UZMANĪBAS CENTRĀ: Duālā izglītība — tilts pāri mutuļojošiem ūdeņiem?

15-10-2014

Uzņēmumi augstu vērtē darba pieredzi, tādēļ šādas pieredzes trūkums ir būtisks šķērslis cilvēkiem, kas meklē pirmo darbu. Daudzi jaunieši nonāk apburtajam lokam līdzīgā situācijā: viņi grib sākt strādāt, bet darbu atrast nevar, un atrast viņi to nevar tieši trūkstošās darba pieredzes dēļ. Ir pierādīts, ka jauniešu nodarbinātību ļoti lielā mērā veicina profesijas apguve mācekļa statusā pie darba devēja (turpmāk tekstā — arodmācība), un tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kāpēc dažās Eiropas valstīs ir zems jauniešu bezdarba līmenis. Eiropas Komisija divās publikācijās — paziņojumā „Izglītības pārvērtēšana” un 2013. gada paziņojumā par jauniešu bezdarbu — aicināja dalībvalstis pastiprināti censties attīstīt pasaules līmeņa profesionālo izglītību un apmācību, lai uzlabotu profesionālo prasmju kvalitāti, un sekmēt darba videi piesaistītu apmācību, tostarp kvalitatīvu praksi, arodmācību un duālās izglītības sistēmas. Savukārt Eiropas Parlaments (EP), reaģējot uz Kultūras un izglītības komitejas (CULT) pieprasījumu, ir publicējis pētījumu, kurā analizētas duālās izglītības priekšrocības un trūkumi un izpētītas ar šā izglītības veida ieviešanu un/vai pilnveidošanu saistītās politiskās norises 28 ES dalībvalstīs.

Uzņēmumi augstu vērtē darba pieredzi, tādēļ šādas pieredzes trūkums ir būtisks šķērslis cilvēkiem, kas meklē pirmo darbu. Daudzi jaunieši nonāk apburtajam lokam līdzīgā situācijā: viņi grib sākt strādāt, bet darbu atrast nevar, un atrast viņi to nevar tieši trūkstošās darba pieredzes dēļ. Ir pierādīts, ka jauniešu nodarbinātību ļoti lielā mērā veicina profesijas apguve mācekļa statusā pie darba devēja (turpmāk tekstā — arodmācība), un tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kāpēc dažās Eiropas valstīs ir zems jauniešu bezdarba līmenis. Eiropas Komisija divās publikācijās — paziņojumā „Izglītības pārvērtēšana” un 2013. gada paziņojumā par jauniešu bezdarbu — aicināja dalībvalstis pastiprināti censties attīstīt pasaules līmeņa profesionālo izglītību un apmācību, lai uzlabotu profesionālo prasmju kvalitāti, un sekmēt darba videi piesaistītu apmācību, tostarp kvalitatīvu praksi, arodmācību un duālās izglītības sistēmas. Savukārt Eiropas Parlaments (EP), reaģējot uz Kultūras un izglītības komitejas (CULT) pieprasījumu, ir publicējis pētījumu, kurā analizētas duālās izglītības priekšrocības un trūkumi un izpētītas ar šā izglītības veida ieviešanu un/vai pilnveidošanu saistītās politiskās norises 28 ES dalībvalstīs.