Kā atklāt viltus ziņas?

19-02-2019

Par arvien izplatītāku parādību pasaulē kļūst tā sauktās viltus ziņas un dezinformācija, proti, cilvēku maldināšanas nolūkā apzināti sagrozīta informācija. Viltus vēstījumus vieglāk izplatīt ļauj arī sociālie tīkli un to personalizācijas instrumenti. Bieži vien tiek izmantotas emocijas, lai pievērstu uzmanību šādiem vēstījumiem un pēc iespējas palielinātu klikšķu skaitu ekonomisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ. Pat gados jauni un digitālajā jomā zinoši cilvēki atzīst, ka ir grūti atpazīt sagrozītas ziņas. Būtiski ir arī tas, ka lietotāji atzīst — tikai sešas no desmit ziņām, ar kurām tie dalās sociālajos tīklos, tiek pirms tam izlasītas. Aptuveni 85 % eiropiešu uzskata, ka viltus ziņas ir problēma viņu valstī, un 83 % uzskata to par problēmu demokrātijai kopumā. Šis kompass jums palīdzēs orientēties informācijas okeānā un vieglāk rast ceļu melu un dezinformācijas uzplūdos!

Par arvien izplatītāku parādību pasaulē kļūst tā sauktās viltus ziņas un dezinformācija, proti, cilvēku maldināšanas nolūkā apzināti sagrozīta informācija. Viltus vēstījumus vieglāk izplatīt ļauj arī sociālie tīkli un to personalizācijas instrumenti. Bieži vien tiek izmantotas emocijas, lai pievērstu uzmanību šādiem vēstījumiem un pēc iespējas palielinātu klikšķu skaitu ekonomisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ. Pat gados jauni un digitālajā jomā zinoši cilvēki atzīst, ka ir grūti atpazīt sagrozītas ziņas. Būtiski ir arī tas, ka lietotāji atzīst — tikai sešas no desmit ziņām, ar kurām tie dalās sociālajos tīklos, tiek pirms tam izlasītas. Aptuveni 85 % eiropiešu uzskata, ka viltus ziņas ir problēma viņu valstī, un 83 % uzskata to par problēmu demokrātijai kopumā. Šis kompass jums palīdzēs orientēties informācijas okeānā un vieglāk rast ceļu melu un dezinformācijas uzplūdos!