Kodolenerģija

01-02-2018

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta procesā, ko dēvē par kodola skaldīšanu un kas ietver atomu sadalīšanu, enerģijas iegūšanai izmantojot urānu. Kodolenerģija tās zemā oglekļa dioksīda emisijas līmeņa dēļ ir svarīga alternatīva fosilajam kurināmajam, un tai ir būtiska vieta 14 no 28 ES dalībvalstu energoavotu sadalījumā, proti, tā veido gandrīz 30 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas katastrofas 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Vācijas lēmums līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas un divu reaktoru pagaidu apturēšana Beļģijā pēc tam, kad to korpusā tika atrastas plaisas, bija vēl viens arguments par labu tam, lai atteiktos no kodolenerģijas Eiropā. Lai arī dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoavotu struktūrā, ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un nodrošināt to, ka kodolatkritumi tiek droši iznīcināti un apstrādāti.

Mūsdienās ražotā kodolenerģija tiek iegūta procesā, ko dēvē par kodola skaldīšanu un kas ietver atomu sadalīšanu, enerģijas iegūšanai izmantojot urānu. Kodolenerģija tās zemā oglekļa dioksīda emisijas līmeņa dēļ ir svarīga alternatīva fosilajam kurināmajam, un tai ir būtiska vieta 14 no 28 ES dalībvalstu energoavotu sadalījumā, proti, tā veido gandrīz 30 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas katastrofas 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Vācijas lēmums līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas un divu reaktoru pagaidu apturēšana Beļģijā pēc tam, kad to korpusā tika atrastas plaisas, bija vēl viens arguments par labu tam, lai atteiktos no kodolenerģijas Eiropā. Lai arī dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoavotu struktūrā, ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un nodrošināt to, ka kodolatkritumi tiek droši iznīcināti un apstrādāti.