Kopējā zivsaimniecības politika: aizsākumi un attīstība

01-01-2018

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā nodrošinātu zvejas un akvakultūras darbību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā nodrošinātu zvejas un akvakultūras darbību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.