ThinkTank logo Dokumenti, kas palīdz izstrādāt jaunus ES tiesību aktus
Publicēšanas datums 17-06-2019

Technology and the arts: Past, present and future synergies

03-05-2019

From the first canvas paintings to the production of musical instruments and contemporary cinema, art as we know it would be simply impossible without resource to humanity’s historical cache of technology development. The reverse of this relationship is also important, with the arts creating driving innovation and generating substantial demand for technology products. In the course of their work, artists often develop new techniques and push the boundaries of the imagination in ways that can provoke ...

From the first canvas paintings to the production of musical instruments and contemporary cinema, art as we know it would be simply impossible without resource to humanity’s historical cache of technology development. The reverse of this relationship is also important, with the arts creating driving innovation and generating substantial demand for technology products. In the course of their work, artists often develop new techniques and push the boundaries of the imagination in ways that can provoke new directions in technology development.

Kopējā zivsaimniecības politika: aizsākumi un attīstība

01-01-2018

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā ...

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) pirmo reizi tika formulēta Romas līgumā. Sākotnēji tā bija piesaistīta kopējai lauksaimniecības politikai, tomēr laika gaitā tā ieguva arvien lielāku neatkarību. KZP galvenais mērķis pēc 2002. gada reformas ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un garantēt zvejniekiem stabilus ienākumus un darbvietas. Vairākas zivsaimniecības politikas izmaiņas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu. 2013. gadā Padome un Parlaments vienojās par jauno KZP, lai ilgtermiņā nodrošinātu zvejas un akvakultūras darbību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

Zvejas resursu saglabāšana

01-01-2018

Zvejas resursu saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Zvejas resursu saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo resursu ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem regulē piekļuvi ES ūdeņiem, resursu piešķiršanu un izmantošanu, kopējo pieļaujamo nozveju, zvejas piepūles ierobežojumus un citus tehniskus pasākumus.

Strukturālā palīdzība zivsaimniecības nozarē

01-01-2018

ES zivsaimniecības politiku, ko sākotnēji finansēja ar zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), 2007.–2013. gadā finansēja no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), bet pašlaik to finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), no kura tā 2014.–2020. gadā saņems 6,4 miljardus EUR. EJZF atbalsta zvejniekus pārejā uz ilgtspējīgu zveju, palīdz piekrastes kopienām dažādot saimniecisko darbību, kā arī finansē projektus, kas rada jaunas darbvietas un uzlabo dzīves kvalitāti ...

ES zivsaimniecības politiku, ko sākotnēji finansēja ar zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI), 2007.–2013. gadā finansēja no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), bet pašlaik to finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), no kura tā 2014.–2020. gadā saņems 6,4 miljardus EUR. EJZF atbalsta zvejniekus pārejā uz ilgtspējīgu zveju, palīdz piekrastes kopienām dažādot saimniecisko darbību, kā arī finansē projektus, kas rada jaunas darbvietas un uzlabo dzīves kvalitāti Eiropas piekrastē.

Starptautiskās attiecības zivsaimniecības jomā

01-01-2018

Ar mērķi sekmēt juridisko, vides, ekonomisko un sociālo sistēmu ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanai, iegūt piekļuvi svarīgākajiem pasaules zvejas reģioniem un veicināt novērošanas, kontroles un uzraudzības sistēmas cīņā ar nelegālo zveju Eiropas Savienība ir noslēgusi vairāk nekā 20 starptautiskus zvejas nolīgumus. Eiropas Savienība slēdz gan divpusējus nolīgumus, piemēram, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, gan arī daudzpusējus nolīgumus, piemēram, nolīgumus ar reģionālajām ...

Ar mērķi sekmēt juridisko, vides, ekonomisko un sociālo sistēmu ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanai, iegūt piekļuvi svarīgākajiem pasaules zvejas reģioniem un veicināt novērošanas, kontroles un uzraudzības sistēmas cīņā ar nelegālo zveju Eiropas Savienība ir noslēgusi vairāk nekā 20 starptautiskus zvejas nolīgumus. Eiropas Savienība slēdz gan divpusējus nolīgumus, piemēram, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, gan arī daudzpusējus nolīgumus, piemēram, nolīgumus ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un starptautiskas konvencijas.

Integrētā jūrlietu politika

01-01-2018

Integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. IJP balstās uz ideju, ka, koordinējot savus politikas virzienus, Savienība var gūt lielāku labumu no jūrām un okeāniem, mazāk ietekmējot vidi, un IJP aptver dažādas jomas, piemēram, zivsaimniecību un akvakultūru, kuģniecību un jūras ostas, jūras vidi, jūras pētniecību, enerģijas ražošanu jūrā, kuģu būvi un ar jūru saistītas nozares, kuģošanas uzraudzību, jūras un piekrastes tūrismu, nodarbinātību ...

Integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. IJP balstās uz ideju, ka, koordinējot savus politikas virzienus, Savienība var gūt lielāku labumu no jūrām un okeāniem, mazāk ietekmējot vidi, un IJP aptver dažādas jomas, piemēram, zivsaimniecību un akvakultūru, kuģniecību un jūras ostas, jūras vidi, jūras pētniecību, enerģijas ražošanu jūrā, kuģu būvi un ar jūru saistītas nozares, kuģošanas uzraudzību, jūras un piekrastes tūrismu, nodarbinātību, piekrastes reģionu attīstību un ārējās attiecības jūrlietu jomā.

Zivsaimniecības rādītāji Eiropā

01-01-2018

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: ES dalībvalstu zvejas flotes 2017. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2015. gadā, akvakultūras nozarē 2014. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2016. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2016. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš 2016. gadā (IV tabula ...

Turpmākajās tabulās ir ietverti galvenie statistikas dati par vairākām jomām, kas saistītas ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), proti: ES dalībvalstu zvejas flotes 2017. gadā (I tabula), nodarbinātība zvejniecības nozarē 2015. gadā, akvakultūras nozarē 2014. gadā un zivju pārstrādes nozarē 2016. gadā (II tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanas, importa un eksporta apjoms 2016. gadā (III tabula), zvejniecības un akvakultūras produktu domājamais patēriņš 2016. gadā (IV tabula) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda resursu piešķīrumi 2014.–2020. gada laikposmā (V tabula).

Kopējā transporta politika: vispārīga informācija

01-02-2018

Transporta politika ir viena no ES kopējās politikas jomām jau vairāk nekā 30 gadus. Līdzās transporta tirgu atvēršanai konkurencei un Eiropas transporta tīklu veidošanai par arvien svarīgāku uzdevumu laikposmā līdz 2020. gadam kļūst ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, jo īpaši saistībā ar transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pastāvīgo pieaugumu, kas var apdraudēt Eiropas Savienības mērķus klimata jomā.

Transporta politika ir viena no ES kopējās politikas jomām jau vairāk nekā 30 gadus. Līdzās transporta tirgu atvēršanai konkurencei un Eiropas transporta tīklu veidošanai par arvien svarīgāku uzdevumu laikposmā līdz 2020. gadam kļūst ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, jo īpaši saistībā ar transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pastāvīgo pieaugumu, kas var apdraudēt Eiropas Savienības mērķus klimata jomā.

Policijas sadarbība

01-01-2018

Policijas sadarbības galvenais instruments ir Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas ir viens no Eiropas plašākas iekšējās drošības arhitektūras centrālajiem elementiem. Sadarbība un politika joprojām attīstās, galveno uzmanību pievēršot visas ES mēroga draudu un noziedzības efektīvākai apkarošanai, un Eiropas Parlaments jo īpaši uzrauga, lai šīs darbības tiktu veiktas, ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus.

Policijas sadarbības galvenais instruments ir Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas ir viens no Eiropas plašākas iekšējās drošības arhitektūras centrālajiem elementiem. Sadarbība un politika joprojām attīstās, galveno uzmanību pievēršot visas ES mēroga draudu un noziedzības efektīvākai apkarošanai, un Eiropas Parlaments jo īpaši uzrauga, lai šīs darbības tiktu veiktas, ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus.

Kapitāla brīva aprite

01-02-2018

Kapitāla brīva aprite ir viena no četrām ES vienotā tirgus pamatbrīvībām. Tā ir ne tikai jaunākā no pamatbrīvībām, bet tāpēc, ka tā atšķirībā no pārējām brīvībām ir saistīta ar trešām valstīm, arī visplašākā. Kapitāla plūsmu liberalizācija bija pakāpeniska. Kopš Māstrihtas līguma (1992. g.) ir novērsti ierobežojumi kapitāla apritei un maksājumiem gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šis princips ir tieši pielietojams, t. i., tā īstenošanai nevajag pieņemt tiesību aktus ...

Kapitāla brīva aprite ir viena no četrām ES vienotā tirgus pamatbrīvībām. Tā ir ne tikai jaunākā no pamatbrīvībām, bet tāpēc, ka tā atšķirībā no pārējām brīvībām ir saistīta ar trešām valstīm, arī visplašākā. Kapitāla plūsmu liberalizācija bija pakāpeniska. Kopš Māstrihtas līguma (1992. g.) ir novērsti ierobežojumi kapitāla apritei un maksājumiem gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šis princips ir tieši pielietojams, t. i., tā īstenošanai nevajag pieņemt tiesību aktus nedz ES, nedz dalībvalstu līmenī.

Gaidāmie notikumi

25-06-2019
Meeting EU energy and climate goals: Energy storage for grids and low-carbon mobility
Cits pasākums -
EPRS

Infografikas

Sekojiet jaunumiem!

email update imageE-pasta paziņojumu sistēma

Informēšanas sistēma pa e-pastu nosūta jaunāko informāciju uz jūsu e-pasta adresi un ļauj sekot visām ar Parlamentu saistītajām personām un notikumiem. Tā sniedz jaunāko informāciju no deputātiem, informācijas dienestiem un Ideju laboratorijas.

Sistēma ir pieejama no jebkuras Parlamenta vietnes lapas. Lai abonētu un saņemtu Ideju laboratorijas ziņojumus, pietiek norādīt e-pasta adresi, izvēlēties interesējošās tēmas, sūtīšanas biežumu (katru dienu, reizi nedēļā vai mēnesī) un apstiprināt reģistrāciju, uzklikšķinot uz e-pastā nosūtītās saites.

RSS imageRSS barotnes

Nepalaidiet garām informāciju vai jaunumus Eiropas Parlamenta vietnē, piesakoties uz RSS barotni.

Uzklikšķiniet uz zemāk redzamās saites, lai konfigurētu barotni.

Think Tank publikācijas

Par Think Tank tīmekļa vietnē iekļauto dokumentu saturu ir atbildīgi tikai un vienīgi to autori, un šajos dokumentos paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju. Tie ir paredzēti deputātiem un Eiropas Parlamenta darbiniekiem parlamentārajā darbā.

Ideju laboratorija ir atrodama...