomei ieteikuma priekšlikumu par Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas jautājumiem vai gadījumos, kad nav notikusi apspriešanās ar Parlamentu par kādu starptautisku nolīgumu, kā noteikts Reglamenta 108. un 109. pantā.
2.   Šos priekšlikumus nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
Vajadzības gadījumā tā iesniedz jautājumu izskatīšanai Parlamentā saskaņā ar Reglamentā noteiktajām procedūrām.
3.   Kad atbildīgā komiteja sagatavo ziņojumu, tā iesniedz Parlamentam ieteikuma priekšlikumu Padomei kopā ar īsu paskaidrojumu un, ja vajadzīgs, arī to komiteju atzinumus, ar kurām ir notikusi apspriešanās.
Šī punkta piemērošana neprasa iepriekšēju Priekšsēdētāju konferences atļauju.
4.   Piemēro 113. panta noteikumus.
Grozījums Nr. 161
Eiropas Parlamenta Reglaments
135. pants
135. pants
135. pants
Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem
Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem
1.  Ja komiteja, parlamentu sadarbības delegācija, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti ir iesnieguši Parlamenta priekšsēdētājam rakstisku pieprasījumu, var notikt debates par steidzīgi izskatāmiem cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem (149. panta 3. punkts) .
1.  Ja komiteja, parlamentu sadarbības delegācija, politiskā grupa vai vismaz 40  deputāti ir iesnieguši Parlamenta priekšsēdētājam rakstisku pieprasījumu, var notikt debates par steidzīgi izskatāmiem cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem.
2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem pieprasījumiem un saskaņā ar IV pielikuma noteikumiem Priekšsēdētāju konference sagatavo to jautājumu sarakstu, kuri jāiekļauj galīgajā darba kārtības projektā nākamajām debatēm par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem. Darba kārtībā iekļauto jautājumu skaits nedrīkst pārsniegt trīs, ieskaitot apakšpunktus.
2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem pieprasījumiem un saskaņā ar IV pielikuma noteikumiem Priekšsēdētāju konference sagatavo to jautājumu sarakstu, kuri jāiekļauj galīgajā darba kārtības projektā nākamajām debatēm par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem. Darba kārtībā iekļauto jautājumu skaits nedrīkst pārsniegt trīs, ieskaitot apakšpunktus.
Saskaņā ar 152. panta noteikumiem Parlaments var pieņemt lēmumu svītrot kādu jautājumu no debatēm un to aizstāt ar kādu citu jautājumu, kas nebija iekļauts debatēs. Rezolūciju priekšlikumus par izvēlētajiem jautājumiem iesniedz vēlākais tās dienas vakarā, kad pieņem darba kārtību, un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka precīzu termiņu šādu rezolūcijas priekšlikumu iesniegšanai.
Saskaņā ar 152. panta noteikumiem Parlaments var pieņemt lēmumu svītrot kādu jautājumu no debatēm un to aizstāt ar kādu citu jautājumu, kas nebija iekļauts debatēs. Rezolūciju priekšlikumus par izvēlētajiem jautājumiem komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt vēlākais tās dienas vakarā, kad pieņem darba kārtību. Parlamenta priekšsēdētājs nosaka precīzu termiņu šādu rezolūcijas priekšlikumu iesniegšanai.
3.  Politisko grupu un pie tām nepiederošo deputātu debatēm kopējo atvēlēto laiku — ne vairāk par sešdesmit minūtēm vienā sesijā — sadala saskaņā ar 162. panta 4. un 5. punktu.
3.  Politisko grupu un pie tām nepiederošo deputātu debatēm kopējo atvēlēto laiku — ne vairāk par sešdesmit minūtēm vienā sesijā — sadala saskaņā ar 162. panta 4. un 5. punktu.
Laiku, kas atlicis pēc tam, kad klātesošie ir iepazīstināti ar rezolūciju priekšlikumiem, ir notikusi balsošana un ir uzstājušies Komisijas un Padomes pārstāvji, sadala starp politiskajām grupām un pie tām nepiederošajiem deputātiem.
Laiku, kas atlicis pēc tam, kad klātesošie ir iepazīstināti ar rezolūciju priekšlikumiem un ir uzstājušies Komisijas un Padomes pārstāvji, sadala starp politiskajām grupām un pie tām nepiederošajiem deputātiem.
4.  Debašu noslēgumā notiek balsošana. Reglamenta 183. panta noteikumus nepiemēro.
4.  Debašu noslēgumā notiek balsošana. Reglamenta 183. panta noteikumus par balsojumu skaidrojumiem nepiemēro.
Balsošanu saskaņā ar šo pantu var apvienot, Parlamenta priekšsēdētājam un Priekšsēdētāju konferencei par to uzņemoties atbildību.
Balsošanu saskaņā ar šo pantu var apvienot, Parlamenta priekšsēdētājam un Priekšsēdētāju konferencei par to uzņemoties atbildību.
5.  Ja par vienu un to pašu jautājumu ir iesniegti divi rezolūcijas priekšlikumi vai vairāk, piemēro 123. panta 4. punktā paredzēto procedūru.
5.  Ja par vienu un to pašu jautājumu ir iesniegti divi rezolūcijas priekšlikumi vai vairāk, piemēro 123. panta 4. un 4.a  punktā paredzēto procedūru.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji var nolemt, ka par kādu rezolūcijas priekšlikumu balsos bez debatēm. Šādam lēmumam vajadzīga vienprātīga visu politisko grupu priekšsēdētāju piekrišana.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji var nolemt, ka par kādu rezolūcijas priekšlikumu balsos bez debatēm. Šādam lēmumam vajadzīga vienprātīga visu politisko grupu priekšsēdētāju piekrišana.
Reglamenta 187., 188. un 190 . panta noteikumus nepiemēro tiem rezolūcijas priekšlikumiem, kas iekļauti darba kārtībā debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.
Reglamenta 187. un 188 . panta noteikumus nepiemēro tiem rezolūcijas priekšlikumiem, kas iekļauti darba kārtībā debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.
Rezolūcijas priekšlikumus par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem iesniedz debatēm tikai pēc tam, kad ir pieņemts apspriežamo jautājumu saraksts. Rezolūcijas priekšlikumi, kurus nevar izskatīt debatēm atvēlētajā laikā, zaudē spēku. Tas pats attiecas uz rezolūcijas priekšlikumiem, par kuriem pēc pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar 168. panta 3. punktu konstatē, ka nav kvoruma. Deputāti ir tiesīgi atkārtoti iesniegt šos rezolūciju priekšlikumus, lai tos vai nu nodotu izskatī šanai komitejā saskaņā ar 133. pantu, vai lai pieteiktu nākamās sesijas debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.
Rezolūcijas priekšlikumus par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem iesniedz debatēm tikai pēc tam, kad ir pieņemts apspriežamo jautājumu saraksts. Rezolūcijas priekšlikumi, kurus nevar izskatīt debatēm atvēlētajā laikā, zaudē spēku. Tas pats attiecas uz rezolūcijas priekšlikumiem, par kuriem pēc pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar 168. panta 3. punktu konstatē, ka nav kvoruma. Iesniedzēji ir tiesīgi atkārtoti iesniegt šos rezolūciju priekšlikumus, lai tos vai nu nodotu izskatīšanai komitejā saskaņā ar 133. pantu, vai lai pieteiktu nākamās sesijas debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.
Debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem neiekļauj jautājumu, kas jau ir iekļauts sesijas darba kārtībā.
Debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem neiekļauj jautājumu, kas jau ir iekļauts sesijas darba kārtībā.
Reglaments neparedz kopīgas debates par tādu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 2. punkta otro daļu, un komitejas ziņojumu par tādu pašu jautājumu.
Reglaments neparedz kopīgas debates par tādu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 2. punkta otro daļu, un komitejas ziņojumu par tādu pašu jautājumu.
* * *
Ja saskaņā ar 168. panta 3. punktu prasa noteikt, vai ir kvorums, šis pieprasījums attiecas tikai uz to rezolūcijas priekšlikumu, par kuru balsos, bet ne uz turpmākajiem priekšlikumiem.
Ja saskaņā ar 168. panta 3. punktu prasa noteikt, vai ir kvorums, šis pieprasījums attiecas tikai uz to rezolūcijas priekšlikumu, par kuru balsos, bet ne uz turpmākajiem priekšlikumiem.
Grozījums Nr. 162
Eiropas Parlamenta Reglaments
136. pants
136. pants
svītrots
Rakstiskas deklarācijas
1.   Vismaz 10 deputāti no vismaz trijām politiskajām grupām var iesniegt ne vairāk kā 200 vārdu garu rakstisku deklarāciju par tematu, kas attiecas vienīgi uz Eiropas Savienības kompetences jomām. Šādas deklarācijas saturs var būt tikai deklarācijas veidā. Konkrētāk, tajā nedrīkst aicināt veikt jebkādu likumdošanas pasākumu, tajā nedrīkst būt lēmumam par jautājumiem, attiecībā uz kuriem šajā reglamentā ir noteikta īpaša kārtība un kompetence, un tā nedrīkst būt par Parlamentā izskatīšanā esošo jautājumu tematu.
2.   Jebkurā attiecīgajā gadījumā, lai saņemtu atļauju veikt turpmākus pasākumus, ir vajadzīgs Parlamenta priekšsēdētāja pamatots lēmums, ievērojot 1. punktu. Rakstiskas deklarācijas publicē oficiālajās valodās Parlamenta tīmekļa vietnē un izplata elektroniski visiem deputātiem. Deklarācijas un to parakstītāju vārdus iekļauj elektroniskā reģistrā. Šis reģistrs ir publisks un pieejams Parlamenta tīmekļa vietnē. Parlamenta priekšsēdētājs rakstiskās deklarācijas ar parakstiem glabā arī papīra formātā.
3.   Ikviens deputāts var parakstīt elektroniskajā reģistrā iekļauto deklarāciju. Parakstu var atsaukt jebkurā laikā pirms trīs mēnešu termiņa beigām, sākot no deklarācijas iekļaušanas reģistrā. Šādas atsaukšanas gadījumā attiecīgais deputāts zaudē tiesības deklarāciju parakstīt vēlreiz.
4.   Ja trīs mēnešu termiņa beigās pēc deklarācijas iekļaušanas reģistrā deklarāciju ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to attiecīgi informē Parlamentu. Neuzliekot Parlamentam saistības, deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem publisko protokolā.
5.   Procedūra tiek pabeigta, sesijas beigās nosūtot adresātiem šo deklarāciju un parakstītāju vārdus.
6.   Ja iestādes, kurām adresēta pieņemtā deklarācija, trīs mēnešu laikā no tās saņemšanas neziņo Parlamentam par plānotajiem turpmākajiem pasākumiem, jautājums pēc viena deklarācijas sagatavotāja lūguma tiek iekļauts atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā.
7.   Ja rakstiska deklarācija ir bijusi reģistrā vairāk nekā trīs mēnešus un to nav parakstījusi vismaz puse Parlamenta deputātu, tā zaudē spēku, un šo trīs mēnešu termiņu nav nekādas iespējas pagarināt.
Grozījums Nr. 163
Eiropas Parlamenta Reglaments
V. sadaļa – 5.a nodaļa (jauna)
5.A NODAĻA
APSPRIEŠANĀS AR CITĀM IESTĀDĒM UN STRUKTŪRĀM
(Ievietojams pēc 136. panta.)
Grozījums Nr. 164
Eiropas Parlamenta Reglaments
137. pants
137. pants
137. pants
Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju
Apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju
1.  Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, priekšsēdētājs aizsāk apspriežu procedūru un informē par to Parlamentu.
1.  Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, priekšsēdētājs aizsāk apspriežu procedūru un informē par to Parlamentu.
2.  Parlamenta komiteja var prasīt rīkot apspriešanos ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par vispārīgiem vai konkrētiem jautājumiem.
2.  Parlamenta komiteja var prasīt rīkot apspriešanos ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par vispārīgiem vai konkrētiem jautājumiem.
Komiteja norāda termiņu, kurā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedz atzinumu.
Komiteja norāda termiņu, kurā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedz atzinumu.
Pieprasījumu apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju Parlaments apstiprina bez debatēm .
Pieprasījumu apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paziņo Parlamentam tā nākamajā sesijā un uzskata par apstiprinātu, ja vien politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti 24 stundu laikā pēc minētās paziņošanas nepieprasa balsot par to .
3.  Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sniegtos atzinumus nodod atbildīgajai komitejai.
3.  Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sniegtos atzinumus nodod atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr. 165
Eiropas Parlamenta Reglaments
138. pants
138. pants
138. pants
Apspriešanās ar Reģionu komiteju
Apspriešanās ar Reģionu komiteju
1.  Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta apspriešanās ar Reģionu komiteju, priekšsēdētājs aizsāk apspriežu procedūru un informē par to Parlamentu.
1.  Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta apspriešanās ar Reģionu komiteju, priekšsēdētājs aizsāk apspriežu procedūru un informē par to Parlamentu.
2.  Parlamenta komiteja var prasīt rīkot apspriešanos ar Reģionu komiteju par vispārīgiem vai konkrētiem jautājumiem.
2.  Parlamenta komiteja var prasīt rīkot apspriešanos ar Reģionu komiteju par vispārīgiem vai konkrētiem jautājumiem.
Komiteja norāda termiņu, kurā Reģionu komiteja sniedz atzinumu.
Komiteja norāda termiņu, kurā Reģionu komiteja sniedz atzinumu.
Pieprasījumu apspriesties ar Reģionu komiteju Parlaments apstiprina bez debatēm .
Pieprasījumu apspriesties ar Reģionu komiteju paziņo Parlamentam tā nākamajā sesijā un uzskata par apstiprinātu, ja vien politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti 24 stundu laikā pēc paziņošanas nepieprasa balsot par to .
3.  Reģionu komitejas sniegtos atzinumus nodod atbildīgajai komitejai.
3.  Reģionu komitejas sniegtos atzinumus nodod atbildīgajai komitejai.
Grozījums Nr. 166
Eiropas Parlamenta Reglaments
140. pants
140. pants
140. pants
Iestāžu nolīgumi
Iestāžu nolīgumi
1.  Parlaments var slēgt nolīgumus ar citām iestādēm saistībā ar Līgumu piemērošanu vai arī nolūkā uzlabot vai precizēt procedūras.
1.  Parlaments var slēgt nolīgumus ar citām iestādēm saistībā ar Līgumu piemērošanu vai arī nolūkā uzlabot vai precizēt procedūras.
Šie nolīgumi var būt kopīgu deklarāciju, vēstuļu apmaiņas vai rīcības kodeksu vai citu attiecīgu dokumentu veidā. Pēc tam, kad nolīgumus ir izskatījusi par konstitucionālajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, un Parlaments tos ir apstiprinājis, Parlamenta priekšsēdētājs tos paraksta. Tos var informatīvā nolūkā pievienot Reglamentam.
Šie nolīgumi var būt kopīgu deklarāciju, vēstuļu apmaiņas vai rīcības kodeksu vai citu attiecīgu dokumentu veidā. Pēc tam, kad nolīgumus ir izskatījusi par konstitucionālajiem jautājumiem atbildīgā komiteja un Parlaments tos ir apstiprinājis, Parlamenta priekšsēdētājs tos paraksta.
2.  Ja šie nolīgumi paredz grozījumus spēkā esošajās procesuālajās tiesībās vai pienākumos, nosaka jaunas tiesības un pienākumus deputātiem vai Parlamenta struktūrvienībām vai paredz Parlamenta Reglamenta grozījumus vai komentārus, pirms nolīguma parakstīšanas jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā saskaņā ar 226. panta 2. līdz 6. punktu.
2.  Ja šie nolīgumi paredz grozījumus spēkā esošajās procesuālajās tiesībās vai pienākumos, nosaka jaunas tiesības un pienākumus deputātiem vai Parlamenta struktūrvienībām vai paredz Parlamenta Reglamenta grozījumus vai komentārus, pirms nolīguma parakstīšanas jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā saskaņā ar 226. panta 2. līdz 6. punktu.
Grozījums Nr. 167
Eiropas Parlamenta Reglaments
141. pants
141. pants
141. pants
Prasības iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā
Prasības iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā
1.  Termiņos, kas noteikti Līgumos un Eiropas Savienības Tiesas Statūtos attiecībā uz Eiropas Savienības iestādēm vai fizisku vai juridisku personu prasības iesniegšanu Eiropas Savienības Tiesā, Parlaments izskata Eiropas Savienības tiesību aktus un īstenošanas pasākumus , lai pārliecinātos, ka Līgumus, it īpaši attiecībā uz Parlamenta tiesībām, pilnībā ievēro.
1.  Termiņos, kas noteikti Līgumos un Eiropas Savienības Tiesas Statūtos attiecībā uz Eiropas Savienības iestādēm vai fizisku vai juridisku personu prasības iesniegšanu Eiropas Savienības Tiesā, Parlaments izskata Eiropas Savienības tiesību aktus un to īstenošanu , lai pārliecinātos, ka Līgumus, it īpaši attiecībā uz Parlamenta tiesībām, pilnībā ievēro.
2.  Atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam ziņojumu, ja nepieciešams — mutiski, ja tā uzskata, ka ir pārkāptas Eiropas Savienības tiesības.
2.  Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam ziņojumu, ja nepieciešams — mutiski, ja tā uzskata, ka ir pārkāptas Eiropas Savienības tiesības. Vajadzības gadījumā tā var uzklausīt par attiecīgo jautājumu atbildīgās komitejas viedokli.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs Parlamenta vārdā iesniedz prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar atbildīgās komitejas ieteikumu .
3.  Parlamenta priekšsēdētājs Parlamenta vārdā iesniedz prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar ieteikumu, ko sniegusi par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja .
Nākamās sesijas sākumā viņš var ierosināt, lai plenārsēdē pieņem lēmumu par prasības uzturēšanu. Ja plenārsēdē ar nodoto balsu vairākumu nobalso pret prasības uzturēšanu, Parlamenta priekšsēdētājs to atsauc.
Nākamās sesijas sākumā viņš var ierosināt, lai Parlaments pieņem lēmumu par prasības uzturēšanu. Ja Parlaments ar nodoto balsu vairākumu nobalso pret prasības uzturēšanu, Parlamenta priekšsēdētājs to atsauc.
Ja Parlamenta priekšsēdētājs iesniedz prasību pretēji atbildīgās komitejas ieteikumam, nākamās sesijas sākumā viņš ierosina , lai plenārsēdē pieņem lēmumu par prasības uzturēšanu.
Ja Parlamenta priekšsēdētājs iesniedz prasību pretēji atbildīgās komitejas ieteikumam, nākamās sesijas sākumā viņš prasa , lai Parlaments pieņem lēmumu par prasības uzturēšanu.
4.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju Parlamenta vārdā iesniedz apsvērumus vai iestājas lietā.
4.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar komiteju, kas atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, Parlamenta vārdā iesniedz apsvērumus vai iestājas lietā.
Ja priekšsēdētājs paredz nepievienoties atbildīgās komitejas ieteikumam, viņš par to attiecīgi informē atbildīgo komiteju un nodod jautājumu izskatīšanai Priekšsēdētāju konferencē, minot šā lēmuma iemeslus.
Ja priekšsēdētājs paredz nepievienoties par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas ieteikumam, viņš par to attiecīgi informē atbildīgo komiteju un nodod jautājumu izskatīšanai Priekšsēdētāju konferencē, minot šādas nepievienošanās iemeslus.
Ja Priekšsēdētāju konference uzskata, ka Parlamentam izņēmuma kārtā nav jāiesniedz apsvērumi vai jāiestājas lietā, kas attiecas uz Parlamenta pieņemtā tiesību akta likumīgumu, jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai plenārsēdē .
Ja Priekšsēdētāju konference uzskata, ka Parlamentam izņēmuma kārtā nav jāiesniedz apsvērumi vai jāiestājas lietā, kas attiecas uz Parlamenta pieņemtā tiesību akta likumīgumu, jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Parlamentam .
Steidzamos gadījumos priekšsēdētājs var veikt piesardzības pasākumus, lai ievērotu attiecīgās tiesas noteiktos termiņus. Šādos gadījumos cik vien iespējams drīz īsteno šajā punktā paredzēto procedūru.
Reglaments neliedz atbildīgajai komitejai lemt par atbilstīgiem procesuālajiem pasākumiem, lai steidzamos gadījumos tās ieteikums tiktu iesniegts laicīgi.
Reglaments neliedz atbildīgajai komitejai lemt par atbilstīgiem procesuālajiem pasākumiem, lai steidzamos gadījumos tās ieteikums tiktu iesniegts laicīgi.
108. panta 6. punkts nosaka īpašu procedūru Parlamenta lēmumam par tiesībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 11. punktu pieprasīt Tiesai, lai tā sniedz atzinumu par starptautiska nolīguma atbilstību līgumiem. Šī norma ir "lex specialis", kurai ir augstāks juridiskais spēks kā vispārējam 141. panta noteikumam.
Ja Parlaments izmanto savas tiesības Eiropas Savienības Tiesā un uz attiecīgo tiesību aktu neattiecas 141. pants, pēc analoģijas piemēro šajā pantā paredzēto procedūru.
Ja Parlaments izmanto savas tiesības Eiropas Savienības Tiesā un uz attiecīgo tiesību aktu neattiecas 141. pants, pēc analoģijas piemēro šajā pantā paredzēto procedūru.
4.a   Steidzamos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs, ja iespējams, pēc apspriešanās ar tās komitejas priekšsēdētāju un referentu, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var veikt piesardzības pasākumus, lai ievērotu attiecīgos termiņus. Šādos gadījumos cik vien iespējams drīz īsteno 3. un 4. punktā paredzēto procedūru.
4.b   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja nosaka principus, ko tā izmantos šā panta piemērošanā.
Grozījums Nr. 168
Eiropas Parlamenta Reglaments
143. pants
143. pants
143. pants
Eiropas lietu komiteju konference (COSAC)
Parlamentu Savienības lietu komiteju konference (COSAC)
1.  Pēc Parlamenta priekšsēdētāja priekšlikuma Priekšsēdētāju konference ieceļ delegāciju Eiropas lietu komiteju konferencei un var tai piešķirt pilnvaras. Delegāciju vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir atbildīgs par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem, un par institucionālajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs.
1.  Pēc Parlamenta priekšsēdētāja priekšlikuma Priekšsēdētāju konference ieceļ locekļus Parlamenta delegācijai COSAC un var tai piešķirt pilnvaras. Delegāciju vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir atbildīgs par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem, un par konstitucionālajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs.
2.  Pārējos delegācijas locekļus izraugās atkarībā no jautājumiem, kurus izskatīs Eiropas lietu komiteju konferences sanāksmē, un delegācijā, cik vien iespējams, darbojas par minētajiem jautājumiem atbildīgo komiteju pārstāvji. Pēc katras sanāksmes delegācija iesniedz ziņojumu.
2.  Pārējos delegācijas locekļus izraugās atkarībā no jautājumiem, kurus izskatīs COSAC sanāksmē, un delegācijā, cik vien iespējams, darbojas par minētajiem jautājumiem atbildīgo komiteju pārstāvji.
3.  Pienācīgi ņem vērā vispārējo politisko līdzsvaru Parlamentā.
3.  Pienācīgi ņem vērā vispārējo politisko līdzsvaru Parlamentā.
3.a   Pēc katras COSAC sanāksmes delegācija iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei.
Grozījums Nr. 169
Eiropas Parlamenta Reglaments
146. pants
146. pants
146. pants
Parlamenta sasaukšana
Parlamenta sasaukšana
1.  Parlaments bez īpaša paziņojuma sanāk katru gadu marta otrajā otrdienā un pats nosaka, cik ilgi būs pārtraukumi starp gadskārtējām sesijām.
1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 229. panta pirmo daļu Parlaments bez īpaša paziņojuma sanāk katru gadu marta otrajā otrdienā. Parlaments pats nosaka, cik ilgi būs pārtraukumi starp gadskārtējām sesijām.
2.  Parlaments bez īpaša paziņojuma turklāt sanāk pirmajā otrdienā pēc tam, kad ir pagājis viens mēnesis kopš perioda, kas noteikts 1976. gada 20. septembra Akta 10. panta 1. punktā.
2.  Parlaments bez īpaša paziņojuma turklāt sanāk pirmajā otrdienā pēc tam, kad ir pagājis viens mēnesis kopš perioda, kas noteikts 1976. gada 20. septembra Akta 10. panta 1. punktā.
3.  Priekšsēdētāju konference, minot pamatotus iemeslus, var grozīt to pārtraukumu ilgumu, kuri ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, vismaz divas nedēļas pirms Parlamenta iepriekš noteiktās gadskārtējās sesijas atsākšanas dienas, taču darba atsākšanu drīkst atlikt ne ilgāk kā uz divām nedēļām.
3.  Priekšsēdētāju konference, minot pamatotus iemeslus, var grozīt to pārtraukumu ilgumu, kuri ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, vismaz divas nedēļas pirms Parlamenta iepriekš noteiktās gadskārtējās sesijas atsākšanas dienas, taču darba atsākšanu drīkst atlikt ne ilgāk kā uz divām nedēļām.
4.  Pēc apspriešanās ar Priekšsēdētāju konferenci Parlamenta priekšsēdētājs var ārpus kārtas sasaukt Parlamentu pēc tā deputātu vairākuma, Komisijas vai Padomes pieprasījuma.
4.  Pēc apspriešanās ar Priekšsēdētāju konferenci Parlamenta priekšsēdētājs var ārpus kārtas sasaukt Parlamentu pēc tā deputātu vairākuma, Komisijas vai Padomes pieprasījuma.
Steidzamos gadījumos ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu Parlamenta priekšsēdētājs var sasaukt Parlamentu ārpus kārtas.
Steidzamos gadījumos ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu Parlamenta priekšsēdētājs var sasaukt Parlamentu ārpus kārtas.
Grozījums Nr. 170
Eiropas Parlamenta Reglaments
148. pants
148. pants
148. pants
Piedalīšanās sēdēs
Piedalīšanās sēdēs
1.  Katrā sēdē deputātiem parakstīšanai izliek apmeklējumu reģistru.
1.  Katrā sēdē deputātiem parakstīšanai izliek apmeklējumu reģistru.
2.  To deputātu vārdus, kuru klātbūtni apliecina šis apmeklējumu reģistrs , ieraksta katras sēdes protokolā ar atzīmi „klātesošs”. To deputātu vārdus, kuru prombūtni Parlamenta priekšsēdētājs ir attaisnojis, ieraksta katras sēdes protokolā ar atzīmi „attaisnoti nepiedalās”.
2.  To deputātu vārdus, kuru klātbūtne reģistrēta šajā apmeklējumu reģistrā , norāda katras sēdes protokolā ar atzīmi “klātesošs”. To deputātu vārdus, kuru prombūtni Parlamenta priekšsēdētājs ir attaisnojis, norāda katras sēdes protokolā ar atzīmi “attaisnoti nepiedalās”.
Grozījums Nr. 171
Eiropas Parlamenta Reglaments
149. pants
149. pants
149. pants
Darba kārtības projekts
Darba kārtības projekts
1.  Pirms katras sesijas Priekšsēdētāju konference sagatavo darba kārtības projektu, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumiem un ņemot vērā 37. pantā minēto apstiprināto Komisijas darba programmu .
1.  Pirms katras sesijas Priekšsēdētāju konference sagatavo darba kārtības projektu, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumiem.
Komisija un Padome pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties Priekšsēdētāju konferences apspriedēs par darba kārtības projektu.
Komisija un Padome pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties Priekšsēdētāju konferences apspriedēs par darba kārtības projektu.
2.  Darba kārtības projektā var norādīt laiku, kad notiks balsošana par jautājumiem, kurus paredzēts izskatīt.
2.  Darba kārtības projektā var norādīt laiku, kad notiks balsošana par jautājumiem, kurus paredzēts izskatīt.
3.   Darba kārtības projektā var paredzēt laiku, kopumā ne vairāk kā sešdesmit minūtes, debatēm par cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem saskaņā ar 135. pantu.
4.  Galīgo darba kārtības projektu izdala deputātiem vismaz trīs stundas pirms sesijas sākuma.
4.  Galīgo darba kārtības projektu dara pieejamu deputātiem vismaz trīs stundas pirms sesijas sākuma.
Grozījums Nr. 172
Eiropas Parlamenta Reglaments
150. pants
150. pants
150. pants
Plenārsēdes procedūra, ja nav grozījumu un debašu
Plenārsēdes procedūra, ja nav grozījumu un debašu
1.  Visus tiesību aktu pr iekšlikumus (pirmajā lasījumā), kā arī visus nenormatīvo rezolūciju priekšlikumus, kas ir pieņemti komitejā , mazāk nekā vienai desmitajai daļai komitejas locekļu balsojot pret tiem , iekļauj Parlamenta darba kārtības projektā pieņemšanai bez grozījumiem.
1.  Ja ziņojums komitejā ir pieņemts , mazāk nekā vienai desmitajai daļai komitejas locekļu balsojot pret, to iekļauj Parlamenta darba kārtības projektā pieņemšanai bez grozījumiem.
Par šo jautājumu notiek viens balsojums, ja vien pirms galīgā darba kārtības projekta pieņemšanas politiskās grupas vai atsevišķi deputāti, kuri kopā pārstāv vienu desmito daļu no Parlamenta deputātiem, nav rakstiski prasījuši atļauju iesniegt grozījumus, un šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu.
Par šo jautājumu notiek viens balsojums, ja vien pirms galīgā darba kārtības projekta pieņemšanas politiskās grupas vai atsevišķi deputāti, kuri kopā pārstāv vienu desmito daļu no Parlamenta deputātiem, nav rakstiski prasījuši atļauju iesniegt grozījumus, un šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu.
2.  Par jautājumiem, kas ir iekļauti galīgajā darba kārtības projektā balsošanai bez grozījumiem, nenotiek debates, ja vien pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma vai pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments, sesijas sākumā pieņemot darba kārtību, nenolemj citādi.
2.  Par jautājumiem, kas ir iekļauti galīgajā darba kārtības projektā balsošanai bez grozījumiem, nenotiek debates, ja vien pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma vai pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments, sesijas sākumā pieņemot darba kārtību, nenolemj citādi.
3.  Gatavojot sesijas galīgo darba kārtības projektu, Priekšsēdētāju konference var ierosināt tajā iekļaut citus jautājumus bez grozījumiem un debatēm. Pieņemot darba kārtību, Parlaments šādus priekšlikumus nevar pieņemt, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti ir iesnieguši rakstiskus iebildumus vismaz vienu stundu pirms sesijas sākuma.
3.  Gatavojot sesijas galīgo darba kārtības projektu, Priekšsēdētāju konference var ierosināt tajā iekļaut citus jautājumus bez grozījumiem un debatēm. Pieņemot darba kārtību, Parlaments šādus priekšlikumus nevar pieņemt, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti ir iesnieguši rakstiskus iebildumus vismaz vienu stundu pirms sesijas sākuma.
4.  Ja kādu jautājumu izskata bez debatēm, referents vai atbildīgās komitejas priekšsēdētājs tieši pirms balsošanas var sniegt paziņojumu ne ilgāk par divām minūtēm.
4.  Ja kādu jautājumu izskata bez debatēm, referents vai atbildīgās komitejas priekšsēdētājs tieši pirms balsošanas var sniegt paziņojumu ne ilgāk par divām minūtēm.
Grozījums Nr. 173
Eiropas Parlamenta Reglaments
152. pants
152 . pants
149 .a  pants
Darba kārtības pieņemšana un grozīšana
Darba kārtības pieņemšana un grozīšana
1.  Katras sesijas sākumā Parlaments pieņem lēmumu par galīgo darba kārtības projektu. Komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumu priekšlikumus. Šos priekšlikumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam vismaz vienu stundu pirms sesijas sākuma. Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu katra priekšlikuma iesniedzējam, vienam runātājam “par” un vienam — “pret” priekšlikumu. Uzstāšanās laiks ir viena minūte .
1.  Katras sesijas sākumā Parlaments pieņem darba kārtību. Grozījumus galīgajā darba kārtības projektā var ierosināt komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40  deputāti. Jebkādus šādus priekšlikumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam vismaz vienu stundu pirms sesijas sākuma. Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu katra priekšlikuma iesniedzējam un vienam runātājam, kas iestājas pret priekšlikumu; katram no viņiem tiek atvēlēta ne vairāk kā viena minūte .
2.  Pieņemto darba kārtību vairs nevar grozīt, izņemot gadījumus, kad piemēro 154. vai 187. līdz 191. panta noteikumus vai ja grozījumus ierosina Parlamenta priekšsēdētājs.
2.  Pieņemto darba kārtību vairs nevar grozīt, izņemot gadījumus, kad piemēro 154. vai 187. līdz 191. panta noteikumus vai ja grozījumus ierosina Parlamenta priekšsēdētājs.
Ja priekšlikumu attiecībā uz procedūru par grozījumiem darba kārtībā noraida, to nevar iesniegt atkārtoti tās pašas sesijas laikā.
Ja priekšlikumu attiecībā uz procedūru par grozījumiem darba kārtībā noraida, to nevar iesniegt atkārtoti tās pašas sesijas laikā.
3.  Pirms sēdes beigām Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam nākamās sēdes datumu, laiku un darba kārtību.
3.  Pirms sēdes beigām Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam nākamās sēdes datumu, laiku un darba kārtību.
Šis pants tiek pārcelts uzreiz aiz 149. panta, jo tas attiecas uz darba kārtības projektu.
Grozījums Nr. 174
Eiropas Parlamenta Reglaments
153.a pants (jauns)
153.a pants
Politiskās grupas pieprasītas debates par aktuāliem jautājumiem
1.   Katras sesijas darba kārtības projektā paredz vienu vai divus vismaz 60 minūtes ilgus periodus debatēm par Eiropas Savienības politikai īpaši nozīmīgu aktuālu jautājumu.
2.   Katrai politiskajai grupai ir tiesības reizi gadā pēc savas izvēles ierosināt aktuālu jautājumu vismaz vienām šādām debatēm. Priekšsēdētāju konference nodrošina, ka minētās tiesības tiek taisnīgi sadalītas starp politiskajām grupām vienu gadu ilgā nepārtrauktā periodā.
3.   Politiskās grupas pēc savas izvēles izraudzīto aktuālo jautājumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam rakstiski, pirms Priekšsēdētāju konference sagatavo galīgo darba kārtības projektu. Pilnībā ievēro 38. panta 1. punktu par Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā minētajām tiesībām, brīvībām un principiem, kā arī šā Līguma 2. pantā noteiktās vērtības.
4.   Priekšsēdētāju konference nosaka laiku šādu debašu rīkošanai. Ar balsu vairākumu, kuras nodevušas četras piektdaļas Parlamenta deputātu, tā var pieņemt lēmumu noraidīt grupas ierosinātā jautājuma izskatīšanu.
5.   Debates atklāj tās politiskās grupas pārstāvis, kura ierosinājusi aktuālo jautājumu. Uzstāšanās laiku, kas seko debašu atklāšanai, sadala saskaņā ar 162. panta 4. un 5. punktu.
6.   Debašu noslēgumā rezolūciju nepieņem.
Grozījums Nr. 175
Eiropas Parlamenta Reglaments
154. pants
154. pants
154. pants
Steidzami gadījumi
Steidzami gadījumi
1.  Parlamenta priekšsēdētājs, komiteja, politiskā grupa, vismaz 40 deputāti, Komisija vai Padome var ierosināt , lai Parlaments saskaņā ar 47. panta 1. punktu rīko steidzamu apspriešanu par priekšlikumu, par kuru jāapspriežas ar Parlamentu . Šāds pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tam jābūt pamatotam.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs, komiteja, politiskā grupa, vismaz 40 deputāti, Komisija vai Padome var pieprasīt , lai Parlaments saskaņā ar 47. panta 1. punktu rīko tam iesniegtā priekšlikuma steidzamu apspriešanu . Šāds pieprasījums jāiesniedz rakstiski, un tam jābūt pamatotam.
2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem pieprasījumu rīkot steidzamu apspriešanu, viņš par to informē Parlamentu. Balsošana par šo pieprasījumu notiek tās sēdes sākumā, kas notiek pēc sēdes, kuras laikā paziņoja par šo pieprasījumu, ar nosacījumu, ka priekšlikums, uz kuru pieprasījums attiecas, ir izdalīts oficiālajās valodās. Ja ir saņemti vairāki pieprasījumi rīkot steidzamu apspriešanu par vienu un to pašu jautājumu, lēmums par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu attiecas uz visiem pieprasījumiem par vienu un to pašu jautājumu.
2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem pieprasījumu rīkot steidzamu apspriešanu, viņš par to informē Parlamentu. Balsošana par šo pieprasījumu notiek tās sēdes sākumā, kas notiek pēc sēdes, kuras laikā paziņoja par šo pieprasījumu, ar nosacījumu, ka priekšlikums, uz kuru pieprasījums attiecas, ir izdalīts oficiālajās valodās. Ja ir saņemti vairāki pieprasījumi rīkot steidzamu apspriešanu par vienu un to pašu jautājumu, lēmums par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu attiecas uz visiem pieprasījumiem par vienu un to pašu jautājumu.
3.  Pirms balsošanas dod vārdu pieprasījuma iesniedzējam, vienam runātājam “par” un vienam runātājam “pret”, kā arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājam un/vai referentam, ne vairāk kā trīs minūtes katram .
3.  Pirms balsošanas vārdu dod tikai pieprasījuma iesniedzējam, vienam runātājam “pret”, kā arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājam un/vai referentam, katram no viņiem atvēlot ne vairāk kā trīs minūtes.
4.  Jautājumus, par kuriem ir pieņemts lēmums, ka tie jāizskata steidzamā kārtā, izskata pirms visiem pārējiem darba kārtības punktiem. Parlamenta priekšsēdētājs nosaka laiku, kad tos apspriedīs un kad par tiem balsos.
4.  Jautājumus, par kuriem ir pieņemts lēmums, ka tie jāizskata steidzamā kārtā, izskata pirms visiem pārējiem darba kārtības punktiem. Parlamenta priekšsēdētājs nosaka laiku, kad tos apspriedīs un kad par tiem balsos.
5.  Steidzamu apspriešanu var rīkot bez ziņojuma sagatavošanas vai izņēmuma gadījumā — pamatojoties uz atbildīgās komitejas mutisku ziņojumu.
5.  Steidzamības procedūru var piemērot bez ziņojuma sagatavošanas vai izņēmuma gadījumā — pamatojoties uz atbildīgās komitejas mutisku ziņojumu.
Ja piemēro steidzamības procedūru un notiek sarunas starp iestādēm, 73. un 73.a pantu nepiemēro. Pēc analoģijas piemēro 73.d pantu.
Grozījums Nr. 176
Eiropas Parlamenta Reglaments
156. pants
156. pants
156. pants
Termiņi
Termiņi
Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti 135. un 154. pantā, teksta apspriešanu un balsošanu par to var sākt tikai tad, ja tas ir izdalīts vismaz divdesmit četras stundas iepriekš.
Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti 135. un 154. pantā, teksta apspriešanu un balsošanu par to var sākt tikai tad, ja tas ir darīts pieejams vismaz divdesmit četras stundas iepriekš.
Grozījums Nr. 177
Eiropas Parlamenta Reglaments
157. pants
157. pants
157. pants
Pieeja sēžu zālei
Pieeja sēžu zālei
1.  Sēžu zālē var ienākt tikai Parlamenta deputāti, Komisijas un Padomes locekļi, Parlamenta ģenerālsekretārs, darbinieki, kuru klātbūtne nepieciešama darba pienākumu veikšanai, un eksperti vai Eiropas Savienības ierēdņi .
1.  Sēžu zālē var ienākt tikai Parlamenta deputāti, Komisijas un Padomes locekļi, Parlamenta ģenerālsekretārs, darbinieki, kuru klātbūtne nepieciešama darba pienākumu veikšanai, un Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinātās personas .
2.  Sēžu zāles balkonā var ienākt tikai tie, kuriem Parlamenta priekšsēdētājs vai ģenerālsekretārs ir noteiktajā kārtībā izsniedzis caurlaidi.
2.  Sēžu zāles balkonā var ienākt tikai tie, kuriem Parlamenta priekšsēdētājs vai ģenerālsekretārs ir noteiktajā kārtībā izsniedzis caurlaidi.
3.  Apmeklētāji sēž sēžu zāles balkonā un ievēro klusumu. Visus, kuri izrāda piekrišanu vai neapmierinātību, sēžu zāles tehniskie darbinieki nekavējoties izraida.
3.  Apmeklētāji sēž sēžu zāles balkonā un ievēro klusumu. Visus, kuri izrāda piekrišanu vai neapmierinātību, sēžu zāles tehniskie darbinieki nekavējoties izraida.
Grozījums Nr. 178
Eiropas Parlamenta Reglaments
158. pants
158. pants
158. pants
Valodu lietojums
Valodu lietojums
1.  Visus Parlamenta dokumentus sagatavo oficiālajās valodās.
1.  Visus Parlamenta dokumentus sagatavo oficiālajās valodās.
2.  Parlamentā visiem deputātiem ir tiesības izteikties viņu izraudzītajā oficiālajā valodā. Uzstāšanos kādā no oficiālajām valodām sinhroni tulko visās pārējās oficiālajās valodās un jebkurā citā valodā, ko Prezidijs uzskata par vajadzīgu.
2.  Parlamentā visiem deputātiem ir tiesības izteikties viņu izraudzītajā oficiālajā valodā. Uzstāšanos kādā no oficiālajām valodām sinhroni tulko visās pārējās oficiālajās valodās un jebkurā citā valodā, ko Prezidijs uzskata par vajadzīgu.
3.  Komiteju un delegāciju sanāksmēs sinhroni tulko no tām oficiālajām valodām, kuras lieto un kuras pieprasa komitejas vai delegācijas pastāvīgie locekļi un aizstājēji, un šajās valodās.
3.  Komiteju un delegāciju sanāksmēs sinhroni tulko no tām oficiālajām valodām, kuras lieto un kuras pieprasa komitejas vai delegācijas pastāvīgie locekļi un aizstājēji, un šajās valodās.
4.  Komiteju vai delegāciju sanāksmēs ārpus parastajām darba vietām nodrošina mutisko tulkojumu no un uz to deputātu valodām, kuri ir apstiprinājuši, ka viņi piedalīsies sanāksmē. Izņēmuma gadījumos šos noteikumus var pielāgot, ja komiteju un delegāciju locekļi par to vienojas . Domstarpību gadījumā lēmumu pieņem Prezidijs .
4.  Komiteju vai delegāciju sanāksmēs ārpus parastajām darba vietām nodrošina mutisko tulkojumu no un uz to deputātu valodām, kuri ir apstiprinājuši, ka viņi piedalīsies sanāksmē. Izņēmuma gadījumos šos noteikumus var pielāgot. Prezidijs pieņem vajadzīgos noteikumus .
Ja pēc balsošanas rezultātu paziņošanas izrādās, ka dažādās valodās rakstītie teksti pilnībā nesakrīt, Parlamenta priekš sēdētājs saskaņā ar 184. panta 5. punktu lemj, vai paziņotais rezultāts ir spēkā. Ja Parlamenta priekšsēdētājs apstiprina rezultāta spēkā esamību, viņš nosaka, kuras valodas variantu uzskata par pieņemtu. Tomēr sākotnējo tekstu ne vienmēr var uzskatīt par oficiālo tekstu, jo iespējams, ka teksti, kas rakstīti citās valodās, visi atšķiras no sākotnējā teksta.
4.a   Pēc tam, kad ir paziņoti balsošanas rezultāti, Parlamenta priekšsēdētājs lemj par jebkādiem pieprasījumiem attiecībā uz dažādo valodu versiju iespējamām neatbilstībām.
Grozījums Nr. 179
Eiropas Parlamenta Reglaments
159. pants
159. pants
159. pants
Pārejas noteikumi
Pārejas noteikumi
1.  Pārejas laikā līdz astotā sasaukuma beigām20 ir pieļaujamas atkāpes no 158. panta, ja, neraugoties uz atbilstīgi veiktajiem pasākumiem, kādā no oficiālajām valodām nav pieejams pietiekams skaits tulku vai tulkotāju.
1.  Pārejas laikā līdz astotā sasaukuma beigām20 ir pieļaujamas atkāpes no 158. panta, ja, neraugoties uz atbilstīgi veiktajiem pasākumiem, kādā no oficiālajām valodām nav pieejams pietiekams skaits tulku vai tulkotāju.
2.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma nosaka, vai attiecībā uz katru attiecīgo oficiālo valodu pastāv 1. punktā minētie nosacījumi, un ik pēc sešiem mēnešiem pārskata savu lēmumu, ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu par sasniegto . Prezidijs pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.
2.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma un pienācīgi ņemot vērā 3. punktā paredzēto kārtību, nosaka, vai attiecībā uz katru attiecīgo oficiālo valodu pastāv 1. punktā minētie nosacījumi, un ik pēc sešiem mēnešiem, pamatojoties uz ģenerālsekretāra iesniegto progresa ziņojumu, pārskata savu lēmumu. Prezidijs pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.
3.  Piemēro īpašus pagaidu noteikumus par to tiesību aktu sagatavošanu, kurus, ņemot vērā Līgumus, ir pieņēmusi Padome, izņemot regulas, kuras Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi .
3.  Piemēro īpašus pagaidu noteikumus par to tiesību aktu sagatavošanu, kurus, ņemot vērā Līgumus, ir pieņēmusi Padome.
4.  Pēc Prezidija pamatota ieteikuma Parlaments jebkurā laikā var nolemt šo pantu atcelt pirms paredzētā termiņa vai 1. punktā norādītā laikposma beigās tā darbību pagarināt.
4.  Pēc Prezidija pamatota ieteikuma Parlaments jebkurā laikā var nolemt šo pantu atcelt pirms paredzētā termiņa vai 1. punktā norādītā laikposma beigās tā darbību pagarināt.
__________________
__________________
20 Pagarināts ar Parlamenta 2014. gada 26. februāra lēmumu.
20 Pagarināts ar Parlamenta 2014. gada 26. februāra lēmumu.
Grozījums Nr. 180
Eiropas Parlamenta Reglaments
160. pants
160. pants
160. pants
Dokumentu izplatīšana
Dokumentu izplatīšana
Dokumentus, par kuriem notiek debates un par kuriem Parlaments pieņem lēmumus, drukā un izdala deputātiem. Šo dokumentu sarakstu publicē Parlamenta sēžu protokolā.
Dokumentus, par kuriem notiek debates un par kuriem Parlaments pieņem lēmumus, dara pieejamus deputātiem.
Neierobežojot pirmās daļas piemērošanu, deputātiem un politiskajām grupām ir tieša pieeja Parlamenta iekšējai datorsistēmai, ar kuras palīdzību iespējams iepazīties ar visiem nekonfidenciālajiem sagatavošanā esošajiem dokumentiem (ziņojuma projektiem, ieteikuma projektiem, atzinuma projektiem, darba dokumentiem, komitejai iesniegtajiem grozījumiem).
Neierobežojot pirmās daļas piemērošanu, deputātiem un politiskajām grupām ir tieša pieeja Parlamenta iekšējai datorsistēmai, ar kuras palīdzību iespējams iepazīties ar visiem nekonfidenciālajiem sagatavošanā esošajiem dokumentiem (ziņojuma projektiem, ieteikuma projektiem, atzinuma projektiem, darba dokumentiem, komitejai iesniegtajiem grozījumiem).
Grozījums Nr. 181
Eiropas Parlamenta Reglaments
162. pants
162. pants
162. pants
Uzstāšanās laika sadale
Uzstāšanās laika sadale
1.  Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs uzstāšanās laiku sadalītu. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm.
1.  Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs uzstāšanās laiku sadalītu. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm.
2.  Deputāti var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu. Runātājs uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju. Ja kāds runātājs novirzās no temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.
2.  Deputāti var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu. Runātājs uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju. Ja kāds runātājs novirzās no temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.
3.  Priekšsēdētājs īpaši iedalītā debašu laika pirmajai daļai var sagatavot runātāju sarakstu ar vienu vai vairākām runātāju kārtām, iekļaujot tajā visas politiskās grupas, kas vēlas izteikties, un ņemot vērā to lielumu, kā arī vienu pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu .
3.  Priekšsēdētājs īpaši iedalītā debašu laika pirmajai daļai var sagatavot runātāju sarakstu ar vienu vai vairākām runātāju kārtām, iekļaujot tajā visas politiskās grupas, kas vēlas izteikties, un ņemot vērā to lielumu.
4.  Šīs debašu daļas uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem:
4.  Šīs debašu daļas uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem:
a)  pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām;
a)  pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām;
b)  otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās;
b)  otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās;
c)  pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.
c)  pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.
ca)  sadalot uzstāšanās plenārsēdē laiku, ņem vērā to, ka deputātiem ar invaliditāti var būt nepieciešams ilgāks laiks.
5.  Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu.
5.  Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu.
6.  Pārējo debatēm paredzēto laiku iepriekš īpaši nepiešķir. Taču parasti priekšsēdētājs aicina deputātus uzstāties ne ilgāk kā vienu minūti. Priekšsēdētājs cik vien tas ir iespējams nodrošina, ka pēc kārtas tiek uzklausīti runātāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.
6.  Pārējo debatēm paredzēto laiku iepriekš īpaši nepiešķir. Taču parasti priekšsēdētājs var aicināt deputātus uzstāties ne ilgāk kā vienu minūti. Priekšsēdētājs cik vien iespējams nodrošina, ka pēc kārtas tiek uzklausīti runātāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.
7.  Pēc pieprasījuma vārdu vispirms var piešķirt atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai referentam un politisko grupu priekšsēdētājiem, kas vēlas izteikties savas politiskās grupas vārdā, vai runātājiem, kuri viņus aizstāj.
7.  Pēc pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs vārdu vispirms var piešķirt atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai referentam un politisko grupu priekšsēdētājiem, kas vēlas izteikties savas politiskās grupas vārdā, vai runātājiem, kuri viņus aizstāj.
8.  Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti, ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi.
8.  Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti un ir saistīts ar minētā runātāja teikto , ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi un ka secīga zilo kartīšu pacelšana, lai uzdotu jautājumus, neradīs lielu nelīdzsvarotību attiecībā uz to, kā, deputātiem uzstājoties, ir pārstāvētas politiskās grupas .
9.  Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem galīgajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
9.  Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem galīgajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.
10.   Parlamenta priekšsēdētājs, neierobežojot citas savas pilnvaras attiecībā uz disciplīnu, no sēžu stenogrammām var svītrot to deputātu uzstāšanās, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu uzstāties vai kuri ir pārsnieguši viņiem atvēlēto uzstāšanās laiku.
11.  Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu uzstāšanos.
11.  Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu uzstāšanos.
12.  Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz 200 vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai.
12.  Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz 200 vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai.
13.  Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju, Padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju par tiem piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu.
13.  Pienācīgi ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju, Padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju par tiem piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu.
Grozījums Nr. 182
Eiropas Parlamenta Reglaments
164.a pants (jauns)
164.a pants
Parlamenta darba traucēšanas novēršana
Parlamenta priekšsēdētājam ir tiesības izbeigt pārmērīgu daudzu priekšlikumu iesniegšanu, piemēram, attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, procedūru, balsojuma skaidrojumiem un pieprasījumiem balsot atsevišķi, pa daļām vai pēc saraksta, ja viņš ir pārliecināts, ka minēto priekšlikumu nepārprotams mērķis un iespējamais iznākums ir Parlamenta procedūru ilgstoša un nopietna traucēšana vai citu deputātu tiesību ierobežošana.
(3. nodaļā “Sēžu norises vispārējie noteikumi”)
Grozījums Nr. 183
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants
165. pants
165. pants
Tūlītēji pasākumi
Tūlītēji pasākumi
1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē normālu sēdes norisi un kurš neievēro 11. pantā paredzētos noteikumus.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē normālu sēdes norisi vai kurš neievēro 11. pantā paredzētos noteikumus.
2.  Atkārtotos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā.
2.  Atkārtotos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā.
3.  Ja traucēšana turpinās vai pēc vēl viena traucējuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos viņš var arī piemērot pēdējo minēto sodu nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu.
3.  Ja traucēšana turpinās vai pēc vēl viena traucējuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos viņš var arī piemērot pēdējo minēto sodu nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu.
4.  Ja sēdes laikā notiek nekārtības, kuras traucē turpināt debates, Parlamenta priekšsēdētājs, lai nodibinātu kārtību, uz zināmu laiku pārtrauc sēdi vai to slēdz. Ja Parlamenta priekšsēdētāja teiktajā neieklausās, viņš atstāj savu vietu, un tas nozīmē, ka sēde pārtraukta. Sēdes darbu atsāk pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma.
4.  Ja sēdes laikā notiek nekārtības, kuras traucē turpināt debates, Parlamenta priekšsēdētājs, lai nodibinātu kārtību, uz zināmu laiku pārtrauc sēdi vai to slēdz. Ja Parlamenta priekšsēdētāja teiktajā neieklausās, viņš atstāj savu vietu, un tas nozīmē, ka sēde ir pārtraukta. Sēdes darbu atsāk pēc Parlamenta priekšsēdētāja uzaicinājuma.
4.a   Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu pārtraukt sēdes tiešraidi neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas deputātu runas vai izturēšanās gadījumā.
4.b   Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu dzēst no Parlamenta sēžu audiovizuālajiem ierakstiem tās deputāta runas daļas, kuras satur neslavu ceļošus, rasistiskus vai ksenofobiskus izteikumus.
Minētais lēmums stājas spēkā nekavējoties. Tomēr šādu lēmumu apstiprina Prezidijs ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas vai, ja Prezidijam šajā periodā nav sanāksmju, savā nākamajā sanāksmē.
5.  Pilnvaras, kas noteiktas no 1. līdz 4. punktam, pēc analoģijas piešķir struktūrvienību, komiteju un delegāciju sanāksmju vadītājiem atbilstīgi Reglamentam.
5.  Pilnvaras, kas noteiktas no 1. līdz 4.b  punktam, pēc analoģijas piešķir struktūrvienību, komiteju un delegāciju sanāksmju vadītājiem atbilstīgi Reglamentam.
6.  Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā deputātu rīcības noteikumu neievērošanas gadījuma nopietnību, sēdes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā sesijā vai nākamajā attiecīgās struktūrvienības, komitejas vai delegācijas sanāksmē var prasīt Parlamenta priekšsēdētājam piemērot 166. pantu.
6.  Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā deputātu rīcības noteikumu neievērošanas gadījuma nopietnību, sēdes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā sesijā vai nākamajā attiecīgās struktūrvienības, komitejas vai delegācijas sanāksmē var prasīt Parlamenta priekšsēdētājam piemērot 166. pantu.
Grozījums Nr. 184
Eiropas Parlamenta Reglaments
166. pants
166. pants
166. pants
Sankcijas
Sankcijas
1.  Ja kāds deputāts īpaši nopietni traucē sēdes norisi vai traucē Parlamenta darbu, neievērojot 9 . pantā noteiktos principus, Parlamenta priekšsēdētājs pēc attiecīgā deputāta uzklausīšanas pieņem motivētu lēmumu, ar kuru paziņo piemērotās sankcijas, un pirms lēmuma paziņošanas plenārsēdē dara šo lēmumu zināmu ieinteresētajai personai un to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājiem, kurās minētā persona strādā .
1.  Ja kāds deputāts nopietni traucē Parlamenta darbu, neievērojot 11 . pantā noteiktos principus, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, kurā noteiktas atbilstošās sankcijas.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Izņēmuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu rīkot attiecīgā deputāta mutisku uzklausīšanu.
Lēmumu attiecīgajam deputātam paziņo ar ierakstītas vēstules vai steidzamos gadījumos — ar sēžu zāles tehnisko darbinieku starpniecību.
Pēc lēmuma paziņošanas attiecīgajam deputātam Parlamenta priekšsēdētājs jebkādas deputātam noteiktās sankcijas paziņo Parlamentā, kā arī informē par šīm sankcijām to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājus, kurās šis deputāts darbojas.
Tiklīdz par sankcijām ir pieņemts galīgais lēmums, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, un šis lēmums tur ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām.
2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas pievienotas Reglamentam 21 .
2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība.
Ir jānošķir vizuāla rakstura rīcība, kas var būt paciešama ar nosacījumu, ka tā nav aizskaroša, neslavu ceļoša, rasistiska vai ksenofobiska un nepārsniedz saprāta robežas, un tāda rīcība, kura aktīvi traucē Parlamenta darbu.
3.  Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus pasākumus:
3.  Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:
a)  rājienu;
a)  rājienu;
b)  tiesību zaudējumu saņemt dienas naudu uz laiku no divām līdz desmit dienām;
b)  tiesību saņemt dienas naudu zaudēšanu uz laiku no divām līdz trīsdesmit dienām;
c)  dalības pagaidu apturēšana visās vai atsevišķās Parlamenta darbībās uz laiku no divām līdz desmit Parlamenta vai tā struktūrvienību, komiteju vai delegāciju sanāksmju dienām, neskarot tiesības balsot plenārsēdē, ja šādā gadījumā ir stingri ievēroti deputātu rīcības noteikumi;
c)  dalības pagaidu apturēšanu visās vai atsevišķās Parlamenta darbībās uz laiku no divām līdz trīsdesmit Parlamenta vai tā struktūrvienību, komiteju vai delegāciju sanāksmju dienām, neskarot tiesības balsot plenārsēdē, ja šādā gadījumā ir stingri ievēroti deputātu rīcības noteikumi;
d)  priekšlikuma iesniegšanu Priekšsēdētāju konferencei atbilstīgi 21. pantam, kā rezultātā var tikt apturēta vai izbeigta deputāta darbība vienā vai vairākos Parlamenta amatos.
da)   aizliegumu deputātam uz laiku līdz vienam gadam pārstāvēt parlamentu sadarbības delegācijā, starpparlamentārā konferencē vai jebkādā citā starpinstitucionālā forumā;
db)   konfidencialitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā — tiesību piekļūt konfidenciālai vai klasificētai informācijai ierobežošanu uz laiku līdz vienam gadam.
3.a   Panta 3. punkta b) līdz db) apakšpunktā noteiktās sankcijas var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 165. panta 3. punktu.
3.b   Parlamenta priekšsēdētājs turklāt var iesniegt priekšlikumu Priekšsēdētāju konferencei, ierosinot apturēt vai izbeigt deputāta darbību vienā vai vairākos Parlamenta amatos saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.
__________________
21 Sk. XV pielikumu.
Grozījums Nr. 185
Eiropas Parlamenta Reglaments
167. pants
167. pants
167. pants
Iekšējās pārsūdzības procedūras
Iekšējās pārsūdzības procedūras
Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par Parlamenta priekšsēdētāja noteikto sankciju var iesniegt iekšēju pārsūdzību Prezidijam . Šāda pārsūdzība uz laiku aptur noteiktās sankcijas piemērošanu. Prezidijs ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pārsūdzības iesniegšanas dienas var anulēt, apstiprināt, kā arī samazināt sankcijas piemērošanas apjomu , neskarot tiesības izmantot ieinteresētās personas ārējās pārsūdzības tiesības . Ja paredzētajā termiņā Prezidijs lēmumu nepieņem, pārsūdzība tiek uzskatīta par noraidītu .
Attiecīgais deputāts divu nedēļu laikā pēc paziņojuma par sankciju, ko Parlamenta priekšsēdētājs viņam noteicis saskaņā ar 166. panta 1. līdz 3.a punktu, var iesniegt Prezidijam iekšēju pārsūdzību. Šāda pārsūdzība uz laiku aptur noteiktās sankcijas piemērošanu. Prezidijs ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pārsūdzības iesniegšanas dienas vai, ja tam šajā periodā nav sanāksmju , savā nākamajā sanāksmē var anulēt, apstiprināt vai grozīt noteikto sankciju , neskarot attiecīgā deputāta ārējās tiesības izmantot pārsūdzības iespēju . Ja paredzētajā termiņā Prezidijs lēmumu nepieņem, sankciju uzskata par spēkā neesošu .
Grozījums Nr. 186
Eiropas Parlamenta Reglaments
VII sadaļa – 5. nodaļa – virsraksts
KVORUMS UN BALSOŠANA
KVORUMS, GROZĪJUMI UN BALSOŠANA
Grozījums Nr. 187
Eiropas Parlamenta Reglaments
168. pants
168. pants
168. pants
Kvorums
Kvorums
1.  Parlaments var apspriesties, noteikt darba kārtību un apstiprināt protokolu neatkarīgi no klātesošo deputātu skaita.
1.  Parlaments var apspriesties, noteikt darba kārtību un apstiprināt protokolu neatkarīgi no klātesošo deputātu skaita.
2.  Kvorums ir sasniegts, ja sēžu zālē ir viena trešā daļa no Parlamenta deputātiem.
2.  Kvorums ir sasniegts, ja sēžu zālē ir viena trešā daļa no Parlamenta deputātiem.
3.  Balsojums ir spēkā neatkarīgi no balsotāju skaita, izņemot gadījumus, kad pēc vismaz 40 deputātu pirms balsošanas sākuma iesniegtā pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs balsošanas laikā konstatē, ka nav kvoruma. Ja balsojums liecina , ka kvoruma nav, jautājumu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā.
3.  Balsojums ir spēkā neatkarīgi no balsotāju skaita, izņemot gadījumus, kad pēc vismaz 40  deputātu pirms balsošanas sākuma iesniegtā pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs konstatē, ka nav kvoruma. Ja kvorumam vajadzīgā deputātu skaita nav, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo , ka kvoruma nav, un jautājumu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā.
Pieprasījumu konstatēt kvorumu var iesniegt vismaz 40 deputāti. Politiskās grupas vārdā iesniegts pieprasījums nav pieņemams.
Lai noteiktu balsošanas rezultātus, saskaņā ar 2. punktu jāņem vērā visi sēžu zālē klātesošie deputāti , un saskaņā ar 4.  punktu — visi deputāti, kuri prasīja konstatēt kvorumu. Šim nolūkam nevar izmantot elektronisko balsošanas iekārtu . Sēžu zāles durvis nedrīkst būt aizvērtas.
Elektronisko balsošanas iekārtu var izmantot, lai pārbaudītu, vai ir sasniegts vajadzīgais minimums , proti, 40  deputāti, taču to nevar izmantot, lai pārbaudītu, vai ir sasniegts kvorums . Sēžu zāles durvis nedrīkst būt aizvērtas.
Ja nav kvorumam vajadzīgā deputātu skaita, Parlamenta priekšsēdētājs balsošanas rezultātus neizziņo, bet paziņo, ka kvorums nav sasniegts.
Šī panta 3. punkta pēdējais teikums neattiecas uz priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, bet tikai uz balsojumiem pēc būtības.
4.  Deputātus , kuri iesniedza pieprasījumu noteikt kvorumu, iekļauj klātesošo skaitā saskaņā ar 2. punktu pat tad, ja viņi ir atstājuši sēžu zāli.
4.  Deputātiem , kuri prasa noteikt kvorumu, prasības izteikšanas brīdī ir jāatrodas sēžu zālē, un viņus iekļauj klātesošo skaitā saskaņā ar 2. un 3.  punktu, pat tad, ja viņi pēc tam atstāj sēžu zāli.
Deputātiem, kas iesnieguši pieprasījumu konstatēt kvorumu, ir jāatrodas sēžu zālē tajā brīdī, kad šis pieprasījums tiek izteikts.
5.  Ja ir klāt mazāk nekā 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs var pasludināt, ka nav kvoruma.
5.  Ja ir klāt mazāk nekā 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs var pasludināt, ka nav kvoruma.
Grozījums Nr. 188
Eiropas Parlamenta Reglaments
168.a pants (jauns)
168.a pants
Obligātais minimums
1.   Ja vien nav noteikts citādi, šajā Reglamentā piemēro šādas definīcijas:
a)   “zems obligātais minimums” ir viena divdesmitā daļa Parlamenta deputātu vai viena politiskā grupa;
b)   “vidējs obligātais minimums” ir viena desmitā daļa Parlamenta deputātu no vienas vai vairākām politiskajām grupām vai atsevišķi deputāti, vai abu variantu kombinācija;
c)   “augsts obligātais minimums” ir viena piektā daļa Parlamenta deputātu no vienas vai vairākām politiskajām grupām vai atsevišķi deputāti, vai abu variantu kombinācija.
2.   Ja ir nepieciešams deputāta paraksts, lai noteiktu, vai ir sasniegts piemērojamais obligātais minimums, šis paraksts var būt izdarīts vai nu rokrakstā, vai elektroniski, izmantojot Parlamenta elektroniskā paraksta sistēmu. Attiecīgajos termiņos deputāts savu parakstu var atsaukt, taču pēc tam tas vairs nav atjaunojams.
3.   Ja obligātā minimuma sasniegšanai ir nepieciešams politiskās grupas atbalsts, šīs grupas vārdā rīkojas tās priekšsēdētājs vai persona, kuru priekšsēdētājs ir pienācīgi izraudzījies šim nolūkam.
4.   Vidēja vai augsta obligātā minimuma piemērošanas nolūkā politiskās grupas atbalstu skaita šādi:
—   ja pants, kurā ir noteikts šāds obligātais minimums, tiek izmantots kā atsauce sēdes vai sanāksmes gaitā — visi fiziski klātesošie atbalstošās grupas deputāti;
—   pārējos gadījumos — visi atbalstošās grupas deputāti.
Grozījums Nr. 189
Eiropas Parlamenta Reglaments
Horizontāla pielāgošana
Reglamenta pantu un grozījumu horizontāla pielāgošana 168.a pantā noteiktajām obligātā minimuma jaunajām definīcijām.
A.  Šādos Reglamenta pantos un šādu pantu grozījumos vārdus „politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas:
15. panta 1. punkts
38. panta 2. punkts
38.a panta 1. punkts (jauns)
59. panta 1. punkta pirmā daļa
59. panta 1. punkta ceturtā daļa (jauna)
59. panta 1.a punkta pirmā daļa (jauna)
59. panta 1.b punkta ceturtā daļa (jauna)
59. panta 1.b punkta piektā daļa (jauna)
63. panta 4. punkts un 78.e panta 2. punkts
67.a panta 1. punkta pirmā daļa (jauna) un 68. panta 1. punkts
67.a panta 2. punkta pirmā daļa (jauna)
67.a panta 4. punkta pirmā daļa (jauna)
69. panta 1. punkts
81. panta 2. punkts
88. panta 1. punkta otrā daļa
105. panta 3. punkts
105. panta 6. punkta trešais ievilkums
106. panta 4.c punkta otrā daļa (jauna)
108. panta 2. punkts
108. panta 4. punkts
113. panta 4.a punkts (jauns)
118. panta 5 punkta pirmā daļa
121. panta 3. punkts
122. panta 3. punkts
122.a panta 4. punkts (jauns)
123. panta 2. punkts
128. panta 1. punkta pirmā daļa
135. panta 1. punkts
135. panta 2. punkts
137. panta 2. punkta trešā daļa
138. panta 2. punkta trešā daļa
150. panta 2. punkts
150. panta 3. punkts
152. panta 1. punkts
153. panta 1. punkts
154. panta 1. punkts
169. panta 1. punkta pirmā daļa
170. panta 4. punkta pirmā daļa
174. panta 5. punkts
174. panta 6. punkts
176. panta 1. punkts
180. panta 1. punkts
187. panta 1. punkta pirmā daļa
188. panta 1. punkta pirmā daļa
189. panta 1. punkta pirmā daļa
190. panta 1. punkta pirmā daļa
190. panta 4. punkts
226. panta 4. punkts
231. panta 4. punkts
XVI pielikuma 1.c punkta septītā daļa
88. panta 4. punktā un 113. panta 4.a punktā vārdus „vismaz 40 deputāti” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
B.  50. panta 1. punktā un 50. panta 2. punkta pirmajā daļā vārdus „vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
73.a panta 2. punktā un 150. panta 1. punkta otrajā daļā vārdus „politiskās grupas vai atsevišķi deputāti, kuri kopā veido vismaz vienu desmito daļu no Parlamenta deputātiem” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
210.a panta 4. punktā vārdus „trīs komitejas locekļi” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
C.  15. panta 1. punktā vārdus „viena piektā daļa Parlamenta deputātu” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
182. panta 2. punktā un 180.a panta 2. punktā vārdus „vismaz viena piektā daļa no Parlamenta deputātiem” aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
191. panta 1. punktā vārdus „ politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu” aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
204. panta 2. punkta pirmajā daļā un 208. panta 2. punktā vārdus „vismaz vienas sestās daļas komitejas locekļu” vai „viena sestā daļa komitejas locekļu” jebkādā gramatiskā formā aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
208. panta 3. punktā vārdus „ceturtā daļa komitejas locekļu” aizstāj ar „deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu”, nepieciešamības gadījumā izdarot gramatiskas izmaiņas.
D.  Šī obligātā minimuma horizontālā pielāgošana neskar iepriekš minēto pantu un grozījumu pieņemšanu, noraidīšanu vai grozīšanu tajos aspektos, kas nav saistīti ar obligāto minimumu.
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)
Grozījums Nr. 190
Eiropas Parlamenta Reglaments
169. pants
169. pants
169. pants
Grozījumu iesniegšana un to izklāsts
Grozījumu iesniegšana un to izklāsts
1.  Grozījumus izskatīšanai plenārsēdē var iesniegt atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti.
1.  Grozījumus izskatīšanai plenārsēdē var iesniegt atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Visu parakstītāju vārdus publisko.
Grozījumus iesniedz rakstiski, un tos paraksta grozījumu iesniedzēji.
Grozījumus iesniedz rakstiski, un tos paraksta grozījumu iesniedzēji.
Ja iesniedz grozījumus normatīva rakstura dokumentiem 47. panta 1. punkta nozīmē , tiem var pievienot īsus pamatojumus. Iesniedzējs ir atbildīgs par pamatojumiem, un tos nevirza balsošanai.
Ja iesniedz grozījumus juridiski saistošu aktu priekšlikumiem , tiem var pievienot īsus pamatojumus. Iesniedzējs ir atbildīgs par pamatojumiem, un tos nevirza balsošanai.
2.  Ievērojot 170. pantā noteiktos ierobežojumus, grozījuma mērķis var būt kādas teksta daļas grozīšana vai svītrošana, vārdu vai skaitļu pievienošana vai aizstāšana.
2.  Ievērojot 170. pantā noteiktos ierobežojumus, grozījuma mērķis var būt kādas teksta daļas grozīšana vai svītrošana, vārdu vai skaitļu pievienošana vai aizstāšana.
Šajā pantā un 170. pantā vārds “teksts” nozīmē rezolūcijas priekšlikumu, normatīvas rezolūcijas projektu, lēmuma priekšlikumu vai tiesību akta priekšlikumu kopumā.
Šajā pantā un 170. pantā vārds “teksts” nozīmē rezolūcijas priekšlikumu, normatīvas rezolūcijas projektu, lēmuma priekšlikumu vai juridiski saistoša akta priekšlikumu kopumā.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņus.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņus.
4.  Debašu laikā grozījumu iesniedzējs vai ikviens cits deputāts, kuru grozījumu iesniedzējs iecēlis par savu aizstājēju, var iepazīstināt ar grozījumiem.
4.  Debašu laikā grozījumu iesniedzējs vai ikviens cits deputāts, kuru grozījumu iesniedzējs iecēlis par savu aizstājēju, var iepazīstināt ar grozījumiem.
5.  Ja grozījumu iesniedzējs grozījumu atsauc, to paziņo par spēkā neesošu, izņemot gadījumus, kad to uzreiz pārņem kāds cits deputāts.
5.  Ja grozījumu iesniedzējs grozījumu atsauc, to paziņo par spēkā neesošu, izņemot gadījumus, kad to uzreiz pārņem kāds cits deputāts.
6.  Ja vien Parlaments nav nolēmis citādi, grozījumus izvirza balsošanai tikai tad, kad tie ir nodrukāti un izdalīti visās oficiālajās valodās. Šādu lēmumu nedrīkst pieņemt, ja vismaz 40 deputāti pret to iebilst. Parlaments izvairās no lēmumiem, kuru rezultātā deputātiem, kas lieto kādu konkrētu valodu, radītu nepieņemamus nelabvēlīgus apstākļus.
6.  Ja vien Parlaments nav nolēmis citādi, grozījumus izvirza balsošanai tikai tad, kad tie ir darīti pieejami visās oficiālajās valodās. Šādu lēmumu nedrīkst pieņemt, ja vismaz 40 deputāti pret to iebilst. Parlaments izvairās no lēmumiem, kuru rezultātā deputātiem, kas lieto kādu konkrētu valodu, radītu nepieņemamus nelabvēlīgus apstākļus.
Kad sēdē piedalās mazāk nekā 100 deputātu, Parlaments nevar pieņemt lēmumu, ja vismaz desmitā daļa klātesošo deputātu pret to iebilst.
Kad sēdē piedalās mazāk nekā 100 deputātu, Parlaments nevar pieņemt lēmumu, ja vismaz desmitā daļa klātesošo deputātu pret to iebilst.
Pēc priekšsēdētāja priekšlikuma mutisku grozījums vai jebkādas citas mutiskas izmaiņas pielīdzina grozījumam, kurš nav izplatīts visās oficiālajās valodās. Ja priekšsēdētājs uzskata to par pieņemamu, pamatojoties uz 170. panta 3. punktu, un ja nav izteikti iebildumi saskaņā ar 169. panta 6. punktu, to nodod balsošanai atbilstīgi izveidotajai balsošanas secībai.
Pēc priekšsēdētāja priekšlikuma mutisku grozījumu vai jebkādas citas mutiskas izmaiņas pielīdzina grozījumam, kurš nav darīts pieejams visās oficiālajās valodās. Ja priekšsēdētājs uzskata to par pieņemamu, pamatojoties uz 170. panta 3. punktu, un ja nav izteikti iebildumi saskaņā ar 169. panta 6. punktu, to nodod balsošanai atbilstīgi izveidotajai balsošanas secībai.
Komitejā balsu skaitu, kāds nepieciešams, lai iebilstu pret šādu grozījumu vai šādu izmaiņu, nosaka, pamatojoties uz 209. pantu, proporcionāli plenārsēdei noteiktajam balsu skaitam, vajadzības gadījumā noapaļojot uz augšu līdz veselam skaitlim.
Komitejā balsu skaitu, kāds nepieciešams, lai iebilstu pret šādu grozījumu vai šādu izmaiņu, nosaka, pamatojoties uz 209. pantu, proporcionāli plenārsēdei noteiktajam balsu skaitam, vajadzības gadījumā noapaļojot uz augšu līdz veselam skaitlim.
Grozījums Nr. 191
Eiropas Parlamenta Reglaments
170. pants
170. pants
170. pants
Grozījumu pieņemamība
Grozījumu pieņemamība
1.  Grozījums nav pieņemams, ja:
1.  Neskarot papildu nosacījumus, kas minēti 52. panta 2. punktā attiecībā uz patstāvīgajiem ziņojumiem un 69. panta 2. punktā attiecībā uz grozījumiem Padomes nostājā, grozījums nav pieņemams, ja:
(a)  tā saturs tieši neattiecas uz tekstu, kuram tas ir paredzēts kā grozījums;
(a)  tā saturs tieši neattiecas uz tekstu, kuram tas ir paredzēts kā grozījums;
(b)  tas paredz svītrot vai aizstāt tekstu kopumā;
(b)  tas paredz svītrot vai aizstāt tekstu kopumā;
(c)  tas paredz grozīt vairāk nekā vienu pantu vai punktu tekstā, uz kuru tas attiecas. Šis noteikums neattiecas uz kompromisa grozījumiem un uz grozījumiem, kuri paredz identiskus labojumus kādam atsevišķam izteicienam visā tekstā kopumā;
(c)  tas paredz grozīt vairāk nekā vienu pantu vai punktu tekstā, uz kuru tas attiecas. Šis noteikums neattiecas uz kompromisa grozījumiem un uz grozījumiem, kuri paredz identiskus labojumus kādam atsevišķam izteicienam visā tekstā kopumā;
(c a)   tas paredz grozīt priekšlikumu par Savienības tiesību aktu kodifikāciju; tomēr pēc analoģijas piemēro 103. panta 3. punkta otro daļu;
(c b)   tas paredz grozīt tās teksta daļas priekšlikumā par Savienības tiesību akta pārstrādāšanu, kuras šādā priekšlikumā paliek nemainītas; tomēr pēc analoģijas piemēro 104. panta 2. punkta otro daļu un 104. panta 3. punkta trešo daļu;
(d)  atklājas, ka vismaz vienā no oficiālajām valodām tā teksta redakcija, uz kuru attiecas grozījums , neprasa izdarīt grozījumus ; šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar ieinteresētajām personām meklē piemērotu lingvistisku risinājumu.
(d)  tā vienīgais nolūks ir nodrošināt lingvistisku pareizību vai terminoloģisku konsekvenci tās valodas teksta redakcijā , kurā grozījums iesniegts ; šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar ieinteresētajām personām meklē piemērotu lingvistisku risinājumu.
2.   Grozījums nav spēkā, ja tas ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz to pašu tekstu tā paša balsojuma laikā.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs lemj par grozījumu pieņemamību.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs lemj par grozījumu pieņemamību.
Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 3. punktu lemj par grozījumu pieņemamību, balstoties ne tikai uz šī panta 1. un 2. punktu, bet arī uz Reglamenta noteikumiem kopumā.
Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 3.  punktu lemj par grozījumu pieņemamību, balstoties ne tikai uz šī panta 1.  punktu, bet arī uz Reglamenta noteikumiem kopumā.
4.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar mērķi aizstāt nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu, kas ir ietverts komitejas ziņojumā.
4.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar mērķi aizstāt nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu, kas ir ietverts komitejas ziņojumā.
Šādā gadījumā politiskā grupa vai attiecīgie deputāti nevar iesniegt grozījumus atbildīgās komitejas iesniegtajam rezolūcijas priekšlikumam. Alternatīvais rezolūcijas priekšlikums nedrīkst būt garāks par atbildīgās komitejas iesniegto priekšlikumu. To bez grozījumiem iesniedz Parlamentam apstiprināšanai vienā balsojumā.
Šādā gadījumā politiskā grupa vai attiecīgie deputāti nevar iesniegt grozījumus atbildīgās komitejas iesniegtajam rezolūcijas priekšlikumam. Alternatīvais rezolūcijas priekšlikums nedrīkst būt garāks par atbildīgās komitejas iesniegto priekšlikumu. To bez grozījumiem iesniedz Parlamentam apstiprināšanai vienā balsojumā.
Pēc analoģijas piemēro 123. panta 4. punktu.
Pēc analoģijas piemēro 123. panta 4. un 4.a  punktu attiecībā uz kopīgiem rezolūcijas priekšlikumiem .
4.a   Izņēmuma gadījumos, saņemot Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanu, grozījumus var iesniegt pēc grozījumu iesniegšanas termiņa beigām, ja tie ir kompromisa grozījumi vai ja ir radušās tehniskas problēmas. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par šādu grozījumu pieņemamību. Lai tos virzītu balsošanai, Parlamenta priekšsēdētājam jāsaņem Parlamenta piekrišana.
Var piemērot šādus vispārējos kompromisa grozījumu pieņemamības kritērijus:
–   kompromisa grozījumi parasti attiecas uz tām teksta daļām, attiecībā uz kurām iesniegti grozījumi pirms grozījumu iesniegšanas termiņa beigām;
–   kompromisa grozījumus parasti iesniedz politiskās grupas, kas pārstāv Parlamenta deputātu vairākumu, attiecīgo komiteju priekšsēdētāji vai referenti vai citu grozījumu iesniedzēji;
–   ja ir iesniegti kompromisa grozījumi, pārējos par to pašu jautājumu iesniegtos grozījumus parasti atsauc.
Vienīgi Parlamenta priekšsēdētājs var ierosināt ņemt vērā kompromisa grozījumus. Lai šādu grozījumu izvirzītu balsošanai, Parlamenta priekšsēdētājam jāsaņem Parlamenta piekrišana, vaicājot, vai nav iebildumu, ka notiek balsošana par kompromisa grozījumu. Ja tiek izteikti iebildumi, Parlaments pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.
Grozījums Nr. 192
Eiropas Parlamenta Reglaments
171. pants
171. pants
171. pants
Balsošanas kārtība
Balsošanas kārtība
1.  Balsošanai par ziņojumiem Parlaments piemēro šādu kārtību:
1.  Izņemot gadījumus, kad piemēro šajā Reglamentā paredzētos īpašos noteikumus, tekstiem, kas iesniegti Parlamentam, piemēro šādu balsošanas kārtību:
(a)  pirmkārt balso par iespējamiem grozījumiem tekstā, uz kuru attiecas atbildīgās komitejas ziņojums ;
(a)  vispirms attiecīgā gadījumā balso par iespējamiem grozījumiem juridiski saistoša akta priekšlikumā ;
(b)  tad balso par tekstu ar iespējamiem grozījumiem kopumā ;
(b)  tad attiecīgā gadījumā balso par minēto priekšlikumu kopumā, ar grozījumiem vai bez ;
(c)  pēc tam balso par rezolūcijas priekšlikuma vai normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem;
(c)  pēc tam balso par rezolūcijas priekšlikuma vai normatīvās rezolūcijas projekta iespējamiem grozījumiem;
(d)  visbeidzot balso kopumā par rezolūcijas priekšlikumu vai normatīvās rezolūcijas projektu (galīgais balsojums).
(d)  visbeidzot balso kopumā par rezolūcijas priekšlikumu (galīgais balsojums).
Parlaments nebalso par paskaidrojumu , kas ietverts ziņojumā.
Parlaments nebalso par paskaidrojumiem , kas ietverti ziņojumā.
2.   Otrajā lasījumā piemēro šādu kārtību:
(a)  ja nav priekšlikuma noraidīt vai grozīt Padomes nostāju, to apstiprina saskaņā ar 76 pantu;
(b)  par priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju balso pirms balsošanas par citiem grozījumiem (68. panta 1. punkts);
(c)  ja ir iesniegti vairāki Padomes nostājas grozījumi, par tiem balso tādā secībā, kā noteikts 174. pantā;
(d)  kad Parlaments ir sācis balsošanu ar mērķi grozīt Padomes nostāju, papildu balsojums par tekstu kopumā var notikt tikai saskaņā ar 68. panta 2. punktu.
3.   Trešajā lasījumā piemēro 72. pantā noteikto kārtību.
4.  Kad notiek balsošana par normatīviem tekstiem un nenormatīviem rezolūciju priekšlikumiem, vispirms balso par būtiskajiem punktiem, pēc tam — par norādēm un apsvērumiem. Grozījumi, kas ir pretrunā ar iepriekš notikušu balsojumu, nav spēkā.
4.  Kad notiek balsošana par juridiski saistošu aktu priekšlikumiem un nenormatīviem rezolūciju priekšlikumiem, vispirms balso par būtiskajiem punktiem, pēc tam — par norādēm un apsvērumiem.
4.a   Grozījums nav spēkā, ja tas ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz to pašu tekstu tā paša balsojuma laikā.
5.  Balsošanas laikā var izteikties vienīgi referents, lai īsumā izklāstītu komitejas nostāju attiecībā uz grozījumiem, par kuriem balso.
5.  Balsošanas laikā var izteikties vienīgi referents vai — viņa vietā — komitejas priekšsēdētājs. Viņam ir iespēja īsumā izklāstīt atbildīgās komitejas nostāju attiecībā uz grozījumiem, par kuriem balso.
Grozījums Nr. 193
Eiropas Parlamenta Reglaments
172. pants
172. pants
svītrots
Vienāds balsu sadalījums
1.   Ja balsojumā, kas noticis saskaņā ar 171. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktu, ir vienāds balsu sadalījums, visu tekstu kopumā nodod atpakaļ komitejai. Šo procedūru piemēro arī balsojumiem saskaņā ar 3. un 9. pantu un galīgajiem balsojumiem saskaņā ar 199. un 212. pantu, ar to saprotot, ka attiecībā uz pēdējiem diviem pantiem jautājumu nodod atpakaļ Priekšsēdētāju konferencei.
2.   Ja ir vienāds balsu sadalījums, balsojot par darba kārtību kopumā (152. pants), par protokolu kopumā (192. pants) vai par tekstu, kurš ir iesniegts balsošanai pa daļām saskaņā ar 176. pantu, uzskata, ka teksts ir pieņemts.
3.   Neskarot Reglamenta noteikumus, kas paredz kvalificētu balsu vairākumu, visos pārējos gadījumos, kad ir vienāds balsu sadalījums, uzskata, ka teksts vai priekšlikums ir noraidīts.
172. panta 3. punkta nozīme jāinterpretē tādējādi, ka gadījumos, kad balsojumā par ieteikuma projektu saskaņā ar 141. panta 4. punktu neiesaistīties Eiropas Savienības Tiesas procesā ir vienāds balsu skaits "par" un "pret", šāds vienāds balsu skaits nenozīmē, ka ir pieņemts ieteikums Parlamentam iesaistīties minētajā procesā. Šādā gadījumā uzskata, ka atbildīgā komiteja nav izteikusi nekādu ieteikumu.
Grozījums Nr. 194
Eiropas Parlamenta Reglaments
173. pants
173. pants
svītrots
Balsošanas pamatprincipi
1.   Balsošana par ziņojumiem notiek pēc atbildīgās komitejas ieteikuma. Komiteja var uzticēt šo uzdevumu komitejas priekšsēdētājam un referentam.
2.   Komiteja var ieteikt, lai balsošana notiktu par visiem grozījumiem kopumā vai par dažiem no tiem, kā arī ieteikt tos pieņemt, noraidīt vai pasludināt par spēkā neesošiem.
Komiteja var arī ierosināt kompromisa grozījumus.
3.   Komiteja var arī ierosināt kompromisa grozījumus. Ja komiteja ierosina par attiecīgajiem grozījumiem balsot kopumā, to dara vispirms.
4.   Ja tā ierosina kompromisa grozījumus, par tiem balso vispirms.
5.   Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi.
6.   Balsošana pa daļām nav pieņemama, ja notiek balsošana kopumā vai balsošana par kompromisa grozījumu.
Grozījums Nr. 195
Eiropas Parlamenta Reglaments
174. pants
174. pants
174. pants
Balsošanas kārtība par grozījumiem
Balsošanas kārtība par grozījumiem
1.  Grozījumi ir prioritāri attiecībā pret tekstu, uz kuru tie attiecas, un par tiem balso pirms balsošanas par tekstu.
1.  Grozījumi ir prioritāri attiecībā pret tekstu, uz kuru tie attiecas, un par tiem balso pirms balsošanas par tekstu.
2.  Ja divi vai vairāki grozījumi, kas attiecas uz vienu un to pašu teksta daļu, ir savstarpēji izslēdzoši, vispirms balso par to, kurš visvairāk atšķiras no sākotnējā teksta, jo tam ir prioritāte. Ja šo grozījumu pieņem, tas nozīmē, ka pārējie ir noraidīti. Ja šo grozījumu noraida, tad balso par nākamo grozījumu prioritātes secībā, un tā pēc kārtas par katru nākamo grozījumu. Ja rodas šaubas, kuram grozījumam piešķirt prioritāti, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Ja noraida visus grozījumus, uzskata, ka ir pieņemts sākotnējais teksts, izņemot gadījumus, kad noteiktajā termiņā prasa atsevišķu balsojumu.
2.  Ja divi vai vairāki grozījumi, kas attiecas uz vienu un to pašu teksta daļu, ir savstarpēji izslēdzoši, vispirms balso par to, kurš visvairāk atšķiras no sākotnējā teksta, jo tam ir prioritāte. Ja šo grozījumu pieņem, tas nozīmē, ka pārējie ir noraidīti. Ja šo grozījumu noraida, tad balso par nākamo grozījumu prioritātes secībā, un tā pēc kārtas par katru nākamo grozījumu. Ja rodas šaubas, kuram grozījumam piešķirt prioritāti, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Ja noraida visus grozījumus, uzskata, ka ir pieņemts sākotnējais teksts, izņemot gadījumus, kad noteiktajā termiņā prasa atsevišķu balsojumu.
3.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai vispirms sākotnējo tekstu vai arī izvirzīt balsošanai grozījumus, kas vismazāk atšķiras no sākotnējā teksta, pirms grozījumiem, kas visvairāk atšķiras no sākotnējā teksta.
3.   Taču, ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka tas atvieglos balsošanu, viņš var izvirzīt balsošanai vispirms sākotnējo tekstu vai arī izvirzīt balsošanai grozījumus, kas vismazāk atšķiras no sākotnējā teksta, pirms grozījumiem, kas visvairāk atšķiras no sākotnējā teksta.
Ja kādā no šiem diviem balsojumiem iegūst balsu vairākumu, tad visi pārējie attiecībā uz to pašu tekstu iesniegtie grozījumi zaudē spēku.
Ja kādā no šiem diviem balsojumiem iegūst balsu vairākumu, tad visi pārējie attiecībā uz to pašu teksta daļu iesniegtie grozījumi zaudē spēku.
4.   Izņēmuma gadījumos pēc Parlamenta priekšsēdētāja priekšlikuma var balsot par grozījumiem, kas ir iesniegti pēc debašu beigām, ja tie ir kompromisa grozījumi vai ja ir radušās tehniskas problēmas. Lai tos virzītu balsošanai, Parlamenta priekšsēdētājam jāsaņem Parlamenta piekrišana.
Saskaņā ar 170. panta 3. punktu Parlamenta priekšsēdētājs lemj par grozījumu pieņemamību. Attiecībā uz kompromisa grozījumiem, kas ir iesniegti pēc debašu beigām saskaņā ar šo punktu, Parlamenta priekšsēdētājs lemj par to pieņemamību, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un pārliecinās par šo grozījumu kompromisa raksturu.
Vienīgi Parlamenta priekšsēdētājs var ierosināt ņemt vērā kompromisa grozījumus. Lai šādu grozījumu izvirzītu balsošanai, Parlamenta priekšsēdētājam jāsaņem Parlamenta piekrišana, vaicājot, vai Parlamentam nav iebildumu, ka notiek balsošana par kompromisa grozījumu. Ja Parlamentam ir iebildumi, tas pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.
4.a   Ja balsošanai iesniegti kompromisa grozījumi, par tiem balso vispirms.
4.b   Balsošana pa daļām nav pieņemama, ja notiek balsošana par kompromisa grozījumu.
5.  Ja atbildīgā komiteja ir iesniegusi grozījumu kopumu tekstam, uz kuru attiecas ziņojums, Parlamenta priekšsēdētājs tos izvirza balsošanai kopumā, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti prasa atsevišķu balsojumu vai arī ja ir iesniegti citi grozījumi.
5.  Ja atbildīgā komiteja ir iesniegusi grozījumu kopumu tekstam, uz kuru attiecas ziņojums, Parlamenta priekšsēdētājs tos izvirza balsošanai kopumā, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti par konkrētiem punktiem prasa atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām vai arī ja ir iesniegti citi konkurējoši grozījumi.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši. Šādā gadījumā viņš ievēro 5.  punktā noteikto procedūru. Šādu grozījumu iesniedzēji var ierosināt balsot par grozījumiem kopumā, ja tie ir papildinoši.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai vismaz 40  deputāti ir pieprasījuši atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām. Grozījumu iesniedzēji var arī ierosināt balsot par grozījumiem kopumā, ja tie ir papildinoši.
7.  Ja pieņem vai noraida kādu konkrētu grozījumu, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt virzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, kuru saturs vai mērķi ir līdzīgi. Pirms tam Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt Parlamenta piekrišanu.
7.  Ja pieņem vai noraida kādu konkrētu grozījumu, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt virzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, kuru saturs vai mērķi ir līdzīgi. Pirms tam Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt Parlamenta piekrišanu.
Šādu grozījumu kopums var attiekties uz dažādām sākotnējā teksta daļām.
Šādu grozījumu kopums var attiekties uz dažādām sākotnējā teksta daļām.
8.  Par diviem vai vairākiem identiskiem grozījumiem, kurus iesnieguši dažādi iesniedzēji, balso kā par vienu grozījumu.
8.  Par diviem vai vairākiem identiskiem grozījumiem, kurus iesnieguši dažādi iesniedzēji, balso kā par vienu grozījumu.
8.a   Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi.
Grozījums Nr. 196
Eiropas Parlamenta Reglaments
175. pants
175. pants
175. pants
Plenārsēdē iesniegto grozījumu izskatīšana komitejās
Plenārsēdē iesniegto grozījumu izskatīšana komitejās
Ja izskatīšanai plenārsēdē ir iesniegti vairāk nekā 50 grozījumi kādam ziņojumam un pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt, lai atbildīgā komiteja sasauc sanāksmi šo grozījumu vai pieprasījumu izskatīšanai . Ja šajā posmā viena desmitā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par kādu grozījumu vai pieprasījumu balsot pa daļām vai atsevišķi, to balsošanai plenārsēdē neizvirza.
Ja izskatīšanai plenārsēdē par komitejas iesniegtu tekstu ir iesniegti vairāk nekā 50 grozījumi vai pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt minēto komiteju sasaukt sanāksmi , lai nobalsotu par katru no šiem grozījumiem vai pieprasījumiem . Ja šajā posmā vismaz viena trešā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par kādu grozījumu vai pieprasījumu balsot pa daļām vai atsevišķi, to balsošanai plenārsēdē neizvirza.
Grozījums Nr. 197
Eiropas Parlamenta Reglaments
176. pants
176. pants
176. pants
Balsošana pa daļām
Balsošana pa daļām
1.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām ir atšķirīga nozīme un/vai normatīva vērtība.
1.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām ir atšķirīga nozīme un/vai normatīva vērtība.
2.  Ja Parlamenta priekšsēdētājs nav noteicis citu termiņu, šāds pieprasījums jāiesniedz iepriekšējās dienas vakarā pirms balsošanas. Parlamenta priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu.
2.  Ja Parlamenta priekšsēdētājs nav noteicis citu termiņu, šāds pieprasījums jāiesniedz, vēlākais, iepriekšējās dienas vakarā pirms balsošanas. Parlamenta priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu.
Grozījums Nr. 198 un 347
Eiropas Parlamenta Reglaments
178. pants
178. pants
178. pants
Balsošana
Balsošana
1.  Parasti Parlamentā balso, paceļot roku.
1.  Parasti Parlamentā balso, paceļot roku.
Tomēr Parlamenta priekšsēdētājs var jebkurā brīdī nolemt, ka balsošana notiks, izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtu.
1.a   Pirms katras balsošanas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka balsošana ir sākusies, un pēc balsošanas — ka tā ir beigusies.
Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka balsošana ir sākusies, tikai viņš var izteikties, pirms viņš nav paziņojis, ka balsošana ir beigusies.
1.b   Lai aprēķinātu to, vai teksts pieņemts vai noraidīts, uzskaita tikai „par” un „pret” nodotās balsis, izņemot gadījumus, kad Līgumos ir paredzēts konkrēts balsu vairākums.
2.  Ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka rezultāts ir apšaubāms, Parlaments balso ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Ja iekārta ir bojāta, deputāti balso, pieceļoties kājās vai paliekot sēžam.
2.  Ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka balsošanas ar paceltu roku rezultāts ir apšaubāms, Parlaments balso ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Ja iekārta ir bojāta, deputāti balso, pieceļoties kājās vai paliekot sēžam.
2.a   Parlamenta priekšsēdētājs apstiprina nodoto balsu skaitu un paziņo balsošanas rezultātus.
3.  Balsošanas rezultātus protokolē.
3.  Balsošanas rezultātus protokolē.
Grozījums Nr. 199
Eiropas Parlamenta Reglaments
179. pants
179. pants
179. pants
Galīgais balsojums
Galīgais balsojums
Pieņemot lēmumu, pamatojoties uz ziņojumu, Parlaments vienu un/vai galīgu balsojumu veic, balsojot pēc saraksta saskaņā ar 180. panta 2. punktu. Par grozījumiem balsošana pēc saraksta notiek tikai pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar 180. pantu.
Pieņemot lēmumu, pamatojoties uz ziņojumu, Parlaments vienu un/vai galīgu balsojumu veic, balsojot pēc saraksta saskaņā ar 180. panta 2. punktu.
179. panta noteikumus par balsošanu pēc saraksta nepiemēro ziņojumiem, kas paredzēti 8. panta 2. punktā un 9. panta 3., 6. un 8. punktā, ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros.
179. panta noteikumus par balsošanu pēc saraksta nepiemēro ziņojumiem, kas paredzēti 8. panta 2. punktā un 9. panta 3., 6. un 8. punktā, ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros.
Grozījums Nr. 200
Eiropas Parlamenta Reglaments
179.a pants (jauns)
179.a pants
Vienāds balsu sadalījums
1.   Ja balsojumā, kas noticis saskaņā ar 171. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktu, ir vienāds balsu sadalījums, visu tekstu kopumā nodod atpakaļ komitejai. Šo procedūru piemēro arī balsojumiem saskaņā ar 3. un 9. pantu.
2.   Ja ir vienāds balsu sadalījums, balsojot par tekstu, kurš ir iesniegts balsošanai pa daļām saskaņā ar 176. pantu, uzskata, ka teksts ir pieņemts.
3.   Neskarot pantus, kuros ir prasība par kvalificētu balsu vairākumu, visos pārējos gadījumos, kad ir vienāds balsu sadalījums, uzskata, ka teksts vai priekšlikums ir noraidīts.
Reglamenta 179.a panta 3. punkts jāinterpretē tā, ka gadījumos, kad balsojumā par ieteikuma projektu saskaņā ar 141. panta 4. punktu neiesaistīties Eiropas Savienības Tiesas procesā ir vienāds balsu skaits „par” un „pret”, šāds vienāds balsu skaits nenozīmē, ka ir pieņemts ieteikums Parlamentam iesaistīties minētajā procesā. Šādā gadījumā uzskata, ka atbildīgā komiteja nav izteikusi nekādu ieteikumu.
Parlamenta priekšsēdētājs var balsot, taču viņa balss nav izšķiroša.
(Pēdējās divas daļas ievieto kā komentārus.)
Grozījums Nr. 201
Eiropas Parlamenta Reglaments
180. pants
180. pants
180. pants
Balsošana pēc saraksta
Balsošana pēc saraksta
1.  Papildus gadījumiem, kas paredzēti 118. panta 5. punktā, 119. panta 5. punktā un 179. pantā , pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu.
1.  Papildus gadījumiem, kas paredzēti šajā reglamentā , pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu, vēlākais, iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu.
180. panta 1. punkta noteikumus par balsošanu pēc saraksta nepiemēro ziņojumiem, kas paredzēti 8. panta 2. punktā un 9. panta 3., 6. un 8. punktā, ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros.
180. panta noteikumus par balsošanu pēc saraksta nepiemēro ziņojumiem, kas paredzēti 8.  panta 2.  punktā un 9.  panta 3., 6. un 8.  punktā, ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros.
1.a   Katra politiskā grupa var iesniegt ne vairāk kā simts pieprasījumus balsošanai pēc saraksta vienā sesijā.
2.  Balsošana pēc saraksta notiek, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Ja iekārtu nevar izmantot tehnisku iemeslu dēļ, balsošana pēc saraksta notiek alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais.
2.  Balsošana pēc saraksta notiek, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.
Ja iekārtu nevar izmantot tehnisku iemeslu dēļ, balsot pēc saraksta var alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais. Balsojot skaļi jāpasaka „par”, „pret” vai „atturos”.
Balsojot skaļi jāpasaka „par”, „pret” vai „atturos”. Lai pieņemtu vai noraidītu grozījumu, uzskaita tikai “par” un “pret” nodotās balsis. Parlamenta priekšsēdētājs apstiprina nodoto balsu skaitu un paziņo balsošanas rezultātus.
Balsošanas rezultātus ieraksta sēdes protokolā. Balsotāju sarakstus sagatavo katrai politiskajai grupai deputātu uzvārdu alfabētiskā secībā, norādot, kā katrs deputāts balsojis.
2.a   Balsošanas rezultātus ieraksta sēdes protokolā. Balsotāju sarakstus sagatavo katrai politiskajai grupai deputātu uzvārdu alfabētiskā secībā, norādot, kā katrs deputāts balsojis.
Grozījums Nr. 202
Eiropas Parlamenta Reglaments
180.a pants (jauns)
180.a pants
Aizklātā balsošana
1.   Neierobežojot 15. panta 1. punkta un 204. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanu, par kandidatūrām balso aizklāti.
Uzskaitot nodotās balsis, ņem vērā vienīgi tās vēlēšanu zīmes, uz kurām ir amatam izvirzīto kandidātu vārdi.
2.   Balsošana var arī notikt aizklāti, ja to prasa vismaz viena piektā daļa no Parlamenta deputātiem. Šāds pieprasījums jāiesniedz pirms balsošanas sākuma.
3.   Pieprasījums balsot aizklāti ir prioritārs attiecībā pret balsošanu pēc saraksta.
4.   Ja vien nenotiek elektroniskā balsošana, aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz astoņi balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus.
Ja balsošana notiek saskaņā ar 1. punktu, kandidāti nevar skaitīt balsis.
To deputātu vārdus, kuri piedalījās aizklātā balsošanā, reģistrē tās sēdes protokolā, kuras laikā notika šī balsošana.
Grozījums Nr. 203
Eiropas Parlamenta Reglaments
181. pants
181. pants
181. pants
Elektroniskā balsošana
Elektroniskās balsošanas iekārtas izmantošana
1.  Parlamenta priekšsēdētājs var jebkurā brīdī nolemt, ka 178., 180. un 182. pantā noteiktā balsošana notiks ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību.
Ja balsošana ar elektroniskās balsošanas iekārtu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējama, balsošana notiek saskaņā ar 178. pantu, 180. panta 2. punktu vai 182. pantu.
Elektroniskās balsošanas iekārtas izmantošanas tehnisko kārtību nosaka Prezidija izdoti norādījumi.
1.  Elektroniskās balsošanas iekārtas izmantošanas tehnisko kārtību nosaka Prezidija izdoti norādījumi.
2.  Ja notiek elektroniskā balsošana, protokolē tikai balsošanas skaitlisko rezultātu.
2.  Ja notiek elektroniskā balsošana un ja tā nav saistīta ar balsošanu pēc saraksta , protokolē tikai balsošanas skaitlisko rezultātu.
Tomēr, ja prasa balsošanu pēc saraksta saskaņā ar 180. panta 1. punktu, sēdes protokolā ieraksta balsošanas rezultātus ar katras politiskās grupas balsojušo deputātu sarakstu alfabētiskā secībā.
3.   Balsošana pēc saraksta notiek saskaņā ar 180. panta 2. punktu, ja to prasa klātesošo deputātu vairākums. Lai noskaidrotu, vai šis nosacījums ir izpildīts, var izmantot šī panta 1. punktā norādīto metodi.
3.a   Parlamenta priekšsēdētājs jebkurā brīdī var nolemt izmantot elektroniskās balsošanas iekārtu, lai pārbaudītu, vai ir sasniegts obligātais minimums.
Grozījums Nr. 204
Eiropas Parlamenta Reglaments
182. pants
182. pants
svītrots
Aizklātā balsošana
1.   Neierobežojot 15. panta 1. punkta, 199. panta 1. punkta un 204. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanu, par kandidatūrām balso aizklāti.
Uzskaitot nodotās balsis, ņem vērā vienīgi tās vēlēšanu zīmes, uz kurām ir amatam izvirzīto deputātu vārdi.
2.   Balsošana var notikt aizklāti, ja to prasa vismaz viena piektā daļa no Parlamenta deputātiem. Šāds pieprasījums jāiesniedz pirms balsošanas sākuma.
Ja pirms balsošanas sākuma vismaz viena piektā daļa no Parlamenta deputātiem iesniedz pieprasījumu balsot aizklāti, Parlamentam ir šādi jābalso.
3.   Pieprasījums balsot aizklāti ir prioritārs attiecībā pret balsošanu pēc saraksta.
4.   Ja vien nenotiek elektroniskā balsošana, aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz astoņi balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus.
Ja balsošana notiek saskaņā ar 1. punktu, kandidāti nevar skaitīt balsis.
To deputātu vārdus, kuri piedalījās aizklātā balsošanā, reģistrē tās sēdes protokolā, kuras laikā notika šī balsošana.
Grozījums Nr. 205
Eiropas Parlamenta Reglaments
182.a pants (jauns)
182.a pants
Balsojuma apstrīdēšana
1.   Norādīt uz Reglamenta neievērošanu attiecībā uz balsojumu spēkā esamību var pēc tam, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka balsošana ir beigusies.
2.   Pēc tam, kad ir paziņoti rezultāti balsošanai ar paceltu roku, var prasīt balsošanas rezultātu pārbaudi ar elektronisko balsošanas iekārtu.
3.   Parlamenta priekšsēdētājs lemj, vai paziņotie rezultāti ir spēkā. Viņa lēmums ir galīgs.
Grozījums Nr. 206
Eiropas Parlamenta Reglaments
183. pants
183. pants
183. pants
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
1.  Kad ir beigušās vispārējās debates , ikviens deputāts par galīgo balsojumu var sniegt mutisku skaidrojumu, kas nepārsniedz vienu minūti, vai iesniegt rakstisku skaidrojumu, kurš nav garāks par 200 vārdiem un kuru iekļauj sēžu stenogrammā .
1.  Kad balsošana beigusies , ikviens deputāts par vienu balsojumu un/vai galīgo balsojumu, kas attiecas uz kādu Parlamentam iesniegtu jautājumu, var sniegt mutisku skaidrojumu, kas nepārsniedz vienu minūti. Ikviens deputāts var sniegt ne vairāk kā trīs mutiskus skaidrojumus vienā sesijā.
Ikviens deputāts par šādu balsojumu var iesniegt rakstisku skaidrojumu, kurš nav garāks par 200 vārdiem un kuru iekļauj Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu sadaļā.
Politiskā grupa var sniegt balsojuma skaidrojumu, kas nepārsniedz divas minūtes.
Politiskā grupa var sniegt balsojuma skaidrojumu, kas nepārsniedz divas minūtes.
Tiklīdz sāk lasīt pirmo skaidrojumu, vairs nepieņem nevienu pieprasījumu sniegt balsojuma skaidrojumu.
Tiklīdz sāk lasīt pirmo skaidrojumu par pirmo jautājumu , vairs nepieņem nevienu pieprasījumu sniegt balsojuma skaidrojumu.
Balsojuma skaidrojumu pieņem attiecībā uz galīgo balsojumu par visiem Parlamentam iesniegtajiem jautājumiem. Šajā pantā termins “galīgais balsojums” neattiecas uz balsojuma veidu, bet nozīmē to, ka par attiecīgo jautājumu vairs neseko neviens cits balsojums.
Balsojuma skaidrojumu pieņem attiecībā uz vienu balsojumu un/vai galīgo balsojumu par visiem Parlamentam iesniegtajiem jautājumiem. Šajā pantā termins “galīgais balsojums” neattiecas uz balsojuma veidu, bet nozīmē to, ka par attiecīgo jautājumu vairs neseko neviens cits balsojums.
2.  Balsojumu skaidrojumus nepieņem, ja balso par procedūras jautājumiem.
2.  Balsojumu skaidrojumus nepieņem, ja balsošana ir aizklāta vai ja balso par procedūras jautājumiem.
3.  Ja saskaņā ar 150. pantu Parlamenta darba kārtībā ir iekļauts tiesību akta priekšlikums vai ziņojums , deputāti var iesniegt rakstiskus balsojumu skaidrojumus saskaņā ar 1. punktu.
3.  Ja Parlamenta darba kārtībā ir iekļauts kāds jautājums, par kuru nav iesniegti grozījumi vai par kuru nav jārīko debates , deputāti var iesniegt tikai rakstiskus balsojumu skaidrojumus saskaņā ar 1. punktu.
Mutiskiem vai rakstiskiem balsojumu skaidrojumiem tieši jāattiecas uz tekstu, par kuru balso .
Mutiskiem vai rakstiskiem balsojumu skaidrojumiem tieši jāattiecas uz Parlamentam iesniegtu jautājumu .
Grozījums Nr. 207
Eiropas Parlamenta Reglaments
184. pants
184. pants
svītrots
Balsojuma apstrīdēšana
1.  Pirms katras balsošanas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka balsošana ir sākusies, un pēc balsošanas — ka tā ir beigusies.
2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka balsošana ir sākusies, tikai viņš var izteikties, pirms viņš nav paziņojis, ka balsošana ir beigusies.
3.  Norādīt uz Reglamenta neievērošanu attiecībā uz balsojumu spēkā esamību var pēc tam, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka balsošana ir beigusies.
4.  Pēc tam, kad ir paziņoti rezultāti balsošanai ar paceltu roku, var prasīt balsošanas rezultātu pārbaudi ar elektronisko balsošanas iekārtu.
5.  Parlamenta priekšsēdētājs lemj, vai paziņotie rezultāti ir spēkā. Viņa lēmums ir galīgs.
Grozījums Nr. 208
Eiropas Parlamenta Reglaments
VII sadaļa – 6. nodaļa – virsraksts
6.   NODAĻA
6.    NODAĻA
DEPUTĀTU UZSTĀŠANĀS PAR PROCEDŪRAS JAUTĀJUMIEM
REGLAMENTA NEIEVĒROŠANA UN PRIEKŠLIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PROCEDŪRU
Grozījums Nr. 209
Eiropas Parlamenta Reglaments
185. pants
185. pants
185. pants
Priekšlikumi attiecībā uz procedūru
Priekšlikumi attiecībā uz procedūru
1.  Pirmkārt dod vārdu par šādiem priekšlikumiem attiecībā uz procedūru:
1.  Pirmkārt dod vārdu par šādiem priekšlikumiem attiecībā uz procedūru:
(a)  par jautājuma nepieņemamību (187. pants);
(a)  par jautājuma nepieņemamību (187. pants);
(b)  par nodošanu atpakaļ komitejai (188. pants);
(b)  par nodošanu atpakaļ komitejai (188. pants);
(c)  par debašu slēgšanu (189. pants);
(c)  par debašu slēgšanu (189. pants);
(d)  par debašu vai balsošanas atlikšanu (190. pants); vai
(d)  par debašu vai balsošanas atlikšanu (190. pants); vai
(e)  par sēdes pārtraukšanu vai slēgšanu (Reglamenta 191. pants).
(e)  par sēdes pārtraukšanu vai slēgšanu (Reglamenta 191. pants).
shall take precedence over other requests to speak.
shall take precedence over other requests to speak.
Par šiem priekšlikumiem var izteikties tikai ierosinātājs, viens runātājs par un viens runātājs pret priekšlikumu, kā arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents.
Par šiem priekšlikumiem var izteikties tikai ierosinātājs, viens runātājs pret priekšlikumu, kā arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents.
2.  Uzstāšanās laiks ir ne vairāk kā viena minūte.
2.  Uzstāšanās laiks ir ne vairāk kā viena minūte.
Grozījums Nr. 210
Eiropas Parlamenta Reglaments
186. pants
186 . pants
184 .a  pants
Reglamenta neievērošana
Reglamenta neievērošana
1.  Deputātam var dot vārdu, lai viņš pievērstu Parlamenta priekšsēdētāja uzmanību tam, ka nav ievērots Reglaments. Uzstāšanās sākumā deputāts norāda, uz kuru Reglamenta pantu viņš atsaucas.
1.  Deputātam var dot vārdu, lai viņš pievērstu Parlamenta priekšsēdētāja uzmanību tam, ka nav ievērots Reglaments. Uzstāšanās sākumā deputāts norāda, uz kuru Reglamenta pantu viņš atsaucas.
2.  Pieprasījumam dot vārdu par Reglamenta neievērošanu ir prioritāri attiecībā pret citiem pieprasījumiem dot vārdu.
2.  Pieprasījumam dot vārdu par Reglamenta neievērošanu ir prioritāte attiecībā pret citiem pieprasījumiem dot vārdu vai priekšlikumiem attiecībā uz procedūru .
3.  Uzstāšanās laiks ir ne vairāk kā viena minūte.
3.  Uzstāšanās laiks ir ne vairāk kā viena minūte.
4.  Ja kāds deputāts norāda uz Reglamenta neievērošanu, Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties pieņem lēmumu saskaņā ar Reglamenta noteikumiem un to paziņo uzreiz pēc tam, kad šis jautājums ir izvirzīts. Par šo lēmumu nebalso.
4.  Ja kāds deputāts norāda uz Reglamenta neievērošanu, Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties pieņem lēmumu saskaņā ar Reglamenta noteikumiem un to paziņo uzreiz pēc tam, kad šis jautājums ir izvirzīts. Par šo lēmumu nebalso.
5.  Izņēmuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var paziņot, ka savu lēmumu darīs zināmu vēlāk, taču ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad ir norādīts uz Reglamenta neievērošanu. Ja lēmuma pieņemšana ir atlikta, iesāktās debates nav jāatliek. Parlamenta priekšsēdētājs var nodot jautājumu atbildīgajai komitejai.
5.  Izņēmuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var paziņot, ka savu lēmumu darīs zināmu vēlāk, taču ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad ir norādīts uz Reglamenta neievērošanu. Ja lēmuma pieņemšana ir atlikta, iesāktās debates nav jāatliek. Parlamenta priekšsēdētājs var nodot jautājumu atbildīgajai komitejai.
Pieprasījumam dot vārdu par Reglamenta neievērošanu jāattiecas uz izskatāmo darba kārtības punktu. Priekšsēdētājs piemērotā laikā, piemēram, pēc kāda darba kārtības punkta izskatīšanas vai pirms sēdes pārtraukšanas, var dot vārdu, lai deputāts izteiktos par citu jautājumu.
Pieprasījumam dot vārdu par Reglamenta neievērošanu jāattiecas uz izskatāmo darba kārtības punktu. Priekšsēdētājs piemērotā laikā, piemēram, pēc kāda darba kārtības punkta izskatīšanas vai pirms sēdes pārtraukšanas, var dot vārdu, lai attiecībā uz Reglamenta neievērošanu deputāts izteiktos par citu jautājumu.
(Šis pants grozītajā redakcijā tiks pārcelts pirms 185. panta.)
Grozījums Nr. 211
Eiropas Parlamenta Reglaments
187. pants
187. pants
187. pants
Jautājuma nepieņemamība
Jautājuma nepieņemamība
1.  Kad sākas debates par kādu no darba kārtības punktiem, var ierosināt izskatīt šī jautājuma nepieņemamību. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
1.  Kad sākas debates par kādu no darba kārtības punktiem, politiskā grupa vai 40 deputāti var ierosināt izskatīt šā jautājuma nepieņemamību. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
Par nodomu ierosināt kāda jautājuma nepieņemamības izskatīšanu Parlamenta priekšsēdētājam paziņo vismaz 24 stundas iepriekš, un Parlamenta priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
Par nodomu ierosināt kāda jautājuma nepieņemamības izskatīšanu Parlamenta priekšsēdētājam paziņo vismaz 24 stundas iepriekš, un Parlamenta priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
2.  Ja šo priekšlikumu pieņem, Parlaments nekavējoties pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2.  Ja šo priekšlikumu pieņem, Parlaments nekavējoties pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
Grozījums Nr. 212
Eiropas Parlamenta Reglaments
188. pants
188. pants
188. pants
Nodošana atpakaļ komitejai
Nodošana atpakaļ komitejai
1.  Kad nosaka darba kārtību vai pirms debašu sākšanas politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt, lai jautājumu nodod atpakaļ komitejai.
1.  Kad nosaka darba kārtību vai pirms debašu sākšanas politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt, lai jautājumu nodod atpakaļ komitejai.
Par nodomu prasīt nodošanu atpakaļ komitejai paziņo Parlamenta priekšsēdētājam vismaz 24 stundas iepriekš, un viņš par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
Par nodomu prasīt nodošanu atpakaļ komitejai paziņo Parlamenta priekšsēdētājam vismaz 24 stundas iepriekš, un viņš par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
2.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt nodošanu atpakaļ komitejai pirms balsošanas vai tās laikā. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
2.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt nodošanu atpakaļ komitejai pirms balsošanas vai tās laikā. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
3.  Pieprasījumu nodot atpakaļ komitejai var iesniegt tikai vienu reizi katrā no šīs procedūras dažādajiem posmiem.
3.  Pieprasījumu nodot atpakaļ komitejai var iesniegt tikai vienu reizi katrā no šīs procedūras dažādajiem posmiem.
4.  Ja jautājumu nodod atpakaļ komitejai, debates par šo jautājumu pārtrauc.
4.  Ja jautājumu nodod atpakaļ komitejai, šā jautājuma izskatīšanu pārtrauc.
5.  Parlaments var noteikt termiņu, kurā komitejai jāiesniedz savi secinājumi.
5.  Parlaments var noteikt termiņu, kurā komitejai jāiesniedz savi secinājumi.
Grozījums Nr. 213
Eiropas Parlamenta Reglaments
190. pants
190. pants
190. pants
Debašu vai balsošanas atlikšana
Debašu vai balsošanas atlikšana
1.  Sākoties debatēm par kādu no darba kārtības jautājumiem, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt priekšlikumu atlikt debates līdz kādam noteiktam laikam. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
1.  Sākoties debatēm par kādu no darba kārtības jautājumiem, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt priekšlikumu atlikt debates līdz kādam noteiktam laikam. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
Par nodomu ierosināt debašu atlikšanu paziņo priekšsēdētājam vismaz 24 stundas iepriekš, un priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
Par nodomu ierosināt debašu atlikšanu paziņo priekšsēdētājam vismaz 24 stundas iepriekš, un priekšsēdētājs par to nekavējoties ziņo Parlamentam.
2.  Ja šo priekšlikumu pieņem, Parlaments pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Atliktās debates atsāk noteiktajā laikā.
2.  Ja šo priekšlikumu pieņem, Parlaments pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Atliktās debates atsāk noteiktajā laikā.
3.  Ja priekšlikumu noraida, to nevar vēlreiz ierosināt tās pašas sesijas laikā.
3.  Ja priekšlikumu noraida, to nevar vēlreiz ierosināt tās pašas sesijas laikā.
4.  Pirms balsošanas vai balsošanas laikā politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt priekšlikumu atlikt balsošanu. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
4.  Pirms balsošanas vai balsošanas laikā politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt priekšlikumu atlikt balsošanu. Par šādu priekšlikumu balso nekavējoties.
Parlamenta lēmumā atlikt debates uz vēlāku sesiju jānorāda, kuras sesijas darba kārtībā debates jāiekļauj, ņemot vērā to, ka attiecīgās sesijas darba kārtību sagatavo saskaņā ar 149. un 152. pantu.
Grozījums Nr. 214
Eiropas Parlamenta Reglaments
191. pants
191. pants
191. pants
Sēdes pārtraukšana vai slēgšana
Sēdes pārtraukšana vai slēgšana
Sēdi var pārtraukt vai slēgt debašu vai balsošanas laikā, ja tā nolemj Parlaments pēc priekšsēdētāja priekšlikuma vai pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma. Par šo priekšlikumu vai pieprasījumu balso nekavējoties.
Sēdi var pārtraukt vai slēgt debašu vai balsošanas laikā, ja tā nolemj Parlaments pēc priekšsēdētāja priekšlikuma vai pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma. Par šo priekšlikumu vai pieprasījumu balso nekavējoties.
Ja tiek iesniegts pieprasījums pārtraukt vai slēgt sēdi, balsošanas procedūra par šādu pieprasījumu ir jāsāk bez nepamatotas kavēšanās. Par balsošanu plenārsēdē būtu jāpaziņo parastajā veidā, un atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jānodrošina, lai deputātiem nokļūšanai plenārsēžu zālē būtu pietiekami daudz laika.
Ja tiek iesniegts pieprasījums pārtraukt vai slēgt sēdi, balsošanas procedūra par šādu pieprasījumu ir jāsāk bez nepamatotas kavēšanās. Par balsošanu plenārsēdē būtu jāpaziņo parastajā veidā, un atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jānodrošina, lai deputātiem nokļūšanai plenārsēžu zālē būtu pietiekami daudz laika.
Pēc analoģijas ar Reglamenta 152. panta 2. punkta otro daļu, ja šāds pieprasījums ir noraidīts, līdzīgu pieprasījumu no jauna tajā pašā dienā iesniegt nevar. Atbilstīgi 22. panta 1 . punkta komentāram Parlamenta priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt saskaņā ar minēto pantu iesniegto pieprasījumu pārmērīgu izmantošanu.
Pēc analoģijas ar Reglamenta 149.a  panta 2. punkta otro daļu, ja šāds pieprasījums ir noraidīts, līdzīgu pieprasījumu no jauna tajā pašā dienā iesniegt nevar. Atbilstīgi 164 .a pantam Parlamenta priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt saskaņā ar minēto pantu iesniegto pieprasījumu pārmērīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 215
Eiropas Parlamenta Reglaments
192. pants
192. pants
192. pants
Protokols
Protokols
1.  Katras sēdes protokolu ar tās norises izklāstu, Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un runātāju vārdiem izdala vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma.
1.  Katras sēdes protokolu ar tās norises izklāstu, runātāju vārdiem un Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, tostarp balsojumu rezultātiem par grozījumiem, dara pieejamu vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma.
Likumdošanas procedūrā par “lēmumiem” šī panta izpratnē uzskata arī visus Parlamenta pieņemtos grozījumus, arī tad, ja saskaņā ar 60. panta 1. punktu noraida Komisijas priekšlikumu vai saskaņā ar 68. panta 3. punktu noraida Padomes nostāju.
1.a   To dokumentu sarakstu, par kuriem notiek debates un par kuriem Parlaments pieņem lēmumus, iekļauj protokolā.
2.  Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu.
2.  Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu.
3.  Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai ņemt vērā pieprasītās izmaiņas. Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par tematu, ir ne vairāk kā viena minūte.
3.  Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai pieprasītās izmaiņas būtu jāņem vērā . Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par tematu, ir ne vairāk kā viena minūte.
4.  Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4.  Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 216
Eiropas Parlamenta Reglaments
194. pants
194. pants
194. pants
Stenogramma
Stenogramma
1.  Katras sēdes debašu stenogrammu sagatavo kā daudzvalodu dokumentu, kurā visa mutiski sniegtā informācija ir oriģinālvalodā.
1.  Katras sēdes debašu stenogrammu sagatavo kā daudzvalodu dokumentu, kurā visa mutiski sniegtā informācija ir oficiālajā oriģinālvalodā.
1.a   Parlamenta priekšsēdētājs, neskarot citas savas pilnvaras attiecībā uz disciplīnu, var likt no stenogrammām svītrot to deputātu uzstāšanos, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu uzstāties vai kuri ir pārsnieguši viņiem atvēlēto uzstāšanās laiku.
2.  Runātāji var veikt labojumus savas mutiski sniegtās informācijas rakstītajā tekstā piecu darba dienu laikā. Minētajā termiņā labojumus nosūta sekretariātam.
2.  Runātāji var veikt labojumus savas mutiski sniegtās informācijas rakstītajā tekstā piecu darba dienu laikā. Minētajā termiņā labojumus nosūta sekretariātam.
3.  Daudzvalodu stenogrammu publicē kā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumu un glabā Parlamenta arhīvā.
3.  Daudzvalodu stenogrammu publicē kā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumu un glabā Parlamenta arhīvā.
4.  Pēc deputāta pieprasījuma veic stenogrammas izraksta tulkojumu jebkurā oficiālajā valodā. Vajadzības gadījumā tulkojumu veic steidzami.
4.  Pēc deputāta pieprasījuma veic stenogrammas izraksta tulkojumu jebkurā oficiālajā valodā. Vajadzības gadījumā tulkojumu veic steidzami.
Grozījums Nr. 217
Eiropas Parlamenta Reglaments
195. pants
195. pants
195. pants
Debašu audiovizuālie ieraksti
Debašu audiovizuālie ieraksti
1.  Parlamenta debates valodās, kurās tās notiek, kā arī daudzvalodu skaņas celiņu no visām aktīvajām mutiskās tulkošanas kabīnēm pārraida reālajā laikā tā tīmekļa vietnē.
1.  Parlamenta debates valodās, kurās tās notiek, kā arī daudzvalodu skaņas celiņu no visām aktīvajām mutiskās tulkošanas kabīnēm pārraida reālajā laikā tā tīmekļa vietnē.
2.  Indeksētus debašu audiovizuālos ierakstus valodās, kurās debates notikušas, kā arī daudzvalodu skaņas celiņu no visām aktīvajām mutiskās tulkošanas kabīnēm sagatavo tūlīt pēc sēdes un ievieto Parlamenta tīmekļa vietnē, kur tie paliek Parlamenta attiecīgā un nākamā sasaukuma laiku , un pēc tam tos glabā Parlamenta arhīvā. Šos audiovizuālos ierakstus sasaista ar debašu daudzvalodu protokoliem, tiklīdz tie ir pieejami.
2.  Indeksētus debašu audiovizuālos ierakstus valodās, kurās debates notikušas, kā arī daudzvalodu skaņas celiņu no visām aktīvajām mutiskās tulkošanas kabīnēm sagatavo tūlīt pēc sēdes un ievieto Parlamenta tīmekļa vietnē, kur tie ir pieejami visu šā sasaukuma atlikušo laiku un nākamā sasaukuma laiku , un pēc tam tos glabā Parlamenta arhīvā. Šos audiovizuālos ierakstus sasaista ar debašu daudzvalodu protokoliem, tiklīdz tie ir pieejami.
Grozījums Nr. 218
Eiropas Parlamenta Reglaments
VIII sadaļa – 1. nodaļa – virsraksts
KOMITEJAS — IZVEIDE UN KOMPETENCES
KOMITEJAS
Grozījums Nr. 219
Eiropas Parlamenta Reglaments
196. pants
196. pants
196. pants
Pastāvīgo komiteju izveide
Pastāvīgo komiteju izveide
Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments izveido pastāvīgās komitejas, kuru kompetences ir noteiktas Reglamenta pielikumā22 . Šo komiteju locekļus ievēlē jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā un pārvēlē pēc divarpus gadiem.
Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā22 , ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu . Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā un vēlreiz pēc divarpus gadiem.
Pastāvīgo komiteju kompetences var noteikt citā dienā nekā tajā , kad komiteju izveido.
Pastāvīgo komiteju pienākumus var noteikt arī citā dienā, nevis tad , kad komiteju izveido.
__________________
__________________
22 Sk. VI pielikumu.
22 Sk. VI pielikumu.
Grozījums Nr. 220
Eiropas Parlamenta Reglaments
197. pants
197. pants
197. pants
Īpašo komiteju izveide
Īpašās komitejas
Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot īpašās komitejas, kuru kompetences , sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi; šo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa beigām Parlaments to pagarina.
1.   Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot īpašās komitejas, kuru pienākumus , locekļu skaitu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi.
Ja īpašās komiteju kompetences, sastāvu un pilnvaru termiņu nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi, tas nozīmē, ka Parlaments šīs kompetences vēlāk nevar mainīt, to loku ierobežojot vai paplašinot.
1.a   Īpašo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šā termiņa beigām Parlaments to pagarina. Ja Parlamenta lēmumā par īpašās komitejas izveidi nav noteikts citādi, tās pilnvaru laiks sākas no tās izveidošanas sanāksmes dienas.
1.b   Īpašajām komitejām nav tiesību sniegt atzinumus citām komitejām.
Grozījums Nr. 221 un 307
Eiropas Parlamenta Reglaments
198. pants
198. pants
198. pants
Izmeklēšanas komitejas
Izmeklēšanas komitejas
1.  Parlaments pēc ceturtās daļas deputātu pieprasījuma var izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka, piemērojot Eiropas Savienības tiesības, Eiropas Savienības iestāde vai struktūra, kādas dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde vai persona, kuru Kopienu tiesības pilnvaro tās īstenot, ir izdarījusi Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu vai pieļāvusi administratīvu kļūmi.
1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu un 2. pantu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu Parlaments pēc ceturtās daļas deputātu pieprasījuma var izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka, īstenojot Savienības tiesības, Eiropas Savienības iestāde vai struktūra, kādas dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde vai persona, kuru Savienības tiesības pilnvaro tās īstenot, ir izdarījusi Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu vai pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Lēmumu par izmeklēšanas komitejas izveidi viena mēneša laikā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt Parlaments dara visu vajadzīgo, lai šo lēmumu darītu pēc iespējas plašāk zināmu.
Par izmeklēšanas mērķi, ko noteikusi ceturtā daļa Parlamenta deputātu, un par 10. punktā noteikto termiņu grozījumus nevar iesniegt.
1.a   Lēmumu par izmeklēšanas komitejas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.
2.  Izmeklēšanas komitejas darbības veidu reglamentē šī Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz komitejām, izņemot īpašos noteikumus, kurus nosaka šis pants un Eiropas Parlamenta , Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmums par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem , kurš pievienots Reglamentam 23 .
2.  Izmeklēšanas komitejas darbības veidu reglamentē šī Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz komitejām, izņemot īpašos noteikumus, kurus nosaka šis pants un Lēmums 95/167/EK , Euratom , EOTK .
3.  Pieprasījumā izveidot izmeklēšanas komiteju jānorāda izmeklēšanas mērķis un jāsniedz sīki izstrādāts pieprasījuma pamatojums. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma pieņem lēmumu par šādas komitejas izveidi un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad lemj par tās sastāvu saskaņā ar 199. panta noteikumiem .
3.  Pieprasījumā izveidot izmeklēšanas komiteju jānorāda izmeklēšanas mērķis un jāsniedz sīki izstrādāts pieprasījuma pamatojums. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma pieņem lēmumu par komitejas izveidi un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad lemj par tās skaitlisko sastāvu .
4.   Izmeklēšanas komiteja savu darbu beidz, iesniedzot ziņojumu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tās izveidošanas. Parlaments var šo termiņu pagarināt divas reizes par trim mēnešiem.
Komitejā balsstiesības ir tās pilntiesīgajiem locekļiem vai viņu prombūtnes laikā — viņu pastāvīgajiem aizstājējiem.
4.a   Izmeklēšanas komitejām nav tiesību sniegt atzinumus citām komitejām.
4.b   Jebkurā procedūras posmā izmeklēšanas komitejā balsstiesības ir tikai tās pilntiesīgajiem locekļiem vai — viņu prombūtnes laikā — viņu aizstājējiem.
5.  Izmeklēšanas komiteja ievēlē priekšsēdētāju un divus vietniekus, kā arī ieceļ vienu vai vairākus referentus. Turklāt komiteja var uzdot īpašus darbus vai uzdevumus vai uzticēt pienākumus saviem locekļiem, kuri tai sniedz sīku atskaiti.
5.  Izmeklēšanas komiteja ievēlē priekšsēdētāju un vietniekus, kā arī ieceļ vienu vai vairākus referentus. Turklāt komiteja var uzdot īpašus darbus vai uzdevumus vai uzticēt pienākumus saviem locekļiem, kuri tai sniedz sīku atskaiti.
Sanāksmju starplaikā steidzamos vai vajadzības gadījumos komitejas prezidijs īsteno komitejas pilnvaras, kuras apstiprina nākamajā sanāksmē.
5.a   Sanāksmju starplaikā steidzamos vai vajadzības gadījumos komitejas koordinatori īsteno komitejas pilnvaras, kuras apstiprina nākamajā sanāksmē.
6.   Ja izmeklēšanas komiteja uzskata, ka nav ievērotas kādas no tās tiesībām, tā ierosina Parlamenta priekšsēdētājam veikt attiecīgus pasākumus.
7.  Izmeklēšanas komiteja var vērsties pie 2. punktā minētā lēmuma 3. pantā uzskaitītajām iestādēm vai personām, lai tās uzklausītu vai saņemtu dokumentus.
Eiropas Savienības iestāžu un struktūru deputātu un ierēdņu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz Eiropas Savienības iestādes un struktūras. Ceļa un uzturēšanās izdevumus pārējām personām, kuras sniedz liecības izmeklēšanas komitejā, Eiropas Parlaments atmaksā saskaņā ar noteikumiem par ekspertu uzklausīšanu.
Visas personas, kuras izmeklēšanas komiteja ir uzaicinājusi sniegt liecību, var atsaukties uz tām tiesībām, kuras tām būtu kā lieciniekiem tiesā savā valstī. Par šīm tiesībām uzaicinātā persona ir jāinformē, pirms viņa sniedz liecību komitejai.
Attiecībā uz valodu lietošanu komiteja piemēro 146 . panta noteikumus. Tomēr komitejas prezidijs:
7.  Attiecībā uz valodu lietošanu komiteja piemēro 158 . panta noteikumus. Tomēr komitejas prezidijs:
–  var noteikt, ka mutisko tulkošanu sniegs tikai tajās oficiālajās valodās, kurās runā komitejas darbā iesaistītie, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un
–  var noteikt, ka mutisko tulkošanu sniegs tikai tajās oficiālajās valodās, kurās runā komitejas darbā iesaistītie, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un
–  attiecībā uz saņemto dokumentu rakstisko tulkošanu pieņem tādus lēmumus, lai varētu veikt savu darbu efektīvi un ātri, ievērojot vajadzīgo slepenību un konfidencialitāti.
–  attiecībā uz saņemto dokumentu rakstisko tulkošanu pieņem tādus lēmumus, lai varētu veikt savu darbu efektīvi un ātri, ievērojot vajadzīgo slepenību un konfidencialitāti.
8.   Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs kopā ar prezidiju nodrošina darbības slepenības vai konfidencialitātes ievērošanu un to pienācīgi dara zināmu komitejas locekļiem.
Komitejas priekšsēdētājs arī nepārprotami atsaucas uz iepriekšminētā lēmuma 2. panta 2. punkta noteikumiem. Piemēro Reglamenta VII pielikuma A daļas noteikumus.
9.   Nosūtītos slepenos vai konfidenciālos dokumentus izskata ar tādiem tehniskiem līdzekļiem, kas nodrošina, ka tie ir personiski pieejami tikai tiem komitejas locekļiem, kuru pienākumos ietilpst to izskatīšana. Minētie komitejas locekļi svinīgi apņemas citām personām liegt piekļuvi slepenai vai konfidenciālai informācijai šī panta nozīmē un šo informāciju izmantot, vienīgi lai sagatavotu ziņojumu izmeklēšanas komitejas vajadzībām. Sanāksmes notiek telpās, kuras ir aprīkotas tā, lai nepiederošas personas nevar noklausīties to norisi.
9.a   Ja par Savienības tiesību īstenošanā pieļautajiem iespējamiem pārkāpumiem vai administratīvām kļūmēm varētu būt atbildīga dalībvalsts struktūra vai iestāde, izmeklēšanas komiteja var aicināt attiecīgās dalībvalsts parlamentu sadarboties izmeklēšanas veikšanā.
10.  Kad izmeklēšanas komiteja ir beigusi darbu , tā iesniedz Parlamentam ziņojumu par paveikto; vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno mazākuma viedokli saskaņā ar 56. panta nosacījumiem. Šo ziņojumu publicē.
10.  Izmeklēšanas komiteja savu darbu pabeidz , ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tās izveidošanas sanāksmes iesniedzot Parlamentam ziņojumu par paveikto. Parlaments var šo termiņu pagarināt divas reizes par trim mēnešiem. Vajadzības gadījumā ziņojumā var iekļaut mazākuma viedokli saskaņā ar 56. panta nosacījumiem. Šo ziņojumu publicē.
Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma Parlaments rīko debates par šo ziņojumu sesijā pēc tā iesniegšanas.
Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma Parlaments rīko debates par šo ziņojumu sesijā pēc tā iesniegšanas.
Komiteja var iesniegt Parlamentam arī ieteikuma projektu, kas adresēts Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām vai dalībvalstīm.
10.a   Komiteja var iesniegt Parlamentam arī ieteikuma projektu, kas adresēts Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām vai dalībvalstīm.
11.  Parlamenta priekšsēdētājs uzdod VI pielikuma nozīmē atbildīgajai komitejai uzraudzīt, kādi pasākumus ir veikti saistībā ar izmeklēšanas komitejas darba rezultātiem un vajadzības gadījumā par to sagatavot ziņojumu, kā arī viņš veic jebkuras citas darbības, kuras uzskata par vajadzīgām, lai praktiski piemērotu izmeklēšanas secinājumus.
11.  Parlamenta priekšsēdētājs uzdod VI  pielikuma nozīmē atbildīgajai komitejai uzraudzīt, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar izmeklēšanas komitejas darba rezultātiem, un vajadzības gadījumā par to sagatavot ziņojumu, kā arī viņš veic jebkuras citas darbības, kuras uzskata par vajadzīgām, lai praktiski piemērotu izmeklēšanas secinājumus.
Grozījumi saskaņā ar 199. panta 2. punktu iespējami tikai Priekšsēdētāju konferences priekšlikumam par izmeklēšanas komitejas sastāvu (3. punkts).
Grozījumus nevar iesniegt par izmeklēšanas mērķi, kā to definējusi ceturtā daļa Parlamenta deputātu (3. punkts), un par 4. punktā noteikto termiņu.
__________________
23 Sk. VIII pielikumu.
(1. punkta otrā daļa ir iekļauta kā komentārs.)
Grozījums Nr. 222
Eiropas Parlamenta Reglaments
199. pants
199. pants
199. pants
Komiteju sastāvs
Komiteju sastāvs
1.  Komiteju un izmeklēšanas komiteju locekļus ievēlē pēc tam, kad politiskā grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti ir izvirzījuši kandidātus. Priekšsēdētāju konference iesniedz Parlamentam priekšlikumus. Komitejas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo Parlamenta sastāvs .
1.  Komiteju, īpašo komiteju un izmeklēšanas komiteju locekļus ieceļ politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti.
Priekšsēdētāju konference nosaka termiņu, kurā politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti paziņo izvirzītās kandidatūras Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tās paziņo Parlamentam.
Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Parlamenta komitejās uz atlikušo divarpus gadus ilgo pilnvaru laiku. Tomēr, ja deputāta pāriešana uz citu politisko grupu izjauc dažādo politisko uzskatu taisnīgu pārstāvību komitejā, Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 1. punkta otrajā teikumā noteikto procedūru iesniedz priekšlikumus par komitejas sastāvu, ciktāl ir garantētas attiecīgā deputāta individuālās tiesības.
Politisko grupu komiteju amatu sadales proporcionalitāte nedrīkst atšķirties no tuvākā atbilstīgā veselā skaitļa. Ja kāda grupa nolemj neieņemt amatus komitejā, attiecīgās vietas paliek brīvas, un komitejas locekļu skaitu atbilstoši samazina. Politiskajām grupām nav atļauts mainīties ar locekļu vietām.
1.a   Komitejas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo Parlamenta sastāvs. Komitejas amatu sadalei starp politiskajām grupām ir jāatbilst aprēķinātajai proporcionalitātei tuvākajam veselajam skaitlim, kas ir par to vai nu lielāks, vai mazāks.
Ja politiskās grupas nespēj vienoties par savas pārstāvības īpatsvaru vienā vai vairākās īpašajās komitejās, lēmumu pieņem Priekšsēdētāju konference.
1.b   Ja kāda politiskā grupa nolemj neieņemt amatus komitejā vai Priekšsēdētāju konferences noteiktajā termiņā nav iecēlusi komitejas locekļus, attiecīgās vietas paliek brīvas. Politiskajām grupām nav atļauts mainīties ar locekļu vietām.
1.c   Ja deputāta pāriešana uz citu politisko grupu izjauc amata vietu komitejā proporcionālu sadalījumu, kā noteikts 1.a punktā, un ja politiskās grupas nespēj vienoties, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajiem principiem, attiecīgo lēmumu pieņem Priekšsēdētāju konference.
1.d   Visas izmaiņas politisko grupu un pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu izvirzīto kandidatūru sastāvā paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tās paziņo Parlamentam vēlākais nākamās sēdes sākumā. Minētie lēmumi stājas spēkā to paziņošanas dienā.
1.e   Politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti katrā komitejā var iecelt pastāvīgos aizstājējus, kuru skaits nepārsniedz to pilntiesīgo locekļu skaitu, ko politiskā grupa vai pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti drīkst iecelt komitejā. Par to informē Parlamenta priekšsēdētāju. Minētie aizstājēji ir tiesīgi piedalīties un izteikties komitejas sanāksmēs un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.
1.f   Pilntiesīgā locekļa prombūtnē un ja viņam nav iecelti pastāvīgie aizstājēji vai to prombūtnē, komitejas pilntiesīgo locekli sanāksmēs var aizstāt kāds cits tās pašas politiskās grupas deputāts vai, ja komitejas pilntiesīgais loceklis ir pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, attiecīgi cits pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, un tam ir tiesības balsot. Par to informē komitejas priekšsēdētāju vēlākais līdz balsošanas sākumam.
Šā panta 1.f punkta pēdējā teikumā noteiktā iepriekšējā paziņošana jāveic pirms debašu beigām vai pirms ir sākusies balsošana par jautājumu(–iem), kura(–u) apspriešanai pilntiesīgais loceklis ir aizstāts ar aizstājēju.
2.   Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu grozījumi ir pieņemami tikai tad, ja tos ir iesnieguši vismaz 40 deputāti. Par šiem grozījumiem Parlaments balso aizklāti.
3.   Uzskata, ka ir ievēlēti tie deputāti, kuru vārdi ir minēti Priekšsēdētāju konferences priekšlikumos, ko var grozīt saskaņā ar 2. punktu.
4.   Ja politiskā grupa Priekšsēdētāju konferences noteiktajā termiņā nav iesniegusi izmeklēšanas komitejas locekļu kandidatūras saskaņā ar 1. punktu, Priekšsēdētāju konference iesniedz Parlamentam tikai tās kandidatūras, kuras šajā termiņā ir paziņotas.
5.   Brīvajās komitejas locekļu vietās Priekšsēdētāju konference var uz laiku iecelt deputātus ar viņu piekrišanu un ņemot vērā 1. punkta noteikumus.
6.   Šīs izmaiņas nākamajā sēdē iesniedz Parlamentam ratificēšanai.
Saskaņā ar šo pantu:
–   pilntiesīgā locekļa vai pastāvīgā aizstājēja statuss ir atkarīgs vienīgi no piederības pie kādas noteiktas politiskās grupas;
–   ja mainās pie kādas politiskās grupas piederošo komitejas pastāvīgo locekļu skaits, attiecīgi mainās arī maksimālais pastāvīgo aizstājēju skaits, ko politiskā grupa var iecelt;
–   ja kāds deputāts pāriet uz citu politisko grupu, viņš nevar saglabāt pilntiesīgā locekļa vai pastāvīgā aizstājēja statusu, kāds viņam bija politiskajā grupā, kuru viņš atstāj;
–   komitejas loceklis nekādā gadījumā nevar būt par aizstājēju kolēģim no citas politiskās grupas.
(Pēdējos divus nenumurētos panta punktus ievieto kā komentārus.)
Grozījums Nr. 223
Eiropas Parlamenta Reglaments
200. pants
200. pants
svītrots
Aizstājēji
1.   Politiskās grupas un pie grupām nepiederoši deputāti katrā komitejā var iecelt tikpat pastāvīgo aizstājēju, cik tās pilntiesīgo locekļu, kuri komitejā pārstāv dažādas politiskās grupas un pie grupām nepiederošos deputātus. Par to informē Parlamenta priekšsēdētāju. Pastāvīgie aizstājēji ir tiesīgi piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.
Ja ir brīva komitejas pilntiesīgā locekļa vieta, viņa vietā balsojumā pagaidu kārtā ir pilnvarots piedalīties tās pašas politiskās grupas pastāvīgs aizstājējs līdz brīdim, kad pilntiesīgā locekļa vietā uz laiku tiek iecelts cits deputāts atbilstīgi 199. panta 5. punktam, vai, ja šāda iecelšana uz laiku nenotiek, līdz jauna pilntiesīgā locekļa iecelšanai. Šis pilnvarojums ir balstīts uz Parlamenta lēmumu par komitejas skaitlisko sastāvu un paredz nodrošināt, ka balsojumā var piedalīties tāds pats attiecīgās politiskās grupas locekļu skaits, kāds bija pirms komitejas pilntiesīgā locekļa vietas atbrīvošanās.
2.   Turklāt pilntiesīgā locekļa prombūtnē un ja viņam nav iecelti pastāvīgie aizstājēji vai to prombūtnē, komitejas pastāvīgo locekli sanāksmēs var aizstāt kāds cits tās pašas politiskās grupas deputāts ar balsstiesībām. Aizstājēja vārdu pirms balsošanas sākuma paziņo komitejas priekšsēdētājam.
Šī panta 2. punkts pēc analoģijas attiecas arī uz tiem deputātiem, kas nepieder pie politiskajām grupām.
Šī panta 2. punkta pēdējā teikumā noteiktā iepriekšējā paziņošana jāveic pirms debašu beigām vai pirms ir sākusies balsošana par jautājumu(–iem), kura(–u) apspriešanai aizstājējs ir iecelts.
* * *
Šie noteikumi ietver divus nosacījumus, kas ar šo tekstu ir nepārprotami noteikti:
–   politiskajai grupai komitejā nevar būt vairāk pastāvīgo aizstājēju nekā pastāvīgo locekļu;
–   tikai politiskās grupas ir tiesīgas iecelt pastāvīgos aizstājējus, par to vienīgi informējot priekšsēdētāju.
Tātad:
–   pastāvīgā aizstājēja statuss ir atkarīgs vienīgi no piederības kādai noteiktai politiskajai grupai;
–   ja mainās pie kādas politiskās grupas piederošo komitejas pastāvīgo locekļu skaits, attiecīgi mainās arī maksimālais pastāvīgo aizstājēju skaits, ko politiskā grupa var iecelt;
–   ja kāds deputāts pāriet uz citu politisko grupu, viņš nevar saglabāt pastāvīgā aizstājēja statusu tajā politiskajā grupā, kuru viņš atstāj;
–   komitejas loceklis nekādā gadījumā nevar būt par aizstājēju kolēģim no citas politiskās grupas.
Grozījums Nr. 224
Eiropas Parlamenta Reglaments
201. pants
201. pants
201. pants
Komiteju pienākumi
Komiteju pienākumi
1.  Pastāvīgo komiteju uzdevums ir izskatīt jautājumus, kurus tām nosūta Parlaments vai — sesijas pārtraukumos — Parlamenta priekšsēdētājs Priekšsēdētāju konferences vārdā. Īpašo un izmeklēšanas komiteju uzdevumus nosaka, tās izveidojot; šīs komitejas nevar sniegt atzinumus citām komitejām.
1.  Pastāvīgo komiteju uzdevums ir izskatīt jautājumus, kurus tām nosūta Parlaments vai — sesijas pārtraukumos — Parlamenta priekšsēdētājs Priekšsēdētāju konferences vārdā.
(Sk. 197. pantam pievienoto komentāru.)
2.   Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Priekšsēdētāju konferencei četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai.
Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu nedēļu laikā, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu, vai — ja šāds ieteikums nav paredzams — uz tās priekšsēdētāja ieteikumu. Ja minētajā termiņā Priekšsēdētāju konference nav pieņēmusi lēmumu, uzskata, ka ieteikums ir apstiprināts.
Komiteju priekšsēdētāji var vienoties ar citu komiteju priekšsēdētājiem par kāda jautājuma piešķiršanu konkrētai komitejai, un, ja vajadzīgs, par to ir jāsaņem atļauja piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru saskaņā ar 54. pantu.
3.  Ja vairākas pastāvīgās komitejas ir kompetentas izskatīt kādu jautājumu, vienu komiteju ieceļ par atbildīgo komiteju, bet pārējās lūdz sniegt atzinumu.
3.  Ja vairākas pastāvīgās komitejas ir kompetentas izskatīt kādu jautājumu, vienu komiteju ieceļ par atbildīgo komiteju, bet pārējās lūdz sniegt atzinumu.
Tomēr vienu jautājumu var iesniegt ne vairāk kā trijām komitejām vienlaikus, izņemot pamatotus gadījumus, kad pieņem lēmumu atkāpties no šī noteikuma saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Tomēr vienu jautājumu var iesniegt ne vairāk kā trijām komitejām vienlaikus, izņemot gadījumus, kad pieņem lēmumu atkāpties no šī noteikuma saskaņā ar 1.  punktā paredzētajiem nosacījumiem.
4.  Divas vai vairākas komitejas vai apakškomitejas var kopīgi izskatīt jautājumus, kas ietilpst to kompetencē, taču tās nevar pieņemt lēmumus.
4.  Divas vai vairākas komitejas vai apakškomitejas var kopīgi izskatīt jautājumus, kas ietilpst to kompetencē, taču tās nevar kopīgi pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 55. pants .
5.  Ar Prezidija piekrišanu visas komitejas var uzdot vienam vai vairākiem saviem locekļiem veikt izpēti vai vākt faktus.
5.  Ar attiecīgo Parlamenta struktūrvienību piekrišanu visas komitejas var uzdot vienam vai vairākiem saviem locekļiem veikt izpēti vai vākt faktus.
Grozījums Nr. 225
Eiropas Parlamenta Reglaments
201.a pants (jauns)
201.a pants
Jautājumi par kompetenci
1.   Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Komiteju priekšsēdētāju konferencei četru nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai.
2.   Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu nedēļu laikā pēc jautājuma iesniegšanas, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu vai — ja šāds ieteikums nav paredzams — uz tās priekšsēdētāja ieteikumu. Ja minētajā termiņā Priekšsēdētāju konference nav pieņēmusi lēmumu, uzskata, ka ieteikums ir apstiprināts.
3.   Komiteju priekšsēdētāji var vienoties ar citu komiteju priekšsēdētājiem par kāda jautājuma piešķiršanu konkrētai komitejai, un, ja vajadzīgs, par to ir jāsaņem atļauja piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru saskaņā ar 54. pantu.
Grozījums Nr. 226
Eiropas Parlamenta Reglaments
202. pants
202. pants
svītrots
Par pilnvaru pārbaudi atbildīgā komiteja
No komitejām, kas izveidotas saskaņā ar Reglamenta noteikumiem, vienas komitejas uzdevums ir pārbaudīt pilnvaras un sagatavot lēmumus, ja apstrīd vēlēšanu spēkā esamību.
Grozījums Nr. 227
Eiropas Parlamenta Reglaments
203. pants
203. pants
203. pants
Apakškomitejas
Apakškomitejas
1.  Ar Priekšsēdētāju konferences iepriekšēju atļauju pastāvīgā vai īpašā komiteja var savas darbības interesēs izveidot vienu vai vairākas apakškomitejas, kuru sastāvu un kompetenci tā nosaka saskaņā ar 199. pantu. Apakškomitejas sniedz ziņojumus tām komitejām , kuras ir izveidojušas šīs apakškomitejas.
1.  Apakškomitejas var izveidot saskaņā ar 196. pantu. Pastāvīgā vai īpašā komiteja var savas darbības interesēs un ar Priekšsēdētāju konferences iepriekšēju atļauju izveidot arī vienu vai vairākas apakškomitejas, vienlaikus nosakot gan to sastāvu saskaņā ar attiecīgajiem 199. panta noteikumiem, gan kompetences jomas , kuras paredz galvenās komitejas kompetences jomu ietvaros. Apakškomitejas sniedz ziņojumus savai galvenajai komitejai .
2.  Uz apakškomitejām attiecas tā pati procedūra, kas uz komitejām.
2.  Ja Reglamenta noteikumos nav norādīts citādi, uz apakškomitejām attiecas tā pati procedūra, kas uz komitejām.
2.a   Apakškomitejas pilntiesīgos locekļus izraugās no galvenās komitejas locekļu vidus.
3.  Aizstājējus apakškomitejās ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā komitejās.
3.  Aizstājējus apakškomitejās ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā komitejās.
4.   Šo noteikumu piemērošanai jānodrošina savstarpēja saikne starp apakškomiteju un komiteju, kura šo apakškomiteju ir izveidojusi. Tādēļ visus apakškomitejas pastāvīgos locekļus izraugās no galvenās komitejas locekļu vidus.
4.a   Galvenās komitejas priekšsēdētājs var iesaistīt apakškomiteju priekšsēdētājus koordinatoru darbā vai ļaut apakškomiteju priekšsēdētājiem vadīt debates galvenajā komitejā par jautājumiem, ar kuriem konkrēti strādā attiecīgā apakškomiteja, ar noteikumu, ka šī procedūra ir iesniegta komitejas prezidijam izskatīšanai un apstiprināšanai.
Grozījums Nr. 228
Eiropas Parlamenta Reglaments
204. pants
204. pants
204. pants
Komiteju prezidiji
Komiteju prezidiji
Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu ievēlēšanas saskaņā ar 199. pantu komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos viņa vietniekus, kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu.
1.   Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199.  pantu komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos viņa vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts.
Tikai pilntiesīgie komitejas locekļi, kas ievēlēti saskaņā ar 199. pantu, var tikt ievēlēti tās prezidijā.
Ja kandidātu skaits ir vienāds ar ievēlamo locekļu skaitu, balsošana var notikt ar aklamāciju.
2.   Ja kandidātu skaits ir vienāds ar ievēlamo locekļu skaitu, balsošana notiek ar aklamāciju. Tomēr, ja konkrētā balsošanas kārtā ir vairāk nekā viens kandidāts vai vismaz viena sestā daļa komitejas locekļu pieprasa balsošanu, ievēlēšana notiek, balsojot aizklāti.
Pārējos gadījumos vai pēc vienas sestās daļas komitejas locekļu pieprasījuma balsošana notiek aizklāti.
Ja ir tikai viens kandidāts, viņš ir ievēlēts, ja ir saņēmis absolūtu nodoto balsu vairākumu, kurā ieskaitītas gan balsis “par”, gan balsis “pret”.
Ja ir tikai viens kandidāts, viņš ir ievēlēts, ja ir saņēmis absolūtu nodoto balsu vairākumu, par nodotajām balsīm uzskatot gan balsis “par”, gan balsis “pret”.
Ja pirmajā balsošanas kārtā ir vairāki kandidāti, ievēlēts ir tas kandidāts, kurš ieguvis absolūtu nodoto balsu vairākumu, kā noteikts iepriekšējā daļā . Otrajā kārtā ievēlēts ir tas kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu. Ja balsu skaits ir vienāds, ievēlē gados vecāko kandidātu.
Ja ir vairāki kandidāti, ievēlēts ir tas kandidāts, kurš pirmajā balsošanas kārtā ieguvis absolūtu nodoto balsu vairākumu. Otrajā kārtā ievēlēts ir tas kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu. Ja balsu skaits ir vienāds, ievēlē